4.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 233/1

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 584/96 (2) ieviesa galīgo antidempinga maksājumu dažu tādu dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementu (“CSE” vai “attiecīgais ražojums”) importam, kuru izcelsme cita starpā ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) un Taizemē (“sākotnējā izmeklēšana”). Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu, pamatojoties uz atzinumiem, kas izdarīti izmeklēšanā, lai novērstu apiešanu, šos pasākumus paplašināja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2000 (3), lai ietvertu attiecīgā ražojuma importu, kas tiek nosūtīts no Taivānas.

(2)

Pašlaik spēkā ir galīgie antidempinga maksājumi, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003 (4) noteikti dažu dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai Taizemē (“attiecīgās valstis”) un kuri ievesti no Taivānas, neatkarīgi no tā, vai ir norādīta to izcelsme Taivānā, atbilstīgi termiņa beigu pārskatīšanai saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“pirmā termiņa beigu pārskatīšana”). Spēkā esošais antidempinga maksājums ir 58,6 % Ķīnas Tautas Republikai un 58,9 % Taizemei, izņemot uzņēmumus Thai Benkan Co. Ltd (0 %) un Awaji Materia Co. Ltd  (5) (7,4 %). Trīs Taivānas uzņēmumi Chup Hsin Enterprise Co. Ltd, Rigid Industries Co. Ltd un Nian Hong Pipe Fittings Co. Ltd ir atbrīvoti no pasākuma attiecināšanas uz Taivānu.

(3)

Ar Komisijas Lēmumu 96/252/EK (6) pieņēma saistības no dažiem ražotājiem Taizemē. Šīs saistības 2004. gadā atcēla ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1496/2004 (7), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 964/2003.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2052/2004 (8) pasākumi, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes attiecīgo ražojumu, tika attiecināti arī uz importu, kas nosūtīts no Indonēzijas, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2053/2004 (9) – no Šrilankas un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 655/2006 (10) – no Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai ir deklarēta Filipīnu, Indonēzijas, Šrilankas izcelsme.

(5)

Turklāt patlaban ir spēkā antidempinga pasākumi, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1001/2008 (11) ir noteikti attiecīgo ražojumu importam no Korejas Republikas un Malaizijas.

(6)

Pēc paziņojuma publicēšanas par to antidempinga pasākumu termiņa beigām (12), kas ir spēkā attiecībā uz ĶTR un Taizemes izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu, Komisija saņēma pieprasījumu par pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu.

(7)

Pieprasījumu 2008. gada 5. martā iesniedza Eiropas Savienības Sadurmetināto cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru produkcija ir lielākā daļa, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no cauruļu savienotājelementu kopējā ražošanas apjoma Kopienā.

(8)

Pieprasījums atbilstīgi 11. panta 2. punktam tika pamatots ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atsākties dempings un tiktu nodarīts kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(9)

Pieprasījumu atbilstīgi 11. panta 3. punktam pamatā bija informācija, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs, ka saistībā ar attiecīgā ražojuma importu no ĶTR pasākums vairs nav pietiekams kaitīgā dempinga apkarošanai, jo īpaši attiecībā uz pasākuma piemērošanu no Taivānas ievestajam importam. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus, ka Chup Hsin Enterprise Co. Ltd un Nian Hong Pipe Fittings Co. Ltd ražojumu importa atbrīvojums no pasākuma piemērošanas vairs nav pamatots, jo šie uzņēmumi ir iesaistīti pasākumu apiešanā, piemēram, pārsūtot ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementus caur Taivānu.

(10)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai pamatotu termiņa beigu pārskatīšanas un daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, saistībā tikai ar atbrīvojumu attiecībā uz cauruļu savienotājelementiem, ko ražo Chup Hsin Enterprise Co. Ltd, Kaohsiung (Taivāna) un Niang Hong Pipe Fittings Co. Ltd, Kaohsiung (Taivāna), neattiecinot ĶTR izcelsmes importam piemērotos antidempinga pasākumus uz importu, kas nosūtīts no Taivānas, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu sāka pārskatīšanu (13) (“pašreizējā pārskatīšana”).

(11)

Komisija par pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja Kopienas ražotājus, kas iesniedza pieprasījumu, citus Kopienas ražotājus, attiecīgo valstu, tostarp Taivānas, ražotājus eksportētājus, importētājus/tirgotājus, lietotājus un to attiecīgās ieinteresētās apvienības, kā arī eksportētājvalstu valdību pārstāvjus.

(12)

Komisija nosūtīja anketas visām šīm personām un visiem tiem, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Ieinteresētajām personām Komisija deva arī iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(13)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no abiem ražotājiem eksportētājiem Taivānā, no trim atlasītajiem Kopienas ražotājiem un no trim nesaistītiem importētājiem Kopienā (skatīt 14. līdz 17. apsvērumu turpmāk).

(14)

Ņemot vērā acīmredzami lielo attiecīgā ražojuma ĶTR ražotāju eksportētāju skaitu, nesaistītu importētāju skaitu Kopienā un to Kopienas ražotāju skaitu, kuri atbalsta pieprasījumu, paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai varētu izlemt, vai izlases veida pārbaude ir vajadzīga, un, ja ir, veiktu atlasi, Komisija minētajām personām pieprasīja sniegt informāciju, kas norādīta paziņojuma par procedūras sākšanu 5.1. sadaļas a) punkta i) līdz iii) apakšpunktā, un nosūtīja atlases veidlapas, pieprasot īpašu informāciju par katra attiecīgā Kopienas ražotāja, ražotāja eksportētāja un importētāja pārdošanas apjomu un cenām.

(15)

Neviens Ķīnas vai Taizemes ražotājs eksportētājs nenosūtīja atbildi, tādēļ atlasi neveica.

(16)

Atlases veidlapas aizpildīja deviņi Kopienas ražotāji. Atlasīja četrus Kopienas ražotājus, pamatojoties uz to pārdošanas apjomu Kopienas tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas laikā. Šiem ražotājiem pieprasīja pilnībā aizpildīt anketas. Viens no atlasītajiem uzņēmumiem pilnībā neaizpildīja anketu un tādēļ tika izslēgts no izlases. Trīs uzņēmumi, kas tika iekļauti galīgajā izlasē, ražoja vairāk nekā 59 % no Kopienas ražošanas nozares kopējās produkcijas un 62 % no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma Kopienas tirgū.

(17)

Deviņi attiecīgā ražojuma importētāji aizpildīja atlases veidlapu. Četrus importētājus iekļāva izlasē, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma importu Kopienā no attiecīgajām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas laikā. Tomēr viens no uzņēmumiem neatbildēja uz visiem anketas jautājumiem tādēļ tika izslēgts no izlases.

(18)

Komisija ieguva un pārbaudīja visas ziņas, ko uzskatīja par vajadzīgām, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Kopienas intereses un lai pārbaudītu, vai 9. apsvērumā minēto uzņēmumu ražoto dažu cauruļu savienotājelementu atbrīvojums no spēkā esošo antidempinga pasākumu piemērošanas attiecībā uz ĶTR aizvien ir pamatots, lai novērstu kaitējošo dempingu. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(19)

Izmeklēšana saistībā ar dempinga turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču pārbaude, kas ir būtiska kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai, aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“pārskata periods”).

