16.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/6


PADOMES REGULA (EK) Nr. 500/2009

(2009. gada 11. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1212/2005, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1212/2005 (2) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes lējumu importam (“galīgo pasākumu regula”). Individuālās maksājuma likmes bija no 0 % līdz 37,9 %, un noteica 47,8 % atlikuma maksājuma likmi. Kopīgu saistību piedāvājumu pieņēma vairāki uzņēmumi un Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCME”) saskaņā ar Komisijas Lēmumu Nr. 2006/109/EK (3) un Padomes Regulu (EK) Nr. 268/2006 (4). Ņemot vērā vairākus ražotāju eksportētāju pieprasījumus, galīgo pasākumu regulu vairākas reizes grozīja – pēdējo reizi 2009. gada aprīlī (5).

B.   PĀRSKATĪŠANAS UZSĀKŠANA UN PROCEDŪRA

(2)

Komisija 2007. gada 8. novembrī saņēma starpposma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Pieprasījumu iesniedza Eurofonte (“pieprasījuma iesniedzējs”) deviņu Eiropas ražotāju vārdā. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav skaidrības par galīgo pasākumu regulā noteiktā pasākuma piemērošanas jomu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka jāprecizē ražojumu spektrs attiecībā uz kaļamā čuguna lējumiem un, jo īpaši, vai šāda veida lējumi atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai.

(3)

Konstatējot, ka ir pietiekoši daudz pierādījumu daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanai, un pēc apspriešanās ar Padomdevēja komiteju Komisija uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, publicējot paziņojumu (“paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6). Šī izmeklēšana attiecās tikai uz tā attiecīgā ražojuma definīciju, kam piemēro spēkā esošos pasākumus.

(4)

Komisija informēja par pārskatīšanas uzsākšanu zināmos Kopienas ražotājus, importētājus un lietotājus, eksportētājvalsts pārstāvjus, kā arī visus zināmos ĶTR eksportētājus. Komisija pieprasīja informāciju no visām iepriekš minētajām personām un no pārējām attiecīgajām personām, kas par sevi paziņoja termiņā, kurš noteikts pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā. Komisija deva iespēju attiecīgajām ieinteresētajām personām rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Piecpadsmit Kopienas ražotāji, deviņi Kopienas importētāji, kuri nav saistīti ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, viens lietotājs Kopienā un septiņpadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(6)

Sešām ieinteresētajām personām pēc pieprasījuma tika nodrošināta uzklausīšana: pieprasījuma iesniedzējam, vienam Kopienas ražotājam un četriem importētajiem.

C.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(7)

Attiecīgais ražojums, kā norādīts galīgo pasākumu regulas 1. pantā, ir nekaļamā čuguna lējumi, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, un to daļas, kas ir vai nav apstrādāti, pārklāti, krāsoti vai aprīkoti ar citiem materiāliem, izņemot ugunsdzēsības hidrantus, ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā un ar KN kodiem 7325 10 50, 7325 10 92 un ex 7325 10 99 (Taric kods 7325109910).

(8)

Minētajā regulā, ražojuma definīcijas sadaļā, īpaši 18. apsvērumā, ir minēts, ka šie lējumi ir ražoti no pelēkā vai kaļamā čuguna, un 22. un 29. apsvērumā tiek secināts, ka tiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, tos pamatā izmanto vienādām vajadzībām un var uzskatīt par viena ražojuma dažādiem veidiem neatkarīgi no noteiktām atšķirībām, kuras aprakstītas 20. un 21. apsvērumā.

(9)

Atsaucoties uz vairāku personu teikto, termins (“nekaļamā čuguna lējumi”), kurš izmantots galīgo pasākumu regulas 1. pantā, lai aprakstītu ražojumu, uz kuru attiecas pasākumi, neietver kaļamā čuguna lējumus. Dažas personas atsaucās uz noteiktu KN apakšpozīciju attiecībā uz cauruļu piederumiem no kaļama čuguna (KN kods 7307 19 10), kur attiecīgajā kombinētās nomenklatūras paskaidrojumā ir norādīts, ka lodveida grafīta čuguns (kaļamais čuguns) ir kaļams. Tāpēc tika apgalvots, ka regula neattiecas uz kaļamā čuguna lējumiem, pat ja Regulas paskaidrojošajā daļā ir norādīts, ka visus lējumu veidus var uzskatīt par dažādiem viena ražojuma veidiem.

D.   IZMEKLĒŠANAS KONSTATĒJUMI

1.   Ievada komentāri

(10)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ražojuma definīcijas pārskatīšana nebūs atbilstīga, lai atrisinātu minēto problēmu, un ka Komisijai jāuzsāk vai nu jauna antidempinga izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, vai arī pārskatīšana par pasākumu apiešanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu.

