IA PIELIKUMS

ATĻAUTĀS VĪNDARĪBAS METODES UN PROCESI

1		2	3
Vīndarības metodes		Izmantošanas nosacījumi (1)	Izmantošanas ierobežojumi
1	Gāzēšana vai skābekļa pievienošana, izmantojot gāzveida skābekli
2	Termiskā apstrāde
3	Izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana ar inertu filtrēšanas “aģentu” vai bez tā		Iespējamās “aģenta” izmantošanas rezultātā apstrādātajā produktā nedrīkst palikt nekādi nevēlami piemaisījumi
4	Oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai tos savstarpēji kombinējot, lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, vienlaikus pasargājot to no gaisa iedarbības
5	Sausu vīna raugu vai raugu vīna suspensijā izmantošana	Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā, kā arī visu kategoriju dzirkstošā vīna otrajai fermentācijai
6	Vienas vai vairāku šādu vielu izmantošana, lai veicinātu raugu augšanu, iespējami pievienojot mikrokristālisko celulozi kā nesēju:
	— diamonija fosfāta vai amonija sulfāta pievienošana	Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā, kā arī visu kategoriju dzirkstošā vīna otrajai fermentācijai	Izmantošana attiecīgi 1 g/l (izteikts sāļos) (2) robežās vai 0,3 g/l robežās otrajai dzirkstošo vīnu fermentācijai
	— amonija bisulfīta pievienošana	Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā	Izmantošana attiecīgi 0,2 g/l (izteikts sāļos) (2) robežās un 7. punktā paredzētajās robežās
	— tiamīna hidrohlorīda pievienošana	Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā, kā arī visu kategoriju dzirkstošā vīna otrajai fermentācijai	Izmantošana 0,6 mg/l (izteikts tiamīnā) robežās katrai apstrādei
7	Sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana		Robežas (maksimālais daudzums tirgū laistā produktā) paredzētas IB pielikumā
8	Sēra dioksīda izdalīšana ar fizikāliem procesiem	Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, rektificētai koncentrētai vīnogu misai un jaunvīnam fermentācijas procesā
9	Apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā	Tikai misām un jaunvīniem fermentācijas procesā, rektificētai koncentrētai vīnogu misai un baltvīniem	Sausa produkta izmantošanas robeža – 100 g uz hl
10	Dzidrināšana, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas vīndarības nolūkā: — pārtikas želatīns, — augu izcelsmes proteīni, kuri iegūti no labības vai zirņiem, — zivju līme, — kazeīns un kālija kazeināts, — albumīns, — bentonīts, — silīcija dioksīds gēla vai koloīda šķīduma veidā, — kaolīns, — tanīns, — pektinolītiskie enzīmi, — beta-glikanāzes enzimātiskie preparāti	Beta-glikanāzes izmantošanas nosacījumi ir paredzēti 1. papildinājumā
11	Sorbīnskābes izmantošana kālija sorbāta veidā		Maksimālais sorbīnskābes daudzums apstrādātajā produktā, kas ir laists tirgū – 200 mg/l
12	L(+) vīnskābes, L-ābolskābes, D, L-ābolskābes vai pienskābes izmantošana paskābināšanai	Nosacījumi un ierobežojumi paredzēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma C un D daļā un šīs regulas 11. un 13. pantā Specifikācijas L(+) vīnskābei paredzētas 2. papildinājuma 2. punktā
13	Atskābināšanas nolūkā izmanto vienu vai vairākas šādas vielas: — neitrāls kālija tartrāts, — kālija bikarbonāts, — kalcija karbonāts, kas var saturēt nelielus L(+) vīnskābes un L(-) ābolskābes kalcija dubultsāļu daudzumus, — kalcija tartrāts, — L(+) vīnskābe, — smalkā pulverī saberzts homogēns preparāts, kas sastāv no vīnskābes un kalcija karbonāta līdzvērtīgās proporcijās	Nosacījumi un ierobežojumi paredzēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma C un D daļā un šīs regulas 11. un 13. pantā Attiecībā uz L(+) vīnskābi – 2. papildinājumā paredzētajos nosacījumos
14	Aleppo priedes sveķu pievienošana	3. papildinājumā paredzētajos nosacījumos
15	Rauga šūnu sieniņu preparātu izmantošana		Izmantošana 40 g/hl robežās
16	Polivinilpolipirolidona izmantošana		Izmantošana 80 g/hl robežās
17	Pienskābes baktēriju izmantošana
18	Lizocīma pievienošana		Izmantošana 500 mg/l robežās (kad vielu pievieno misai un vīnam, kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 500 mg/l).
19	L-askorbīnskābes pievienošana		Maksimālais daudzums apstrādātajā vīnā, kas laists tirgū – 250 mg/l (3)
20	Jonu apmaiņas sveķu izmantošana	Tikai vīnogu misai, no kuras paredzēta rektificētas koncentrētas vīnogu misas gatavošana, ievērojot 4. papildinājumā paredzētos nosacījumus
21	Tādu svaigu, nebojātu un neatšķaidītu vīna nogulšņu izmantošana sausajos vīnos, kas satur raugus, kuri radušies nesenā sauso vīnu raudzēšanas procesā	Produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā	Daudzumi, kas nepārsniedz 5 % no apstrādātā produkta tilpuma
22	Caurpūšana [barbotēšana] ar argonu vai slāpekli
23	Oglekļa dioksīda pievienošana	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 7. un 9. punktā	Attiecībā uz negāzētiem vīniem maksimālais oglekļa dioksīda daudzums apstrādātā vīnā, kas laists tirgū, ir 3 g/l, un ar oglekļa dioksīdu saistītajam pārspiedienam 20 °C temperatūrā jābūt mazākam par 1 bāru.
24	Citronskābes pievienošana vīna stabilizācijas nolūkā	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6. 7., 8., 9., 15. un 16. punktā	Maksimālais daudzums apstrādātajā vīnā, kas laists tirgū: 1g/l
25	Tanīnu pievienošana	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6. 7., 8., 9., 15. un 16. punktā
26	Apstrāde: — baltvīnu un sārtvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu, — sarkanvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu vai ar kalcija fitātu	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6. 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 5. papildinājumā paredzētos nosacījumus	Kalcija fitāta izmantošanas robeža ir 8 g/hl
27	Metavīnskābes pievienošana	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā	Izmantošana 100 mg/l robežās
28	Akācijas sveķu [gumiarābika] izmantošana	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6. 7., 8., 9., 15. un 16. punktā
29	D, L-vīnskābes, ko sauc arī par vīnogskābi, vai arī tās neitrālā kālija sāļa izmantošana, lai nogulsnētu lieko kalciju	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 5. papildinājumā paredzētos nosacījumus
30	Šādu vielu lietošana, lai veicinātu vīnskābes sāļu [tartrāta sāļu] nogulsnēšanos: — kālija bitartrāts vai kālija hidrogentartrāts, — kalcija tartrāts	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā	Kalcija tartrāta izmantošanas robeža ir 200 g/hl
31	Vara sulfāta vai vara citrāta izmantošana, lai novērstu garšas vai smaržas trūkumus vīnā	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā	Izmantošanas robeža ir 1 g/hl ar nosacījumu, ka vara saturs šādi apstrādātā produktā nav lielāks par 1 mg/l
32	Karameles pievienošana Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (4), nozīmē, lai pastiprinātu krāsu	Tikai desertvīniem
33	Tīra parafīna disku, kas piesūcināti ar alilizotiocianātu, izmantošana, lai radītu sterilu atmosfēru	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un vīnam Atļauts tikai Itālijā, kamēr tas nav aizliegts ar šīs valsts tiesību aktiem un tikai traukos ar vairāk nekā 20 litru tilpumu	Vīnā nedrīkst saglabāties nekādi alilizotiocianāta piemaisījumi
34	Dimetildikarbonāta (DMDC) pievienošana vīnam mikrobioloģiskai stabilizācijai	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 6. papildinājumā paredzētos nosacījumus	Izmantošanas robeža ir 200 mg/l, un tirdzniecībā laistajā vīnā nav redzamu nosēdumu
35	Raugu mannoproteīnu pievienošana, lai nodrošinātu vīnskābes un proteīna stabilizāciju vīnos	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā
36	Elektrodialīzes apstrāde, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 7. papildinājumā paredzētos nosacījumus
37	Ureāzes izmantošana, lai samazinātu urīnvielas līmeni vīnā	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 8. papildinājumā paredzētos nosacījumus
38	Ozolkoksnes gabalu izmantošana vīndarības procesā, tostarp svaigu vīnogu un vīnogu misas fermentācijai	9. papildinājumā paredzētajos nosacījumos
39	Izmantošana: — kalcija algināts vai — kālija algināts	Tikai tādu visu kategoriju dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu gatavošanai, kuri iegūti, tos raudzējot pudelē, un kam nogulsnes atdala dekantējot
40	Vīna spirta koncentrācijas daļēja samazināšana	Tikai vīnam, ievērojot 10. papildinājumā paredzētos nosacījumus
41	Polivinilimidazola/polivinilpirolidona (PVI/PVP) kopolimēru izmantošana, lai samazinātu vara, dzelzs un smago metālu saturu	11. papildinājumā paredzētajos nosacījumos	Izmantošana 500 mg/l robežās (kad vielu izmanto misai un vīnam, tās kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 500 mg/l)
42	Karboksimetilcelulozes (celulozes gumiarābika aizstājējs) pievienošana, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju	Tikai vīnam un visu kategoriju dzirkstošajiem un pusdzirkstošajiem vīniem	Izmantošana 100 mg/l robežās
43	Apstrāde ar katjonītiem, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju	Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 12. papildinājumā paredzētos nosacījumus

---

(1)  Ja nav noteikts citādi, aprakstīto metodi vai procesu var izmantot svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko lieto tiešā patēriņā pārtikā kā tādu, vīnam, visu kategoriju dzirkstošajiem vīniem, pusdzirkstošajam vīnam, gāzētam pusdzirkstošajam vīnam, desertvīnam, vīniem no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām un vīniem no pārgatavinātām vīnogām.

(2)  Šos amonija sāļus vielas var izmantot arī kopā, nepārsniedzot kopumā 1g/l un nepārkāpjot iepriekš norādītās īpašās 0,3 g/vai 0,2 g/l robežas.

(3)  Izmantošanas robeža ir 250 mg/l katrai apstrādei.

(4)  OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.

