PADOMES REGULA (EK) Nr. 73/2009

(2009. gada 19. janvāris),

ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu, kā arī 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā 1979. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši 6. punktu tam pievienotajā 4. Protokolā par kokvilnu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju (3),

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Ar šo regulu paredz:

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

3. pants

Tiešo maksājumu finansēšana

Šīs regulas I pielikumā uzskaitītās atbalsta shēmas finansē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

II SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM

1. NODAĻA

SAVSTARPĒJA ATBILSTĪBA

4. pants

Galvenās prasības

1.   Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labu lauksaimniecības un vides stāvokli, kā noteikts 6. pantā.

Pirmajā daļā minētās prasības piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz lauksaimnieka lauksaimniecisku darbību vai attiecīgās saimniecības lauksaimniecības zemi.

2.   Kompetentā valsts iestāde, inter alia, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, nodrošina lauksaimniekam likumā noteikto pārvaldības prasību sarakstu un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus, kas jāievēro.

5. pants

Likumā noteiktās pārvaldības prasības

1.   Likumā noteiktās pārvaldības prasības, kas minētas II pielikumā, nosaka ar Kopienas tiesību aktiem šādās jomās:

2.   II pielikumā minētos tiesību aktus piemēro to spēkā esošajā redakcijā un — direktīvu gadījumā — atbilstoši to piemērošanai dalībvalstīs.

6. pants

Labs lauksaimniecības un vides stāvoklis

1.   Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu uzturēts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis. Dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī nosaka obligātās prasības attiecībā uz labu lauksaimniecības un vides stāvokli, pamatojoties uz III pielikumā noteikto sistēmu un ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras. Dalībvalstis nenosaka obligātās prasības, kas nav paredzētas šajā sistēmā.

III pielikuma trešajā ailē uzskaitītie standarti ir fakultatīvi, izņemot, ja:

2.   Dalībvalstis, kuras nav jaunās dalībvalstis, nodrošina to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgām ganībām dienā, kas paredzēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumos par 2003. gadu, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Jaunās dalībvalstis, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, nodrošina, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2004. gada 1. maijā, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Bulgārija un Rumānija nodrošina to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2007. gada 1. janvārī, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām.

Tomēr pietiekami pamatotos gadījumos dalībvalsts var atkāpties no šā punkta pirmās daļas, ja tā veic darbību, lai novērstu kopējās pastāvīgo ganību platības ievērojamu samazinājumu.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro zemei, uz kuras atrodas pastāvīgās ganības, kas jāapmežo, ja tāda apmežošana ir saderīga ar vidi, un Ziemassvētku eglīšu plantācijām un ātraudzīgām sugām, kuras kultivē īstermiņā.

2. NODAĻA

MODULĀCIJA UN FINANŠU DISCIPLĪNA

7. pants

Modulācija

1.   Tiešo maksājumu summu, kas attiecīgajā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 5 000, katru gadu līdz 2012. gadam samazina par šādām procentuālajām daļām:

2.   Attiecībā uz summu, kas pārsniedz EUR 300 000, 1. punktā noteiktos samazinājumus palielina par 4 %.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, un Kanāriju salās un Egejas jūras salās.

8. pants

Neto maksimālie apjomi

1.   Neskarot šīs regulas 11. pantu, kopējās tiešo maksājumu neto summas, kuras var piešķirt dalībvalstī attiecībā uz kalendāro gadu pēc šīs regulas 7. un 10. panta un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. panta piemērošanas un kas nav tiešie maksājumi atbilstīgi Regulām (EK) Nr. 247/2006 un (EK) Nr. 1405/2006, nav augstākas par maksimālo apjomu, kas noteikts šīs regulas IV pielikumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis lineāri samazina tiešo maksājumu summas, uz kurām attiecas samazinājumi, kas paredzēti šīs regulas 7. un 10. pantā, kā arī Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. pantā, lai ievērotu pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus.

2.   Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru pārskata šīs regulas IV pielikumā noteiktos maksimālos apjomus, lai ņemtu vērā:

9. pants

Modulācijas rezultātā iegūtās summas

1.   Summas, kas rodas, piemērojot šīs regulas 7. pantā paredzētos samazinājumus, jebkurā dalībvalstī, kas nav jaunā dalībvalsts, ir pieejamas kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmām, ko atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 finansē no ELFLA, saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Summas, kas atbilst vienam procentu punktam, iedala dalībvalstīm, kurās attiecīgās summas ir radušās. Summas, kuras atbilst samazinājumam par 4 procentu punktiem, sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm saskaņā ar procedūru, kas minēta 141. panta 2. punktā, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

Tomēr jebkura attiecīgā dalībvalsts saņem vismaz 80 % no kopējām summām, kas minētas pirmajā daļā un radušās attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta otrās daļas, ja laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam dalībvalstī saražoto rudzu proporcija kopējā labības ražošanā pārsniedza vidēji 5 % un to proporcija Kopienas kopējā rudzu ražošanā tajā pašā laikposmā pārsniedza 50 %, tad vismaz 90 % no summām, kas modulācijas rezultātā radās attiecīgajā dalībvalstī, atkārtoti piešķir minētajai dalībvalstij līdz 2013. gadam, ieskaitot.

Tādā gadījumā, neskarot 68. pantā paredzētās iespējas, vismaz 10 % no summas, kas piešķirta attiecīgajai dalībvalstij, ir pieejami rudzu audzēšanas reģionos pasākumiem, kuri minēti šā panta 1. punktā.

Šajā punktā “labība” ir produkti, kas uzskaitīti V pielikumā.

4.   Atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. punkta piemērošanas, un summas, kas radušās no 7. panta 2. punkta piemērošanas, saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru piešķir dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.

10. pants

Īpaši noteikumi modulācijai jaunajās dalībvalstīs

1.   Šīs regulas 7. pantu lauksaimniekiem jaunā dalībvalstī piemēro jebkurā kalendārajā gadā tikai tad, ja tiešo maksājumu līmenis, kas piemērojams minētajā dalībvalstī attiecīgajā kalendārajā gadā saskaņā ar 121. pantu, ir vismaz vienāds ar līmeni, ko piemēro dalībvalstīs, kuras nav jaunās dalībvalstis, ņemot vērā visus samazinājumus, ko piemēro saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

2.   Ja 7. pantu piemēro lauksaimniekiem jaunajā dalībvalstī, procentuālā daļa, ko piemēro saskaņā ar 7. panta 1. punktu, nepārsniedz starpību starp tiešo maksājumu līmeni, ko tiem piemēro saskaņā ar 121. pantu, un līmeni dalībvalstīs, kuras nav jaunās dalībvalstis, ņemot vērā visus samazinājumus, ko piemēro saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

3.   Visas atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. un 2. punkta piemērošanas, piešķir jaunajai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.

11. pants

Finanšu disciplīna

1.   Lai nodrošinātu, ka KLP finansēšanai paredzētās summas, uz ko pašlaik attiecas I pielikuma 2. pozīcija Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (17), nepārsniedz gada maksimālos pieļaujamajos daudzumos, kas izklāstīti Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumā 2002/929/EK (2002. gada 18. novembris) par Eiropadomes 2002. gada 24. un 25. oktobra Briseles sanāksmes secinājumiem (18) — nosaka tiešo maksājumu korekciju, ja prognozes attiecībā uz 2. pozīcijā minēto pasākumu finansēšanu konkrētā finanšu gadā, ko paaugstina ar summām, kas norādītas šīs regulas 134. un 135. pantā, un pirms šīs regulas 7. un 10. pantā un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. pantā noteiktās modulācijas piemērošanas, norāda, ka tiks pārsniegts minētais piemērojamais gada maksimālais apjoms, ņemot vērā EUR 300 000 000 robežvērtību, kas zemāka par maksimālo apjomu.

2.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ko attiecībā uz 1. punktā minēto korekciju iesniedz ne vēlāk kā attiecīgā kalendārā gada 31. martā, nosaka šīs korekcijas ne vēlā kā tā paša kalendārā gada 30. jūnijā.

3.   Saskaņā ar 121. pantā paredzēto palielinājumu grafika piemērošanu visiem tiešajiem maksājumiem, kas piešķirti jaunajās dalībvalstīs, šā panta 1. punkts uz jaunajām dalībvalstīm neattiecas līdz tā kalendārā gada sākumam, kurā jaunajās dalībvalstīs piemērojamo tiešo maksājumu līmenis ir vismaz vienāds ar šādu piemērojamo maksājumu līmeņiem dalībvalstīs, kas nav jaunās dalībvalstis.

3. NODAĻA

SAIMNIECĪBU KONSULTATĪVĀ SISTĒMA

12. pants

Saimniecību konsultatīvā sistēma

1.   Dalībvalstis izveido sistēmu lauksaimnieku konsultēšanai par zemes un saimniecību pārvaldību (turpmāk “saimniecību konsultatīvā sistēma”), ko vada viena vai vairākas šim nolūkam izraudzītas iestādes vai privātas struktūras.

2.   Saimniecību konsultatīvā sistēma aptver vismaz likumā noteiktās pārvaldības prasības un labu lauksaimniecības un vides stāvokli, kas minēts 1. nodaļā.

3.   Lauksaimnieki var piedalīties saimniecību konsultatīvajā sistēmā pēc brīvprātības principa.

Dalībvalstis saskaņā ar objektīviem kritērijiem var noteikt prioritāras lauksaimnieku kategorijas, kuriem ir piekļuve saimniecību konsultatīvajai sistēmai.

4.   Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par saimniecību konsultatīvās sistēmas piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot atbilstīgus priekšlikumus.

13. pants

Izraudzīto iestāžu un privāto struktūru pienākumi

Neskarot valsts tiesību aktus par dokumentu publiskumu, dalībvalstis nodrošina to, lai 12. panta 1. punktā minētās izraudzītās iestādes un privātās struktūras personām, kas nav lauksaimnieki, kuri pārvalda attiecīgās saimniecības, neatklātu personīgu vai individuālu informāciju un datus, kurus tās iegūst savā konsultatīvajā darbībā, izņemot jebkuru pārkāpumu, kas atklāts to darbības laikā un uz ko attiecas Kopienas vai valsts tiesību aktos noteikts pienākums informēt valsts iestādi, jo īpaši noziedzīgu nodarījumu gadījumā.

4. NODAĻA

INTEGRĒTĀ VADĪBAS UN KONTROLES SISTĒMA

14. pants

Darbības joma

Katra dalībvalsts izveido un izmanto integrētu vadības un kontroles sistēmu (turpmāk “integrētā sistēma”).

Integrēto sistēmu piemēro I pielikumā minētajām atbalsta shēmām.

Vajadzības gadījumā to attiecīgi piemēro arī šīs sadaļas 1. un 2. nodaļā paredzēto noteikumu pārvaldībai un kontrolei.

15. pants

Integrētās sistēmas elementi

1.   Integrētajā sistēmā ir šādi elementi:

2.   Ja piemēro šīs regulas 52. un 53. pantu, integrētajā sistēmā ietver dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un Regulu (EK) Nr. 21/2004.

3.   Dalībvalstis lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā var ietvert ģeogrāfisko informācijas sistēmu olīvu audzēšanā.

16. pants

Elektroniskā datubāze

1.   Elektroniskajā datubāzē par katru lauksaimniecības uzņēmumu reģistrē datus, kas iegūti no atbalsta pieteikumiem.

Šī datubāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību iepazīties ar datiem, kas attiecas uz kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada. Tā ļauj arī tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas attiecas uz četriem iepriekšējiem gadiem.

2.   Dalībvalstis var izveidot decentralizētas datubāzes ar nosacījumu, ka minētās datu bāzes, kā arī administratīvās procedūras datu reģistrēšanai un pieejai ir izstrādātas vienveidīgi visā dalībvalsts teritorijā un ir savstarpēji saderīgas, lai varētu veikt kontrolpārbaudes.

17. pants

Identifikācijas sistēma lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabaliem

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz kartēm vai zemesgrāmatas aktiem, vai citiem kartogrāfiskiem materiāliem. Izmanto elektroniskas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas metodes, vēlams, ietverot tajās ortofotografēšanu no gaisa vai kosmosa, ar vienotu standartu, kas garantē precizitāti, kura ir vismaz līdzvērtīga kartogrāfijai mērogā 1:10 000.

18. pants

Tiesību uz maksājumu identifikācijas un reģistrācijas sistēma

1.   Tiesību uz maksājumu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu izveido tā, lai varētu pārbaudīt tiesības un veikt kontrolpārbaudes attiecībā uz atbalsta pieteikumiem un lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā sistēma ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas attiecas uz vismaz četriem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem pēc kārtas.

19. pants

Atbalsta pieteikumi

1.   Katru gadu lauksaimnieki iesniedz pieteikumus par tiešajiem maksājumiem, attiecīgā gadījumā norādot:

2.   Dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, inter alia, nodrošina iepriekš izveidotas veidlapas, pamatojoties uz platībām, kas noteiktas iepriekšējā gadā, kā arī grafisko materiālu, kurā norāda minēto platību atrašanās vietu un, vajadzības gadījumā, olīvkoku izvietojumu. Dalībvalsts var nolemt, ka pieteikumā atbalsta saņemšanai jāietver tikai izmaiņas attiecībā uz iepriekšējā gadā iesniegto atbalsta pieteikumu.

3.   Dalībvalsts var nolemt, ka vienotajā pieteikumā atbalstam ietver vairākas vai visas I pielikumā minētās atbalsta shēmas vai citas atbalsta shēmas.

20. pants

Atbilstības nosacījumu pārbaude

1.   Dalībvalstis veic atbalsta pieteikumu administratīvās pārbaudes, lai pārbaudītu maksājumu atbilstības nosacījumus.

2.   Administratīvās pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību maksājumu piešķiršanai. Tādēļ dalībvalstis izstrādā lauku saimniecību pārbaužu paraugu ņemšanas plānu.

Dalībvalstis lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu pārbaudēm uz vietas var izmantot attālo uzrādi un Globālās satelītu navigācijas sistēmas metodi.

3.   Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas atbild par šajā nodaļā paredzēto kontroļu un pārbaužu saskaņošanu.

Ja dalībvalsts paredz deleģēt dažus saskaņā ar šo nodaļu veicamā darba aspektus specializētām aģentūrām vai uzņēmumiem, izraudzītā iestāde saglabā kontroli pār tādu darbu un atbildību par to.

21. pants

Samazinājumi un nepiešķiršana atbilstības noteikumu neizpildes gadījumā

1.   Neskarot nevienu maksājumu samazinājumu un nepiešķiršanu, kā paredzēts 23. pantā, ja tiek konstatēts, ka lauksaimnieks nav izpildījis atbilstības nosacījumus, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanu, kā paredzēts šajā regulā, maksājumu vai maksājuma daļu, kuru piešķir vai kura jāpiešķir un par kuru atbilstības nosacījumi ir ievēroti, samazina un nepiešķir gadījumos, kas jānosaka saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Samazinājuma apjomu nosaka pakāpeniski saskaņā ar konstatētās neatbilstības nopietnību, apmēru, pastāvību un atkārtošanos, un to var līdz pat pilnīgai pieteikuma izslēgšanai no vienas vai vairākām atbalsta shēmām uz vienu vai vairākiem kalendārajiem gadiem.

22. pants

Savstarpējas atbilstības kontrole

1.   Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās prasības.

2.   Dalībvalstis var izmantot savas esošās vadības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labam lauksaimniecības un vides stāvoklim.

Šīs sistēmas un jo īpaši liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/71/EK (2008. gada 15. jūlijs) par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (19) un Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un (EK) Nr. 21/2004, ir saderīga ar integrēto sistēmu, kā noteikts šīs regulas 26. panta 1. punktā.

