8.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/48

(1)

Komisija 2008. gada 9. jūlijā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb ĶTR) izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu (SPT) importu Kopienā.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad 2008. gada 28. maijā Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (sūdzības iesniedzējs) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 % no konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma Kopienā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par paredzamiem un nenovēršamiem draudiem, ko rada no šā dempinga izrietošais būtiskais kaitējums, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, zināmos iesaistītos piegādātājus un lietotājus, kā arī to apvienības un eksportētājvalsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķā režīma (AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas arī zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Desmit uzņēmumi (to grupas) pieprasīja tirgus ekonomikas režīmu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai atsevišķo režīmu, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka to darbība neatbilst tirgus ekonomikas režīma piešķiršanas nosacījumiem.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga un zaudējumu noteikšanai, ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju, importētāju un Kopienas ražotāju skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta izlases metode. Lai Komisija varētu izlemt, vai būs jāizmanto izlases metode, un, ja tāda būs nepieciešama, lai izveidotu izlasi, visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un Kopienas ražotājiem bija jāpiesakās Komisijā un jāsniedz pamatinformācija par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, izmeklēšanas periodā (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam), kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(7)

Pēc iesniegtās informācijas pārbaudes un ņemot vērā lielo skaitu ražotāju eksportētāju un Kopienas ražotāju, kas bija pauduši vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka atlase ir nepieciešama attiecībā uz minētajiem ražotājiem. Ņemot vērā to, ka tikai nedaudzi importētāji pauda gatavību sadarboties, nolēma, ka atlase nav nepieciešama attiecībā uz nesaistītajiem importētājiem.

(8)

Komisija nosūtīja anketas atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, atlasītajiem Kopienas ražotājiem, importētājiem un visiem zināmajiem lietotājiem un lietotāju apvienībām. Atbildes uz visiem anketas jautājumiem tika saņemtas no atlasītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, visiem atlasītajiem Kopienas ražotājiem, izņemot vienu uzņēmumu, kas atbildēja tikai daļēji, no sešiem importētājiem un pieciem lietotājiem.

(9)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu vai kaitējuma draudus un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos.

(10)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piešķirt TER, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz analogās valsts datiem, tika veikta pārbaude šādā uzņēmumā:

(11)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veica ražotāju eksportētāju atlasi un izveidoja izlasi, balstoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē bija četri uzņēmumi (to grupas), kuru saražotā produkcija veido 70 % no eksporta apjoma, ko sadarbībā iesaistītās personas eksportējušas no ĶTR uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar attiecīgajām personām, un tām nebija iebildumu.

(12)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veica Kopienas ražotāju atlasi un izveidoja izlasi, balstoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma produkcijas apjomu Kopienā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē bija piecas uzņēmumu grupas (pavisam deviņi uzņēmumi), kuru saražotā produkcija veido 62 % no kopējās produkcijas Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar ražotājiem, kuri sadarbojās, un tiem nebija iebildumu pret izveidoto izlasi. Sadarbībā iesaistīto Kopienas importētāju skaits bija neliels, tāpēc tika nolemts, ka šajā gadījumā atlases metode nav nepieciešama.

(13)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam (IP). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2005. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (attiecīgais periods).

(14)

Attiecīgais ražojums ir konkrētas dzelzs vai tērauda bezšuvju caurules un caurulītes, kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm un oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 atbilstoši Starptautiskā Metināšanas institūta (SMI) formulai un ķīmiskajām analīzēm (3) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (attiecīgais ražojums). Paziņojumā par procedūras sākšanu (skatīt 1. apsvērumu) ir norādīts, ka parasti attiecīgo ražojumu deklarē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 un ka šie KN kodi sākotnēji tika sniegti tikai zināšanai. Tomēr izmeklēšanā noskaidrojās, ka trīs no minētajiem KN kodiem, proti, ex 7304 11 00, ex 7304 22 00 un ex 7304 24 00, neattiecas uz attiecīgo ražojumu un ka trūkst piecu citu KN kodu, proti, ex 7304 31 20, ex 7304 39 10, ex 7304 39 52, ex 7304 51 81 un ex 7304 59 10.

(15)

Attiecīgo ražojumu plaši izmanto dažādos nolūkos, piemēram, mehāniskam lietojumam (tostarp automobiļu rūpniecībā un mašīnbūvē), celtniecībā rievsienu izgatavošanai, elektroenerģijas ražošanai (tvaika katlu caurules), cauruļveida izstrādājumiem naftas ieguves objektiem (OCTG), urbšanai, apvalkošanai naftas rūpniecībā un kā cauruļvadus šķidrumu vai gāzu transportēšanai.

(16)

Lietotājiem var piegādāt dažādus SPT veidus. Tās var būt, piemēram, galvanizētas, ar uzgrieztu vītni, piegādātas neapstrādā veidā (t. i, termiski neapstrādātas) ar īpašiem galiem, sagrieztas vai nesagrieztas pēc izmēra. Caurules īpašības raksturo daudzi un dažādi rādītāji, kas izskaidro arī to, kāpēc lielāko daļu SPT izgatavo pēc pasūtījuma. SPT parasti savieno metinot. Tomēr atsevišķos gadījumos tās var savienot ar vītni vai izmantot atsevišķi, bet tās ir metināmas.

(17)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka, lai gan dažādu bezšuvju cauruļu un caurulīšu veidu galīgais izmantojums atšķiras, dažādiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības. Tādēļ tās uzskata par vienu ražojumu.

(18)

Ķīnas ražotāju apvienība apgalvoja, ka OCTG caurules un caurulītes ir jāizslēdz no attiecīgā ražojuma definīcijas, jo tās izmanto atšķirīgi, tām ir atšķirīgas specifikācijas un atšķirīgas īpašības un tās nevar aizstāt ar citām caurulēm vai caurulītēm, un [šādas caurules un caurulītes] ierobežotos apjomos eksportē no ĶRT uz EK. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka OCTG caurulēm un caurulītēm, inter alia, ir ar citiem SPT veidiem salīdzināmas ķīmiskās īpašības, jo tās nepārsniedz OEV robežvērtību 0,86. Turklāt ar pārējiem SPT ražojuma veidiem tām ir arī vienādas citas pamatīpašības, piemēram, ārējais diametrs un sieniņu biezums. Kas attiecas uz OCTG cauruļu un caurulīšu galaizmantojumu, tika konstatēts, ka konkrētas OCTG caurules un caurulītes ir aizstājamas ar citām neleģētā tērauda caurulēm. OCTG caurulēm un caurulītēm ir tādas pašas pamatīpašības kā bezšuvju caurulēm un caurulītēm, un tās zināmā mērā ir aizstājamas, tādēļ provizoriski secināja, ka nav pamata šo cauruļu veidu izslēgt no ražojuma definīcijas.

(19)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un bezšuvju caurulēm un caurulītēm, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū un iekšzemes tirgū ASV, ko provizoriski uzskatīja par analogo valsti, kā arī bezšuvju caurulēm un caurulītēm, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienā, ir vienas un tās pašas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un izmantošana. Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, tiem ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu.

(21)

Īsumā un vienīgi ērtāka pārskata labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(22)

Šajā izmeklēšanā trīs no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pieprasīja piešķirt TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem:

(23)

Iepriekš minētajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija pieprasīja sniegt visu nepieciešamo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgajos uzņēmumos pārbaudīja TER piešķiršanas pieprasījumā sniegto informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu.

(24)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka TER nevarēja piešķirt nevienai no trijām Ķīnas uzņēmumu grupām, jo neviena no tām neatbilda visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem šādu iemeslu dēļ.

(25)

Neviens no šiem trijiem uzņēmumiem (to grupām) nevarēja pierādīt, ka tas atbilst 3. kritērijam un ka būtiskie izkropļojumi ir mantoti no agrākās ārpustirgus ekonomikas sistēmas, proti, visi trīs uzņēmumi (to grupas) ir guvuši labumu no preferenciālā nodokļu režīma, un divi uzņēmumi (to grupas) savā īpašumā bija ieguvuši zem tirgus vērtības novērtētus aktīvus. Kad konstatējumi saistībā ar TER nonāca atklātībā, divi uzņēmumi (to grupas) apgalvoja, ka fakts, ka tiem bija īpašas nodokļu priekšrocības, neesot pretrunā 3. kritērijam, jo nodokļu samazinājums tiktu piemērots arī tirgus ekonomikas valstīm. Jānorāda, ka minētajiem uzņēmumiem piemēroja vairākus preferenciālā nodokļa politikas režīmus, jo tie bija atbrīvoti no vietējā ienākumu nodokļa un tiem bija tiesību uz “nodokļu brīvdienām” (atbrīvojums no nodokļiem divus gadus, pēc tam gadus gadus nodokļus maksā 50 % apmērā), kuras parasti piešķir uzņēmumiem, kuros ir ārvalstu ieguldījumi, un kopīgiem ķīniešu un ārvalstu projektiem. Kopumā šie preferenciālie nodokļu režīmi radīja uzņēmumiem ievērojamas priekšrocības, kas, visticamāk, būtiski ietekmēja izmaksas un cenas izmeklēšanas periodā. Trešais uzņēmums (to grupa) apgalvoja, ka to izmantotā nodokļu priekšrocība kopš 2008. gada 1. janvāra vairs nav spēkā un ka tas bija vienreizējs nodokļu atbrīvojums, kas nebūtu varējis ietekmēt uzņēmuma izmaksas turpmākajos gados, turklāt nodokļa atbrīvojums bija niecīgs. Jānorāda, ka šī uzņēmumu grupa 2006. gadā un 2007. gadā (t. i., IP laikā) izmantoja nodokļu samazinājumu iekšzemes tirgū pirktām iekārtām. Saņemto priekšrocību nevar uzskatīt par nebūtisku, tādēļ tiek secināts, ka tā neapšaubāmi būtiski ietekmēja izmaksas un cenas izmeklēšanas periodā.