IB PIELIKUMS

PIEĻAUJAMAIS SĒRA DIOKSĪDA SATURS VĪNĀ

A.   SĒRA DIOKSĪDA SATURS VĪNĀ

1.	Kopējais sēra dioksīda saturs vīnos, izņemot dzirkstošos vīnus un desertvīnus, kurus laiž tirgū tiešam patēriņam pārtikā, nedrīkst pārsniegt: a) 150 miligramus litrā sarkanvīniem; b) 200 miligramus litrā baltvīniem un sārtvīniem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta a) un b) apakšpunkta, vīniem ar cukura saturu, ko izsaka kā glikozes un fruktozes summu, kas nav mazāka par 5 gramiem litrā, maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu palielina līdz: a) 200 miligramiem litrā sarkanvīniem un b) 250 miligramiem litrā baltvīniem un sārtvīniem; c) 300 miligramiem litrā: — vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “Spätlese” saskaņā ar Kopienas noteikumiem, — baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātus cilmes vietu nosaukumus: Bordeaux supérieur, Graves de Vayres, Côtes de Bordeaux-Saint-Macaire, Premières Côtes de Bordeaux, Côtes de Bergerac, Haut Montravel, Côtes de Montravel, Gaillac, Rosette un Savennières, — baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātus cilmes vietu nosaukumus Allela, Navarra, Penedès, Tarragona un Valencia un Comunidad Autónoma del Pais Vasco izcelsmes vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kurus apraksta ar apzīmējumu “vendimia tardia”, — saldajiem vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Binissalem-Mallorca”, — vīniem, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, saskaņā ar Lielbritānijas tiesību aktiem, ja cukura saturs pārsniedz 45 g/l, — Ungārijas vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Tokaji”, kurus saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem apzīmē ar nosaukumu “Tokaji édes szamorodni” vai “Tokaji száraz szamorodni”, — vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātus cilmes vietu nosaukumus: Loazzolo, Alto Adige un Trentino, kurus apraksta ar apzīmējumiem vai vienu apzīmējumu: “passito” vai “vendemmia tardiva”, — vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Colli orientali del Friuli ar apzīmējumu “Picolit”, — vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Moscato di Pantelleria naturale vai Moscato di Pantelleria, — Čehijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “pozdní sběr”, — Slovākijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumi “neskorý zber” un Slovākijas Tokaj vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Tokajské samorodné suché” vai “Tokajské samorodné sladké”, — Slovēnijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “vrhunsko vino ZGP – pozna trgatev”, — baltvīniem ar šādām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja to kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 15 % un cukura saturs ir lielāks par 45 g/l: — Vin de pays de Franche-Comté, — Vin de pays des coteaux de l’Auxois, — Vin de pays de Saône-et-Loire, — Vin de pays des coteaux de l’Ardèche, — Vin de pays des collines rhodaniennes, — Vin de pays du comté Tolosan, — Vin de pays des côtes de Gascogne, — Vin de pays du Gers, — Vin de pays du Lot, — Vin de pays des côtes du Tarn, — Vin de pays de la Corrèze, — Vin de pays de l’Île de Beauté, — Vin de pays d’Oc, — Vin de pays des côtes de Thau, — Vin de pays des coteaux de Murviel, — Vin de pays du Val de Loire, — Vin de pays de Méditerranée, — Vin de pays des comtés rhodaniens, — Vin de pays des côtes de Thongue, — Vin de pays de la Côte Vermeille, — Grieķijas izcelsmes saldajiem vīniem, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par vai vienāda ar 15 % un cukura saturs lielāks par vai vienāds ar 45 g/l, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes: — Τοπικός Οίνος Τυρνάβου (Regional wine of Tyrnavos), — Αχαϊκός Τοπικός Οίνος (Regional wine of Ahaia), — Λακωνικός Τοπικός Οίνος (Regional wine of Lakonia), — Τοπικός Οίνος Φλώρινας (Regional wine of Florina), — Τοπικός Οίνος Κυκλάδων (Regional wine of Cyclades), — Τοπικός Οίνος Αργολίδας (Regional wine of Argolida), — Τοπικός Οίνος Πιερίας (Regional wine of Pieria), — Αγιορείτικος Τοπικός Οίνος (Regional wine of Mount Athos- Regional wine of Holy Mountain), — Kipras izcelsmes saldajiem vīniem, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par vai vienāda ar 15 % un cukura saturs ir lielāks par vai vienāds ar 45 g/l, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Κουμανδαρία (Commandaria), — Kipras izcelsmes saldajiem vīniem, kuri iegūti no pārgatavinātām vīnogām vai vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par vai vienāda ar 15 % un cukura saturs ir lielāks par vai vienāds ar 45 g/l, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot kādu no šādām aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm: — Τοπικός Οίνος Λεμεσός (Regional wine of Lemesos), — Τοπικός Οίνος Πάφος (Regional wine of Pafos), — Τοπικός Οίνος Λάρνακα(Regional wine of Larnaka), — Τοπικός Οίνος Λευκωσία (Regional wine of Lefkosia), d) 350 miligramiem litrā: — vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “Auslese” saskaņā ar Kopienas tiesību aktu noteikumiem, — Rumānijas baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātus cilmes vietu nosaukumus: Murfatlar, Cotnari, Târnave, Pietroasa, Valea Călugărească, — Čehijas izcelsmes vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “výběr z hroznů”, — Slovākijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmatot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “výber z hrozna” un Slovākijas Tokaj vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Tokajský másláš” vai “Tokajský forditáš”, — Slovēnijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “vrhunsko vino ZGP – izbor”; e) 400 miligramiem litrā: — vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumus “Beerenauslese”, “Ausbruch”, “Ausbruchwein”, “Trockenbeerenauslese”, “Strohwein”, “Schilfwein” un “Eiswein” saskaņā ar Kopienas tiesību aktu noteikumiem, — baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātus cilmes vietu nosaukumus: Sauternes, Barsac, Cadillac, Cérons, Loupiac, Sainte-Croix-du-Mont, Monbazillac, Bonnezeaux, Quarts de Chaume, Coteaux du Layon, Coteaux de l'Aubance, Graves Supérieures, Sainte-Foy Bordeaux, Saussignac, Jurançon, izņemot tad, ja pievienots apzīmējums “sec”, Anjou-Coteaux de la Loire, Coteaux du Layon, kuram pievienots izcelsmes pilsētas nosaukums, Chaume, Coteaux de Saumur, Pacherenc du Vic Bilh, izņemot tad, ja pievienots apzīmējums “sec”, Alsace un Alsace grand cru, kuram pievienots apzīmējums “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”, — Ģrieķijas izcelsmes saldajiem vīniem, kuri ražoti no pārgatavinātām vīnogām, un saldajiem vīniem, kas ražoti no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, kuru atlikumcukura saturs, kas izteikts kā cukurs, ir vienāds ar vai pārsniedz 45 g/l un attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot kādu no šādiem aizsargātas cilmes vietas nosaukumiem: Σάμος (Samos), Ρόδος (Rhodes), Πατρα (Patras), Ρίο Πατρών (Rio Patron), Κεφαλονία (Céphalonie), Λήμνος (Limnos), Σητεία (Sitia), Σαντορίνη (Santorin), Νεμέα (Néméa), Δαφνές (Daphnès, kā arī saldajiem vīniem, kas ražoti no pārgatavinātām vīnogām, un saldajiem vīniem, kas ražoti no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot kādu no šādām aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm: Σιάτιστας (Siatista), Καστοριάς (Kastoria), Κυκλάδων (Cyclades), Μονεμβάσιος (Monemvasia), Αγιορείτικος (Mount Athos – Holy Mountain), — Čehijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumus “výběr z bobulí”, “výběr z cibéb”, “ledové víno” vai “slámové víno”, — Slovākijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “bobuľový výber”, “hrozienkový výber”, “cibébový výber”, “ľadové víno” vai “slamové víno”, un Slovākijas Tokaj vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātus cilmes vietas nosaukumus “Tokajský výber”, “Tokajská esencia”, “Tokajská výberová esencia”, — Ungārijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kurus saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem apzīmē ar nosaukumu “Tokaji máslás”, “Tokaji fordítás”, “Tokaji aszúeszencia”, “Tokaji eszencia”, “Tokaji aszú” vai “Töppedt szőlőből készült bor”, — vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Albana di Romagna” un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “passito”, — Luksemburgas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumiem “vendanges tardives”, “vin de glace” ou “vin de paille”, — baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Douro” ar apzīmējumu “colheita tardia”, — Slovēnijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumiem: “vrhunsko vino ZGP – jagodni izbor”, “vrhunsko vino ZGP – ledeno vino” vai “vrhunsko vino ZGP – suhi jagodni izbor”, — Kanādas izcelsmes baltvīni, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “Icewine”.

3.

To vīnu saraksti, kurus apzīmē ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un kuri iekļauti 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā, var tikt grozīti tad, ja tiek grozīti attiecīgo vīnu ražošanas nosacījumi vai tiek mainīta to ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums. Dalībvalstis iepriekš sniedz jebkuru nepieciešamo tehnisko informāciju par attiecīgajiem vīniem, tostarp to specifikācijas, kā arī informāciju par gadā saražoto daudzumu.

4.

Ja tas nepieciešams klimatisko apstākļu dēļ, tad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 113. panta 2. punktā paredzēto procedūru Komisija var nolemt, ka attiecīgās dalībvalstis noteiktās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās var atļaut palielināt šajā punktā minēto maksimālo kopējo sēra dioksīda līmeni, kurš nepārsniedz 300 miligramus litrā, maksimāli par 50 miligramiem litrā vīniem, kuri ražoti to teritorijā. To gadījumu saraksts, kuros dalībvalstis var atļaut šādu palielinājumu, ir sniegts 1. papildinājumā.

5.	Dalībvalstis var piemērot stingrākus noteikumus vīniem, kurus ražo to teritorijā.

B.   SĒRA DIOKSĪDA SATURS DESERTVĪNOS

Kopējais sēra dioksīda saturs desertvīnos, kad tos laiž tirdzniecībā tiešam patēriņam pārtikā, nedrīkst pārsniegt:

150 mg/l, ja cukura saturs ir mazāks par 5 g/l;

200 mg/l, ja cukura saturs ir lielāks par vai vienāds ar 5 g/l.

C.   SĒRA DIOKSĪDA SATURS DZIRKSTOŠAJOS VĪNOS

1.	Kopējais sēra dioksīda saturs dzirkstošajos vīnos, kad tos laiž tirdzniecībā tiešam patēriņam pārtikā, nedrīkst pārsniegt: a) 185 mg/l visu kategoriju augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem un b) 235 mg/l citiem dzirkstošajiem vīniem.

