PADOMES REGULA (EK) Nr. 679/2009

(2009. gada 7. jūlijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (1), un jo īpaši tās 70. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1386/2007 īsteno dažus Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) pieņemtos saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus. Minētajā regulā grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 538/2008 (2). Ir konstatēta neatbilstība starp Regulu (EK) Nr. 1386/2007 un NAFO noteikumiem par saglabāšanu un izpildi.

(2)	Trīsdesmitajā gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2008. gada septembrī, NAFO grozīja vairākus saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus. Grozījumi attiecas uz pasākumiem par grunts zveju, lieguma zonām, lai aizsargātu jūras pacēlumus, marķēšanas prasībām un ostas valstu papildu pasākumiem.

(3)	Ar 2010. gada 1. janvāri piemēros Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (3).

(4)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 1386/2007 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1386/2007 ar šo groza šādi:

regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:

“21)	“grunts zvejas darbības” ir zvejas darbības, kurās izmanto zvejas rīkus, kas parastu zvejas darbību laikā nonāk vai var nonākt saskarē ar okeāna gultni;

22)	“pastāvoši grunts zvejas apgabali” ir apgabali, kuros saskaņā ar VMS un/vai citiem ģeogrāfisko pozicionēšanas sistēmu datiem atsauces periodā no 1987. līdz 2007. gadam vismaz divos gados ir veiktas grunts zvejas darbības;

23)	“jauni grunts zvejas apgabali” ir jebkuri apgabali, izņemot pastāvošus grunts zvejas apgabalus, kuros veic grunts zvejas darbības.”;

2)	regulas 6. pantam pievieno šādu punktu: “4. Kopienas kuģu kapteiņi reģistrē saskaņā ar 3. punktu veikto zvejas rīku izmēģinājuma iemetienu vietu koordinātas iemetienu sākumā un beigās.”;

regulas 7. pantam pievieno šādu punktu:

“5. Kuģiem, kas veic tādu sugu specializētu zveju, kas nav minētas šā panta 1., 2. un 3. punktā, reglamentētās sugas ļauts zvejot ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks, nekā noteikts minētajos punktos, ar nosacījumu, ka ievēro 4. pantā noteiktās prasības attiecībā uz piezveju.”;

regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Tomēr uz Kopienas kuģiem, kas zvejo teritorijās ārpus NAFO pārvaldības apgabala, drīkst atrasties zvejas rīki ar mazāku linuma acs izmēru, nekā noteikts 7. pantā, ja minētie zvejas rīki ir droši nostiprināti, uzglabāti un nav gatavi tūlītējai lietošanai.”;

5)	regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu: “11. pants Īpaši noteikumi garneļu zvejai 3L rajonā Garneles 3L rajonā zvejo ūdeņos, kas dziļāki par 200 metriem.”;

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Apgabali ar zvejas ierobežojumiem

1. Grunts zvejas darbības aizliegtas šādos apgabalos:

Apgabals

1 koordināta

2 koordināta

3 koordināta

4 koordināta

Orphan Knoll

50.00.30 Z

45.00.30 R

51.00.30 Z

45.00.30 R

51.00.30 Z

47.00.30 R

50.00.30 Z

47.00.30 R

Corner

jūras pacēlumi

35.00.00 Z

48.00.00 R

36.00.00 Z

48.00.00 R

36.00.00 Z

52.00.00 R

35.00.00 Z

52.00.00 R

Newfoundland

jūras pacēlumi

43.29.00 Z

43.20.00 R

44.00.00 Z

43.20.00 R

44.00.00 Z

46.40.00 R

43.29.00 Z

46.40.00 R

New England

jūras pacēlumi

35.00.00 Z

57.00.00 R

39.00.00 Z

57.00.00 R

39.00.00 Z

64.00.00 R

35.00.00 Z

64.00.00 R

Fogo

1 jūras pacēlums

42.31.33 Z

53.23.17 R

42.31.33 Z

52.33.37 R

41.55.48 Z

53.23.17 R

41.55.48 Z

52.33.37 R

Fogo

2 jūras pacēlums

41.07.22 Z

52.27.49 R

41.07.22 Z

51.38.10 R

40.31.37 Z

52.27.49 R

40.31.37 Z

51.38.10 R

2. Visām grunts zvejas darbībām ir slēgts NAFO 3O rajona apgabals, ko nosaka, savienojot šādas koordinātas (secīgi un atpakaļ uz 1. koordinātu):