(20)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats ražojumus, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana un pirmā termiņa beigu pārskatīšana – Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementi (izņemot lietus savienotājelementus, atlokus un savienotājelementus ar iegrieztu vītni), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm un kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem.

(21)

Cauruļu savienotājelementus galvenokārt ražo, griežot un veidojot caurules un cauruļvadus. Tos izmanto, lai savienotu caurules un cauruļvadus, un tiem ir dažādas formas: līkumi, trejgabali, pārejas uzmavas un cauruļvadu brīvgala veidojumi, kā arī dažādi izmēri un materiāli. Tos galvenokārt izmanto naftas ķīmiskajā rūpniecībā, celtniecībā, enerģijas ražošanā, kuģu būvē un rūpnieciskās būvēs. Ja tos pārdod izmantošanai naftas ķīmiskajā rūpniecībā, tad izmanto pasaules standartu ANSI. Citiem mērķiem Kopienā parasti izmanto standartu DIN.

(22)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā un pirmajā termiņu beigu pārskatīšanā, konstatēja, ka cauruļu savienotājelementiem, kurus ražo attiecīgajās valstīs, pārdod uz vietas un/vai eksportē uz Kopienu, ir tādas pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības un galaizmantojums kā ražojumiem, kurus Kopienā tirgo Kopienas ražotāji, kas iesniedza pieprasījumu, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu pārtraukšana sekmētu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(24)

Kā minēts iepriekš, ja neviens ražotājs eksportētājs ĶTR un Taizemē nesadarbojas, šī pārbaude jāpamato ar informāciju, kas Komisijai pieejama no citiem avotiem, piemēram, pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat, Ķīnas muitas statistika un informācija, kas iegūta analogajā valstī.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un tā kā neviens Taizemes ražotājs eksportētājs nesadarbojās, normālo vērtību pamatoja ar pieprasījumā sniegtajiem datiem, proti, uz ražošanas paredzamajām izmaksām Taizemē, pieskaitot 15 % pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un 11 % peļņas. Nekas neliecināja par to, ka šis peļņas līmenis pārsniegs peļņu, ko parasti citi eksportētāji vai ražotāji gūst, tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus pārdodot iekšējā tirgū izcelsmes valstī, kā paredzēts 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un tā kā neviens Taizemes ražotājs eksportētājs nesadarbojās, eksporta cenu aprēķināja, izmantojot Eurostat datus. Šos skaitļus pielāgoja pēc ražojuma tipa proporcionāli katra ražojuma apjomam tonnās, pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju.

(27)

Lai salīdzinājums būtu taisnīgs, eksporta cenu koriģēja, ņemot vērā sauszemes un jūras pārvadājumus, apdrošināšanu, komisijas maksu un iesaiņošanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(28)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, Kopiena salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo rūpnīcas noteikto eksporta cenu uz Kopienu tādā pašā tirdzniecības līmenī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Šis salīdzinājums parādīja, ka dempinga starpība Taizemei ir 17,8 % un tā ir vienāda ar summu, par kādu noteiktā normālā vērtība pārsniedz eksporta cenu.

(29)

Spēkā esošie pasākumi paredz vienotu valsts mēroga maksājumu, kas piemērojams ĶTR izcelsmes līdzīgā ražojuma importam Kopienā. Attiecīgi normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogajā valstī”). Sākotnējā izmeklēšanā Taizeme tika izvēlēta kā analogā valsts. Tomēr paziņojumā par procedūras sākšanu Amerikas Savienotās Valstis bija paredzēts izmantot kā analogo valsti, jo Kopienas ražošanas nozare pārskatīšanas pieprasījumā norādīja, ka patlaban tā ir piemērotāka izvēle nekā Taizeme. Tika pieliktas visas pūles, lai atrastu citu alternatīvu citās trešās valstīs, tomēr sadarboties piekrita tikai viens uzņēmums ASV.

(30)

ASV izvēle saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu tika atzīta par piemērotu šā tirgus apjoma, importa līmeņa un attiecīgi – spēcīgās konkurences dēļ. Turklāt, tā kā neviens Taizemes eksportētājs nesadarbojās izmeklēšanā, uzskatīja par piemērotu normālo vērtību ĶTR pamatot uz pārbaudītiem datiem par ASV uzņēmumu, kurš sadarbojās. Pēc paziņojumu par procedūras sākšanu publicēšanas neviena no ieinteresētajām personām nesniedza piezīmes attiecībā uz priekšlikumu izmantot ASV kā analogo valsti. Tādēļ normālo vērtību aprēķināja, izmantojot datus, ko sniedza ražotājs ASV.

(31)

Ņemot vērā, ka ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, atzinumi attiecībā uz eksportu uz Kopienu bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Ievērojot to pašu metodiku, ko sākotnējā izmeklēšanā, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz Ķīnas muitas statistiku. Šos datus pārbaudīja, izmantojot Eurostat datus. Konstatēja būtiskas atšķirības gan saistībā ar daudzumiem, gan cenu. Pamatojoties uz iepriekšējiem dokumentētiem pierādījumiem par ĶTR iesaistīšanos pasākumu apiešanā, kas liecina, ka Eurostat dati nav pietiekami precīzi, uzskatīja par lietderīgu šajā pārskatīšanā minētos datus neizmantot.

(32)

Lai salīdzinājums būtu taisnīgs un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, veica korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības attiecībā uz transporta (jūras pārvadājumu) un apdrošināšanas izmaksām, kredītizmaksām un brokeru maksām, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējo svērto normālo vērtību pēc ASV rūpnīcas noteiktās cenas salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu pēc Ķīnas rūpnīcas noteiktās cenas tajā pašā tirdzniecības līmenī. Iepriekš minētais salīdzinājums apliecināja, ka ĶTR dempinga starpība ir 100 %.

(34)

Izmeklēšanā atklāja, ka abu valstu importam raksturīgas augstas dempinga cenas. Izmeklēšanā netika konstatēti fakti, kas liecinātu par to, ka šis dempinga līmenis varētu izzust vai samazināties, ja pasākumus atceltu. Tāpēc secināja, ka pastāv iespējamība, ka dempings turpināsies. Turklāt jānorāda, ka neatkarīgi no augstiem antidempinga maksājumiem, kas piemēroti šo valstu eksportam, importa apjoms no šīm valstīm ir ievērojami palielinājies. Tomēr uzskatīja par piemērotu pārbaudīt arī to, vai dempings atkārtosies, palielinoties eksporta apjomam, ja atcels pašreizējos pasākumus.

(35)

Lai noteiktu dempinga atkārtošanos iespējamību, pārbaudīja šādus faktorus: attiecīgo valstu eksporta un/vai ražošanas jaudas attīstība, pasākumu apiešanas cēlonis ĶTR gadījumā un situācija saistībā ar eksportu trešo valstu tirgos.