2.

Ja dažās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās tas nepieciešams klimatisko apstākļu dēļ, tad attiecīgās dalībvalstis var atļaut attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem vīniem to teritorijā palielināt kopējo maksimālo sēra dioksīda saturu līdz 40 miligramiem litrā ar nosacījumu, ka vīnu, uz ko attiecas minētā atļauja, nenosūtīs ārpus konkrētās dalībvalsts.

IC PIELIKUMS

PIEĻAUJAMAIS GAISTOŠO SKĀBJU SATURS VĪNĀ

1.	Maksimālais gaistošo skābju saturs nedrīkst pārsniegt: a) 18 miliekvivalentus litrā daļēji fermentētai vīnogu misai; b) 18 miliekvivalentus litrā baltvīniem un sārtvīniem vai c) 20 miliekvivalentus litrā sarkanvīniem.

2.	Daudzumus, kas minēti 1. punktā, piemēro: a) produktiem no vīnogām, ko ievāc Kopienā, ražošanas posmā un visos tirdzniecības posmos; b) daļēji fermentētai vīnogu misai un vīniem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, visos posmos pēc to ievešanas Kopienas ģeogrāfiskajā teritorijā.

3.

Atkāpes no 1. punkta var paredzēt attiecībā uz: a) noteiktiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un noteiktiem vīniem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), — ja tie ir nogatavināti vismaz divus gadus vai — ja tie ir gatavoti saskaņā ar īpašām metodēm; b) vīniem, kuriem kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 13 %. Dalībvalstis paziņo par šīm atkāpēm Komisijai, kas tās dara zināmas pārējām dalībvalstīm.

ID PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMI UN NOSACĪJUMI VĪNA SALDINĀŠANAI

1.	Vīna saldināšana ir atļauta tikai tad, ja to veic, izmantojot vienu vai vairākus šādus produktus: a) vīnogu misa; b) koncentrēta vīnogu misa; c) rektificēta koncentrēta vīnogu misa. Konkrētā vīna kopējo spirta tilpumkoncentrāciju nevar palielināt par vairāk nekā 4 %.

2.	To importēto vīnu saldināšana, kuri paredzēti tiešam patēriņam pārtikā un kuri ir apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Kopienas teritorijā ir aizliegta. Attiecībā uz citu importēto vīnu saldināšanu ir jāievēro tādi paši nosacījumi, kā tie, kurus piemēro Kopienā ražotajiem vīniem.

3.

Vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saldināšanu dalībvalsts var atļaut tikai tad, ja to veic: a) ievērojot šā pielikuma pārējā daļā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus; b) tā reģiona robežās, kur ražots konkrētais vīns, vai apgabalā, kurš atrodas tiešā šā reģiona tuvumā. 1. punktā minētajai vīnogu misai un koncentrētai vīnogu misai ir jābūt no tā paša reģiona, kā tam vīnam, kura saldināšanai minēto misu izmanto.

4.	Vīnu saldināšana ir atļauta tikai ražošanas un vairumtirdzniecības posmā.

5.

Vīnu saldināšana ir jāveic, ievērojot šādus īpašus administratīvos noteikumus: a) jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt saldināšanu, iesniedz paziņojumu tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras teritorijā darbība notiks; b) šos paziņojumus izdara rakstiski. Kompetentajai iestādei tie jāsaņem vismaz 48 stundas pirms dienas, kad jānotiek saldināšanas darbībai; c) tomēr, ja kāds uzņēmums bieži vai pastāvīgi veic saldināšanas darbības, tad dalībvalstis var atļaut nosūtīt kompetentajām iestādēm paziņojumu, kas attiecas uz vairākām darbībām vai uz konkrētu laika posmu. Tādus paziņojumus pieņem tikai ar nosacījumu, ka uzņēmums ieraksta reģistrā katru saldināšanas darbību, kā arī informāciju, kas norādīta d) apakšpunktā; d) paziņojumos jāietver šāda informācija: — apstrādājamā vīna daudzums un tā kopējā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija, — pievienojamās vīnogu misas daudzums un kopējā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija vai pievienojamās koncentrētās vīnogu misas vai rektificētās koncentrētās vīnogu misas daudzums un blīvums atkarībā no situācijas, — vīna kopējā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pēc saldināšanas. Personas, kas minētas a) apakšpunktā, izdara ierakstus ienākošo un izejošo preču reģistros, norādot vīnogu misas, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas daudzumu, ko tās glabā saldināšanas darbībām.

II PIELIKUMS

ATĻAUTĀS VĪNDARĪBAS METODES UN IEROBEŽOJUMI, KO PIEMĒRO DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM, AUGSTAS KVALITĀTES DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM UN AUGSTAS KVALITĀTES AROMĀTISKIEM DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM

A.   Dzirkstošais vīns

1.

Šā pielikuma šajā punktā, kā arī B daļā un C daļā izmantoto terminu nozīme ir šāda: a) “liqueur de tirage” (vīna rauga tīrkultūra) – produkts, ko pievieno mucas saturam [cuvée], lai vīnu padarītu dzirkstošu; b) “liqueur d'expédition” (saldinātājs) – produkts, ko pievieno dzirkstošajiem vīniem, lai piešķirtu tiem īpašas garšas īpašības.

2.	Saldinātājs drīkst saturēt tikai: — saharozi, — vīnogu misu, — daļēji fermentētu vīnogu misu, — koncentrētu vīnogu misu, — rektificētu koncentrētu vīnogu misu, — vīnu vai — minēto produktu maisījumu, kam iespējams pievienot vīna destilātu.

3.	Neskarot bagātināšanu, kas attiecībā uz cuvée sastāvdaļām atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2008, jebkāda cuvée bagātināšana ir aizliegta.

4.

Tomēr katra dalībvalsts attiecībā uz tiem reģioniem un šķirnēm, kurām tas ir tehniski pamatots, var atļaut cuvée bagātināšanu dzirkstošo vīnu ražošanas vietā ar nosacījumu, ka: a) neviena no cuvée sastāvdaļām iepriekš nav tikusi bagātināta; b) minētās sastāvdaļas ir iegūtas tikai no vīnogām, kas novāktas tās teritorijā; c) bagātināšanu veic vienā reizē; d) netiek pārsniegtas šādas robežas: i) 3 % tilpuma attiecībā uz cuvée, kurā ietilpst sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas A zonas; ii) 2 % tilpuma attiecībā uz cuvée, kurā ietilpst sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas B zonas; iii) 1,5 % tilpuma attiecībā uz cuvée, kurā ietilpst sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas C zonas; e) izmantotā metode ir saharozes, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošana.

5.

Vīna rauga tīrkultūras un saldinātāja pievienošanu neuzskata ne par bagātināšanu, ne par saldināšanu. Vīna rauga tīrkultūras pievienošana nedrīkst palielināt cuvée kopējo spirta tilpumkoncentrāciju par vairāk nekā 1,5 %. Šo palielinājumu mēra, aprēķinot starpību starp cuvée kopējo spirta tilpumkoncentrāciju un dzirkstošā vīna kopējo spirta tilpumkoncentrāciju pirms saldinātāja pievienošanas.

6.	Saldinātāja pievienošanu veic tādā veidā, lai nepalielinātu dzirkstošā vīna faktisko spirta tilpumkoncentrāciju par vairāk nekā 0,5 %.

7.	Cuvée un tā sastāvdaļu saldināšana ir aizliegta.

8.

Papildus iespējamai cuvée sastāvdaļu paskābināšanai vai atskābināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 noteikumiem, var veikt cuvée paskābināšanu vai atskābināšanu. Cuvée paskābināšana un atskābināšana ir procesi, kas viens otru savstarpēji izslēdz. Paskābināšanu var veikt tikai maksimāli līdz 1,5 gramiem litrā, ko izsaka kā vīnskābi, tas ir, 20 miliekvivalenti litrā.

9.	Gados, kad ir ārkārtēji laika apstākļi, maksimālo robežu 1,5 grami litrā vai 20 miliekvivalenti litrā drīkst palielināt līdz 2,5 gramiem litrā vai 34 miliekvivalentiem litrā ar nosacījumu, ka produktu dabīgais skābums nav mazāks par 3 g/l, ko izsaka vīnskābē, vai 40 miliekvivalenti litrā.

10.

Dzirkstošajos vīnos ietilpstošais oglekļa dioksīds drīkst būt tikai tāds, kas izdalījies alkoholiskās fermentācijas procesā tajā cuvée, no kā šis vīns ir gatavots. Šāda fermentācija, ja vien tā nav paredzēta vīnogu, vīnogu misas vai daļēji fermentētas vīnogu misas pārstrādei tieši dzirkstošajā vīnā, var rasties tikai no vīna rauga tīrkultūras pievienošanas. Tā var notikt tikai pudelēs vai slēgtās tvertnēs. Oglekļa dioksīda izmantošana pārliešanas ar pretspiedienu gadījumā ir atļauta tikai uzraudzībā un ar nosacījumu, ka tādējādi netiek palielināts spiediens oglekļa dioksīdam, ko satur dzirkstošais vīns.

11.

Attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem, kuri nav dzirkstošie vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu: a) vīna rauga tīrkultūra, kas paredzēta to gatavošanai, var saturēt tikai: — vīnogu misu, — daļēji fermentētu vīnogu misu, — koncentrētu vīnogu misu, — rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai — saharozi un vīnu; b) ieskaitot spirtu, ko satur jebkurš iespējami pievienotais saldinātājs, to faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9,5 %.

B.   Augstas kvalitātes dzirkstošais vīns

1.	Vīna rauga tīrkultūra, kas paredzēta augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu gatavošanai, drīkst saturēt tikai: a) saharozi; b) koncentrētu vīnogu misu; c) rektificētu koncentrētu vīnogu misu; d) vīnogu misu vai daļēji fermentētu vīnogu misu; vai e) vīnu.

2.	Ražotājas dalībvalstis var noteikt jebkuras papildu vai stingrākas īpašības vai nosacījumus tādu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanai un apritei, uz kuriem attiecas šī sadaļa un kurus ražo to teritorijā

3.

Uz augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanu attiecas arī noteikumi, kuri minēti: — A daļā no 1. līdz 10. punktam, — C daļas 3. punktā attiecībā uz faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, C daļas 5. punktā attiecībā uz minimālo pārspiedienu un C daļas 6. un 7. punktā attiecībā uz ražošanas procesa minimālo ilgumu, neskarot B daļas 4. punkta d) apakšpunktu.

4.