Koordināta	Ģeogr. platums	Ģeogr. garums
1	42°53′00″Z	51°00′00″R
2	42°52′04″Z	51°31′44″R
3	43°24′13″Z	51°58′12″R
4	43°24′20″Z	51°58′18″R
5	43°39′38″Z	52°13′10″R
6	43°40′59″Z	52°27′52″R
7	43°56′19″Z	52°39′48″R
8	44°04′53″Z	52°58′12″R
9	44°18′38″Z	53°06′00″R
10	44°18′36″Z	53°24′07″R
11	44°49′59″Z	54°30′00″R
12	44°29′55″Z	54°30′00″R
13	43°26′59″Z	52°55′59″R
14	42°48′00″Z	51°41′06″R
15	42°33′02″Z	51°00′00″R”

iekļauj šādu nodaļu:

“IIa NODAĻA

JUTĪGU JŪRAS EKOSISTĒMU AIZSARDZĪBA

12.a pants

Jutīgu jūras ekosistēmu definīcija

Šajā nodaļā “jutīgas jūras ekosistēmas” ir:

jūras ekosistēmas, kuras ir unikālas vai kurās sastopamas retas sugas, kuru izzušanu nevarētu kompensēt līdzīgi apgabali vai ekosistēmas. Pie šādām ekosistēmām pieder:

i)	biotopi, kuros sastopamas endēmiskas sugas;

ii)	retu, apdraudētu vai izzūdošu sugu biotopi, kas sastopami vienīgi atsevišķi izvietotos apgabalos;

iii)	mazuļu uzturēšanās vietas vai atsevišķi izvietoti barošanās, vairošanās vai nārstošanas apgabali;

b)	jūras ekosistēmas, kas vajadzīgas zivju krājumu vai retu, apdraudētu vai izzūdošu jūras zivju sugu izdzīvošanai, funkcionēšanai, nārstošanas/atražošanās vai atjaunošanās procesiem, īpašiem dzīves cikla posmiem (piemēram, mazuļu uzturēšanās vietas vai augšanas apgabali);

c)	jūras ekosistēmas, kas ir ļoti uzņēmīgas pret antropogēnu darbību izraisītu degradāciju;

jūras ekosistēmas, kam raksturīgas populācijas vai sugu kopumi, kuriem piemīt viena vai vairākas šādas pazīmes:

i)	lēns augšanas ātrums;

ii)	vēlīna dzimumgatavība;

iii)	lēna vai neparedzama krājumu papildināšanās gaita; vai

iv)	ilgs mūžs;

jūras ekosistēmas, kam raksturīgas sarežģītas fiziskas struktūras, ko radījusi ievērojama biotisku un abiotisku pazīmju koncentrācija. Šajās ekosistēmās ekoloģiskie procesi parasti ir ļoti atkarīgi no šādām strukturālām sistēmām. Turklāt šādās ekosistēmās bieži vērojama liela daudzveidība, kas ir atkarīga no struktūru veidojošajiem organismiem.

12.b pants

Būtiskas negatīvas ietekmes definīcija

Šajā nodaļā “būtiska negatīva ietekme” ir ietekme, kas kaitē ekosistēmas struktūrai vai funkcijām tādējādi, ka:

a)	traucē tās skarto populāciju spējas atjaunoties;

b)	mazina biotopu dabīgo produktivitāti ilgtermiņa; vai

c)	nodara ievērojamu ilgtermiņa kaitējumu sugu dažādībai, biotopu vai kopienu veidiem.

12.c pants

Jutīgu jūras ekosistēmu indikatorsugu definīcija

Šajā nodaļā “jutīgu jūras ekosistēmu indikatorsugas” ir melnie koraļļi, gorgonārijas, kātanemoņu lauki, lofēlijas un jūrasspalvu lauki.

12.d pants

Jutīgu jūras ekosistēmu konstatēšanas definīcija

Šajā nodaļā “jutīgu jūras ekosistēmu konstatēšana” ir jutīgu jūras ekosistēmu indikatorsugu nozveja, zvejas rīka iemetienā nozvejojot vairāk nekā 100 kg dzīvu koraļļu un/vai 1 000 kg dzīvu sūkļu.