(26)

Turklāt divi uzņēmumi (to grupas) neatbilda 2. kritērijam saistībā ar grāmatvedības uzskaiti, jo par vienu uzņēmumu konstatēja, ka tas debitoru parādus kompensē ar kreditoru parādiem, bet otram uzņēmumam nebija pilnīga finanšu pārskata un tas konsekventi nepiemēroja uzkrājumu principu. Kad konstatējumi saistībā ar TER nonāca atklātībā, viens uzņēmums apgalvoja, ka starptautiskie grāmatvedības standarti (SGS) tam nebūtu saistoši, jo tas ir neliels uzņēmums, kurš nekotējas biržā un atrodas lauku apgabalā. Šo apgalvojumu tomēr noraidīja, jo uzskatīja, ka pārkāpumi ir ļoti nopietni, īpaši revīzijā pārbaudītie pārskati svarīgās jomās bija nepilnīgi un nebija ievērots uzkrājumu princips. Šie grāmatvedības pamatprincipi ir ievērojami neatkarīgi no uzņēmuma juridiskā statusa, tā lieluma un atrašanās vietas. Otra uzņēmumu grupa apgalvoja, ka revidents bija apliecinājis pārbaudītā finanšu pārskata bilances atbilstību SGS un bija pārklasificējis jau izlīdzinātos kontus par kreditoru un debitoru parādiem. Jānorāda, ka šis apgalvojums netika izvirzīts pirms informācijas atklāšanas, nedz arī pārbaudes apmeklējuma laikā, tāpēc to nevarēja pārbaudīt. Turklāt jānorāda, ka minētā uzņēmumu grupa nenoliedz šādu kompensēšanas praksi, kas pēc būtības ir pretrunā SGS. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(27)

Turklāt divas uzņēmumu grupas nepierādīja, ka lēmumi saistībā ar uzņēmumu izmaksām un ieguldījumiem notika, reaģējot uz signāliem no tirgus, bez ievērojamas valsts iejaukšanās, un tādēļ nepierādīja, ka ir ievērots 1. kritērijs. Pēc informācijas publiskošanas viens uzņēmums iebilda, ka iemesli, kas izmantoti, lai noraidītu atbilstību šim kritērijam, nav balstīti uz objektīviem pierādījumiem, jo uzņēmums pats brīvi pieņem lēmumus par pārdevumiem un cenu noteikšanu, lai gan tā pārbaudītajā finanšu pārskatā bija konstatēts noteikums par cenu noteikšanas politiku starp saistītajām personām. Uzņēmums apgalvoja, ka tas nav ierobežojums, bet drīzāk gan prasība atklāt revidentam informāciju, pārskatot darījumus starp “saistītajām personām”. Tomēr šis apgalvojums pietiekami nepaskaidro pārbaudītajā finanšu pārskatā iekļauto noteikumu, ka, “ja cenu nosaka valsts preču ministrija, tad šīs iestādes noteiktā cena ir noteicošā”. Tāpēc šis apgalvojums ir noraidīts. Otrs uzņēmums apgalvoja, ka, lai gan tā lielākā daļa pieder valstij, to patiesībā kontrolē kāds privāts uzņēmums un valsts neiejaucas tā darbībā. Tomēr šis uzņēmums nesniedza jaunus apsvērumus, kas varētu mainīt secinājumu par to, ka valsts iejaukšanos nevar izslēgt un ka uzņēmums nav pierādījis, ka tā lēmumi tiek pieņemti bez būtiskas valsts iejaukšanās, ievērojot to, ka tā valdē lielākā valdes locekļu daļa pārstāv valsts uzņēmumus, un tāpēc neizpildīja šo kritēriju. Jānorāda, ka, publiskojot konstatējumus par TER saistībā ar šo uzņēmumu grupu, tika sniegts arī piemērs par lēmumu, kas nav pieņemts, reaģējot uz signāliem no tirgus, un, iespējams, ar nepienācīgu valsts iejaukšanos (zemes nomas tiesības bez maksas); uzņēmums komentārus nesniedza.

(28)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(29)

Visi trīs Ķīnas uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kas pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem nepiešķirtu TER.

(30)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka divi no trijiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām bija pierādījuši, ka tie kopumā atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punktā paredzētajām prasībām AR piešķiršanai.

(31)

Trešā uzņēmuma vai uzņēmumu grupas akciju lielākā daļa pieder valstij. Turklāt, ņemot vērā šo faktu un valsts ievērojamo ietekmi uz Ķīnas tērauda rūpniecību, nevar izslēgt iespēju par pasākumu apiešanu.

(32)

Tāpēc secināja, ka AR ir jāpiemēro tikai šādiem diviem ĶTR eksporta uzņēmumiem:

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība tiem uzņēmumiem, kam nevarēja piešķirt TER, tika noteikta, ņemot vērā analogās valsts cenas vai salikto vērtību.

(34)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja ieceri izmantot ASV kā atbilstošu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un aicināja ieinteresētās personas komentēt šo izvēli.

(35)

Viena ieinteresētā persona komentēja izraudzīto analogo valsti, ierosinot normālas vērtības noteikšanai izmantot Ukrainu vai Indiju.

(36)

Tā apgalvoja, ka Ukraina būtu piemērotāka valsts, jo tās tirgū ir brīva konkurence, tāpēc ražošanas procesa un izejvielu pieejamības ziņā stāvoklis Ukrainā būtu līdzīgs stāvoklim ĶTR. Jānorāda, ka kopš 2006. gada 30. jūnijaSPT importam no Ukrainas piemēro antidempinga maksājumus 12,3 % līdz 25,7 % apmērā. Lai gan Ukrainas tirgū ir vairāki ražotāji, dempinga konstatēšanas fakts 2006. gadā norāda uz, iespējams, izkropļotiem tirgus apstākļiem, un šķiet apšaubāmi izmantot minētās iekšzemes tirgus cenas un izmaksas. Jebkurā gadījumā Ukrainas ražotājs izmeklēšanā sadarbojās.

(37)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka arī Indija būtu labāka alternatīva par ASV, minot tā Indijas ražotāja nosaukumu, kurš ražo līdzīgo ražojumu. Tomēr šis ražotājs nevēlējās sadarboties. Ievērojot to, ka Indijas ražotāji sadarbību nepiedāvāja, Indiju nevar izraudzīties par analogo valsti.

(38)

Turklāt ASV tirgus lielums, iekšzemes ražotāju skaits un ievērojamais importa daudzums norāda uz to, ka ASV tirgus ir konkurējošs, tāpēc ASV provizoriski izraudzījās par vispiemērotāko analogo valsti. Kā minēts 10. apsvērumā, viens ASV ražotājs izmeklēšanā sadarbojās un sniedza visu nepieciešamo informāciju. Savukārt kāds cits ASV ražotājs sniedza fragmentāru informāciju, kas kopumā apstiprināja ASV ražotāja, kurš sadarbojās, sniegtās ziņas.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudīto informāciju, kas bija saņemta no analogās valsts ražotāja, ievērojot turpmāk izklāstīto metodiku.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms attiecībā uz analogajā valstī esošo ražotāju noteica, vai tā kopējie attiecīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija reprezentatīvi, proti, vai šādi pārdevumi kopā bija vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma Ķīnas eksporta pārdevumiem uz Kopienu.

(41)

Pēc tam par katru attiecīgā ražojuma veidu, ko ASV ražotājs pārdeva iekšzemes tirgū un par kuru konstatēja, ka tas ir tieši salīdzināms ar eksportam uz Kopienu pārdotā attiecīgā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdevumi iekšzemes tirgū bija pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētā ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida pārdevumi neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no salīdzināmā ražojuma veida kopapjoma, ko eksportam uz Kopienu bija pārdevuši Ķīnas ražotāji.

(42)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka katrs attiecīgā ražojuma veids, ko reprezentatīvā apjomā pārdod iekšzemes tirgū, tiek pārdots parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot īpatsvaru katra ražojuma veida rentabliem pārdevumiem neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(43)

Ja kāda ražojuma veida pārdevumi, kuri tika realizēti par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, bija vairāk nekā 80 % no konkrētā veida pārdevumu kopapjoma un ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem IP iekšzemes tirgū realizētajiem konkrētā ražojuma veida pārdevumiem neatkarīgi no tā, vai minētie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(44)

Ja kāda ražojuma veida rentablie pārdevumi bija līdz 80 % no konkrētā ražojuma veida pārdevumu kopapjoma vai ja konkrētā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā konkrētā ražojuma veida rentablo pārdevumu vidējo svērto cenu.

(45)

Visos gadījumos attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, tādēļ eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(46)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenām, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai panāktu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pieņemamām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem. Tika pieļauts jūras pārvadājumu frakts, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas izmaksu, papildu izmaksu, inspekcijas izmaksu, kā arī komisijas naudas un bankas pakalpojumu maksājumu korekcijas.

(47)

Ja starp attiecīgo ražojumu, ko analogās valsts uzņēmumi pārdod iekšzemes tirgū, un attiecīgo ražojumu, ko pārdod eksportam uz Kopienu, bija fiziskas atšķirības, izdarīja korekciju atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam. Šī korekcija atbilst samērīgam atšķirības tirgus vērtības novērtējumam.

(48)

Provizorisko dempinga starpību izteica kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās un kuriem varēja piešķirt AR, individuālās dempinga starpības noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu.

(50)

Atlasītajiem uzņēmumiem, kam nepiešķīra TER vai AR, un neatlasītajiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, dempinga starpību aprēķināja kā četru atlasīto uzņēmumu vidējo lielumu.

(51)

Tā kā sadarbības līmenis izmeklēšanā bija zems, proti, to uzņēmumu produkcija, kuri sadarbojās, veidoja tikai apmēram 40 % no visa ĶTR importa apjoma izmeklēšanas periodā, uzņēmumiem, kas nesadarbojās, valsts mēroga dempinga starpību noteica, izmantojot lielāko dempinga starpību, kas bija noteikta viena ražotāja, kas sadarbojās un kam nebija piešķirts ne TER, ne AR, reprezentatīvajiem ražojuma veidiem.

(52)

Pamatojoties uz šiem faktiem, provizoriskais dempinga līmenis ir šāds.

(53)

Līdzīgo ražojumu Kopienā ražo 23 ražotāji. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šo Kopienas ražotāju saražotā produkcija ir Kopienas produkcija pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(54)

No šiem 23 ražotājiem 15 ražotāji, vairums no tiem būdami sūdzības iesniedzējas apvienības biedri (ESTA), termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, paziņoja par savu ieinteresētību sadarboties procedūrā un sadarbojās izmeklēšanā. Tika konstatēts, ka šie 15 ražotāji ražo lielāko daļu no līdzīgā ražojuma kopējā produkcijas apjoma Kopienā, šajā gadījumā – vairāk nekā 90 %. Tāpēc 15 ražotāji, kas sadarbojās, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē (turpmāk – “Kopienas ražošanas nozare”). Atlikušie Kopienas ražotāji turpmāk tekstā tiks saukti par “pārējiem Kopienas ražotājiem”. Šie pārējie Kopienas ražotāji sūdzību aktīvi neatbalstīja, bet arī neiebilst pret to.

(55)

Kā minēts 12. apsvērumā, tika atlasīti pieci ražotāji, kuru saražotā produkcija veido 62 % no kopējās produkcijas Kopienā. Šie ražotāji ir uzņēmumu grupas, tāpēc izlasē pavisam ir deviņi atsevišķi uzņēmumi.

(56)

Patēriņu Kopienā noteica, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem uz ES, izmantojot Eurostat sniegtos datus par importa apjomiem Kopienas tirgū, bet attiecībā uz pārējiem Kopienas ražotājiem – pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja aplēsēm.

(57)

Attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma tirgus Kopienā laikposmā no 2005. gada līdz IP nemitīgi palielinājās aptuveni par 24 %. Lielākais patēriņa pieaugums bija vērojams 2006. un 2007. gadā, kad tas palielinājās par 17 procentu punktiem.

(58)

Šajā ziņā jānorāda, ka attiecīgā ražojuma tirgū Kopienā ir šādi galvenie tirgus segmenti: mašīnbūve un celtniecība (aptuveni 60 %), elektroenerģijas ražošana (aptuveni 10 %), OCTG (aptuveni 8 %) un transportēšana (aptuveni 8 %). Tādēļ attiecīgo ražojumu lielākoties izmanto mašīnbūvē un celtniecībā, kur 2007. gadā bija vērojama ļoti strauja izaugsme.

(59)

Attiecīgā ražojuma ĶTR importa apjoms Kopienā visā attiecīgajā periodā bija iespaidīgs. Kopš 2005. gada imports ES ir palielinājies vairāk nekā 20 reizes.

(60)

ĶTR importa struktūra dažādos tirgus segmentos liecina par to, ka tas ir īpaši apjomīgs mašīnbūvē un celtniecībā (aptuveni 65 %) un transportēšanā (aptuveni 15 %), bet OCTG un elektroenerģijas ražošanā tas veido mazāk nekā 5 %.

