25.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 47/1

(1)

Padome (2009. gada 2. decembrī) izskatīja papildinājumu Beļģijas stabilitātes programmas 2009. gada aprīļa atjauninājumam (turpmāk “papildinājums”) laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam (2), ko Beļģijas iestādes iesniedza atbildē uz Padomes aicinājumu, kas tika izteikts tās 2009. gada 7. jūlija atzinumā par 2009. gada aprīļa programmu. Šis atzinums atjaunina jūlija atzinumu, ņemot vērā 2009. gada aprīļa programmas papildinājumā sniegto informāciju.

(2)

Pasaules tirdzniecības sabrukums līdz ar uzticēšanās mazināšanos, ietekmi uz labklājību un stingrākiem kreditēšanas noteikumiem 2008. gada pēdējā ceturksnī un 2009. gada pirmajā ceturksnī izraisīja strauju ekonomikas lejupslīdi. Otrajā ceturksnī tā mazinājās, un gada otrajā pusē gaidāms ceturkšņa pieaugums ar nelielu pozitīvu vērtību, ņemot vērā labvēlīgāku starptautisko vidi. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi domājams, ka gada IKP 2009. gadā saruks par aptuveni 3 % un nedaudz pieaugs 2010. gadā (par 0,6 %). Prognozēts, ka 2011. gadā kāpums palielināsies līdz 1,5 %, tādējādi zināmā mērā apsteidzot potenciālo izaugsmi, ko samazināja ieguldījumu apjoma kritums un bezdarba līmeņa kāpums pašreizējās krīzes rezultātā. Lejupslīdei būs arī ievērojama negatīva ietekme uz valsts finansēm. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi paredzams, ka kopējais valsts budžeta deficīts pasliktināsies no 1,2 % no IKP 2008. gadā līdz aptuveni 6 % no IKP 2009. gadā. Deficīta stabilizēšanās gaidāma 2010. un 2011. gadā, ņemot vērā šādus faktorus: i) stimulēšanas pasākumi, kas 2008. gada beigās pieņemti EEAP izpildei, 2010. gadā vēl aizvien ietekmē budžetu par 0,5 % no IKP, atspoguļojot to, ka pasākumu kopumā ietverti pastāvīgi pasākumi, un ii) konsolidācijas pasākumi, kas pieņemti dažādos valdības līmeņos to budžeta kontekstā 2010. gadam (0,75 % no IKP) un 2011. gadam (0,25 % no IKP). Tomēr prognozēts, ka 2010. gadā nelabvēlīga ekonomiskās izaugsmes struktūra ar turpmāku strauju bezdarba pieaugumu, augstākas procentu izmaksas un izdevumu pieaugums saistībā ar iedzīvotāju novecošanos (kas atspoguļo arī iepriekšējos gados veiktos pasākumus sociālo pabalstu, tostarp pensiju, palielināšanai) pilnīgi kompensēs konsolidācijas pasākumu ietekmi uz faktisko bilanci.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir papildinājuma pamatā, paredzēts, ka pēc reālā IKP kāpuma par 1,1 % 2008. gadā tas 2009. gadā samazināsies par 3,1 % un pēc tam 2010. gadā no jauna pieaugs par 0,4 %. Turpmāk prognozētais IKP pieaugums ir 1,9 % 2011. gadā un 2,4 % – 2012. gadā. Salīdzinājumā ar programmas 2009. gada aprīļa atjauninājumu izaugsmes prognoze ir samazināta, īpaši 2009. gadā. Pamatojoties uz pašreizējo informāciju (3), jaunais scenārijs ir ticams; tas varbūt ir nedaudz piesardzīgs attiecībā uz 2009.–2010. gadu, taču diezgan optimistisks attiecībā uz turpmākajiem gadiem, ņemot vērā jaunākās potenciālā ražošanas apjoma aplēses. Lai gan arī Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē ir paredzēta pakāpeniska ražošanas apjoma starpības izzušana pēc lejupslīdes, papildinājumā prognozētais starpības izzušanas temps šķiet diezgan optimistisks. Izaugsmes struktūra ir ticama visā pielikumā aplūkotajā laikposmā. Inflācijas prognozi papildinājumā var uzskatīt par reāli sasniedzamu. No otras puses – algu pieaugums visā laikposmā šķiet pārāk optimistisks, jo zemāks darbaspēka izmaksu pieaugums ārvalstīs var radīt algu samazināšanas spiedienu arī Beļģijā, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni. Visbeidzot – nodarbinātības pieauguma prognoze 2011. gadam arī var izrādīties nedaudz optimistiska.