12.e pants

Grunts zvejas novērtējums

1. Dalībvalstis, kuru kuģi gatavojas veikt grunts zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, 2009. gadā novērtē šo darbību zināmo un paredzamo ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. Dalībvalstis atļauj veikt grunts zvejas darbības tikai tad, ja novērtējumā secināts, ka nav gaidāma šādu darbību būtiska negatīva ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām.

2. Veicot 1. punktā minēto novērtējumu, dalībvalstis izmanto labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju par jutīgu jūras ekosistēmu atrašanās vietām apgabalos, kuros paredzēta to zvejas kuģu darbība. Minētā informācija ietver zinātniskus datus, ko var izmantot par pamatu, novērtējot šādu ekosistēmu sastopamības iespējamību, ja šādi dati ir pieejami.

3. Izvērtējot būtiskas negatīvas ietekmes risku attiecībā uz jutīgām jūras ekosistēmām saskaņā ar 1. punktā minēto novērtējumu, attiecīgi ņem vērā jaunos un pastāvošos grunts zvejas apgabalos valdošos atšķirīgos apstākļus.

4. Dalībvalstis iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā iesniedz Komisijai 1. punktā minēto novērtējumu. Novērtējumā iekļauj arī riska mazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. Komisija nekavējoties nosūta šo informāciju NAFO Sekretariātam.

12.f pants

Grunts zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos

1. Visas zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos vai ar grunts zvejas rīkiem, kas attiecīgajā apgabalā iepriekš nav izmantoti, uzskatāmas par izpētes zveju un veicamas saskaņā ar 2. punktā minēto izpētes zvejas protokolu.

2. Dalībvalstis, kuru kuģi gatavojas veikt zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos vai ar grunts zvejas rīkiem, kas attiecīgajā apgabalā iepriekš nav izmantoti, sagatavo izpētes zvejas protokolu, izmantojot paraugus XVI pielikumā.

3. Izpētes zvejas protokolā iekļauj šādu informāciju:

a)	ieguves plāns, kurā norāda mērķsugas, zvejas datumus un apgabalus. Ievēro apgabalu un zvejas piepūles ierobežojumus, lai nodrošinātu vienmērīgu zveju ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā;

b)	riska mazināšanas pasākumu plāns, kurā iekļauj pasākumus, lai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz zvejas laikā konstatētām jutīgām jūras ekosistēmām;

c)	nozvejas uzraudzības plāns, kas ietver visu nozvejoto sugu reģistrēšanu un ziņošanu par tām, 100 % satelītuzraudzību un 100 % novērotāju klātbūtni. Ziņojumiem un reģistrācijai jābūt pietiekami detalizētai, lai vajadzības gadījumā varētu veikt darbības novērtējumu;

d)	datu vākšanas plāns, lai zvejas apgabalā atvieglotu jutīgu jūras ekosistēmu un sugu noteikšanu.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai pirms izpētes grunts zvejas darbībām tiktu veikts 12.e pantā minētais novērtējums.

5. Dalībvalstis iesniedz Komisijai 2. punktā minēto izpētes zvejas protokolu un 12.e panta 1. punktā minēto novērtējumu nosūtīšanai NAFO Sekretariātam. Dalībvalstis nodrošina, lai izpētes grunts zvejas darbības netiktu atļautas, iekams NAFO Sekretariāts nav saņēmis šo informāciju.

12.g pants

Jutīgu jūras ekosistēmu neparedzēta konstatēšana pastāvošos grunts zvejas apgabalos

1. Ja kuģis, kas veic zvejas darbības pastāvošos grunts zvejas apgabalos, zvejas darbību laikā konstatē jutīgu jūras ekosistēmu indikatorus, kapteinis nosaka nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzumu.

2. Ja zvejas darbību laikā, piemēram, traļa vilkšanas vai žaunu tīklu vai āķu jedu ievietošanas laikā, nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzums pārsniedz 12.d pantā noteikto robežvērtību, piemēro šā panta 3. un 4. punkta noteikumus.