23. pants

Maksājuma samazinājums vai tā nepiešķiršana, ja nav izpildīti savstarpējās atbilstības noteikumi

1.   Ja nav ievērotas likumā noteiktās pārvaldības prasības vai labs lauksaimniecības un vides stāvoklis jebkurā laikā konkrētajā kalendārajā gadā (turpmāk “konkrētais kalendārais gads”) un ja neatbilstības pamatā ir darbība vai bezdarbība, ko var tieši attiecināt uz lauksaimnieku, kas iesniedzis atbalsta pieteikumu konkrētajā kalendārajā gadā, kopējo piešķirto vai piešķiramo tiešo maksājumu summu pēc 7., 10., un 11. panta piemērošanas minētajam lauksaimniekam samazina vai nepiešķir saskaņā ar 24. pantā ietvertajiem sīki izklāstītajiem noteikumiem.

Šā punkta pirmo daļu piemēro arī gadījumos, ja attiecīgās prasības nav ievērotas tieši tās personas darbības vai bezdarbības dēļ, kurai ir nodota vai no kuras ir saņemta lauksaimniecības zeme.

Šajā punktā “nodošana” ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt “personas, kas nodod saimniecību” rīcībā.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, no 2010. gada, ja persona, uz kuru darbība vai bezdarbība ir tieši attiecināma, ir iesniegusi atbalsta pieteikumu attiecīgā kalendārā gadā, maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu piemēro tiešo maksājumu kopsummām, kas piešķirtas vai jāpiešķir šādai personai.

2.   Ņemot vērā šā panta 1. punktu un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti sīki izklāstītajos noteikumos 24. panta 1. punktā, dalībvalstis var nolemt nepiemērot maksājumu samazinājumu vai to nepiešķiršanu attiecībā uz summām, kas ir EUR 100 vai mazākas, vienam lauksaimniekam vienā kalendārajā gadā.

Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, nākamajā gadā kompetentā iestāde veic darbības, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks novērš konstatēto neatbilstību. Lauksaimnieku informē par šādu konstatējumu un par pienākumu veikt koriģējošo darbību.

24. pants

Sīki izstrādāti noteikumi maksājumu samazināšanai un nepiešķiršanai, ja nav izpildīti savstarpējās atbilstības noteikumi

1.   Sīki izstrādātus noteikumus maksājumu samazināšanai vai nepiešķiršanai, kā minēts 23. pantā, paredz saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru. Šajā kontekstā ņem vērā konstatētās neatbilstības nopietnību, apjomu, pastāvīgumu un atkārtošanos, kā arī kritērijus, kas izklāstīti šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2.   Nolaidības gadījumā samazinājuma procentuālā daļa nepārsniedz 5 % un atkārtotas neatbilstības gadījumā — 15 %.

Pietiekami pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot samazinājumu, ja konstatēta neatbilstība, bet tās nopietnība, apjoms un pastāvīgums ir uzskatāmi par maznozīmīgiem. Tomēr neatbilstības, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, nedrīkst uzskatīt par nenozīmīgām.

Ja lauksaimnieks nav nekavējoties novērsis konstatēto neatbilstību, kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, kas attiecīgā gadījumā var būt administratīva pārbaude, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks novērš attiecīgo konstatēto neatbilstību. Lauksaimnieku informē par šādu maznozīmīgu prasību neievērošanu un veicamajām korekcijām.

3.   Tīšas neatbilstības gadījumā samazinājuma procentuālā daļa principā nav mazāka par 20 %, un tās rezultāts var būt maksājuma izslēgšana no vienas vai vairākām atbalsta shēmām, un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.

4.   Katrā ziņā maksājumu samazinājumu un nepiešķirto maksājumu kopējā summa par vienu kalendāro gadu nepārsniedz kopējo summu, kas minēta 23. panta 1. punktā.

25. pants

Summas, kas rodas savstarpējas neatbilstības gadījumā

Summas, kas rodas no maksājumu samazinājumiem un to nepiešķiršanas, ja nav panākta atbilstība 1. nodaļas noteikumiem, tiek pārskaitītas ELGF. Dalībvalstis var paturēt 25 % no minētajām summām.

26. pants

Atbalsta shēmu saderība ar integrēto sistēmu

1.   Lai piemērotu VI pielikumā uzskaitītās atbalsta shēmas, dalībvalstis nodrošina to, lai administratīvās un kontroles procedūras, ko piemēro tādām shēmām, būtu saderīgas ar integrēto sistēmu šādos aspektos:

Tādēļ elektronisko datubāzi, sistēmas un pārbaudes, kas minētas, attiecīgi, šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, izveido tā, lai bez problēmām vai konfliktiem būtu iespējama pareiza sistēmu darbība vai datu apmaiņa starp tām.

2.   Lai piemērotu Kopienas vai valsts atbalsta shēmas, kuras nav uzskaitītas VI pielikumā, dalībvalstis savās administratīvajās un kontroles procedūrās var ietvert integrētās sistēmas vienu vai vairākas sastāvdaļas.

27. pants

Informācija un kontrole

1.   Komisiju regulāri informē par integrētās sistēmas piemērošanu.

Tā par šo jautājumu organizē viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm.

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 37. pantu pēc savlaicīgas attiecīgo kompetento iestāžu informēšanas Komisijas ieceltie pilnvarotie pārstāvji var veikt:

3.   Neskarot dalībvalstu atbildību integrētās sistēmas ieviešanā un piemērošanā, Komisija var izmantot specializētu iestāžu vai personu atbalstu, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un izmantošanu, jo īpaši lai sniegtu dalībvalstu kompetentajām iestādēm tehniskus padomus, ja tās tādu lūgtu.

5. NODAĻA

CITI VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

28. pants

Obligātās prasības tiešo maksājumu saņemšanai

1.   No 2010. gada dalībvalstis nepiešķir tiešos maksājumu lauksaimniekam vienā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

Lai ņemtu vērā lauksaimniecības ekonomikas struktūras īpatnības, dalībvalstis var koriģēt šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās robežvērtības robežās, kas izklāstītas VII pielikumā.

Uz lauksaimnieki, kuriem piešķirtas 44. panta 1. punktā minētās īpašās tiesības, attiecas šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētais nosacījums.

Attiecīgās dalībvalstis var pieņemt lēmumu šo punktu piemērot Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās.

Ja izmaksāto summu samazina, piemērojot pakāpenisku tiešo maksājumu ieviešanu, kā noteikts šīs regulas 121. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VII pielikuma K punktā, vai, piemērojot šīs regulas IX pielikuma C punktu, pieprasītā vai izmaksājamā maksājuma apjomu aprēķina, pamatojoties uz izmaksājamā atbalsta galīgo apjomu, kas jāsaņem lauksaimniekam.

2.   No 2010. gada dalībvalstis var izveidot atbilstīgus objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, lai nodrošinātu, ka tiešie maksājumi netiktu piešķirti fiziskai vai juridiskai personai:

3.   Tiesības uz maksājumu, kas sakarā ar 1. un 2. punkta piemērošanu nedod tiesības uz maksājumu divos nākamajos gados, ieskaita atpakaļ valsts rezervē.

29. pants

Maksājumi

1.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, maksājumus saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām saņēmējiem izmaksā pilnībā.

2.   Maksājumus veic līdz divām reizēm gadā laikposmā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam.

3.   Maksājumus saskaņā ar I pielikumā minētajām atbalsta shēmām neveic, pirms nav pabeigtas pārbaudes attiecībā uz atbilstības nosacījumiem, kuras jāveic attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 20. pantu.

4.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta un saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var:

30. pants

Apiešanas klauzula

Neskarot visus īpašos noteikumus individuālās atbalsta shēmās, maksājumi netiek veikti pretendentiem, ja ir konstatēts, ka tie ir mākslīgi radījuši nosacījumus, kas vajadzīgi šādu maksājumu iegūšanai, lai gūtu priekšrocības pretēji attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.

31. pants

Force majeure un ārkārtas apstākļi

Šīs regulas vajadzībām par force majeure vai ārkārtas apstākļiem kompetentā iestāde atzīst, piemēram, šādus gadījumus:

32. pants

Pārskatīšana

Atbalsta shēmas, kas uzskaitītas I pielikumā, piemēro, neskarot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt, ņemot vērā ekonomikas norises un budžeta situāciju.

III SADAĻA

VIENOTĀ MAKSĀJUMA SHĒMA

1. NODAĻA

VISPĀRĒJA ĪSTENOŠANA

33. pants

Tiesības uz maksājumu

1.   Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbalstu dara pieejamu lauksaimniekiem, ja:

2.   Šīs regulas 47. panta 2. punktā, 57. panta 6. punktā, 64. panta 2. punktā un 65. pantā lauksaimnieku uzskata par tādu, kuram ir tiesības uz maksājumiem, ja viņam tiesības uz maksājumiem ir piešķirtas vai pilnīgi nodotas.

3.   Uz tiesībām uz maksājumu par atmatu, kas noteiktas 53. panta 2. punktā, 63. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.j pantā, neattiecas iepriekšējās saistības, kas attiecas uz atmatā atstātu zemi.

34. pants

Tiesību uz maksājumu aktivizēšana par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu

1.   Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbalstu lauksaimniekiem piešķir pēc tam, kad aktivizētas tiesības uz maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Aktivizētās tiesības uz maksājumu sniedz tiesības uz tajās noteikto maksājumu summu.

2.   Šajā sadaļā “hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu” ir:

Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru paredz sīki izstrādātus noteikumus ar lauksaimniecību nesaistīto darbību izmantošanai uz hektāriem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Hektāri atbilst atbilstības nosacījumiem jebkurā kalendārā gada laikā, izņemot force majeure vai ārkārtas apstākļus.

35. pants

Paziņošana par hektāriem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu

1.   Lauksaimnieks deklarē zemes gabalus, kuri atbilst hektāriem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, saistībā ar visām tiesībām uz maksājumu. Izņemot force majeure gadījumu vai ārkārtas apstākļus, minētie zemes gabali ir lauksaimnieka rīcībā dalībvalsts noteiktajā datumā, kas nav vēlāk par datumu, kas attiecīgajā dalībvalstī noteikta atbalsta pieteikuma grozīšanai.

2.   Dalībvalstis attiecīgi pamatotos gadījumos var pilnvarot lauksaimnieku veikt izmaiņas savā paziņojumā ar nosacījumu, ja viņš ievēro to hektāru skaitu, kas atbilst viņa rīcībā esošajām tiesībām uz maksājumu, un nosacījumus vienotā maksājuma piešķiršanai par attiecīgo platību.

36. pants

Tiesību uz maksājumu grozīšana

Tiesības uz maksājumu par hektāru negroza, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija no 2010. gada paredz precīzus noteikumus tiesību uz maksājumu grozīšanai, jo īpaši attiecībā uz tiesību daļām.

37. pants

Divkārši pieprasījumi

Par platību, kas atbilst to hektāru skaitam, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu un attiecībā uz ko iesniegts vienotā maksājuma pieteikums, var iesniegt pieteikumu jebkura cita tiešā maksājuma saņemšanai, kā arī jebkura cita atbalsta saņemšanai, uz kuru neattiecas šī regula, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

38. pants

Zemes izmantošana augļu un dārzeņu nozares aizkavētās integrācijas gadījumā

Ja dalībvalsts ir nolēmusi izmantot iespēju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. panta otrajā daļā (turpmāk “aizkavētā integrācija”), par zemes gabaliem apgabalos, uz kuriem attiecas lēmums, vēlākais, līdz 2010. gada 31. decembrim nevar pretendēt uz atbalstu, ja tos izmanto:

Aizkavētās integrācijas gadījumā dalībvalstis var pieņemt lēmumu atļaut audzēt sekundārās kultūras to hektāru platībā, par ko ir tiesības saņemt atbalstu, ilgākais, trīs mēnešus, sākot no katra gada 15. augusta. Tomēr pēc dalībvalsts lūguma attiecībā uz reģioniem, kur klimatisko apstākļu dēļ labību parasti novāc agrāk, šo termiņu var mainīt saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

39. pants

Zemes izmantošana kaņepju ražošanai

1.   Par platībām, ko izmanto kaņepju ražošanai, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja izmantotajās šķirnēs tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %. Dalībvalstis izveido sistēmu, lai vismaz 30 % ar kaņepēm apsēto platību pārbaudītu kaņepju tetrahidrokanabinola saturu. Ja tomēr dalībvalsts ievieš iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu šādai audzēšanai, minimums ir 20 % no platības.

2.   Saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru maksājumus piešķir ar nosacījumu, ka tiek izmantotas konkrētu šķirņu sertificētas sēklas.

40. pants

Valsts maksimālais apjoms

1.   Katrai dalībvalstij un katru gadu visu tiesību uz maksājumu kopējā vērtība un saskaņā ar šīs regulas 51. panta 2. punktu un 69. panta 3. punktu, vai — 2009. gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 2. punktu noteiktais maksimālais apjoms nav lielāks par valstij noteikto attiecīgo maksimālo apjomu, kas minēts šīs regulas VIII pielikumā.

Ja tiesības uz maksājumu tiek piešķirtas vīnkopjiem, tad Komisija, ņemot vērā jaunākos pieejamos datus, ko dalībvalstis tai iesniegušas saskaņā ar 9. pantu un 102. panta 6. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2008 (2008. gada 29. aprīlis) par vīna tirgus kopējo organizāciju (24), un saskaņā ar šīs regulas 141. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem šīs regulas VIII pielikumā valstij noteikto maksimālo apjomu. Dalībvalstis līdz 1. decembrim gadu pirms valsts maksimālā apjoma pielāgošanas paziņo Komisijai reģionālo vidējo rādītāju par piešķirtajām tiesībām, kas minētas šīs regulas IX pielikuma B punktā.

2.   Attiecīgā gadījumā dalībvalsts lineāri samazina maksājuma tiesību vērtību, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajam apjomam, kas noteikts VIII pielikumā.

41. pants

Valsts rezerve

1.   Katra dalībvalsts izveido valsts rezervi, kurā ietver starpību starp:

2.   Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai pēc prioritātes principa atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no tirgus un konkurences izkropļojumiem, piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri uzsākuši lauksaimniecības darbību.

3.   Dalībvalstis, kuras nepiemēro 68. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no tirgus un konkurences izkropļojumiem, piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.

4.   Jaunās dalībvalstis izmanto valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no tirgus un konkurences izkropļojumiem, piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri atrodas īpašā situācijā, kas Komisijai jādefinē saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

5.   Piemērojot šo pantu, dalībvalstis var paaugstināt vienības vērtību un lauksaimniekiem piešķirto tiesību uz maksājumu skaitu.

42. pants

Neizmantotās tiesības uz maksājumu

Visas tiesības uz maksājumu, kuras atbilstīgi 34. pantam vēl nav aktivizētas divu gadu laikā, piešķir valsts rezervei, izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus. Tomēr 2009. gadā tiesības uz maksājumu, kas nav aktivizētas divus gadus — 2007. un 2008. gadā — nepievieno valsts rezervei, ja tās bija aktivizētas 2006. gadā, un 2010. gadā tiesības uz maksājumu, kas nav aktivizētas divus gadus — 2008. un 2009. gadā — nepievieno valsts rezervei, ja tās bija aktivizētas 2007. gadā.

43. pants

Tiesību uz maksājumu nodošana

1.   Tiesības uz maksājumu var nodot vienīgi lauksaimniekam, kas ir reģistrējis darbību tajā pašā dalībvalstī, izņemot faktisko vai paredzēto mantošanu.

Tomēr pat faktiskās vai paredzētās mantošanas gadījumā tiesības uz maksājumu var izmantot vienīgi tajā dalībvalstī, kurā tika reģistrētas tiesības uz maksājumu.

Dalībvalsts var nolemt, ka tiesības uz maksājumu var nodot vai izmantot tikai vienā un tajā pašā reģionā.

