25.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/22

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 670/2009

(2009. gada 24. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz valsts intervenci cieto kviešu un nelobītu rīsu iepirkšanai konkursa kārtībā un groza Regulu (EK) Nr. 428/2008 un Regulu (EK) Nr. 687/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta a), c) un k) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 13. panta 3. punktu un 18. panta 2. punktu, kas grozīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 72/2009 (2), Komisija – no 2009. gada 1. jūlija attiecībā uz cietajiem kviešiem un no 2009. gada 1. septembra attiecībā uz nelobītiem rīsiem – var nolemt īstenot valsts intervenci, ja tas vajadzīgs, ņemot vērā tirgus situāciju un jo īpaši tirgus cenu attīstību. Ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem var īstenot valsts intervences pasākumus gadījumā, ja Komisija nolemj, ka šāda intervence ir vajadzīga, un jāatgādina, kuras attiecīgajā dalībvalstī ir kompetentās iestādes šajā jomā saskaņā ar Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 884/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu, ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras (3), precizējot, ka šīs iestādes šajā regulā paredzēto intervenci veic ar nosaukumu “intervences aģentūras”, tostarp tad, kad maksājumu aģentūras rīkojas nepastarpināti.

(2)

Lai valsts intervences shēmai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku un efektīvāku darbību, ir jāprecizē noteikumi attiecībā uz intervences centru apstiprināšanu, ko veic dalībvalstu intervences aģentūras, un jāpieņem noteikumi attiecībā uz šo apstiprināšanu. Šim nolūkam ir jāprecizē nosacījumi, kuriem apstiprinājuma saņemšanai jāatbilst intervences centru glabāšanas telpām.

(3)

Nosacījumiem attiecībā uz intervences aģentūrām iesniedzamo cieto kviešu un nelobītu rīsu piedāvājumu pieņemamību un nosacījumiem attiecībā uz to, kā minētās aģentūras šos produktus pārņem, jābūt pēc iespējas vienādiem visā Kopienā. Tādēļ, lai pret visiem tirgus dalībniekiem nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, ir jānosaka procedūras, kas piemērojamas iepirkumiem un jo īpaši piedāvājumu pieņemšanai, pārņemšanām un attiecīgajām pārbaudēm.

(4)

Ja kāda apstiprināta intervences centra glabāšanas telpas, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā tiek veikta tirgus dalībnieka galvenā darbība, dod tirgus dalībniekiem iespēju savus produktus piegādāt ar mazākām izmaksām, tad minētajiem tirgus dalībniekiem jāsaglabā iespēja savus piedāvājumus iesniegt attiecīgajā dalībvalstī. Šajā nolūkā, lai šiem tirgus dalībniekiem novērstu papildu administratīvus ierobežojumus, ar piedāvājumu saistītās formalitātes tiem būtu jāatļauj ar savu PVN maksātāja reģistrācijas numuru kārtot dalībvalstī, kurā tie veic savu galveno darbību, kā arī tiem būtu jāļauj par savu piedāvājumu iesniegt nodrošinājumu, kas saņemts minētajā dalībvalstī.

(5)

Lai nodrošinātu vienkāršotu un pietiekami labu intervences pārvaldību, ir jāparedz, ka piedāvātajai partijai jābūt viendabīgai un ka attiecībā uz rīsiem šādā partijā jābūt vienas un tas pašas šķirnes rīsiem. Ir arī jānosaka minimālais daudzums, mazāk par kuru intervences aģentūrai nav pienākuma pieņemt piedāvājumu, tomēr ievērojot to apstākli, ka var izrādīties vajadzīga lielāka minimālā tonnāža, lai ņemtu vērā dalībvalstī pastāvošos vairumtirdzniecības nosacījumus un paražas vai arī spēkā esošos vides noteikumus. Lai tirgus dalībniekus informētu par piemērojamajiem minimālajiem daudzumiem, ir jāparedz, ka intervences aģentūras minētos minimālos daudzumus precizē katrā paziņojumā par konkursu, ko tās publicē, un, ja vajadzīgs, tos nosaka virs augstākā līmeņa, kurš noteikts šajā regulā.

(6)	Cietos kviešus un nelobītus rīsus, kuru kvalitāte nepieļauj piemērotu tālāku izmantošanu un glabāšanu, nedrīkst pieņemt intervencei. Šajā sakarā ir jānosaka metodes, kas vajadzīgas cieto kviešu un nelobītu rīsu kvalitātes noteikšanai.

(7)

Cietie kvieši ir labība, kurai ir noteikti minimālie kvalitātes kritēriji izmantošanai cilvēku uzturā un kurai jāatbilst sanitārajām normām, kas noteiktas Padomes 1993. gada 8. februāra Regulā (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (4). Jāparedz, kas šīs normas piemērojamas tad, kad attiecīgos produktus pārņem saskaņā ar šo intervences shēmu.

(8)

Pamatojoties uz piedāvātāju iesniegto informāciju un viņu pašu veiktās analīzes kritērijiem, maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras var noskaidrot risku, kas saistīts ar pieļaujamā piesārņotāju līmeņa pārsniegšanu. Lai samazinātu finansiālās izmaksas, analīžu pieprasīšana pirms produktu pārņemšanas ir aģentūru ziņā un tā ir attaisnojama, tikai pamatojoties uz tādu riska izvērtējumu, kas ļauj garantēt produkcijas kvalitāti laikā, kad tos pārņem saskaņā ar intervences shēmu. Kad dalībvalsts pieņemtais lēmums produktu iegādes laikā ir nepiemērots riska analīzei saskaņā ar šiem noteikumiem, tad, ja vēlāk izrādītos, ka produkcija neatbilst minimālajām normām, dalībvalstij pašai jāuzņemas par to atbildība. Un tas ir pamatoti, jo šāds lēmums nevarētu nodrošināt produkcijas kvalitāti un tātad arī produktu saglabāšanos. Tādēļ ir jāprecizē apstākļi, kādos šajā gadījumā iestājas dalībvalsts atbildība.

(9)	Lai noteiktu minimālās kvalitātes prasības nelobītiem rīsiem, ir jāņem vērā klimatiskie apstākļi Kopienas rīsu audzēšanas apgabalos.

(10)

Ir precīzi jānosaka veicamās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka piedāvātāja norīkotajās glabāšanas telpās tiešām atrodas piedāvātie produkti un ka tiek ievērotas noteiktās prasības gan attiecībā uz piedāvāto preču svaru, gan arī to kvalitāti. Ir jānodala, no vienas puses, piedāvāto preču pieņemšana pēc tam, kad ir pārbaudīts daudzums un atbilstība minimālajām kvalitātes prasībām, un, no otras puses, tās cenas noteikšana, ko maksā piedāvājuma iesniedzējam pēc tam, kad ir veiktas vajadzīgās analīzes, lai precīzi noteiktu katras partijas raksturlielumus, pamatojoties uz reprezentatīviem paraugiem.

(11)

Lai varētu nodrošināt šā intervences pasākuma labu pārvaldību, jāparedz, ka attiecībā uz cietajiem kviešiem un nelobītiem rīsiem iesniegtie piedāvājumi ir noteikti un galīgi. Tos tādēļ nedrīkst ne grozīt, ne atsaukt, un ir nepieciešams piedāvājumu iesniegšanu saistīt ar nodrošinājuma iemaksas nosacījumu un precizēt tā atbrīvošanas kārtību vai tā iespējamu pārskaitīšanu Kopienas budžetā gadījumā, ja netiek izpildīti konkrēti minēto piedāvājumu pieņemamības nosacījumi.

(12)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 2. punktā un tā paša panta 4. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka intervences cenas cietajiem kviešiem nosaka Komisija konkursa kārtībā, neskarot cenas paaugstinājumus vai samazinājumus kvalitātes apsvērumu dēļ. Ir jāprecizē šīs cenu izmaiņas atkarībā no galvenajiem kritērijiem, kas attiecas uz cieto kviešu kvalitāti.

(13)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka intervences cena ir noteikta konkrētas standarta kvalitātes nelobītiem rīsiem, kura definēta tās IV pielikuma A punktā, un ka tad, ja intervencei piedāvāto rīsu kvalitāte atšķiras no minētās standarta kvalitātes, intervences cenu pielāgo, piemērojot cenu paaugstinājumus vai samazinājumus. Cenu paaugstinājumiem un samazinājumiem ir jāatspoguļo intervencē cenu atšķirības, kas nelobītu rīsu tirgū konstatētas rīsu kvalitātes atšķirību dēļ. Šajā nolūkā ir jāņem vērā nelobītu rīsu galvenie raksturlielumi, lai varētu objektīvi novērtēt kvalitāti. Šo prasību pietiekami labi var izpildīt, ar vienkāršām un efektīvām metodēm novērtējot mitruma saturu, iznākumu pēc apstrādes un graudu bojājumus.

(14)	Lai nodrošinātu saskaņotību, intervences krājumu pārbaudes jāveic saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. pantā.

(15)	Sistēmas efektīvas pārvaldības nodrošināšanai ir jāparedz, ka Komisijas pieprasītā informācija ir jāsūta ar elektroniskiem līdzekļiem un ka Komisijas pieprasītā informācija jādara zināma, pamatojoties uz metodēm, ko Komisija nodevusi dalībvalstu rīcībā.

(16)

Ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz rīsu nozari aizstāj spēkā esošos noteikumus, kas paredzēti Komisijas 2005. gada 29. marta Regulā (EK) Nr. 489/2005, ar ko nosaka piemērošanas kārtību Padomes Regulai (EK) Nr. 1785/2003 attiecībā uz intervences centru noteikšanu un to, kā intervences aģentūras pārņem nelobītus rīsus (5). Tomēr, lai saskaņotu rīsiem un cietajiem kviešiem piemērojamos noteikumus, ir lietderīgi nepārņemt dažus no noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 489/2005.