(36)

Tā kā neviens ražotājs eksportētājs Taizemē nesadarbojās, šī pārbaude bija jāveic, pamatojoties uz informāciju, kas Komisijai pieejama no citiem avotiem, proti, no pieprasījuma. Taizemes gada ražošanas jaudu novērtēja atbilstīgi pieprasījumam, proti, 63 000 tonnu apmērā, vietējā tirgū patērējot tikai 4 200 tonnu, tādēļ Taizemes ražošanas nozare ir atkarīga no eksporta. Ražošanas apjoms gadā tika lēsts 38 000 tonnu. Tādējādi neizmantotā jauda tika lēsta 25 000 tonnu.

(37)

Izmeklēšanā konstatēja, ka neviens tirgus pasaulē nespēj absorbēt šo pieejamo jaudu, jo uz Taizemi jau attiecas antidempinga pasākumi. Šie pasākumi ASV ir no 10,68 % līdz 52,6 %, un tos piemēro ražojumam, kas lielā mērā ir līdzīgs ražojumam, uz ko attiecas šī izmeklēšana, tikai ar 14 collu iekšējo diametru. Turklāt, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un atbilstīgi šīs pārskatīšanas pieprasījumam, šķiet, ka visā pasaulē, un jo īpaši Dienvidaustrumāzijā, vērojams vispārējs milzīgs jaudas pārpalikums.

(38)

Tādēļ, atceļot pasākumus, iespējams, ka nozīmīga Taizemes jaudas atlikuma daļa tiks novirzīta uz ES tirgu, ņemot vērā spēkā esošos ierobežojumus un augsta līmeņa pasākumus citos nozīmīgos tirgos.

(39)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tādēļ Komisijas dienestiem bija jāizmanto pieejamie fakti. Tā kā ir maz informācijas par Ķīnas rūpniecību, turpmāk minētie secinājumi balstās uz informāciju, kas ietverta pieprasījumā un Ķīnas muitas statistikā. Minētos atzinumus pamatoja arī informācija, ko darīja zināmu atklātībai saistībā ar līdzīgiem pasākumiem ASV.

(40)

Pamatojoties uz šiem avotiem, kopējā Ķīnas ražošanas jauda attiecīgajam ražojumam ir aptuveni 365 000 tonnu gadā. Pašreizējais Ķīnas ražošanas apjoms gadā, kā noteikts pieprasījumā, ir aptuveni 291 000 tonnu. Šis pieņēmums balstījās uz Ķīnas eksporta apjomu pasaulē, kas redzams tirdzniecības statistikā (aptuveni 70 000 tonnu gadā), un uz vietējo patēriņu, ko vērtē aptuveni 221 000 tonnu gadā.

(41)

Pamatojoties uz šo informāciju, Ķīnas neizmantotā jauda sasniedza 74 000 tonnu, kas bija pietiekami, lai nodrošinātu visu ES patēriņu (79 813 tonnu).

(42)

Tā kā ASV Ķīnas Tautas Republikai, tāpat kā Taizemei, piemēro antidempinga pasākumus no 35,06 % līdz 182,9 %, iespējams, nozīmīga Ķīnas jaudas atlikuma daļa tiks novirzīta uz ES tirgu.

(43)

Lai gan spēkā esošie antidempinga maksājumi pret importu no Ķīnas ir augsti (58,6 %), Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir izdevies būtiski palielināt eksportu uz ES no 2 550 tonnām 2004. gadā līdz 10 268 tonnām PIP, un tas norāda, ka Ķīnas eksportētājiem joprojām ir liela interese par ES tirgu.

(44)

Ķīnas eksportētāji arī ir pierādījuši, ka joprojām ir apņēmušies jebkuriem līdzekļiem veikt eksportu uz ES, kā par to liecina vairāki mēģinājumi apiet ar Regulu (EK) Nr. 964/2003 noteiktos pasākumus, eksportējot secīgi caur Taivānu, Indonēziju, Šrilanku un Filipīnām.

(45)

Pamatojoties uz Ķīnas muitas statistiku, ir skaidrs, ka ES tirgus ir īpaši pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, jo augstākās eksporta cenas (kas tomēr ir dempinga cenas) tie ir sasnieguši, eksportējot uz ES.

(46)

Izmeklēšanā konstatēja, ka ĶTR un Taizemes ražotāji eksportētāji ir turpinājuši dempingu PIP laikā.

(47)

Abu valstu kopējā neizmantotā jauda bija 99 000 tonnu, kas bija ievērojami vairāk par kopējo Kopienas ražošanas apjomu PIP laikā (86 723 tonnas) un pat vairāk par kopējo Kopienas patēriņu tajā pašā laikposmā (79 813 tonnu).

(48)

Ņemot vērā to, ka ĶTR ir pieejama ļoti liela neizmantotā ražošanas jauda un ka tā jau ir izvairījusies no pasākumiem, ir liela iespējamība, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji būtiski palielinās attiecīgā ražojuma eksporta apjomu par dempinga cenām uz Kopienu, ja spēkā esošos pasākumus atcels.

(49)

Tā kā Taizemes uzņēmumi ir orientēti uz eksportu un Kopienas tirgus ir ļoti pievilcīgs, attiecībā uz Taizemi būtu jāņem vērā tas, ka, atceļot spēkā esošos pasākumus, ir ļoti iespējams, ka uzņēmumi atsāks attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienas tirgu lielos apjomos un par dempinga cenām.

(50)

Visbeidzot, tiek atgādināts par Ķīnas un Taizemes ražotāju eksportētāju dempinga darbībām ASV tirgū un ASV antidempinga pasākumiem, kas atjaunoti 2005. gada oktobrī.

(51)

Kopumā pastāv liela varbūtība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā imports Kopienā no attiecīgajām valstīm turpināsies lielos apjomos un par dempinga cenām.

(52)

Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu Kopienas ražošanas nozari veidoja trīs ražotāji Kopienā, kuru vārdā tika iesniegts pieprasījums un kuri tika iekļauti izlasē, kā arī seši ražotāji Kopienā, kuri atbalstīja pieprasījumu. Pamatojoties uz šo, Kopienas ražošanas nozare pārstāvēja ievērojamu daļu no kopējā ražošanas apjoma Kopienā, proti, šajā gadījumā vairāk nekā 76 %.

(53)

Kopienas kopējo ražošanas apjomu noteica, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza deviņi Kopienas ražotāji, kuri atbalstīja sūdzību, un to Kopienas ražotāju pieprasījumā norādīto paredzamo ražošanas apjomu, kuri nesadarbojās.

(54)

Izmeklēšanā atklāja, ka Kopienas ražotāju vērā ņemamu pārdošanas apjoma daļu pārdeva tirgotājiem, kas savukārt eksportēja attiecīgo ražojumu ārpus Kopienas, proti, šie pārdevumi nebija paredzēti patēriņam Kopienas tirgū. Šo tirgotāju eksporta pārdevumu apjomu uz trešo valstu tirgiem nevarēja noteikt izmeklēšanas laikā. Tādēļ acīmredzamo patēriņu Kopienā noteica, pamatojoties uz kopējo ražošanas apjomu Kopienā, kā noteikts iepriekš 53. apsvērumā, un attiecīgā ražojuma Kopienas kopējo importa un eksporta apjomu, izmantojot Eurostat datus.