2.   Tiesības uz maksājumu var nodot, tās pārdodot vai veicot cita veida pilnīgu nodošanu kopā ar zemi vai bez tās. Turpretim nomu vai līdzīgus darījuma veidus atļauj tikai tad, ja līdz ar nodotajām tiesībām uz maksājumu ir nodots arī līdzvērtīgs skaits hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

3.   Ja tiesības uz maksājumu tiek pārdotas kopā ar zemi vai bez tās, dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgajiem principiem, var nolemt, ka daļa pārdoto tiesību uz maksājumu jānodod atpakaļ valsts rezervē vai ka to vienības vērtība jāsamazina par labu valsts rezervei atbilstīgi kritērijiem, kas jānosaka Komisijai saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

44. pants

Nosacījumi attiecībā uz īpašām tiesībām

1.   Ja šajā regulā nav noteikts citādi, tiesībām uz maksājumu, kas noteiktas III sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļā un Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.m pantā, kā arī šīs regulas 60. pantā, 65. panta ceturtajā daļā (turpmāk “īpašas tiesības”), piemēro noteikumus, kas paredzēti šā panta 2. un 3. punktā.

2.   Atkāpjoties no šīs regulas 34. panta 1. punkta, lauksaimniekam, kam piešķirtas īpašas tiesības, dalībvalsts atļauj atkāpties no prasības aktivizēt tās tiesības uz maksājumu, izmantojot līdzvērtīgu skaitu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka lauksaimnieks saglabā vismaz:

Tomēr, ja lauksaimniekam ir piešķirtas īpašas tiesības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un šo regulu, viņš saglabā vismaz 50 % no augstākā darbības līmeņa, kas minēts pirmā apakšpunktā.

Šā punkta pirmajā daļā minēto nosacījumu nepiemēro Maltā.

3.   Nododot īpašās tiesības 2009., 2010. un 2011. gadā, tiesību devējs var gūt labumu no 2. punktā minētās atkāpšanās tikai tad, ja visas īpašās tiesības ir nodotas. No 2012. gada tiesību devējs gūst labumu vienīgi mantošanas un paredzamas mantošanas gadījumā.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz Maltu.

45. pants

Tiesību uz maksājumu pārskatīšana

1.   Attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 1. līdz 4. nodaļu ieviesušas vienotā maksājuma shēmu un rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgajiem principiem, var pieņemt lēmumu no 2010. gada vai vēlāk pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu.

Lai šādu lēmumu piemērotu no 2010. gada, to pieņem līdz 2009. gada 1. augustam. Citos gadījumos lēmumu pieņem līdz 2010. gada 1. augustam.

2.   Lai piemērotu 1. punkta pirmo daļu, tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot katru gadu saskaņā ar mērķi un nediskriminējošiem kritērijiem. Ja šādu izmaiņu rezultātā samazinās tiesību uz maksājumu vērtība, to īsteno ar vismaz trim iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm.

Nevienā no šā punkta pirmajā daļā minētajām ikgadējām pakāpēm maksājumu tiesību vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo un galīgo vērtību. Ja vērtības samazinājums ir mazāks par 10 % no sākotnējās vērtības, dalībvalstis var piemērot mazāk par trim pakāpēm.

3.   Dalībvalstis var nolemt piemērot šo pantu:

2. NODAĻA

REĢIONĀLĀ UN DAĻĒJA ĪSTENOŠANA

1. IEDAĻA

REĢIONĀLA ĪSTENOŠANA

46. pants

40. pantā minētā valstij noteiktā maksimālā apjoma reģionālais piešķīrums

1.   Dalībvalsts, kas ieviesusi vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 1. līdz 4. nodaļu, var nolemt piemērot vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada vai vēlāk reģionālā mērogā saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.

Lai šādu lēmumu piemērotu no 2010. gada, to pieņem līdz 2009. gada 1. augustam. Citos gadījumos lēmumu pieņem līdz 2010. gada 1. augustam.

2.   Dalībvalstis nosaka reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai un reģionālās lauksamniecības potenciālam.

Dalībvalstis visu savu teritoriju var uzskatīt par vienu reģionu.

3.   Dalībvalsts sīkāk sadala 40. pantā minēto valstij noteikto maksimālo apjomu starp reģioniem atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Dalībvalstis var nolemt, ka šos reģionālos maksimālos apjomus pakāpeniski pielāgo katru gadu, izmantojot ne vairāk kā trīs iepriekš noteiktās pakāpes un saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi lauksaimniecības potenciālam un vides aizsardzības kritērijam.

4.   Ja dalībvalsts, kas piemēro šā panta 1., 2. un 3. punktu, nolemj nepiemērot 47. pantu, tā — tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai ievērotu piemērojamos reģionālos maksimālos apjomus — katrā no tās reģioniem pielāgo maksājumu tiesību vērtību. Šajā nolūkā maksājumu tiesību vērtība lineāri pieaug vai samazinās. Saskaņā ar šo punktu maksājumu tiesību vērtības kopējais samazinājums nevar pārsniegt 10 % no to sākotnējās vērtības.

5.   Ja dalībvalsts nolemj piemērot gan 45. pantu, gan šo pantu, šā panta 4. punktā minētie maksājumu tiesību vērtības samazinājumi jāņem vērā, aprēķinot 45. panta 2. punkta otrajā daļā minētos apjomus.

47. pants

Vienotā maksājuma shēmas reģionalizācija

1.   Attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt sadalīt ne vairāk kā 50 % no reģionālā maksimālā apjoma, kas noteikts ar 46. pantu, starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā, tostarp tiem, kuriem nepieder tiesības uz maksājumu.

2.   Lauksaimnieki saņem tiesības uz maksājumu, kura vienības vērtību aprēķina, ar 46. pantu izveidoto reģionālā maksimālā apjoma attiecīgo daļu dalot ar reģionālā līmenī noteiktu hektāru skaitu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Šādu tiesību uz maksājumu vērtību palielina gadījumos, ja lauksaimniekam pirms šā panta piemērošanas pieder tiesības uz maksājumu. Šajā nolūkā katra lauksaimnieka tiesību uz maksājumu reģionālo vienības vērtību palielina par summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz to tiesību uz maksājumu kopējo vērtību, kas lauksaimniekam bija līdz dienai, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Palielinājumus aprēķina, nepārsniedzot reģionālo maksimālo apjoma atlikušo daļu pēc 1. punkta piemērošanas.

3.   Maksājuma tiesību skaits uz lauksaimnieku ir vienāds ar hektāru skaitu, ko attiecīgais lauksaimnieks deklarē tajā gadā, kad reģionālā mērogā piemēro 46. panta 1. punktā minēto vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar 34. panta 2. punktu, izņemot force majeure gadījumu vai ārkārtas apstākļus.

4.   Tiesības uz maksājumu, kas lauksaimniekiem bija pirms 1. un 2. punktā minētā sadalījuma, atceļ un aizstāj ar jaunām tiesībām uz maksājumu, kas minētas 3. punktā.

48. pants

Tiesību uz maksājumu pārskatīšana

1.   Attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras piemēro 47. pantu, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgajiem principiem, var nolemt gadā, pēc tam kad reģionālā mērogā ir piemērota vienotā maksājuma shēma (kā noteikts 46. panta 1. punktā), pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu.

Lai šādu lēmumu piemērotu no 2010. gada, to pieņem līdz 2009. gada 1. augustam. Citos gadījumos lēmumu pieņem līdz 2010. gada 1. augustam.

Lai piemērotu šā punkta pirmo daļu, tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot katru gadu saskaņā ar mērķi un nediskriminējošiem kritērijiem. Ja pielāgošanas rezultātā samazinās tiesību uz maksājumu vērtība, to veic vismaz divās iepriekš noteiktās ikgadējās pakāpēs.

2.   Attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz IV nodaļu, ieviesušas vienotā maksājuma shēmu un rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgajiem principiem, var pieņemt lēmumu no 2010. gada vai vēlāk pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu.

Lai šādu lēmumu piemērotu no 2010. gada, to pieņem līdz 2009. gada 1. augustam. Citos gadījumos lēmumu pieņem līdz 2010. gada 1. augustam.

Lai piemērotu pirmo daļu, tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot katru gadu saskaņā ar mērķi un nediskriminējošiem kritērijiem. Ja šādu izmaiņu rezultātā samazinās tiesību uz maksājumu vērtība, to īsteno ar vismaz trim iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm.

Šā punkta pirmo daļu piemēro, neskarot dalībvalstu pieņemtos lēmumus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 63. panta 3. punktu. Attiecīgās dalībvalstis var atkāpties no pirmajā daļā noteiktā obligātā pakāpju skaita un šā panta 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

3.   Nevienā no 1. un 2. punktā minētajām ikgadējām pakāpēm tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp sākotnējo un beigu vērtību. Ja vērtības samazinājums ir mazāks par 10 % no sākotnējās vērtības, dalībvalstis var izmantot mazāk par trim pakāpēm.

4.   Dalībvalstis var nolemt piemērot 1., 2. un 3. punktu atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai un lauksamniecības potenciālam.

49. pants

Zālaugu platības

Piemērojot 47. pantu, dalībvalstis saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, nepārsniedzot saskaņā ar 46. pantu noteikto reģionālo maksimālo apjomu vai daļu no tā, var noteikt dažādas vienības vērtības tiesībām uz maksājumu, kuras piešķir 47. panta 1. punktā minētajiem lauksaimniekiem:

50. pants

Nosacījumi, kas piemērojami ar šo nodaļu noteiktajām tiesībām uz maksājumu

1.   Tiesības uz maksājumu, kas noteiktas saskaņā ar šo iedaļu vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļu vai 6. iedaļu, var nodot vai izmantot tikai vienā un tajā pašā reģionā vai starp reģioniem, ja tiesību uz maksājumu vērtība par hektāru ir identiska.

2.   Ja vien šajā iedaļā nav paredzēts citādi, piemēro citus šā panta noteikumus.

2. IEDAĻA

DAĻĒJA ĪSTENOŠANA

51. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Dalībvalstis, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 2. iedaļu piešķir maksājumus aitas un kazas gaļas vai liellopu un teļa gaļas nozarēs var nolemt līdz 2009. gada 1. augustam turpināt piešķirt šādus maksājumus atbilstīgi šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem. Tās var arī pieņemt lēmumu noteikt, ka tā daļa no valstij noteiktā maksimālā apjoma, ko izmanto šiem maksājumiem, ir mazāka, nekā paredzēts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 2. punktam. Ja dalībvalsts nepieņem šādu lēmumu, maksājumu no 2010. gada integrē vienotajā maksājuma shēmā atbilstoši šīs regulas 66. pantam.

Šīs regulas 53. panta 2. punktā minētajos maksājumu gadījumos liellopu un teļa gaļas nozarē dalībvalstis var pieņemt arī lēmumu no 2010. gada 1. augusta nepiešķirt šos maksājumus, bet no 2011. gada tos integrēt vienotajā maksājuma shēmā atbilstoši šīs regulas 66. pantam.

Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) No 1782/2003 68.b pantu no vienotās maksājuma shēmas ir izslēgusi visus vai daļu no maksājumiem augļu un dārzeņu nozarē, tā var:

Jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, ieviešot vienotā maksājuma shēmu, var nolemt piešķirt pirmajā daļā minētos maksājumus atbilstīgi šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem. Attiecībā uz pārejas maksājumu par augļiem un dārzeņiem jaunās dalībvalstis, kas nav piemērojušas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bc pantu, nepiemērot šīs regulas 54. pantu. Turklāt, attiecībā uz pārejas maksājumu par augļiem un dārzeņiem jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā ņem vērā šīs regulas 128. panta 3. punktu.

2.   Pamatojoties uz katras dalībvalsts izvēli, Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimālo summu katram tiešajam maksājumam, kas minēts 52., 53. un 54. pantā.

Minētā maksimālā summa ir vienāda ar katra tiešā maksājuma daļu 40. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimālajā apjomā, un tā tiek reizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 52., 53. un 54. pantu.

52. pants

Maksājumi par aitas un kazas gaļu

Dalībvalstis var saglabāt līdz pat 50 % no valstij noteiktā šīs regulas 40. pantā minētā maksimālā apjoma daļas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā uzskaitītajiem maksājumiem aitas un kazas gaļas nozarē. Šādā gadījumā tās katru gadu veic papildu maksājumu lauksaimniekiem.

Papildu maksājumus piešķir lauksaimniekiem, kuri audzē aitas un kazas, saskaņā ar šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 10. iedaļas nosacījumiem un nepārsniedzot maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 51. panta 2. punktu.

53. pants

Maksājumi par liellopu un teļa gaļu

1.   Tās dalībvalstis, kas piemērojušas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu, un jaunās dalībvalstis, kas piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, saglabā visu vai daļu no šajā regulā 40. pantā valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajai piemaksai par zīdītājgovīm. Šādos gadījumos tās katru gadu veic papildu maksājumu lauksaimniekiem.

Papildu maksājumus piešķir par zīdītājgovju uzturēšanu saskaņā ar IV sadaļas 1. nodaļas 11. iedaļas noteikumiem un nepārsniedzot maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 51. panta 2. punktu.

2.   Tās dalībvalstis, kas piemērojušas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 1. punktu, 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu vai 68. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un jaunās dalībvalstis, kas piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, var saglabāt visu vai daļu no valstij šīs regulas 40. pantā minētā maksimālā apjoma, kas atbilst kaušanas piemaksai par teļiem, 2010. un 2011. gadā kaušanas piemaksai par liellopiem, kas nav teļi, vai īpašajai piemaksai par vīriešu kārtas dzīvniekiem. Šādos gadījumos tās katru gadu veic papildu maksājumu lauksaimniekiem. Papildu maksājumus piešķir par teļu kaušanu, par to liellopu kaušanu, kas nav teļi, un par vīriešu kārtas liellopu uzturēšanu saskaņā ar IV sadaļas 1. nodaļas 11. iedaļas noteikumiem un ievērojot maksimālos apjomus, kas noteikti saskaņā ar 51. panta 2. punktu.

54. pants

Pārejas posma maksājumi par augļiem un dārzeņiem

1.   Dalībvalstis var līdz 2011. gada 31. decembrim paturēt līdz 50 % no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma daļas, kas minēta 40. pantā, lai atbalstītu tomātu ražošanu.

Šādā gadījumā, nepārsniedzot maksimālo summu, kas noteikta saskaņā ar 51. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildu maksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē tomātus atbilstīgi IV sadaļas 1. nodaļas 8. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Dalībvalstis var paturēt:

Šādā gadījumā, nepārsniedzot maksimālo summu, kas noteikta saskaņā ar 51. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildu maksājumu lauksaimniekiem.

Papildu maksājumu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo vienu vai vairākus tādu augļu vai dārzeņu produktus, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar IV sadaļas 1. nodaļas 8. iedaļā paredzētajiem noteikumiem:

3.   Valstij noteiktā maksimālā apjoma tiešie maksājumi, kuri minēti 1. un 2. punktā, ir X pielikumā noteiktie maksājumi.

3. NODAĻA

ĪSTENOŠANA JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS, KURAS PIEMĒROJUŠAS VIENOTĀ PLATĪBMAKSĀJUMA SHĒMU

55. pants

Vienotā maksājuma shēmas ieviešana dalībvalstīs, kuras piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu

1.   Ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi, šo sadaļu piemēro jaunajās dalībvalstīs, kuras ir piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, kas noteikta V sadaļas 2. nodaļā.

Nepiemēro 2. nodaļas 1. iedaļu un 41. pantu.

2.   Ikviena jaunā dalībvalsts, kas piemērojusi vienotā platībmaksājuma shēmu, pieņem 51. panta 1. punktā un 69. panta 1. punktā minētos lēmumus līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms gada, kurā tā pirmo reizi piemēros vienotā maksājuma shēmu.

