6.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 287/2009 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Procedūru sāka pēc tam, kad Eurométaux (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību ražotāju vairākuma vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 25 % no alumīnija folijas kopējās ražošanas Kopienā.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 13. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laiku no 2005. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas lūdza iespēju tās uzklausīt, tādu iespēju deva.

(5)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu piemērošanas Komisija turpināja izmeklēšanu attiecībā uz dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm un veica papildu analīzes un pārbaudes apmeklējumus, lai pārbaudītu datus, ko saturēja atbildes uz anketas jautājumiem, kuras iesniedza daži Kopienas ražotāji eksportētāji un ražotāji.

(6)

Piecus papildu pārbaudes apmeklējumus veica šādu Kopienas ražotāju uzņēmumu telpās:

(7)

Vienu papildu apmeklējumu veica šāda ar ražotājiem eksportētājiem saistītu uzņēmuma telpās:

(8)

Trīs papildu apmeklējumus veica šādu ražotāju eksportētāju telpās:

(9)

Apmeklējumu veica arī Šanhajas Standartizētu nākotnes līgumu biržā, Šanhajā.

(10)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga pasākumu piemērošanu tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un ĶTR, un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Noteica arī termiņu, kurā tās varēja sniegt iebildumus pēc minētās informācijas saņemšanas.

(11)

Ņēma vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski iesniegtos komentārus un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja konstatējumus.

(12)

Brazīlijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka izmeklēšanas jomā vajadzēja iekļaut Krieviju, jo visā attiecīgajā periodā Krievijas importa apjomi un tirgus daļas bija ievērojamas un pat pārsniedza Armēnijas importa apjomus un tirgus daļas. Turklāt Brazīlijas ražotājs eksportētājs minēja, ka Krievijas importa cenas ir tādā pat līmenī kā attiecīgo valstu importa cenas un ka procedūras sākšanas laikā bija prima facie pierādījumi par dempingu.

(13)

Analizējot sūdzību, Komisija secināja, ka attiecībā uz Krieviju nav pietiekamu prima facie pierādījumu par dempingu. Tātad Krievijas neiekļaušanu sūdzībā uzskatīja par pamatotu. Tā kā pierādījumu par dempingu nav, nav svarīgi, vai importa apjomu un/vai tirgus daļas importam, kura izcelsme ir Krievijā, patiešām pārsniedza izmeklēšanas jomā iekļautās valsts vai valstu importa apjomus un/vai tirgus daļas. Tāpēc Brazīlijas ražotāja eksportētāja pieprasījumu noraidīja.

(14)

Pakārtotā ražošanas nozare Kopienā, t. i., “pārtinēji”, atkārtoti apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma definīcijā jāiekļauj arī patēriņa ruļļi, t. i., alumīnija folijas ruļļi, kas sver mazāk par 10 kg, jo, ja galīgos pasākumus piemēro vienīgi tādas alumīnija folijas importam, kuras svars pārsniedz 10 kg (lielie ruļļi), tas būtu iemesls patēriņa ruļļu eksporta apjoma pieaugumam no attiecīgajām valstīm par zemām cenām. Apgalvoja arī, ka abiem ražojumiem pamatā ir vienādas īpašības, vienīgā atšķirība ir iepakojumā.

(15)

Pagaidu regulas 15. līdz 19. apsvērumā secināja, ka patēriņa ruļļi un lielie ruļļi ir atšķirīgi ražojumi fizisko īpašību un galvenā gala lietojuma ziņā. Turpmākajā izmeklēšanā šie konstatējumi apstiprinājās. Patiešām, patēriņa ruļļu un lielo ruļļu fiziskās atšķirības pārsniedz tikai atšķirību iepakojumā, jo attiecīgo ražojumu pirms atkārtotas iepakošanas ir atkārtoti jāpārtin un jāpārdod galapatērētājam. Konstatēja arī, ka atšķiras patērētāji, pārdošanas kanāli un pamata pielietojums. Tāpēc neuzskatīja par atbilstīgu iekļaut patēriņa ruļļus šajā izmeklēšanā ietverto ražojumu klāstā.

(16)

Apgalvojums par to, ka lielo ruļļu importu var aizstāt ar patēriņa ruļļu importu, ir izskatīts 97. līdz 99. apsvērumā.

(17)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemti citi komentāri, ar šo apstiprina pagaidu regulas 14. līdz 21. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(18)

Vienīgais ražotājs eksportētājs Armēnijā apstrīdēja pagaidu konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 24. līdz 31. apsvērumā.

(19)

Uzņēmums vispirms apgalvoja, ka Komisija kļūdās, uzskatot, ka uzņēmumam Armēnijā būtu vajadzējis pieteikties TER, jo pēc tā domām Armēnija ir valsts, kurā ir tirgus ekonomika atbilstīgi PTO Antidempinga nolīguma noteikumiem, un ka Armēnijas iekļaušanu antidempinga pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta zemsvītras piezīmē ir jāatceļ.

(20)

Taču, kā izklāstīts pagaidu regulas 25. apsvērumā, Armēnija ir tieši minēta pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta zemsvītras piezīmē kā viena no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas. Režīms attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas un kuras ir PTO biedres, ir izklāstīts 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā. Šajā izmeklēšanā tika pilnībā ievēroti šie noteikumi. Tāpēc šo argumentu atkal noraidīja.

(21)

Uzņēmums tad apgalvoja, ka tas atbilst otrajam TER kritērijam, neatbilstību kuram konstatēja pagaidu regulas 27. līdz 29. apsvērumā. Uzņēmums pamatoja savu apgalvojumu ar pārskatu par 2007. gadu iesniegšanu, kurus neuzrādīja pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmumā pirms pagaidu pasākumu piemērošanas. Uzņēmums atkārtoti apgalvoja, ka neuzskata, ka otrais TER kritērijs pieprasa, lai uzņēmuma pārskati būtu sagatavoti atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un lai Armēnijas valsts grāmatvedības standarti ir pietiekami, jo Armēnija ir PTO biedre.