Attiecībā uz augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem: a) izņemot atkāpes, tos drīkst iegūt, izmantojot cuvée sagatavošanai tikai tādu vīnogu misu vai tādu daļēji fermentētu vīnogu misu, kuru iegūst no vīnogu šķirnēm, kas ir iekļautas 1. papildinājumā minētajā sarakstā. Tomēr augstas kvalitātes aromātisku dzirkstošo vīnu var gatavot tradicionālā veidā, par cuvée sastāvdaļām izmantojot vīnus, kas iegūti no “Prosecco” šķirnes vīnogām, ko ievāc Trentino-Alto Adige, Veneto un Friuli-Venezia Giulia reģionos; b) kontrolēt fermentācijas procesu pirms un pēc cuvée gatavošanas, lai padarītu cuvée dzirkstošu, drīkst tikai ar saldēšanu vai citiem fizikāliem procesiem; c) saldinātāja pievienošana ir aizliegta; d) augstas kvalitātes aromātiska dzirkstoša vīna ražošanas process nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

C.   Dzirkstošie vīni un augstas kvalitātes dzirkstošie vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

1.	Augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu gatavošanai paredzēto cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz: — 9,5 % vīnogu audzēšanas C III zonās, — 9 % pārējās vīnogu audzēšanas zonās.

2.	Tomēr cuvée, kas paredzēti, lai gatavotu augstas kvalitātes dzirkstošos vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Prosecco di Conegliano Valdobbiadene” un “Montello e Colli Asolani”, kuri iegūti no vienas vīnogu šķirnes, kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 8,5 %.

3.	Augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu faktiskā spirta tilpumkoncentrācija, ieskaitot spirtu, ko satur iespējami pievienots saldinātājs, ir vismaz 10 %.

4.

Vīna rauga tīrkultūra, kas paredzēta dzirkstošo vīnu un augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu gatavošanai, drīkst saturēt tikai: a) saharozi; b) koncentrētu vīnogu misu; c) rektificētu koncentrētu vīnogu misu un a) vīnogu misu; b) daļēji fermentētu vīnogu misu; c) vīnu, kuri ir derīgi, lai iegūtu tādu pašu dzirkstošo vīnu vai augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kā to, kuram tika pievienota vīna rauga tīrkultūra.

5.	Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 5. punkta c) apakšpunkta, augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu pārspiediens nedrīkst būt mazāks par 3 bāriem, ja šo vīnu glabā 20 °C temperatūrā slēgtos traukos ar ietilpību līdz 25 centilitriem.

6.

Augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanas ilgums, ietverot to nogatavināšanu ražošanas uzņēmumā un šo ilgumu sākot skaitīt no tā fermentācijas procesa sākuma, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, nedrīkst būt īsāks par: a) sešiem mēnešiem, ja fermentācijas process, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, notiek slēgtā tvertnē; b) deviņiem mēnešiem, ja fermentācijas process, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, notiek pudelēs.

7.	Tā fermentācijas procesa ilgums, kas paredzēts, lai cuvée kļūtu dzirkstošs, un tā procesa ilgums, kad cuvée atrodas uz nogulām, ir ne mazāks kā: — 90 dienas, — 30 dienas, ja fermentācija notiek traukos ar maisītājiem.

8.	Noteikumus, kuri paredzēti A daļā no 1. līdz 10. punktam un B daļas 2. punktā, piemēro arī dzirkstošajiem vīniem un augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu.

9.

Attiecībā uz augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu: a) šādus vīnus drīkst iegūt, cuvée sagatavošanai izmantojot tikai vīnogu misu vai daļēji fermentētu vīnogu misu no tādām vīnogu šķirnēm, kuras iekļautas 1. papildinājumā sniegtajā sarakstā, ar nosacījumu, ka šādas šķirnes ir atzītas par derīgām augstas kvalitātes dzirkstošā vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanai tajā reģionā, kura nosaukums ir dots šiem augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu. No tā atkāpjoties, augstas kvalitātes aromātiskos dzirkstošos vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu var iegūt, kā cuvée sastāvdaļas izmantojot vīnus, kas iegūti no “Prosecco” vīnogu šķirnes, kuru raža novākta reģionos ar cilmes vietas nosaukumu “Conegliano-Valdobbiadene” un “Montello e Colli Asolani”; b) kontrolēt fermentācijas procesu pirms un pēc cuvée sagatavošanas, lai padarītu cuvée dzirkstošu, drīkst tikai ar saldēšanu vai citiem fizikāliem procesiem; c) saldinātāja pievienošana ir aizliegta; d) augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 6 %; e) augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 10 %; f) tādu augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu pārspiediens, kurus 20 °C temperatūrā glabā slēgtos traukos, nav mazāks par 3 bāriem; g) atkāpjoties no C daļas 6. punkta, augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanas process nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

III PIELIKUMS

ATĻAUTĀS VĪNDARĪBAS METODES UN IEROBEŽOJUMI, KURI PIEMĒROJAMI DESERVĪNIEM UN DESERTVĪNIEM AR AIZSARGĀTU CILMES VIETAS NOSAUKUMU VAI AIZSARGĀTU ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI

A.   Desertvīni

1.

Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minētie produkti, kurus izmanto, lai gatavotu desertvīnus un desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vajadzības gadījumā var būt apstrādāti tikai ar tām vīndarības metodēm un procesiem, kuri minēti Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šajā regulā.

2.

Tomēr: a) dabīgās spirta tilpumkoncentrācijas palielināšana var notikt tikai, izmantojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā minēto produktus; un b) atkāpjoties no šā noteikuma, Spānijai ir dota atļauja atļaut kalcija sulfāta izmantošanu Spānijas vīniem ar tradicionālu apzīmējumu “vino generoso” vai “vino generoso de licor”, ja šāda prakse ir tradicionāla, ar nosacījumu, ka šādi apstrādāta produkta sulfāta saturs, kas izteikts kālija sulfātā, nepārsniedz 2,5 g/l. Turklāt šādi iegūtus vīnus var papildus paskābināt līdz maksimālajai robežai 1,5 g/l.

3.

Neskarot stingrākus noteikumus, ko var pieņemt dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā ražotiem desertvīniem un desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecībā uz šiem produktiem ir atļauts izmantot Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šajā regulā minētās vīndarības metodes.

4.

Turklāt ir atļautas arī šādas darbības: a) saldināšana ar nosacījumu, ka tiek iesniegts paziņojums un ievērota reģistrācijas prasība, ja izmantotie produkti nav bagātināti ar koncentrētu vīnogu misu, izmantojot: — koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna kopējās spirta tilpumkoncentrācijas palielinājums nepārsniedz 3 %, — koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai daļēji fermentētu vīnogu misu, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, Spānijas vīnam ar tradicionālo apzīmējumu “vino generoso de licor” ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna kopējās spirta tilpumkoncentrācijas palielinājums nepārsniedz 8 %, — koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Madeira” un ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna kopējās spirta tilpumkoncentrācijas palielinājums nepārsniedz 8 %; b) spirta, destilāta vai atšķaidīta spirta pievienošana, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā, lai kompensētu zudumus, kas radušies nogatavināšanas laikā izgarošanas rezultātā; c) desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Madeira” nogatavināšana traukos temperatūrā, kas nepārsniedz 50 °C.

5.

Vīnogu šķirnes, no kurām iegūti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minētie produkti, kurus izmanto desertvīnu un desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi gatavošanā, izraugās no tām vīnogu šķirnēm, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. panta 1. punktā.

6.	To Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minēto produktu dabīgā spirta tilpumkoncentrācija, kurus izmanto, lai gatavotu citus desertvīnus, kuri nav desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, nedrīkst būt mazāka par 12 %.

B.   Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (citi noteikumi, kas nav paredzēti šā pielikuma A daļā un kas attiecas īpaši uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu)

1.	To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā izmanto vīnogu misu vai vīnogu misas maisījumu ar vīnu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā ceturtajā ievilkumā, ir iekļauts šā pielikuma 1. papildinājuma A daļā.

2.	To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā pievieno Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunktā minētos produktus, ir iekļauts šā pielikuma 1. papildinājuma B daļā.

3.

Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kā arī šā IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta iii) daļā minētajai koncentrētai vīnogu misai un daļēji fermentētai vīnogu misai, kura iegūta no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, ko izmanto, lai gatavotu desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ir jābūt no tā paša reģiona, kura nosaukums ir dots konkrētajam desertvīnam ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu. Tomēr attiecībā uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Málaga” un “Jerez-Xérès-Sherry” vīnogu misa, koncentrētu vīnogu misa un, piemērojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 VI pielikuma B daļas 4. punktu, daļēji fermentēta vīnogu misa, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta iii) daļā un iegūtas no Pedro “Ximénez” vīnogu šķirnes, var būt no “Montilla-Moriles” reģiona.

4.

Šā pielikuma A daļā no 1. līdz 4. punktam minētās darbības, kas paredzētas, lai gatavotu desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, var veikt tikai 3. punktā minētā reģiona robežās. Tomēr attiecībā uz desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuru apzīmē ar nosaukumu “Porto” kā produktu, ko izgatavo no reģionā ar nosaukumu “Douro” iegūtām vīnogām, papildu ražošana un nogatavināšanas process var notikt vai nu iepriekš minētajā reģionā, vai reģionā Vila Nova de Gaia – Porto.

5.

Neskarot nekādus stingrākus noteikumus, ko dalībvalstis var pieņemt attiecībā uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kas gatavoti to teritorijā: a) to Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minēto produktu dabīgā spirta tilpumkoncentrācija, kurus izmanto, lai ražotu desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu nedrīkst būt mazāka par 12 %. Tomēr noteiktus desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri minēti vienā no šā pielikuma 2. papildinājuma A daļā iekļautajiem sarakstiem, var iegūt: i) vai nu no vīnogu misas ar dabīgo spirta tilpumkoncentrāciju, kas ir vismaz 10 %, ja tas attiecas uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus iegūst, pievienojot atšķaidītu spirtu, ko iegūst no vīna vai vīnogu čagām ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu, iespējams, no tās pašas saimniecības; ii) vai nu no daļēji fermentētas vīnogu misas vai –attiecībā uz otro ievilkumu še turpmāk – no vīna, kura sākotnējā dabīgā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz: — 11 % attiecībā uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ko iegūst, pievienojot neitrālo spirtu vai vīna destilātu ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kura nav mazāka par 70 %, vai vīna izcelsmes spirtu, — 10,5 % attiecībā uz vīniem, kas gatavoti no balto vīnogu misas, kura minēta 2. papildinājuma A daļas 3. sarakstā, — 9 % attiecībā uz Portugāles desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Madeira”, kura ražošana ir tradicionāla un notiek saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros paredzēti precīzi noteikumi attiecībā uz šādu vīnu; b) to desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta, ir mazāka par 17,5 %, bet nav mazāka par 15 %, kā tas bija skaidri noteikts valsts tiesību aktos, ko piemēroja līdz 1985. gada 1. janvārim, ir iekļauts 2. papildinājuma B daļā.