(17)

Ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz cietajiem kviešiem aizstāj spēkā esošos noteikumus, kas paredzēti Komisijas 2008. gada 8. maija Regulā (EK) Nr. 428/2008, kas nosaka intervences centrus labībai (6). Tāpēc ir jāparedz, ka pēdējie no minētajiem noteikumiem cietajiem kviešiem no 2009. gada 1. jūlija vairs nav piemērojami.

(18)

Ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz cietajiem kviešiem aizstāj spēkā esošos noteikumus, kas paredzēti Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 687/2008, kas nosaka kārtību, kādā maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (7). Tāpēc ir jāparedz, ka pēdējie no minētajiem noteikumiem cietajiem kviešiem no 2009. gada 1. jūlija vairs nav piemērojami.

(19)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 428/2008 un Regula (EK) Nr. 687/2008 un jāatceļ Regula (EK) Nr. 489/2005.

(20)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 72/2009 8. pantu jaunie noteikumi attiecībā uz valsts intervenci, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 1234/2004, no 2009. gada 1. jūlija ir piemērojami attiecībā uz cietajiem kviešiem un no 2009. gada 1. septembra – attiecībā uz rīsu nozari. Tādēļ ir nepieciešams, lai šo noteikumu piemērošanas kārtība stātos spēkā no minētajiem datumiem.

(21)	Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

KOPĒJIE NOTEIKUMI PAR INTERVENCES CENTRU APSTIPRINĀŠANU, IEPIRKUMIEM UN PIEDĀVĀJUMIEM

1. SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Piemērošanas joma un definīcijas

1. Ar šo regulu cieto kviešu nozarē un rīsu nozarē tiek noteikti sīki izstrādāti noteikumi par valsts intervences iepirkumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 13. panta 3. punktā un 18. panta 2. punktā.

2. Šā panta 1. punktā minētos iepirkumus veic maksājumu aģentūras un maksājumu aģentūru pilnvarotas aģentūras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. panta 1. punktu (turpmāk – intervences aģentūras).

2. pants

Intervences centru norīkošana un apstiprināšana

1. Intervences centrus, kas Komisijai jānorīko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 41. pantu, pirms tam apstiprina intervences aģentūras saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, kā arī noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 884/2006, jo īpaši attiecībā uz atbildību un pārbaudēm saskaņā ar minētās regulas 2. pantu.

2. Lai apstiprinātu intervences centru, intervences aģentūras pārliecinās, ka minētā centra glabāšanas telpas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)	visu minētā centra glabāšanas telpu kopējā kapacitāte ir vismaz 20 000 tonnu cietajiem kviešiem vai 10 000 tonnu rīsiem;

b)	katras glabāšanas telpas krājumu izvešanas minimālā kapacitāte ļauj darba dienā izvest vismaz 5 % no glabātā daudzuma jeb 1 000 tonnu cietajiem kviešiem un 500 tonnu rīsiem.

3. Informāciju attiecībā uz sarakstu ar intervences centriem un to glabāšanas telpām, ko Komisija norīkojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 41. pantu, groza un nodod dalībvalstu un sabiedrības rīcībā saskaņā ar šīs regulas 23. un 24. pantu.

2. SADAĻA

PROCEDŪRA CIETO KVIEŠU UN NELOBĪTU RĪSU IEPIRKŠANAI KONKURSA KĀRTĪBĀ

3. pants

Iepirkumi

1. Intervences aģentūras ar paziņojumu par konkursu uzsāk cieto kviešu vai nelobītu rīsu iepirkšanu pēc tam, kad ar Komisijas pieņemtu regulu (turpmāk – “regula par konkursa procedūras uzsākšanu”) ir sākts konkurss, saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā.

2. Regulā par konkursa procedūras uzsākšanu norāda:

a)	produkta nosaukumu ar tā KN kodu;

b)	konkursu datumus;

c)	piedāvājumu iesniegšanas termiņu, norādot dienu un laiku;

d)	konkursa slēgšanas datumu;

e)	attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is) vai reģionu(-us) gadījumā, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 2. punkta otro daļu.

3. Attiecībā uz nelobītiem rīsiem konkurss var attiekties tikai uz vienu vai vairākiem rīsu veidiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 III pielikuma I daļas I.2. punktā (“apaļgraudu rīsi”, “vidējgraudu rīsi”, “garengraudu rīsi A” vai “garengraudu rīsi B”).

4. Starp datumu, kad stājas spēkā regula par konkursa procedūras uzsākšanu, un datumu, kas paredzēts kā pēdējā diena pirmajam piedāvājumu iesniegšanas termiņam, jāievēro vismaz sešu dienu laikposms.

5. Intervences aģentūru publicētajos paziņojumos par konkursu cita starpā jānorāda minimālie daudzumi, uz kuriem jāattiecas piedāvājumiem. Šie daudzumi ir vismaz 10 tonnu cietajiem kviešiem un 20 tonnu rīsiem.

Tomēr tad, ja kādā dalībvalstī pastāvošie vairumtirdzniecības nosacījumi un paražas vai arī spēkā esošie vides noteikumi pamato lielāku minimālo daudzumu piemērošanu nekā pirmajā daļā noteiktie daudzumi, kompetentā intervences aģentūra šos daudzumus nosaka paziņojumā par konkursu.

6. Pienākumi, kas izriet no konkursa procedūras, nav nododami tālāk.

4. pants

Piedāvājumu iesniegšanas un pieņemamības nosacījumi

1. Šīs regulas 3. pantā minētos iepirkumus veic, pamatojoties uz piedāvājumiem, ko tirgus dalībnieki dalībvalstu intervences aģentūrām iesnieguši rakstiski vai elektroniskā veidā ar saņemšanas apstiprinājumu.

2. Lai intervences aģentūra piedāvājumu varētu pieņemt, tajā jābūt iekļautai:

veidlapai, ko tās rīcībā nodevušas dalībvalstis, pamatojoties uz saskaņotu paraugu, kuru Komisija izstrādājusi saskaņā ar 24. pantā minētajiem nosacījumiem, tajā iekļaujot vismaz šādas ziņas:

i)	pieteikuma iesniedzēja vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese un PVN maksātāja reģistrācijas numurs dalībvalstī, kurā tas veic savu galveno darbību vai, ja šāda numura nav, tā numurs lauksaimniecības reģistrā;

ii)	piedāvātais produkts, rīsiem norādot veidu un šķirni;

iii)	produkta glabāšanas vieta piedāvājuma iesniegšanas brīdī;

iv)	intervences centra glabāšanas telpas, par kurām piedāvājums tiek iesniegts par vismazākajām izmaksām;

v)	piedāvātais daudzums, piedāvātā produkta ražas gads, tā Kopienas izcelsmes un Kopienas ražošanas apgabala norāde;

vi)

cena tonnā, kas ierosināta par precēm, kuras atbilst minimālajai kvalitātei cietajiem kviešiem vai standarta kvalitātei rīsiem, ar piegādi norīkotā intervences centra glabāšanas telpās, bez izkraušanas, izteikta euro ar ne vairāk kā diviem cipariem aiz komata. Šī cena var būt ne lielāka par salīdzināmo cenu, kas attiecībā uz cietajiem kviešiem norādīta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 8. panta a) punktā, vai salīdzināmo cenu, kas attiecībā uz nelobītiem rīsiem norādīta minētās regulas 8. panta b) punktā;

vii)	attiecībā uz rīsiem – fitosanitārā apstrāde, kas veikta pēc novākšanas, norādot izmantotās dozas;

viii)

piedāvātā produkta galvenās īpašības;

šādiem pievienotajiem dokumentiem:

pierādījums, ka piedāvātājs pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām ir iemaksājis nodrošinājumu EUR 30 par tonnu attiecībā uz cietajiem kviešiem vai EUR 50 par tonnu attiecībā uz nelobītiem rīsiem; ja piedāvātājs savu piedāvājumu iesniedz citā dalībvalstī, šo nodrošinājumu var iemaksāt dalībvalstī, kurā tas veic savu galveno darbību;

ii)	piedāvātāja deklarācija, ar ko tas apliecina, ka piedāvātie daudzumi tiešām atrodas glabāšanas vietā, kura minēta šā punkta a) apakšpunkta iii) punktā;

iii)	piedāvātāja deklarācija, ar ko tas apliecina, ka piedāvājums attiecas uz viendabīgu partiju, ka – attiecībā uz rīsiem – šajā partijā ir vienas un tās pašas šķirnes nelobīti rīsi un ka minimālie daudzumi atbilst tiem, kas noteikti paziņojumā par konkursu, kuru publicējusi intervences aģentūra.

3. Intervences aģentūra reģistrē saņemtos piedāvājumus, to saņemšanas datumu un attiecīgos daudzumus.

4. Piedāvājumi ir noteikti un galīgi.

5. pants

Intervences aģentūras veiktā piedāvājumu pārbaude

1. Intervences aģentūra pārbauda piedāvājumu pieņemamību atkarībā no iesniedzamajiem datiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

Gadījumā, ja piedāvājums nav pieņemams, intervences aģentūra par to nekavējoties paziņo attiecīgajam tirgus dalībniekam.

2. Šīs regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto dokumentu atbilstību var pārbaudīt pēc tam, kad intervences aģentūra konstatējusi piedāvājumu pieņemamību, vajadzības gadījumā izmantojot tās intervences aģentūras palīdzību, kuras kompetencē ir piedāvātāja norīkotā glabāšanas vieta, saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

Ja kāds no pirmajā daļā minētajiem dokumentiem nav atbilstīgs, tad piedāvājumu anulē un piemēro 9. panta 2. punktu.

6. pants

Piedāvājumu paziņošana Komisijai

1. Nākamajā dienā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām ne vēlāk kā plkst. 14.00 (pēc Briseles laika) intervences aģentūra saskaņā ar 24. pantā paredzētajiem nosacījumiem paziņo Komisijai pieņemamos piedāvājumus. Konkursa pretendentu identitāti nedrīkst izpaust.

Ja nav iesniegts neviens pieņemams piedāvājums, tad attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju, ievērojot to pašu termiņu.