(11)

Ņemot vērā, ka šīs izmeklēšanas primārais mērķis ir izvērtēt sākotnējās izmeklēšanas jomu un, ja nepieciešams, attiecīgi pielāgot rezolutīvo daļu, šajā konkrētajā gadījumā atbilstīgā procedūra ir ražojumu spektra pārskatīšana atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam. Jauna izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 5. pantu un izmeklēšana par pasākumu apiešanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu attiecas uz atšķirīgiem gadījumiem. Pirmo inter alia var izmantot, lai uzsāktu izmeklēšanu par tādu ražojumu, par kuru neveica izmeklēšanu sākotnējā izmeklēšanā (piemēram, izmantojot atšķirīgu ražojuma definīciju vai ja tā izcelsme ir citās valstīs, uz kurām neattiecas konkrētie pasākumi). Otro var izmantot kā pamatu izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai notiek pasākumu apiešana saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas pasākumi. Tādējādi šie abi izmeklēšanas veidi nav atbilstīgi pašreizējiem apstākļiem.

(12)

Tāpēc šīs pārskatīšanas uzsākšana bija būtiska, lai nodrošinātu pareizu antidempinga pasākumu piemērošanu.

2.   Sākotnējās izmeklēšanas analīze

(13)

Vispirms analizēja sākotnējo izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai minētajā izmeklēšanā pilnībā bijuši ietverti ne tikai pelēkā čuguna, bet arī kaļamā čuguna lējumi.

(14)

Pirmkārt norādīja, ka sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā (7), ražojums aprakstīts kā “konkrēti nekaļama čuguna ražojumi, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai nodrošinātu piekļuvi virszemes vai pazemes sistēmām, […], ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā […], un tos parasti deklarē ar KN kodiem 7325 10 50, 7325 10 92 un 7325 10 99”.

(15)

Vārdi “tos parasti deklarē ar” norāda, ka izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā minētie KN kodi, kā parasti, ir sniegti “vienīgi informācijai”. Tāpēc ieinteresētajām personām nevajadzētu pieņemt, ka izmeklēšana attiecas tikai uz ražojumiem ar šiem KN kodiem. Papildus ražojumu spektra informācijai, kas sniegta izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā, sīkāka informācija bija sniegta arī sākotnējās sūdzības nekonfidenciālajā variantā, kurš bija pieejams visām ieinteresētajām personām šajā izmeklēšanā un tika nosūtīts visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un klientiem, kuri bija norādīti sūdzībā.

(16)

Attiecīgā ražojuma definīcija sūdzības nekonfidenciālajā variantā ir tieši tāda, kāda tā publicēta izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā. Vispārējā apraksta sīkāks izklāsts seko sūdzības 3. punkta 2. un 7. apakšpunktā. Saskaņā ar minētajiem punktiem sūdzība attiecās gan uz pelēkā, gan uz kaļamā čuguna ražojumiem. Piemēram, 3. punkta 5. apakšpunktā minēts, ka “ražojums izgatavots no nekaļama čuguna, kas var būt pelēkais vai kaļamais čuguns”. Turklāt gan pelēkā, gan kaļamā čuguna lējumu ražošanas process aprakstīts sūdzības nekonfidenciālā varianta 3. punkta 4. apakšpunktā.

(17)

Nebija arī norādes uz to, ka izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumu paredzēts ierobežot vairāk nekā sūdzības jomu.

(18)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā tika savākti dati par dempingu un kaitējumu gan saistībā ar pelēkā, gan ar kaļamā čuguna lējumiem. Jo īpaši anketās, kuras nosūtīja zināmajām ieinteresētajām personām, kā arī tām ieinteresētajām personām, kuras informēja par sevi un pieprasīja anketas, bija ietverti abi lējumu veidi, kuri bija jānorāda ražojuma klasifikācijā (ražojumu kontroles numuri). Tādējādi visām personām, kuras sadarbojās un kas saņēma anketas, bija skaidrs, ka izmeklēšana attiecas uz pelēkā un kaļamā čuguna lējumiem. Turklāt fakts, ka ražojuma klasifikācijā bija ietverti abi veidi, nodrošināja to, ka visi konstatējumi saistībā ar dempingu, kaitējumu, cēlonību un Kopienas interesēm sākotnējā izmeklēšanā attiecās uz pelēkā un kaļamā čuguna lējumiem.

(19)

Turklāt galīgajā tekstā, kuru nosūtīja visām ieinteresētajām personām, un vairākos punktos galīgo pasākumu regulā norādīts, ka lējumi var būt izgatavoti vai nu no pelēkā, vai kaļamā čuguna (skatīt 18., 20. un 21. apsvērumu). Tika pārbaudītas un sīkāk paskaidrotas abu lējumu veidu atšķirības (skatīt minētos apsvērumus). Visbeidzot galīgo pasākumu regulā, kā redzams 22. apsvērumā, tiek secināts, ka saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem, neskatoties uz pelēkā čuguna un kaļamā čuguna atšķirībām, visiem lējumu veidiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, tos pamatā izmanto vienādām vajadzībām un var uzskatīt par viena ražojuma dažādiem veidiem.