(61)

ĶTR importa tirgus daļa 2005. gadā bija 1 % un visā attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās gandrīz par 16 procentu punktiem. Konkrēti 2005. un 2006. gadā tas palielinājās par 4 procentu punktiem, 2006. un 2007. gadā – par 10 procentu punktiem un izmeklēšanas periodā – vēl par 2 procentu punktiem. Ķīnas importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 17,1 %.

(62)

Tomēr Ķīnas imports dažādos tirgus segmentos, kas veido Kopienas tirgu, nav vienmērīgs. Ķīnas importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija aptuveni 38 % transportēšanas segmentā, 19 % – mašīnbūvē un celtniecībā, 9 % – OCTG un aptuveni 7 % – elektroenerģijas ražošanas segmentā.

(63)

ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa cenas 2005.–2007. gadā strauji samazinājās par 9 %, bet laikposmā no 2007. gada līdz IP palielinājās par diviem procentu punktiem. Kopumā ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa vidējā cena laikposmā no 2005. gada līdz IP samazinājās par 7 %.

(64)

Tika salīdzinātas modeļu cenas ar Ķīnas ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām Kopienā. Kopienas ražošanas nozares cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar tās attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju cenām, kas sadarbojās. Vajadzības gadījumā izdarīja korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības tirdzniecības posmā un izmaksas pēc importēšanas.

(65)

Lai aprēķinātu cenu samazinājumu, izmantoja informāciju, ko ieguva no visiem atlasītajiem Kopienas ražotājiem, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu un pārbaudāmu informāciju par izmeklēšanas periodu. Salīdzinājumā noskaidrojās, ka izmeklēšanas periodā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, izsakot procentuāli no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām, bija 24 %.

(66)

Komisija atbilstoši pamatregulas 3. panta 5. punktam pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozari. Turpmākie dati attiecas uz visas Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem un tirgus daļām un uz visiem pārējiem atlasīto uzņēmumu rādītājiem. Ziņas par trijiem atlasītajiem uzņēmumiem neņēma vērā, jo i) viens uzņēmums ietilpa lielā tērauda apstrādes grupā un 2007. gada maijā tas atdalījās no tās, kas nozīmē, ka dati par periodu pirms un pēc atdalīšanās nebūtu salīdzināmi, ii) vēl viens uzņēmums nebija iesniedzis pietiekami detalizētus datus un iii) viens uzņēmums nepaziņoja faktiskos rādītājus par 2008. gadu un prognozes par 2009. gadu. Tāpēc no kaitējuma rādītāju analīzes bija jāizslēdz arī trešais uzņēmums, lai kaitējuma rādītāju un kaitējuma draudu analīzē būtu tikai konsekventi dati. Tomēr šie trīs uzņēmumi bija mazāk nozīmīgi, tāpēc to izslēgšana no izlases nekādi neietekmēja to, kā rādītāji raksturo vispārējo stāvokli.

(67)

Atlasīto ražotāju ražošanas apjoms 2005. gadā bija aptuveni 2 000 000 tonnu un 2007. gadā sasniedza maksimumu (vairāk nekā 2 200 000 tonnu), jo bija palielinājies pieprasījums, kā paskaidrots 57. apsvērumā, bet izmeklēšanas periodā tas samazinājās. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 7 % līdz aptuveni 2 150 000 tonnām izmeklēšanas periodā.

(68)

Ražošanas jaudu noteica, pamatojoties uz atlasītajiem ražotājiem piederošo ražošanas vienību nominālo jaudu, ņemot vērā ražošanas pārtraukumus un to, ka atsevišķos gadījumos daļa jaudas tika izmantota citiem ražojumiem, kas ražoti tajās pašās ražošanas līnijās.

(69)

Atlasīto ražotāju ražošanas jauda bija nemainīga, t. i., aptuveni 2 400 000 tonnu, visā attiecīgajā periodā.

(70)

Jaudas izmantojums 2005. gadā bija 83 % un pārējā attiecīgajā periodā palielinājās apmēram līdz 90 %. Tas atspoguļo ražošanas apjoma svārstības, kā aprakstīts 67. apsvērumā. Kopumā jaudas izmantojums palielinājās tikai par septiņiem procentu punktiem, kas ir pavisam nedaudz, salīdzinot 57. apsvērumā aprakstīto būtisko patēriņa pieaugumu.

(71)

Tomēr jānorāda, ka atlasīto ražotāju patērētā ražošanas jauda bija ļoti augsta lielā patēriņa dēļ. Tiek uzskatīts, ka liels patērētās jaudas izmantojums ir svarīgs elements, lai panāktu apmierinošu līdzīgā ražojuma rentabilitātes līmeni. Piemēram, stāvoklis attiecīgajā periodā skaidri atšķiras no stāvokļa 2002.–2004. gadā, kad spiediena dēļ, ko radīja imports par dempinga cenām, kura izcelsme, inter alia, bija Horvātijā, Krievijā un Ukrainā, Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums bija tikai 66–75 % un Kopienas ražošanas nozarei radās zaudējumi 5–10 % apmērā.

(72)

Atlasīto ražotāju slēguma krājumu līmenis 2006. gadā palielinājās par 16 %, 2007. gadā nedaudz saruka – par trim procentu punktiem un IP – par vēl vienu procentu punktu. Jānorāda, ka lielākā daļa produkcijas tiek ražota pēc pasūtījuma. Tāpēc uzskata, ka kaitējuma analīzē šim rādītājam ir ierobežota nozīme.

(73)

Kopienas ražošanas nozares saražotās produkcijas pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū IP bija aptuveni 2 000 000 tonnu jeb 14 % palielinājums salīdzinājumā ar šāda pārdošanas apjoma līmeni 2005. gadā. Šāds kāpums skaidrojams ar būtisku patēriņa pieaugumu, kas aprakstīts 56. apsvērumā, kura labvēlīgā ietekme gan tikai daļēji izpaudās kā Kopienas ražošanas nozares pārdevumu pieaugums.

(74)

Jānorāda, ka imports no Ķīnas un Kopienas ražošanas nozares pārdevumi konkurē galvenokārt trijos tirgus segmentos: mašīnbūvē, celtniecībā un transportēšanā. 65 % no Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem un aptuveni 80 % no Ķīnas importa veido minētos trīs tirgus segmentus.

(75)

Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja piecus procentu punktus no tirgus daļas, kura samazinājās no 69 % 2005. gadā līdz 64 % izmeklēšanas periodā. Šis tirgus daļas zudums atspoguļo faktu, ka, lai gan patēriņš ir ievērojami palielinājies, Kopienas ražošanas nozare to spēja izmantot tikai daļēji, jo masveidīgi pieauga Ķīnas imports. Jāatgādina, ka Ķīnas importa tirgus daļa šai pašā periodā palielinājās no 1 % līdz 17,1 % (skatīt 61. apsvērumu).

(76)

Patēriņš Kopienā laikposmā no 2005. gada līdz IP palielinājās par 24 %, Kopienas ražošanas nozares pārdevumi Kopienas tirgū palielinājās tikai par 14 % un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par pieciem procentu punktiem. No otras puses, importa apjoms no Ķīnas palielinājās vairāk nekā 20 reizes, un tā tirgus daļa šai pašā periodā palielinājās par 16 procentu punktiem. Tāpēc secināja, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozarē bija vērojama neliela izaugsme, tā noteikti nevarēja pilnībā izmantot ievērojamo tirgus pieprasījuma pieaugumu, turpretī importam no Ķīnas bija nesamērīgas priekšrocības.

(77)

Atlasīto ražotāju nodarbinātības līmenis 2005.–2007. gadā nepārtraukti palielinājās par 6 %. Laikposmā no 2007. gada līdz IP tas samazinājās par sešiem procentu punktiem. Kopumā atlasīto ražotāju nodarbinātība no 2005. gada līdz IP saglabājās nemainīgā līmenī (aptuveni 9 100 cilvēku). Tas norāda uz to, ka ir uzlabojusies atlasīto ražotāju darba efektivitāte un vienlaikus par 7 % ir palielinājies saražotās produkcijas apjoms (skatīt 67. apsvērumu).

(78)

Atlasīto ražotāju darbaspēka ražīgums, ko nosaka kā izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās un izmeklēšanas periodā sasniedza 7 %, kas ir vairāk nekā 2005. gadā. Tas saskan ar faktu, ka nodarbinātība attiecīgajā periodā bija stabila, bet ražošana vienlaikus palielinājās par 7 %.

(79)

Vidējā darba samaksa uz vienu nodarbināto 2005. un 2006. gadā palielinājās par 7 %, bet 2006. un 2007. gadā par vēl astoņiem procentu punktiem un laikposmā no 2007. gada līdz izmeklēšanas periodam gandrīz nemainījās. Kopumā vidējā darba samaksa uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 16 %. Vidējo darbaspēka izmaksu pieaugums daļēji bija skaidrojams ar to, ka to Kopienas ražotāju likvidētās darba vietas, kuru vidējā darba samaksa bija salīdzinoši zema, tika kompensētas ar to Kopienas ražotāju radītajām darba vietām, kuru vidējā darba samaksa bija salīdzinoši augsta. Darba samaksas vidējo pieaugumu daļēji līdzsvaroja ievērojamais ražīguma pieaugums, tādēļ kopējā ietekme uz darbaspēka izmaksām nebija īpaši ievērojama.

(80)

Atlasīto ražotāju pārdošanas cenas 2005.–2007. gadā ievērojami palielinājās (par 21 %) un izmeklēšanas periodā nemainījās. Pārdošanas cenu un pārdošanas apjomu vienlaicīga palielināšanās ir skaidrojama ar to, ka šai pašā periodā palielinājās arī izmaksas. Kopienas ražotājiem izdevās atspoguļot šo izmaksu kāpumu pārdošanas cenās un nodot to tālāk pircējiem. Tādēļ tikai izmeklēšanas periodā pieaugošais Ķīnas ražojumu spiediens pirmoreiz nepārprotami ietekmēja pārdošanas cenas, bet Kopienas ražošanas nozares cenas palika nemainīgas, lai gan izmaksas bija pieaugušas par četriem procentu punktiem.

(81)

Kā redzams turpmākajā tabulā, izmaksas palielinājās galvenokārt izejvielu cenu kāpuma dēļ. Komisijas ražošanas nozare ļoti efektīvi ierobežoja darbaspēka izmaksu un citu vispārējo izmaksu pieaugumu. Tomēr izejvielu cenu kāpumu varēja līdzsvarot, tikai atbilstīgi paaugstinot pārdošanas cenas, un attiecīgajā periodā to izdarīt bija arvien grūtāk.

(82)

Atlasīto ražotāju attiecīgā ražojuma pārdevumu rentabilitāte, kas izteikta kā tīro pārdevumu procentuālā daļa, attiecīgajā periodā pieauga no 12,1 % 2005. gadā līdz 17,9 % 2007. gadā. Tad tā izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 15,4 %. Tādēļ rentabilitāte laikposmā no 2005. gada līdz IP palielinājās par trim procentu punktiem.

(83)

Ienākumi no ieguldījumiem (INI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, kopumā atbilst rentabilitātes tendencei. Tie palielinājās no 47 % 2005. gadā līdz 85 % 2006. gadā. Savukārt 2007. gadā tie samazinājās līdz 79 % un izmeklēšanas periodā vēl līdz 52 %. Kopumā ienākumi no ienākumiem palielinājās par 4,6 procentu punktiem visā attiecīgajā periodā.