3. Kuģa kapteinis par šādu atgadījumu ziņo karoga dalībvalstij, kura ar Komisijas starpniecību nekavējoties nosūta šo informāciju izpildsekretāram. Komisija tūlīt brīdina pārējās dalībvalstis, kuru kuģi darbojas attiecīgajā apgabalā. Attiecīgās dalībvalstis tūlīt brīdina visus minētajā apgabalā esošos zvejas kuģus, kas peld ar šo dalībvalstu karogu.

4. Kuģa kapteinis pārtrauc zveju un dodas projām vismaz divu jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka iemetiena/ievietošanas beigu punkta virzienā, kur ir vismazākā jutīgu jūras ekosistēmu atkārtotas konstatēšanas iespējamība. Kapteinis pieņem pamatotāko lēmumu, ņemot vērā visus pieejamos informācijas avotus.

12.h pants

Jutīgu jūras ekosistēmu neparedzēta konstatēšana jaunos grunts zvejas apgabalos

1. Ja kuģis, kas veic zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos, zvejas darbību laikā konstatē jutīgu jūras ekosistēmu indikatorus, kapteinis nosaka nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzumu. Uz kuģa esošie novērotāji nosaka koraļļus, sūkļus un citus organismus līdz zemākajai iespējamai taksonomiskajai vienībai.

2. Ja zvejas rīku, piemēram, traļa vai žaunu tīklu vai āķu jedu, izmantošanas laikā nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzums pārsniedz 12.d pantā noteikto robežvērtību, piemēro šā panta 3., 4. un 5. punkta noteikumus.

4. Zvejas apgabalu uz laiku slēdz divu jūdžu rādiusā ap konstatētās ekosistēmas atrašanās vietu, kuru ir paziņojis kuģis, kas peld ar NAFO Līgumslēdzējas puses karogu. Atrašanās vieta ir kuģa paziņotā vieta, kas ir vai nu zvejas rīka iemetiena/ievietošanas tālākais punkts, vai cita vieta, kura, spriežot pēc faktiem, atrodas vistuvāk precīzajai konstatēšanas vietai. Zvejas apgabals paliek uz laiku slēgts, līdz NAFO Sekretariāts paziņo, ka drīkst atsākt zveju.

5. Kuģis pārtrauc zveju un dodas projām vismaz divu jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka iemetiena/ievietošanas beigu punkta virzienā, kur ir vismazākā jutīgu jūras ekosistēmu atkārtotas konstatēšanas iespējamība. Kapteinis pieņem pamatotāko lēmumu, ņemot vērā visus pieejamos informācijas avotus.”;

regulas 20. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Visas apstrādātās zivis, kas nozvejotas NAFO pārvaldības apgabalā, marķē tā, lai būtu iespējams identificēt katru sugu un produktu kategoriju, kā minēts 1. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (*1), un – attiecībā uz garnelēm – lai būtu iespējams identificēt nozvejas datumu, izmantojot attiecīgi trīs burtu kodu minētās regulas I pielikumā un produkta veida kodus šīs regulas XIV pielikuma b) daļā.

(*1) OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp ”;"

b)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Visas garneles, kas nozvejotas 3L un 3M rajonā, un visus melnos paltusus, kas nozvejoti 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonos, marķē kā nozvejotus attiecīgajās zonās.”;

regulas 47. pantam pievieno šādu punktu:

“g)	pēc inspektora pieprasījuma dara viņam zināmas saskaņā ar 6. panta 4. punktu veiktu zvejas rīku izmēģinājuma iemetienu vietu koordinātas iemetienu sākumā un beigās.”;

10)

regulas V nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

“V NODAĻA

OSTAS VALSTS VEIKTA KONTROLE ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS PELD AR CITAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES KAROGU

62. pants

Darbības joma

1. Šo nodaļu piemēro, dalībvalstu ostās izkraujot vai pārkraujot citā kuģī zivis, ko NAFO pārvaldības apgabalā nozvejojuši ar citas Līgumslēdzējas puses karogu peldoši zvejas kuģi, vai šādu zivju produktus, kuri iepriekš ostā nav izkrauti vai pārkrauti.

2. Šo nodaļu piemēro, neskarot Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 1005/2008.

