ar ko groza Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmums.

PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

1. modulis. Uzņēmumi un informācijas sabiedrība

1. Mērķi

Šā moduļa mērķis ir laicīga statistikas sniegšana par uzņēmumiem un informācijas sabiedrību. Tajā paredzēta sistēma attiecībā uz prasībām par aptvērumu, ilgumu un periodiskumu, ietvertajiem tematiem, datu sniegšanas dalījumu, datu sniegšanas veidu un priekšizpētes vai visiem vajadzīgajiem izmēģinājuma apsekojumiem.

2. Aptvērums

Šis modulis attiecas uz uzņēmējdarbību, kas ietverta saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE 2. red.) C līdz N sadaļā, R sadaļā un 95. nodaļā.

Statistiku apkopo par uzņēmuma vienībām.

3. Datu sniegšanas ilgums un periodiskums

No 2004. gada 20. maija katru gadu sniedz statistiku par ne vairāk kā 15 apsekojuma gadiem. Ne visi rādītāji noteikti jāsniedz katru gadu; katra raksturlieluma sniegšanas periodiskums tiks noteikts un par to vienosies kā par 8. pantā minēto īstenošanas pasākumu daļu.

4. Ietvertie temati

Sniedzamie raksturlielumi ir no šāda tematu saraksta:

—	IKT sistēmas un to izmantošana uzņēmumos,

—	interneta un citu elektronisko tīklu izmantošana uzņēmumos,

—	e-komercija,

—	e-uzņēmējdarbības procesi un organizatoriski aspekti,

—	IKT izmantošana uzņēmumos, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde),

—	IKT kompetence uzņēmuma vienībā un vajadzība pēc IKT prasmēm,

—	IKT, interneta un citu elektronisko tīklu, e-komercijas un e-uzņēmējdarbības procesu izmantošanas šķēršļi,

—	IKT izdevumi un ieguldījumi,

—	IKT drošība un uzticēšanās IKT,

—	IKT izmantošana un to ietekme uz vidi (ekoloģiskas IKT),

—	piekļuve internetam un citām tīkla tehnoloģijām un to izmantošana, lai savienotu objektus un ierīces (lietu internets),

—	piekļuve tehnoloģijām un to izmantošana, nodrošinot spēju pievienoties internetam vai citiem tīkliem jebkurā vietā un laikā (visuresoša savienojamība).

Ne visi temati tiek ietverti katru gadu.

5. Datu sniegšanas dalījums

Ne visi dalījumi noteikti jāsniedz katru gadu; vajadzīgie dalījumi būs no turpmāk minētā saraksta, ņemot vērā statistikas vienību īpatnības, statistikas datu paredzamo kvalitāti un vispārējo izlases lielumu. Par sadalījumu vienosies kā par īstenošanas pasākumu daļu:

—	pēc lieluma klases,

—	pēc NACE pozīcijas,

—	pēc reģiona: reģionālajā dalījumā būs ne vairāk kā trīs dalījumi grupās.

6. Datu sniegšanas veids

Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) kopsavilkuma datus.

7. Priekšizpētes un izmēģinājuma apsekojumi

Ja ir noteiktas būtiskas jaunu datu prasības vai prasīti jauni sarežģīti rādītāji, Komisija organizēs priekšizpētes vai izmēģinājuma apsekojumus, kuri dalībvalstīs jāveic brīvprātīgi pirms katras datu vākšanas. Ar šiem apsekojumiem novērtēs attiecīgās datu vākšanas iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst, pateicoties datu pieejamībai, attiecībā uz datu vākšanas izmaksām un respondentu slogu. Šo priekšizpētes vai izmēģinājuma apsekojumu vai testēšanas pasākumu rezultāti palīdzēs definēt jaunus rādītājus.

II PIELIKUMS

2. modulis. Privātpersonas, mājsaimniecības un informācijas sabiedrība

1. Mērķi

Šā moduļa mērķis ir laicīga statistikas sniegšana par privātpersonām, mājsaimniecībām un informācijas sabiedrību. Tajā paredzēta sistēma attiecībā uz prasībām par aptvērumu, ilgumu un periodiskumu, ietvertajiem tematiem, datu sniegšanas sociālekonomiskā fona īpatnībām, datu sniegšanas veidu un priekšizpētes vai visiem vajadzīgajiem izmēģinājuma apsekojumiem.

2. Aptvērums

Šis modulis attiecas uz statistiku par privātpersonām un mājsaimniecībām.

3. Datu sniegšanas ilgums un periodiskums

No 2004. gada 20. maija katru gadu sniedz statistiku par ne vairāk kā 15 apsekojuma gadiem. Ne visi rādītāji noteikti jāsniedz katru gadu; katra rādītāja sniegšanas periodiskums tiks noteikts, un par to vienosies kā par 8. pantā minēto īstenošanas pasākumu daļu.

4. Ietvertie temati

Sniedzamie raksturlielumi ir no šāda tematu saraksta:

—	privātpersonu un/vai mājsaimniecību piekļuve IKT un to izmantošana,

—	privātpersonu un/vai mājsaimniecību interneta izmantošana dažādiem mērķiem,

—	IKT drošība un uzticēšanās IKT,

—	IKT kompetence un prasmes,

—	IKT un interneta izmantošanas šķēršļi,

—	IKT izmantošanas redzamā ietekme uz privātpersonām un/vai mājsaimniecībām,

—	IKT izmantošana, ko veic privātpersonas, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde),

—	piekļuve tehnoloģijām un to izmantošana, nodrošinot spēju pievienoties internetam vai citiem tīkliem jebkurā vietā un laikā (visuresoša savienojamība).

Ne visi temati tiek ietverti katru gadu.

5. Sociāli ekonomiskie fona raksturlielumi attiecībā uz sniegtajiem datiem

Ne visi fona raksturlielumi noteikti jāsniedz katru gadu; vajadzīgie raksturlielumi būs no šāda saraksta, un par tiem vienosies kā par īstenošanas pasākumu daļu:

par mājsaimniecībām sniedzamās statistikas vajadzībām:

—	pēc mājsaimniecības tipa,

—	pēc ienākumu grupas,

—	pēc reģiona;

par privātpersonām sniedzamās statistikas vajadzībām:

—	pēc vecuma grupas,

—	pēc dzimuma,

—	pēc izglītības līmeņa,

—	pēc nodarbinātības stāvokļa,

—	pēc de facto ģimenes stāvokļa,

—	pēc dzimšanas valsts, valstspiederības,

—	pēc reģiona.

6. Datu sniegšanas veids

Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) individuālo datu kopas, bet šādas datu kopas neļauj tieši noteikt attiecīgās statistikas vienības.

7. Priekšizpētes un izmēģinājuma apsekojumi

Ja ir noteiktas būtiskas jaunu datu prasības vai prasīti jauni sarežģīti rādītāji, Komisija organizēs priekšizpētes vai izmēģinājuma apsekojumus, kuri dalībvalstīs jāveic brīvprātīgi pirms katras datu vākšanas. Ar šiem apsekojumiem novērtēs attiecīgās datu vākšanas iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst, pateicoties datu pieejamībai, attiecībā uz datu vākšanas izmaksām un respondentu slogu. Šo priekšizpētes vai izmēģinājuma apsekojumu rezultāti palīdzēs definēt jaunus rādītājus.

”