(20)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka sākotnējā izmeklēšana attiecās gan uz pelēkā, gan uz kaļamā čuguna lējumiem. Pat pieņemot, kas tas nebija pilnīgi skaidri saprotams tikai no izmeklēšanas uzsākšanas paziņojuma, ieinteresētajām personām bija vairākas iespējas uzzināt, ka izmeklēšana attiecas uz pelēkā un kaļamā čuguna lējumiem, jo tas bija minēts sūdzības nekonfidenciālajā variantā, anketās un beigu posmā to darīja zināmu ieinteresētajām personām.

(21)

Pēc šīs pārskatīšanas galīgo konstatējumu nodošanas atklātībā viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražojumu spektram bija jābūt skaidri norādītam sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā. Ņemot vērā, ka šajā izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā bija minēti tikai nekaļama čuguna lējumi, kaļama čuguna lējumu importētāju varēja pārliecināt, ka izmeklēšana neattiecas uz viņa ražojumiem un ka viņam nav nepieciešams iepazīties ar sūdzības nekonfidenciālo variantu.

(22)

Apskatot sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojuma formulējumu, nevar apgalvot, ka kaļamā čuguna lējumi tikuši tieši vai netieši izslēgti no attiecīgā ražojuma definīcijas. Vispirms jāņem vērā, ka sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā pirmajā rindkopā bija teikts, ka Komisija saņēma “sūdzību […], kurā apgalvots, ka konkrēti lējumi ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā […], tiek pārdoti par dempinga cenām un tādējādi nodara būtiskus zaudējumus Kopienas rūpniecības nozarei”. Otrkārt, otrajā sadaļā (“ražojums”) ir minēts, ka tiks ietverti nekaļama čuguna lējumi, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, taču, kā jau iepriekš minēts, sīkāk nepaskaidrojot, kas saprotams ar vārdu “nekaļams”. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā minētie KN kodi bija skaidri norādīti “vienīgi informācijai”, tādēļ nevar apgalvot, ka tie ierobežoja ražojumu spektru sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā jau bija elementi, kas kaļamā čuguna lējumu, kuri tiek izmantoti, lai nosegtu vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, importētājam vai ražotājam eksportētājam norādīja, ka izmeklēšana varētu attiekties uz kaļamā čuguna lējumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, šo argumentu noraida.

(23)

Katrā ziņā, pat pieņemot, ka tas tā nav, pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā šis jautājums bija skaidri saprotams. Paziņojuma 3. sadaļā (pārskatīšanas pamatojums) ir norādīts, ka, kaut arī galīgo pasākumu regulas paskaidrojošā daļa attiecas arī uz kaļamā čuguna lējumiem, regulas rezolutīvā daļa šajā ziņā varētu būt jāprecizē. Visi uzņēmēji tika nepārprotami aicināti izteikt savu viedokli un iesniegt jebkādus pierādījumus, kas pamatotu šos viedokļus. Konkrētais importētājs tomēr nav iesniedzis nekādus pierādījumus tam, ka viens vai vairāki no viņa piegādātājiem, uz kuriem attiecas šis maksājums, nebūtu sapratis(-uši), ka sākotnējā izmeklēšana attiecās arī uz kaļamā čuguna lējumiem. Šajā ziņā jāņem vērā arī tas, ka pārskatīšanas uzsākšanas paziņojuma 9. sadaļā bija uzsvērts, ka jebkura persona, kura to vēlas, var pieprasīt atkārtotu pārskatīšanu, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu. Neviens eksportētājs, uz kura ražojumiem attiecas maksājums, tomēr neinformēja, ka nebūtu sapratis, ka sākotnējā izmeklēšana attiecas arī uz kaļamā čuguna lējumiem un ka tādēļ tagad jāuzsāk papildu pārskatīšana, lai pārrēķinātu uz viņa ražojumiem attiecināmo maksājumu, ieskaitot kaļamā čuguna ražojumus.

(24)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šo ieinteresētās personas argumentu noraida.

3.   Kaļamā čuguna un pelēkā čuguna lējumu salīdzinājums

(25)

Lai noskaidrotu, vai galīgo pasākumu regulā norādītie konstatējumi attiecībā uz pelēkā čuguna un kaļamā čuguna lējumiem patiešām ir pareizi, pārbaudīja, vai ir pareizs pieņēmums, ka kaļamā čuguna un pelēkā čuguna lējumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un lietojuma veidi, kā tas norādīts galīgo pasākumu regulā.

a)   Fizikālās, ķīmiskās, tehniskās īpašības un savstarpēja aizstājamība

(26)

Fizikālo īpašību ziņā lējuma galējo formu ietekmē tā lietojuma veids un uzstādīšanas apstākļi, bet jebkurā gadījumā ražojumam jāatbilst spēkā esošajiem standartiem, inter alia EN 1561, EN 1563, EN 124 un EN 1433.