(22)

Šo argumentu noraidīja. Uzņēmumā ir jābūt vienam skaidram pārskatu komplektam, kas atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Neatbilstības, ko atzīmēja revidenti attiecībā uz 2006. un 2007. finanšu gadu, bija tādas, kas skaidri parādīja, ka pārskati nav sagatavoti atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”), un tāpēc uzņēmums nevarēja pierādīt, ka atbilst otrajam TER kritērijam. TER kritēriji patiesībā norāda uz starptautiskajiem standartiem, un PTO biedra statuss to nemaina. Turklāt PTO biedra statuss pats par sevi negarantē tirgus nosacījumu izpildi kāda uzņēmuma saimnieciskajā darbībā.

(23)

Uzņēmums tad turpināja apgalvot, ka tas atbilst trešajam TER kritērijam, neatbilstību kuram provizoriski konstatēja pagaidu regulas 30. apsvērumā, pamatojoties uz jautājumiem, kuri attiecas uz Armēnijas valsts veikto akciju pārdošanu un arī uz to, ka valsts uzņēmumam bez maksas ir piešķīrusi zemi. Uzņēmums apgalvoja, ka jautājums par zemi, kas uzņēmumam piešķirta bez maksas, nav nozīmīgs un ka tas nav jāizskata kopā ar otru jautājumu par akcijām, kuru uzņēmums arī uzskata par nenozīmīgu.

(24)

Arī šo argumentu noraidīja. Fakts, ka zeme tika iegūta par brīvu un ka to var pārdot, samaksājot valstij tās kadastrālo vērtību (kas ir ievērojami zemāka nekā tās tirgus vērtība), padara šo zemi par nozīmīgu un vērtīgu uzņēmuma aktīvu, kas neparādās uzņēmuma pārskatos un kam tādējādi ir būtiska ietekme uz uzņēmuma izmaksām. Turklāt uzņēmumam neizdevās pierādīt, ka izkropļojums, ko radīja akciju pārdošana par zemākām cenām nekā to nominālvērtība, bija nenozīmīgs.

(25)

Tāpēc var secināt, ka šie divi jautājumi par atbilstību trešajam TER kritērijam norāda uz izkropļojumu, kas radies tādā ekonomiskā situācijā, kura nav tirgus ekonomika.

(26)

Apstiprina konstatējumu, ka šim uzņēmumam TER piešķiršana ir jāatsaka.

(27)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs apstrīdēja pagaidu konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 32. apsvērumā. Tas vairākkārtīgi atkārtoja, ka Komisijai nevajadzēja salīdzināt Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu biržas (“SHFE”) un Londonas Metālu biržas (“LME”) noteiktās cenas, apskatot abas bez PVN, un ka bez šīs korekcijas cenas izmeklēšanas periodā būtu līdzīgas.

(28)

Šo argumentu noraidīja to iemeslu dēļ, kas izklāstīti pagaidu regulas 38. apsvērumā, jo cenas ir jāsalīdzina uz analogiem pamatiem. Ķīnas attiecīgā ražojuma ražotāji maksā PVN par neapstrādāta alumīnija iepirkumiem. Lielākā daļa no šā PVN vēlāk tiek pieprasīta atpakaļ, pārdodot galaražojumu vai nu iekšzemē (šajā gadījumā pieprasīt atpakaļ var visu), vai eksportam (šajā gadījumā Ķīnas valdība ierobežo PVN pieprasīšanu atpakaļ līdz noteiktam apjomam noteiktām precēm noteiktos laikos). Neliela apjoma atpakaļ neatprasāma PVN ietveršana būtiski neietekmē minētos secinājumus.

(29)

Jāatzīmē arī, ka būtiskā atšķirība starp LME un SHFE cenām IP laikā norāda uz valsts iejaukšanos neapstrādāta alumīnija cenu noteikšanas mehānismā, kas konstatēts pagaidu regulā (32. apsvērums) un apstiprinājās pēc Komisijas dienestu veiktā SHFE apmeklējuma.

(30)

Šajā apmeklējumā apstiprinājās, ka valstij ir galvenā loma SHFE cenu noteikšanā un ka tā ietekmē cenu noteikšanas mehānismus, jo īpaši, ņemot vērā, ka tā darbojas gan kā neapstrādātā alumīnija pārdevējs, gan kā pircējs ar Valsts rezervju biroja un citu valsts iestāžu starpniecību. Turklāt valsts nosaka dienas cenas ierobežojumus SHFE statūtos, ko apstiprinājis valsts regulators, Ķīnas Vērtspapīrus regulējošā komisija (“ĶVRK”). Ir skaidrs arī, ka SHFE ir slēgta birža Ķīnā reģistrētiem uzņēmumiem un Ķīnas pilsoņiem un ka faktiski nepastāv arbitrāža starp SHFE un starptautiskajām biržām ārpus Ķīnas. Tas parādās būtiskās cenu atšķirībās, ko noteikusi SHFE un tādas starptautiskas biržas kā LME. Turklāt, ja SHFE standartizētais nākotnes līgums paredz fizisku piegādi, tā var notikt tikai apstiprinātā noliktavā ĶTR teritorijā, atšķirībā no starptautiskajām biržām, kur piegāde var notikt visā pasaulē. Šie piegādes noteikumi nodrošina, ka vietējais Ķīnas tirgus paliek izolēts no pasaules tirgus un ka no cenu izkropļojuma labumu gūst tikai Ķīnas uzņēmumi.

(31)

Ar šo apstiprina pagaidu konstatējumus, kas izklāstīti 22. līdz 40. apsvērumā.

(32)

Tā kā nav saņemti komentāri, ar šo apstiprina pagaidu konstatējumus par Armēnijas ražotāju eksportētāju, kas izklāstīti pagaidu regulas 42. apsvērumā.

(33)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja pagaidu regulas 42. apsvērumā izklāstīto pagaidu konstatējumu par AR piešķiršanas atteikšanu. Šis atteikums bija tāpēc, ka uzņēmuma lielākā daļa pieder valstij. Uzņēmums apgalvoja, ka lēmums ir jāmaina, jo valstij īpašumtiesības pieder ar Honkongas Fondu biržā kotēta uzņēmuma starpniecību, un valdē nav valsts amatpersonu.