6.

Tradicionālie īpašie apzīmējumi “οίνος γλυκύς φυσικός”, “vino dulce natural”, “vino dolce naturale”, “vinho doce natural” ir paredzēti tiem desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus: — iegūst no vīnogu ražām, no kurām vismaz 85 % ievāc no tām vīnogu šķirnēm, kuras minētas 3. papildinājumā iekļautajā sarakstā, — iegūst no misām ar sākotnējo dabīgo cukura saturu vismaz 212 grami litrā, — iegūst, pievienojot spirtu, destilātu vai atšķaidītu spirtu, kā minēts Regulas (EK) IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā, izslēdzot jebkuru citu bagātināšanu.

7.

Tiktāl, cik tas ir nepieciešams tradicionālajai ražošanas praksei, dalībvalstis attiecībā uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ko ražo to teritorijā, var noteikt, ka tradicionālo īpašo apzīmējumu “vin doux naturel” izmanto tikai tiem desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus: — tieši gatavojuši ražotāji, kuri vīnogu ražu ievāca, ar nosacījumu, ka šīs vīnogas ir tikai no viņu muskatvīnogu (muscats), grenache, maccabéo vai malvoisie vīnogu ražām; tomēr var izmantot arī tās vīnogu ražas, kuras iegūtas no vīna plantācijām, kuras apstādītas ar citām vīnogu šķirnēm kā četras iepriekšminētās šķirnes, ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz 10 % no kopējā vīnogulāju stādu daudzuma, — iegūst, ja ražība no hektāra ir 40 hl robežās vīnogu misai, kura minēta Regulas (EK) 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunkta pirmajā un ceturtajā ievilkumā, un jebkuras lielākas ražības rezultātā visa raža zaudē tiesības uz nosaukumu “vin doux naturel”, — iegūst no vīnogu misas, kuras sākotnējais dabīgais cukura saturs ir vismaz 252 grami litrā, — iegūst, izslēdzot jebkādu citu bagātināšanu, pievienojot vīna izcelsmes spirtu, kurš tīra spirta izteiksmē atbilst minimāli 5 % tilpuma minētās izmantotās vīnogu misas, un maksimāli – tādam tilpumam, kas atbilst mazākajai no divām šādām proporcijām: — vai nu 10 % iepriekš minētās izmantotās vīnogu misas tilpuma, — vai 40 % no galaprodukta kopējās spirta tilpumkoncentrācijas, kas rodas, summējot faktisko spirta tilpumkoncentrāciju un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas ekvivalentu, kuru aprēķina, ņemot par pamatu 1 % tīra spirta tilpuma uz 17,5 gramiem atlikumcukura litrā.

8.

Tradicionālais īpašais apzīmējums “vino generoso” ir paredzēts sausajiem desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri pilnīgi vai daļēji attīstīti zem rauga kārtas un: — iegūti tikai no baltajām vīnogām, ko ievāc no Palomino de Jerez, Palomino fino, Pedro Ximénez, Verdejo, Zalema un Garrido fino vīnogu šķirnēm, — kurus laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus ir izturēti ozolkoka mucās. Attīstīšana zem rauga kārtas, kas minēta pirmajā daļā, nozīmē bioloģisku procesu, kurš notiek, kad uz vīna brīvās virsmas pēc spirta rūgšanas procesu pilnīgas pabeigšanās misā spontāni izveidojas tipisku raugu plēve un piešķir produktam īpašas ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

9.	Tradicionālais īpašais apzīmējums “vinho generoso” ir paredzēts tikai desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Porto”, “Madeira”, “Moscatel de Setúbal” un “Carcavelos” kopā ar attiecīgo reģistrēto cilmes vietas nosaukumu.

10.

Tradicionālais īpašais apzīmējums “vinho generoso de licor” ir paredzēts tikai desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus: — iegūst no “vino generoso”, kurš minēts 8. punktā, vai no tāda vīna zem rauga kārtas, kurš ir piemērots tāda “vino generoso” ieguvei, kuram pievienota vai nu daļēji fermentēta vīnogu misa, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, vai koncentrēta vīnogu misa, — un kurus laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus ir izturēti ozolkoka mucās.

IV PIELIKUMS

ĪPAŠAS KOPIENAS ANALĪZES METODES

A.   ALILIZOTIOCIANĀTS

1.   Metodes princips

Alilizotiocianātu, kas var atrasties vīnā, savāc destilējot un identificē ar gāzu hromatogrāfijas metodi.

2.   Reaģenti

2.1.   Etanols, absolūtais.

2.2.   Standartšķīdums: alilizotiocianāta šķīdums absolūtajā spirtā, kas satur 15 mg alilizotiocianāta litrā.

2.3.   Dzesējošais maisījums, kas sastāv no etanola un sausā ledus (kura temperatūra ir –60 °C).

3.   Aparatūra

3.1.   Aparatūra destilācijai slāpekļa plūsmā, kā parādīts zīmējumā.

3.2.   Termostatējams sildošais apvalks.

3.3.   Plūsmas mērītājs.

3.4.   Gāzu hromatogrāfs, kas aprīkots ar liesmas spektrofotometra detektoru, kurš aprīkots ar selektīvu filtru sēra savienojumiem (viļņu garums = 394 nm) vai jebkuru citu piemērotu detektoru.

3.5.   Nerūsējošā tērauda hromatogrāfijas kolonna ar iekšējo diametru 3 mm un garumu 3 m, pildīta ar Carbowax 20 M pie 10 % uz Chromosorb WHP, 80 līdz 100 mesh.

3.6.   Mikrošļirce, 10 μl.

4.   Procedūra

Ņem 2 litrus vīna un pārnes destilācijas kolbā. Ievada dažus mililitrus etanola (2.1. punkts) divās uztvērējmēģenēs tā, lai gāzu disperģēšanas stieņu porainās daļas būtu pilnībā iegremdētas. No ārpuses dzesē abas mēģenes ar dzesējošo maisījumu. Pievieno kolbu uztvērējmēģenēm un sāk cauri aparatūrai laist slāpekli ar ātrumu aptuveni 3 l stundā. Uzsilda vīnu līdz 80 °C, attiecīgi noregulējot sildošā apvalka temperatūru, un kopumā savāc 45 līdz 50 ml destilāta.

Stabilizē hromatogrāfu; ieteicams izmantot šādus noteikšanas apstākļus:

—	inžektora temperatūra – 200 °C,

—	kolonnas temperatūra – 130 °C,

—	hēlija nesējgāzes plūsmas ātrums – 20 ml minūtē.

Ar mikrošļirci ievadīt tādu standartšķīduma daudzumu, lai analītisko signālu, kas atbilst alilizotiocianātam, viegli varētu identificēt uz gāzu hromatogrammas.

Līdzīgā veidā hromatogrāfā ievadīt daļu destilāta un pārbaudīt, vai iegūtais signāla aiztures laiks atbilst alilizotiocianāta signāla aiztures laikam.

Šajos mēģinājuma apstākļos neviens savienojums, kas dabiski atrodas vīnā, neradīs traucējošus signālus parauga šķīduma hromatogrammā.

Aparatūra destilācijai slāpekļa plūsmā

B.   ĪPAŠAS ANALĪZES METODES REKTIFICĒTAI KONCENTRĒTAI VĪNOGU MISAI

a)   Kopējie katjoni

1.   Princips

Testējamo paraugu apstrādā ar stipri skābiem katjonu apmaiņas sveķiem. Notiek katjonu apmaiņa ar H+. Tos izsaka kā starpību starp eluenta kopējo skābumu un testējamā parauga kopējo skābumu.

2.   Aparatūra

2.1.   Stikla kolonna ar iekšējo diametru 10 līdz 11 mm un garumu apmēram 300 mm, aprīkota ar krānu.

2.2.   pH-metrs ar skalu, kas sadalīta iedaļās vismaz pa 0,1 pH vienībām.

2.3.   Elektrodi:

—	stikla elektrods, kas jātur destilētā ūdenī,

—	kalomela/piesātināta kālija hlorīda standartelektrods, kas jātur piesātinātā kālija hlorīda šķīdumā,

—	vai kombinēts elektrods, kas jātur destilētā ūdenī.

3.   Reaģenti

3.1.   Stipri skābi katjonu apmaiņas sveķi H + formā. Sveķus pirms izmantošanas uzbriedina, uz nakti iemērcot ūdenī.

3.2.   Nātrija hidroksīds, 0,1 M šķīdums.

3.3.   pH indikatorpapīrs.

4.   Procedūra

4.1.   Parauga sagatavošana

Izmanto šķīdumu, kas iegūts, atšķaidot rektificēto koncentrēto misu līdz 40 % (masa/tilp.): ievada 200 g rektificētas koncentrētas misas iesvara 500 ml tilpuma mērkolbā, uzpilda ar ūdeni līdz zīmei un rūpīgi samaisa.

4.2.   Jonu apmaiņas kolonnas sagatavošana

Ievada kolonnā apmēram 10 ml iepriekš uzbriedinātu jonu apmaiņas sveķu H + formā; kolonnu skalo ar destilētu ūdeni, līdz viss skābums ir likvidēts, ko pārbauda, izmantojot indikatorpapīru.

4.3.   Jonu apmaiņa

Izlaiž 100 ml rektificētas koncentrētas misas šķīduma, kas sagatavots, kā noteikts 4.1. punktā, caur kolonnu ar ātrumu 1 piliens sekundē. Eluentu savāc vārglāzē. Kolonnu skalo ar 50 ml destilēta ūdens. Eluenta skābumu (ieskaitot skalošanas ūdeni) 20 °C temperatūrā titrē ar 0,1 M nātrija hidroksīda šķīdumu līdz pH 7. Sārma standartšķīdums jāpievieno lēnām, to pastāvīgi maisot. Titrēšanai izlietotā 0,1 M nātrija hidroksīda šķīduma tilpumu (ml) apzīmē ar n.

5.   Rezultātu izteikšana

Kopējos katjonus izsaka miliekvivalentos uz kopējo cukuru kilogramu ar precizitāti līdz 1 decimālzīmei aiz komata.