(27)

Pēc lējumu ķīmiskajām īpašībām gan pelēkais, gan kaļamais čuguns ir dzelzs un oglekļa sakausējumi. Kaut arī pastāv nelielas atšķirības izejvielu struktūrā, kā arī vielās, kuras pievieno ražošanas procesā (piem., magnijs), šajā ziņā gala ražojumi būtiski neatšķiras.

(28)

Jāņem vērā, ka kaļamā čuguna ražošanas procesā čuguna mikrouzbūve magnija pievienošanas dēļ mainās, sākot no pārslu/slāņainas formas (pelēkajam čugunam) līdz lodveida uzbūvei. Tādējādi precīzāks kaļamā čuguna nosaukums ir “lodveida grafīta čuguns”.

(29)

Attiecībā uz tehniskajām īpašībām izmeklēšanā noskaidroja, ka kaļamajam čugunam, pretstatā pelēkajam čugunam, piemīt tādas tehniskās īpašības, ka materiāls spēj panest augstāku graujošo slodzi un, kas vēl svarīgāk, to var daudz lielākā apmērā deformēt spiedes sprieguma iedarbībā bez salaušanas, t. i., kaļamajam čugunam piemīt plastiskais elastīgums, bet pelēkais čuguns salūst spiedes sprieguma iedarbībā, t. i., ir viegli lūstošs. Izmeklēšanā noskaidroja arī to, ka, neskatoties uz šo atšķirību, citas pelēkā čuguna un kaļamā čuguna mehāniskās/tehniskās pamatīpašības, kā iespēja veidot lējumus, dilumizturība un elastīgums, ir savstarpēji salīdzināmas.

(30)

Turklāt iepriekš minētās pelēkā un kaļamā čuguna atšķirības ietekmē tikai vajadzīgo lējuma veidošanas tehniku (t. i., vai ir nepieciešama bloķēšanas ierīce), bet ne lējuma piemērotību attiecīgajam lietojuma veidam, kas ir virszemes vai pazemes sistēmu nosegšana vai piekļuve tām.

(31)

Čuguna ražojumiem, kuri kalpo iepriekš minētajiem galīgās izlietošanas veidiem, jāatbilst standartiem EN 124 (lūku vāki un ūdens noteku pārsedzes) un EN 1433 (noteku režģi). Abos standartos norādīts, ka čuguna materiāliem jāatbilst vai nu EN 1561, vai arī EN 1563 (t. i., pelēkā vai kaļamā čuguna) prasībām. Tāpēc gan pelēkais, gan kaļamais čuguns atbilst šo standartu prasībām, un tos var uzskatīt par savstarpēji aizstājamiem.

b)   Galīgās izlietošanas veidi

(32)

Patērētāji uztver abus lējumu veidus kā vienu ražojumu, ko izmanto lūku vākiem, kas iztur satiksmes slodzi, nodrošina drošu un vieglu piekļuvi zemē ieraktiem tīkliem vai virszemes ūdens novadīšanu (režģi). Abi veidi nodrošina ilgtermiņā izturīgus risinājumus.

c)   Secinājums

(33)

Līdz ar to secināja, ka, kaut arī pastāv nelielas atšķirības starp abiem ražojuma veidiem, ir pareizi uzskatīt tos par vienu un to pašu ražojumu, jo tiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, tos iespējams izmantot vienādiem mērķiem un tie ir savstarpēji aizstājami. Ar šo tiek apstiprināti sākotnējās izmeklēšanas un galīgo pasākumu regulas 18. un 20. līdz 22. apsvēruma konstatējumi.

(34)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā vairākas ieinteresētās personas iebilda pret šiem konstatējumiem un apgalvoja, ka jau sākotnējā izmeklēšanā ticis kļūdaini secināts, ka pelēkā un kaļamā čuguna lējumiem piemīt vienādas īpašības un tie izmeklēšanas nolūkā uzskatāmi par vienu ražojumu. Šīs personas apgalvoja, ka vairāki faktori pierāda, ka abi lējumu veidi nav salīdzināmi un ir uzskatāmi par atšķirīgiem ražojumiem. Šīs personas īpaši izcēla i) atšķirības ražošanas procesā, kuru rezultāts ir ii) pilnībā atšķirīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kā arī iii) atšķirīgas izmaksu struktūras un iv) to, ka patērētāji šos ražojumus uztver atšķirīgi. Lai pamatotu šo sūdzību, Komisijai tikai iesniegti vairāki viedokļi, kā arī publikācijas profesionālajos žurnālos. Šajos ekspertu viedokļos galvenokārt izceltas kaļamā un pelēkā čuguna atšķirības grafīta struktūrā, kā arī tehniskās atšķirības, t. i., fakts, ka kaļamais čuguns ir deformējams spiedes sprieguma iedarbībā, bet pelēkais čuguns tādos pašos apstākļos salūst.