(84)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2005. gadā bija gandrīz 367 miljoni euro. 2006. gadā tā palielinājās aptuveni līdz 684 miljoniem euro, 2007. gadā līdz vienam miljardam euro un izmeklēšanas periodā samazinājās aptuveni līdz 630 miljoniem euro. Nekas neliecināja par to, ka Kopienas ražošanas nozarei būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

(85)

Atlasīto uzņēmumu ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā 2005. un 2006. gadā palielinājās par 83 %, 2006. un 2007. gadā vēl par 94 procentu punktiem un izmeklēšanas periodā pieauga pavisam nedaudz. Kopumā ieguldījumi laikposmā no 2005. gada līdz IP palielinājās aptuveni par 185 %. Galvenais uzdevums bija ar minēto Kopienas ražošanas ieguldījumu palīdzību uzlabot ražojumu kvalitāti, palielināt ražotņu efektivitāti, izstrādāt jaunus ražojumus un procesus, kā arī uzlabot rūpniecisko drošumu un vides aizsardzību. Veicot ieguldījumus, nepalielinājās ražošanas jauda.

(86)

Tiek uzskatīts, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā ļoti lielu resursu daļu novirzīja ieguldījumiem. Tas jāaplūko saistībā ar ļoti nelieliem ieguldījumiem iepriekšējos gados, kad Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes līmenis bija ārkārtīgi zems vai pat negatīvs. Kopienas ražošanas nozare ilgāku laiku bija cietusi no importa par dempinga cenām, kura izcelsme, inter alia, bija Horvātijā, Krievijā un Ukrainā, un šajā laikā nācās krasi samazināt ieguldījumus (4), tāpēc nevarēja veikt nepieciešamos ieguldījumus. Tādēļ peļņas pieaugumam attiecīgajā periodā bija liela nozīme, lai Kopienas ražošanas nozarei ļautu veikt ieguldījumus, kas tik ilgi bija atlikti. Veicot ieguldījumus, netika izvirzīts mērķis palielināt ražošanas jaudu, jo auga bažas par to, vai iespējams gūt peļņu no pieaugošā pieprasījuma situācijā, kad strauji pieauga Ķīnas imports.

(87)

Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu, tirgus daļu un cenas, var uzskatīt, ka faktisko dempinga starpību ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir ievērojama. Jāatgādina, ka antidempinga pasākumus noteica 2006. gadā, lai novērstu kaitējumu radošo dempingu, ko bija izraisījis imports no vairākām citām valstīm. Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija guvusi labus finanšu rezultātus, kas tai pavisam noteikti ļāva atgūties no iepriekšējā dempinga. Tomēr ir arī noskaidrots, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja pilnībā izmantot ārkārtējo tirgus paplašināšanos, kas notika aplūkotajā periodā (skatīt 75. apsvērumu), jo tirgus daļas, kas iepriekš bija saistītas ar importu, kam piemēroja pasākumus, pārņēma Ķīnas imports par zemām cenām, kurš atņēma daļu no Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas. Tas noteikti ietekmēja Kopienas ražošanas nozari, jo liedza tai pilnībā atgūties un aizkavēja tās nodomu ieguldīt ražošanas jaudā un to paplašināt, lai ņemtu vērā tirgus paplašināšanos (skatīt 86. apsvērumu). Tādēļ var secināt, ka Kopienas ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā dempinga un to joprojām apdraud kaitējums, ko varētu radīt ievērojami importa apjomi par dempinga cenām Kopienas tirgū.

(88)

Pārbaudītie dati uzrādīja dažas kaitējuma pazīmes. Faktiski Kopienas ražošanas nozare ievērojami augošā tirgū (+ 24 %) varēja tikai daļēji (+ 14 %) palielināt savus pārdevumus Kopienas tirgū, tādēļ tās tirgus daļa samazinājās (no 69 % līdz 64 %). Tomēr šajā kontekstā Kopienas ražošanas nozare spēja saglabāt pietiekami augstu jaudas izmantojuma līmeni un cenas, tāpēc tās rentabilitāte saglabājās apmierinošā līmenī (aptuveni 15 % IP laikā). Var secināt, ka jebkāds Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija ierobežots un neizraisīja nevienu nopietnu saimniecisku problēmu.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Tomēr jāuzsver, ka Kopienas ražošanas nozare atguvās no perioda, kad tajā pastāvēja kaitējumu radošais dempings, tāpēc 2006. gadā tika pieņemti antidempinga pasākumi. Kopienas ražošanas nozare spēja daļēji atgūties no pagājušā kaitējuma, galvenokārt pateicoties tam, ka laikposmā no 2005. gada līdz IP ievērojami paplašinājās tirgus. Lai gan 2006. gada jūnijā pieņemtie antidempinga pasākumi likvidēja kaitējumu, ko radīja dempings no vairākām valstīm, Kopienas tirgū izmeklēšanas periodā ievērojama dempinga ražojumu daļa tika importēta no Ķīnas un pārdota par ļoti zemām cenām. Ja tirgus apstākļi mainītos, attiecīgajā periodā novērotā tirgus paplašināšanās apstātos un sāktos līdzšinējai izaugsmei pretēja tendence, Kopienas ražošanas nozare būtu pilnībā neaizsargāta pret iespējamo kaitējumu, ko rada minētais imports par dempinga cenām. Tādēļ jāsecina, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nav radīts būtisks kaitējums, tā IP beigās tomēr bija apdraudēta.

(90)

Lai varētu novērtēt, vai Kopienas ražošanas nozari apdraudēja kaitējums, bija nepieciešams sīkāk pētīt dažus aspektus, kurus apzināja par attiecīgo periodu un izmeklēšanas periodu. Šo detalizēto izpēti veica, pamatojoties uz informāciju, kas savākta saistībā ar svarīgākajiem kaitējuma rādītājiem par 2008. un 2009. gadu. Tālab no atlasītajiem uzņēmumiem pieprasīja ziņas, apkopojot anketas, tika atjaunināti statistikas dati un pētīti visi pārējie dati, kurus iesniedza iesaistītās personas. Pamatojoties uz šo informāciju, izdarīja šādu secinājumus.

(91)

Tiek lēsts, ka patēriņš Kopienā, kas līdz IP palielinājās, no IP beigām līdz 2009. gadam ievērojami samazinājās – vismaz par 30 %. Šīs aplēses balstās uz brīvi pieejamo informāciju, ko arī apstiprināja sūdzības iesniedzēja sniegtie dati un atlasīto Kopienas ražotāju sniegtās prognozes.

(92)

Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza informāciju pa tirgus segmentiem, prognozējot būtisku lejupslīdi visās nozarēs, izņemot OCTG tirgus segmentu, par kuru uzskata, ka kopumā lielais pieprasījuma kritums to skāra mazāk.

(93)

Imports par dempinga cenām no ĶTR turpināja ievērojami palielināties līdz IP beigām. Tā ikgadējā augošā tendence ir apstiprināta vismaz līdz 2008. gada beigām. Kopš 2008. gada pēdējiem mēnešiem patēriņš ir samazinājies, tāpēc sagaidāms, ka importa tirgus daļa palielināsies arī 2009. gadā.

(94)

Tiek prognozēts, ka Ķīnas imports arī turpmāk pārsvarā būs novērojams mašīnbūvē un celtniecībā, kā arī transportēšanas tirgus segmentā, kā norādīts iepriekš 60. apsvērumā.

(95)

Pat tad, ja tirgus apjoma samazināšanās dēļ saruks kopējais importa apmērs (lai gan nav gaidāms, ka tas būs ievērojams), Ķīnas imports proporcionāli palielinās tirgus daļu minētajos segmentos, kur tam jau sen ir bijusi stabila vieta. Iespējams, ka imports par zemām cenām pieaugs tirgū, kurā arvien vairāk cenšas samazināt izmaksas.

(96)

Tādēļ tiek lēsts, ka prognozētā Ķīnas importa tirgus daļa palielināsies. Atkarā no tā, kā attīstīsies patēriņš, Ķīnas importa tirgus daļa 2008.–2009 gadam pat varētu palielināties par dažiem procentu punktiem, jo pēdējos gados tika īstenota enerģiska tirgus paplašināšanas stratēģija (skatīt iepriekš 61. apsvērumu un turpmāk 114. un 115. apsvērumu).

(97)

Ķīnas eksportētāju apvienība (CISA) apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma importa cenas pēc IP būtiski palielinājās.

(98)

Tika apstiprināts, ka Eurostat dati patiešām uzrāda šādu pieaugumu pēc IP. Šai saistībā norādīts, ka minētais pieaugums dažos gadījumos ir bijis ievērojams (33–43 %). Tomēr izmeklēšanā noskaidroja, ka tas atspoguļo vispārējo izejvielu cenu (tērauda, dzelzs lūžņu un čuguna cenu) un enerģijas izmaksu pieaugumu, kas visā pasaulē bija vērojama no 2008. gada aprīļa līdz oktobrim, un ka šis pieaugums nenovērsa cenu samazinājumu, kas joprojām esot ievērojams.

(99)

Tiek prognozēts, ka Kopienas ražošanas nozarē ražošanas apjoms samazināsies par 20–35 procentu punktiem no IP līdz 2009. gadam. Šo tendenci apstiprināja atlasīto uzņēmumu iesniegtā prognoze. Tās izpēte ļauj secināt, ka vispārējais ražošanas kritums atspoguļo arī to, ka, samazinoties kopējam patēriņam, pieprasījums pēc konkrētiem ražojuma veidiem ir samazinājies mazāk nekā pēc citiem veidiem, tāpēc tiek prognozēta ražojumu klāsta maiņa.

(100)

No atlasīto uzņēmumu iesniegtās informācijas izriet, ka ražošanas jauda 2009. gadā nemainīsies, bet jaudas izmantojums minētajā gadā strauji samazināsies gandrīz par 70 %. Šī prognoze saskan ar straujo patēriņa lejupslīdi, kas aprakstīta 91. apsvērumā. Pārbaudes apmeklējumos noskaidrojās: i) mazāks slodzes skaits (pārsvarā no 18 līdz 15 nedēļā), ii) biežāk tiek izmantotas štatu samazināšanas shēmas un nodarbināto atlaišana uz laiku, iii) atvaļinājumu periodā uzņēmums tiek slēgts ilgāku laiku. Iepriekšējās izmeklēšanās noskaidrojās, ka, ja Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojuma rādītāji ir zemāki par 75 %, tad, visticamāk, tā nevarēs darboties ilgtspējīgi (skatīt iepriekš 71. apsvērumu).

(101)

Tiek prognozēts, ka iepriekš 99. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Kopienas ražošanas nozares pārdevumi EK tirgū samazināsies vismaz tādā pašā mērā kā patēriņš, bet saskaņā ar atlasīto Kopienas ražotāju prognozēm pat vēl lielākā mērā.

(102)

Kopienas ražošanas nozare būs spiesta vairāk paļauties uz eksporta tirgiem, jo tiek prognozēts, ka tā vēl zaudēs EK tirgus daļas, piekāpjoties Ķīnas importam par dempinga cenām. Atlasītie uzņēmumi patiešām ziņoja, ka pārdevumu lejupslīde Kopienā bijusi lielāka nekā kopējās ražošanas kritums, jo ražošana eksportam bija stabila salīdzinājumā ar preču ražošanu, kuras paredzētas Kopienas tirgum. To izskaidro koncentrēta Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība OCTG (35 %), transportēšanā (25 %) un elektroenerģijas ražošanā (13 %), bet Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība mašīnbūvē un celtniecībā ir 16 % (pretēji 60 % no tā pārdevumiem EK, skatīt iepriekš 73. apsvērumu).