63. pants

Apstiprinātās ostas

Dalībvalstis apstiprina ostas, ko zvejas kuģiem atļauts izmantot, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī. Dalībvalstis paziņo apstiprinātās ostas Komisijai, kura šo ostu sarakstu nosūta NAFO Sekretariātam. Visus turpmākos saraksta grozījumus paziņo NAFO Sekretariātam vismaz piecpadsmit dienas pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

63.a pants

Kompetentā iestāde

1. Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kas darbojas kā kontaktpunkts paziņojumu saņemšanai saskaņā ar 63.b pantu, apstiprinājumu saņemšanai un atļauju izdošanai saskaņā ar 63.c pantu.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju. Komisija nosūta šo informāciju NAFO Sekretariātam.

63.b pants

Iepriekšējs paziņojums par ienākšanu ostā

1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, šīs regulas 62. panta 1. punktā minētā tāda zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kurš plāno ienākt ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz trīs darbdienas pirms paredzamā ierašanās laika informē šīs regulas 63.a pantā minēto ostas dalībvalsts kompetento iestādi.

2. Tomēr dalībvalsts var noteikt citu iepriekšējas paziņošanas termiņu, ņemot vērā, inter alia, attālumu starp zvejas darbību vietām un ostu. Par šo iepriekšējas paziņošanas termiņu dalībvalstis informē Komisiju vai tās izraudzītu struktūru. Komisija nosūta šo informāciju NAFO Sekretariātam.

3. Iepriekšējam paziņojumam pievieno šādas veidlapas ar pienācīgi aizpildītu A daļu:

a)	ja kuģis gatavojas izkraut vai pārkraut citā kuģī savu nozveju – XV pielikuma A daļā atrodamo veidlapu PSC 1;

b)	ja kuģis gatavojas izkraut vai pārkraut citā kuģī nozveju, kas saņemta pēc pārkraušanas citā kuģī, – XV pielikuma B daļā atrodamo veidlapu PSC 2. Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu;

c)	ja kuģis gatavojas izkraut vai pārkraut citā kuģī gan savu nozveju, gan nozveju, kas saņemta pēc pārkraušanas citā kuģī,– veidlapu PSC 1 un veidlapu PSC 2.

4. Kapteiņi vai viņu pārstāvji var anulēt iepriekšēju paziņojumu, par to vismaz 24 stundas pirms paziņotā ienākšanas laika paziņojot tās ostas kompetentajām iestādēm, kuru tie gatavojās izmantot. Tomēr ostas dalībvalsts var noteikt citu paziņošanas termiņu. Paziņojumam pievieno sākotnējo veidlapu PSC 1 vai PSC 2 eksemplārus, kam pāri uzrakstīts vārds “Anulēts”.

5. Ostas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties nosūta 3. un 4. punktā minētā iepriekšējā paziņojuma veidlapas eksemplāru tā zvejas kuģa karoga Līgumslēdzējai pusei, kurš gatavojas veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, un pārkrāvējkuģu karoga Līgumslēdzējai pusei, ja kuģis ir iesaistīts citā kuģī pārkraušanas darbībās.

6. Veidlapas eksemplāru nosūta arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas to nekavējoties nosūta NAFO Sekretariātam.

63.c pants

Atļauja izkraut vai pārkraut citā kuģī

1. Izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī drīkst sākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentā iestāde ir devusi atļauju. Šādu atļauju dod tikai tad, ja karoga valsts ir atsūtījusi atpakaļ saskaņā ar 63.b panta 5. punktu nosūtīto veidlapas PSC 1 un/vai veidlapas PSC 2 eksemplāru ar pienācīgi aizpildītu B daļu, kurā apstiprināts, ka:

a)	zvejas kuģim, kas ir deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai;

b)	uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām ir pienācīgi paziņots un ņemts vērā, aprēķinot visus iespējami piemērojamos nozvejas vai zvejas piepūles ierobežojumus;

c)	zvejas kuģim, kas ir deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajos apgabalos;

d)	kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir apstiprināta ar VMS datiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu bez 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas. Šādos gadījumos attiecīgās zivis patur glabāšanā kompetentās iestādes kontrolē. Zivis nodod pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir saņēmušas un pārbaudījušas 1. punktā minēto apstiprinājumu. Ja 14 dienu laikā pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts kompetentā iestāde var zivis konfiscēt un likvidēt saskaņā ar valsts noteikumiem.

3. Lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo kapteinim, aizsūtot atpakaļ veidlapas PSC 1 un/vai veidlapas PSC 2 eksemplāru ar pienācīgi aizpildītu C daļu. Vienu eksemplāru nekavējoties nosūta arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas šo informāciju nosūta NAFO Sekretariātam.

63.d pants

Inspekcijas

1. Ja krājumu atjaunošanas plānā nav noteikts citādi, ostas dalībvalsts katrā pārskata gadā inspicē vismaz 15 % šādu izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī.

2. Inspekcijas veic pilnvaroti valstu inspektori, kas pirms kuģa inspicēšanas uzrāda kapteinim pilnvarojumu apliecinošu dokumentu.

3. Ostas dalībvalsts var pieaicināt citu Līgumslēdzēju pušu inspektorus pavadīt tās inspektorus un novērot viņu darbu, inspicējot izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, šīs nodaļas nozīmē.

4. Inspekcijas laikā attiecīgajā ostā tiek uzraudzīta visa izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, un valstu inspektoru obligātie pienākumi ir:

veikt šķērspārbaudes, kurās izkrauto vai citā kuģī pārkrauto nozvejas daudzumu pa sugām salīdzina ar:

i)	zvejas žurnālā reģistrēto daudzumu pa sugām;

ii)	nozvejas un darbības ziņojumiem; un

iii)	visu iepriekšējā paziņojumā norādīto informāciju par nozveju (veidlapa PSC 1 vai PSC 2);

b)	pārbaudīt un reģistrēt pēc izkraušanas beigām vai pārkraušanas citā kuģī uz kuģa atlikušās nozvejas daudzumu pa sugām;

c)	pārbaudīt jūrā veiktu inspekciju informāciju;

d)	pārbaudīt visus uz kuģa esošos zvejas rīkus un atzīmēt linuma acu izmērus;

e)	pārbaudīt zivju izmērus, lai pārliecinātos, ka ir ievērotas prasības par zivju minimālo izmēru.

5. Valstu inspektori veic visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu zvejas kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka nevajadzīgi netiek pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

6. Zvejas kuģa kapteinis:

a)	sadarbojas un palīdz zvejas kuģa inspicēšanā, ko veic saskaņā ar šīm procedūrām, nekavē ostas valsts inspektorus, neiebaida un netraucē inspektoriem veikt savus pienākumus;

b)	nodrošina piekļuvi visām kuģa vietām, klājiem, telpām, lomam, zvejas rīkiem un citiem rīkiem vai aprīkojumam un sniedz visu attiecīgo informāciju, ko pieprasa ostas valsts inspektori, tostarp jebkādu attiecīgu dokumentu kopijas.

63.e pants

Smagi pārkāpumi

1. Par smagiem pārkāpumiem uzskata:

a)	inspektoru atturēšanu no pienākumu izpildes;

b)	izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, ko veic neapstiprinātā ostā;

c)	ar iepriekšēju kuģa ienākšanas paziņošanu saistīto noteikumu neievērošanu;

d)	izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī bez ostas dalībvalsts atļaujas.

2. Katra ostas dalībvalsts veic noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pierādīts, ka kuģis ir izdarījis kādu no 1. punktā minētajiem smagiem pārkāpumiem. Pasākumi, jo īpaši atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktu atbilstīgajiem noteikumiem, var ietvert:

a)	soda naudas;

b)	aizliegto zvejas rīku un nozvejas konfiskāciju;

c)	kuģa aizturēšanu.

63.f pants

Inspekcijas ziņojumi

1. Katru inspekciju dokumentē, aizpildot XII pielikumā atrodamo ostā veiktas inspekcijas ziņojuma veidlapu.

2. Kapteinis var komentēt inspekcijas ziņojumu, un inspekcijas beigās to paraksta inspektors un kapteinis. Zvejas kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

3. Katra inspekcijas ziņojuma vienu eksemplāru nekavējoties nosūta inspicētā zvejas kuģa karoga valstij un pārkrāvējkuģa karoga valstij, ja kuģis bijis iesaistīts pārkraušanas citā kuģī darbībās. Vienu eksemplāru nekavējoties nosūta arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kura šo informāciju nosūta NAFO Sekretariātam. Pēc pieprasījuma inspicētā kuģa karoga valstij nosūta katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju.”;

11)

regulas 68. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“68. pants

Ienākšana ostā

1. Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1005/2008, dalībvalstis nodrošina, ka tādus zvejas kuģus, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi, šo kuģu kapteiņi drīkst ievest tikai saskaņā ar 63. pantu apstiprinātās ostās. Kapteinis, kas plāno ievest kuģi apstiprinātā ostā, saskaņā ar 63.b panta noteikumiem paziņo par to ostas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ostas dalībvalsts nekavējoties nosūta šo informāciju kuģa karoga valstij un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kura šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO Sekretariātam.