2. Pieņemamie piedāvājumi, kas nav paziņoti Komisijai, tiek izslēgti no konkursa.

7. pants

Lēmums uz piedāvājumu pamata

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas paziņoti saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu, Komisija nolemj neturpināt saņemto piedāvājumu izskatīšanu vai nosaka intervences iepirkuma maksimālo cenu saskaņā ar procedūru, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā.

8. pants

Individuāli lēmumi par piedāvājumiem

1. Ja Komisija saskaņā ar 7. pantu ir noteikusi intervences iepirkuma maksimālo cenu, tad intervences aģentūras pieņem tos pieņemamos piedāvājumus, kuri ir vienādi ar maksimālo summu vai zemāki. Visus pārējos piedāvājumus noraida.

2. Ja nav noteikta nekāda intervences iepirkuma maksimālā cena, tad noraida visus piedāvājumus.

3. Intervences aģentūras pēc tam, kad publicēta regula vai paziņots lēmums, ar ko nosaka intervences iepirkuma maksimālo cenu, kura minēta 7. pantā, vai ar ko tiek noteikts, ka piedāvājumu izskatīšana netiks turpināta, pieņem lēmumus, kas minēti 1. un 2. punktā.

4. Ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc 3. punktā minētās publicēšanas vai paziņošanas kompetentā aģentūra katru pretendentu informē par rezultātiem tā dalībai konkursā.

9. pants

Nodrošinājumu atbrīvošana un pārskaitīšana budžetā

1. Produktu faktiska atrašanās glabāšanas vietā, ko piedāvātājs norīkojis saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, viendabīgas partijas piedāvāšana, Komisijai paziņotā piedāvājuma saglabāšana un produkta pārņemšana, ko veic kompetentā aģentūra, ir primāras prasības Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (8) 20. panta 2. punkta nozīmē.

2. Šā panta 1. punktā minēto primāro prasību neievērošanas gadījumā nodrošinājumu pārskaita budžetā, izņemot nepārvaramas varas gadījumā, un to uzskaita kā piešķirtu ieņēmumu saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (9) 12. pantu.

3. Lai piemērotu šo pantu, intervences aģentūras pārbauda glabāšanas vietās esošos daudzumus, mutatis mutandis piemērojot Regulā (EK) Nr. 884/2006 paredzētos noteikumus un nosacījumus attiecībā uz publiskās krājumu veidošanas nolūkā uzglabāto produktu fiziskās klātbūtnes pārbaudēm, un jo īpaši tos noteikumus un nosacījumus, kas paredzēti minētās regulas I pielikuma B. III punktā. Pamatojoties uz risku analīzi, pārbauda vismaz 5 % piedāvājumu skaita un vismaz 5 % piedāvāto daudzumu.

4. Nodrošinājumu atbrīvo, kad tiek publicēts 8. panta 3. punktā minētais lēmums, ja piedāvājums tiek noraidīts.

5. Nodrošinājumu par pieņemtajiem piedāvājumiem atbrīvo piecu darbdienu laikā pēc 18. panta 1. punkta trešajā daļā minētā pārņemšanas protokola sagatavošanas.

3. SADAĻA

PRODUKTU PIEGĀDES PROCEDŪRA

10. pants

Piegāde

1. Datumu vai datumus piegādei piedāvātāja norīkotā apstiprinātā intervences centra glabāšanas telpā nosaka intervences aģentūra, un tos pēc iespējas ātrāk paziņo piedāvātājam.

Tomēr tad, ja produktu piegādi nevar veikt piedāvātāja norīkotā intervences centra glabāšanas telpās, intervences aģentūra norīko citas tā paša intervences centra glabāšanas telpas vai kāda cita apstiprināta intervences centra glabāšanas telpas, kurā ar vismazākajām izmaksām jāveic piegāde, un nosaka piegādes datumu vai datumus.

2. Visi produkti apstiprinātā intervences centra glabāšanas telpā jāpiegādā ne vēlāk kā trešā mēneša beigās pēc piedāvājuma saņemšanas mēneša, taču ne vēlāk par 30. jūniju cieto kviešu gadījumā un ne vēlāk par 31. augustu nelobītu rīsu gadījumā.

3. Piegādes pieņemšanu veic intervences aģentūras pārstāvis piedāvātāja vai tā attiecīgi pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

4. Piegādātais daudzums jākonstatē ar svēršanu, klātesot piedāvātājam vai tā attiecīgi pilnvarotam pārstāvim un intervences aģentūras pārstāvim, kam jābūt no piedāvātāja neatkarīgai personai.

Tomēr intervences aģentūras pārstāvis var būt arī noliktavas turētājs. Šādos gadījumos:

a)	30 dienu laikā pēc pārņemšanas intervences aģentūra veic pārbaudi, kas ietver vismaz tilpuma pārbaudi, – starpība starp daudzumu, kas noteikts sverot, un daudzumu, ko aplēš saskaņā ar tilpuma metodi, nedrīkst pārsniegt 5 %;

b)	ja šī pielaide nav pārsniegta, noliktavas turētājs sedz visas izmaksas saistībā ar kādā vēlākā svara pārbaudē konstatētiem iespējamiem trūkstošiem daudzumiem, salīdzinot ar dokumentos reģistrēto svaru pārņemšanas brīdī;

c)	ja minētā pielaide ir pārsniegta, nekavējoties veic svēršanu. Svēršanas izmaksas sedz noliktavas turētājs, ja konstatētais svars ir mazāks par reģistrēto, vai dalībvalsts, ja svars ir lielāks par reģistrēto.

11. pants

Transportēšanas izmaksas

1. Izmaksas par preču transportēšanu līdz piedāvātāja norīkotā intervences centra glabāšanas telpai par vismazākajām izmaksām, kā noteikts 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, sedz piedāvātājs par attālumu, kas vienāds ar 100 km vai mazāks. Par attālumu virs 100 km transportēšanas izmaksas sedz intervences aģentūra.

2. Ja intervences aģentūra saskaņā ar 10. panta 1. punkta otro daļu nomaina piedāvātāja norīkotā intervences centra glabāšanas telpas, tad papildu transportēšanas izmaksas virs 20 km attāluma sedz intervences aģentūra. Taču transportēšanas izmaksas par attālumu virs 100 km pilnībā sedz intervences aģentūra.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās izmaksas, kas jāsedz intervences aģentūrai, atmaksā Komisija, pamatojoties uz nestandarta summām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 884/2006 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

II NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ CIETAJIEM KVIEŠIEM

12. pants

Piedāvāto cieto kviešu kvalitāte

1. Lai cietos kviešus pieņemtu intervencei, to kvalitātei jābūt labai, atbilstošai un tirgum piemērotai.

2. Lai noteiktu, vai cietajiem kviešiem ir laba, atbilstoša un tirgum piemērota kvalitāte, tiem jābūt nevainojamiem. Šajā ziņā tiem jāatbilst kvalitātes kritērijiem, kas pārbaudīti pēc raksturlielumiem, kuri noteikti I pielikuma A daļā, un cieto kviešu minimālās kvalitātes kritērijiem, kas iekļauti I pielikuma B daļā.

13. pants

Cieto kviešu piedāvājumu paraugu ņemšana un analīzes

1. Lai noteiktu to kvalitātes raksturlielumus, no katras piedāvātās cieto kviešu partijas ņem reprezentatīvu paraugu, ko veido paraugi, kuri ņemti no katras piegādes un vismaz no katrām 60 tonnām.

2. Intervences aģentūra raugās, lai ņemto paraugu raksturlielumi tiktu analizēti tās uzraudzībā 20 darbdienu laikā pēc reprezentatīvā parauga izveidošanas.

3. Standartmetodes, kas izmantojamas intervencei piedāvāto cieto kviešu kvalitātes noteikšanai, ir šādi aprakstītas II pielikumā:

—	A daļa. Standartmetode, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nav nevainojamas kvalitātes pamatlabība,

—	B daļa. Standartmetode cieto kviešu mitruma satura noteikšanai,

—	C daļa. Standartmetode cieto kviešu stiklainības zuduma pakāpes noteikšanai,

—	D daļa. Citas metodes, kas izmantojamas cieto kviešu kvalitātes noteikšanai.

4. Dalībvalstis veic piesārņotāju, tostarp radioaktivitātes, līmeņu kontroli, balstoties uz riska analīzi, it īpaši ņemot vērā piedāvātāja sniegto informāciju un tā saistības prasīto normu ievērošanā, it sevišķi attiecībā uz tā iegūto analīžu rezultātiem. Ja vajadzīgs, kontroles pasākumu biežumu un apjomu nosaka saskaņā ar kārtību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā, it īpaši – ja piesārņotāji ļoti nelabvēlīgi ietekmē tirgus situāciju.

5. Piedāvātājs sedz izmaksas par:

a)	piesārņotāju analīzi;

b)	amilāzes aktivitātes (Hagberga) testu;

c)	proteīnu satura noteikšanu;

d)	produktu izvešanu, ja analīzes pierāda, ka piedāvātie cietie kvieši neatbilst minimālajai kvalitātei, kas noteikta intervencei.

6. Analīžu rezultātus paziņo piedāvātājam, tam nododot 18. pantā paredzēto pārņemšanas protokolu.

7. Strīda gadījumā intervences aģentūra atkārtoti veic nepieciešamās attiecīgo produktu pārbaudes, kuru izmaksas sedz zaudētāja puse.

8. Gadījumā, ja analīzes un pārbaudes neļauj uzskatīt, ka piedāvātos cietos kviešus var pieņemt intervencei, piedāvātājs attiecīgo partiju var aizstāt – tas jādara ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā pēc šāda konstatējuma, taču ievērojot piegādes galīgo termiņu, kas minēts 10. panta 2. punktā. Atkāpjoties no 11. panta, ar šādu aizstāšanu saistītās transportēšanas izmaksas ir pilnībā jāsedz pašam piedāvātājam.

14. pants

Cieto kviešu piedāvājumu pārņemšana

1. Piedāvātos cietos kviešus intervences aģentūra pārņem tad, kad pēc preču piegādes intervences centrā tās pārstāvis ir visai partijai konstatējis daudzumu un 12. pantā minēto nosacījumu ievērošanu saskaņā ar 13. panta noteikumiem.