(34)

Šos argumentus noraidīja. Šā uzņēmuma lielākā daļa pieder valstij, un tāpēc valde, kas pārvalda uzņēmumu, atskaitās lielākajam akciju turētājam – valstij. Uzņēmums arī nevarēja pierādīt un neiesniedza nekādus pierādījumus, ka valsts ar valdes lēmumu starpniecību nevar ietekmēt uzņēmuma ar uzņēmējdarbību saistītos lēmumus.

(35)

Tāpēc apstiprina pagaidu regulas 41. un 42. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus.

(36)

Tā kā nav citu komentāru, apstiprina pagaidu regulas 43. līdz 52. apsvērumā izklāstīto pagaidu konstatējumu, ka Turcija ir piemērota un pieņemama analogā valsts.

(37)

Tā kā nav citu komentāru, apstiprina pagaidu regulas 53. līdz 68. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus.

(38)

Vienīgais Armēnijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja pagaidu konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 69. līdz 77. apsvērumā. Uzņēmums apgalvoja, ka nav pamatoti atskaitījumi, kas veikti atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam, par pārdošanas, vispārējām un administratīvām izmaksām (“SGA”) un pamatotu peļņu no pārdošanas ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

(39)

Pārbaudē konstatēja, ka atsevišķa pārdošana nav veikta ar saistītu importētāju starpniecību Kopienā. Šajos apstākļos korekcijas, kas veiktas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam, nebija nodrošinātas, un aprēķinus attiecīgi pārskatīja.

(40)

Tā kā nav citu komentāru, apstiprina pagaidu regulas 78. līdz 82. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus.

(41)

Lai aprēķinātu atlikušo dempinga starpību Ķīnai, grozīja pagaidu regulas 83. apsvērumā izklāstīto pagaidu metodoloģiju tā, ka starpību aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto vērtību no i) kopējās dempinga starpības, ko aprēķina uzņēmumam, kuram nav piešķirts ne TER, ne AR, un ii) šā uzņēmuma lielākā dempinga darījuma eksporta cenas noteikšanai, kas atrodams Comext datu bāzē (kura ir reprezentatīva attiecībā uz Ķīnas eksportētājiem, kas nesadarbojas). Pamatojoties uz to, valsts vienoto dempinga līmeni noteica 47,0 % apmērā no CIF cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas.

(42)

Kā minēts pagaidu regulas 87. apsvērumā, sūdzību četru Kopienas ražotāju, kuri sadarbojās izmeklēšanā, vārdā iesniedza uzņēmums Eurométaux. Vēl viens ražotājs atbalstīja sūdzību, un viens ražotājs iebilda pret to. Tādēļ piecus ražotājus, kuri bija sūdzības iesniedzēji vai atbalstīja sūdzību, uzskata par Kopienas ražošanas nozari (“KRN”) pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(43)

Tā kā nav komentāru par produkciju un Kopienas ražošanas nozares definīciju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 86. līdz 87. apsvērumu.

(44)

Armēnijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja Kopienas patēriņa noteikšanas veidu, pieprasot ņemt vērā KRN pārdošanas apjomus pašu noieta tirgū. Tas pats uzņēmums apgalvoja arī, ka sūdzībā iekļautie aptuvenie dati nav ticams pamats patēriņa noteikšanai Kopienā, un izdarīja atsauci uz kādu neatkarīgu tirgus pētījumu.

(45)

Attiecībā uz minēto pašu izlietojumu konstatēja, ka izmeklēšanas periodā pašu noieta tirgum bija paredzēts tikai ļoti neliels produkcijas apjoms. Tas attiecās tikai uz viena Kopienas ražotāja pārdevumiem attiecīgā perioda pirmajā gadā. Tāpēc uzskatīja, ka tam bija niecīga ietekme, ja tāda bija vispār, uz kopējo situāciju.

(46)

Attiecībā uz Kopienas kopējā patēriņa noteikšanu uzskatīja, ka sākuma posmā izmantotā metodoloģija ir pamatota un ka tā sniedza pilnīgu reālās situācijas atainojumu. Armēnijas ražotājs eksportētājs nepaskaidroja, kāpēc Kopienas iestāžu izmantotā metodoloģija nebija pamatota un kā tā varēja novest pie rezultātiem, kuriem nevar uzticēties. Nekonstatēja, ka Armēnijas ražotāja eksportētāja citētais pētījums ir tieši saistīts, jo tas attiecas uz dažādu veidu alumīnija foliju un tajā bija dati par uzņēmumiem, kuri neatrodas ES un kurus nevarēja pārbaudīt. Turklāt pagaidu konstatējumus par Kopienas kopējo patēriņu, kas iekļauti pagaidu regulas 90. apsvēruma 1. tabulā, apstiprināja citas ieinteresētās personas, tostarp ar KRN nesaistīti importētāji.

(47)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināja, ka pagaidu regulā noteiktais Kopienas kopējais patēriņš sniedz ticamu reālās situācijas atainojumu.

(48)

Tā kā nav citu komentāru par Kopienas patēriņu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 88. līdz 90. apsvērumu.

(49)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas Brazīlijas ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvoja, ka ražojums, kura izcelsme ir Brazīlijā, atbilst tādiem visaugstākajiem kvalitātes standartiem kā minimālās prasības attiecībā uz stiepes stiprību un pagarināmību, pieļaujot plašākas izmantošanas jomas un pārdošanu plašākam patērētāju lokam salīdzinājumā ar ražojumu, kuru eksportē pārējās divas attiecīgās valstis. Tādējādi tika apgalvots, ka alumīnija folijai ir dažādi tirgus segmenti atkarībā no ražojuma kvalitātes un vienīgi Brazīlijas ražojums atbilst standartiem, lai tiktu pārdots augstākās kvalitātes tirgus segmentā.

(50)

Brazīlijas eksportētājs arī atkārtoti apgalvoja, ka pārdošanas kanāli un izplatīšanas metodes šiem ražojumiem ir atšķirīgas. Proti, tika apgalvots, ka Brazīlijas eksports galvenokārt tiek veikts ar tirgotāju starpniecību, savukārt Armēnijas un Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod tieši pārtinējiem Kopienā. Tika apgalvots arī, ka Brazīlijas eksportētājam ir ilglaicīgas un stabilas biznesa attiecības ar konkrētiem klientiem Kopienā, kamēr eksportētāji no Armēnijas un ĶTR tikai nesen ir ienākuši Kopienas tirgū.