(103)

Kopienas ražošanas nozare iesniedza informāciju, kas liecināja, ka pārdevumi jau bija samazinājušies un/vai bija prognozēts, ka tie ievērojami samazināsies, īpaši konkrētos tirgus segmentos, kuros Ķīnas preces aizņem lielāku vietu (t. i., mašīnbūvē, celtniecībā un transportēšanā).

(104)

Saistībā ar pārdošanas cenām atlasītie ražotāji prognozēja, ka tās caurmērā saglabāsies nemainīgas attiecībā pret cenām izmeklēšanas periodā.

(105)

Tomēr pārdošanas cenas pilnīgi neatspoguļotu faktisko cenas samazinājumu, kas gaidāms par katru atsevišķo ražojumu. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas importa cenu radītā spiediena dēļ Kopienas ražošanas nozare cenšas pārorientēties uz augstākas kvalitātes cauruļu ražošanu. Tādēļ Kopienas ražošanas nozare pavisam pārdotu ievērojami mazāk zemākas kvalitātes ražojumu, nekā vidēji samazinātos kopējie pārdevumi, un proporcionāli palielinātos to ražojumu īpatsvars, kam ir augstāka pārdošanas cena. Šā iemesla dēļ lēš, ka vidējais cenu samazinājums būs mazāks nekā cenu samazinājums ražojumiem, kuri tiešāk konkurē ar Ķīnas importu par dempinga cenām.

(106)

Tādēļ Kopienas ražošanas nozarei pieprasīja informāciju saistībā ar vairāku reprezentatīvo ražojumu veidu cenu izmaiņām, par kuriem konstatēja, ka izmeklēšanas periodā tie tieši konkurēja ar Ķīnas importu par dempinga cenām. Pamatojoties uz šo izpēti, konstatēja, ka svarīgu ražojumu veidu cenas, kurus izmeklēšanas periodā importēja lielā daudzumā no ĶTR, palielinājās 2008. gada otrajā pusgadā, lai daļēji atspoguļotu izmaksu pieaugumu, kas minēts iepriekš 98. apsvērumā.

(107)

Atlasītajiem uzņēmumiem arī lūdza sniegt datus par prognozēto attiecīgā ražojuma izmaksu attīstību, kā arī par lielākajām izmaksām.

(108)

No iesniegtajām ziņām izriet, ka būs vispārējs izmaksu pieaugums. To izskaidro divi svarīgākie faktori. Pirmkārt, darbaspēka samazinājuma dēļ, ko izraisīja mazāks ražošanas apjoms un jaudas izmantojuma līmenis, nesamazināsies darbaspēka izmaksas, jo tiek izmantots īslaicīgs bezdarbs un saīsinātas darba stundas, kas varētu sadārdzināt vidējās darbaspēka izmaksas. Otrkārt, ražojumu klāsta nomaiņa pret augstas kvalitātes ražojumiem (kaut gan tas negarantē lielāku rentabilitāti) sadārdzinātu vidējās izmaksas (ieskaitot izejvielu izmaksas). Turklāt acīmredzamais efektivitātes kritums, ko izraisītu samazinātie daudzumi un jaudas izmantojums, proporcionāli sadārdzinātu nemainīgās izmaksas.

(109)

Tiek prognozēts, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazināsies par dažiem procentu punktiem no IP līdz 2009. gadam, jo strauji sarūkošā Eiropas tirgū pastiprināsies Ķīnas importa par dempinga cenām spiediens (skatīt iepriekš 93. un 101. apsvērumu).

(110)

Pēc Kopienas ražotāju iesniegtajiem datiem, tās rentabilitāte no IP līdz 2008. gadam nedaudz samazinājās (par 0,5 procentu punktiem). Tomēr saskaņā ar datiem šī rentabilitāte ievērojami samazinājās līdz 2008. gada beigām, un paredzams, ka 2009. gadā tā vēl ievērojami samazināsies aptuveni par 2 %.

(111)

Ir norādīts, ka jau agrāk Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte esot bijusi īpaši zema periodos, kad jaudas izmantojuma līmenis nepārsniedza 75 %. Tas apstiprinājās periodā, kas aplūkots izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006 (5), kad jaudas izmantojums ievērojami samazinājās spiediena dēļ, ko radīja imports par dempinga cenām, inter alia, no Horvātijas, Krievijas un Ukrainas.

(112)

Iepriekš tika pētītas iespējamās patēriņa izmaiņas, Ķīnas imports par dempinga cenām un svarīgākie kaitējuma rādītāji laikā no IP līdz 2009. gadam (skatīt 90.–111. apsvērumu), un no tā izriet, ka jau notiek Kopienas ražošanas nozares saimnieciskā stāvokļa nopietna pasliktināšanās un paredzams, ka tuvākajā laikā šī tendence turpināsies vai pat vēl pasliktināsies. Par to skaidri liecina acīmredzamais ražošanas, EK pārdevumu, tirgus daļu un rentabilitātes kritums (aptuveni –13 procentu punkti). Šā novērtējuma pamatā bija dati saistībā ar prognozēm, kuras pamatoja pietiekami detalizēti pierādījumi. Veiktajos pārbaudes apmeklējumos jo īpaši bija iespējams pārbaudīt tendences, kuras tika apzinātas periodā pēc IP un līdz 2008. gada beigām. Izmeklēšanas gaitā tika iesniegti papildu pierādījumi (īpaši saistībā ar pārdošanas cenu un apjomu kritumu 2009. gadā). Tāpat kā jebkurā citā prognozē, arī šajā nevar būt pārliecības, ka apzinātās tendences īstenosies tieši tā, kā paredzēts, tomēr ļoti iespējams, ka tā notiks. Tādēļ tiek secināts, ka jau 2009. gada pirmajos mēnešos Kopienas ražošanas nozare jau ir saskārusies ar būtisku kaitējumu.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 9. punktu pārbaudīja, vai kāds no faktiem radītu situāciju, kad imports par dempinga cenām nodarītu Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu. Šajā kontekstā īpašu vērību pievērsa: i) importa par dempinga cenām attīstībai, ii) eksportētāju brīvās jaudas pieejamībai, iii) Ķīnas importa cenu līmenim un iv) krājumu apjomam.

(114)

No 2005. gada līdz IP notika iespaidīgs ĶTR importa pieaugums (no 26 000 tonnu līdz 543 000 tonnu), kā skaidrots iepriekš 59. apsvērumā. Minētais imports notika konsekventi par ļoti zemām cenām, kuras būtiski samazināja visas pārējās cenas, kuras Kopienas tirgū piedāvāja pārējie piegādātāji. Minētā importa par dempinga cenām tirgus daļa ievērojami palielinājās (skatīt iepriekš 61. apsvērumu), kas apstiprina to, ka minēto importa pieaugumu neizraisīja pieprasījuma pieaugums. Tieši pretēji – šķiet, tādas tendences pamatā bija stratēģija aizstāt to vietu tirgū, kuru agrāk ieņēma imports par dempinga cenām no citām valstīm (skatīt turpmāk 141. apsvērumu), lai aktīvi izplestos jaunajā tirgū. Importa cenas pieaugums, kas novērots 2008. gada otrajā pusē, radās tikai un vienīgi tādēļ, ka sadārdzinājās izejvielu izmaksas, kā dēļ visā pasaulē palielinājās bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražošanas izmaksas, un tas ir pretrunā nodomam samazināt cenu starpību saistībā ar citiem piegādātājiem Eiropas Kopienas tirgū.

(115)

Tādēļ uzskatīja, ka nevar noteikt tiešu kopsakarību starp patēriņa izmaiņām un importa par dempinga cenām līmeni. Tā vietā uzskatīja, ka imports par dempinga cenām no 2005. gada līdz IP būtu palielinājies pat tad, ja patēriņš būtu bijis stabils, un vienīgā atšķirība būtu lielāka ietekme uz pārējo piegādātāju tirgus daļu. Nevar izslēgt, ka jau attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozarei būtu nodarīts būtisks kaitējums, ja patēriņš nebūtu palielinājies tik ātri, cik tas faktiski notika. Tādēļ uzskata, ka nelabvēlīgais vispārējais Kopienas tirgus stāvoklis nebūtu būtiski ietekmējis importa par dempinga cenām apjomu. Visticamāk, enerģiskā stratēģija izplesties Kopienas tirgū attiecīgajā periodā turpinātos, sekojot galvenajam mērķim: iegūt tirgus daļas, importējot par zemām dempinga cenām, uz citu tirgus dalībnieku rēķina.

(116)

Pēc jaunākajiem pieejamiem datiem par visu 2008. gadu, imports bija 507 589 tonnas, proti, vairāk nekā 2007. gadā, bet nedaudz mazāk nekā IP. Turklāt dati par pēdējiem diviem 2008. gada mēnešiem rāda, ka imports bija pat palielinājies salīdzinājumā ar to pašu iepriekšējā gada periodu (84 000 tonnu 2008. gadā, bet 79 000 tonnu 2007. gadā), lai gan izmeklēšanā atklāja skaidras pazīmes, ka Kopienas tirgū 2008. gada novembrī pieprasījums bija samazinājies. Tādēļ var secināt, ka, pēc jaunākajiem pieejamiem datiem, ĶRT importa apjomu var noteikti uzskatīt par stabilu. Šajā saistībā ir norādīts, ka gadījumā, ja importa par dempinga cenām attīstība īstermiņā mainītos salīdzinājumā ar to, kā bijis iepriekš novērots, proti, imports būtu stabils vai sāktu samazināties, tad šie dati būtu vienmēr aplūkojami un pētāmi patēriņa izmaiņu kontekstā. Citiem vārdiem sakot, konstatējumi par šo aspektu nav pamatojami ar vienkāršu novērojumu par importa par dempinga cenām attīstību absolūtā izteiksmē, bet gan pienācīga uzmanība jāvelta tirgus kontekstam, kur notiek izmaiņas, un ievērojot to, vai importa rezultāts būtu vai nebūtu bijis importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugums vai samazinājums. Pieejamie dati skaidri rāda, ka attiecīgajā periodā ir būtiski pieaugusi ne tikai importa par dempinga cenām tirgus daļa, bet arī periodā pēc IP nekas neliecināja, ka tas mitētos vai ka šī tendence būtu pretēja. Tādēļ paredz, ka Ķīnas imports par dempinga cenām palielināsies. Tāpēc, ievērojot būtisko patēriņa kritumu, secināja, ka Kopienas tirgū būtiski palielināsies minētā importa radītais spiediens.

(117)

Atlasīto ražotāju eksportētāju iesniegto informāciju izpētīja, un tiek prognozēts, ka 2008. gadā minētajos uzņēmumos vien jauda palielināsies vismaz par 740 000 tonnām. Turklāt Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka divi atlasītie uzņēmumi plānoja celt bezšuvju cauruļu ražotnes stāvu, kura jauda līdz 2009. gada vidum būs 500 000 tonnu. Prognozēto jaudas pieaugumu, protams, varēs pārbaudīt tikai tad, kad šāda jauda būs izveidota, tādēļ ir grūti aplēst neizmantoto pieejamo jaudu Ķīnas Tautas Republikā. Tomēr, jau ņemot vērā atlasīto Ķīnas eksportētāju atbildes, var secināt, ka, tā kā IP laikā kopējais patēriņš Kopienā tika aplēsts 3 300 000 tonnu, Ķīnā bija pieejama būtiska ražošanas jauda. Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza ticamu informāciju par divu jaunu bezšuvju cauruļu ražotņu atvēršanu ĶTR 2009. gada janvārī. Abas minētās ražotnes (katras jauda – apmēram 400 000 tonnu) būtu pietiekami jaudīgas, lai apgādātu vienu ceturtdaļu EK tirgus.