3.   Ikviena jaunā dalībvalsts, kura piemērojusi vienotā platībmaksājuma shēmu, — izņemot Bulgāriju un Rumāniju — var noteikt, ka papildus 34. panta 2. punktā paredzētajiem atbilstības nosacījumiem, hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, nozīmē jebkuru saimniecībai piederošu lauksaimniecības platību, kas ir uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī 2003. gada 30. jūnijā, neatkarīgi no tā, vai to izmanto vai neizmanto ražošanai.

56. pants

Atbalsta pieteikums

1.   Lauksaimnieki iesniedz pieteikumus atbalsta saņemšanai saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu līdz datumam, ko nosaka jaunās dalībvalstis, bet ne vēlāk kā līdz 15. maijam.

2.   Izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus, tiesības uz maksājumu piešķir tikai tiem lauksaimniekiem, kuri uz vienotā maksājuma shēmu pieteikušies līdz vienotā maksājuma shēmas pirmā piemērošanas gada 15. maijam.

57. pants

Valsts rezerve

1.   Katra jaunā dalībvalsts veic tai 40. pantā noteiktā maksimālā apjoma lineāru procentuālu samazināšanu, lai veidotu valsts rezervi.

2.   Jaunās dalībvalstis izmanto valsts rezervi, lai saskaņā ar objektīviem kritērijiem un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairoties no tirgus un konkurences izkropļojumiem, piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri atrodas īpašā situācijā, kas jādefinē Komisijai saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Pirmajā gadā, kad piemēro vienotā maksājuma shēmu, jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai saskaņā ar objektīviem kritērijiem un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairoties no tirgus un konkurences izkropļojumiem, piešķirtu tiesības uz maksājumu tiem lauksaimniekiem konkrētās nozarēs, kuri atrodas īpašā situācijā sakarā ar pāreju uz vienotā maksājuma shēmu.

4.   Saskaņā ar objektīviem kritērijiem un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairoties no tirgus un konkurences izkropļojumiem, jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri uzsākuši lauksaimniecības darbību pēc 1. janvāra pirmajā gadā pēc vienotā maksājuma shēmas ieviešanas, bet tiešo maksājumu minētajā gadā nav saņēmuši.

5.   Jaunās dalībvalstis, kas nepiemēro 68. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairoties no tirgus un konkurences izkropļojumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai nodrošinātu, ka zemi nepamet un lai lauksaimniekiem kompensētu īpašus šķēršļus šādos apgabalos.

6.   Lai piemērotu 2. un 5. punktu, jaunās dalībvalstis, nepārsniedzot EUR 5 000, var palielināt vienības vērtību tiesībām uz maksājumu, kuras pieder attiecīgajam lauksaimniekam, vai attiecīgajam lauksaimniekam var piešķirt jaunas tiesības uz maksājumu.

7.   Lai ietvertu 2., 3. un 4. punktā minētos gadījumus, jaunās dalībvalstis veic lineārus maksājuma tiesību samazinājumus, ja to valsts rezerve nav pietiekama.

58. pants

40. pantā minētā valstij noteiktā maksimālā apjoma reģionālais piešķīrums

1.   Jaunās dalībvalstis vienotā maksājuma shēmu piemēro reģionu līmenī.

2.   Šos reģionus jaunās dalībvalstis nosaka atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

3.   Vajadzības gadījumā pēc 57. pantā paredzētā samazinājuma jaunā dalībvalsts atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem sadala starp reģioniem tai noteikto maksimālo apjomu, kas minēts 40. pantā.

59. pants

Tiesību uz maksājumu piešķiršana

1.   Lauksaimnieki saņem maksājuma tiesības, kuru vienības vērtību aprēķina, sadalot 40. pantā minēto piemērojamo valstij noteikto maksimālo apjomu — pirms tam veicot 57. pantā minēto samazinājumu — ar tiesību uz maksājumu skaitu, kas noteiktas valsts mērogā saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, maksājuma tiesību skaits vienam lauksaimniekam ir vienāds ar hektāru skaitu, ko tas deklarē saskaņā ar 35. panta 1. punktu vienotā maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, jaunās dalībvalstis var nolemt, ka — izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus — maksājuma tiesību skaits vienam lauksaimniekam ir vienāds ar visu to hektāru vidējo skaitu gadā, par kuriem vienā vai vairākos gados attiecīgajā periodā, ko nosaka dalībvalsts, bet ne vēlāk kā 2008. gadā, piešķīra tiesības uz vienoto platībmaksājumu,.

Tomēr, ja lauksaimnieks sācis lauksaimniecisku darbību pārskata periodā, vidējais hektāru skaits būtu jābalsta uz maksājumiem, ko viņam piešķīra kalendārajā gadā vai gados, kad viņš veica lauksaimniecisku darbību.

60. pants

Lauksaimnieki, kuriem nav hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz maksājumu

Lauksaimniekam, kurš darbojas liellopu un teļa gaļas, piena vai aitu un kazas gaļas ražošanas nozarē, saskaņā ar 57. panta 3. punktu un 59. pantu ir tiesības saņemt maksājumus, bet attiecībā uz šīm tiesībām nav hektāru, par kuriem tam būtu tiesības saņemt maksājumu pirmajā gadā, kad tiek īstenota vienotā maksājuma shēma, piešķir īpašas tiesības, kā minēts 44. pantā, par katru no īpašajām tiesībām nepiešķir vairāk kā EUR 5 000.

61. pants

Zālaugu platības

Jaunās dalībvalstis saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, nepārsniedzot saskaņā ar 58. pantu noteikto reģionālo maksimālo apjomu vai daļu no tā, var noteikt dažādas vienības vērtības tiesībām uz maksājumu, kuras piešķir 59. panta 1. punktā minētajiem lauksaimniekiem:

62. pants

Nosacījumi attiecībā uz maksājuma tiesībām

1.   Saskaņā ar šo nodaļu noteiktās maksājuma tiesības var nodot tikai tajā pašā reģionā vai starp tiem reģioniem, kuros tiesības par hektāru ir identiskas.

2.   Jaunās dalībvalstis atbilstīgi Kopienu tiesību vispārējiem principiem var arī pieņemt lēmumu tuvināt saskaņā ar šo nodaļu noteikto maksājuma tiesību vērtību. Šo lēmumu pieņem līdz 1. augustam gadā pirms pirmā vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada.

Lai piemērotu pirmo daļu, tiesības uz maksājumu pakāpeniski katru gadu pielāgo iepriekš noteiktās ikgadējās pakāpēs saskaņā ar mērķi un nediskriminējošiem kritērijiem.

3.   Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, lauksaimnieks var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad tas 34. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 80 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā, vai pēc tam, kad tas ir brīvprātīgi valsts rezerves labā atteicies no visas tiesībām uz maksājumu, kuras tas nav izmantojis vienotā maksājuma shēmas pirmajā piemērošanas gadā.

4. NODAĻA

SAISTĪTĀ ATBALSTA INTEGRĀCIJA VIENOTĀ MAKSĀJUMA SHĒMĀ

63. pants

Saistītā atbalsta integrācija vienotā maksājuma shēmā

1.   Dalībvalstis no 2010. gada saskaņā ar 64., 65., 66. un 67. pantu vienotā maksājuma shēmā iekļauj atbalstu, kas ietverts XI pielikumā minētās saistītā atbalsta shēmās.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta:

3.   Ja dalībvalsts izmanto 2. punkta a) apakšpunktā minēto atkāpšanās iespēju, tā veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka lauksaimniekus, kas izmantojuši 1. punktā minēto atbalstu, neizslēdz no vienotā maksājuma shēmas. Jo īpaši tā nodrošina, ka vispārējais atbalsts, ko lauksaimnieks saņem pēc tam, kad 1. punktā minētās saistītā atbalsta shēmas ir iekļautas vienotā maksājuma shēmā, nav zemāks par 75 % no tā vidējā gada atbalsta, ko lauksaimnieks saņēma visos tiešajos maksājumos attiecīgajos atsauces posmos, kas minēti 64., 65. un 66. pantā.

64. pants

No vienotā maksājuma shēmas izslēgtā saistītā atbalsta integrācija

1.   Summas, kas minētas XII pielikumā un kas bija pieejamas saistītajam atbalstam, kurš ietverts XI pielikuma 1. un 2. punktā minētajās shēmās, dalībvalstis sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā jo īpaši atbalstu, ko minētie lauksaimnieki saņēma tiešā vai netiešā veidā atbilstīgi attiecīgajām atbalsta shēmām vienā vai vairākos gados laikposmā no 2005. gada līdz 2008. gadam. Attiecībā uz XI pielikuma 1. un 2. punktā minētajām kartupeļu cietes shēmām dalībvalstis var sadalīt šajās shēmās pieejamos maksājumus, ņemot vērā kartupeļu daudzumu, par ko — ievērojot attiecīgajam ražotājam piešķirtās kvotas — kartupeļu un cietes ražotāju konkrētajā gadā noslēguši audzēšanas līgumus, kā paredzēts Regulas (EK) NR. 1234/2007 84.a pantā.

2.   Dalībvalstis palielina to tiesību uz maksājumu vērtību, kas pieder attiecīgajiem lauksaimniekiem, pamatojoties uz summām, kas radušās, piemērojot 1. punktu.

Vērtības palielinājumu tiesībām uz maksājumu katram lauksaimniekam aprēķina, sadalot pirmajā daļā minētās summas ar tiesību uz maksājumu skaitu katram attiecīgajam lauksaimniekam.

Tomēr, ja lauksaimniekam attiecīgajā nozarē nepieder tiesības uz maksājumu, viņam piešķir tiesības uz maksājumu:

3.   Tomēr, ja atbalsta shēmas maksājums ir mazāks par EUR 250 000, attiecīgā dalībvalsts var pieņemt lēmumu nedalīt šīs summas un pievienot tās valsts rezervei.

65. pants

No vienotā maksājuma shēmas daļēji izslēgtā saistītā atbalsta integrācija

Maksājumus, kas saistītajam atbalstam bija pieejami saskaņā ar XI pielikuma 3. punktā minētajām shēmām, dalībvalstis sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs proporcionāli atbalstam, ko šie lauksaimnieki saņēma saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām Regulā (EK) Nr. 1782/2003 noteiktos attiecīgos pārskata periodos.

Tomēr dalībvalstis var saskaņā ar šīs regulas 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu izvēlēties jaunāku atsauces laikposmu saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un, ja dalībvalsts ievieš vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi III sadaļas 5. nodaļas 1. daļai vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 6. nodaļai vai ja tā izmanto iespēju, kāda paredzēta minētās regulas 47. pantā.

Dalībvalstis palielina tiesību uz maksājumu skaitu attiecīgajiem lauksaimniekiem vai piešķir tiesības uz maksājumu saskaņā ar šīs regulas 64. panta 2. punktu.

Ja lauksaimniekam, kurš saņem maksājumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. pantu, saskaņā ar šo pantu būtu tiesības saņemt maksājumus, bet attiecībā uz šīm tiesībām tam nav hektāru, par kuriem būtu tiesības saņemt maksājumu gadā, kad vienotā maksājuma shēmā integrēja saistītā atbalsta shēmu, vai ja viņa tiesības uz maksājumu par hektāru veido maksājumu, kas ir lielāks nekā EUR 5 000, viņam piešķir īpašas tiesības, kā minēts 44. pantā, — par katru no īpašajām tiesībām nepiešķir vairāk kā EUR 5 000.

66. pants

No vienotā maksājuma shēmas daļēji izslēgtā saistītā atbalsta integrācija pēc izvēles

Ja dalībvalsts:

tad summas, kas saistītajam atbalstam paredzētas XI pielikuma 4. punktā minētajās shēmās, iekļauj vienotā maksājuma shēmā saskaņā ar 65. pantu.

67. pants

Saistītā atbalsta uzlabota integrācija vienotā maksājuma shēmā

Dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam var izlemt IV sadaļas 5. iedaļā minēto atbalstu par sēklām un XI pielikuma 1. punktā minētās shēmas, izņemot īpašu kvalitātes piemaksu par cietajiem kviešiem, iekļaut 2010. vai 2011. gada vienotā maksājuma shēmā. Tādā gadījumā Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru groza valstij noteiktos maksimālos apjomus, kā minēts 40. pantā, pievienojot XII pielikuma summas par attiecīgo atbalsta shēmu.

5. NODAĻA

ĪPAŠAIS ATBALSTS

68. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem dalībvalstis var piešķirt lauksaimniekiem īpašo atbalstu:

2.   Atbalstu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, var piešķirt tikai tad, ja:

3.   Atbalstu, kas minēts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, var piešķirt tikai apmēros, kas nepieciešami, lai radītu stimulu saglabāt pašreizējo ražošanas līmeni.

Aitas un kazas, un liellopu, un teļa gaļas nozarēs — ja minēto atbalstu piemērojot kopā ar atbalstu, ko piešķir saskaņā ar 52. un 53. pantu, kopumā attiecīgi nepārsniedz finansējumu atbalstam, kas iegūts, piemērojot maksimālo procentuālo vērtību, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. pantā.

Rīsa nozarē atbalstu, kas minēts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, var piešķirt vienīgi no tā kalendārā gada, kad dalībvalstis vienotajā maksājuma shēmā integrē laukaugu īpašo maksājumu par rīsiem, kas minēts IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā.

4.   Atbalsts, kas minēts:

5.   To tiesību uz maksājumu nodošanu, kam ir palielināta vienības vērtība un 4. punkta c) apakšpunktā minētās tiesības uz papildu maksājumu, var atļaut tikai tad, ja kopā ar nodotajām tiesībām nodod līdzvērtīgu hektāru skaitu.

6.   Jebkurš atbalsts, ko piešķir saskaņā ar 1. punktu, ir saderīgs ar citiem Kopienas pasākumiem un politiku.

7.   Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru paredz nosacījumus šā panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajam Komisijas apstiprinājumam un nosacījumus šajā iedaļā minētā atbalsta piešķiršanai jo īpaši, lai nodrošinātu saskanību ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām un novērstu atbalsta uzkrāšanos.

8.   Dalībvalstis, kuras pieņēmušas 69. panta 1. punktā minēto lēmumu, līdz 2011. gada 1. augustam var to pārskatīt un pieņemt lēmumu, sākot no 2012. gada:

Saskaņā ar lēmumu, ko katra dalībvalsts pieņem atbilstīgi šā punkta pirmajai daļai, Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka minētā atbalsta piemērotu maksimālo apjomu.

Ja dalībvalsts pieņem lēmumu izbeigt piemērot šo nodaļu vai ja tā samazina minētā finansējuma summu, piemēro 72. panta 2. punktu.

69. pants

Finanšu noteikumi īpašajam atbalstam

1.   Dalībvalstis var līdz 2009. gada 1. augustam, 2010. gada 1. augustam vai 2011. gada 1. augustam nolemt no attiecīgi nākamā gada pēc lēmuma pieņemšanas izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 40. pantā, vai attiecībā uz Maltu — summu EUR 2 000 000, īpašajam atbalstam, kurš paredzēts 68. panta 1. punktā.

2.   Dalībvalstis attiecībā uz nozarēm var piemērot 10 % saglabāšanu, saglabājot līdz 10 % no attiecīgai valstij noteiktā maksimālā daudzuma daļas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 41. pantā, atbilstoši katrai nozarei, kas minēta šīs regulas VI pielikumā. Saglabāto finansējumu var izmantot tikai, piemērojot to atbalstam, kas minēts šīs regulas 68. panta 1. punktā, nozarēs, uz kurām attiecas saglabāšana.

3.   Saskaņā ar katras dalībvalsts atbilstīgi 1. punktam pieņemto lēmumu par izmantojamo valsts noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka atbilstošu šā atbalsta maksimālo apjomu.

Tikai tādēļ, lai nodrošinātu atbilstību valstij noteiktajam maksimālajam apjomam, kas paredzēts 40. panta 2. punktā, no 40. panta 1. punktā minētā maksimālā apjoma atskaita summas, ko izmanto atbalstam, kas minēts 68. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tos uzskaita par tiesībām uz maksājumiem.