(51)

Visbeidzot, tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tendences attiecībā uz importa apjomiem un tirgus daļām atšķiras no citu eksportējošo valstu attiecīgajām tendencēm, kas varētu norādīt, ka konkurences apstākļi patiešām ir atšķirīgi.

(52)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, t. i., atšķirību kvalitātes standartos, izmeklēšana noskaidroja, ka, neskatoties uz kvalitātes atšķirībām, alumīnija folijas tirgu galvenokārt virza cena, un kvalitātes atšķirībām ir vien neliela nozīme piegādātāja izvēlē. Šos konstatējumus apstiprināja importētāji, kas sadarbojās, un attiecīgie lietotāji. Tādējādi Brazīlijas ražotāja eksportētāja nepamatoto apgalvojumu, t. i., ka alumīnija folijas tirgus ir sadalīts vairākos segmentos atbilstīgi ražojuma kvalitātes atšķirībām, šajā izmeklēšanā nevarēja apstiprināt, un šajā sakarā iesniegtā prasība ir jānoraida.

(53)

Attiecībā uz minētajiem atšķirīgajiem pārdošanas kanāliem un izplatīšanas metodēm atzīmē, ka Brazīlijas ražotājs eksportētājs nenoliedz, ka viņš pārdod savus ražojumus gan ar nesaistītu tirgotāju starpniecību, gan tieši pārtinējiem Kopienā. Pamatojoties uz to, uzskatīja, ka pārdošanas kanāli ir tie paši. Vien tas, ka Brazīlijas eksportētājs pēdējo gadu laikā ir izveidojis ilglaicīgas biznesa attiecības, netraucē šiem ražojumiem būt vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar tirgū jaunienākušo konkurentu ražojumiem. Patiešām, ražotājs eksportētājs neapgalvoja vai nenorādīja, ka tā klienti nebūtu pārgājuši pie citiem piegādātājiem, ja tie būtu uzskatījuši to par vajadzīgu. Tādējādi tas, ka Brazīlijas eksportētājs ilgi ir bijis Kopienas tirgū, neļauj secināt, ka tā ražojumiem ir atšķirīgi konkurences apstākļi, salīdzinot ar ražojumiem, kas importēti no Armēnijas un ĶTR. Tāpēc šajā sakarā iesniegto prasību noraidīja.

(54)

Visbeidzot, attiecībā uz atšķirīgām importa tendencēm Brazīlijas ražotājs eksportētājs neiesniedza papildu informāciju vai pierādījumus, un tāpēc ar šo apstiprina 93. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus.

(55)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas Armēnijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, lai veiktu kaitējuma analīzi, Armēnijas importa apjomi nav jākumulē ar citiem, jo importa apjomi un tirgus daļa nav lieli un importa tendences nav nozīmīgas, turklāt ir acīmredzamas kvalitātes atšķirības ražojumiem, kas eksportēti no Armēnijas, un tiem, kas eksportēti no Brazīlijas un ĶTR.

(56)

Šo prasību nevar pieņemt, jo konstatēja, ka ir izpildīti visi pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie kumulatīvie nosacījumi.

(57)

Tāpēc prasības, ko šajā sakarā iesniedza Armēnijas ražotājs eksportētājs, noraidīja.

(58)

Tā kā nav citu komentāru par attiecīgā importa ietekmes kumulatīvo novērtējumu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu, ar šo apstiprina pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 91. līdz 94. apsvērumā.

(59)

Tā kā nav komentāru par importu no attiecīgajām valstīm, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 95. un 96. apsvērumā.

(60)

Tā kā nav komentāru par attiecīgā importa cenām, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 97. apsvērumā.

(61)

Brazīlijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja metodoloģiju, kas izmantota, lai aprēķinātu viņam piemērojamo samazinājuma starpību. Šajā sakarā ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka samazinājuma starpības aprēķināšanu neveica vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Tādējādi tika apgalvots, ka eksportu no Brazīlijas galvenokārt veic nesaistītam importētājam, kas ražojumu pārdod tālāk pārtinējiem, kamēr KRN ražojumus pārdod tieši pārtinējiem. Tāpēc apgalvoja, ka eksporta cenai vajadzēja pieskaitīt SGA un tirgotāja peļņu. Izmeklēšanā atklāja, ka pretēji tam, ko apgalvoja Brazīlijas ražotājs eksportētājs, eksporta pārdevumus galvenokārt neveica nesaistītam importētājam, jo vairāk nekā 70 % no tā eksporta pārdevumiem veica tieši pārtinējiem. Tāpat izmeklēšanā atklāja, ka KRN pārdod attiecīgo ražojumu galvenokārt pārtinējiem, kaut gan daži pārdevumi ir veikti tirgotājiem. Tāpēc un lai nodrošinātu, ka salīdzināšana tomēr tiek veikta vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, nolēma izslēgt tirgotājam veiktos pārdevumus un balstīt cenu samazinājuma aprēķinu tikai uz tiešajiem pārdevumiem pārtinējiem. Tā kā šis apjoms pārsniedza 70 % no ražotāja eksportētāja kopējā pārdevuma Kopienai, to atzina par reprezentatīvu.

(62)

Otrs tā paša Brazīlijas ražotāja eksportētāja minētais arguments bija, ka vajadzēja izdarīt korekciju, ņemot vērā importētā ražojuma un KRN ražojuma kvalitātes atšķirības. Taču izmeklēšana skaidri parādīja, ka kvalitātes jautājums nav noteicošais faktors, jo galapatērētāja izvēli vairāk nosaka cena, nevis iespējamās kvalitātes atšķirības (piemēram, folijas biezums).

(63)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, vidējais svērtais cenas samazinājums, kas izteikts procentos no KRN EXW pārdošanas cenām neatkarīgiem klientiem, Brazīlijai bija 9,6 %.

(64)

Tā kā nav citu komentāru par cenu samazinājumu, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 98. līdz 100. apsvērumā.

