29.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 140/6

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izskatīja atjaunināto Francijas stabilitātes programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2013. gadam.

(2)

Ekonomiskā darbība Francijā zaudēja savu dinamismu 2008. gada gaitā, strauji samazinoties ceturtajā ceturksnī un 2009. gada pirmajā ceturksnī. No 2009. gada otrā ceturkšņa tā atjaunojās, pateicoties Francijā un kaimiņvalstīs veiktajiem stimulēšanas pasākumiem. Būtisks uzdevums ekonomikas politikai ir publisko finanšu stāvoklis. Konkrēti, Francijas budžeta deficīts kopš 2002. gada ir bijis vai nu lielāks, vai gandrīz vienāds ar rādītāju 3 % no IKP, kas galvenokārt atspoguļo nepietiekamus konsolidācijas centienus. Šajā sakarā Francijā no 2002. gada līdz 2007. gadam tika veikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, un 2008. gada maijā Francija no Komisijas saņēma padomu ekonomikas politikas jomā. Pēc tam, kad tika paziņots par deficītu, kas pārsniedz noteikto robežlielumu, proti, 3 % no IKP 2008. gadā, 2009. gada februārī tika izvērsta jauna pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ar kuru paredz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu līdz 2013. gadam. Citi grūti risināmi uzdevumi ir jautājums par piedāvājuma trūkumiem, kas izraisa nepietiekamu ārējo konkurētspēju, kā arī par pieaugošu darbaspēka izmantošanu.

(3)

Lai gan liela daļa novērotā faktiskā IKP samazinājuma krīzes apstākļos ir cikliska, nelabvēlīgi ietekmēts arī potenciālā ražošanas apjoma līmenis. Turklāt krīze var arī ietekmēt potenciālo izaugsmi vidējā termiņā, kas izpaudīsies kā ieguldījumu apjoma samazinājums, kredītu pieejamības ierobežojumi un pieaugošs strukturālais bezdarbs. Turklāt ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina demogrāfiskās novecošanas negatīvo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Šādos apstākļos būs būtiski paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Francijai jo īpaši ir svarīgi veikt reformas darba tirgū un vispārējā konkurences struktūrā.

(4)

Programmas pamatā esošajā makroekonomiskajā scenārijā ir paredzēts, ka pēc samazinājuma par 2,2 % 2009. gadā reālais IKP atkal pieaugs par 1,4 % 2010. gadā, pirms tas atlikušajā programmas laikposmā atgriezīsies līdz vidējam 2,5 % līmenim. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju (2), šķiet balstīts uz nedaudz optimistiskiem izaugsmes pieņēmumiem attiecībā uz 2010. gadu, kopumā atbilstot Komisijas dienestu prognozēm, un izaugsmes komponente programmas prognozēs ietver vairāk nodokļu nekā Komisijas dienestu prognozē. No 2011. gada izaugsmes pieņēmumi ir izteikti optimistiski, un 2011.–2013. gadā vidēji 0,75 procentpunkta virs potenciālā (ko pārrēķinājuši Komisijas dienesti saskaņā ar programmā iekļauto informāciju un atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai). Tas izpaužas kā potenciālā un faktiskā ražošanas apjoma starpības ātra samazināšanās. Izaugsmes tempi visā programmas laikposmā galvenokārt pamatojas uz iekšzemes pieprasījumu un jo īpaši mājsaimniecību patēriņu. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet esam atbilstīgas Komisijas dienestu prognozēm, tāpat kā prognozes attiecībā uz nodarbinātības pieaugumu, kas 2010. gadā paliks negatīvs, pirms atgūsies, atspoguļojot tradicionālo aizkavējumu nodarbinātības jomā.

(5)

Programmā ir aplēsts, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā bija 7,9 % no IKP. Budžeta deficīta ievērojamā pasliktināšanās (2008. gadā tas bija 3,4 % no IKP) lielā mērā atspoguļo krīzes ietekmi uz publiskajām finansēm (jo īpaši uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi un PVN), taču to izraisīja arī stimulēšanas pasākumi 1,1 % apmērā no IKP, ko valdība pieņēma saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP). Atbilstīgi programmai 2010. gadā ir plānota neitrāla fiskālā politika, kura kļūs ierobežojoša programmas pēdējos gados, lai pieņemtajā izaugsmes scenārijā līdz 2013. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Šī konsolidācija ir saskaņā ar Padomes atbalstīto atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju.