2. Pārņemšanai jānotiek ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc pēdējās piegādes, kas minēta 10. panta 2. punktā, taču ne vēlāk par 31. jūliju.

Tomēr gadījumā, ja piemēro 13. panta 8. punkta noteikumus, pārņemšanai jānotiek ne vēlāk par 31. augustu.

III NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ RĪSIEM

15. pants

Piedāvāto nelobīto rīsu kvalitāte

1. Lai nelobītus rīsus pieņemtu intervencei, to kvalitātei jābūt labai, atbilstošai un tirgum piemērotai.

2. Nelobītu rīsu kvalitāti uzskata par labu, atbilstošu un piemērotu tirgum, ja:

a)	tie atbilst kritērijiem, kas III pielikuma A daļā noteikti attiecībā uz rīsu pārstrādes pamata guvumu un III pielikuma B daļā attiecībā uz bojātu rīsu pieļaujamo procentuālo daļu;

b)	to mitruma saturs nepārsniedz 14,5 %;

c)	tiem nav smakas un tajos nav dzīvu kukaiņu;

d)	to radioaktivitāte nepārsniedz Kopienas tiesību aktos noteiktos atļautos maksimālos līmeņus.

16. pants

Nelobītu rīsu piedāvājumu paraugu ņemšana un analīzes

1. Lai pārbaudītu kvalitātes prasības, kas saskaņā ar 15. pantu noteiktas produktiem, lai tos pieņemtu intervencei, intervences aģentūra ņem paraugus piedāvātāja vai tā attiecīgi pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

Ir jāņem trīs reprezentatīvi paraugi, no kuriem katrs sver vienu kilogramu. Tie attiecīgi paredzēti:

a)	piedāvātājam;

b)	noliktavai, kurā notiek pārņemšana;

c)	intervences aģentūrai.

Lai sagatavotu reprezentatīvus paraugus, ņemamo paraugu skaitu iegūst, piedāvātās partijas daudzumu izdalot ar 10 tonnām. Visiem paraugiem ir vienāds svars. Reprezentatīvos paraugus iegūst, atsevišķo paraugu summu izdalot ar trīs.

Izvirzītās kvalitātes prasības pārbauda, izmantojot reprezentatīvo paraugu, kas paredzēts noliktavai, kurā notiek pārņemšana.

2. Reprezentatīvus paraugus sagatavo par katru piegādes daļu (kas veikta ar kravas automašīnu, baržu, kravas vagonu) saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem.

Pirms partiju nogādā intervences noliktavā, katras piegādes daļas pārbaudi var ierobežot līdz mitruma satura un piemaisījumu līmeņa pārbaudei, kā arī pārbaudei, ka tajā nav dzīvu kukaiņu. Tomēr, ja pēc tam, kad ir veikta pārbaude, kļūst skaidrs, ka piegādes daļa neatbilst minimālajām kvalitātes prasībām, partijas pārņemšanu atsaka. Visa partija ir jāizved. Partiju izved uz piedāvātāja rēķina.

Ja intervences aģentūrai kādā dalībvalstī ir iespējas pārbaudīt visas minimālās kvalitātes prasības katrai piegādes daļai, pirms to ieved noliktavā, tā nedrīkst pieņemt piegādes daļu, kas neatbilst šīm prasībām.

3. Radioaktīvā piesārņojuma līmeni rīsiem pārbauda tikai tad, ja tas ir vajadzīgs attiecīgajā situācijā, un tikai nepieciešamajā laikposmā. Vajadzības gadījumā pārbaužu ilgumu un darbības jomu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

4. Analīžu rezultātus paziņo piedāvātājam, tam nododot 18. pantā paredzēto pārņemšanas protokolu.

5. Strīdus gadījumā intervences aģentūra atkārtoti veic nepieciešamās attiecīgo produktu pārbaudes, kuru izmaksas sedz zaudētāja puse.

Jaunu analīzi veic intervences aģentūras apstiprināta laboratorija, pamatojoties uz jaunu reprezentatīvu paraugu, ko vienādās daļās veido piedāvātāja un intervences aģentūras saglabātie reprezentatīvie paraugi. Ja piedāvāto partiju piegādā pa daļām, rezultāts ir vidējais svērtais, kas iegūts katras piegādes partijas jauno reprezentatīvo paraugu analīzēs.

6. Gadījumā, ja analīzes neļauj uzskatīt, ka piedāvātos nelobītos rīsus var pieņemt intervencei, piedāvātājs attiecīgo partiju var aizstāt – tas jādara ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā pēc šāda konstatējuma, taču ievērojot piegādes galīgo termiņu, kas minēts 10. panta 2. punktā. Atkāpjoties no 11. panta, ar šādu aizstāšanu saistītās transportēšanas izmaksas ir pilnībā jāsedz pašam piedāvātājam.

17. pants

Nelobītu rīsu piedāvājumu pārņemšana

1. Piedāvātos nelobītos rīsus intervences aģentūra pārņem tad, kad pēc preču piegādes intervences centrā tās pārstāvis ir konstatējis daudzumu un 3. un 15. pantā minēto minimālo raksturlielumu ievērošanu saskaņā ar 16. panta noteikumiem.

2. Pārņemšanai jānotiek ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc pēdējās piegādes, kas minēta 10. panta 2. punktā, taču ne vēlāk par 30. septembri.

Tomēr gadījumā, ja piemēro 16. panta 6. punkta noteikumus, pārņemšanai jānotiek ne vēlāk par 31. oktobri.

IV NODAĻA

KOPĒJIE NOTEIKUMI PAR PĀRŅEMŠANU, PĀRBAUDĒM UN PAZIŅOJUMIEM

18. pants

Pārņemšanas protokols

1. Intervences aģentūra, kuras kompetencē ir apstiprināt glabāšanas telpas, attiecībā uz kurām tiek izdarīts piedāvājums par vismazākajām izmaksām, par katru piedāvājumu sagatavo pārņemšanas protokolu. Sagatavojot šo protokolu, ir atļauta pieteikuma iesniedzēja vai tā pārstāvja klātbūtne.

Protokolā norāda vismaz:

a)	paraugu skaitu, kas ņemti, lai sagatavotu reprezentatīvo paraugu;

b)	datumu, kurā tika pārbaudīts daudzums un obligātie raksturlielumi;

c)	piegādāto daudzumu, kā arī šķirni, ja piegādāti rīsi;

d)	partijas raksturlielumus, kas noteikti analīzēs;

e)	organizāciju, kura veikusi analīzes.

Protokolā norāda tā sagatavošanas datumu, un to paraksta intervences aģentūra un noliktavas turētājs.

2. Pārņemšanas protokolu var sagatavot, sākot no brīža, kad ir pārņemti 95 % no piedāvātā daudzuma.

19. pants

Piedāvātājam maksājamās cenas noteikšana un samaksa

1. Cena, kas maksājama piedāvātājam, ir šīs regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta vi) punktā minētā cena, neskarot tās 11. pantā minētos noteikumus un iespējamus cenas paaugstinājumus vai samazinājumus, kas IV pielikumā minēti attiecībā uz cietajiem kviešiem un V pielikumā attiecībā uz nelobītiem rīsiem vai kas noteikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

2. Samaksu veic ne vēlāk kā trīsdesmit piektajā dienā pēc pārņemšanas dienas, kas katram attiecīgajam gadījumam noteikta 14. un 17. pantā.

Ja piemēro 13. panta 7. punktu attiecībā uz cietajiem kviešiem vai 16. panta 5. punktu attiecībā uz nelobītiem rīsiem, samaksu veic pēc iespējas drīzāk pēc tam, kad piedāvātājam ir paziņoti pēdējās analīzes rezultāti.

Ja pirms maksājuma veikšanas piedāvātājam jāiesniedz faktūrrēķins un ja šis faktūrrēķins nav iesniegts laikposmā, kas noteikts pirmajā daļā, samaksa jāveic piecu darbdienu laikā pēc faktūrrēķina iesniegšanas.

20. pants

Uzraudzības pasākumi

1. Neskarot pārbaudes, kas saskaņā ar šo regulu nepieciešamas produktu pārņemšanai, intervences krājumu pārbaudes veic saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. pantā.

2. Ja pārbaudes jāveic, pamatojoties uz šīs regulas 13. panta 4. punktā minēto risku analīzi, tad par finanšu sekām, ko rada piesārņotāju pieļaujamo līmeņu neievērošana, finansiāli atbildīga ir dalībvalsts saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. pantā.

Taču ohratoksīna A un aflatoksīna gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts var pārliecinoši pierādīt Komisijai, ka ir tikušas ievērotas gan ievešanas normas, gan arī normālas uzglabāšanas noteikumi, kā arī citas obligātas noliktavas turētāja saistības, finansiālos zaudējumus sedz no Kopienas budžeta.

3. Ja glabāšanas vieta, kas norīkota saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā iesniegts piedāvājums, un ja intervences aģentūra nolemj veikt pārbaudi uz vietas par produktu faktisku atrašanos attiecīgajā vietā, tā iesniedz lūgumu veikt kontroli intervences aģentūrai, kuras kompetencē ir minētā glabāšanas vieta, un lūgumam pievieno piedāvājuma kopiju. Pārbaudi uz vietas veic termiņā, kuru nosaka intervences aģentūra, kas saņēmusi piedāvājumu.

21. pants

Valsts noteikumi

Vajadzības gadījumā intervences aģentūras pieņem šai regulai atbilstīgu papildu kārtību un nosacījumus attiecībā uz pārņemšanu, lai ievērotu īpašus apstākļus, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī.