(55)

Saskaņā ar minēto attiecīgajā laikposmā Kopienas patēriņš palielinājās par 28 %, no 62 317 tonnām 2004. gadā līdz 79 813 tonnām PIP laikā.

1. tabula.   Kopienas patēriņš

(56)

Lai noteiktu attiecīgā ražojuma kopējo importa apjomu no ĶTR, uzskatīja par piemērotu iekļaut importu no tām valstīm, uz kurām saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu attiecināti arī spēkā esošie antidempinga pasākumi, proti, no Šrilankas, Indonēzijas, Filipīnām un Taivānas (skatīt 2. un 4. apsvērumu iepriekš). Uzskatīja, ka no šīm valstīm faktiski tika veikts ĶTR izcelsmes ražojumu imports. Pamatojoties uz šo, cauruļu savienotājelementu kopējais importa apjoms no ĶTR un Taizemes palielinājās no 6 861 tonnas 2004. gadā līdz 17 605 tonnām PIP, proti, par 157 %. Minētā importa tirgus daļa procentos no Kopienas patēriņa palielinājās no 11 % 2004. gadā līdz 22 % PIP laikā.

2. tabula.   Imports no attiecīgajām valstīm

(57)

Ražotāji eksportētāji no ĶTR un Taizemes nesadarbojās, tādēļ eksporta cenu pamatoja ar Eurostat datiem. Regulas 56. apsvērumā minēto iemeslu dēļ vidējā eksporta cena no ĶTR tika pamatota arī ar vidējo eksporta cenu no Šrilankas, Indonēzijas un Filipīnām, proti, no valstīm, uz kurām attiecināja pasākumus, jo tās iesaistījās pasākumu apiešanā. Pamatojoties uz šo, pārskata periodā attiecīgā ražojuma vidējā eksporta cena no ĶTR, ņemot vērā pasākumu apiešanu, palielinājās par 17 % no EUR 997 par tonnu līdz EUR 1 169 par tonnu, no Taizemes – par 69 % no EUR 1 223 par tonnu līdz EUR 2 067 par tonnu un no Taivānas par 22 % no EUR 1 412 par tonnu līdz EUR 1 718 par tonnu. Kopumā ražojuma vidējā cena no attiecīgajām valstīm, tostarp no Taizemes, palielinājās no EUR 11 372 004. gadā līdz EUR 1 479 PIP, proti, par 30 %. Tajā pašā laikposmā ievērojami palielinājās ražošanas izmaksas, paaugstinoties pamata izejvielas, proti, tērauda cauruļu cenai.

(58)

Izlasē iekļauto Kopienas ražotāju cenu un Eurostat cenu salīdzinājums, tās pienācīgi koriģējot, liecināja par vidēju cenu samazinājumu ĶTR 54,8 %, Taizemei 20 % un Taivānai 33,5 % apmērā.

(59)

Antidempinga pasākumi ir spēkā attiecībā uz importu no Korejas Republikas un Malaizijas; kā norāda Eurostat dati, imports no šīm valstīm pārskata periodā samazinājās līdz ļoti zemam līmenim (proti, mazāk nekā 1 % no Kopienas patēriņa).

(60)

Cauruļu savienotājelementu kopējais importa apjoms no trešām valstīm, kas nav minētas iepriekšējā apsvērumā, palielinājās no 4 679 tonnām 2004. gadā līdz 10 563 tonnām PIP beigās, proti, par 126 %. Minētā importa tirgus daļa sasniedza 13 % no Kopienas patēriņa. Tas nozīmē, ka pārskata periodā 76 % pieaugums bija no 8 % līdz 13 %.

3. tabula.   Imports un importa no citām trešām valstīm tirgus daļa

4. tabula.   Lielākā importa daļa Kopienā

(61)

Tādu ekonomikas rādītāju tendences kā ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantošana, nodarbinātība, ražīgums, pārdevumi, tirgus daļa un izaugsme novērtēja, pamatojoties uz informāciju, ko ieguva no visiem Kopienas ražotājiem, bet tendences attiecībā uz cenu, rentabilitāti, naudas plūsmu, spēju paaugstināt kapitālu un ieguldījumus, krājumiem, ienākumiem no ieguldījumiem un algām novērtēja, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko atlasītie Kopienas ražotāji sniedza pilnīgajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(62)

Pārskata periodā Kopienas ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms palielinājās par 8 %, bet Kopienas ražošanas jauda palielinājās par 5 %. Minētajā laikposmā jaudas izmantošana nedaudz palielinājās. Tomēr šie rādītāji jāaplūko, ņemot vērā Kopienas patēriņa kāpumu par 28 %.

5. tabula.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantošana

(63)

Nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē saglabājās relatīvi stabils, izņemot 2005. gadā, samazinoties par 1 % visā pārskata periodā. Ražīgums, ko noteica kā ražošanas apjomu tonnās uz vienu nodarbināto personu, palielinājās par 9 %.

6. tabula.   Nodarbinātība un ražīgums

(64)

Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoms nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū palielinājās par 4 %, 2004. gadā tas sasniedza 59 399 tonnas, bet PIP laikā – 61 991 tonnu. Tomēr Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas nepārtraukti samazinājās visā pārskata periodā. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares kopējā tirgus daļa samazinājās par 21 %. Kā paskaidrots iepriekš, vērā ņemamu Kopienas ražojumu daļu pārdod eksportam ar vairumtirgotāju starpniecību. Tādējādi tirgus daļa tika izteikta kā proporcionāla daļa no Kopienas kopējā ražošanas apjoma, atskaitot kopējo eksporta apjomu Kopienas šķietamajā patēriņā.

7. tabula.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(65)

Lai gan Kopienas patēriņš no 2004. gada līdz PIP palielinājās par 28 %, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas sarukums par aptuveni 21 % un vienlaicīgais straujais attiecīgo valstu importa apjoma kāpums liecina, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja veicināt tirgus izaugsmi.

(66)

Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu no attiecīgajām valstīm, tirgus daļu un cenas, nevar uzskatīt, ka faktisko dempinga starpību ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir niecīga.

(67)

Kā liecina iepriekš minēto daudzo rādītāju labvēlīgās pārmaiņas, no 2004. gada līdz 2008. gada sākumam Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija ir daļēji atguvusies no kaitīgās ietekmes, ko izraisīja attiecīgo valstu imports par dempinga cenām.

(68)

Visā pārskata periodā krājumi palielinājās par 3 %. Krājumu apjoms bija ievērojami lielāks 2007. gadā, jo, paaugstinoties tērauda cauruļu cenām, uzņēmumi veidoja lielākus krājumus.

8. tabula.   Krājumi

(69)

Pārskata periodā pakāpeniski palielinājās vidējās pārdošanas cenas, ko Kopienas tirgū prasīja atlasītie Kopienas ražotāji. To kopējais pieaugums no 2004. gada līdz PIP bija 57 %. Šo pieaugumu daļēji var izskaidrot ar galveno izejvielu – tērauda cauruļu – izmaksu pieaugumu un daļēji ar divu Kopienas ražotāju pārorientēšanos uz dārgāku īpaša veida ražojumu ražošanu.