(6)

2010. gada februāra stabilitātes programmā tiek plānots, ka valsts budžeta deficīts 2010. gadā pasliktināsies vēl par 0,3 % no IKP un sasniegs 8,2 % no IKP. Francija ir īstenojusi budžeta deficītu samazinošus pasākumus, kā plānots valdības budžeta likuma priekšlikumā 2010. gadam, vienlaikus lielākoties nepieļaujot publisko finanšu turpmāku pasliktināšanos, izņemot lēmumu par publisku aizdevumu “ieguldīšanai nākotnē”, kam būs negatīva ietekme uz budžetu aptuveni 0,1 % apmērā no IKP 2010. gadā (un vēlāk), bet kopumā deficītu samazinošie pasākumi, šķiet, atbilst jaunākajiem Francijai adresētajiem ieteikumiem saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu. Budžeta deficīta prognoze 2010. gadam ir 0,3 % no IKP, kas ir labāka nekā 2010. gada budžeta projektā iekļautā prognoze, jo bija labāki deficīta rezultāti salīdzinājumā ar 2009. gadam prognozētajiem (0,2 % no IKP), un tika pārskatītas izaugsmes prognozes (0,3 % no IKP), ko daļēji kompensē tas, ka Francijas Konstitucionālā tiesa apturēja vides nodokļa ieviešanu, kā arī tika ieviesti pasākumi saistībā ar iepriekš minēto publisko aizdevumu, kas kopsummā var pasliktināt budžeta deficītu par aptuveni 0,2 % no IKP. Pēdējie minētie elementi mainīja diskrecionāro pasākumu līdzsvaru no aptuveni + 0,25 % no IKP Padomes ieteikuma laikā līdz galvenokārt neitrālam programmas laikposmā. Stimulēšanas pasākumi saistībā ar EEAP 1,1 % apmērā no IKP tiek daļēji atcelti un samazināti līdz 0,4 % no IKP 2010. gadā, un ir daži turpmāki konsolidācijas pasākumi 0,1 % apmērā no IKP (jo īpaši sociālā nodrošinājuma budžetā iekļauto nodokļu pieaugums), līdz ar to kopējie konsolidācijas pasākumi veido 0,8 % no IKP. Tomēr šos pasākumus kompensē jauni deficītu palielinoši pasākumi, radot izmaksas galvenokārt īstermiņā, kas iekļauti sākotnējā 2010. gada budžetā un veido 0,7 % no IKP, jo īpaši vietējā uzņēmējdarbības nodokļa reforma (aptuveni 0,6 % no IKP) un PVN samazinājums sabiedriskās ēdināšanas nozarē (0,1 % no IKP), kā arī iepriekš minētie pasākumi saistībā ar publisko aizdevumu (aptuveni 0,1 % no IKP). 2010. gadā strukturālais deficīts, t. i., cikliski koriģēts deficīts, izņemot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus, ko aprēķinājuši Komisijas dienesti uz programmas datu pamata atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, var pasliktināties par ¼ procentpunktu un sasniegt 6,75 % no IKP. Ņemot vērā pārejošo ietekmi, ko rada avansa atlīdzinājumi uzņēmumiem 0,4 % apmērā no IKP saistībā ar vietējā uzņēmējdarbības nodokļa reformas īstenošanu, kas ir vienreizējs pasākums, bet netiek uzskatīts par tādu programmā, strukturālais deficīts mazliet uzlabotos par 0,1 procentpunktu 2010. gadā – līdz 6,5 % no IKP.

(7)