(35)

Attiecībā uz iepriekš minēto jāņem vērā, ka šajā izmeklēšanā apstiprināja, ka patiešām pastāv atšķirības starp abiem ražojuma veidiem, t. i., lējumiem, kuri izgatavoti no pelēkā un kaļamā čuguna. Kaļamā čuguna lējumu ražošanas procesā tiek pievienots magnijs, tādēļ grafīta struktūra mainās no pārslu/slāņainas uz lodveida struktūru, un tas piešķir čugunam atšķirīgas mehāniskās īpašības, piemēram, noteiktu deformējamību spiedes sprieguma iedarbībā. Turklāt kaļamā čuguna lējumiem parasti ir nepieciešama īpaša konstrukcija, lai tos fiksētu pie virsmas. Tomēr jāatceras, ka parasti tiek pārbaudīts, vai ražojumiem vai ražojumu veidiem piemīt vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vai tos pamatā izmanto vienādiem mērķiem, lai noteiktu, vai antidempinga izmeklēšanā tie uzskatāmi par vienu ražojumu. Tas nozīmē, ka ražojuma veidiem no zinātniskā (vai cita) viedokļa nav jābūt identiskiem visos aspektos, bet ka noteiktas atšķirības ir pieņemamas, ja vien iepriekš minētās pamatīpašības ir kopīgas. Turklāt jāatceras, ka šī procedūra neattiecas uz materiāla, t. i., čuguna, kā tāda importu, bet gan uz tādu lējumu importu, kas paredzēti, lai nosegtu un/vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, un to daļām. Šajā izmeklēšanā apstiprināja, ka kaļamā čuguna lējumiem ir kopīgas pamatīpašības ar pelēkā čuguna lējumiem (skatīt iepriekš minētos argumentus 24. līdz 30. apsvērumā). Tādējādi noraida argumentu, ka pelēkā čuguna lējumiem un kaļamā čuguna lējumiem nav kopīgu pamatīpašību.

4.   Noteku režģi

(36)

Šajā izmeklēšanā divi uzņēmumi apgalvoja, ka pasākumu piemērošanas jomu nevajadzētu attiecināt uz drenāžas kanāliem, kas ietverti standartā EN 1433. Lai pamatotu šo prasību, ieinteresētās personas norādīja, ka galīgo pasākumu regulā minēts tikai viens standarts (EN 124), ko piemēro lūku vākiem un ūdens noteku pārsedzēm, un ka sākotnējā izmeklēšana skaidri attiecās uz lūku vākiem.

(37)

Sūdzībā apgalvoja, ka pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā, kur tika izklāstīts daļējās starpposma pārskatīšanas pamatojums, nebija pieminēts noteku režģu jautājums un tādēļ argumenti saistībā ar to būtu ignorējami. Šis arguments tomēr tiek noraidīts, ņemot vērā, ka pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā bija norādīts arī tas, ka jāprecizē ražojumu spektrs. Fakts, ka īpaša uzmanība tika veltīta jautājumam, vai pasākumi attiecas uz lējumiem, kuri izgatavoti no kaļamā čuguna, neizslēdz iespēju izvērtēt citas prasības attiecībā uz ražojumu spektru.

(38)

Sākumā pārbaudīja, vai sākotnējā izmeklēšana attiecās uz noteku režģiem.

(39)

Kā norādīts 14. apsvērumā, sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā attiecīgais ražojums tiek aprakstīts kā “konkrēti nekaļami čuguna ražojumi, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai nodrošinātu pieeju virszemes vai pazemes sistēmām, un to daļas […]”. Tā kā noteku režģi ir ražojumi, ko izmanto, lai nosegtu virszemes vai pazemes sistēmas un to daļas, bija jāsaprot, ka izmeklēšanas uzsākšanas paziņojums attiecas uz noteku režģiem kā uz lējumu veidu.

(40)

Turklāt sākotnējās sūdzības nekonfidenciālajā variantā bija skaidri norādīts, ka attiecīgais ražojums “parasti tiek aprakstīts saistībā ar tā lietojumu, tas ir, lūku virsējās daļas (jeb lūku vāki), ūdens noteku pārsedzes vai noteku režģi un lūku virszemes atveres” (skatīt 3. punkta 2. apakšpunktu). Vēl viena atsauce uz noteku režģiem kā attiecīgā ražojuma daļu ir atrodama 3. punkta 5. apakšpunktā (efektīva virszemes ūdens novadīšana) un 3. punkta 6. apakšpunktā.

(41)

Turklāt noteku režģi bija iekļauti arī to ražojumu veidu aprakstā, par kuriem bija jāatskaitās anketā (ražojumu kontroles numuri), un visām sadarbības pusēm, kuras saņēma anketas, bija jāatskaitās arī par noteku režģu pārdošanu. Tādējādi visi sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēlonību un Kopienas interesēm attiecās arī uz noteku režģiem.