2. Regulas 63.b un 63.c panta noteikumus piemēro mutatis mutandis. Ostas dalībvalsts aizliedz tās ostās ieiet kuģiem, kuri nav nosūtījuši 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu un par kuriem karoga valsts nav sniegusi 63.c panta 1. punktā minēto apstiprinājumu.

3. Dalībvalsts, kas aizliedz izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, par šo lēmumu informē attiecīgā kuģa kapteini.”;

12)

regulā iekļauj šādu pantu:

“68.a pants

Inspekcijas ostā

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tās kompetentās iestādes inspicē visus kuģus, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi un ienāk kādā tās ostā. Kuģis nedrīkst veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, iekams nav veikta minētā inspekcija. Inspekcija ietver kuģa dokumentus, kuģa žurnālus, zvejas rīkus, uz kuģa esošo nozveju un jebkurus citus aspektus, kam ir sakars ar kuģa darbību NAFO pārvaldības apgabalā.

2. Ja, veicot inspekciju, kompetentās iestādes atklāj, ka uz kuģa, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis, atrodas nozveja no krājumiem vai krājumu grupām, ko regulē NAFO vai kas minēti šīs regulas II pielikumā, attiecīgā dalībvalsts aizliedz jebkādu nozvejas izkraušanu no minētā kuģa un/vai pārkraušanu citā kuģī.

3. Šādu aizliegumu tomēr nepiemēro, ja inspicētā kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis sniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm pietiekamus pierādījumus par to, ka:

a)	sugas, kas atrodas uz kuģa, ir nozvejotas ārpus NAFO pārvaldības apgabala; vai ka

b)	sugas, kas atrodas uz kuģa un ir uzskaitītas II pielikumā, ir nozvejotas, ievērojot NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus.

4. Dalībvalsts, kas aizliedz izkraušanu vai pārkraušanu, par šo lēmumu informē attiecīgā kuģa kapteini.

5. Inspekciju dokumentē, aizpildot vismaz XII pielikumā atrodamo ostā veiktas inspekcijas ziņojuma veidlapu.

6. Informāciju par visu kuģu, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi, inspicēšanas rezultātiem dalībvalstu ostās un visiem turpmākajiem pasākumiem nekavējoties nosūta attiecīgā kuģa karoga valstij un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO Sekretariātam.”;

13)	regulas V pielikumā svītro 3. punktu;

14)	regulas XII pielikumā A punktu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

15)	šīs regulas II pielikuma tekstu pievieno regulai kā XV pielikumu;

16)	šīs regulas III pielikuma tekstu pievieno regulai kā XVI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 7. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. BORG

(1) OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 538/2008 (2008. gada 29. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 157, 17.6.2008., 1. lpp.).

(3) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

I PIELIKUMS

“A. OSTĀ VEIKTAS INSPEKCIJAS ZIŅOJUMA VEIDLAPA

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

“XV PIELIKUMS

OSTAS VALSTS VEIKTAS KONTROLES PAZIŅOŠANAS VEIDLAPAS

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Ieguves plāns	Riska mazināšanas pasākumu plāns	Nozvejas uzraudzības plāns	Datu vākšanas plāns
Mērķsugas	Pasākumi, lai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām	Visas uz kuģa uzceltās nozvejas sugu noteikšana un reģistrācija līdz zemākajai iespējamai taksonomiskajai vienībai	Datus vāc un paziņo standarta formātā
Zvejas datumi		100 % satelītuzraudzība
Paredzētā zvejas apgabala apzīmējums		100 % novērotāju klātbūtne
Paredzētā zvejas piepūle
Izmantojamie grunts zvejas rīku veidi