(65)

Kā minēts 42. apsvērumā, kaitējuma faktorus noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju no pieciem Kopienas ražotājiem. Sestais Kopienas ražotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem pēc pagaidu konstatējuma, ko tomēr vairs nevarēja pārbaudīt un ko tāpēc neņēma vērā galīgajā konstatējumā. Pēc pārbaudes apmeklējumu uz vietas pabeigšanas dažus kaitējuma faktorus, pamatojoties uz apmeklētajos uzņēmumos atrastajiem pierādījumiem, vajadzēja pārskatīt. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz KRN pārbaudi un visu ekonomisko faktoru, kuri attiecīgajā periodā iespaidoja KRN stāvokli, novērtējumu vajadzēja attiecīgi pārskatīt.

(66)

Kā redzams tabulā, KRN ražošanas apjoms laikā no 2005. gada līdz IP vēl uzrādīja izteikti negatīvu tendenci. Attiecībā uz kopējo ražošanas jaudu galīgie konstatējumi apstiprināja ražošanas jaudas izmantojuma samazināšanos attiecīgajā periodā.

(67)

Nākamajā tabulā redzami KRN snieguma rādītāji par tās pārdošanas apjomiem neatkarīgiem klientiem Kopienā.

2. tabula.   Pārdošanas apjoms, tirgus daļa, cenas un vienības vidējās cenas Kopienā

(68)

Saskaņā ar provizoriskajiem secinājumiem Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %, savukārt KRN pārdošanas apjoms samazinājās par 30 %, t. i., KRN nevarēja gūt labumu no pieaugušā patēriņa. Tādēļ KRN tirgus daļa samazinājās no 48 % 2005. gadā līdz 33 % IP laikā.

(69)

Tādējādi attiecībā uz KRN snieguma rādītājiem par tās pārdošanas apjomiem neatkarīgiem klientiem Kopienā galīgie konstatējumi būtiski neizmainīja provizoriski konstatēto stāvokli.

(70)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu katra perioda beigās.

3. tabula.   Krājumi

(71)

Kā minēts pagaidu regulas 107. apsvērumā, izmeklēšanā atklāja, ka krājumus nevar uzskatīt par nozīmīgu kaitējuma faktoru, jo lielāko ražojumu daudzumu izgatavo pēc pasūtījuma. Tādēļ krājumu tendences ir uzrādītas zināšanai. Kaut arī galīgie konstatējumi tagad uzrāda būtisku krājumu līmeņa pieaugumu par 32 %, konstatēja, ka tas radies, pateicoties viena uzņēmuma īslaicīgam krājumu apjoma pieaugumam, kas nekādā ziņā nav reprezentatīvs.

(72)

KRN ieguldījumi būtiski samazinājās; t. i., apstiprinās pagaidu regulas 108. apsvērumā konstatētā tendence. Tā kā nav nekādu būtisku izmaiņu un nav komentāru par KRN veiktajiem ieguldījumiem laikā no 2005. gada līdz IP, ar šo apstiprina pagaidu regulas 108. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(73)

Iepriekšējā tabulā parādīts, ka KRN ienesīgums attiecīgajā periodā ir nedaudz palielinājies, kaut gan IP laikā tas saglabājas negatīvs un, proti, daudz mazāks par peļņas normu 5 % apmērā. Kā parādīts iepriekš 1. un 2. tabulā, izmeklēšanā atklāja, ka KRN stāvokļa pasliktināšanās galvenokārt izpaudās kā KRN ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma būtisks kritums. Tas norāda uz to, ka KRN, saskārusies ar importu par dempinga cenām, ir zaudējusi pārdošanas apjomus un tirgus daļas, mēģinot samazināt zaudējumus. Tātad, neskatoties uz to, ka 2007. gadā KRN guva niecīgu peļņu, IP laikā tā atkal cieta nelielus zaudējumus, un tāpēc var uzskatīt, ka KRN ir cietusi būtisku kaitējumu. Pārskatītie konstatējumi par ienesīgumu nemaina pagaidu secinājumus šajā sakarībā, un galīgie konstatējumi neatkāpjas no secinājuma, ka kopējais ienesīgums saglabājās ļoti zems, ja ne negatīvs, neskatoties uz to, ka 2007. gadā un IP laikā būtiski pieauga patēriņš.

(74)

Ieguldījumu atdevi pārrēķināja, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem no KRN, izmantojot to pašu metodoloģiju, kas aprakstīta pagaidu regulas 110. apsvērumā. Rezultātā konstatēja pozitīvu rādītāju 2007. gadā, tādējādi uzrādot nelielu peļņu, ko KRN guvusi tajā pašā periodā.

(75)

Attiecībā uz naudas plūsmu galīgos konstatējumus tāpat pārskatīja, pamatojoties uz pārbaudītiem KRN datiem. Šis rādītājs apstiprina, ka KRN ir centusies atbildēt uz importa par dempinga cenām pieplūdumu no attiecīgajām valstīm, saglabājot pārdošanas cenas iespējami augstākajā līmenī, samazinot pārdošanas apjomus un tirgus daļas.

(76)

Pārskatot datus, var secināt, ka tendences attiecībā uz nodarbinātību, darba ražīgumu un algām KRN laikā no 2005. gada līdz IP vispār saglabājās tādas pašas kā jau pagaidu regulā iezīmētās. Tā kā nav nekādu būtisku izmaiņu un komentāru, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 112. apsvērumā.

(77)

Tā kā par šo jautājumu nav nekādu komentāru, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 113. apsvērumā.

(78)

Tā kā par šo jautājumu nav nekādu komentāru, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 114. apsvērumā.

(79)

Tā kā par šo jautājumu nav nekādu komentāru, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 115. apsvērumā.

(80)

Tā kā par Kopienas ražošanas nozares stāvokli citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 116. līdz 118. apsvēruma secinājumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(81)

Armēnijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Armēnijas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā vidēji bija nepietiekama, lai radītu kaitējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare. Viens ĶTR ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no ĶTR neradīja nekādu kaitējumu, jo KRN ienesīgums pieauga, tāpat kā ĶTR importa apjoms.

(82)

Kā minēts pagaidu regulas 91. līdz 94. apsvērumā un kā apstiprināts iepriekš 49. līdz 58. apsvērumā, nosacījumi importa kumulācijai no visām izmeklēšanai pakļautajām valstīm, lai novērtētu importa par dempinga cenām ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu, tika ievēroti. Līdz ar to katras atsevišķas valsts analīze attiecībā uz importu no attiecīgajām valstīm tika uzskatīta par nelietderīgu un augstākminētie apgalvojumi tika noraidīti.