5.1.   Aprēķins

—	Eluenta skābums, izteikts miliekvivalentos uz kilogramu rektificētas koncentrētas misas: E = 2,5 n.

—	Rektificētas koncentrētas misas kopējais skābums miliekvivalentos uz kilogramu: a.

—	Kopējie katjoni miliekvivalentos uz kilogramu kopējo cukuru: ((2,5 n–a)/(P)) × 100, kur P = kopējo cukuru koncentrācija 100 masas procentos.

b)   Vadītspēja

1.   Princips

Tā šķidruma staba elektrisko vadītspēju, kas atrodas starp diviem paralēliem platīna elektrodiem, mēra, iemontējot šo stabu vienā Vitstona tilta pusē.

Vadītspēja mainās atkarībā no temperatūras, un tādēļ to attiecina uz 20 °C.

2.   Aparatūra

2.1.   Konduktometrs, ar ko var veikt vadītspējas mērījumus diapazonā no 1 līdz 1 000 mikrosīmensiem uz cm.

2.2.   Ūdens vanna, lai analizējamo paraugu temperatūru uzturētu apmēram 20 °C (20 ± 2 °C) robežās.

3.   Reaģenti

3.1.   Demineralizēts ūdens ar īpatnējo vadītspēju zem 2 μS cm–1 20 °C temperatūrā.

3.2.   Kālija hlorīda.

Izšķīdina 0,581 g kālija hlorīda KCl, kas iepriekš 105 °C temperatūrā izžāvēts līdz konstantai masai, demineralizētā ūdenī (3.1. punkts). Uzpilda līdz 1 litram ar demineralizētu ūdeni (3.1. punkts). Šā šķīduma vadītspēja 20 °C temperatūrā ir 1 000 μS cm–1. Tā uzglabāšanas termiņš ir līdz trim mēnešiem.

4.   Procedūra

4.1.   Analizējamā parauga sagatavošana

Izmanto šķīdumu, kura kopējo cukuru koncentrācija ir 25 % (masa/masa) (25° Brix): nosver masu, kas vienāda ar 2500/P, un papildina līdz 100 g ar ūdeni (3.1. punkts), kur P = kopējo cukuru koncentrācija procentos (masa/masa) rektificētajā koncentrētajā misā.

4.2.   Vadītspējas noteikšana

Sasilda analizējamo paraugu līdz 20 °C, iegremdējot to ūdens vannā. Uztur temperatūru ± 0,1 °C robežās.

Divreiz skalo vadītspējas šūnu ar pārbaudāmo šķīdumu.

Izmēra vadītspēju un rezultātu izsaka μS cm–1.

5.   Rezultātu izteikšana

Rezultātu izsaka mikrosīmensos uz cm (μS cm–1) 20 °C temperatūrā līdz tuvākajam veselajam skaitlim 25 % (masa/masa) (25° Brix) rektificētas koncentrētas misas šķīdumam.

5.1.   Aprēķins

Ja aparatūra nav aprīkota ar temperatūras kompensatoru, tad izmērīto vadītspēju koriģē, izmantojot I tabulu. Ja temperatūra ir zem 20 °C, tad korekciju pieskaita; ja temperatūra ir virs 20 °C, tad korekciju atskaita.

I tabula

Korekcijas, kas izdarāmas vadītspējai attiecībā uz temperatūrām, kuras nav 20 °C (μS cm–1)

Vadītspēja	Temperatūra (°C)
	20,2 19,8	20,4 19,6	20,6 19,4	20,8 19,2	21,0 19,0	21,2 18,8	21,4 18,6	21,6 18,4	21,8 18,2	22,0 (1) 18,0 (2)
0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
50	0	0	1	1	1	1	1	2	2	2
100	0	1	1	2	2	3	3	3	4	4
150	1	1	2	3	3	4	5	5	6	7
200	1	2	3	3	4	5	6	7	8	9
250	1	2	3	4	6	7	8	9	10	11
300	1	3	4	5	7	8	9	11	12	13
350	1	3	5	6	8	9	11	12	14	15
400	2	3	5	7	9	11	12	14	16	18
450	2	3	6	8	10	12	14	16	18	20
500	2	4	7	9	11	13	15	18	20	22
550	2	5	7	10	12	14	17	19	22	24
600	3	5	8	11	13	16	18	21	24	26

c)   Hidroksimetilfurfurols

1.   Metožu princips

1.1.   Kolorimetriskā metode

No furāna atvasinātie aldehīdi, no kuriem galvenais ir hidroksimetilfurfurols, reaģē ar barbitūrskābi un p-toluidīnu, veidojot sarkanu savienojumu, ko nosaka ar kolorimetriju pie 550 nm.

1.2.   Augstas izsķirtspējas šķidrumu hromatogrāfija (HPLC)

Sadalīšana kolonnā, izmantojot apgrieztās fāzes hromatogrāfiju, un noteikšana pie 280 nm.

2.   Kolorimetriskā metode

2.1.   Aparatūra

2.1.1.   Spektrofotometrs mērījumiem 300 līdz 700 nm robežās.

2.1.2.   Stikla šūnas ar 1 cm optiskajiem ceļiem.

2.2.   Reaģenti

2.2.1.   Barbitūrskābes 0,5 % šķīdums (masa/tilp.)

Izšķīdina 500 mg barbitūrskābes (C4O3N2H4) destilētā ūdenī un nedaudz pasilda virs ūdens vannas 100 °C temperatūrā; uzpilda līdz 100 ml ar destilētu ūdeni. Šķīdumu var glabāt apmēram 1 nedēļu.

2.2.2.   P-toluidīna šķīdums, 10 % (masa/tilp.)

Ievieto 10 g p-toluidīna (C6H4(CH3) NH2) 100 ml tilpuma mērkolbā; pievieno 50 ml izopropanola (CH3CH(OH)CH3) un 10 ml ledus etiķskābes (CH3COOH) (ρ20 = 1,05 g/ml); uzpilda līdz 100 ml ar izopropanolu. Šis šķīdums ir jāatjauno katru dienu.

2.2.3.   Etanāla (acetaldehīda) (CH3CHO) 1 % (masa/tilp.) ūdens šķīdums

Sagatavo tieši pirms izmantošanas.

2.2.4.   Hidroksimetilfurfurola C6O3H6 1 g/l ūdens šķīdums

Sagatavo secīgus atšķaidījumus, kas satur 5, 10, 20, 30 un 40 mg/l. 1 g/l šķīdumam un atšķaidītajiem šķīdumiem jābūt svaigi sagatavotiem.

2.3.   Procedūra

2.3.1.   Parauga sagatavošana

Izmanto šķīdumu, kas iegūts, atšķaidot rektificēto koncentrēto misu līdz 40 % (masa/tilp.): ievada 200 g rektificētas koncentrētas misas iesvara 500 ml tilpuma mērkolbā, uzpilda ar ūdeni līdz zīmei un rūpīgi samaisa. Noteikšanu veic ar 2 ml šā šķīduma.

2.3.2.   Kolorimetriskā noteikšana

Katrā no divām 25 ml tilpuma kolbām a un b ar slīpēta stikla aizbāžņiem ievieto 2 ml parauga, kas sagatavots, kā noteikts 2.3.1. apakšpunktā. Katrā kolbā ievieto 5 ml p-toluidīna šķīduma (2.2.2. apakšpunkts) un samaisa. Pievieno 1 ml destilēta ūdens kolbā b (kontrole) un 1 ml barbitūrskābes (2.2.1. apakšpunkts) kolbā a (mērījumi). Sakrata, lai sajauktu. Pārnes kolbu saturu spektrofotometra šūnās ar 1 cm optisko ceļu. Izmantojot kolbas b saturu, nostāda uz nulli absorbcijas skalu viļņu garumam 550 nm, seko pārmaiņām kolbas a satura absorbcijā; un pieraksta maksimālo lielumu A, kas tiek sasniegts pēc 2 līdz 5 minūtēm.

Paraugi ar hidroksimetilfurfurola koncentrāciju, kas ir lielāka par 30 mg/l, pirms analīzes veikšanas ir jāatšķaida.

2.3.3.   Kalibrācijas līknes izveide

Ievieto 2 ml katra hidroksimetilfurfurola šķīduma ar 5, 10, 20, 30 un 40 mg/l koncentrāciju (2.2.4. apakšpunkts) divās 25 ml tilpuma kolbu sērijās a un b, un ar tiem rīkojas, kā aprakstīts 2.3.2. apakšpunktā.

Diagramma, kas rāda absorbciju atkarībā no hidroksimetilfurfurola koncentrācijas mg/l, ir taisne, kas iet caur koordinātu sākuma punktu.

2.4.   Rezultātu izteikšana

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju rektificētās koncentrētās misās izsaka miligramos uz kopējo cukuru kilogramu.

2.4.1.   Aprēķina metode

Hidroksimetilfurfurola koncentrācija C mg/l analizējamajā paraugā ir tā koncentrācija uz kalibrācijas līknes, kas atbilst izmērītajai parauga absorbcijai A.

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju miligramos uz kopējo cukuru kilogramu aprēķina kā:

250 × ((C)/(P)), kur

P = kopējo cukuru koncentrācija masas procentos rektificētajā koncentrētajā misā.

3.   Augstas izšķirtspējas šķidrumu hromatogrāfija (HPCL)

3.1.   Aparatūra

3.1.1.   HPCL hromatogrāfs, kura aprīkojumā ir

—	cilpas inžektors, 5 vai 10 μl,

—	spektrofotometra detektors mērījumiem pie 280 nm,

—	oktadenāna-silīcija dioksīda kolonna (piem., Bondapak C18 – Corasil, Waters Ass.),

—	reģistrācijas ierīce, ja iespējams, integrators.

Kustīgās fāzes plūsmas ātrums – 1,5 ml/minūtē.

3.1.2.   Membrānfiltrēšanas iekārta, poru diametrs – 0,45 μm.

3.2.   Reaģenti

3.2.1.   Divkārt destilēts ūdens.

3.2.2.   Metanols (CH3OH), destilēts vai ar augstas izšķirtspējas šķidrumu hromatogrāfijas kvalitāti.

3.2.3.   Etiķskābe (CH3COOH) (ρ20 = 1,05 g/ml).

3.2.4.   Kustīgā fāze: ūdens, metanola (3.2.2. apakšpunkts), etiķskābes (3.2.3. apakšpunkts) maisījums, kas filtrēts caur membrānfiltru (0,45 μm) (tilpumu attiecībā 40:9:1).