(118)

Turklāt saskaņā ar CISA sniegtajiem datiem Ķīnas produkcija ir pavisam 20 miljoni tonnu. Atlasītie Ķīnas ražotāji ziņoja, ka eksports veidoja vidēji 27 % no kopējiem pārdevumiem IP, tādējādi salīdzinājumā ar 2005. gadu eksporta rādītājs bija palielinājies (17 %). Tādēļ var secināt, ka attiecīgajā periodā bija augusi Ķīnas eksportētāju gatavība eksportēt; kā rezultātā eksports ievērojami pieauga absolūtos skaitļos, jo atlasīto ražotāju kopējie pārdevumi attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā par 56 %. Nekas neliecina par to, ka drīzumā šī tendence, kas izveidojās, summējot ražošanas kāpumu un eksporta apjoma kāpumu, mainīsies uz pretējo.

(119)

Ķīnas eksporta procentu daļa Kopienā (kā procentu daļa no Ķīnas kopējā eksporta) attiecīgajā periodā būtiski palielinājās – no 1 % 2005. gadā līdz 9 % IP. Tas apstiprina faktu, ka attiecīgajā periodā notika ievērojama eksporta darbību novirzīšanās un Ķīnas eksportētāju vispārējā tirgus stratēģijā ir palielinājusies Kopienas nozīme. Citi lielākie tirgi ir ASV ar 36 % (salīdzinot ar 31 % 2007. gadā), Alžīrija (6 %, salīdzinot ar 2 % 2006. gadā) un Dienvidkoreja (6 %, salīdzinot ar 3 % 2005. gadā). Uz šā pamata var gaidīt, ka ievērojama daļa no nesen radītās papildu jaudas tiks novirzīta uz EK tirgu. Turklāt drīzumā var gaidīt, ka daži no minētajiem tirgiem, īpaši ASV tirgus, ievērojami saruks un tādā veidā minētajos tirgos laistie apjomi varētu tikt brīvi novirzīti uz EK. Iespējams, ka šāda novirzīšana līdz šim vēl nav notikusi, jo saskaņā ar Ķīnas statistiku un no atlasītajiem Ķīnas ražotājiem apkopotajiem datiem EK tirgus cenas bijušas nedaudz zemākas par cenām citos tirgos. Tomēr var būt sagaidāms, ka, ja citos tirgos pārdotie apjomi ievērojami samazinās, apsvērumi par cenu līmeni drīz vien kļūs nesvarīgi, jo radīsies nepieciešamība saglabāt ražošanu un jaudas izmantojamu pietiekami augstā līmenī. Turklāt sagaidāms, ka par iecienītu šādas novirzīšanas stratēģijas mērķi kļūs tāds tirgus kā Kopiena, kurā, kā izrādījies, var salīdzinoši viegli un ļoti veiksmīgi izplatīties.

(120)

Tika uzskatīts, ka attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas bija ievērojami zemākas kā par Kopienas ražošanas nozares cenām, tā par citu valstu cenām. To apstiprina cenu samazinājuma izpēte 65. apsvērumā un 142. apsvērumā. Būtiskāko un sistemātisku (t. i., pēc ražojuma veida salīdzinoši vienmērīgu) konstatēto cenu samazinājumu nodrošināja nepārtraukts importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā. Tāpēc attiecīgajā periodā starp importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugumu un starp tirgus daļas kritumu pārdevumiem, kas nākuši no citiem avotiem, tostarp Kopienas ražošanas nozares, bija skaidra saistība; un tas bija iespējams, pateicoties priekšrocībai, ko radīja aizdomīga pārdošanas cenu starpība. Ja Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums attiecīgajā periodā nebija šāda cenu samazinājuma rezultāts, tad tikai tāpēc, ka Kopienas tirgus paplašināšanās izveidoja Kopienas ražošanas nozarei pietiekamu pamatu, lai saglabātu savu ražošanu, ražošanas jaudu, pārdevumus un rentabilitātes līmeni.

(121)

Nav pamata uzskatīt, ka ekonomikas apstākļos, kurus raksturo būtisks pieprasījuma kritums, rastos tendence – palielinās zemās cenas. Tieši pretēji, sarūkoša patēriņa kontekstā zemas cenas paliks zemas, lai iegūtu papildu tirgus daļas vai vismaz saglabātu un nostiprinātu esošās daļas. Līdztekus minētie preču (arī attiecīgā ražojuma) ražotāji, kuri jau pirka preces par zemām cenām, izdarīs spiedienu, lai saglabātu zemas cenas vai pat lai tās samazinātu un tā ierobežotu savas izmaksas. Ražotāji, kas agrāk atbalstīja dārgus ražojumus, centīsies pēc iespējas samazināt ražošanas izmaksas un tādēļ dos priekšroku lētākai ražošanai pat tad, ja tam būs nepieciešams piekāpties, piemēram, ražojuma kvalitātes un piegādes rentabilitātes ziņā.

(122)

Iepriekš 98. apsvērumā bija norādīts, ka Ķīnas importa cenas pēc IP zināmā mērā palielinājās. Tas pirmām kārtām atspoguļo dažu svarīgu izejvielu cenu kāpumu visā pasaulē, tāpēc nevar izslēgt, ka šāds kāpums ir tikai pārejošs un mainīsies, kolīdz izejvielu cenas samazināsies. Turklāt, ievērojot to, ka šīs izejvielas ir preces, visi ražotāji novēroto izejvielu cenu kāpumu pēc iespējas iekļaus bezšuvju cauruļu un caurulīšu galīgajā cenā. Kopienas ražošanas nozare bija arī spiesta atspoguļot minēto izmaksu kāpumu savās pārdošanas cenās, kuras tādēļ tika paaugstinātas. Tādēļ importa par dempinga cenām cenas joprojām ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām pat periodā pēc IP, jo tirgū ir paaugstinājušās visas cenas.

(123)

Līdz ar to importa par dempinga cenām ļoti zemās cenas radīja negatīvas sekas divējādi: i) no vienas puses, būtiska cenu starpība, iespējams, izraisīs novirzīšanos uz importu par dempinga cenām, jo lietotāji drīzāk pirks vairāk preču par zemām cenām; ii) no otras puses, pircēji, iespējams, izmantos zemās tirgus cenas, lai vienotos par Kopienas ražotāju un citu avotu piedāvāto cenu samazinājumu; tas izraisītu pārdošanas apjomu un cenu kritumu. Lai gan šādas sekas var apšaubīt gadījumos, kad cenu starpība nav būtiska, šajā gadījumā – un ievērojot konstatēto, ļoti lielo cenu samazinājumu – nodarītais kaitējums var būt ļoti nopietns.

(124)

Izpētē šim faktoram nav īpašas nozīmes, jo parasti krājumus veido tirgotāji (tirgotāji nozarē), nevis ražotāji. Lai gan Kopienas ražošanas nozare izteica dažus apgalvojumus, nevarēja gūt pierādījumus, ka krājumu veidošana varētu būt notikusi tādā mērā, ka drīzumā tirgus tiktu nopietni ietekmēts.

(125)

Būtu arī jānorāda, ka neviens no atlasītajiem Ķīnas ražotajiem neatbilda TER kritērijiem, inter alia, jo tiek uzskatīts, ka tie visi darbojas valsts ietekmē (faktiski tie visi neatbilst vismaz 1. vai 3. kritērijam). Iespējams, ka globālās krīzes apstākļos Ķīnas valdība centīsies vēl vairāk iejaukties, lai atbalstītu minētos uzņēmumus (vai to piegādātājus), tā palīdzot nepalielināt izmaksas un saglabāt, ja ne palielināt, cenu priekšrocības EK tirgū. Secinot uzskata, ka Ķīnas eksportētāji darbojas apstākļos, kur ir viegli nodrošinātas iespējas arī turpmāk saglabāt cenu priekšrocības, pat ja citi piegādātāji Kopienas tirgū savas cenas samazinātu, lai novērstu plaisu, kas cenas ziņā radusies starp importu par dempinga cenām, kuri dominēja attiecīgajā periodā. Pat tad, ja spiediens ievērojamā cenu samazinājuma dēļ, ko izraisījis imports par dempinga cenām IP laikā, samazinātu Kopienas ražošanas nozares cenu līmeni, nevar izslēgt, ka Ķīnas eksportētāji vēl vairāk samazinātu cenas, lai saglabātu IP laikā konstatēto cenu starpību.

(126)

Iepriekš 113.–125. apsvērumā aplūkotie kaitējuma riska faktori jāaplūko saistībā ar konkrēto tirgus stāvokli, kāds izveidojās pēc IP beigām un, ļoti iespējams, būs drīzumā EK tirgū. Patēriņš ir ievērojami sarucis, kā minēts 91. apsvērumā, tāpēc Ķīnas imports rada nopietnus kaitējuma risku šādu iemeslu dēļ:

Pagaidām secina, ka, ja pasākumu nenoteiks, Ķīnas imports par dempinga cenām uzreiz nodarītu būtisku kaitējumu neaizsargātajai Kopienas ražošanas nozarei, īpaši mazāku pārdevumu, tirgus daļas, ražošanas un rentabilitātes ziņā.

(127)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu vai draud radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai to varētu klasificēt par būtisku. Tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus varēja radīt kaitējumu vai būt par iemeslu kaitējuma draudiem Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru iespējamo, radīto kaitējumu neattiecinātu uz importu par dempinga cenām.

(128)

Attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa par dempinga cenām apjoms laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām pieauga vairāk nekā 20 reizes, no 26 273 tonnām līdz 542 840 tonnām, un tā tirgus daļa Kopienas tirgū palielinājās vairāk nekā par 16 procentu punktiem (1 % līdz 17,1 %). Šā importa vidējā cena no 2005. gada līdz IP beigām samazinājās un saglabājās ievērojami zemāka nekā visu pārējo piegādes avotu vidējā cena.

(129)

Kā norādīts 65. apsvērumā, Ķīnas importa cenu samazinājums kopumā bija 24 %, kas bija noteikts, balstoties uz vidējo svērto lielumu. Turklāt jānorāda, ka cenas importam par dempinga cenām šajā pašā periodā bija ievērojami zemākas nekā cenas importam no citiem avotiem (skatīt 143. apsvērumu).

(130)

Imports no ĶTR laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām nav radījis kaitējumu, kuru varētu uzskatīt par būtisku. Tomēr laiks, kad ievērojami palielinājās imports no Ķīnas, nepārprotami sakrita ar laiku, kad pasliktinājās daži tādi kaitējuma rādītāji kā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa, kas saistībā ar patēriņa pieaugumu samazinājās par pieciem procentu punktiem. Tāpēc Ķīnas importa par dempinga cenām palielināšanās ir bijusi par iemeslu tam, ka Kopienas ražošanas nozare nav spējusi pilnībā izmantot pieprasījuma pieauguma piedāvātās priekšrocības, kas bija vērojams Kopienas tirgū. Turklāt šajā ziņā jānorāda, ka laiks, kad strauji palielinājās Ķīnas ražojumu tirgus daļa, nepārprotami sakrita ar laiku, kad atbilstīgi ievērojami samazinājās tirgus daļa importam no Krievijas un Ukrainas, kuras cenu ziņā bija [Ķīnas] tuvākās konkurentes.