22. pants

Paziņojumi par pārņemšanu Komisijai un intervences aģentūrām

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar 24. panta nosacījumiem ne vēlāk kā katru trešdienu plkst. 14.00 (pēc Briseles laika) par iepriekšējo nedēļu paziņo šādu informāciju par katru produktu un attiecīgā gadījumā par katru produktu veidu:

a)	kopējos daudzumus, kas atbilst piedāvājumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 8. pantu;

b)	kopējos daudzumus, kas atbilst piedāvājumiem, kuri anulēti saskaņā ar 5. panta 2. punkta otro daļu;

c)	kopējos daudzumus, kas pieņemti, bet nav piegādāti 10. pantā noteiktajā termiņā;

d)	kopējos daudzumus, kas neatbilst minimālajiem raksturlielumiem, kuri noteikti pārņemšanai;

e)	kopējos pārņemtos daudzumus.

2. Katra dalībvalsts saskaņā ar 24. panta nosacījumiem ne vēlāk kā tā mēneša beigās, kas ir nākamais pēc šīs regulas 14. panta 2. punktā minētā pārņemšanas termiņa beigām, par reģioniem, kas noteikti III pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 837/90 par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz graudaugu ražošanu (10), paziņo vidējos rezultātus attiecībā uz īpatsvaru, mitruma saturu, bojātiem graudiem un noteikto proteīna saturu pārņemtajām cieto kviešu partijām.

3. Informācijas apmaiņu starp intervences aģentūrām par pārbaudi, kas paredzēta 20. panta 3. punktā, veic elektroniski saskaņā ar 24. panta nosacījumiem.

23. pants

Komisijas informēšana par intervences aģentūrām un apstiprinātiem intervences centriem

1. Dalībvalstis saskaņā ar 24. panta nosacījumiem Komisijai paziņo informāciju:

a)	par 1. pantā minētajām intervences aģentūrām; un

b)	par 2. pantā minētajiem intervences centriem un to glabāšanas telpām.

2. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicē 1. panta 2. punktā minētās intervences aģentūras.

3. Grozījumus, kas veikti intervences centru un to glabāšanas vietu sarakstā, kurš minēts 2. punkta 3. punktā, un intervences aģentūru sarakstā, kurš minēts šā panta 2. punktā, dalībvalstīm un sabiedrībai dara zināmus ar jebkādiem piemērotiem tehniskajiem līdzekļiem, izmantojot Komisijas ieviestās informācijas sistēmas, tostarp publicējot internetā.

24. pants

Saziņai izmantojamā metode

1. Šajā regulā paredzētos paziņojumus un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju veic elektroniski, izmantojot informācijas sistēmas, ko kompetento iestāžu rīcībā nodevusi Komisija vai dalībvalstis.

2. Attiecīgos dokumentus sagatavo un nosūta saskaņā ar šo informācijas sistēmu noteiktajām procedūrām.

3. Dokumentu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz paraugiem vai metodēm, kas lietotāju rīcībā nodotas ar informācijas sistēmu starpniecību. Šos paraugus un metodes pielāgo un aktualizē atbilstoši informācijai, kas saņemta no Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas.

4. Datus attiecībā uz paziņojumiem iekļauj un aktualizē informācijas sistēmās attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pārraudzībā un saskaņā ar šo iestāžu piešķirtajām piekļuves tiesībām.

V NODAĻA

GROZĪJUMI, ATCELŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 428/2008

Regulas (EK) Nr. 428/2008 I pielikumā svītro sleju (4.), kas attiecas uz cietajiem kviešiem.

26. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 687/2008

Regulu (EK) Nr. 687/2008 groza šādi.

Regulas 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajos termiņos katrs viendabīgas partijas īpašnieks ir tiesīgs to piedāvāt maksājumu aģentūrai vai intervences aģentūrai, abi turpmāk – “intervences aģentūra”, ja minētajā partijā ir ne mazāk kā 80 tonnu mīksto kviešu, miežu, kukurūzas vai sorgo, kas novākti Kopienas teritorijā.”

Regulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)	mīkstajiem kviešiem tas ir noteikts, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 315/93, ietverot tajā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 (11) pielikuma 2.4. līdz 2.7. punktā noteiktās prasības attiecībā uz Fusarium toksīnu līmeni mīkstajiem kviešiem;

3)	Regulas 5. pantā svītro h) punktu.

Regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)	proteīnu satura noteikšanu mīkstajos kviešos;”.

Regulas 10. pantu groza šādi:

panta c) un d) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)	ja šķeltu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 3 % mīkstajiem kviešiem un miežiem un 4 % – kukurūzai un sorgo, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

d)	ja graudu piemaisījumu procentuālais daudzums pārsniedz 4 % kukurūzai un sorgo un 5 % mīkstajiem kviešiem un miežiem, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;”;

panta f) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“f)	ja dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālais daudzums pārsniedz 0,1 % mīkstajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,1 apmērā;”;

c)	panta g) punktu svītro.

6)	Regulas I pielikuma aili “Cietie kvieši” svītro.

Regulas II pielikumu groza šādi:

pielikuma 1.2. punktu groza šādi:

i)	punkta a) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Graudi, kurus pēc tam, kad no parauga izņemtas visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas, var izsijāt caur sietu ar šāda izmēra caurumiem: 2,0 mm mīkstajiem kviešiem, 2,2 mm miežiem.”;

ii)	svītro d) apakšpunkta otro daļu;

pielikuma 1.3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.3. Sadīguši graudi

Sadīguši graudi ir tie, kuru saknīte vai dīgļpumpurs ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Tomēr, novērtējot sadīgušo graudu daudzumu paraugā, jāņem vērā parauga kopskats. Dažiem labības veidiem dīglis ir izspiedies uz āru un, graudus sakratot, paveras dīgļapvalks. Šie graudi atgādina sadīgušus graudus, taču tos nedrīkst iekļaut šajā grupā. Sadīguši graudi ir tikai tie, ar kuru dīgli ir notikušas acīm redzamas pārmaiņas, kas ļauj viegli atšķirt sadīgušus graudus no parastiem graudiem.”;

c)	pielikuma 2.1. punktu svītro.

Regulas III pielikuma 1. punktu groza šādi:

a)	pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Mīkstajiem kviešiem un miežiem vidēji 250 g smagu paraugu izsijā caur diviem sietiem (caur katru sietu sijājot pusminūti), no kuriem viens ir ar 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem, bet otrs – ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem.”;

septīto daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Daļas paraugu pusminūti sijā sietā ar 2,0 mm lieliem gareniem caurumiem – attiecībā uz mīkstajiem kviešiem, 2,2 mm lieliem gareniem caurumiem – attiecībā uz miežiem. Sastāvdaļas, ko var izsijāt caur šo sietu, uzskata par šķeltiem graudiem. Sala bojātie graudi un nenogatavojušies zaļie graudi pieder pie “sažuvušo graudu” grupas.”

9)	Regulas VI pielikumu svītro.

27. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 489/2005 atceļ no 2009. gada 1. septembra.

Atsauces uz atcelto regulu tiek uzskatītas par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu, kas norādīta VI pielikumā.

28. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. jūlija attiecībā uz cietajiem kviešiem un no 2009. gada 1. septembra – attiecībā uz rīsiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 30, 31.1.2009., 1. lpp.

(3) OV L 171, 23.6.2006., 35. lpp.

(4) OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.

(5) OV L 81, 30.3.2005., 26. lpp.

(6) OV L 129, 17.5.2008., 8. lpp.

(7) OV L 192, 19.7.2008., 20. lpp.

(8) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(9) OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

(10) OV L 88, 3.4.1990., 1. lpp.

(11) OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp”.

I PIELIKUMS

(12. panta 2. punkts)

A DAĻA

1. DEFINĪCIJA PĀRBAUDĀMO ĪPAŠĪBU APRAKSTS PAMATLABĪBAS ATZĪŠANAI PAR NEVAINOJAMAS KVALITĀTES LABĪBU

1.1. Šķelti graudi

Visus graudus, kuru endosperma ir daļēji atsegta, uzskata par šķeltiem graudiem. Pie šīs grupas pieder arī graudi, kas bojāti kulšanas laikā, un graudi, kam atdalīts dīglis.

1.2. Graudu piemaisījumi

Sažuvuši graudi:

Graudi, kurus pēc tam, kad no parauga izņemtas visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas, var izsijāt caur sietu ar šāda izmēra caurumiem: cietajiem kviešiem – 1,9 mm.

“Sažuvuši graudi” nozīmē graudus, kurus pēc tam, kad visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas ir atdalītas, var izsijāt caur sietu ar 2,0 mm lieliem caurumiem.

Turklāt pie šīs grupas pieder arī sala bojāti un nenogatavojušies (zaļi) graudi.

b)	Citāda labība: “Citāda labība” ir visu veidu graudi, kas nepieder pie tām graudaugu sugām, no kurām ņemti paraugi.

c)	Kaitēkļu bojāti graudi: Kaitēkļu bojāti graudi ir apgrauzti graudi. Pie šīs grupas pieder arī graudi ar kukaiņu veidotām ejām tajos.

Graudi ar iekrāsojušos dīgļaizmetni, plankumaini graudi, ar fuzariozi inficēti graudi:

Graudi ar iekrāsojušos dīgļaizmetni ir tie, kuru apvalka krāsa ir no brūnas līdz melni brūnai, bet kuru dīglis ir parastas krāsas un nedīgst.

Cietajiem kviešiem:

—	graudus, kuru krāsa, izņemot dīgļa krāsu, ir mainījusies uz brūnu vai melni brūnu, uzskata par plankumainiem graudiem,

—	ar fuzariozi inficēti graudi ir graudi, kuru augļapvalkā ir Fusarium ģints sēnīšu micēlijs; šādi graudi izskatās nedaudz sažuvuši, sačokurojušies, un uz tiem ir izkaisīti sārti vai balti izkliedēti plankumi ar neskaidru robežlīniju.

e)	Graudi, kas pārkarsēti kaltēšanas laikā, ir tie, kam manāmas ārēja apdeguma pazīmes, bet kas nav bojāti.