(83)

Attiecībā uz KRN ienesīguma attīstību pārskatītie skaitļi būtiski nemaina kopējo kaitējuma ainu. KRN piedzīvoja zaudējumu samazināšanos laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam, bet 2007. gadā ražošanas nozarei bija neliela peļņa (0,2 %). Šī peļņa IP laikā samazinājās un pārtapa par nelieliem zaudējumiem – 0,1 % apmērā.

(84)

Jāatgādina arī tas, ka, kā secināts pagaidu regulas 121. apsvērumā un 73. apsvērumā, KRN stāvokļa pasliktināšanās galvenokārt izpaudās kā būtisks KRN ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma samazinājums. Tas norāda uz to, ka KRN, saskārusies ar importu par dempinga cenām, zaudēja pārdošanas apjomus un tirgus daļu, cenšoties samazināt zaudējumus. Tātad, neskatoties uz to, ka KRN guva nelielu peļņu 2007. gadā, apstiprinās tas, ka KRN cieta būtisku kaitējumu, jo pārskatītie konstatējumi par ienesīgumu uzrādīja zaudējumus IP laikā. Tā kā KRN stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar importa pieaugumu no attiecīgajām valstīm, ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 123. apsvērumā.

(85)

Tādēļ secināts, ka spiedienam, ko radīja imports par dempinga cenām, kura apjoms un tirgus daļa no 2006. gada būtiski palielinājās, bija noteicošā nozīme, izraisot Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādēļ minētos apgalvojumus noraida.

(86)

Tā kā par importu ar izcelsmi trešās valstīs, kas nav attiecīgās valstis, nav nekādu komentāru, ar šo apstiprina pagaidu regulas 124. līdz 126. apsvēruma secinājumus.

(87)

Tā kā nav nekādu komentāru par KRN eksporta veikumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 127. un 128. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(88)

Viens ražotājs eksportētājs, atsaucoties uz noteiktu informāciju par tirgu, apgalvoja, ka viena Kopienas ražotāja importētais apjoms no saistītā Ķīnas uzņēmuma ir būtisks.

(89)

Taču šos apgalvojumus nevarēja apstiprināt, jo pārbaudītie skaitļi saistībā ar attiecīgo Ķīnas ražotāju eksportētāju un ar to saistīto Kopienas importētāju apstiprināja pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 129. apsvērumā.

(90)

Dažas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka Kopienas ražotāji būtu vairāk ieinteresēti izdevīgākajā pārveidotās alumīnija folijas tirgū. Tika apgalvots, ka pārveidoto alumīnija foliju un attiecīgo ražojumu (sauktu arī par alumīnija foliju mājsaimniecības vajadzībām) ražo vienās un tajās pašās ražošanas līnijās un ka tāpēc pārslēgties no viena ražojuma uz otru var salīdzinoši viegli. Tāpēc KRN attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma samazināšanās ir notikusi sakarā ar to, ka pieauguši KRN pārveidotās alumīnija folijas ražošanas, nevis importa apjomi no attiecīgajām valstīm. Tika apgalvots, ka tieši pretēji, importa apjomu pieaugums no attiecīgajām valstīm bija sakarā ar nepietiekamo piegādi no KRN Kopienas tirgū, ko izraisīja palielinātie pārveidotās alumīnija folijas ražošanas apjomi. Pagaidu regulas 132. apsvēruma konstatējumi tika kritizēti, jo tie bija pamatoti ar skaitļiem, kuri attiecās tikai uz vienu Kopienas pārveidotās alumīnija folijas ražotāju.

(91)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka KRN pārveidotās alumīnija folijas ražošanas apjomi būtiski nepalielinājās. Patiešām, papildu izmeklēšana parādīja, ka neviens no sūdzību iesniegušajiem un sūdzību atbalstošajiem Kopienas ražotājiem nav pārveidojis būtisku sava kopējā ražošanas apjoma daļu uz pārveidotas alumīnija folijas ražošanu, un tāpēc apgalvojumi šajā sakarā bija jānoraida. Pamatojoties uz to, nevarēja secināt, ka būtiska ražošanas jauda patiešām bija novirzīta no attiecīgā ražojuma uz pārveidoto alumīnija foliju. Faktiski vienās un tajās pašās velmēšanas iekārtās var ražot dažādu veidu foliju, un tāpēc var arī secināt, ka, ja attiecīgā ražojuma ienesīgums tiktu atjaunots godīgas tirdzniecības apstākļos, KRN varētu būt vairāk jaudas, lai ražotu attiecīgo ražojumu. Tādējādi tas apstiprina pagaidu regulas 132. apsvērumā izklāstītos pagaidu secinājumus.

(92)

Tā kā nav nekādu komentāru par patēriņu Kopienas tirgū, ar šo apstiprina pagaidu regulas 133. un 134. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(93)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka KRN bija spējīga palielināt savu peļņas normu, neskatoties uz izejmateriāla izmaksu pieaugumu, kas ir pretrunā pagaidu regulas 136. apsvērumā izklāstītajam pagaidu secinājumam, t. i., KRN nevarēja palielināt savas pārdošanas cenas tādā pašā tempā, kā pieauga izejmateriālu cenas. Šis apgalvojums bija jānoraida. Pirmkārt, pat ja izmeklēšanā beigās atklāja nelielu ienesīguma pieaugumu 2007. gadā, peļņas pieauguma tendence neatbilda pieaugošajam Kopienas patēriņam. Otrkārt, izmaksu pieaugums un pēc tam pārdošanas cenas pieaugums izraisīja būtisku tirdzniecības apjomu un tirgus daļas samazinājumu, jo tirgū bija imports par dempinga cenām, kas bija zemākas par KRN cenām. Izmeklēšanā arī atklāja, ka ražošanas apjoma samazinājums bija saistīts ar importa pa dempinga cenām pieplūdumu, kamēr ražošanas jaudas saglabājās stabilā līmenī. Tāpēc ražošanas izmaksas tika attiecinātas uz mazākiem ražošanas apjomiem, kas palielināja ražošanas vienības izmaksas.