Šī kustīgā fāze ir jāsagatavo ik dienas un pirms izmantošanas jāatbrīvo no gāzēm.

3.2.5.   Hidroksimetilfurfurola standartšķīdums, 25 mg/l (masa/tilp.).

100 ml tilpuma mērkolbā pārnes 25 mg hidroksimetilfurfurola (C6H3O6) iesvara un uzpilda līdz zīmei ar metanolu (3.2.2. apakšpunkts). Šo šķīdumu atšķaida attiecībā 1:10 ar metanolu (3.2.2. apakšpunkts) un izfiltrē caur membrānfiltru (0,45 μm).

Ja šo šķīdumu tur ledusskapī hermētiski noslēgta brūna stikla kolbā, tad tas saglabājas divus līdz trīs mēnešus.

3.3.   Procedūra

3.3.1.   Parauga sagatavošana

Iegūto šķīdumu izmanto, atšķaidot rektificēto koncentrēto misu līdz 40 % (masa/tilp.) (200 g rektificētas koncentrētas misas iesvara ievada 500 ml tilpuma mērkolbā, uzpilda līdz zīmei ar 500 ml ūdens un samaisa), un to izfiltrē caur membrānfiltru (0,45 μm).

3.3.2.   Hromatogrāfiskā noteikšana

Hromatogrāfā ievada 5 (vai 10) μl parauga, kas sagatavots atbilstīgi aprakstam 3.3.1. apakšpunktā, un 5 (vai 10) μl hidroksimetilfurfurola standartšķīduma (3.2.5. apakšpunkts). Reģistrē hromatogrammu.

Hidroksimetilfurfurola aiztures laiks ir apmēram sešas līdz septiņas minūtes.

3.4.   Rezultātu izteikšana

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju rektificētās koncentrētās misās izsaka miligramos uz kopējo cukuru kilogramu.

3.4.1.   Aprēķina metode

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju 40 % (masa/tilp.) rektificētas koncentrētas misas šķīdumā apzīmē ar C mg/l.

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju miligramos uz kopējo cukuru kilogramu aprēķina kā:

250 × ((C)/(P)), kur

P = kopējo cukuru koncentrācija procentos (masa/masa) rektificētajā koncentrētajā misā.

d)   Smagie metāli

1.   Principi

I.   Ātrā metode smago metālu novērtēšanai

Smagos metālus atklāj atbilstoši atšķaidītā rektificētā koncentrētā misā pēc krāsojuma, ko rada sulfīdu veidošanās. Tos novērtē, salīdzinot ar svina standartšķīdumu, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai.

II.   Svina satura noteikšana ar atomu absorbcijas spektrofotometriju

Svina un amonija pirolidīnditiokarbamāta helāta ekstrakciju veic ar metilizobutilketonu, un absorbciju mēra pie 283,3 nm. Svina saturu nosaka ar standartpiedevu metodi.

2.   Ātrā metode smago metālu novērtēšanai

2.1.   Reaģenti

2.1.1.   Atšķaidīta sālsskābe, 70 % (masa/tilp.)

Ņem 70 g sālsskābes (HCl), (ρ20 = 1,16–1,19 g/ml) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

2.1.2.   Atšķaidīta sālsskābe, 20 % (masa/tilp.)

Ņem 20 g sālsskābes (HCl), (ρ20 = 1,16–1,19 g/ml) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

2.1.3.   Atšķaidīts amonija hidroksīds

Ņem 14 g amonija hidroksīda (NH3), (ρ20 = 0,931–0,934 g/ml) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

2.1.4.   pH 3,5 buferšķīdums

Izšķīdina 25 g amonija acetāta (CH3COONH4) 25 ml ūdens un pievieno 38 ml atšķaidītas sālsskābes (2.1.1. apakšpunkts). Vajadzības gadījumā pielāgo pH līmeni ar atšķaidītu sālsskābi (2.1.2. apakšpunkts) vai atšķaidītu amonija hidroksīdu (2.1.3. apakšpunkts) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

2.1.5.   Tioacetamīda šķīdums (C2H5NS), 4 % (masa/tilp.).

2.1.6.   Glicerīna šķīdums (C3H8O3), 85 % (masa/tilp.)

(n D 20 °C = 1,449–1,455).

2.1.7.   Tioacetamīda reaģents

0,2 ml tioacetamīda šķīdumam (2.1.5. apakšpunkts) pievieno 1 ml maisījuma, kas sastāv no 5 ml ūdens, 15 ml 1 M nātrija hidroksīda šķīduma un 20 ml glicerīna (2.1.6. apakšpunkts). Silda 20 sekundes 100 °C temperatūrā virs ūdens vannas. Sagatavo tieši pirms izmantošanas.

2.1.8.   Šķīdums, kas satur 0,002 g/l svina

Sagatavo 1 g/l svina šķīduma, izšķīdinot 0,400 g svina nitrāta Pb(NO3)2 ūdenī, un uzpilda līdz 250 ml ar ūdeni. Pirms izmantošanas šo šķīdumu atšķaida ar ūdeni tilpumu attiecībā 2:1 000, lai iegūtu 0,002 g/l šķīdumu.

2.2.   Procedūra

Izšķīdina 10 g rektificētas koncentrētas misas testa parauga 10 ml ūdens. Pievieno 2 ml pH 3,5 buferšķīduma (2.1.4. apakšpunkts) un samaisa. Pievieno 1,2 ml tioacetamīda reaģenta (2.1.7. apakšpunkts). Uzreiz samaisa. Sagatavo kontroles paraugu tādos pašos apstākļos, izmantojot 10 ml 0,002 g/l svina šķīduma (2.1.8. apakšpunkts).

Ja pēc divām minūtēm rektificētās koncentrētās misas šķīdums iekrāsojas brūns, krāsojumam nevajadzētu būt intensīvākam kā kontroles parauga krāsojumam.

2.3.   Aprēķins

Šādos noteikšanas apstākļos kontroles paraugs atbilst maksimālajai pieļaujamajai smago metālu koncentrācijai, kas izteikta kā 2 mg svina uz kg rektificētas koncentrētas misas.

3.   Svina satura noteikšana ar atomu absorbcijas spektrofotometriju

3.1.   Aparatūra

3.1.1.   Atomu absorbcijas spektrofotometrs, aprīkots ar gaisa-acetilēna degli.

3.1.2.   Svina dobā katoda lampa.

3.2.   Reaģenti

3.2.1.   Atšķaidīta etiķskābe

Ņem 12 g ledus etiķskābes (ρ20 = 1,05 g/ml) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

3.2.2.   Amonija pirolidīnditiokarbamāta šķīdums (C5H12N2S2), 1 % (masa/tilp.).

3.2.3.   Metilizobutilketons (CH3)2 CHCH2COCH3.

3.2.4.   Šķīdums, kas satur 0,010 g/l svina.

Atšķaida 1 g/l svina šķīduma (2.1.8. apakšpunkts) līdz 1 % (tilp./tilp.).

3.3.   Procedūra

3.3.1.   Pārbaudāmā šķīduma sagatavošana

Izšķīdina 10 g rektificētas koncentrētas misas maisījumā, kas sastāv no vienādos tilpumos sajauktas atšķaidītas etiķskābes (3.2.1. apakšpunkts) un ūdens, un atšķaida līdz 100 ml ar šo maisījumu.

Pievieno 2 ml amonija pirolidīnditiokarbamāta šķīduma (3.2.2. apakšpunkts) un 10 ml metilizobutilketona (3.2.3. apakšpunkts). Krata 30 sekundes, sargājot no spilgtas gaismas. Atstāj, lai abi slāņi noslāņojas. Izmanto metilizobutilketona slāni.

3.3.2.   Standartšķīdumi

Sagatavo 3 standartšķīdumus, kas sastāv no 10 g rektificētas koncentrētas misas un attiecīgi no 1, 2 un 3 ml šķīduma, kurš satur 0,010 g/l svina (3.2.4. apakšpunkts). Ar standartšķīdumiem rīkojas tāpat kā ar pārbaudāmo šķīdumu.

3.3.3.   Kontrolparaugs

Sagatavo kontroles paraugu tādos pašos apstākļos, kā minēts 3.3.1. apakšpunktā, bet nepievienojot rektificētu koncentrētu misu.

3.3.4.   Noteikšana

Izvēlas viļņu garumu 283,3 nm.

Metilizobutilketona kontrolparaugu atomizē liesmā un absorbcijas skalu iestata uz nulli.

Darbojoties ar to attiecīgajiem šķīdinātāju ekstraktiem, nosaka analizējamā šķīduma un standartšķīdumu optiskos blīvumus.

3.4.   Rezultātu izteikšana

Izsaka svina saturu miligramos uz rektificētas koncentrētas misas kilogramu ar precizitāti līdz vienai decimālzīmei aiz komata.

3.4.1.   Aprēķins

Konstruē absorbcijas līkni atkarībā no standartšķīdumiem pievienotā svina koncentrācijas, kur nulles koncentrācija atbilst pārbaudāmajam šķīdumam.

Ekstrapolē taisni, kas savieno punktus, līdz tā krustojas ar koncentrācijas ass negatīvo daļu. Krustošanās punkta attālums no koordinātu sākuma punkta raksturo svina koncentrāciju pārbaudāmajā šķīdumā.

e)   Etanola ķīmiska noteikšana

Šo metodi izmanto, lai noteiktu spirta koncentrāciju tādos šķidrumos ar mazu spirta daudzumu kā misas, koncentrētas misas un rektificētas koncentrētas misas.

1.   Princips

Vienkārša šķidruma destilācija. Etanola oksidācija destilātā ar kālija dihromātu. Dihromāta pārākuma attitrēšana ar dzelzs (II) šķīdumu.

2.   Aparatūra

2.1.   Destilācijas aparatūra, ko izmanto spirta koncentrācijas mērīšanai

3.   Reaģenti

3.1.   Kālija dihromāta šķīdums

Izšķīdina 33,600 g kālija dihromāta (K2Cr2O7) pietiekamā daudzumā ūdens un uzpilda līdz 1 litram 20 °C temperatūrā.

Viens mililitrs šā šķīduma oksidē 7,8924 mg spirta.

3.2.   Dzelzs (II) amonija sulfāta šķīdums

Izšķīdina 135 g dzelzs (II) un amonija sulfāta – Fe SO4, (NH4)2SO4, 6 H2O – pietiekamā daudzumā ūdens, lai uzpildītu līdz 1 litram šķīduma, un pievieno 20 ml koncentrētas sērskābes (H2SO4), (ρ20 = 1,84 g/ml). 1 ml šā šķīduma, kad tas ir tikko sagatavots, aptuveni atbilst 0,5 ml dihromāta šķīduma. Pēc tam tas lēnām oksidējas.