Programmas budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir panākt, lai valsts kopbudžeta bilance būtu vienāda ar atsauces vērtību 3 % no IKP līdz 2013. gadam – termiņā, kas noteikts Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumā. Programmā prognozēts, ka nominālais budžeta deficīts 2011. gadā samazināsies līdz 6 % no IKP un 2012. gadā samazināsies vēl vairāk – līdz 4,6 %, pirms galu galā sasniegs 3 % 2013. gadā. Sagaidāms, ka primārajai bilancei būs līdzīga gaita, un programmas laikposma beigās tā sasniegs – 0,1 % no IKP, samazinoties no – 5,5 % no IKP 2010. gadā. Strukturālais deficīts, kas aprēķināts atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, pēc 2010. gada var turpināt uzlaboties un sasniegt aptuveni 5 % no IKP 2011. gadā, 4 % 2012. gadā un 2,75 % 2013. gadā. Vidējais ikgadējais fiskālais pasākums rezultātā būtu 0,9 % no IKP laikposmā no 2010. gada līdz 2013. gadam, kas ir nedaudz mazāk nekā Padomes ieteiktais vidējais pasākums (virs 1 % no IKP gadā). Programmā izklāstītās konsolidācijas stratēģijas pamatā būtu pasākumi, kas vērsti uz izdevumu pieauguma ierobežošanu visos valdības līmeņos, turklāt 2011. gadā pakāpeniski būtu pilnībā jāatceļ pasākumi saskaņā ar EEAP. Francijas iestādes plāno no 2011. gada katru gadu turpināt samazināt esošo nodokļu atvieglojumu ietekmi uz budžetu par aptuveni 0,1 % no IKP. Pasākumi konsolidācijas stratēģijas atbalstam vēl nav precizēti, bet tuvākajos mēnešos tiem būtu jānonāk atklātībā. Programmā atzīts, ka vidēja termiņa mērķis (VTM) ir līdzsvarots budžets strukturālā izteiksmē. Ņemot vērā jaunākās prognozes un parāda līmeni, VTM vairāk nekā atbilstoši atspoguļo pakta mērķus. Atjauninātajā stabilitātes programmā nav paredzēts sasniegt vidējā termiņa budžeta mērķi programmas laikposmā.

(8)

Lai gan 2010. gadā budžeta deficīta mērķis šķiet diezgan ticams un pat dod iespēju panākt labākus rezultātus, ja galu galā tiktu īstenots vides nodoklis ar grozījumiem, budžeta prognožu rezultāts var izrādīties sliktāks salīdzinājumā ar to, kas programmā prognozēts 2011. gadam un turpmākajiem gadiem. Makroekonomiskais scenārijs 2011.–2013. gadam jo īpaši ir izteikti labvēlīgs. Konkrēti, budžeta deficīta prognozes ir ārkārtīgi jutīgas pret izaugsmi: atbilstīgi jutīguma analīzei programmā, ja IKP izaugsme šajā laikposmā būtu mazāka par ¼ procentpunkta, tad valsts budžeta deficīts 2013. gadā nokristos tikai līdz 4 % no IKP.

Tādējādi kumulatīvs 0,75 % no IKP zaudējums 2013. gadā izpaustos kā budžeta deficīta kāpums par 1 % no IKP. Turklāt budžeta deficīta mērķus var negatīvi ietekmēt iespējamas izdevumu novirzes, jo publisko izdevumu tendences korekcija visos apakšvaldības līmeņos salīdzinājumā ar to iepriekšējām tendencēm nav pamatotas ar pietiekami precīziem pasākumiem. Diezgan optimistiskā prognozētā ieņēmumu attīstība ir balstīta uz hipotēzi par tā saukto “iedzīšanas” fenomenu (catch-up phenomenon) pēc negatīvas novirzīšanās krīzes laikā, jo tiek paredzēts, ka no 2011. gada līdz 2013. gadam nodokļu pret IKP elastīgums sasniegs vidēji 1,2. Vēl nav precizēts arī nodokļu atvieglojumu samazinājums no 2011. gada un turpmākajos gados par apmēram 0,1 % no IKP katru gadu. Kopumā pieredze liecina, ka izdevumu pārtēriņu iespēju nevar izslēgt. Programmā iekļautās informācijas novērtējums liecina par būtisku risku, ka budžeta deficīta rezultāti 2011.–2013. gada laikposmam var izrādīties sliktāki, nekā plānots programmā.

(9)

Valsts kopējā parāda attiecība 2009. gadā bija lielāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību un atbilstīgi programmai turpinās palielināties līdz 2012. gadam. Ir aplēsts, ka valsts kopējais parāds 2009. gadā ir 77,4 % no IKP un ir palielinājies salīdzinājumā ar 2008. gadu (67,4 %). Parāda attiecības palielināšanos veicināja ne tikai budžeta deficīta pieaugums un IKP izaugsmes sarukums, bet arī ievērojama parāda-deficīta korekcija, kas jo īpaši atspoguļoja finanšu operācijas banku un automobiļu nozarē. Programmas laikposmā tiek prognozēts turpmāks kāpums par 9,2 procentpunktiem, sasniedzot līmeni aptuveni 87 % no IKP, ko galvenokārt veicinātu ilgstoši augsts valsts budžeta deficīts. Ņemot vērā būtiskos riskus, kuri apdraud budžeta mērķus, šķiet, ka parāda attiecība attīstīsies mazāk labvēlīgi nekā prognozēts programmā, jo īpaši pēc 2011. gada.