(131)

Ievērojot Kopienas ražošanas nozares cenu būtisko samazinājumu, ko izraisīja imports no ĶTR, tiek uzskatīts, ka šis imports par dempinga cenām no IP sākuma radīja vispārēju spiedienu uz cenām Kopienas tirgū, tādējādi neļaujot Kopienas ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenas tādā apmērā, kāds būtu vajadzīgs, lai saglabātu sasniegto rentabilitātes līmeni.

(132)

Kā minēts 89. apsvērumā, lai gan Ķīnas imports radīja lejupēju tendenci attiecībā uz dažiem kaitējuma rādītājiem, tika secināts, ka kopumā Kopienas ražošanas nozarei radītais kaitējums nav bijis būtisks. Tomēr šie konstatējumi jāaplūko kopā ar izpēti par patēriņa attīstības perspektīvām, importu un dažiem kaitējuma rādītājiem, kas ir sagatavota laikposmam pēc IP un par ko ziņots 91.–112. apsvērumā.

(133)

Kā paskaidrots 93. apsvērumā, informācija par laikposmu no IP sākuma līdz 2008. gada decembrim liecina, ka importa apjoms par dempinga cenām minētā gada pēdējos divos mēnešos nav samazinājies, salīdzinot ar 2007. gadu, lai gan patēriņš Kopienā 2008. gada novembrī un decembrī samazinājās. Tas norāda uz to, ka patēriņa sākotnējais samazinājums nekādi neietekmēja importa apjomu, kas savukārt palielināja to tirgus daļu. Nav pamata uzskatīt, ka līdzīgā, nelabvēlīgākā īstermiņa scenārijā šī tendence būs pretēja.

(134)

Tomēr pat tad, ja imports par dempinga cenām absolūtā izteiksmē zināmā mērā samazinātos, tirgū, kurš saskaņā ar prognozēm diezgan strauji sarūk, šāda importa tirgus daļa nemainītos vai palielinātos. Visbeidzot, pat tad, ja Ķīnas importa apjomi samazinātos proporcionāli vairāk nekā patēriņš, tiek uzskatīts, ka ievērojamie Ķīnas preču apjomi par zemām cenām patēriņa samazināšanās kontekstā tiktu uzskatīti par tādiem, kas rada kaitējumu, jo tas izraisīs nozīmīgu lejupēju spiedienu uz vispārējo cenu līmeni tirgū. Situācijā, kad ir produkcijas pārpalikums un klienti konkurētspējas saglabāšanas nolūkos cenšas samazināt ražošanas izmaksas, izejvielu cenas droši vien izlīdzināsies ar zemāko cenu līmeni, proti, ar Ķīnas cenām. Iespējams, mazāka nozīme būs tādiem apsvērumiem kā piegādes kvalitāte un drošums, kas patlaban nodrošina priekšrocības Kopienas ražošanas nozarei, un tai būs jāsamazina cenas, jo tirgū ir spiediens, ko rada Ķīnas ražojumi par zemām cenām.

(135)

Visbeidzot, ievērojot to, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozarei nav radīts būtisks kaitējums attiecīgajā periodā, bet tāds ir bijis IP beigās, kad tā bija neaizsargāta (skatīt 89. apsvērumu), ka ir visi nosacījumi, lai secinātu, ka kaitējums pilnībā izpaudās pēc IP (skatīt 112. apsvērumu), un ka izpildās arī nosacījums par kaitējuma draudiem (kā paskaidrots 126. apsvērumā), jāsecina, ka pastāv cēloņsakarība starp nenovēršamiem draudiem, ko rada Ķīnas imports par dempinga cenām, un kaitējumu, kas saskaņā ar prognozēm tiks radīts Kopienas ražošanas nozarei.

(136)

Tika konstatēts, ka daži Kopienas ražošanas nozares uzņēmumi bija importējuši ierobežotu attiecīgā ražojuma daudzumu no ĶTR un no citām valstīm. Šie apjomi, kas varēja būt mazāki nekā 2 % no ĶTR importa kopapjoma, tika importēti, lai apmierinātu īpašus pircēju pieprasījumu pēc tādiem ražojumiem, kurus šie Kopienas ražotāji neražo, vai arī pēc precēm par ļoti zemām cenām. Tā kā importētais daudzums bija ļoti niecīgs, tiek uzskatīts, ka šie importa apjomi nevar pārtraukt iepriekš minēto cēloņsakarību.

(137)

Turklāt viena no Kopienas ražotāju grupām ir saistīta ar Ķīnas ražotāju eksportētāju ar mazākuma akciju paketi. Tomēr tika konstatēts, ka minētais Ķīnas ražotājs eksportētājs neveica eksporta pārdevumus uz Kopienu uzņēmumiem, kas saistīti ar minēto Kopienas ražotāju. Tāpēc ir secināts, ka šāda mazākuma akciju pakete neietekmē stāvokli Kopienas ražošanas nozarē un maz ticams, ka tā to varētu ietekmēt turpmāk.

(138)

Viena no Kopienas ražotāju grupām bija importējusi ievērojamu daudzumu Argentīnas un Meksikas izcelsmes tērauda cauruļu un caurulīšu no saistītiem uzņēmumiem. Tie galvenokārt bija augstvērtīgi ražojumi, piemēram, cauruļvadi un OCTG, un veidoja mazāk nekā 10 % no minētās grupas produkcijas Kopienā. Turklāt, salīdzinot modeļus, kļuva skaidrs, ka šis imports nesamazināja Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tāpēc ir secināts, ka šis imports nav radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un to neradīs turpmāk.

(139)

Nākamā tabula liecina, ka eksporta pārdevumi attiecīgajā periodā saglabājās nemainīgi. Tika pārbaudīta arī Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība, un var secināt, ka tā nevarēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Pirmkārt, šīs darbības iespējamā ietekme tika pienācīgi nodalīta un pārbaudīta izmeklēšanā. Otrkārt, kā norādīts 102. apsvērumā, tiek prognozēts, ka Kopienas ražošanas nozares eksports saglabāsies nemainīgs, salīdzinot ar ražošanas un pārdevumu samazināšanos Kopienas tirgū, jo eksports ir koncentrēts atšķirīgos tirgus segmentos, kā paskaidrots 102. apsvērumā.

(140)

Krievijas un Ukrainas importa apjomi attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, kā parādīts tabulā turpmāk. To kopējā tirgus daļa nemitīgi samazinājās no 15,4 % 2005. gadā līdz 4,4 % izmeklēšanas periodā. Šo pārdevumu vidējā cena šai pašā laikā pieauga par 33 %. Jānorāda, ka kopš 2006. gada Krievijas un Ukrainas importam piemēro antidempinga pasākumus (skatīt arī 86. apsvērumu). Tāpēc tabulās turpmāk norādītās cenas nav cenas, par kādām preces faktiski ienāca EK tirgū. Ja šīm cenām pieskaitītu piemērojamo antidempinga maksājumu, Krievijas un Ukrainas importa vidējā cena izmeklēšanas periodā pieaugtu līdz 860 EUR/t.

(141)

Ņemot vērā pastāvīgo cenu starpību starp vidējo cenu, par kādu ĶTR imports un Krievijas un Ukrainas imports ienāca EK tirgū, un to, ka tuvākā tirgus segmenta cenu diapazonā Krievijas un Ukrainas imports acīmredzami konkurēja ar ĶTR importu, tiek secināts, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļas strauji samazinājās, jo piemērotie antidempinga maksājumi mazināja šo valstu importa konkurētspēju ar Ķīnas importu par dempinga cenām, kas tādējādi samazināja tirgus daļu, kas iepriekš bija attiecināma uz Krievijas un Ukrainas importu. Turklāt jānorāda, ka šāda samazināšanās bija tik ievērojama, ka jebkāda turpmāka Ķīnas importa tirgus daļas palielināšanās neapšaubāmi būs uz šo konkurentu rēķina tuvākā tirgus segmenta cenu diapazonā, kas varētu būt Kopienas ražošanas nozare.

(142)

Imports no citām valstīm apjoma un tirgus cenu ziņā ievērojami palielinājās laika posmā no 2005. gada līdz IP beigām. Tomēr tā tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski nemainījās. Analizējot tirgus cenas, ir skaidrs, ka šo valstu izcelsmes ražojumu cenas ir ļoti augstas, salīdzinot ar ražojumiem, kurus ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, un ar importu par dempinga cenām no Ķīnas.

(143)

Argentīnas un Meksikas importa cenas vidēji bija ievērojami augstākas nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Argentīnas un Meksikas importa cenas, kā paskaidrots 138. apsvērumā, nesamazināja Kopienas ražošanas nozares cenas.

(144)

Japānas un ASV importa cenas arī vidēji bija ievērojami augstākas nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Turklāt šis imports nemaz nav palielinājis tirgus daļu. Tāpēc tas nav uzskatāms par avotu, kas, iespējams, būtu radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(145)

Importa apjomi no visām pārējām valstīm ir tik nelieli, ka tos nevar uzskatīt par tādiem, kas rada kaitējumu. Tāpēc tiek secināts, ka imports no citām valstīm, izņemot Ķīnu, nav radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un ka nav neviena elementa, kas liktu domāt, ka šāds imports varētu radīt kaitējumu tuvākajā nākotnē.

(146)

Nav pamata uzskatīt, ka stāvoklis attiecībā uz pārējiem Kopienas ražotājiem, kuri aktīvi neatbalstīja sūdzību, būtiski atšķirtos no stāvokļa Kopienas ražošanas nozarē izmeklēšanas periodā un ka tas tuvākajā nākotnē varētu mainīties. Nekas neliecina par to, ka šo ražotāju darbība paredzamā nākotnē varētu radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(147)

Kā norādīts 80. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozarei ir izdevies kompensēt izmaksu palielinājumu, kas bija vērojams attiecīgajā periodā, pietiekami paaugstinot pārdošanas cenas. Tā rezultātā var apgalvot, ka laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām Kopienas ražošanas nozare parastos apstākļos ir demonstrējusi spēju efektīvi darboties un atbilstoši reaģēt uz iepirkuma cenu izmaiņām.

(148)

Kā norādīts 107. apsvērumā, izmaksas periodā, kas sekoja IP, ievērojami palielinājās, un tiek prognozēts, ka turpmākajā periodā tās aizvien pieaugs. Galvenais iemesls ir fiksēto izmaksu prognozētais pieaugums relatīvā izteiksmē jaudas izmantojuma samazināšanās dēļ. Jebkurā gadījumā jāuzskata, ka kopumā Kopienas ražošanas nozares vidējo izmaksu pieaugumu var radīt arī ražošanas sortimenta maiņa, kas tai būtu jāveic, ja būtu nopietns lejupējs spiediens, ko rada dažu Ķīnas ražojuma veidu pārdošana par dempinga cenām.

(149)

Tā kā ir bijis liels cenu samazinājums, dažu ražojuma veidu tirgus Kopienas ražošanas nozarē varētu ievērojami samazināties vai tiktu pilnībā slēgts, kā norādīts 105. apsvērumā, tādējādi liekot tai ražot tādus ražojuma veidus, kuriem ir lielākas pārdošanas cenas un proporcionāli lielākas ražošanas izmaksas. Pretēji stāvoklim analizētajā periodā Ķīnas importa izraisītā spiediena dēļ tirgus daļas zaudējuma un pārdošanas cenu samazinājuma ziņā Kopienas ražošanas nozarei nav citu labāku līdzekļu, lai izmaksu palielinājumu atspoguļotu atbilstošā pārdošanas cenu palielinājumā.