9. tabula.   Vidējā pārdošanas cena

(70)

Pārskata periodā pakāpeniski palielinājās arī vidējās ražošanas izmaksas (RI), galvenokārt paaugstinoties tērauda cenām. Vidējās RI palielinājās no EUR 1 628 par tonnu līdz EUR 2 401 par tonnu PIP laikā, proti, par 48 %.

10. tabula.   Vidējās ražošanas izmaksas

(71)

Izlasē iekļauto Kopienas ražotāju rentabilitātei bija tāda pat pozitīva tendence kā pārdošanas cenām. Neraugoties uz ievērojamām problēmām 2004. un 2005. gadā, vispārējā rentabilitāte PIP laikā sasniedza 9,1 %. Daļēji tas izskaidrojams ar pāreju uz ražojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu pārskata periodā.

(72)

No 2004. līdz 2006. gadam bija vērā ņemamas naudas plūsmas svārstības, kam sekoja būtisks un pakāpenisks palielinājums līdz pārskata perioda beigām.

11. tabula.   Rentabilitāte un naudas plūsma

(73)

Pārskata periodā izlasē iekļautie Kopienas ražotāji ieguldījumu apjomu palielināja par 115 %. Ieguldījumus galvenokārt novirzīja tehnikas attīstībai un labākiem loģistikas risinājumiem, lai paaugstinātu ražīgumu.

(74)

Ienākumi no ieguldījumiem, izsakot kā attiecīgā ražojuma peļņu/zaudējumus saistībā ar ieguldījumu neto bilances vērtību, vērā ņemami palielinājās minētajā laikposmā, un tiem bija tāda pati tendence kā rentabilitātei.

(75)

Komisija nesaņēma pierādījumus tam, ka pārskata periodā būtu uzlabojusies vai pasliktinājusies spēja piesaistīt kapitālu.

12. tabula.   Ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem

(76)

Antidempinga pasākumi labvēlīgi ietekmēja izlasē iekļauto Kopienas ražotāju stāvokli, kā to norāda daudzo rādītāju pozitīvas pārmaiņas kopš 2004. gada, labvēlīga ekonomiskā cikla laikā. Kopienas ražošanas nozare palielināja pārdošanas apjomu un cenas. Tādiem zaudējumu rādītājiem kā ražošana, ražošanas jauda, rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un ražīgums arī bija vērojamas pozitīvas pārmaiņas. Ieguldījumu palielināšana ražotņu uzlabošanai tieši ietekmēja atlasīto ražotāju rentabilitāti neatkarīgi no vērā ņemamiem tirgus daļu zaudējumiem.

(77)

Tomēr jāņem vērā, ka Kopienas ražotājiem jāuztur zināms ražošanas līmenis un pārdošanas apjoms, lai absorbētu fiksētās izmaksas. Cauruļu savienotājelementus ražo ar speciālu šim nolūkam paredzētu tehniku, un tas saistās ar būtiskām ražošanas izmaksām. Izlasē iekļautie uzņēmumi pārskata periodā izmantoja aptuveni 50 % no jaudas, un tie nespēja būtiski palielināt jaudas izmantošanu. Tādēļ rentabilitāti aizvien ietekmē ražošanas samazināšanās.

(78)

Neatkarīgi no iepriekš minētajām pozitīvām pārmaiņām Kopienas ražošanas nozare pārskata periodā zaudēja ievērojamu tirgus daļu – no 81 % 2004. gadā līdz 65 % PIP laikā. Samazinoties pārdošanas apjomam, Kopienas ražotāji spēja atjaunot to pārdošanas apjomu, kāds tas bija jau 2004. gadā, un vienlaikus tajā pašā laikposmā Kopienas kopējais patēriņš palielinājās par 28 %. Ir skaidrs, ka Kopienas ražošanas nozare nav spējusi izmantot būtisko patēriņa pieaugumu Kopienā. Turklāt dažas pozitīvās pārmaiņas sekmēja nozīmīga Kopienas ražotāja darbības pārtraukšana Apvienotajā Karalistē, un šā ražotāja darbību pārņēma divi uzņēmumi, kuri atbalstīja pieprasījumu.

(79)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka pasākumu piemērošana ĶTR un Taizemei ir labvēlīgi ietekmējusi Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli, jo tā spējusi atgūt rentabilitāti. Lai gan Kopienas ražošanas nozare spēja nedaudz palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu, tomēr tā zaudēja tirgus daļas, būtiski palielinoties pieprasījumam Kopienas tirgū. Tas liecina par to, ka, neraugoties uz ieguldījumiem ražotņu modernizēšanai, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis kopumā arvien ir nestabils un lielā mērā atkarīgs, no vienas puses, no pietiekama cenu līmeņa un, no otras puses, no pietiekama ražošanas apjoma, kas ļauj absorbēt augstas fiksētās izmaksas.

(80)

Lai novērtētu iespējamo ietekmi spēkā esošo pasākumu atcelšanas gadījumā, izskatīja šādus faktorus:

(81)

Cenu spiediens Kopienas tirgū aizvien ir ļoti spēcīgs, ņemot vērā PIP laikā konstatēto ievērojamo cenu samazināšanas starpību. Lai gan Kopienas ražotāju ražošanas izmaksas attiecīgajā laikposmā palielinājās par 48 % (galvenokārt palielinoties izejmateriāla, proti, tērauda cauruļu, cenai), vidējā importa cena no attiecīgajām valstīm palielinājās tikai par 30 %.

(82)

Tādēļ imports no attiecīgajām valstīm būtiski palielināja šo valstu tirgus daļu pārskata periodā. Tas liecina par to, ka lielāko daļu no Kopienas ražošanas nozares zaudētajām tirgus daļām ieņēma attiecīgo valstu imports par dempinga cenām, kas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas, lai gan spēkā bija antidempinga pasākumi.

(83)

Turklāt, kā minēts 40. un 36. apsvērumā, attiecīgajās valstīs pieejamā neizmantotā ražošanas jauda ir ievērojami lielāka nekā kopējais Kopienas ražošanas apjoms PIP laikā vai kopējais Kopienas patēriņš šajā pašā laikposmā. Tādēļ sagaidāms, ka pasākumu atcelšanas gadījumā liels daudzums šajās valstīs ražoto ražojumu ienāks Kopienas tirgū. Citos iespējamos eksporta tirgos spēkā ir stingri antidempinga pasākumi, un tādēļ būs vieglāk ienākt Kopienas tirgū. Turklāt vairākkārtēji mēģinājumi apiet antidempinga pasākumus liecina par attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju lielo interesi par Kopienas tirgu.

(84)

Ņemot vērā attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju iepriekšējo un pašreizējo cenu noteikšanas praksi, sagaidāms, ka imports tiks veikts par zemām cenām, tādējādi ievērojami samazinot Kopienas ražošanas nozares cenas. Imports par zemām cenām noteikti negatīvi ietekmēs Kopienas ražošanas nozari, kura sāk atgūties, jo spēj noturēt cenas zināmā līmenī, bet to arvien ietekmē masveida imports par zemām un dempinga cenām.