4.   Atbalsts, kas paredzēts 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii) un iv) punktā un 1. punkta b) un e) apakšpunktā, ir ierobežots līdz 3,5 % no valstīm noteiktajiem maksimālajiem daudzumiem, kas minēti 40. pantā, un attiecībā uz Maltu tas 69. panta 1. punktā noteikts EUR 2 000 000 apjomā, lai īpaši finansētu pasākumus piena nozarē, kas minēti 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Dalībvalstis var noteikt katram pasākumam mazāku apjomu.

5.   Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, 2010. līdz 2013. kalendārajā gadā dalībvalstīs, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu piešķir atbalstu par zīdītājgovīm, vienlaikus nepiemērojot iespēju, kas paredzēta šīs regulas 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā, šā panta 4. punktā noteiktā robežvērtība ir 6 % no attiecīgai valstij noteiktā maksimālā daudzuma, kas minēts 40. pantā. Turklāt dalībvalstīs, kurās vairāk par 60 % no piena produkcijas saražo apvidos uz ziemeļiem no 62. paralēles, noteiktā robežvērtība ir 10 % no attiecīgajai valstij noteiktā maksimālā daudzuma, kas minēts 40. pantā.

Tomēr jebkuru atbalstu, kas pārsniedz 3,5 % no valstij noteiktā maksimālā daudzuma, kas minēts 40. pantā, izmato vienīgi piena un liellopu un teļa gaļas nozarē to pasākumu finansēšanai, kas minēti 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Līdz 2013. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šā punkta piemērošanu.

6.   Dalībvalstis piesaista papildu līdzekļus, kas vajadzīgi, lai segtu atbalstu, kas paredzēts:

Tikai tādēļ, lai nodrošinātu atbilstību valstij noteiktajam maksimālajam apjomam, kas paredzēts 40. panta 2. punktā, ja dalībvalsts izmanto šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto iespēju, attiecīgā summa nav uzskatāma par daļu no valstij noteiktā maksimālā daudzuma atbilstoši šā panta 3. punktam.

7.   Summas, kas minētas šā panta 6. punkta a) apakšpunktā, atbilst starpībai starp:

Šī summa nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 4 % no maksimālā apjoma, kas minēts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

Jaunajām dalībvalstīm, kas 2007. gadā piemēro vienotā maksājuma shēmu, šo summu 2010. gadā reizina ar 1,75; 2011. gadā — ar 2; 2012. gadā — ar 2,25 un 2013. gadā un turpmāk — ar 2,5.

Pēc dalībvalsts lūguma Komisija noteiktās summas pārskata saskaņā ar šīs regulas 141. panta 2. punktā minēto procedūru un pamatojoties uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kas nosakāmi saskaņā ar šo pašu procedūru.

Tas, ka dalībvalstis izmanto šādas summas, neskar 8. panta piemērošanu.

8.   Ar lēmumu, kas minēts šā panta 1. punktā, 68. panta 8. punktā un 131. panta 1. punktā, nosaka piemērojamos pasākumus un visu turpmāko īstenošanas kārtību, kura attiecas uz šīs nodaļas piemērošanu, tostarp apraksta nosacījumus tiesībām piemērot pasākumus, attiecīgo summu un atvēlamos finanšu resursus.

9.   Jaunās dalībvalstis var pieņemt lēmumu piemērot šā panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktu un 131. panta 1. punktu, pamatojoties uz attiecīgajai valstij noteikto maksimālo daudzumu,

Tādā gadījumā 132. pantu nepiemēro pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo pantu

70. pants

Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana

1.   Dalībvalstis var veikt finansiālus ieguldījumus iemaksās par ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanu pret ekonomiskiem zaudējumiem, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un dzīvnieku vai augu slimības vai kaitēkļu invāzija.

Šajā pantā:

2.   Finanšu ieguldījumu var piešķirt vienīgi par zaudējumiem, kurus izraisa nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku vai augu slimība vai kaitēkļu invāzija, kas iznīcina vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka iepriekšējo trīs gadu vidējās gada produkcijas vai no trīs gadu vidējās produkcijas, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju.

3.   Katram lauksaimniekam piešķirtais finansiālais ieguldījums nepārsniedz 65 % no apdrošināšanas prēmijas.

Dalībvalstis var noteikt tās prēmijas lielumu, par kuru ir tiesības saņemt piemaksu, nosakot attiecīgu maksimālo apjomu.

4.   Izmaksu segums par ražas un/vai dzīvnieku, un/vai augu apdrošināšanu ir pieejams tikai tad, ja nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai dzīvnieku vai augu slimības, vai kaitēkļu invāzijas faktu oficiāli atzinusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis jau iepriekš var izstrādāt kritērijus, pamatojoties uz kuriem var pieņemt, ka šāda oficiāla fakta atzīšana ir notikusi.

5.   Apdrošināšanas maksājumi kompensē ne vairāk kā kopējās šādu 1. punktā minēto zaudējumu aizstāšanas izmaksas un neietver prasību precizēt vai norādīt nākamās produkcijas veidu vai daudzumu.

6.   Visas finanšu iemaksas tieši iemaksā attiecīgajam lauksaimniekam.

7.   Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē no 69. panta 1. punktā minētajiem Kopienas fondiem 75 % apjomā no finanšu ieguldījuma.

Šā punkta pirmā daļa neskar dalībvalstu tiesības pilnīgi vai daļēji segt savu finansējuma daļu un daļu no lauksaimniekiem maksājamās apdrošināšanas prēmijas, attiecīgajās nozarēs pilnībā vai daļēji izmantojot kolektīvās atbildības obligātās shēmas. Tas ir iespējams, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.l un 125.n pantu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka tādus ekonomiskos zaudējumus, par kuriem pienākas kompensācija saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, tostarp Regulas (EK) Nr. 1234/2007 44. pantu, un jebkādiem citiem veselības un veterinārijas vai augu veselības pasākumiem, nekompensē papildus saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmo daļu.

9.   Finansiālais ieguldījums nedrīkst radīt šķēršļus iekšējo apdrošināšanas pakalpojumu tirgus darbībai. Finansiālo ieguldījumu nedrīkst ierobežot līdz apdrošināšanai, ko nodrošina viena apdrošināšanas uzņēmējsabiedrība vai uzņēmējsabiedrību grupa vai uz ko attiecas nosacījums, ka apdrošināšanas līgums jāslēdz ar uzņēmējsabiedrību, kas reģistrēta attiecīgajā dalībvalstī.

71. pants

Dzīvnieku un augu slimību un vides katastrofu gadījumā paredzētie kopfondi

1.   Dalībvalstis, veicot iemaksas kopfondos, var paredzēt finansiālu kompensāciju, kas izmaksājama lauksaimniekiem par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko radījis dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums vai vides katastrofa.

2.   Šajā pantā:

3.   Sakarā ar dzīvnieku slimībām finansiālo kompensāciju drīkst piešķirt tikai par tām slimībām, kas minētas Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas dzīvnieku slimību sarakstā un/vai Lēmuma 90/424/EEK pielikumā.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka ekonomiskos zaudējumus, par kuriem pienākas finansiālā kompensācija saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, tostarp Regulas (EK) Nr. 1234/2007 44. pantu, un jebkādiem citiem veselības un veterinārijas vai augu veselības aizsardzības pasākumiem papildus nekompensē, pamatojoties uz šā panta 1. punktu.

5.   Kopfonds finansiālo kompensāciju izmaksā tieši iesaistītajiem lauksaimniekiem, kurus skāruši ekonomiskie zaudējumi.

Kopfonda izmaksātās finansiālās kompensācijas avots ir:

Sākotnējo kapitālu nevar veidot publisks finansējums.

6.   Finansiālie ieguldījumi, kas minēti 1. punktā, var attiekties uz:

To komercaizņēmumu minimālo un maksimālo ilgumu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz finansiālu atbalstu, nosaka Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja finansiālā kompensācija izmaksāta no fonda saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, publiskais finansiālais atbalsts jāsniedz atbilstīgi minimālā ilguma komerciālā aizņēmuma grafikam.

7.   Finansiālais ieguldījums nepārsniedz 65 % no 6. punktā minētajām izmaksām. Izmaksas, ko nesedz finansiālie ieguldījumi, jāsedz iesaistītajiem lauksaimniekiem.

Dalībvalstis var ierobežot izmaksas, par kurām ir tiesības uz finansiālo ieguldījumu, piemērojot:

8.   Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē Kopiena no 69. panta 1. punktā minētajiem fondiem 75 % apjomā.

Šā punkta pirmā daļa neskar dalībvalstu tiesības pilnīgi vai daļēji segt savu un/vai iesaistīto lauksaimnieku finansējuma daļu, attiecīgajās nozarēs izmantojot kolektīvās atbildības obligātās shēmas. Tas ir iespējams, neskarot uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.l un 125.n pantu.

9.   Dalībvalstis nosaka noteikumus kopfonda izveidošanai un pārvaldībai, jo īpaši attiecībā uz kompensācijas maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem krīzes gadījumā vai šo noteikumu ievērošanas pārvaldībai un kontrolei.

10.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumu par šā panta īstenošanu. Šā ziņojuma formu, saturu, grafiku un termiņus nosaka Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

11.   Ja saskaņā ar šo pantu lauksaimniekam no savstarpējā fonda piešķir finansiālu kompensāciju, likumīgās tiesības uz zaudējumu atgūšanu par kompensētiem ekonomiskiem zaudējumiem, kas lauksaimniekam var būt pret trešo pusi saskaņā ar jebkuru no Kopienas vai valsts tiesību aktu noteikumiem, nodod savstarpējā fondā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts paredzētiem noteikumiem.

72. pants

Pārejas noteikumi

1.   Ja dalībvalsts piemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu, maksājumus, kas saglabāti saskaņā ar minēto pantu, integrē vienotā maksājuma shēmā atbilstīgi šīs regulas 65. pantam.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja dalībvalsts, kas piemēroja Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu, pieņem lēmumu piemērot šajā nodaļā paredzēto īpašo atbalstu, tā var izmantot maksājumus, kas saglabāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu, lai segtu šīs regulas 69. panta 6. punktā minētos vajadzīgos līdzekļus. Ja 69. panta 6. punktā minētie līdzekļi ir mazāki par maksājumiem, kas saglabāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu, maksājumu atšķirību integrē vienotā maksājuma shēmā atbilstīgi šīs regulas 65. pantam.

3.   Ja dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu piemēroja ar šo nodaļu nesaderīgus pasākumus, pieņem lēmumu piemērot šajā nodaļā paredzēto īpašo atbalstu, tā līdz 2009. gada 1. augustam var pieņemt lēmumu 2010., 2011. un 2012. gadā saskaņā ar šīs regulas 68. pantu piemērot pasākumus, par kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu un tās īstenošanas noteikumiem paziņots Komisijai. Atkāpjoties no 69. panta 4. punkta, kopējo atbalstu saskaņā ar 68. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktu var ierobežot, nosakot attiecīgai valstij robežvērtību atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantam.

Šādā gadījumā dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam var arī pieņemt lēmumu šādus pasākumus katru gadu pielāgot, lai tie atbilstu šajā nodaļā minētājām prasībām. Ja dalībvalsts pieņem lēmumu neveikt atbilstošus pasākumus, attiecīgos maksājumus integrē vienotā maksājuma shēmā atbilstīgi 65. pantam.

4.   Dalībvalstis var no 2009. gada piešķirt šajā nodaļā paredzēto atbalstu ar nosacījumu, ka, atkāpjoties no 69. panta 6. punkta, tās finansē atbalsta pasākumus, kas minēti 68. panta 1. punktā, vienīgi ar maksājumiem no valsts rezerves un ka valsts noteikumi ir stājušies spēkā līdz termiņam, kurš dalībvalstij jānosaka attiecībā uz atbalsta pieteikumu iesniegšanu.

IV SADAĻA

CITAS ATBALSTA SHĒMAS

1. NODAĻA

KOPIENAS ATBALSTA SHĒMAS

1. IEDAĻA

KULTŪRATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR RĪSIEM

73. pants

Darbības joma

2009., 2010. un 2011. gadā atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē rīsus, uz kuriem attiecas KN kods 1006 10, ievērojot šajā iedaļā (kultūratkarīgais maksājums par rīsiem) paredzētos nosacījumus.

74. pants

Atbalsta nosacījumi un apmērs

1.   Kultūratkarīgo maksājumu par rīsiem atbalstu piešķir par hektāru zemes, kura apsēta ar rīsiem un uz kuras kultūraugus saglabā vismaz līdz ziedēšanas sākumam parastos augšanas apstākļos.

Par kultūraugiem, ko audzē pilnībā apsētās platībās un ko audzē saskaņā ar vietējiem standartiem, bet kas nesasniedz ziedēšanas posmu ārkārtas laika apstākļu dēļ, kurus atzinusi attiecīgā dalībvalsts, tomēr saglabājas tiesības pretendēt uz atbalstu, ja konkrētās platības neizmanto nevienam citam nolūkam līdz minētajam audzēšanas posmam.

2.   Kultūratkarīgā maksājuma par rīsiem apjoms atbilstīgi ražām attiecīgajās dalībvalstīs ir šāds:

75. pants

Platības

Ar šo tiek noteiktas šādas pamatplatības katrai ražotājai dalībvalstij:

Dalībvalsts savu pamatplatību vai pamatplatības var sadalīt pamata apakšplatībās atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

76. pants

Platību limita pārsniegšana

1.   Ja dalībvalstī rīsu audzēšanai nodotā platība konkrētā gadā pārsniedz 75. pantā noteikto pamatplatību, katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasīts kultūratkarīgais maksājums par rīsiem, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

2.   Ja dalībvalsts savu pamatplatību vai pamatplatības sadala pamata apakšplatībās, 1. punktā paredzēto samazinājumu piemēro tikai tiem lauksaimniekiem, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās pamata apakšplatību ierobežojums ir pārsniegts. Platību samazina tad, ja attiecīgajā dalībvalstī platības, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās pamata apakšplatību ierobežojums nav sasniegts, ir atkārtoti pārdalītas pamata apakšplatībās, kurās pamata apakšplatību ierobežojums ir pārsniegts.

2. IEDAĻA

ATBALSTS CIETES KARTUPEĻU AUDZĒTĀJIEM

77. pants

Atbalsta darbības joma un apmērs

Saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem 2009./2010., 2010./2011. un 2011./2012. tirdzniecības gadā atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri audzē kartupeļus, kas paredzēti kartupeļu cietes ražošanai (“atbalsts cietes kartupeļu audzētājiem”).

Atbalsta summa ir EUR 66,32 par kartupeļu daudzumu, kas vajadzīgs, lai iegūtu vienu tonnu cietes.

Šo summu pielāgo atbilstīgi cietes saturam kartupeļos.

78. pants

Nosacījumi

Atbalstu cietes kartupeļu audzētājiem maksā tikai par kartupeļu daudzumu, uz ko attiecas audzēšanas līgums starp kartupeļu audzētāju un cietes kartupeļu ražotāju, tās kvotas ietvaros, kura piešķirta cietes kartupeļu ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 84.a. panta 2. punktu.

3. IEDAĻA

PIEMAKSAS PROTEĪNA KULTŪRĀM

79. pants

Darbības joma

2009., 2010. un 2011. gadā atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo proteīnaugus saskaņā ar šajā nodaļā (“piemaksas proteīna kultūrām”) paredzētajiem nosacījumiem.

Proteīnaugi ir arī:

80. pants

Atbalsta apjoms un tiesības pretendēt uz atbalstu

Piemaksas proteīna kultūrām ir EUR 55,57 par hektāru proteīnaugu, kuru raža novākta pēc posma, kurā notikusi nogatavināšana ar pienskābi.