(10)

Prognozes attiecībā uz parādu vidējā termiņā, kurās lēsts, ka IKP pieauguma rādītāji pakāpeniski atjaunosies līdz vērtībām, kas prognozētas pirms krīzes, un nodokļu likmes atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, ietverot paredzēto ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu palielināšanos, liecina, ka ar programmā paredzēto budžeta stratēģiju, kāda tā ir šobrīd un bez turpmākām politikas izmaiņām, nebūtu pietiekami, lai līdz 2020. gadam stabilizētu parāda attiecību pret IKP.

(11)

Novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir acīmredzami mazāka par ES vidējo rādītāju, un, tā kā jau ir īstenotas pensiju reformas, izdevumi par pensijām pieaug ierobežotāk. Saskaņā ar programmas aplēsēm budžeta stāvoklis 2009. gadā palielina iedzīvotāju novecošanas izraisīto budžeta ietekmi uz ilgtspējas starpību. Nodrošinot primāro pārpalikumu vidējā termiņā, būtu vieglāk samazināt publisko finanšu stabilitātes riskus, kas Komisijas 2009. gada ilgtspējas ziņojumā (3) ir novērtēti kā vidēji.

(12)

Nesen ir ieviestas reformas, lai turpinātu uzlabot vispārējo budžeta struktūru. 2009. gada 9. februārī Parlaments pieņēma pirmo daudzgadu publisko finanšu plānošanas tiesību aktu, nosakot tajā izdevumu mērķus visām vispārējās valdības apakšnozarēm. Tajā jo īpaši ir noteikts budžeta neitralitātes princips jaunu nodokļu atvieglojumu izveidei, kuru kopējās izmaksas pilnībā jākompensē. Šis princips ir obligāts un 2009. gadā gandrīz ir izpildīts, vērtējot uz daudzgadu pamata. Ikgadējā budžeta struktūra Francijā jo īpaši ietver izdevumu normas, kas noteiktas vispārējās valdības apakšlīmeņiem. Pirmais noteikums, tā sauktais “nulles apjoma pieauguma izdevumu noteikums”, ir noteikts centrālās valdības līmenī. Lai arī agrāk pārmaiņas noteikuma “perimetrā” varētu būt palīdzējušas to ievērot, perimetru nesen paplašināja ar mērķi panākt labāku kontroli pār centrālās valdības izdevumiem, un noteikums ir ievērots.

1997. gadā ieviestais valsts veselības apdrošināšanas izdevumu mērķis (Objectif National des Dépenses d’Assurance Maladie) ir palīdzējis kontrolēt veselības aprūpes izdevumus, pat ja izdevumu mērķi bieži nav sasniegti. Visbeidzot, vietējo iestāžu izdevumus ierobežo “zelta noteikums” uz juridiska pamata, kas neļauj iestādēm palielināt parādu darbības izdevumu finansēšanai, un noteikums, ka centrālās valdības pārvesto finanšu resursu palielinājums nedrīkst pārsniegt inflācijas līmeni. Tomēr stabilitātes programmās noteiktie mērķi reti kad ir sasniegti. Valdība plāno turpināt fiskālās struktūras reformas. 2010. gada 28. janvārī tika organizēta konference par publiskajām finansēm, lai risinātu jautājumu par Francijas publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos un to, kā īstenot budžeta konsolidāciju. Tika izveidotas vairākas darba grupas, kurām jāierosina aprīlī atklātībai nododamas jaunas reformas un kuru mērķis jo īpaši ir turpināt ierobežot veselības aprūpes izdevumu palielināšanos vai labāk kontrolēt vietējos izdevumus. Tika izveidota arī līdzsvarota budžeta noteikumu darba grupa. Programmā ir norādīts arī tas, ka aprīlī tiks paziņoti jauni pasākumi, kas vērsti uz centrālās valdības izdevumu samazināšanu. Programmā aprakstītā konsolidācijas stratēģija arī paļaujas uz budžeta sistēmas uzlabošanos saskaņā ar šo darba grupu iesniegtajiem priekšlikumiem.