1.3. Sadīguši graudi

Sadīguši graudi ir tie, kuru dīgļsakne vai dīgļstumbrs ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Tomēr, novērtējot sadīgušo graudu daudzumu paraugā, jāņem vērā parauga kopskats. Dažiem labības veidiem, piemēram, cietajiem kviešiem, dīglis ir izspiedies uz āru un, graudus sakratot, paveras dīgļapvalks. Šie graudi atgādina sadīgušus graudus, taču tos nedrīkst iekļaut šajā grupā. Sadīguši graudi ir tikai tie, ar kuru dīgli ir notikušas acīm redzamas pārmaiņas, kas ļauj viegli atšķirt sadīgušus graudus no parastiem graudiem.

1.4. Dažādi piemaisījumi (Schwarzbesatz)

Pamatlabības graudus un citas labības graudus, kas ir bojāti, kam ir melnie graudi vai puve, klasificē kā “dažādus piemaisījumus” arī tad, ja tiem ir citā kategorijā ietilpstoši bojājumi.

Svešas izcelsmes sēklas:

“Svešas izcelsmes sēklas” ir kultivētu vai nekultivētu to augu sēklas, kas nav labība. Tās ietver sēklas, kuras nav vērts izlasīt, sēklas, kas der lopbarībai, un kaitīgas sēklas.

“Kaitīgas sēklas” nozīmē sēklas, kas ir toksiskas cilvēkam un dzīvniekiem, sēklas, kas kavē vai sarežģī labības attīrīšanu un malšanu, un sēklas, kas ietekmē labības pārstrādes produktu kvalitāti.

Bojāti graudi:

“Bojāti graudi” ir tie, kas padarīti nederīgi pārtikai, un attiecībā uz lopbarības graudiem – nederīgi izbarošanai lopiem pūšanas, miltrasas un bakteriālu vai citu iemeslu dēļ.

Bojāti graudi ir arī tādi graudi, kas bojāti, tos pēkšņi sakarsējot vai pārkarsējot kaltēšanas laikā; šie “pārkarsētie” vai “melnplaukas” graudi ir pilnībā nobrieduši graudi, kuru apvalka krāsa ir no pelēkbrūnas līdz melnai, bet kodola krāsa šķērsgriezumā – no dzeltenpelēkas līdz melni brūnai.

Graudus, kas cietuši no kviešu vārpu pangodiņa, uzskata par bojātiem graudiem tikai tad, ja vairāk nekā puse no grauda virsmas sekundāra kriptogamiska bojājuma rezultātā ir iekrāsojusies no pelēkas līdz melnai. Ja krāsas maiņa skārusi mazāk nekā pusi grauda virsmas, tos klasificē kā kaitēkļu bojātus graudus.

Svešas izcelsmes sastāvdaļas:

Tās labības parauga sastāvdaļas, kas paliek sietā ar 3,5 mm lieliem caurumiem (izņemot citu labību graudus un sevišķi lielus pamatlabības graudus), un tās, ko var izsijāt caur sietu ar 1,0 mm lieliem caurumiem, uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām. Svešas izcelsmes sastāvdaļas ir arī akmentiņi, smilts, salmu daļiņas un citi paraugā esoši piemaisījumi, ko var izsijāt caur sietu ar 3,5 mm lieliem caurumiem un kas paliek sietā ar 1,0 mm lieliem caurumiem.

Sēnalas

e)	Melnie graudi

f)	Puvuši graudi

g)	Beigti kukaiņi un kukaiņu atliekas.

1.5. Dzīvi kaitēkļi

1.6. Graudi, kam zudusi stiklainība

Cieto kviešu graudi, kam zudusi stiklainība, ir graudi, kuru sēklas baltumam vairs nepiemīt viendabīga stiklainība.

1.7. Labības graudu krāsa

Labības graudu krāsa ir attiecīgajai labībai piemītošā krāsa, kad graudi visos to attīstības posmos ir bez smakas un tajos nav dzīvu kaitēkļu (tostarp ērču).

1.8. Kontaminanti

Kontaminantu, tostarp radioaktivitātes, pieļaujamo daudzumu, kas noteikts ar Kopienas tiesību aktiem, nedrīkst pārsniegt līmeņus, kādi noteikti, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 315/93, tostarp prasības, kas ietvertas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 (1) pielikumā.

2. ĪPAŠIE FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ CIETO KVIEŠU PIEMAISĪJUMU DEFINĒŠANAI

“Graudu piemaisījumi” nozīmē sažuvušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus ar iekrāsojušos dīgļaizmetni, ar fuzariozi inficētos vai plankumainos graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, melnos graudus, puvušus graudus, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.

B DAĻA

Cieto kviešu minimālie kvalitātes kritēriji

A.	Pieļaujamais mitruma līmenis

14,5 %

B.	Maksimālais daudzums elementu, kas nav nevainojamas kvalitātes pamatlabība (%)

12 %

1.	Šķelti graudi

6 %

2.	Graudu piemaisījumi (citi, izņemot 3. punktā minētos),

5 %

tostarp:

a)	sažuvuši graudi

b)	citāda labība

3 %

c)	kaitēkļu bojāti graudi

d)	graudi ar iekrāsojušos dīgļaizmetni

e)	kaltēšanas laikā pārkarsēti graudi

0,50 %

3.	Plankumaini graudi un/vai ar fuzariozi inficēti graudi,

5 %

tostarp:

— ar fuzariozi inficēti graudi

1,5 %

4.	Sadīguši graudi

4 %

5.	Dažādi piemaisījumi (Schwarzbesatz),

3 %

tostarp:

a)	svešas izcelsmes sēklas

— kaitīgie graudi

0,10 %

— citi

b)	bojāti graudi

— graudi, kas bojāti, tos pēkšņi sakarsējot vai pārkarsējot kaltēšanas laikā

0,05 %

— citi

c)	svešas izcelsmes sastāvdaļas

sēnalas

e)	melnie graudi

0,05 %

f)	puvuši graudi

g)	beigti kukaiņi un kukaiņu atliekas

C.	To graudu maksimālais procentuālais daudzums, kuri pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību

27 %

D.	Pieļaujamais tanīna daudzums (2)

—

E.	Minimālais īpatnējais svars (kg/hl)

F.	Minimālais proteīnu līmenis (2)

11,5 %

G.	Hagberga krišanas skaitlis (sekundēs)

220

H.	Zeleny indeksa minimālā vērtība (ml)

—

nepiemēro.

(1) OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.

(2) % no sausnas.

II PIELIKUMS

(13. panta 3. punkts)

A DAĻA

1. STANDARTMETODE, LAI NOTEIKTU SASTĀVDAĻAS, KAS NEPIEDER PIE NEVAINOJAMAS KVALITĀTES PAMATLABĪBAS

Standartmetodi, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatabības, izklāstīta turpmāk.

1.1. Cietajiem kviešiem vidēji 250 g smagu paraugu izsijā caur diviem sietiem, caur katru sietu sijājot pusminūti; viens no sietiem ir ar 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem, bet otrs – ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem.

Lai nodrošinātu vienlaidus sijāšanu, ieteicams izmantot automātisku sijāšanas ierīci, piemēram, vibrējošu galdu, kam piestiprināti sieti.

Sastāvdaļas, kas palikušas sietā ar 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem, un sastāvdaļas, kas izsijātas caur sietu ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem, nosver kopā un uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām. Ja sastāvdaļas, kas palikušas sietā ar 3,5 mm gareniem caurumiem, ietver tādas daļas, kas pieder pie “citas labības” grupas, vai sevišķi lielus pamatlabības graudus, tad šīs daļas vai graudus ievieto atpakaļ izsijātajā paraugā. Sijāšanas gaitā rūpīgi jāseko, vai sietā ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem nav manāmi dzīvi kaitēkļi.

No izsijātā parauga ar separatoru ņem 50 līdz 100 g lielu paraugu. Šis daļas paraugs jānosver.

Daļas paraugu izlīdzina uz galda un ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem šķeltos graudus, citu labību, sadīgušos graudus, kaitēkļu bojātos graudus, sala bojātos graudus, graudus ar iekrāsojušos dīgļaizmetni, raibos graudus, svešas izcelsmes sēklas, melnos graudus, bojātos graudus, puvušos graudus, pelavas un dzīvus kaitēkļus, kā arī beigtus kukaiņus.

Ja daļas paraugā ir graudi vēl aizvien graudu apvalkos, tad tie jāattīra ar rokām, un šādi iegūtos apvalkus uzskata par pelavām. Akmentiņus, smilti un salmu gabaliņus uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām.

Daļas paraugu pusminūti sijā sietā ar 1,9 mm lieliem gareniem caurumiem – attiecībā uz cietajiem kviešiem. Sastāvdaļas, ko var izsijāt caur šo sietu, uzskata par sažuvušiem graudiem. Sala bojātie graudi un nenogatavojušies zaļie graudi pieder pie “sažuvušo graudu” grupas.

1.2. Sastāvdaļu grupas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības un kas noteiktas saskaņā ar 1. punktā minētajām metodēm, jāsver ļoti rūpīgi ar precizitāti līdz 0,01 g un jāaprēķina procentuāli no vidējā parauga. Datus analīzes slēdzienā raksta ar precizitāti līdz 0,1 %. Jāpārbauda dzīvu kaitēkļu esība.

Parasti katram paraugam jāveic divas analīzes. Tās nedrīkst atšķirties par vairāk kā 10 % attiecībā uz iepriekš minēto sastāvdaļu kopējo daudzumu.

1.3. Aparatūra, kas jāizmanto 1. un 2. punktā minēto darbību veikšanai, ir šāda:

a)	paraugu separators, piemēram, koniska vai gropēta ierīce;

b)	analītiskie vai laboratorijas svari;

c)	sieti ar 1,0 mm, 1,8 mm, 1,9 mm, 2,0 mm, 2,2 mm un 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem un sieti ar 1,8 mm un 4,5 mm lieliem apaļiem caurumiem. Sieti var būt piestiprināti pie vibrējoša galda.