Par kultūraugiem, ko audzē pilnībā apsētās platībās un ko kultivē saskaņā ar vietējiem standartiem, bet kas nesasniedz posmu, kurā notiek nogatavināšana ar pienskābi, ārkārtas laika apstākļu dēļ, ko atzinusi attiecīgā dalībvalsts, tomēr saglabājas tiesības pretendēt uz piemaksas proteīna kultūrām, ja konkrētās platības neizmanto nevienam citam nolūkam līdz minētajam audzēšanas posmam.

81. pants

Zona

1.   Ar šo nosaka maksimālo garantēto platību 1 648 000 ha apjomā, par kuru var piešķirt piemaksas proteīna kultūrām.

2.   Ja platība, par ko pieprasa piemaksas proteīna kultūrām, pārsniedz maksimālo garantēto platību, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasītas piemaksas proteīna kultūrām, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Ja saskaņā ar 67. pantu dalībvalsts izlemj šajā nodaļā paredzētās proteīnaugu piemaksas shēmas iekļaut 2010. vai 2011. gada vienotā maksājuma shēmā, Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru samazina maksimāli garantēto platību, kas minēta šā panta 1. punktā, proporcionāli proteīnaugu apjomiem, kas uzrādīti dalībvalstij XII pielikumā.

4. SADAĻA

PLATĪBU MAKSĀJUMI RIEKSTIEM

82. pants

Kopienas platību maksājumi riekstiem

1.   2009., 2010. un 2011. gadā Kopienas atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo riekstus saskaņā ar šajā nodaļā (“platību maksājumi riekstiem”) paredzētajiem nosacījumiem.

Rieksti ir arī:

2.   Dalībvalstis var piešķirt atšķirīgu platību maksājumu riekstiem atkarībā no produktiem vai palielinot vai samazinot valsts garantētās platības, kas noteiktas 83. panta 3. punktā. Katrā dalībvalstī konkrētā gadā piešķirtā platību maksājumu riekstiem kopējā summa tomēr nav lielāka par maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts 83. panta 4. punktā.

83. pants

Platības

1.   Dalībvalstis piešķir Kopienas platību maksājumu riekstiem tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežās, ko aprēķina, reizinot attiecīgās valsts garantētās platības hektāru skaitu, kā noteikts 3. punktā, ar vidējo summu EUR 120,75.

2.   Ar šo nosaka maksimālo garantēto platību 829 229 ha apjomā.

3.   Maksimālo garantēto platību, kas minēta 2. punktā, sadala šādās valsts garantētajās platībās:

4.   Dalībvalstis var savu valsts garantēto platību sīkāk sadalīt pamata apakšplatībās saskaņā ar objektīviem kritērijiem, jo īpaši reģionālā līmenī vai saistībā ar ražošanu.

84. pants

Pamata apakšplatību limita pārsniegšana

Ja dalībvalsts savu valsts garantēto platību sīkāk sadala pamata apakšplatībās un ja tiek pārsniegts ierobežojums vienai vai vairākām pamata apakšplatībām, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasa Kopienas platībmaksājumu riekstiem, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina lauksaimniekiem, kas atrodas tajās pamata apakšplatībās, kurās noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti. Platību samazina tad, ja attiecīgajā dalībvalstī platības, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās nav pārsniegti pamata apakšplatības ierobežojumi, ir atkārtoti pārdalītas pamata apakšplatībās, kurās ir pārsniegti pamata apakšplatības ierobežojumi.

85. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

1.   Platībmaksājums riekstiem ir jo īpaši atkarīgs no minimālā zemes gabala izmēra un koku blīvuma.

2.   Dalībvalstis var attiecināt uz platību maksājumu riekstiem piešķiršanu nosacījumu, ka to piešķir lauksaimniekiem, kas ir tādas ražotāju organizācijas biedri, kura atzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu.

3.   Ja piemēro 2. punktu, dalībvalstis var nolemt, ka platību maksājumu riekstiem veic atzītai ražotāju organizācijai savu locekļu vārdā. Šajā gadījumā atbalsta apjomu, ko saņem ražotāju organizācijas, izmaksā to locekļiem. Dalībvalstis tomēr var atļaut ražotāju organizācijai, kā kompensāciju par tās locekļiem sniegtajiem pakalpojumiem, samazināt platību maksājuma riekstiem summu maksimāli par 2 %.

86. pants

Valsts atbalsts

1.   Dalībvalstis var papildus platību maksājumam riekstiem piešķirt valsts atbalstu, kas nepārsniedz EUR 120,75 par hektāru gadā.

2.   Valsts atbalstu var izmaksāt tikai par tām platībām, par kurām saņem platību maksājumu riekstiem.

3.   Dalībvalstis var attiecināt uz valsts atbalsta piešķiršanu nosacījumu, ka to piešķir lauksaimniekiem, kas ir tādas ražotāju organizācijas biedri, kura atzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu.

5. SADAĻA

PALĪDZĪBA SĒKLĀM

87. pants

Atbalsts

1.   Saskaņā ar šajā sadaļā paredzētajiem nosacījumiem 2009., 2010. un 2011. gadā dalībvalstis, kas piemērojušas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 70. pantu un neizmanto šīs regulas 67. pantā paredzēto iespēju, katru gadu piešķir šīs regulas XIII pielikumā izklāstītos atbalstus par vienas vai vairāku minētajā pielikumā uzskaitīto sugu pamatsēklu vai sertificēto sēklu ražošanu (“atbalsts sēklām”).

2.   Gadījumā, ja sertifikācijai pieņemtu platību, par ko pieprasīts atbalsts sēklām, izmanto arī, lai pieprasītu atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, atbalsta apjomu sēklām, izņemot XIII pielikuma 1. un 2. punktā minēto sugu sēklas, samazina, bet ne līdz mazākai summai kā nulle, par to atbalsta apjomu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, kas konkrētā gadā jāpiešķir par attiecīgo platību.

3.   Pieprasītā atbalsta sēklām apjoms nepārsniedz maksimāli pieļaujamos daudzumus, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šīs regulas 141. panta 2. punktā minēto procedūru un atbilstoši atbalsta attiecīgo sugu sēklām daļai šīs regulas 40. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimālajā apjomā, kā noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 2. punktu (“atbalsta sēklām maksimums”). Taču jaunajām dalībvalstīm šis atbalsta sēklām maksimums atbilst šīs regulas XIV pielikumā minētajiem apjomiem.

Ja pieprasītā atbalsta sēklām kopējā summa pārsniedz Komisijas noteikto atbalsta sēklām maksimumu, atbalstu katram lauksaimniekam attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

4.   Cannabis sativa L. kaņepju šķirnes, par kurām maksājams šajā pantā paredzētais atbalsts sēklām, nosaka saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. IEDAĻA

KULTŪRATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR KOKVILNU

88. pants

Darbības joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē kokvilnu, kuras KN kods ir 5201 00, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus (“kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu”).

89. pants

Tiesības uz atbalstu

1.   Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par hektāru, kas apsēts ar kokvilnu un par kuru var pretendēt uz atbalstu. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, platībai ir jāatrodas uz lauksaimniecības zemes, ko dalībvalsts ir atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai, tai jābūt apsētai ar atļautajām šķirnēm un faktiski novāktai normālos audzēšanas apstākļos.

Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par labu un tirdzniecības prasībām atbilstošas kvalitātes kokvilnu.

2.   Dalībvalstis atļauj izmantot šā panta 1. punktā minēto zemi un šķirnes saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem, kas pieņemti atbilstīgi 141. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

90. pants

Pamatplatības, noteiktā raža un pamatsummas

1.   Ar šo tiek noteiktas šādas valsts pamatplatības:

2.   Ar šo tiek noteiktas šādas atskaites periodā noteiktās ražas:

3.   Atbalsta summu par hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem aprēķina, 2. punktā minēto ražu reizinot ar šādām pamatsummām:

4.   Ja attiecīgajā dalībvalstī un attiecīgajā gadā platība, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem un kurā audzē kokvilnu, pārsniedz 1. punktā noteikto pamatplatību, 3. punktā paredzēto atbalstu šai dalībvalstij samazina proporcionāli pārsniegtajai pamatplatībai.

5.   Saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

91. pants

Apstiprinātās starpnozaru organizācijas

1.   Šajā iedaļā “apstiprināta starpnozaru organizācija” ir juridiska persona, ko veido kokvilnas audzētāji un vismaz viens kokvilnas attīrītājs,– tā veic šādas darbības:

2.   Dalībvalsts, kokvilnas attīrītāji veic uzņēmējdarbību, apstiprina starpnozaru organizācijas, kas atbilst kritērijiem, kurus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

92. pants

Atbalsta maksājums

1.   Lauksaimniekiem saskaņā ar 90. pantu kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

2.   Lauksaimniekiem, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki, piešķir kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kura summa palielināta par EUR 2, piešķir par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ņemot vērā 90. panta 1. punktā noteikto pamatplatību.

7. IEDAĻA

ATBALSTS CUKURBIEŠU UN CUKURNIEDRU AUDZĒTĀJIEM

93. pants

Darbības joma

1.   Dalībvalstīs, kuras piešķīrušas Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantā paredzēto pārstrukturēšanas atbalstu vismaz 50 % apjomā no cukura kvotas, kas noteikta III pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (32), saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem piešķir atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem.

2.   Atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem piešķir ne ilgāk par pieciem secīgiem gadiem, sākot ar to tirdzniecības gadu, kurā ir sasniegta 1. punktā minētā 50 % robežvērtība, bet ne ilgāk kā līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam, ieskaitot.

94. pants

Nosacījumi

Atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem piešķir par to kvotas cukura daudzumu, kas iegūts no cukurbietēm vai cukurniedrēm un piegādāts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 50. pantu noslēgtajiem līgumiem.

95. pants

Atbalsta apmērs

Atbalsta cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem apjomu izsaka par tonnu standarta kvalitātes baltā cukura. Atbalsta summa ir vienāda ar pusi no summas, kas iegūta, dalot šīs regulas XV pielikumā attiecīgajai dalībvalstij atbilstošajam gadam minēto maksimālo apjomu ar kopējo cukura un inulīna sīrupa kvotu, kas 2006. gada 20. februārī noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā.

Šīs regulas 121. un 132. pantu nepiemēro atbalstam cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem — tas neatteicas uz Bulgāriju un Rumāniju.

8. IEDAĻA

PĀREJAS POSMA MAKSĀJUMI PAR AUGĻIEM UN DĀRZEŅIEM

96. pants

Platībatkarīgais pārejas atbalsts

1.   Ja 54. panta 1. punktu vai 128. panta 1. punktu piemēro laikposmā, kas paredzēts šajos noteikumos, tad saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem platībatkarīgo pārejas atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas audzē tomātus, kurus piegādā pārstrādei.

2.   Ja 54. panta 2. punktu vai 128. panta 2. punktu piemēro laikposmā, kas paredzēts šajos noteikumos, tad saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem platībatkarīgo pārejas atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas ražo vienu vai vairākus augļu un dārzeņu produktus, kuri uzskaitīti 54. panta 2. punkta trešajā daļā, kā to noteikušas dalībvalstis, un kurus piegādā pārstrādei.

97. pants

Atbalsta summa un tiesības saņemt atbalstu

1.   Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, nosaka atbalsta apmērus par katru hektāru, kur audzē tomātus un 54. panta 2. punkta trešajā daļā uzskaitītos augļus un dārzeņus.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto maksājumu kopsumma nekādā gadījumā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo lielumu, kas noteikts saskaņā ar 51. panta 2. punktu vai 128. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā paredzēto atbalstu piešķir vienīgi par platībām, kuru ražu ar līgumu paredz pārstrādei vienā no produktiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

4.   Dalībvalstis uz šā panta 1. punktā paredzētā atbalsta piešķiršanu var attiecināt papildu mērķus un nediskriminējošus kritērijus, tostarp nosacījumu, ka lauksaimnieks ir atzītas ražotāju organizācijas vai ražotāju grupas biedrs Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b vai 125.e panta nozīmē.

9. IEDAĻA

PĀREJAS POSMA MAKSĀJUMI PAR MĪKSTAJIEM AUGĻIEM

98. pants

Maksājumi par mīkstajiem augļiem

1.   Platībatkarīgo pārejas atbalstu laikposmā, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī, saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem piešķir zemeņu ražotājiem par ar KN kodu 0810 10 00 un par avenēm ar KN kodu 0810 20 10, kuras piegādā pārstrādei (“pārejas posma maksājums par mīkstajiem augļiem”).

2.   Pārejas posma maksājumu par mīkstajiem augļiem piešķir vienīgi par platībām, kuru ražu ar līgumu paredz pārstrādei vienā no produktiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

3.   Pārejas posma maksājuma par mīkstajiem augļiem summa ir EUR 230/ha.

4.   Dalībvalstis papildus pārejas posma maksājumam par mīkstajiem augļiem var maksāt valsts atbalstu. Kopienas un valsts atbalsta kopsumma nepārsniedz EUR 400 par hektāru.

5.   Pārejas posma maksājumu par mīkstajiem augļiem maksā tikai par valstij maksimāli garantētajām platībām, kas dalībvalstīm noteiktas šādi:

Ja kādā noteiktā dalībvalstī noteiktā gadā to platību apjoms, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, pārsniedz valstij maksimāli garantētās platības, tad 3. punktā minētā pārejas posma maksājuma par mīkstajiem augļiem summa tiek samazināta proporcionāli lielumam, par kādu tiek pārsniegtas valstij maksimāli garantētās platības.

6.   Pārejas posma maksājumiem par mīkstajiem augļiem nepiemēro 121. un 132. pantu.

10. IEDAĻA

PIEMAKSA AITU UN KAZU GAĻAS NOZARĒ

99. pants

Darbības joma

Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, tad gadījumā, ja piemēro 52. pantu, dalībvalstis katru gadu piešķir piemaksas vai papildu piemaksas lauksaimniekiem, kuri audzē aitas un kazas, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.

100. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

101. pants

Piemaksa par aitām un kazām reproduktīvā vecumā

1.   Lauksaimnieks, kurš savā lauku saimniecībā tur aitas reproduktīvā vecumā, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz piemaksu par tādu aitu turēšanu (“piemaksa par aitām reproduktīvā vecumā”).

2.   Lauksaimnieks, kurš savā saimniecībā tur kazas reproduktīvā vecumā, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz piemaksu par tādu kazu turēšanu (“piemaksa par kazām reproduktīvā vecumā”). Minēto piemaksu piešķir lauksaimniekiem noteiktās platībās, kur audzēšana atbilst šādiem diviem kritērijiem:

Minēto platību sarakstu izveido saskaņā ar procedūru, kas minēta 141. panta 2. punktā.

3.   Piemaksu par aitām reproduktīvā vecumā un piemaksu par kazām reproduktīvā vecumā piešķir kā ikgadēju maksājumu katram lauksaimniekam par dzīvnieku, kas atbilst piemaksas saņemšanas kritērijiem, kalendārajā gadā, ievērojot individuālo maksimāli pieļaujamo lielumu. Minimālo dzīvnieku skaitu, attiecībā uz kuriem iesniedz piemaksas pieteikumu, nosaka dalībvalsts. Minētais minimums nav mazāks par desmit vai lielāks par 50.

4.   Piemaksas apjoms par vienu aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 21. Tomēr lauksaimniekiem, kas tirgo aitas pienu vai produktus, kuru pamatā ir aitas piens, piemaksa par vienu aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8.

5.   Piemaksas apjoms par vienu kazu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8.

102. pants

Papildpiemaksa

1.   Papildpiemaksu izmaksā lauksaimniekiem, kas atrodas apgabalos, kur aitu un kazu audzēšana ir tradicionāla nodarbe vai dod ievērojamu ieguldījumu lauku ekonomikā. Šādus apgabalus nosaka dalībvalstis. Jebkurā gadījumā papildpiemaksu piešķir tikai tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā vismaz 50 % no platības, ko izmanto lauksaimniecībai, atrodas mazāk labvēlīgos apgabalos, kuri noteikti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1257/1999.