(13)

2008. gadā Francijas izdevumu attiecība pret IKP ir 52,7 %, kas ir lielākā euro zonā. Publisko izdevumu pieaugums pēdējās desmitgadēs ir veicinājis lielu budžeta deficītu un parāda līmeni, kas ir ietekmējis Francijas publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Francijas iestādes 2007. gadā uzsāka valsts pārvaldes politikas vispārēju pārskatīšanu (Revue Générale des Politiques Publiques jeb RGPP), lai identificētu veidus, kā padarīt valsts izdevumus efektīvākus. Līdz šim ir identificēti vairāk nekā 300 pasākumi (ar mērķi panākt ietaupījumus aptuveni 0,3 % apmērā no IKP, kas ir diezgan pieticīgi, ja salīdzina ar publisko izdevumu kopsummu, kura pārsniedz 50 % no IKP). Apmēram 0,75 pasākumu ir īstenoti un, piemēram, deva iespēju neaizstāt vienu no diviem pensijā aizejošiem civildienesta ierēdņiem centrālās valdības apakšnozarē. Budžeta likumā 2010. gadam valdība paziņoja, ka RGPP tiks attiecināta arī uz citām centrālajām valsts iestādēm un ka rudenī ir plānots paziņot turpmākas reformas. Visbeidzot, attiecībā uz pensiju sistēmu, kā iepriekš minēts, programma atsaucas uz 2010. gadā plānotu reformu. Nekādi pasākumi vēl nav paziņoti.

(14)

Kopumā programmā izklāstītā budžeta stratēģija 2010. gadā atbilst Padomes ieteikumiem saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Tomēr no 2011. gada un turpmāk, ņemot vērā riskus, budžeta stratēģija nešķiet atbilstīga Padomes ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Atbilstīgi programmai vidējie ikgadējie fiskālie pasākumi, kuru pamatā ir (pārrēķinātās) strukturālās bilances attīstība, gadā vidēji sasniegtu tikai 0,9 % no IKP. Tas ir nedaudz mazāk, nekā prasīts Padomes ieteikumos saskaņā ar 126. panta 7. punktu (“virs 1 % no IKP”) un turklāt ir pakļauts iepriekš minētajiem riskiem. Programmā tomēr ir paredzēts, ka nominālais budžeta deficīts galu galā sasniegs 3 % no IKP, kas notiks galvenokārt izteikti labvēlīgā makroekonomiskā scenārija dēļ programmas pēdējos gados, kā arī saskaņā ar diezgan optimistiskiem pieņēmumiem saistībā ar nodokļu ieņēmumu elastīgumu attiecībā pret IKP. Kopumā, ņemot vērā riskus, kuri apdraud pašreizējo politiku, budžeta deficīta rezultāti laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam var izrādīties sliktāki nekā plānots programmā, un tie var būt ievērojami jāstiprina, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2013. gadam, kā to ieteikusi Padome. Izmantojot ieņēmumus no apturētā vides nodokļa jaunās versijas, kā minēts programmā, būs vieglāk sasniegt mazliet labākus budžeta mērķus jau no 2010. gada. Visbeidzot, ar budžeta stratēģiju arī var nepietikt, lai parāds atkal sāktu samazināties.

(15)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie dati un lielākā daļa fakultatīvo datu (4). Lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, Padome 2009. gada 2. decembra ieteikumā atbilstīgi 104. pantam/126. panta 7. punktam arī aicināja Franciju par Padomes ieteikumu īstenošanā sasniegto ziņot atsevišķā nodaļā stabilitātes programmas atjauninājumos. Francija ievēroja šo ieteikumu.

i)

visā programmas laikposmā izmantot neparedzētus, labvēlīgus apstākļus, saistītus ar makroekonomiskās un fiskālās ainas uzlabošanos, kā arī ar visu paredzēto nodokļu pasākumu īstenošanu, lai paātrinātu budžeta deficīta samazināšanu un kopējā parāda attiecības samazināšanu, cenšoties pietuvināt to atsauces vērtībai 60 % no IKP;

ii)

būt gatavai veikt turpmākus konsolidācijas pasākumus, ja gadījumā īstenojas riski saistībā ar to, ka programmā paredzētais makroekonomiskais scenārijs izrādās labvēlīgāks par scenāriju, kurš ir atbilstīgi 126. panta 7. punktam izstrādātā ieteikuma pamatā, un turpināt precizēt vajadzīgos pasākumus, lai laikposmā no 2010. gada līdz 2013. gadam nodrošinātu, ka vidējie fiskālie pasākumi gadā ir virs 1 % no IKP un līdz 2013. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu;

iii)

nodrošināt, ka jo īpaši izdevumu daļā tiek nostiprināta budžeta sistēma un ka tā efektīvi atbalsta iezīmēto vidēja termiņa fiskālo mērķu sasniegšanu visos apakšvaldības līmeņos, kā plānojusi Francijas valdība.