(4)

Papildinājumā noteiktais deficīta mērķis 2009. gadam ir 5,9 % no IKP (saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi). Deficīta pieaugums 2009. gadā salīdzinājumā ar 1,2 % no IKP 2008. gadā galvenokārt atspoguļo automātisko stabilizatoru ietekmi. Šī ietekme ir bijusi daudz nozīmīgāka, nekā liecina standarta elastīguma rādītāji – īpaši tas attiecas uz ievērojamu ieņēmumu kritumu uzņēmuma ienākumu nodokļa jomā. 2009. gada budžetā iekļautie ekspansīvie pasākumi (0,5 % no IKP) un reģionālo valdību un federālās valdības ieviestais fiskālās stimulēšanas pasākumu kopums (0,5 % no IKP) bija salīdzinoši ierobežoti, ņemot vērā augstā parāda līmeņa noteiktās ierobežotās manevrēšanas iespējas. Visbeidzot – budžeta situācijas pasliktināšanās ir saistīta arī ar negatīviem vienreizējiem pasākumiem aptuveni 0,5 % apmērā no IKP, kurus galvenokārt īstenoja pēc diviem tiesas lēmumiem (4). Šo vienreizējo pasākumu un automātisko stabilizatoru rezultātā, kuru ietekme bija lielāka nekā paredzēts, pašreizējais deficīta mērķis 2009. gadam ir par 2,5 % no IKP augstāks nekā stabilitātes programmas 2009. gada aprīļa atjauninājumā, lai gan nav veikti nekādi papildu ekspansīvie pasākumi. Prognozēts, ka strukturālais deficīts (t. i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), pamatojoties uz papildinājumā iekļauto informāciju, ko Komisijas dienesti ir pārrēķinājuši, izmantojot kopīgi saskaņoto metodoloģiju, palielināsies no 2,3 % 2008. gadā līdz 4,7 % no IKP 2009. gadā. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē paredzētais strukturālā deficīta pieaugums 2009. gadā ir nedaudz mazāks (par 2, nevis 2,4 procentpunktiem) – galvenokārt tāpēc, ka papildinājumā netika ņemta vērā ietekme 0,5 % apmērā no IKP, ko 2009. gadā vienreizēju pasākumu veidā rada tiesas lēmumi.

(5)

Vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis papildinājumā ir pakāpeniska atgriešanās pie bezdeficīta budžeta līdz 2015. gadam. Papildinājumā nav skaidri norādīts vidēja termiņa mērķis, kā arī nav paredzēts Beļģijas sākotnējais vidēja termiņa mērķis (pārpalikums 0,5 % apmērā no IKP cikliski koriģētā izteiksmē bez vienreizējiem un citiem pagaidu pasākumiem), kas jāsasniedz papildinājumā aplūkotajā laikposmā. Prognozēta kopbudžeta deficīta stabilizēšanās 6 % apmērā no IKP 2010. gadā, ņemot vērā korektīvos pasākumus 0,5 % apmērā no IKP, pēc tam līdz 2012. gadam deficītam pakāpeniski uzlabojoties līdz 4,4 % (konsolidācijas pasākumu kontekstā 1 % apmērā 2011. gadā un 1,25 % apmērā 2012. gadā). Papildinājumā norādīts, ka 2013. gada mērķis ir deficīta samazināšana zem atsauces vērtības – 3 % no IKP, bet tajā nav norādīts pilnīgi izstrādāts scenārijs šim gadam (5). Papildinājumā prognozēts, ka strukturālais deficīts, kas pārrēķināts, izmantojot kopīgi saskaņoto metodoloģiju, uzlabosies par aptuveni 0,25 procentpunkta gan 2010., gan 2011. gadā un par 0,5 procentpunkta 2012. gadā. Tā kā papildinājumā nav ņemta vērā ietekme 0,5 % apmērā no IKP, ko 2009. gadā vienreizēju pasākumu veidā rada tiesas lēmumi, 2010. gadā strukturālā bilance faktiski pasliktināsies par 0,25 % no IKP (no – 4,2 % no IKP 2009. gadā līdz – 4,4 % no IKP 2010. gadā). Papildinājumā paredzētās strukturālās korekcijas ir ievērojami mazākas par iepriekš minēto plānoto pasākumu apjomu. No tā izriet, ka, nemainot politiku, strukturālā bilance automātiski pasliktinātos par aptuveni 0,5 % no IKP gadā, ko izraisītu nelabvēlīga ekonomiskās izaugsmes struktūra 2010. gadā, augstākas procentu izmaksas un lielāki ar iedzīvotāju novecošanos saistīti izdevumi (atspoguļojot arī iepriekšējos gados veiktos pasākumus, lai palielinātu sociālos pabalstus, tostarp pensijas). Saskaņā ar papildinājumu konsolidācija ir plānota, vienlīdz pamatojoties uz nodokļu ieņēmumu pieaugumu (īpaši no ienākuma un kapitāla nodokļiem) un izdevumu (īpaši starppatēriņa, nodarbināto kompensāciju un sociālo pabalstu natūrā) samazinājumu. Papildinājumā aprēķinātais valsts parāds ir 89,6 % no IKP 2008. gadā salīdzinājumā ar 84 % 2007. gadā; parāda līmeņa palielināšanos galvenokārt veicina ievērojama parāda-deficīta korekcija, kas saistīta ar banku glābšanas operācijām (6 % no IKP). Papildinājumā lēsts, ka parāda attiecība pret IKP turpinās augt, sasniedzot 104 % 2011. gadā, kad tā stabilizēsies; tas ir ievērojami lielāks rādītājs nekā prognozēts aprīļa atjauninājumā (galvenokārt lielāka budžeta deficīta dēļ). Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi ir gaidāms salīdzināms parāda līmeņa pieaugums.