2.   Papildpiemaksu piešķir arī tiem lauksaimniekiem, kuri veic dzīvnieku pārvietošanu, ja:

3.   Papildpiemaksas apjoms ir EUR 7 par aitu reproduktīvā vecumā un par kazu reproduktīvā vecumā. Papildpiemaksu piešķir saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas paredzēti piemaksas piešķiršanai par aitu reproduktīvā vecumā un par kazu reproduktīvā vecumā.

103. pants

Kopīgi piemaksu noteikumi

1.   Piemaksas izmaksā saņēmējiem lauksaimniekiem, ņemot vērā to aitu un/vai kazu skaitu, kas ir reproduktīvā vecumā un kas turētas saimniecībā noteiktu minimālo laiku, kas jānosaka saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Lai varētu pretendēt uz piemaksu, dzīvniekam ir jābūt identificētam un reģistrētam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 21/2004.

104. pants

Individuālie ierobežojumi

1.   Individuālais maksimāli pieļaujamais daudzums lauksaimniekam atbilstīgi 101. panta 3. punktam 2009. gada 1. janvārī ir vienāds ar to tiesību uz piemaksu skaitu, kas viņam bija 2008. gada 31. decembrī saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piemaksu tiesību summa to teritorijā nepārsniedz valstij noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus, kas izklāstīti 4. punktā, un ka var saglabāt valsts rezerves, kas minētas 106. pantā.

Pēc vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas perioda beigām atbilstīgi 122. pantam un, ja piemēro 52. panta prasības, individuālo maksimāli pieļaujamo daudzumu piešķiršanu ražotājiem un valsts rezerves izveidošanu, kā minēts 106. pantā, veic ne vēlāk kā līdz pirmā vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada beigām.

3.   Atceļ tiesības uz piemaksu, kas atsauktas atbilstīgi pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu.

4.   Piemēro šādus valstij noteiktos maksimālos apjomus:

105. pants

Tiesību uz piemaksu nodošana

1.   Ja lauksaimnieks pārdod vai citādā veidā nodod savu lauku saimniecību, viņš drīkst nodot visas savas piemaksu tiesības personai, kas pārņem viņa saimniecību.

2.   Lauksaimnieks drīkst arī pilnīgi vai daļēji nodot savas tiesības citiem lauksaimniekiem, nenododot savu saimniecību.

Ja tiek nodotas tiesības uz piemaksu, nenododot pašu saimniecību, daļa no nodotajām tiesībām uz piemaksu, kas nepārsniedz 15 %, bez kompensācijas maksājuma tiek ieskaitīta tās dalībvalsts valsts rezervē, kurā atrodas saimniecība, lai to atkārtoti sadalītu bez maksas.

Dalībvalstis var nopirkt piemaksas tiesības no lauksaimniekiem, kuri labprātīgi piekrīt pilnībā vai daļēji nodot savas tiesības. Tādā gadījumā maksājumus par minēto tiesību iegādi attiecīgajiem lauksaimniekiem var izdarīt no valsts budžeta.

Atkāpjoties no 1. punkta un attiecīgi pamatotos apstākļos, dalībvalstis var paredzēt, ka lauku saimniecības pārdošanas vai citas nodošanas gadījumā tiesību nodošana notiek ar valsts rezerves starpniecību.

3.   Dalībvalstis par veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, ka piemaksas tiesības tiek nodotas ārpus paaugstināta riska zonām vai reģioniem, kuros aitu audzēšanai ir īpaša nozīme vietējā ekonomikā.

4.   Līdz dienai, ko dalībvalstis noteiks, tās var atļaut pagaidām nodot to daļu no tiesībām uz piemaksu, ko lauksaimnieks, kuram tās ir, nav paredzējis izmantot.

106. pants

Valsts rezerve

1.   Katra dalībvalsts saglabā tiesību uz piemaksu valsts rezervi.

2.   Jebkuras tiesības uz piemaksu, kas ir atsauktas, ievērojot 105. panta 2. punktu vai citus Kopienas noteikumus, pievieno valsts rezervei.

3.   Dalībvalstis valsts rezervju robežās var sadalīt lauksaimniekiem piemaksas tiesības. Veicot sadali, tās īpaši dod priekšroku jaunienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem vai citiem prioritārajiem lauksaimniekiem.

107. pants

Maksimālais apjoms

Katras pieprasītās piemaksas summa nepārsniedz maksimālo apjomu, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktu.

Ja pieprasītā atbalsta kopējā summa pārsniedz noteikto maksimālo apjomu, atbalstu katram lauksaimniekam attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

11. IEDAĻA

MAKSĀJUMI PAR LIELLOPU UN TEĻA GAĻU

108. pants

Darbības joma

Ja piemēro 53. pantu, dalībvalstis, ievērojot šajā iedaļā izklāstītos nosacījumus, un ja vien šajā Regulā nav paredzēts citādi, piešķir papildu maksājumu vai maksājumus, ko attiecīgā dalībvalsts izvēlējusies atbilstīgi minētajam pantam.

109. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

110. pants

Īpašā piemaksa

1.   Lauksaimnieks, kurš savā saimniecībā tur vīriešu kārtas liellopus, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz īpašu piemaksu. To piešķir kā ikgadējo piemaksu par kalendāro gadu katrai attiecīgai saimniecībai, ievērojot reģionālo maksimāli pieļaujamo apjomu, ne vairāk kā par 90 dzīvniekiem katrā vecuma grupā, kas minēta 2. punktā.

Šajā pantā “reģionālais maksimāli pieļaujamais daudzums” ir to dzīvnieku skaits, par ko reģionā un kalendāra gadā ir tiesības gūt labumu no īpašās piemaksas.

2.   Īpašo piemaksu piešķir ne vairāk kā:

3.   Lai iegūtu tiesības uz īpašo piemaksu:

4.   Ja attiecīgajā reģionā kopējais 9 mēnešus vecu buļļu un no deviņiem mēnešiem līdz 20 mēnešiem vecu vēršu skaits, par kuriem iesniegts pieteikums un kuri atbilst īpašās prēmijas piešķiršanas nosacījumiem, pārsniedz piemērojamo reģionālo maksimālo apjomu, kas noteikts 8. punktā, kopējo piemaksas saņemšanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku skaitu saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu proporcionāli samazina katram lauksaimniekam par konkrēto gadu.

5.   Atkāpjoties no 1. un 4. punkta, dalībvalstis var, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas ir daļa no lauku attīstības politikas, un tikai ar nosacījumu, ka tiek ņemti vērā vides un nodarbinātības aspekti, grozīt vai atcelt dzīvnieku skaita ierobežojumu — 90 dzīvnieki saimniecībā un vecuma grupā. Šādā gadījumā dalībvalstis var nolemt piemērot 4. punktu tādā veidā, lai sasniegtu to samazinājuma līmeni, kas vajadzīgs, lai panāktu atbilstību piemērojamam reģionālajam maksimāli pieļaujamajam daudzumam, nepiemērojot minētos samazinājumus mazajiem lauksaimniekiem, kuri par konkrēto gadu nav iesnieguši īpašās piemaksas pieteikumus par vairāk nekā attiecīgās dalībvalsts noteikto minimālo dzīvnieku skaitu.

6.   Dalībvalstis var nolemt piešķirt īpašo piemaksu nokaušanas laikā. Tādā gadījumā 2. punkta a) apakšpunktā minēto vecuma kritēriju aizstāj ar minimālo kautsvaru — 185 kilogrami.

Piemaksu lauksaimniekiem samaksā vai izmaksā atpakaļ.

7.   Īpašās prēmijas summu nosaka šādi:

8.   Piemēro šādus reģionālos maksimālos apjomus:

111. pants

Piemaksa par zīdītājgovīm

1.   Lauksaimnieks, kurš savā saimniecībā tur zīdītājgovis, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz piemaksas piešķiršanu par zīdītājgovju turēšanu (“piemaksa par zīdītājgovīm”). To katram lauksaimniekam piešķir kā ikgadēju piemaksu par kalendāro gadu, ievērojot individuālos maksimāli pieļaujamos apjomus.

2.   Piemaksu par zīdītājgovīm piešķir jebkuram lauksaimniekam, kas:

Tomēr dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ko tās nosaka, var nolemt grozīt vai atcelt kvantitatīvo ierobežojumu, ja vismaz sešus mēnešus pēc kārtas no pieteikuma iesniegšanas dienas lauksaimnieks tur zīdītājgovis, kuru skaits nav mazāks par 60 % no skaita, par kuru tika prasīta piemaksa, un teles, kuru skaits nav lielāks par 40 % no skaita, par kuru tika prasīta piemaksa.

Lai noteiktu piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku skaitu saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu, to, vai govis pieder zīdītājgovju ganāmpulkam vai piena govju ganāmpulkam, nosaka, pamatojoties uz attiecīgā kalendārā gada 31. martā piemaksas saņēmēja individuālo piena kvotu, kas izteikta tonnās un vidējā izslaukumā.

3.   Lauksaimnieku tiesības uz piemaksu ierobežo, piemērojot individuālo maksimāli pieļaujamo daudzumu, kā noteikts 112. pantā.

4.   Par katru piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku piemaksas summu nosaka EUR 200 apmērā.

5.   Dalībvalstis var piešķirt papildu valsts piemaksu par zīdītājgovīm, maksimāli līdz EUR 50 par dzīvnieku, ar noteikumu, ka starp attiecīgās dalībvalsts ganāmpulku audzētājiem netiek radīta diskriminācija.

Attiecībā uz saimniecībām, kas atrodas kādā reģionā, kurš noteikts 5. un 8. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (33), pirmos EUR 24,15 no šīs papildu piemaksas par dzīvnieku finansē no ELGF.

Attiecībā uz saimniecībām, kas atrodas visā dalībvalsts teritorijā, ja attiecīgajā dalībvalstī no visa liellopu kopskaita lielu daļu veido zīdītājgovis, kas veido vismaz 30 % no kopējā govju skaita, un ja vismaz 30 % no nokautajiem vīriešu kārtas liellopiem pieder S un E uzbūves klasei, no ELGF finansē visu papildpiemaksu. Jebkuru tādas procentuālās daļas pārsniegumu nosaka, pamatojoties uz vidējo rādītāju, kas aprēķināts diviem gadiem pirms gada, par kuru piešķir piemaksu.

6.   Šajā pantā ņem vērā tikai tās teles, kas pieder gaļas šķirnei vai ir iegūtas no krustojuma ar gaļas šķirni un pieder ganāmpulkam, kurš ir paredzēts teļu audzēšanai, lai ražotu gaļu.

112. pants

Individuālais maksimāli pieļaujamais apjoms par zīdītājgovīm

1.   Katram zīdītājgovju audzētājam piešķir atbalstu individuālā maksimāli pieļaujamā apjomā, kas noteikts, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 126. panta 2. punktu.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piemaksu tiesību summa to teritorijā nepārsniedz valstij noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus, kas izklāstīti 5. punktā, un ka var saglabāt valsts rezerves, kas minētas 114. pantā.

Pēc vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas perioda beigām atbilstīgi 122. pantam un, ja piemēro 53. panta 1. punkta prasības, individuālo maksimāli pieļaujamo daudzumu piešķiršanu ražotājiem un 114. pantā minēto valsts rezerves izveidošanu, veic ne vēlāk kā līdz pirmā vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada beigām.

3.   Ja saskaņā ar korekciju, kas minēta 2. punktā, jāsamazina lauksaimnieku individuālais maksimāli pieļaujamais daudzums, to veic bez kompensācijas maksājuma un to nolemj darīt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuros iekļauti jo īpaši šādi:

4.   Atceļ tiesības uz piemaksu, kas atsauktas atbilstīgi pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu.

5.   Piemēro šādus valstīm noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus:

113. pants

Tiesību uz piemaksu par zīdītājgovīm nodošana

1.   Ja lauksaimnieks pārdod vai citādi nodod savu lauku saimniecību, viņš drīkst nodot visas savas piemaksu tiesības par zīdītājgovi personai, kas pārņem viņa saimniecību.

2.   Šā panta 1. punktā minētais lauksaimnieks var arī pilnībā vai daļēji nodot savas tiesības citiem lauksaimniekiem, nenododot savu saimniecību.

Ja tiek nodotas tiesības uz piemaksu, nenododot pašu saimniecību, tā daļa no nodotajām tiesībām, kas nepārsniedz 15 %, bez kompensācijas tiek ieskaitīta tās dalībvalsts valsts rezervē, kurā atrodas saimniecība, lai to atkārtoti sadalītu bez maksas.

3.   Dalībvalstis:

4.   Līdz dienai, ko dalībvalstis noteiks, tās var atļaut pagaidām nodot to daļu no tiesībām uz piemaksu, ko lauksaimnieks, kuram tās ir, nav paredzējis izmantot.

114. pants

Tiesību uz piemaksu par zīdītājgovīm valsts rezerve

1.   Katra dalībvalsts saglabā valsts rezervi tiesībām uz piemaksu par zīdītājgovīm.

2.   Jebkuras tiesības uz piemaksu, kas ir atsauktas, ievērojot 113. panta 2. punktu vai citus Kopienas noteikumus, pievieno valsts rezervei, neskarot 112. panta 4. punktu.

3.   Dalībvalstis izmanto savas valsts rezerves, lai minēto rezervju ietvaros piešķirtu tiesības uz piemaksu jo īpaši jaunienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem un pārējiem prioritārajiem lauksaimniekiem.

115. pants

Teles

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 111. panta 3. punkta, dalībvalstis, kurās vairāk nekā 60 % zīdītājgovju un telīšu tur kalnainos apgabalos Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta nozīmē, var nolemt pārvaldīt piemaksas par zīdītājgovīm piešķiršanu par telēm atsevišķi no šādas piemaksas piešķiršanas par zīdītājgovīm, ievērojot atsevišķu valstij noteikto maksimālo apjomu ierobežojumus, kas jānosaka attiecīgajai dalībvalstij.

Tāds atsevišķs valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais apjoms nepārsniedz 40 % no attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimāli pieļaujamā apjoma, kas noteikts 112. panta 5. punktā. Tādu valstij noteiktu maksimāli pieļaujamo apjomu samazina par summu, kas ir vienāda ar atsevišķo valstij noteikto maksimāli pieļaujamo apjomu. Ja dalībvalstī, kas izmanto šajā daļā paredzēto iespēju, kopējais telīšu skaits, par kurām ir iesniegts pieteikums un kuras atbilst piemaksas par zīdītājgovīm piešķiršanas nosacījumiem, pārsniedz atsevišķo valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo telīšu skaitu katram attiecīgajam lauksaimniekam konkrētajā gadā proporcionāli samazina.

2.   Šajā pantā ņem vērā tikai tās teles, kas pieder gaļas šķirnei vai kas ir iegūtas no krustojuma ar gaļas šķirni.

116. pants

Piemaksas kaušanai

1.   Lauksaimnieks, kas savā saimniecībā tur liellopus, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz piemaksu par nokaušanu. To piešķir par piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku nokaušanu vai par to eksportu uz trešām valstīm, ievērojot valstij noteikto maksimālo apjomu, kas vēl jānosaka.

Kaušanas piemaksu ir tiesības saņemt par šādiem dzīvniekiem:

Šā punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā uzskaitītie dzīvnieki atbilst kaušanas piemaksas saņemšanas kritērijiem, ja lauksaimnieks tos turējis laikposmu, kas vēl jānosaka.