(42)

Galīgo pasākumu regulā, ko arī darīja zināmu visām ieinteresētajām personām, īpaši 15. līdz 17. apsvērumā, turklāt ir minēts, ka lējumus parasti veido rāmis, kas ir nostiprināts zemē un ir vai nu vāks, vai arī režģis, kas ir vienā līmenī ar jebkuru virsmu. 17. apsvērumā minēts, ka vāks un režģi ir pieejami dažādās formās, ieskaitot, bet neaprobežojoties tikai ar trīsstūrveida, apaļiem, kvadrātveida vai taisnstūrveida. Tāpat 19. apsvērumā norādīts, ka dažādie iespējamie ražojuma veidi, kā lūku vāki, ūdens noteku pārsedzes un lūku virszemes atveres, ir pietiekoši līdzīgi un tādēļ izmeklēšanas nolūkā tie tiek uzskatīti par vienu ražojumu. Tādējādi galīgo pasākumu regulas formulējumā ir norādīts, ka noteku režģi arī ir ietverti kā iespējamais lējumu veids.

(43)

Jāsecina, ka noteku režģi bija iekļauti sākotnējās izmeklēšanas ražojumu spektrā, un to varēja noteikt, pamatojoties uz iepriekš minēto.

(44)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ne izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā, ne galīgo pasākumu regulā nebija skaidri norādīts, vai noteku režģi ir ietverti izmeklēšanas darbības jomā. Šī persona apgalvoja, ka, kaut arī izmeklēšanas uzsākšanas paziņojums nesniedza skaidrību par noteku režģiem, galīgo pasākumu regulas 16. apsvērumā ir skaidri norādīts, ka “lējumiem jānodrošina droša un viegla pieeja apakšzemes telpai, vai nu lai tajā iekļūtu, vai arī vizuālai pārbaudei”. Tā kā lineārajās drenāžas sistēmās cilvēkam nav iespējas piekļūt apakšzemes telpai, bet tās kalpo ūdens novadīšanas mērķim, bija skaidrs, ka noteku režģi nav ietverti.

(45)

Netiek atspēkots tas, ka noteku režģi/lineārās drenāžas sistēmas, kas parasti sastāv no drenāžas kanāla un režģa tā virspusē, galvenokārt kalpo virszemes ūdens novadīšanas mērķim. Taču tie nodrošina arī drošu un vieglu pieeju apakšzemes telpai, kas šajā gadījumā ir drenāžas kanāls. Ja, piemēram, drenāžas kanālu nosprostotu lapas vai citi priekšmeti, cilvēks, paceļot režģi, varētu piekļūt drenāžas kanālam un novērst aizdambējumu. Pat pieņemot, ka drenāžas kanālu nevar uzskatīt par apakšzemes telpu veidojošu elementu, jo pieeja jānodrošina visam lējumam kopumā, tomēr var apgalvot, ka notekas režģis sedz lineāra veida atveri zemē, kas ierīkota, lai nodrošinātu ūdens novadīšanu. Vēl tiek uzsvērts tas, ka kādā teikumā minētajā apsvērumā ir minēts, ka pieeja, lai veiktu vizuālu pārbaudi, neapšaubāmi ir iespējama attiecībā uz noteku režģiem. Turklāt minētās personas citētais teikums lasāms kontekstā, t. i., kopā ar 15. apsvērumu un 16. apsvēruma sākuma daļu. Kā minēts iepriekš, šeit ir noteikts, ka “lējumus parasti veido rāmis, kas ir nostiprināts zemē, un vāks vai režģis, kas ir vienā līmenī ar virsmu, kuru izmanto gājēji un/vai transportlīdzekļi un kas tiešā veidā iztur gājēja un/vai transportlīdzekļa svaru un iedarbību. […] Lējumi kalpo apakšzemes telpas nosegšanai, un tiem jāiztur motorizētu transportlīdzekļu un/vai gājēju plūsmas slodze. Vākam vai režģim jābūt droši nostiprinātam rāmī, lai izvairītos no trokšņiem, neievainotu cilvēkus un nebojātu transportlīdzekļus.” Izmeklēšanā noskaidroja, ka notekas režģi parasti veido drenāžas kanāls, kas ir nostiprināts zemē, un režģis, kas ir vienā līmenī ar virsmu, kuru izmanto gājēji un/vai transportlīdzekļi un kas tieši iztur gājēja un/vai transportlīdzekļa svaru un iedarbību. Noteku režģus turklāt izmanto, lai varētu piekļūt un/vai ieiet apakšzemes telpā, un tiem arī jāiztur motorizētu transportlīdzekļu un/vai gājēju plūsmas slodze. Tādējādi noraida argumentu, ka noteku režģi nepārprotami nebija ietverti.

(46)

Lai noskaidrotu, vai konstatējumi attiecībā uz noteku režģiem patiešām ir pareizi, nākamajā posmā sīkāk pārbaudīja, vai noteku režģiem ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības kā citiem lējumu veidiem un vai ir pareizi uzskatīt, ka tādējādi tie kopā ar citiem lējumu veidiem veido vienu ražojumu.