(85)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, var secināt, ka, atceļot pasākumus, visticamāk, atjaunotos kaitējums Kopienai, ko rada imports par dempinga cenām. Jo īpaši sagaidāms, ka cenu līmenis Kopienā būtiski samazināsies, spēcīgi negatīvi ietekmējot Kopienas ražotāju ienākumu līmeni, kas ne tikai apdraudētu nozīmīgos ieguldījumus, kas veikti kopš 2004. gada, bet arī būtu šķērslis turpmāku ieguldījumu veikšanai. Tas neizbēgami radītu arī būtisku darba vietu zudumu Kopienas ražošanas nozarē. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko radījusi ekonomikas lejupslīde, ir palielinājusies iespējamība, ka kaitējums varētu atkārtoties.

(86)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu termiņa pagarināšana būtu pretrunā visas Kopienas ražošanas nozares interesēm. Kopienas interešu noteikšanas pamatā bija visu dažādo iesaistīto personu, t. i., Kopienas ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju, kā arī attiecīgā ražojuma lietotāju, interešu izvērtējums.

(87)

Lai novērtētu antidempinga pasākumu turpināšanas vai neturpināšanas iespējamo ietekmi, Komisija pieprasīja informāciju no visām iepriekšminētajām ieinteresētajām personām. Komisija izlases veidā nosūtīja anketas 62 attiecīgā ražojuma importētājiem un saņēma deviņas atbildes. Komisija atlasīja četrus uzņēmumus, no kuriem trīs uzņēmumi atbildēja uz visiem anketas jautājumiem. No lietotājiem atbildes netika saņemtas.

(88)

Jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā neatzina, ka pasākumu pieņemšana būtu pretrunā Kopienas interesēm. Turklāt tas, ka pašreizējā izmeklēšana ir pārskatīšana, analizējot situāciju, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, ļauj novērtēt jebkuru pārmērīgi negatīvu ietekmi uz personām, uz kurām attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(89)

Pamatojoties uz to, pārbaudīja, vai, neņemot vērā secinājumus par dempinga turpināšanos un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir pamatoti iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

(90)

Izrādījies, ka Kopienas ražošanas nozare ir strukturāli dzīvotspējīga. Par to liecina ekonomiskās situācijas pozitīvās pārmaiņas tad, kad tika atjaunota efektīva konkurence pēc pašlaik spēkā esošo antidempinga pasākumu noteikšanas. Turklāt Kopienas ražošanas nozares pūles racionalizēt savu ražošanu un paaugstināt savu konkurētspēju pārskata perioda pēdējos divos gados devušas ievērojamu peļņu. Turklāt Kopienas ražošanas nozares rentabla eksporta darbībā bija vērojamas pozitīvas pārmaiņas, norādot uz tās konkurētspēju trešo valstu tirgos (pārskata periodā izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte palielinājās par 21 %).

(91)

Regulas 77. apsvērumā minēto iemeslu dēļ Kopienas ražošanas nozarei jāražo konkrēts standarta ražojumu apjoms, lai gūtu apjomradītus ietaupījumus un tādējādi saglabātu konkurētspēju. Tādēļ standarta ražojumi tieši konkurē ar importu no ĶTR un Taizemes. Ja tirgū ienāks ražojumi par dempinga cenām, apjomradīti ietaupījumi un tādējādi arī darbības rentabilitāte Kopienā būtiski samazināsies. Savukārt ir pamats uzskatīt, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām gūs labumu no spēkā esošajiem pasākumiem. Ja pasākumus nesaglabātu, iespējams, Kopienas ražošanas nozarei tiktu nodarīts finansiāls kaitējums.

(92)

Neviens no importētajiem, kuri sadarbojās, neimportēja attiecīgo ražojumu no ĶTR vai Taizemes, bet tikai no Taivānas. Izmeklēšanā netika gūti pierādījumi, ka spēkā esošie pasākumi ir finansiāli ietekmējuši importētājus. Skaidrs, ka importētāji varēja atrast citus piegādes avotus, par ko liecina citu trešo valstu tirgus daļa (13 %), kas ir pierādījums tam, ka Kopienas tirgū ir nodrošināta konkurence.

(93)

Attiecībā uz Taivānu un kā norādīts 98. līdz 105. apsvērumā, spēkā esošo izņēmumu attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem atkārtoti novērtēja, jo tika izteikti apgalvojumi par pasākumu apiešanu. Importētāji bija pārliecināti, ka gadījumā, ja izņēmumu attiecībā uz šiem uzņēmumiem atceltu, tie spētu atrast citus piegādes avotus. Tādējādi pasākumu saglabāšana būtiski negatīvi neietekmēs importētājus, jo tiem ir citi piegādes avoti. Tomēr jāņem vērā, ka problēmas varētu rasties saistībā ar britu standarta ražojumu tirgus nišu, kurā piegādi veic tikai viens ražotājs Eiropā un viens ražotājs Taivānā. Tomēr šāda ietekme, iespējams, būs tikai īslaicīga, līdz radīsies citi avoti.

(94)

Tāpēc secina, ka attiecīgā ražojuma importētāju ekonomisko situāciju lielā mērā nav negatīvi ietekmējusi spēkā esošo antidempinga pasākumu piemērošana. To apstiprina tas, ka importētāji turpināja tirgot attiecīgo ražojumu ievērojamos apjomos, pārskata periodā pat palielinot importēto apjomu. Tāpēc pasākumu turpināšana nākotnē, visticamāk, nepasliktinās to ekonomisko stāvokli.

(95)

Attiecīgā ražojuma lietotāji galvenokārt ir naftas ķīmiskā rūpniecība un celtniecības nozare. Komisija deviņiem lietotājiem nosūtīja anketas. Neviens no lietotājiem nedz sadarbojās, nedz arī informēja par sevi pašreizējās izmeklēšanas laikā. Sadarbības trūkums, šķiet, apstiprina to, ka cauruļu savienotājelementi veido nelielu daļu no to kopējām ražošanas izmaksām un ka spēkā esošie pasākumi šķietami nav mazinājuši to konkurētspēju.

(96)

Izmeklēšanā konstatēja, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi nodrošinājuši Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, lai gan tā zaudējusi nozīmīgu tirgus daļu, jo turpinājās imports par dempinga cenām. Ja pasākumus atceltu, tas apdraudētu atlabšanas procesu un, iespējams, novestu līdz Kopienas nozares izzušanai.

(97)

Turklāt spēkā esošajiem pasākumiem iepriekš nav bijusi acīmredzama būtiska negatīva ietekme uz lietotāju un importētāju ekonomisko un finansiālo stāvokli. Tāpēc jāsecina, ka nav pamatotu iemeslu esošos antidempinga pasākumus nepagarināt.

(98)

2000. gadā ar Regulu (EK) Nr. 763/2000 antidempinga pasākumus, kas noteikti ĶTR izcelsmes importam, attiecināja uz dažu veidu cauruļu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu, kas nosūtīts no Taivānas, izņemot tos, kurus ražoja un eksportēja Chup Hsin Enterprise Co. Ltd (“Chup Hsin”), Nian Hong Pipe Fittings Co. Ltd (“Nian Hong”) un Rigid Industries Co., Ltd (Kaohsiung, Taivāna), jo konstatēja, ka šie uzņēmumi nebija iesaistīti pasākumu apiešanā.