B DAĻA

2. STANDARTMETODE MITRUMA SATURA NOTEIKŠANAI

Standartmetode mitruma noteikšanai cieto kviešu graudos ir izklāstīta turpmāk. Tomēr dalībvalstis var lietot arī citas metodes, kuru pamatā ir izklāstītais princips, ISO 712:1998 metodi vai metodi, kuras pamatā ir infrasarkano staru tehnoloģija. Strīda gadījumā ņem vērā tikai tos rezultātus, kas iegūti ar II pielikuma B daļā izklāstīto metodi.

2.1. Princips

Produktu kaltē 130 līdz 133 °C temperatūrā normālā atmosfēras spiedienā daļiņu lielumam piemērotu laika posmu.

2.2. Piemērošanas joma

Šī kaltēšanas metode attiecas uz labību, kas sasmalcināta tiktāl, ka vismaz 50 % daļiņu var izsijāt caur sietu ar 0,5 mm lieliem apaļiem caurumiem un ka ne vairāk kā 10 % daļiņu paliek sietā ar 1,0 mm lieliem apaļiem caurumiem. Šo metodi piemēro arī miltiem.

2.3. Aparatūra

Analītiskie svari

Smalcinātājs, kas izgatavots no mitrumu neabsorbējoša materiāla, ir viegli tīrāms, nodrošina ātru un vienmērīgu smalcināšanu, pārmērīgi nesakarstot, līdz minimumam samazina saskari ar gaisu ārpusē un atbilst 2. punktā minētajām prasībām (piemēram, noņemams smalcināšanas elements).

Nerūsoša metāla vai stikla uztvērējs, kas aprīkots ar pietiekami cieši piegulošu vāku; uz darba virsmas viena kvadrātcentimetra var izlīdzināt 0,3 g analizējamā parauga.

Elektrisks izotermiskais žāvēšanas skapis, kas noregulēts uz 130–133 °C temperatūru (1) un kas aprīkots ar pietiekami labu ventilāciju (2).

Desikators ar biezu, caurumotu metāla (vai porcelāna, ja nav metāla) pamatni un piemērotu desikantu.

2.4. Procedūra

Kaltēšana

Iepriekš nosvērtā uztvērējā ar precizitāti līdz 1 mg iesver nedaudz vairāk kā 5 g sasmalcinātas sīkgraudu labības vai 8 g sasmalcinātas kukurūzas. Uztvērēju ievieto žāvēšanas skapī, kas noregulēts no 130 līdz 133 °C temperatūrai. Lai novērstu temperatūras nokrišanos zemāk par pieļaujamo, uztvērēju ievietošanu veic iespējami īsākā laika sprīdī. Sīkgraudu labības paraugu atstāj kaltēties divas stundas, bet kukurūzas graudu paraugu – četras stundas, skaitot no brīža, kad žāvēšanas skapī atkal sasniegusi 130–133 °C temperatūru. Uztvērēju izņem no žāvēšanas skapja, ātri uzliek vāku, 30 līdz 45 minūtes atstāj desikatorā un nosver (līdz precizitātei aptuveni 1 mg).

2.5. Aprēķina metode un formulas

E	=	analizējamā parauga sākotnējā masa gramos
M	=	analizējamā parauga masa gramos pēc parauga sagatavošanas
M′	=	analizējamā parauga masa gramos pēc parauga sasmalcināšanas
m	=	izkaltētā analizējamā parauga masa gramos

Mitruma saturs, izteikts procentos no produkta daudzuma, ir vienāds ar:

—	(E – m) × 100/E – bez iepriekšējas parauga sagatavošanas,

—	[(M′ – m)M/M′ + E – M] × 100/E = 100 (1 – Mm/EM′) – ar iepriekšēju parauga sagatavošanu.

Analīzes jāatkārto vismaz divas reizes.

2.6. Atkārtošana

Atšķirība starp vērtībām, kas iegūtas divās vienlaicīgi vai ar niecīgu laika atstarpi veiktās analīzēs, ko veicis viens un tas pats laborants, nepārsniedz 0,15 g mitruma uz 100 g parauga. Ja tas pārsniedz, analīzes jāatkārto.

C DAĻA

3. STANDARTMETODE STIKLAINĪBAS ZUDUMA PAKĀPES NOTEIKŠANAI

Standartmetode stiklainības zuduma pakāpes noteikšanai cieto kviešu graudos ir izklāstīta turpmāk.

3.1. Princips

Lai noteiktu to graudu procentuālo daudzumu, kas pilnīgi vai daļēji zaudējuši stiklainību, izmanto tikai daļu parauga. Graudus pārgriež ar Pola graudu smalcinātāju vai ar tam pielīdzināmu instrumentu.

3.2. Ierīces un aparatūra

—	Pola graudu smalcinātājs vai tam pielīdzināms instruments,

—	knaiblītes, skalpelis,

—	paplāte vai bļoda.

3.3. Procedūra

a)	Noteikšanu veic 100 g paraugam pēc tam, kad atdalītas visas sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības.

b)	Paraugu vienmērīgi izlīdzina uz paplātes.

c)	Paplāti ievieto graudu smalcinātājā un uz režģa izlīdzina sauju graudu. Stingri uzsit, lai pārliecinātos, ka katrā iedobē ir tikai viens grauds. Nolaiž zemāk aparāta kustīgo daļu, lai graudi neizkustētos no vietas, un pārgriež tos.

d)	Sagatavo tik daudz paplāšu, lai tiktu pārgriezti vismaz 600 graudi.

e)	Saskaita tos graudus, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību.

f)	Aprēķina to graudu procentuālo daudzumu, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību.

3.4. Rezultātu izteikšana

I	=	to sastāvdaļu masa gramos, kuras nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības
M	=	to iztīrīto analizējamo graudu procentuālais daudzums, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību

3.5. Rezultāts

Analizējamā paraugā to graudu procentuālais daudzums, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību, ir vienāds ar

[M × (100 – I)]/100 = …

D DAĻA

4. CITAS METODES, KO LIETO CIETO KVIEŠU GRAUDU KVALITĀTES NOTEIŠANAI

4.1. Standartmetodi Hagberga krišanas skaitļa noteikšanai (amilāzes aktivitātes tests) nosaka saskaņā ar ISO 3093:2004 metodi.

4.2. Standartmetode īpatnējā svara noteikšanai ir ISO 7971/2:1995 metode.

4.3. Paraugu ņemšanas metodes un analīzes standartmetodes mikotoksīnu līmeņa noteikšanai ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumā un noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 401/2006 (3) I un II pielikumā.

(1) Gaisa temperatūra žāvēšanas skapja iekšienē.

(2) Žāvēšanas skapja jaudai vajadzētu būt tādai, lai, iekārtu noregulējot uz 130 līdz 133 °C temperatūru un tajā vienlaicīgai kaltēšanai ievietojot maksimālo skaitu analizējamo paraugu, šo temperatūru varētu atkal sasniegt ātrāk nekā 45 minūtēs. Ventilācijai jābūt tādai, lai, divas stundas kaltējot sīkgraudu labību (mīkstos kviešus, cietos kviešus, miežus un sorgo) un četras stundas kaltējot kukurūzu, maksimāla žāvēšanas skapja piepildījuma gadījumā ar visiem analizējamiem sīko graudu vai attiecīgi kukurūzas paraugiem iegūtie rezultāti atšķirtos mazāk nekā par 0,15 % no rezultātiem, kas iegūti, trīs stundas kaltējot sīkgraudu labību un piecas stundas kaltējot kukurūzu.

(3) OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.

III PIELIKUMS

(15 panta 2. punkta a) apakšpunkts)

A DAĻA

RĪSU PĀRSTRĀDES PAMATIZNĀKUMS

Laba, atbilstīga un tirgus prasībām piemērota kvalitāte rīsu graudiem ir tad, ja to iznākums pēc pārstrādes nav mazāks par pieciem punktiem salīdzinājumā ar turpmāk norādīto pamatiznākumu.

Šķirnes apzīmējums	Veselo graudu iznākums (%)	Kopējais iznākums (%)
Argo, Selenio, Couachi	66	73
Alpe, Arco, Balilla, Balilla GG, Balilla Sollana, Bomba, Bombon, Colina, Elio, Flipper, Frances, Lido, Riso, Matusaka, Monticili, Pegonil, Sara, Strella, Thainato, Thaiperla, Ticinese, Veta, Leda, Mareny, Clot, Albada, Guadiamar	65	73
Ispaniki A, Makedonia	64	73
Bravo, Europa, Loto, Riva, Rosa Marchetti, Savio, Veneria	63	72
Tolima	63	71
Inca	63	70
Alfa, Ariete, Bahia, Carola, Cigalon, Corallo, Cripto, Cristal, Drago, Eolo, Girona, Gladio, Graldo, Indio, Italico, Jucar, Koral, Lago, Lemont, Mercurio, Miara, Molo, Navile, Niva, Onda, Padano, Panda, Pierina, Marchetti, Ribe, Ringo, Rio, S. Andrea, Saturno, Senia, Sequial, Smeraldo, Star, Stirpe, Vela, Vitro, Calca, Dion, Zeus	62	72
Strymonas	62	71
Anseatico, Baldo, Belgioioso, Betis, Euribe, Italpatna, Marathon, Redi, Ribello, Rizzotto, Rocca, Roma, Romanico, Romeo, Tebre, Volano	61	72
Bonnet Bell, Rita, Silla, Thaibonnet, L 202, Puntal	60	72
Evropi, Melas	60	70
Arborio, Blue Belle, Blue Belle “E”, Blue Bonnet, Calendal, Razza 82, Rea	58	72
Maratelli, Precoce Rossi	58	70
Carnaroli, Elba, Vialone Nano	57	72
Axios	57	67
Roxani	57	66
Pygmalion	52	71
Nenosauktas šķirnes	64	72

B DAĻA

BOJĀTO RĪSU GRAUDU MAKSIMĀLAIS PROCENTUĀLAIS DAUDZUMS

Laba, atbilstīga un tirgus prasībām piemērota kvalitāte rīsu graudiem ir tad, ja dažādu piemaisījumu procentuālais daudzums, citu šķirņu rīsu graudu procentuālais daudzums un tādu nevainojamas kvalitātes graudu procentuālais daudzums, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 III pielikumā noteiktajai standarta kvalitātei, nepārsniedz maksimālos procentuālos daudzumus, kas norādīti katram rīsu veidam turpmāk.