(47)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka noteku režģi ir lējumi, kuri izgatavoti no pelēkā vai kaļamā čuguna, un ka tie parasti sastāv no rāmja, kas ir nostiprināts zemē, un no režģa, kas ir vienā līmenī ar virsmu. Rāmis ir novietots tieši virs apakšzemes telpas virsējās daļas. Noteku režģi tiek izmantoti, lai nosegtu zemi un padarītu iespējamu vizuālo pārbaudi.

(48)

Lai gan noteku režģu galvenā funkcija tiešām ir liekā ūdens novadīšana no virszemes, lai automašīnas un lidmašīnas varētu droši izmantot ceļus/skrejceļus, nav izslēgts, ka noteku režģi var kalpot arī apakšzemes telpas nosegšanai, kā minēts iepriekš, un tiem arī jāspēj izturēt transportlīdzekļu slodze. Turklāt arī citiem lējumu veidiem (piemēram, ūdens noteku pārsedzēm) ir liekā ūdens novadīšanas funkcija.

(49)

Attiecībā uz argumentu par trūkstošo standartu EN 1433 galīgo pasākumu regulā, jāņem vērā, ka 26. un 27. apsvērumā, daļā par līdzīgajiem ražojumiem, bija atsauce uz EN 124 saistībā ar ieinteresēto personu argumentu, ka ražojumi, kuri tiek ražoti un tirgoti ĶTR, un ražojumi, kuri tiek ražoti un tirgoti Kopienā, nav vienādi. Tas savukārt nenozīmē, ka ražojumi, uz kuriem attiecas EN 1433, nebija ietverti. Atsauci uz noteiktu EN standartu kādā regulā sniedz (vai nesniedz) vienīgi informācijai, bet tas nenozīmē, ka nevarētu piemērot kādu citu standartu. Turklāt standarts EN 1433 sākotnējās izmeklēšanas periodā (2003. gada aprīlis–2004. gada marts) bija jauns, piemērojams no 2003. gada augusta, un līdz 2004. gada augustam tas bija spēkā līdztekus valsts standartiem. Tādējādi, savācot datus sākotnējā izmeklēšanā, šis standarts nedarbojās pilnībā un bija spēkā paralēli citiem standartiem, kuri attiecās uz to pašu ražojumu.

(50)

Tādējādi apstiprina, ka šim konkrētajam lējumu veidam ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā lūku vākiem, ūdens noteku pārsedzēm un lūku virszemes atverēm.

(51)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek paskaidrots, ka ražojumi, uz kuriem attiecas EN 1433, bija ietverti ražojumu spektrā un uz tiem arī turpmāk attiecināmi pasākumi, jo konstatētās pamata lietojuma atšķirības nevar uzskatīt par pietiekoši būtiskām, lai izslēgtu šo lējumu veidu.

5.   Nepieciešamība grozīt galīgo pasākumu regulas rezolutīvo daļu – nobeiguma piezīmes

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, beigās uzskatīja, ka ir lietderīgi pārbaudīt, vai formulējums galīgo pasākumu regulas 1. pantā un šīs regulas 18. līdz 29. apsvērumā sakrīt ar konstatējumiem sākotnējā izmeklēšanā un ar iepriekš minētajiem konstatējumiem. Citiem vārdiem sakot, noskaidroja jautājumu, vai varētu būt, ka vispār nav nepieciešams grozīt galīgo pasākumu regulas rezolutīvo daļu, un vai var apgalvot, ka 1. panta pašreizējā redakcija jau nepārprotami attiecas uz kaļamā čuguna lējumiem. Šajā ziņa pienācīgi ņēma vērā no ieinteresētajām personām saņemtos komentārus attiecībā uz ražojuma definīcijas daļu galīgo pasākumu regulā.

(53)

Tiek atgādināts, ka galīgo pasākumu regulas 1. panta 1. punktā ir norādīts, ka “nekaļamā” čuguna lējumi ir ietverami. Tiek atgādināts arī tas, ka izmeklēšanā noskaidroja, ka kaļamajam čugunam piemīt plastiskais elastīgums (skatīt 30. apsvērumu).

(54)

Tādējādi bija jānoskaidro jautājums, vai kaļamo čugunu no tehniskā viedokļa vienmēr jāuzskata par “nekaļamu”, neskatoties uz to, ka tam piemīt plastiskais elastīgums. Mācībā par materiāliem “kaļamība” apzīmē materiāla spēju deformēties spiedes sprieguma iedarbībā, kuru bieži raksturo materiāla spēja veidot plānas plāksnes kalšanas vai velmēšanas iedarbībā. Šajā ziņā Kopienas ražošanas nozare uzstāja, ka “nekaļamā” čuguna lējumu jēdziens galīgo pasākumu regulas 1. pantā var attiekties uz visiem lējumiem, kuri nav izgatavoti no kaļama čuguna, un tas ietver lējumus, kuri izgatavoti no pelēkā un kaļamā čuguna. Tādējādi no šā viedokļa tiešām varētu apgalvot, ka arī kaļamā čuguna lējumi pretstatā kaļama čuguna lējumiem ir nekaļami un tāpēc uz tiem attiecas galīgo pasākumu regulas 1. pants, sākot no tās stāšanās spēkā.