(6)

Budžeta mērķu izpilde kopumā ir pakļauta negatīviem riskiem, galvenokārt no 2011. gada. Pirmkārt, makroekonomiskā vide ir neskaidra, un nevar izslēgt, ka rezultāti 2011. un 2012. gadā būs sliktāki, nekā prognozēts papildinājumā. Otrkārt, papildinājumā minētie konsolidācijas pasākumi, ar kuriem mērķi pamatoti, nav pietiekami konkrēti. Pamatojoties uz dažādu valdības sektoru pēc papildinājuma iesniegšanas saskaņotiem 2010. gada budžeta projektiem, korekcijas pasākumu apjoms 2010. gadā pārsniedz papildinājumā paredzētos 0,5 % no IKP, jo pietiekami precīzi norādīto pasākumu pašreizējais apjoms sasniedz aptuveni 0,75 % no IKP, bet ir maz informācijas par turpmākajos gados plānoto pasākumu būtību. Visbeidzot – valdība piedāvāja ievērojamas garantijas banku sektoram, kas varētu palielināt turpmāko deficītu un parādu tādā apjomā, kas līdzvērtīgs garantiju izmantojuma apjomam, lai gan daļu no valdības finanšu sektoram sniegtā atbalsta izmaksām nākotnē varētu atgūt. No otras puses – līdzīgi ieņēmumu kritumam, kas 2009. gadā bija lielāks nekā prognozēts, nevar izslēgt iespēju, ka nodokļu ieņēmumi būs dinamiskāki, nekā varētu secināt no pieņēmumiem par standarta elastīgumu. Ņemot vērā ievērojamos negatīvos riskus, kas apdraud budžeta mērķu izpildi, parāda līmeņa attīstība varētu būt nelabvēlīgāka, nekā prognozēts papildinājumā.

(7)

Fiskālā politika, mērot atbilstoši pārrēķinātajām strukturālās bilances izmaiņām papildinājumā un ņemot vērā iepriekš minētos riskus, 2009. gadā būs ekspansīva atbilstoši EEAP un neitrāla atlikušajā programmas periodā. Ņemot vērā riskus, kas saistīti ar valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā, tostarp augsto valsts parāda līmeni, kas programmas perioda laikā pietiekami nesamazinās atsauces vērtības virzienā, un ievērojamas iespējamās saistības, kas izriet no pasākumiem finanšu sistēmas stabilizēšanai, konsolidācija laikposmā no 2011. gada būtu ievērojami jāpastiprina.

(8)

Attiecībā uz tām prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, papildinājumā ir vērojami uzlabojumi rīcības kodeksa prasību ievērošanā, lai gan joprojām ir daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (6).