“Dažādi piemaisījumi” ir citi svešas izcelsmes piemaisījumi, izņemot rīsus.

Graudu bojājumu vai piemaisījuma veids	Apaļgraudu rīsi KN kods 1006 10 92	Vidējgraudu un garengraudu A tipa rīsi KN kods 1006 10 94 un 1006 10 96	Garengraudu B tipa rīsi KN kods 1006 10 98
Krītaini graudi	6	4	4
Sarkansvītroti graudi	10	5	5
Iekrāsoti un plankumaini graudi	4	2,75	2,75
Dzintarkrāsas graudi	1	0,50	0,50
Dzelteni graudi	0,175	0,175	0,175
Dažādi piemaisījumi	1	1	1
Citu šķirņu rīsu graudi	5	5	5

IV PIELIKUMS

(19. panta 1. punkts)

CENU PAAUGSTINĀJUMI UN SAMAZINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ CIETAJIEM KVIEŠIEM

Cenu paaugstinājumus un samazinājumus attiecībā uz cietajiem kviešiem piemēro to kombinācijā, kā noteikts turpmāk:

ja intervencei piedāvāto cieto kviešu mitruma saturs ir zemāks par 14 %, piemēro cenu paaugstinājumus, kas norādīti turpmāk ievietotajā I tabulā:

I. tabula

Cenu paaugstinājumi par cieto kviešu mitruma saturu

Mitruma saturs (%)	Cenu paaugstinājums (EUR/t)
13,4	0,1
13,3	0,2
13,2	0,3
13,1	0,4
13,0	0,5
12,9	0,6
12,8	0,7
12,7	0,8
12,6	0,9
12,5	1,0
12,4	1,1
12,3	1,2
12,2	1,3
12,1	1,4
12,0	1,5
11,9	1,6
11,8	1,7
11,7	1,8
11,6	1,9
11,5	2,0
11,4	2,1
11,3	2,2
11,2	2,3
11,1	2,4
11,0	2,5
10,9	2,6
10,8	2,7
10,7	2,8
10,6	2,9
10,5	3,0
10,4	3,1
10,3	3,2
10,2	3,3
10,1	3,4
10,0	3,5

ja mitruma saturs pārsniedz 14 %, piemēro turpmāk ievietotajā II tabulā norādītos cenu samazinājumus:

II. tabula

Cenu samazinājumi par cieto kviešu mitruma saturu

Mitruma saturs (%)	Cenu samazinājums (EUR/t)
14,5	1,0
14,4	0,8
14,3	0,6
14,2	0,4
14,1	0,2

c)	ja sadīgušu šķeltu graudu procentuālais daudzums cietajiem kviešiem pārsniedz 3 %, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

d)	ja graudu piemaisījumu procentuālais daudzums cietajiem kviešiem pārsniedz 2 %, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

e)	ja sadīgušu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 2,5 %, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

f)	ja dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālais daudzums cietajiem kviešiem pārsniedz 0,5 %, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,1 apmērā;

g)	ja stiklainību zaudējušo graudu procentuālais daudzums cietajiem kviešiem pārsniedz 20 %, tad par katru papildu 1 % vai 1 % daļu piemēro samazinājumu EUR 0,2 apmērā.

V PIELIKUMS

(19.panta 1.punkts)

CENU PAAUGSTINĀJUMI UN SAMAZINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ RĪSIEM

Intervencei piedāvātu nelobītu rīsu intervences cenai piemēro cenu paaugstinājumus un samazinājumus, intervences cenu reizinot ar to procentos izteikto samazinājumu un paaugstinājumu summu, kuri noteikti šādi:

ja iznākums pēc pārstrādes atšķiras no pārstrādes pamatiznākuma attiecīgajai šķirnei, kas paredzēta šīs regulas III pielikuma A daļā, par katras šķirnes rīsiem piemērojamie paaugstinājumi un samazinājumi ir noteikti turpmāk ievietotajā I tabulā:

1. tabula

Cenu paaugstinājumi un samazinājumi attiecībā uz rīsu iznākumu pēc pārstrādes

Nelobīto slīpēto rīsu veselo graudu iznākums	Palielinājumi un samazinājumi par iznākuma procentu
Lielāks par pamatiznākumu	Paaugstinājums 0,75 % apmērā
Mazāks par pamatiznākumu	Samazinājums 1 % apmērā

Nelobīto slīpēto rīsu kopējais iznākums	Palielinājumi un samazinājumi par iznākuma procentu
Lielāks par pamatiznākumu	Paaugstinājums 0,60 % apmērā
Mazāks par pamatiznākumu	Samazinājums 0,80 % apmērā

ja graudu bojājumi nelobītiem rīsiem pārsniedz pielaides, kas atļautas standarta kvalitātes nelobītiem rīsiem, piemērojamais intervences cenas samazinājums procentos katram rīsu veidam ir noteikts turpmāk ievietotajā II tabulā:

2. tabula

Cenu samazinājumi attiecībā uz bojātiem rīsu graudiem

Graudu bojājumu veids	Bojāto graudu procentuālais daudzums, par kādu piemēro intervences cenas pazeminājumu			Samazinājums procentos (1), ko piemēro par katru papildu novirzi salīdzinājumā ar zemāko robežu
Graudu bojājumu veids	Apaļgraudu rīsi KN kods 1006 10 92	Vidējgraudu un garengraudu A tipa rīsi KN kods 1006 10 94 un 1006 10 96	Garengraudu B tipa rīsi KN kods 1006 10 98
Krītaini graudi	No 2 līdz 6 %	No 2 līdz 4 %	No 1,5 līdz 4 %	1 % par katru 0,5 % lielu papildu novirzi
Sarkansvītroti graudi	No 1 līdz 10 %	No 1 līdz 5 %	No 1 līdz 5 %	1 % par katru 1 % lielu papildu novirzi
Iekrāsoti un plankumaini graudi	No 0,50 līdz 4 %	No 0,50 līdz 2,75 %	No 0,50 līdz 2,75 %	0,8 % par katru 0,25 % lielu papildu novirzi
Dzintarkrāsas graudi	No 0,05 līdz 1 %	No 0,05 līdz 0,50 %	No 0,05 līdz 0,50 %	1,25 % par katru 0,25 % lielu papildu novirzi
Dzelteni graudi	No 0,02 līdz 0,175 %	No 0,02 līdz 0,175 %	No 0,02 līdz 0,175 %	6 % par katru 0,125 % lielu papildu novirzi

c)	ja nelobītu rīsu mitruma saturs pārsniedz 13 %, intervences cenas samazinājums procentos atbilst starpībai starp intervencei piedāvāto nelobīto rīsu mitruma saturu procentos, kas aprēķināts ar vienu zīmi aiz komata, un 13 %;

d)	ja nelobīti rīsi satur vairāk nekā 0,1 % dažādu piemaisījumu, šos rīsus iepērk ar intervences cenas samazinājumu 0,02 % apmērā par katru papildu 0,01 % novirzi;

e)	ja kādu noteiktas šķirnes nelobītu rīsu partiju piedāvā intervencei un ja šajā partijā citu šķirņu rīsu graudu daudzums pārsniedz 3 %, šo partiju iepērk ar intervences cenas samazinājumu 0,1 % apmērā par katru papildu 0,1 % novirzi.

2.	Pielikuma 1. punktā minētos paaugstinājumus un pazeminājumus nosaka par piedāvāto partiju, pamatojoties uz vidējo svērto, kas iegūts, veicot 16. pantā definēto reprezentatīvo paraugu analīzes.

(1) Bojāto graudu daudzuma novirzi no pieļaujamās normas aprēķina līdz procenta simtdaļas precizitātei.

VI PIELIKUMS

(27. panta otrā daļa)

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 489/2005	Šī regula
1. pants	—
2. panta 1. punkts	4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts
2. panta 2. punkts	—
3. panta 1. punkts	15. panta 1. punkts
3. panta 2. punkts	15. panta 2. punkts
3. panta 3. punkts	III pielikuma B daļa
4. pants	V pielikums
5. pants	—
6. panta 1. punkta pirmā daļa	4. panta 1. punkts
6. panta 1. punkta otrā daļa	—
6. panta 2. un 3. punkts	4. panta 2. punkta a) apakšpunkts
6. panta 4. punkts	4. panta 3. punkts
6. panta 5. punkts	5. panta 1. punkts
7. pants	—
8. panta 1. un 2. punkts	11. panta 1. punkts
8. panta 3. punkts	—
9. panta 1. punkts	10. panta 1. punkta pirmā daļa
9. panta 2. punkta pirmā daļa	10. panta 2. punkts
9. panta 2. punkta otrā daļa	—
9. panta 3. punkts	10. panta 3. punkts
10. panta 1. punkts	17. panta 1. punkts
10. panta 2. punkts	10. panta 4. punkta pirmā daļa
10. panta 3. punkts	10. panta 4. punkta otrā daļa
11. pants	—
12. panta 1. un 2. punkts	16. panta 1. un 2. punkts
12. panta 3. punkts	—
13. panta 1. punkta pirmā daļa	14. pants
13. panta 1. punkta otrā daļa	16. panta 4. punkts
13. panta 2. punkts	16. panta 5. punkts
14. pants	18. pants
15. panta 1. punkta pirmā daļa	19. panta 1. punkta pirmā daļa
15. panta 1. punkta otrā daļa	—
15. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa	19. panta 2. punkts
15. panta 2. punkta trešā daļa	19. panta 2. punkta trešā daļa
16. pants	—
17. pants	16. panta 3. punkts
18. pants	21. pants
I pielikums	—
II pielikuma A daļa	III pielikuma A daļa
II pielikuma B daļa	V pielikums
III pielikums	III pielikuma B daļa
IV pielikums	V pielikums
V pielikums	—
VI pielikums	—