(94)

Tā kā nav komentāru par šo jautājumu, ar šo apstiprina secinājumus pagaidu regulas 137. un 138. apsvērumā.

(95)

Tā kā nav komentāru par Kopienas ražošanas nozares interesēm, ar šo apstiprina secinājumus pagaidu regulas 142. līdz 145. apsvērumā.

(96)

Tā kā nav komentāru par importētāju interesēm, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 146. līdz 149. apsvērumā.

(97)

Pārtinēju, kuri ir attiecīgā ražojuma galvenie lietotāji Eiropas Kopienā un kurus pārstāvēja Alumīnija folijas asociācija, apgalvojumi bija šādi.

(98)

Pierādījumus, kas iesniegti attiecībā uz transportēšanas izmaksām, uzskatīja par ticamiem, un tāpēc tos varēja pieņemt. Taču risks, ka attiecīgā ražojuma importu var aizstāt ar pakārtotā ražojuma importu, netiek uzskatīts par iemeslu nepiemērot antidempinga pasākumus. Patiešām, netika iesniegti vai iegūti nekādi pierādījumi par to, ka šāda importa apjomi varētu palielināties būtiski un par tādām cenām, kas ir zemākas par Kopienas pārtinēju cenām. Pakārtotā ražojuma ražotāju eksportētāju negodīgu tirdzniecības praksi būtu jāizskata atsevišķi, pamatojoties uz pietiekamiem prima facie pierādījumiem. Turklāt uzskata, ka pārslēgšanās uz pakārtoto ražojumu ražošanu ĶTR lielākos daudzumos, ļoti iespējams, aizņemtu kādu laiku, jo tas prasītu jaunus ieguldījumus iekārtās un jaunu pārdošanas kanālu izveidošanu. Tāpēc jebkāda ietekme būs jūtama tikai vidējā termiņā. Attiecībā uz darbavietu skaitu pakārtotajā ražošanas nozarē Kopienā šis apgalvojums nebija pamatots. Tāpēc uz minētajiem skaitļiem nevarēja paļauties. Pamatojoties uz to, ar šo apstiprina pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 153. līdz 162. apsvērumā.

(99)

Tā kā nav citu komentāru par Kopienas interesēm, ar šo apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 150. līdz 163. apsvērumā.

(100)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķins ir jābalsta uz ražošanas izmaksām, nevis uz attiecīgā ražojuma pārdošanas cenu. Tas pats eksportētājs apgalvoja, ka peļņas norma, ko izmantoja, lai aprēķinātu kaitējuma novēršanas līmeni, ir pārāk augsta un ka tai būtu jābūt 1 %, kas vairāk atbilstu pašreizējiem tirgus apstākļiem, jo īpaši ekonomikas lejupslīdei. Turklāt šis ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvoja, ka ir jāizdara korekcijas attiecībā uz eksportētā ražojuma un KRN ražoto un pārdoto ražojumu Kopienas tirgū kvalitātes atšķirībām.

(101)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, t. i., kaitējuma novēršanas līmeni jānosaka, balstoties uz ražošanas izmaksām, atzīmē, ka šādas metodoloģijas izmantošana nekādi neietekmē rezultātus, un tāpēc to uzskatīja par nebūtisku. Attiecībā uz peļņas normas līmeni, kā minēts pagaidu aprēķina 165. apsvērumā, ražotājiem piemēroja ļoti konservatīvu peļņas normu pirms nodokļu nomaksas - 5 %. Tā bija ieteikts arī sūdzībā un to izmantoja arī iepriekšējā izmeklēšanā. Taču piedāvātā peļņas norma nebija tādā līmenī, kas ļautu KRN saglabāt ražošanas jaudu un jaunus ieguldījumus, un tāpēc tā bija jānoraida. Attiecībā uz apgalvojumu par ražojuma kvalitāti, kā jau minēts 52. apsvērumā, konstatēja, ka visiem ražojumu veidiem ir līdzīgas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un ka to pamata pielietojums ir viens un tas pats, neskatoties uz to īpašo kvalitāti. Tā kā nav nekādu pierādījumu, kas pamatotu šos apgalvojumus, ar šo apstiprina pagaidu secinājumus, kuri izklāstīti pagaidu regulas 164. līdz 166. apsvērumā.

(102)

Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kaitējuma novēršanas līmenim jābūt tādam, lai noteiktās pārdošanas cenas kompensētu reālo zaudējumu. Tas bija jānoraida, jo kaitējuma novēršanas līmenis ir cenu līmenis, kuru Kopienas ražošanas nozare varētu saprātīgi sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(103)

Tas pats ražotājs eksportētājs vēl apgalvoja, ka peļņas norma būtu jānosaka reālās peļņas, kas iegūta attiecīgā perioda sākumā, šajā gadījumā – zaudējuma, līmenī. Pamatojoties uz to, samazinājuma norma būtu de minimis.

(104)

Šis arguments bija jānoraida, pamatojoties uz to, ka Kopienas ražošanas nozari joprojām ietekmēja iepriekšējā situācija ar dempingu no Krievijas un ĶTR, kā arī Brazīlijas izcelsmes importu par dempinga cenām. Tāpēc uzskatīja, ka 5 % peļņas norma būtu tā peļņas norma, ko ražošanas nozare šajā jomā var pamatoti sasniegt parastos konkurences apstākļos.

(105)

Kā minēts iepriekš 61. apsvērumā, lai nodrošinātu, ka salīdzināšana tiek veikta vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, aprēķinot cenu samazinājumu un arī kaitējuma novēršanas līmeni, izslēdza Brazīlijas ražotāja eksportētāja veiktos pārdevumus savam nesaistītajam tirgotājam.

(106)

Tā kā nav citu komentāru par kaitējuma novēršanas līmeni, ar šo apstiprina pagaidu regulas 164. līdz 166. apsvērumu.

(107)

Galīgā valsts mēroga kaitējuma starpība ĶTR tika aprēķināta, pamatojoties uz vidējo svērto i) tā ĶTR uzņēmuma kaitējuma starpību, kuram tika atteikts TER un AR un ii) minētā Ķīnas uzņēmuma lielāko kaitējuma starpību, pamatojoties uz eksporta cenām no Eurostat datiem (tās ir reprezentatīvas attiecībā uz Ķīnas eksportētājiem, kas nesadarbojās). Pamatojoties uz minēto, valsts mēroga kaitējuma starpību noteica 30 % apmērā no CIF cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas.