(150)

Patēriņa un pieprasījuma samazināšanās noteikti ietekmēs Kopienas ražošanas nozares vispārējo darbību. Tomēr šī iespējamā negatīvā ietekme būs vairāk vai mazāk nozīmīga atkarībā no tā, kā attīstīsies Ķīnas importa tirgus daļa. Pat tad, ja ekonomisko lejupslīdi uzskatītu par iespējamo kaitējuma iemeslu laikposmā no 2008. gada novembra, tas nekādā veidā nevar mazināt kaitējumu radošo ietekmi, ko izraisīs ievērojamu daudzumu parādīšanās EK tirgū, kas par ļoti zemām dempinga cenām tiks importēti no Ķīnas. Pat tad, ja apjomi samazinātos, Kopienas ražošanas nozare varētu saglabāt pieņemamu cenu līmeni, tādējādi ierobežojot patēriņa samazināšanās negatīvo ietekmi, ja nebūtu negodīgas konkurences, pārdodot Ķīnas preces par ļoti zemām dempinga cenām, kas samazinās vispārējo cenu līmeni tirgū. Tāpēc ekonomisko lejupslīdi nevar uzskatīt par iemeslu, kas, iespējams, varētu pārtrauktu cēloņsakarību starp kaitējuma draudiem un Ķīnas importu par dempinga cenām.

(151)

Tā kā ĶTR importa par dempinga cenām pieaugums, konstatētā tirgus daļas palielināšanās un cenu samazināšanās laika ziņā sakrita ar visu to elementu pastāvēšanu, kuri skaidri norāda uz nenovēršamiem kaitējuma draudiem, kas izraisīs Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa būtisku pasliktināšanos, jāsecina, ka imports par dempinga cenām radīs būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē, ja netiks veikti aizsargpasākumi pret šo importu.

(152)

Tika analizēti arī citi faktori, tomēr tie netika atzīti par izšķirošiem attiecībā uz iespējamo kaitējumu. Ne imports no citām valstīm un izmaksas, ne arī attiecīgā ražojuma pieprasījuma vispārīga samazināšanās ekonomiskās lejupslīdes dēļ nekādā veidā nevar mazināt potenciāli graujošo ietekmi uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, ko rada Ķīnas importa draudi.

(153)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošā importa par dempinga cenām, tiek secināts, ka imports no ĶTR neizbēgami apdraud Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 3. panta 6. un 9. punkta nozīmē.

(154)

Lai gan ir secinājumi par dempingu, kaitējumu, kaitējuma draudiem un cēloņsakarību, Komisija izvērtēja, vai nav neapstrīdamu iemeslu, kuru dēļ būtu jāsecina, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu pieņemšana nav Kopienas interesēs. Tādēļ un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija izvērtēja pasākumu iespējamo ietekmi uz visām ieinteresētajām personām, kā arī to, kādas sekas varētu rasties, ja pasākumi netiktu veikti.

(155)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pasākumus piemērotu importam no ĶTR. Domājams, ka pasākumu piemērošana izraisītu minētās valsts izcelsmes ražojumu cenu palielinājumu un ļautu Kopienas ražošanas nozarei uzlabot savu stāvokli, saglabājot pietiekamu ražošanas apjoma līmeni, pārdošanas apjomus un tirgus daļu. Ja pasākumi netiks pieņemti, gaidāms, ka saistībā ar patēriņa samazinājumu turpinātos imports no ĶTR par ļoti zemām cenām, tādējādi palielinot to tirgus daļu un radot graujošu ietekmi uz kopējo cenu līmeni tirgū. Šajā situācijā Kopienas ražošanas nozarei draudētu neizbēgams kaitējums apjoma zaudējuma dēļ, ko izraisītu ĶTR importa pastāvēšana, un iespējamās cenu samazināšanās dēļ, ko izraisītu lejupējs spiediens uz tirgus cenām, ko radītu ĶTR importa palielināšanās Kopienas tirgū.

(156)

Nekas neliecina par to, ka pārējo Kopienas ražotāju intereses, kuri aktīvi neatbalstīja sūdzību, ievērojami atšķirtos no Kopienas ražošanas nozares interesēm. Saskaņā ar pieejamo informāciju nav iemeslu, kuru dēļ analīzi par Kopienas ražošanas nozari tādā pašā veidā nevarētu attiecināt uz šiem pārējiem uzņēmumiem.

(157)

Tikai seši importētāji sadarbojās šajā izmeklēšanā. Tikai viens importētājs, kura produkcija veido 1,5 % no Ķīnas importa kopapjoma EK, iepērk [ražojumus] vienīgi no Ķīnas. Šā importētāja rentabilitāte ir mazāka par 5 %, un tas ir vienīgais importētājs, kurš skaidri iebilda pret iespējamo pasākumu piemērošanu. Tomēr jānorāda, ka attiecīgais ražojums izmeklēšanas periodā veidoja mazāk nekā 10 % no uzņēmuma apgrozījuma. Turklāt, tā kā antidempinga maksājumus piemēros visiem Ķīnas ražotājiem, šis importētājs, iespējams, varēs pārnest izmaksu pieaugumu uz pircējiem, jo tas tieši skars arī viņa konkurentus. Arī visi pārējie importētāji, kuri sadarbojās, iepērk [ražojumu] no citām valstīm, tostarp no Kopienas ražošanas nozares (iepirkumi no Kopienas ražošanas nozares veido 25–95 % no viņu vajadzībām), un šo importētāju rentabilitāte ir daudz lielāka.

(158)

Tikai viens no pieciem lietotājiem, kuri sadarbojās, iepirka [ražojumu] no Ķīnas (aptuveni 20 % no iegādes apjoma, pārējais apjoms tiek iepirkts lielākoties no Kopienas ražošanas nozares) un apgalvoja, ka pasākumu piemērošana būtiski ietekmētu tā uzņēmējdarbību. Tomēr šā uzņēmuma rentabilitāte attiecībā uz ražojumiem, kuros ir attiecīgais ražojums, ir ļoti augsta, pārsniedzot 10 %. Saskaņā ar aprēķiniem pat visnelabvēlīgākajā gadījumā, t. i., pat tad, ja viss Ķīnā iegādātais materiāls tiktu iepirkts par Kopienas ražošanas nozares cenām un cenu palielinājumu nevarētu pārnest uz pircējiem, tas šā lietotāja rentabilitāti ietekmētu pavisam nedaudz (aptuveni 1 % apmērā no apgrozījuma). Tāpēc tiek uzskatīts, ka pasākumu iespējamā ietekme nekādā veidā nopietni neierobežotu šā lietotāja intereses.

(159)

Visbeidzot, sagaidāms, ka pasākumu piemērošana importam no ĶTR, ņemot vērā patēriņa samazināšanos, neietekmēs EK tirgū piedāvāto apjomu, attiecībā uz kuru ir pieejama pietiekami liela Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda. Tāpēc paredzams, ka tas negatīvi neietekmēs piegādes drošumu (jāatgādina, ka ražojuma veidus, kuri tiek importēti, ražo arī Kopienas ražošanas nozare). No izpētes arī izriet, ka nav tādu būtisku importētāju vai lietotāju interešu, kuras būtu apdraudētas, ieviešot pasākumus, un šajā gadījumā relatīvi zemā importētāju un lietotāju sadarbība pamato šo konstatējumu.

(160)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus par dempingu, kaitējumu, kaitējuma draudiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu, lai novērstu būtiskā kaitējuma rašanos Kopienas ražošanas nozarē, ko tai radītu imports par dempinga cenām un kas būtu neizbēgams un pretējā gadījumā noteikti rastos.

(161)

Pagaidu pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu jānosaka tādā līmenī, lai novērstu kaitējuma draudus Kopienas ražošanas nozarē, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām, bet tas nedrīkst pārsniegt konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājumu, kas nepieciešams, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, parasti uzskata, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai tie ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt izmaksas un kopumā gūt tādu peļņu pirms nodokļiem, ko varētu gūt parastos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(162)

Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka nepieciešamā peļņas norma ir 12 %, lai nodrošinātu normālu konkurētspējīgu stāvokli Kopienas tirgū, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga. Ķīnas eksportētāju apvienība apgalvoja, ka dažos gadījumos par atbilstošu peļņas normu var uzskatīt peļņas normu 8 % apmērā.

(163)

Tomēr, ja izmeklēšanā balstās uz kaitējuma draudiem, ir jāveic vairākas pārbaudes un jāanalizē vairāki pieņēmumi nekā tad, ja izmeklēšanā balstās uz IP radušos būtisko kaitējumu. Tas izskaidrojams ar to, ka kaitējuma draudu jēdziens neapšaubāmi ietver prognozes par tāda kaitējuma materializēšanos nākotnē, kura izmeklēšanas periodā vēl nebija. Šajā neskaidrajā scenārijā tiek izmantota piesardzīgā pieeja, kas paredz provizoriski izmantot peļņas normu, kas attiecībā uz šo pašu ražojumu bija noteikta pēdējās procedūras gaitā (6), t. i., 3 %. Tomēr tiek atzīts, ka šis jautājums būs jāizskata sīkāk galīgajā posmā, kad būs iespējams savākt vairāk pierādījumu saistībā ar prognozēto kaitējumu.

(164)

Ievērojot šos faktus, vajadzīgo cenu paaugstinājumu noteica, vienādā tirdzniecības līmenī vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu pazeminājuma aprēķināšanas vajadzībām, salīdzinot ar kaitējumu neradošo cenu ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū, kā norādīts 162. apsvērumā.

(165)

Starpību, kas radās no 163. apsvērumā minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daudzumu no kopējās izmeklēšanas periodam noteiktās CIF importa vērtības. Ievērojot to, ka diviem no Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, bija piešķirts AR, un ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, vienotu valsts mēroga kaitējuma novēršanas pagaidu līmeni aprēķināja kā lielāko kaitējuma starpību, kas bija konstatēta reprezentatīvā ražojuma veidiem, kurus pārdeva ražotājs eksportētājs no valsts, kurā nav tirgus ekonomikas.

(166)

Šādi noteiktais kaitējuma apmērs attiecībā uz ĶTR bija ievērojami mazāks nekā konstatētā dempinga starpība.

(167)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tiek uzskatīts, ka pagaidu antidempinga maksājums, kas jāpiemēro ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, jānosaka kā mazākā starpība (starp konstatēto dempingu un kaitējumu) saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas visos gadījumos ir kaitējuma apmērs.

(168)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek ierosinātas šādas maksājuma likmes:

(169)

Antidempinga maksājuma likmes, kas šajā regulā norādītas atsevišķiem uzņēmumiem, noteica, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī, kurus ir ražojuši šie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Importētajiem ražojumiem, kurus ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav īpaši norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot vienības, kas saistītas ar šiem īpaši norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(170)

Visi pieprasījumi par šo atsevišķiem uzņēmumiem noteikto antidempinga maksājuma likmju piemērošanu (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (7), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(171)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, atlikušais maksājums jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā ražojumu neeksportēja uz Kopienu.

(172)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par maksājumu noteikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var būt nepieciešams pārskatīt,

European Commission

Directorate General for Trade

Direction H

Office Nerv-105

1049 Brussels/Belgium.