3.3.   Kālija permanganāta šķīdums

Izšķīdina 1,088 g kālija permanganāta (KMnO4) pietiekamā daudzumā ūdens, lai uzpildītu līdz 1 litram.

3.4.   Atšķaidīta sērskābe, 1:2 (tilp./tilp.)

Maisot, pakāpeniski pievieno 500 ml sērskābes (H2SO4) (ρ20 = 1,84 g/ml) pie 500 ml ūdens.

3.5.   Dzelzs ortofenantrolīna reaģents

Izšķīdina 0,695 g dzelzs sulfāta FeSO4, 7 H2O 100 ml ūdens un pievieno 1,485 g ortofenantrolīna monohidrāta C12H8N2, H2O. Sasildīt, lai paātrinātu izšķīšanu. Šis spilgti sarkanais šķīdums labi glabājas.

4.   Procedūra

4.1.   Destilācija

Ievieto 100 g rektificētas koncentrētas misas un 100 ml ūdens destilācijas kolbā. Savāc destilātu 100 ml tilpuma mērkolbā un uzpilda līdz zīmei ar ūdeni.

4.2.   Oksidēšana

300 ml tilpuma kolbā ar slīpēta stikla aizbāzni un paplašinātu kaklu, kas ļauj to izskalot bez zudumiem, ievieto 20 ml kālija dihromāta šķīduma (3.1. punkts) un 20 ml atšķaidītas sērskābes tilpumu attiecībā 1:2 (3.4. punkts) un sakrata. Pievieno 20 ml destilāta. Noslēdz kolbu ar aizbāzni, sakrata un pagaida vismaz 30 minūtes, laiku pa laikam to sakratot (“mērījumu” kolba).

Titrējot ar dzelzs (II) amonija sulfāta šķīdumu (3.2. punkts), nosaka kālija dihromāta šķīdumu tukšajā paraugā, identiskā kolbā ievietojot tādus pašus reaģentu daudzumus, bet aizstājot 20 ml destilāta ar 20 ml destilēta ūdens (“kontroles” kolba).

4.3.   Titrēšana

Pievieno četrus pilienus ortofenantrolīna reaģenta (3.5. punkts) “mērījumu” kolbas saturam. Attitrē dihromāta pārākumu ar dzelzs (II) amonija sulfāta šķīdumu (3.2. punkts). Pārtrauc dzelzs šķīduma pievienošanu, kad novēro maisījuma krāsas maiņu no zilganzaļas uz brūnu.

Lai precīzāk noteiktu beigu punktu, maisījuma krāsu maina atpakaļ no brūnas uz zili zaļu ar kālija permanganāta šķīdumu (3.3. punkts). Atskaitīt desmito daļu šā izlietotā šķīduma tilpuma no pievienotā dzelzs (II) šķīduma tilpuma. Starpību (ml) apzīmē ar n.

Tāpat rīkoties ar “kontroles” kolbu. Šeit starpību (ml) apzīmē ar n′.

5.   Rezultātu izteikšana

Etanolu daudzumu izsaka gramos uz kopējo cukuru kilogramu ar precizitāti līdz vienai decimālzīmei aiz komata.

5.1.   Aprēķina metode

n′ ml dzelzs šķīduma reducē 20 ml dihromāta šķīduma, kas oksidē 157,85 mg tīra etanola.

Vienam mililitram dzelzs (II) šķīduma ir tāda pati reducēšanas spēja kā:

((157,85)/(n′)) mg etanola

n–n′ ml dzelzs (II) šķīduma ir tāda pati reducēšanas spēja kā:

157,85 × ((n′ – n)/(n′)) mg etanola.

Etanola koncentrāciju g uz kg rektificētas koncentrētas misas aprēķina kā:

7,892 × ((n′ – n)/(n′))

Etanola koncentrāciju g uz kg kopējo cukuru aprēķina kā:

789,2 × ((n′ – n)/(n′ × P)), kur

P = kopējo cukuru koncentrācija procentos (masa/masa) rektificētajā koncentrētajā misā.

f)   Mezoinozīts, sciloinozīts un saharoze

1.   Princips

Sililēto atvasinājumu gāzu hromatogrāfija.

2.   Reaģenti

2.1.   Iekšējais standarts: ksilīts (apmēram 10 g/l šķīdums ūdenī, kam pievienots špāteles gals nātrija azīda)

2.2.   bis(trimetilsilil)trifluoracetamīds – BSTFA – (C8H18F3NOSi2)

2.3.   Trimetilhlorsilāns (C3H9ClSi)

2.4.   Piridīns p.a. (C5H5N)

2.5.   Mezoinozīts (C6H12O6)

3.   Aparatūra

3.1.   Gāzu hromatogrāfs, kura aprīkojumā ir šādi elementi.

3.2.   Kapilāra kolonna (piem., kausēta silīcija ar OV 1 pārklājumu 0,15 μ biezumā, kolonnas garums 25 m un iekšējais diametrs 0,3 mm).

Noteikšanas apstākļi: nesējgāze – ūdeņradis vai hēlijs,

—	nesējgāzes plūsmas ātrums – apmēram 2 ml/minūtē,

—	inžektora un detektora temperatūra – 300 °C,

—	temperatūras programma: 1 minūte pie 160 °C, 4 °C minūtē līdz 260 °C, pastāvīga temperatūra 260 °C 15 minūtes,

—	plūsmas dalīšanas attiecība – apmēram 1:20.

3.3.   Integrators.

3.4.   Mikrošļirce, 10 μl.

3.5.   Mikropipetes, 50, 100 un 200 μl.

3.6.   2 ml tilpuma kolba ar teflona aizbāzni.

3.7.   Krāsns.

4.   Procedūra

5 g rektificētas koncentrētas misas iesvara ievieto 50 ml tilpuma kolbā, pievieno 1 μl ksilīta standartšķīduma (2.1. punkts) un ar ūdeni uzpilda līdz zīmei. Pēc parauga samaisīšanas nolej 100 μl šķīduma, to ievieto kolbā (3.6. punkts) un žāvē vieglā gaisa plūsmā, vajadzības gadījumā, lai atvieglotu iztvaikošanu, pievienojot 100 μl absolūtā etilspirta.

Atlikumu rūpīgi izšķīdina 100 μl piridīna (2.4. punkts), pievieno 100 μl bis-(trimetilsilil)trifluoracetamīda (2.2. punkts) un 10 μl trimetilhlorsilāna (2.3. punkts). Kolbu noslēdz ar teflona aizbāzni un silda krāsnī 60 °C temperatūrā vienu stundu.

Ņem 0,5 μl dzidrā šķidruma un ievada ar karstās adatas metodi, saglabājot to pašu plūsmas dalīšanas attiecību.

5.   Rezultātu aprēķināšana

5.1.   Sagatavo šķīdumu, kas satur

60 g/l glikozes, 60 g/l fruktozes, 1 g/l mezoinozīta un 1 g/l saharozes.

Nosver 5 g šā šķīduma un veic procedūru, kas minēta 4. punktā. Mezoinozīta un saharozes attiecību pret ksilītu aprēķina pēc iegūtās hromatogrammas.

Attiecībā uz sciloinozītu, kurš nav pieejams tirdzniecībā un kura aiztures laiks ir starp glikozes anomērās formas pēdējo signālu un mezoinozīta signālu (sk. pievienoto diagrammu), izmanto to pašu rezultātu kā attiecībā uz mezoinozītu.

6.   Rezultātu izteikšana

6.1.   Mezoinozītu un sciloinozītu izsaka miligramos uz kopējo cukuru kilogramu.

Saharozi izsaka gramos uz misas kilogramu.

---

(1)  Atskaitīt korekciju.

(2)  Pieskaitīt korekciju.

V PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA, KURA MINĒTA 16. PANTA OTRAJĀ DAĻĀ

Regula (EK) Nr. 1493/1999	Regula (EEK) Nr. 2676/90	Regula (EK) Nr. 423/2008	Šī regula
—	—	1. pants	1. pants
—	—	—	2. pants
43. panta 1. punkts	—	5. pants	3. panta 1. punkts
43. panta 2. punkta pirmais ievilkums	—	23. pants	3. panta 2. punkts
43. panta 2. punkta pirmais ievilkums	—	24. pants	3. panta 3. punkts
43. panta 2. punkta pirmais ievilkums	—	34., 35. un 36. pants	3. panta 4. punkts
—	—	44. pants	4. pants
43. panta 2. punkta otrais ievilkums	—	—	5. pants
43. panta 2. punkta trešais ievilkums	—	—	6. pants
—	—	38. pants	7. pants
42. panta 6. punkts	—	39. pants	8. pants
—	—	6. pants	9. pants
—	—	46. pants	10. panta 1. punkts
—	—	45. pants	10. panta 2. punkts
—	—	32. pants	11. pants
—	—	29. pants	12. pants
—	—	30. pants	13. pants
—	—	21. pants	14. pants
—	1. panta 1. punkts	47. pants	15. pants
—	—	48. pants	16. pants
IV pielikums	—	7. pants un 12. pants	IA pielikums
—	—	10. pants	IA pielikuma 1. papildinājums
—	—	8. pants	IA pielikuma 2. papildinājums
—	—	9. pants	IA pielikuma 3. papildinājums
—	—	13. pants	IA pielikuma 4. papildinājums
—	—	14., 15. un 16. pants	IA pielikuma 5. papildinājums
—	—	17. pants	IA pielikuma 6. papildinājums
—	—	18. pants	IA pielikuma 7. papildinājums
—	—	19. pants	IA pielikuma 8. papildinājums
—	—	22. pants	IA pielikuma 9. papildinājums
V pielikuma A daļa	—	—	IB pielikums
V pielikuma B daļa	—	—	IC pielikums
V pielikuma F daļa	—	—	ID pielikums
V pielikuma H daļa	—	28. pants	II pielikuma A daļa
V pielikuma I daļa	—	4. pants	II pielikuma B daļa
VI pielikuma K daļa	—	—	II pielikuma C daļa
V pielikuma J daļa	—	25. pants un 37. pants	III pielikuma A daļa
—	—	43. pants	III pielikuma A daļa
VI pielikuma L daļa	—	40. un 41. pants	III pielikuma B daļa
—	Pielikums, 39. punkts	—	IV pielikuma A daļa
—	Pielikums, 42. punkts	—	IV pielikuma B daļa