(108)

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jānosaka tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību.

(109)

Piedāvā šādas galīgo antidempinga maksājumu likmes.

(110)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi. Uz importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēti norādītājiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šo likmi, un tiem piemēro maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(111)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma nomaiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšējā tirgū vai eksportu saistībā ar, piemēram, tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības struktūru izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(112)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, uzskata par vajadzīgu atbilstīgi galīgā antidempinga maksājuma līmenim galīgi iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kas noteikts ar pagaidu regulu. Tā kā galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā provizoriski nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājumu galīgo likmi.

(113)

Izmeklēšanas laikā vienīgais sadarbībā iesaistījies ražotājs eksportētājs Armēnijā un vienīgais sadarbībā iesaistījies ražotājs eksportētājs Brazīlijā piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(114)

Abus piedāvājumus pārbaudīja. Brazīlijas eksportētāja piedāvājums nepieļauj kaitējumu nodarošu dempingu un līdz pietiekamai pakāpei ierobežo pasākumu apiešanas risku. Attiecībā uz Armēnijas eksportētāja piedāvājumu ir liels vairākkārtējas kompensācijas risks – viena un tā paša ražojuma pārdošana vienam un tam pašam pircējam, nosūtot no dažādām vietām, un dažādu ražojumu pārdošana vieniem pircējiem, izmantojot vienas grupas dažādus tirdzniecības uzņēmumus, – kura iemesls ir uzņēmumu grupas sarežģītā struktūra un tirdzniecības kanāli. Armēnijas eksportētājs būtiski pārskatītu saistību piedāvājumu iesniedza pēc pamatregulas 8. panta 2. punktā minētā termiņa. Jāmin, ka pārskatītais piedāvājums ne vien netika iesniegts laikā, bet turklāt nav pieņemams šāda iemesla dēļ: lai gan uzņēmums piedāvāja pārdot vien tieši pirmajam neatkarīgajam pircējam ES, proti, tirdzniecības kanālā neiekļaujot savus divus saistītos uzņēmumus, izmeklēšana liecina, ka uzņēmums citus ražojumus pārdevis tiem pašiem pircējiem ES. Turklāt uzņēmums paziņoja, ka plāno ražot un pārdot uz ES jaunu ražojuma veidu, proti, pārveidoto alumīnija foliju. Tā kā pastāv iespēja, ka šis jaunais ražojuma veids tiks pārdots tiem pašiem pircējiem ES, pat pārskatītais piedāvājums pietiekamā mērā neizslēdz vairākkārtējas kompensācijas risku.

(115)

Ar Lēmumu 2009/736/EK (4) Komisija pieņēma Companhia Brasileira de Aluminio (“CBA”) saistību piedāvājumu. Padome atzīst, ka saistības nepieļauj kaitējumu nodarošu dempingu un līdz pietiekamai pakāpei ierobežo pasākumu apiešanas risku. Rusal Armenal piedāvājumu noraida 114. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ un uzņēmuma grāmatvedības ierakstos konstatēto problēmu dēļ, kā paskaidrots iepriekš 21. un 22. apsvērumā.

(116)

Lai Komisija un muitas iestādes turpmāk varētu efektīvi kontrolēt, kā CBA pilda saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei ticis iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no maksājuma piešķirs ar nosacījumu, ka i) ir iesniegts saistību rēķins, proti, faktūra, kurā norādīta vismaz tā informācija un ietverta deklarācija, kas ir minēta II pielikumā; ii) importētās preces ir ražojis, piegādājis un pārdevis pats CBA pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā, un iii) muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja iepriekšminētie nosacījumi nav ievēroti, pieņemot deklarāciju laišanai brīva apgrozībā, piemērojams antidempinga maksājums.

(117)

Ja saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu Komisija pēc pārkāpuma atsauc savu saistību apstiprinājumu, norādot konkrētus darījumus, un attiecīgos saistību rēķinus pasludina par nederīgiem, muitas parāds rodas brīdī, kad pieņem deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā.

(118)

Importētājiem jāņem vērā tas, ka muitas parāds, pieņemot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, kā aprakstīts 116. un 117. apsvērumā, var rasties pat tad, ja Komisija ir apstiprinājusi tāda ražotāja piedāvātas saistības, ar kuru importētājiem bijuši tieši vai netieši iegādes darījumi, un tas uzskatāms par normālu tirdzniecības risku.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 7. punktu muitas iestādēm nekavējoties jāinformē Komisija gadījumā, ja konstatēti fakti, kas norāda uz saistību pārkāpumu.

(120)

Iepriekšminēto iemeslu dēļ Komisija uzskata CBA piedāvātās saistības par pieņemamām un Armenal piedāvātās saistības par nepieņemamām, un attiecīgie uzņēmumi ir informēti par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, uz kuriem balstās saistību apstiprinājums vai atteikums.

(121)

Saistību pārkāpuma vai anulēšanas gadījumā, vai tad, ja Komisija anulē saistību apstiprinājumu, antidempinga maksājumu, ko Padome noteikusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, piemēro automātiski, izmantojot pamatregulas 8. panta 9. punktu.

(122)

Lai samazinātu pasākumu apiešanas risku maksājumu likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi.

(123)

Dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(124)

Gadījumā, ja tā uzņēmuma eksporta apjoms, kas gūst labumu no zemākām individuālām maksājumu likmēm, pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, tad šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājumu likmes un attiecīgo valsts mēroga maksājuma piemērošanu,

—

tos ir nepastarpināti ražojuši, nosūtījuši un tiem ir izrakstījuši rēķinu minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, un

—

šim importam pievienots saistību rēķins, proti, faktūra, kurā norādīta vismaz tā informācija un deklarācija, kas minēta šīs regulas II pielikumā, un

—

muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.

—

ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu konstatē, ka nav izpildīts viens vai vairāki nosacījumi, kas uzskaitīti minētajā punktā, vai

—

ja Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu ar regulu vai lēmumu atsauc savu piekrišanu saistībām, norādot konkrētus darījumus, un paziņo attiecīgos saistību rēķinus par nederīgiem.