(99)

Šā termiņa vidusposma daļējā pārskatīšana attiecās tikai uz lēmuma pārskatīšanu par to, vai piemērot maksājumus uzņēmumam Chup Hsin un uzņēmumam Nian Hong.

(100)

Abi šie uzņēmumi sadarbojās šajā izmeklēšanā, sniedzot atbildes uz jautājumiem Komisijas anketās un pieņemot pārbaudes apmeklējumus savās telpās.

(101)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas viens uzņēmums apgalvoja, ka pašreizējās izmeklēšanas sākšana nav pamatota. Īpaši uzņēmums norādīja, ka sakarā ar to, ka 2000. gadā to atbrīvoja no pasākumu piemērošanas, patlaban nav spēkā tādi pasākumi attiecībā uz šo uzņēmumu, kuri būtu jāpārskata. Saistībā ar šo uzņēmums minēja PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu par Meksiku attiecībā uz liellopu gaļu un rīsiem. Šajā ziņojumā interpretē Antidempinga nolīguma 5.8. pantu, kas piemērojams jauniem izmeklēšanas gadījumiem, ja konstatē, ka eksportētājiem ir de minimis dempinga starpība. Nolīguma 5.8. pantā patiesi ir skaidra atsauce uz “piemērošanu saskaņā ar 5.1. pantu”. Tomēr šajā gadījumā Chup Hsin un divi pārējie uzņēmumi tika iekļauti izmeklēšanā par pasākumu iespējamu apiešanu, ko sāka saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, un nevis jaunā antidempinga izmeklēšanā. Patiesi, 2000. gadā konstatēja, ka imports no Taivānas apiet ĶTR noteiktos pasākumus, izņemot trīs uzņēmumus, kuri minētajā laikposmā neimportēja attiecīgo ražojumu no ĶTR. Pamatregulā nav izslēgta iespēja jebkurā laikā pārskatīt minēto izņēmumu, ja ir pierādījumi par pasākumu apiešanu. Tādēļ šīs termiņa vidusposma pārskatīšanas sākšana ir attaisnota un juridiski pamatota. Pamatojoties uz iepriekšminēto, uzņēmuma sūdzība tika noraidīta.

(102)

Tā kā lēmumu par maksājumu nepiemērošanu pamatoja ar konstatējumiem, kas gūti sākotnējā izmeklēšanā par pasākumu iespējamu apiešanu, šajā pārskatīšanā pārbaudīja, vai šie konstatējumi aizvien ir spēkā. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu pārbaudīja, vai ir izpildīti visi nosacījumi attiecībā uz pasākumu apiešanu.

(103)

Konstatējumi par uzņēmumu Nian Hong liecināja, ka šis uzņēmums no ĶTR importēja visu veidu cauruļu savienotājelementus (līkumus, trejgabalus, pārejas uzmavas un cauruļvadu brīvgala veidojumus). Uzņēmums apgalvoja, ka importējis nevis attiecīgo ražojumu, bet pusfabrikātus. Izmeklēšanas rezultāti neapstiprināja šos apgalvojumus. Turklāt tika konstatēts, ka Nian Hong šīs preces tikai sagrieza, marķēja ar uzņēmuma logotipu un iepakoja, un tas kopumā radīja mazāk nekā 10 % no kopējām ražošanas izmaksām. Turklāt Taivānas muitas deklarācijā par importu no ĶTR ir norādīts attiecīgā ražojuma, t. i., gatava ražojuma, KN kods (7307 93).

(104)

Uzņēmuma Chup Hsin atbildēs uz anketas jautājumiem nebija minēti Ķīnas izcelsmes cauruļu savienotājelementu iepirkumi vai attiecīga tālākpārdošana. Tikai pārbaudes apmeklējumā uz vietas atklāja, ka uzņēmums importēja cauruļu savienotājelementus no ĶTR. Iegūtie pierādījumi liecināja, ka imports veikts ar Japānas uzņēmuma starpniecību. Pēc pārbaudes apmeklējuma uzņēmums apgalvoja, ka Ķīnas izcelsmes cauruļu savienotājelementu imports tiek pārdots Taivānas iekšējā tirgū. Uzņēmums iesniedza pārskatītus datus, kas iekļauti dažās anketu tabulās. Tomēr fakts, ka informācija par importu no ĶTR sākumā netika sniegta, tika uzskatīts par maldinošu pamatregulas 18. panta nozīmē un rada nopietnas šaubas par tās informācijas ticamību, kas sniegta pirms un pēc pārbaudes apmeklējuma.

(105)

Kā minēts iepriekš, lēmumu piešķirt atbrīvojumu uzņēmumiem Chup Hsin un Nian Hong pieņēma tādēļ, ka abi uzņēmumi attiecīgajā laikposmā neiepirka cauruļu savienotājelementus no ĶTR, tomēr tagad šis fakts vairs nav spēkā. Ņemot vērā atklāto pasākumu apiešanu, ir konstatētas izmaiņas tirdzniecības struktūrā, jo arī abi iepriekš minētie uzņēmumi patlaban ĶTR izcelsmes ražojumus nosūta caur Taivānu.

(106)

Attiecībā uz abiem uzņēmumiem Ķīnas ražojumu importa reeksporta darbībām nav cita pienācīga attaisnojuma vai pietiekama ekonomiska pamatojuma kā vien antidempinga pasākumu apiešana.

(107)

Uzņēmums Nian Hong ražojumus nedaudz pārveidoja, un tādēļ attiecīgā ražojuma pievienotā vērtība bija ļoti zema.

(108)

Tas, ka uzņēmums Chup Hsin atbildēs uz anketas jautājumiem neiekļāva informāciju par Ķīnas izcelsmes ražojumu importu, no vienas puses, tika uzskatīts par maldinošu faktu, un, no otras puses, tas liecināja par to, ka šis uzņēmums apiet pasākumus, kas noteikti attiecībā uz ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementiem. Turklāt, pamatojoties uz abu uzņēmumu sniegtajiem pierādījumiem, izmeklēšanā konstatēja, ka šie uzņēmumi, neveicot būtisku pārveidi, varēja importēt preces no trešās valsts uz Taivānu un reeksportēt tās ar Taivānas izcelsmes sertifikātu.

(109)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, eksports no Taivānas uz Kopienu palielinājās par 209 %, no 2 372 tonnām 2003. gadā līdz 7 335 tonnām PIP. Tomēr eksporta apjoms bija samērā stabils no 2003. līdz 2005. gadam, bet ievērojami palielinājās no 2006. gada līdz PIP beigām. Divi Taivānas uzņēmumi, kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodrošināja gandrīz visu attiecīgā ražojuma eksportu no Taivānas uz ES, palielināja eksporta apjomu uz ES par 206 % no 2005. gada līdz PIP.

(110)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms bija 9 % no Kopienas patēriņa, kas uzskatāms par nozīmīgu rādītāju. Tādēļ ir skaidrs, ka izteiktās tirdzniecības plūsmu pārmaiņas ir vājinājušas minēto pasākumu korektīvo ietekmi Kopienas tirgū importētā daudzuma ziņā.