(55)

Taču jāpiezīmē, ka plastiskums un kaļamība ne vienmēr ir savstarpēji saistīti; piemēram, zelts ir gan plastisks, gan kaļams, bet svins ir vienīgi kaļams. Pārskatīšanas izmeklēšanā turklāt pierādīja, ka kaļamais čuguns ir deformējams ne tikai stiepes sprieguma iedarbībā, bet noteiktā apmēra arī spiedes sprieguma iedarbībā. Tādējādi šķiet, ka no tehniskā viedokļa ir grūti apgalvot, ka kaļamais čuguns vienmēr jāuzskata par nekaļamu čugunu (šādā gadījumā varētu nebūt nepieciešams grozīt galīgo pasākumu regulas rezolutīvo daļu).

(56)

Neskatoties uz to, paliek spēkā fakts, ka sākotnējā izmeklēšana attiecās uz kaļamā čuguna lējumiem. Lai novērstu jebkādas iespējamās neskaidrības regulas interpretācijā, atbilstīgi jāpārskata galīgo pasākumu regula. Jo īpaši jāprecizē tas, ražojumu spektrs ietver nekaļama čuguna lējumus un lodveida grafīta čuguna (kaļamā čuguna) lējumus. Būtu jāpievieno arī papildu KN kods, precīzāk, KN kods ex 7325 99 10, kurš attiecas uz “citādi lietiem dzelzs vai tērauda izstrādājumiem no kaļama čuguna”. Nepieciešams nodrošināt, lai antidempinga maksājumu, kurš, kā noteikts sākotnējās izmeklēšanas laikā, attiecas uz (inter alia) šādiem kaļamā čuguna lējumiem, turpmāk piemērotu arī tiem.

6.   Atpakaļejošs spēks

(57)

Pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā ieinteresētās personas nepārprotami tika aicinātas iesniegt komentārus par secinājumu iespējamo atpakaļejošo iedarbību. Vairākas personas uzklausīšanas laikā un iesniegtajos dokumentos minēja jautājumu par atpakaļejošu spēku. Kopumā visas personas, izņemot Kopienas ražošanas nozari, iebilda pret pārskatīšanas rezultātu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(58)

Saistībā ar iepriekš minēto jāņem vērā, ka, pamatojoties uz pašreizējo izmeklēšanu, galīgo pasākumu regulas rezolutīvā daļa būtu jāgroza, lai precizētu ražojumu spektru, un būtu jāpievieno papildu KN kods. Turklāt var arī secināt, ka pēdējā laikā daži uzņēmēji ir veikuši tirdzniecību, pamatojoties uz pieņēmumu, ka antidempinga maksājums neattiecas uz kaļamā čuguna lējumiem. Antidempinga maksājuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku šādu lējumu importam Kopienā varētu nopietni ietekmēt šo uzņēmēju ekonomisko darbību. Ņemot vērā minētos faktorus, uzskata, ka būtu lietderīgāk, ja ražojumu spektra precizēšana ietekmētu tikai turpmāko darbību.

E.   SECINĀJUMS

(59)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, uzskata, ka ir lietderīgi pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1212/2005, lai precizētu ražojumu spektru, uz ko attiecas regula, un lai pievienotu to, ka ražojumu spektrā ir ietverti nekaļamā čuguna un lodveida grafīta čuguna (kaļamā čuguna) lējumi. Būtu jāpievieno arī papildu KN kods, precīzāk, KN kods ex 7325 99 10.

(60)

Šos konstatējumus un priekšlikumu darīja zināmu attiecīgajām personām un attiecīgajos gadījumos ņēma vērā viņu komentārus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1212/2005 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu nekaļamā čuguna un lodveida grafīta čuguna (kaļamā čuguna) lējumu, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, importam un to daļām, kas ir vai nav apstrādāti, pārklāti, krāsoti vai aprīkoti ar citiem materiāliem, izņemot ugunsdzēsības hidrantus, ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, un tos patlaban klasificē ar KN kodiem 7325 10 50, 7325 10 92, ex 7325 10 99 (Taric kods 7325109910), un ex 7325 99 10 (Taric kods 7325991010).”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2009. gada 11. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. SLAMEČKA


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 199, 29.7.2005., 1. lpp.

(3)  OV L 47, 17.2.2006., 59. lpp.

(4)  OV L 47, 17.2.2006., 3. lpp.

(5)  OV L 94, 8.4.2009., 1. lpp.

(6)  OV C 74, 20.3.2008., 66. lpp.

(7)  OV C 104, 30.4.2004., 62. lpp.