(111)

Attiecībā uz to ražojumu cenām, kuri nosūtīti no Taivānas, Eurostat dati liecināja, ka vidējā eksporta cena importam no Taivānas PIP laikā sasniedza EUR 1 718 par tonnu, kas bija ievērojami zemāka par Kopienas ražošanas nozares cenām (– 33,5 %). Izlasē iekļauto Kopienas ražotāju cenas un uzņēmuma Chup Hsin un uzņēmuma Nian Hong pārbaudīto eksporta cenu salīdzinājums liecināja par cenu samazinājumu aptuveni attiecīgi 86,6 % un 71 % apmērā, t. i., procentuālā daļa, par kādu šo uzņēmumu eksporta cenas bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, kas nerada kaitējumu. Tādēļ noteiktā antidempinga maksājuma korektīvā ietekme cenu ziņā tiek vājināta.

(112)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka pārmaiņas tirdzniecības plūsmā un ievērojamais Taivānas importa pieaugums par ļoti zemām cenām ir vājinājis antidempinga pasākumu korektīvo ietekmi gan līdzīgā ražojuma daudzuma, gan cenu ziņā.

(113)

Lai noteiktu, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz attiecīgo ražojumu, ko uz Kopienu eksportēja divi Taivānas uzņēmumi IP laikā, eksporta cenas pamatoja ar paša uzņēmuma datiem.

(114)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu šīs eksporta cenas salīdzināja ar iepriekš noteikto līdzīgā ražojuma normālo vērtību. Iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanā 2003. gadā konstatēja, ka Taizeme ir atbilstīga tirgus ekonomikas analogā valsts attiecībā pret ĶTR normālās vērtības noteikšanai.

(115)

Lai normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums būtu taisnīgs, veica attiecīgus pielāgojumus korekciju veidā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas veica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz transporta un kredīta izmaksām, pamatojoties uz pārbaudes apmeklējumos gūto informāciju.

(116)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, salīdzinot sākotnējā izmeklēšanā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu šīs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, konstatēja, ka divi Taivānas uzņēmumi veic cauruļu savienotājelementu importu par dempinga cenām. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, bija 56,09 % uzņēmumam Chup Hsin un 44,77 % uzņēmumam Nian Hong.

(117)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus par pasākumu apiešanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu, spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes attiecīgajam ražojumam, būtu jāattiecina arī uz tā paša ražojuma importu, kas nosūtīts no uzņēmuma Chup Hsin un uzņēmuma Nian Hong.

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka apstākļu pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(119)

Attiecībā uz uzņēmumu Nian Hong izmeklēšanā atklāja, ka uzņēmumā vairākus gadus nenotiek īsta ražošana un vienīgā šā uzņēmuma eksporta prece uz Kopienu ir no ĶTR importētas cauruļu savienotājelementi. Ņemot vērā, ka ražošana nenotiek jau vairākus gadus, nav iemesla uzskatīt, ka šie apstākļi nav ilglaicīgi.

(120)

Kā minēts 104. apsvērumā, uzņēmuma Chup Hsin iesniegto informāciju neuzskatīja par ticamu. Šis uzņēmums atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem nesniedza informāciju par ražojumiem, ko tas importējis no Ķīnas, tādēļ to uzskatīja par norādi, ka uzņēmums zināja par pasākumu apiešanu, un nav informācijas par uzņēmuma nodomu neiesaistīties šādās darbībās turpmāk.

(121)

Šajos apstākļos PIP konstatējumi uzskatāmi par ilglaicīgiem. Noslēgumā, saskaņā ar 11. panta 3. punktu un ņemot vērā divu Taivānas ražotāju eksportētāju, proti, uzņēmuma Chup Hsin un uzņēmuma Nian Hong, konstatēto iesaistīšanos pasākumu apiešanā, ir lietderīgi atcelt šos atbrīvojumus no pasākumu piemērošanas.

(122)

Visas attiecīgās personas informēja par svarīgajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija pamatā ieteikumam saglabāt spēkā esošos pasākumus un atcelt atbrīvojumu no maksājuma, kas piemērots attiecīgā ražojuma importam, kuru ražojis uzņēmums Chup Hsin un uzņēmums Nian Hong. Tām bija dots laiks, kurā tās varēja iesniegt apsvērumus pēc informācijas atklāšanas.

(123)

Pēc iepriekš minētās informācijas atklāšanas viens no ražotājiem eksportētājiem, attiecībā uz kuru atcēla atbrīvojumu, piedāvāja saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(124)

Piedāvājumu izskatīja un konstatēja, ka iepriekšējais piedāvājums tika iesniegts pēc termiņa, kas bija noteikts piezīmju iesniegšanai, un kavējuma iemesls nebija pietiekami pamatots. Piedāvājuma pamatā, iespējams, bija eksporta apjoms PIP laikā, attiecinot to tikai uz uzņēmuma paša ražošanas apjomu un ražošanas apjomu, ko nodrošināja apakšuzņēmējs Taivānā, kam nepiemērotu antidempinga maksājumus līdz noteiktam kvantitatīvajam ierobežojumam.

(125)

Tomēr, ņemot vērā, ka izmeklēšanā uz vietas uzņēmums nevarēja pierādīt, kura pārdevumu daļa uz Kopienu ir ražota Taivānā un kura daļa ir importēta no ĶTR, uzņēmuma apgalvojums par to, ka eksporta rādītājus var pārbaudīt attiecīgajās datubāzēs, nebija patiess, jo eksports uz Kopienu varēja ietvert preces, kuru izcelsme ir ĶTR. Tomēr fakts, ka uzņēmums nesniedza informāciju par importu no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tika uzskatīts par maldinošu pamatregulas 18. panta nozīmē un rada nopietnas šaubas par tās informācijas ticamību, ko uzņēmums sniedza pirms un pēc pārbaudes apmeklējuma.

(126)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ attiecīgā ražotāja eksportētāja piedāvātās saistības nav pieņemamas.

(127)

Iepriekš izklāstītais ļauj secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina ar Regulu (EK) Nr. 964/2003 noteiktie antidempinga pasākumi attiecībā uz cauruļu savienotājelementu importu, kura izcelsme ir ĶTR un Taizemē vai kurš ir nosūtīts no Taivānas.

(128)

Tādēļ būtu arī jāturpina piemērot ĶTR izcelsmes attiecīgajam ražojumam noteiktos pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 2052/2004 tika attiecināti arī uz importu, kas nosūtīts no Indonēzijas, ar Regulu (EK) Nr. 2053/2004 – no Šrilankas un ar Regulu (EK) Nr. 655/2006 – no Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai ir vai nav deklarēta Filipīnu, Indonēzijas, Šrilankas izcelsme.

(129)

Atbrīvojums no antidempinga pasākumiem attiecībā uz dažu veidu cauruļu savienotājelementiem, ko ražo uzņēmums Chup Hsin un uzņēmums Nian Hong, būtu jāatceļ. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu šiem uzņēmumiem piemēros to pašu antidempinga maksājumu, ko ražotājiem ĶTR,