2.   Piemaksas summu nosaka šādi:

3.   Valstij noteikto maksimālo apjomu, kas minēts 1. punktā, nosaka katrai dalībvalstij un atsevišķi abām dzīvnieku kategorijām, kuras norādītas minētā punkta a) un b) apakšpunktā. Katrs maksimāli pieļaujamais daudzums ir vienāds ar to dzīvnieku skaitu katrā no šīm divām kategorijām, kas attiecīgajā dalībvalstī tika nokauti 1995. gadā. Dzīvnieku skaitu, kuri tika eksportēti uz trešām valstīm, saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) datiem vai jebkuriem citiem publicētiem oficiāliem statistikas datiem par attiecīgo gadu, ko atzīst Komisija, pieskaita katram maksimāli pieļaujamajam daudzumam.

Jaunajām dalībvalstīm piemēro šādus valstij noteiktos maksimālos apjomus:

4.   Ja kādā noteiktā dalībvalstī kopējais to dzīvnieku skaits, par kuriem iesniegts pieteikums attiecībā uz vienu no divām 1. punkta a) vai b) apakšpunktā precizēto dzīvnieku kategorijām un kuri atbilst kaušanas piemaksas piešķiršanas nosacījumiem, pārsniedz valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts attiecīgajai kategorijai, piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku kopskaitu tajā kategorijā katram attiecīgajam lauksaimniekam konkrētajā gadā proporcionāli samazina.

117. pants

Kopīgi piemaksu noteikumi

Lai varētu pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar šo iedaļu, dzīvniekam ir jābūt identificētam un reģistrētam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000.

Tomēr uzskatāms, ka par dzīvnieku var arī pretendēt uz maksājumu, ja informācija, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta otrajā ievilkumā, tiek nodota kompetentajai iestādei dzīvnieka turēšanas perioda pirmajā dienā, kā noteikts saskaņā ar šīs regulas 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

118. pants

Maksimālais apjoms

Katra saskaņā ar šo iedaļu pieprasītā maksājuma summa nepārsniedz maksimālo apjomu, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 51. panta 2. punktu.

Ja pieprasīto maksājumu kopējā summa pārsniedz noteikto maksimālo apjomu, maksājumus katram lauksaimniekam attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

119. pants

Vielas, kas aizliegtas saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK

1.   Ja saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā (34) aizliegtu vielu atliekas vai saskaņā ar šīs direktīvas atļautu, bet nelikumīgi izmantotu vielu atliekas, ievērojot attiecīgos noteikumus Direktīvā 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (35), tiek konstatētas dzīvniekā, kas pieder lauksaimnieka liellopu ganāmpulkam, vai ja neatļauta viela vai produkts vai viela vai produkts, kurš ir atļauts saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK, bet tiek turēts nelikumīgi, jebkurā formā tiek atrasti lauksaimnieka saimniecībā, lauksaimnieks minētās atklāšanas kalendārajā gadā nesaņem summas, kas paredzētas saskaņā ar šo iedaļu.

Ja notiek atkārtots pārkāpums, tad izslēgšanas perioda ilgumu atkarībā no pārkāpuma smaguma var pagarināt līdz pieciem gadiem no tā gada, kad tika atklāts atkārtotais pārkāpums.

2.   Ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs rada šķēršļus, lai veiktu pārbaudes un ņemtu paraugus, kas vajadzīgi, lai piemērotu atliekvielu valsts uzraudzības plānu, vai veiktu izmeklēšanu vai pārbaudes, kuras paredzētas saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK, piemēro šā panta 1. punktā paredzētos sodus.

2. NODAĻA

VALSTS ATBALSTS

120. pants

Valsts atbalsts par riekstiem

1.   No 2012. gada vai ja — piemērojot 67. pantu — šīs sadaļas 1. nodaļas 4. iedaļā minēto platībatkarīgo maksājumu par riekstiem integrē vienotā maksājuma shēmā, dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu maksimāli EUR 120,75 gadā par hektāru lauksaimniekam, kas audzē šādus produktus:

2.   Valsts atbalstu var izmaksāt tikai par šādu maksimālo platību:

3.   Dalībvalstis var attiecināt uz valsts atbalsta piešķiršanu nosacījumu, ka to piešķir lauksaimniekiem, kas ir tādas ražotāju organizācijas biedri, kura atzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu.

V SADAĻA

TIEŠO MAKSĀJUMU PIEMĒROŠANA JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

121. pants

Tiešo maksājumu ieviešana

Jaunajās dalībvalstīs, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis:

Bulgārijā un Rumānijā tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis:

2. NODAĻA

VIENOTĀ PLATĪBMAKSĀJUMA SHĒMA

122. pants

Vienotā platībmaksājuma shēma

1.   Jaunās dalībvalstis, kas nolēmušas aizstāt ar vienotā platībmaksājuma shēmu tiešos maksājumus, izņemot šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 9. iedaļā noteiktos pārejas posma maksājumus par mīkstajiem augļiem 2009., 2010. un 2011. gadā, un 2009. gadā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 5. nodaļā minētos maksājumus kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, piešķir atbalstu lauksaimniekiem saskaņā ar šo pantu.

2.   Vienoto platībmaksājumu piešķir reizi gadā. To aprēķina, dalot gada finansiālo piešķīrumu, kas noteikts saskaņā ar 123. pantu, ar katras dalībvalsts lauksaimniecības zemēm, kuras noteiktas saskaņā ar 124. pantu.

3.   Vienotais platībmaksājums ir pieejams līdz 2013. gada 31. decembrim. Par savu nodomu pārtraukt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanu jaunās dalībvalstis paziņo Komisijai līdz pēdējā piemērošanas gada 1. augustam.

4.   Kad beidzies vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas periods, tiešos maksājumus piemēro saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem un pamatojoties uz kvantitatīvajiem rādītājiem, piemēram, pamatplatību, piemaksu maksimālo pieļaujamo apmēru un maksimālo garantēto daudzumu, kas katram tiešajam maksājumam precizēts 2003. un 2005. gada Pievienošanās aktos un turpmākajos Kopienas tiesību aktos. Pēc tam piemēro procentu likmi, kas 121. pantā noteikta attiecīgajiem gadiem.

123. pants

Gada finansiālais piešķīrums

1.   Katrai jaunajai dalībvalstij Komisija nosaka gada finansiālo piešķīrumu kā to līdzekļu summu, kas ir pieejami attiecīgajā kalendārajā gadā tiešo maksājumu piešķiršanai jaunajās dalībvalstīs.

Gada finansiālo piešķīrumu nosaka saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem un pamatojoties uz kvantitatīvajiem rādītājiem, piemēram, pamatplatībām, piemaksu maksimālo pieļaujamo apmēru, maksimālo garantēto daudzumu, kas katram tiešajam maksājumam precizēts 2003. un 2005. gada Pievienošanās aktos un turpmākajos Kopienas tiesību aktos.

Gada finansiālo piešķīrumu koriģē, izmantojot attiecīgo 121. pantā precizēto procentuālo daļu pakāpeniskai tiešo maksājumu ieviešanai, izņemot summas, kas ir pieejamas saskaņā ar XV pielikumu, vai atbilstīgi starpībai starp šīm summām vai summām, kas atbilst augļu un dārzeņu nozarei, un summām, kuras faktiski piemēro, kā minēts 130. panta 1. punktā.

2.   Ja attiecīgajā gadā vienotais platībmaksājums jaunajā dalībvalstī pārsniedz tai piešķirto gada finansējumu, valsts piešķirto summu par hektāru attiecīgajā jaunajā dalībvalstī proporcionāli samazina, piemērojot samazinājuma koeficientu.

124. pants

Platība saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu

1.   Jaunās dalībvalsts, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, lauksaimniecības zemes platība, uz kuru attiecas vienotā platībmaksājuma shēma, ir daļa no tajā izmantotās lauksaimniecības zemes platības, kas 2003. gada 30. jūnijā neatkarīgi no tā, vai šī platība minētajā dienā tiek vai netiek izmantota ražošanā, bija labā lauksaimnieciskā stāvoklī un kura vajadzības gadījumā koriģēta saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ko attiecīgā jaunā dalībvalsts nosaka pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.

Šajā sadaļā “izmantotā lauksaimniecības zemes platība” ir kopējā platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārzi, kā statistikas vajadzībām noteikusi Komisija.

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju lauksaimniecības zemes platība, uz kuru attiecas vienotā platībmaksājuma shēma, ir daļa no tajās izmantotās lauksaimniecības zemes platības, kas tiek uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī, neatkarīgi no tā, vai šī platība tiek vai netiek izmantota ražošanā, un kuru vajadzības gadījumā koriģē saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ko Bulgārija un Rumānija nosaka pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.

2.   Par visiem lauksaimniecības zemes gabaliem, kas atbilst 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, kā arī par lauksaimniecības zemes gabaliem, kuros iestādīts pamežs ar īsu augseku (KN kods ex 0602 90 41), kas 2003. gada 30. jūnijā bijuši labā lauksaimnieciskā stāvoklī, ir tiesības pretendēt uz maksājumu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju par visiem lauksaimniecības zemes gabaliem, kas atbilst 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, kā arī lauksaimniecības zemes gabaliem, kuros iestādīts pamežs ar īsu augseku (KN kods ex 0602 90 41), ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Izņemot force majeure vai ārkārtējus apstākļus, pirmajā daļā minētie zemes gabali ir lauksaimnieka rīcībā dienā, ko noteikusi dalībvalsts un kas nevar būt vēlāk par laiku, kas minētajā dalībvalstī noteikts atbalsta pieprasījuma grozījumam.

Tās atbilstīgās platības minimālajam lielumam katrā saimniecībā, par kuru var pieprasīt maksājumu, ir 0,3 ha. Tomēr jebkura jaunā dalībvalsts var nolemt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas, noteikt lielāku minimālo lielumu, kas nepārsniedz 1 ha.

3.   Netiek noteikts pienākums ražot vai izmantot ražošanas faktorus. Tomēr lauksaimnieki var izmantot šā panta 4. punktā minēto zemi jebkuram lauksaimnieciskam mērķim. Ja audzē kaņepes, uz tām attiecas 39. pants.

4.   Zeme, par ko saņem maksājumus saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, jāuztur labā lauksaimniecības un vides stāvoklī saskaņā ar 6. pantu.

5.   Lauksaimniekiem, kas saņem atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu, jāievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības atbilstīgi šādam grafikam:

6.   Bulgārijai un Rumānijai līdz 2011. gada 31. decembrim nav obligāti jāpiemēro 4., 5., 23., 24. un 25. pants, ciktāl šie noteikumi attiecas uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām. Lauksaimniekiem, kas saņem maksājumus saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu, II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības no 2012. gada 1. janvāra jāievēro atbilstīgi šādam grafikam:

7.   Jaunās dalībvalstis var izmantot arī 5. un 6. punktā paredzētās izvēles iespējas, ja tās pieņem lēmumu beigt piemērot vienotā platībmaksājuma shēmu pirms 122. panta 3. punktā paredzētā piemērošanas posma beigām.

8.   Vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošana nekādā veidā neskar nevienas jaunās dalībvalsts pienākumu attiecībā uz Kopienas noteikumu īstenošanu par dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un Regulu (EK) Nr. 21/2004.

125. pants

Paziņošana

Jaunās dalībvalstis sīki informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šo nodaļu, un jo īpaši par pasākumiem, kas veikti, ievērojot 123. panta 2. punktu.

3. NODAĻA

ATSEVIŠĶI MAKSĀJUMI UN ĪPAŠAIS ATBALSTS

126. pants

Atsevišķs maksājums par cukuru

1.   Ja jaunā dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.ba pantā paredzēto iespēju, tā piešķir atsevišķu maksājumu par cukuru lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu. Šo maksājumu piešķir, pamatojoties uz kritērijiem, ko attiecīgās dalībvalstis pieņēmušas 2006. un 2007. gadā.

2.   Atsevišķo maksājumu par cukuru piešķir XV pielikumā paredzētā maksimuma ietvaros.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, katra attiecīgā jaunā dalībvalsts līdz tā gada 31. martam, attiecībā uz kuru piešķir atsevišķu maksājumu par cukuru, un pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var nolemt nepiemērot atsevišķam maksājumam par cukuru XV pielikumā minēto maksimumu. Ja to lielumu summa, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu, pārsniedz attiecīgās dalībvalsts nolemto maksimumu, lauksaimniekiem gadā piešķiramā atbalsta lielumu proporcionāli samazina.

127. pants

Atsevišķs maksājums par augļiem un dārzeņiem

1.   Ja jaunā dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bb pantā paredzēto iespēju, tā piešķir atsevišķu maksājumu par augļiem un dārzeņiem lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu. Šo maksājumu piešķir saskaņā ar kritērijiem, ko dalībvalsts pieņēmusi 2007. gadā.

2.   Atsevišķu maksājumu par augļiem un dārzeņiem piešķir šīs regulas 40. pantā minētā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma augļu un dārzeņu komponenta ietvaros vai mazākā apmērā, ja jaunā dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bb panta 3. punktā paredzēto iespēju.

128. pants

Atsevišķs pārejas posma maksājums par augļiem un dārzeņiem

1.   Ja jaunā dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bc panta 1. punktā paredzēto iespēju, tā līdz 2011. gada 31. decembrim var paturēt līdz 50 % no tā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā apjoma daļas, kas minēta šīs regulas 40. pantā attiecībā uz tomātiem, uz kuriem attiecas KN kods 0702 00 00, saskaņā ar savu 2007. gada lēmumu.

Šādā gadījumā, ievērojot maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē tomātus atbilstīgi šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 8. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Ja jaunā dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bc panta 2. punktā paredzēto iespēju, tā saskaņā ar savu 2007. gada lēmumu var paturēt:

Šādā gadījumā, ievērojot maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo vienu vai vairākus tādu augļu vai dārzeņu produktus, ko ir noteikusi attiecīgā dalībvalsts un kuri ir uzskaitīti šīs regulas 54. panta 2. punkta trešajā daļā.

3.   Jaunās dalībvalstis, kas ir izmantojušas Regulas (EK) 1782/2003 143.bc pantā noteiktās iespējas, var līdz 2009. gada 1. augustam pieņemt lēmumu pārskatīt 2007. gadā pieņemto lēmumu, lai:

129. pants

Atsevišķs maksājums par mīkstajiem augļiem

1.   Atkāpjoties no 122. panta, jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2011. gada 1. augustam var pieņemt lēmumu no 2012. gada piešķirt atsevišķu maksājumu par mīkstajiem augļiem. To piešķir, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, maksājumiem, kas saņemti saskaņā ar 98. pantā paredzētajiem pārejas posma maksājumiem par mīkstajiem augļiem pārskata periodā, kas dalībvalstij jānosaka ne vēlāk kā 2008. gadā.

2.   Atsevišķu maksājumu par mīkstajiem augļiem piešķir, ņemot vērā XII pielikumā minētos summu robežvērtības, kas attiecas uz maksājumiem par mīkstajiem augļiem.

3.   Dalībvalstis, kuras piemēro šo pantu, 2012. gadā drīkst piešķirt valsts atbalstu papildus atsevišķajam maksājumam par mīkstajiem augļiem. Kopienas un valsts atbalsta kopsumma nepārsniedz šādas robežvērtības:

130. pants

Kopīgi noteikumi attiecībā uz atsevišķiem maksājumiem

1.   Līdzekļus, kas atvēlēti 126., 127., 128. un 129. pantā minētā maksājuma veikšanai, neiekļauj 123. panta 1. punktā minētajā piešķirtajā gada finansējumā. Tomēr, ja piemēro 126. panta 3. punktu, starpību starp XV pielikumā uzskaitīto maksimumu un faktiski piemēroto maksimumu iekļauj 123. panta 1. punktā minētajā piešķirtajā gada finansējumā.

2.   Atsevišķajiem maksājumiem, kas minēti 127., 128. un 129. pantā, nepiemēro 132. pantu — tas neattiecas uz Bulgāriju un Rumāniju. Atsevišķajiem maksājumiem, kas minēti 126. pantā, nepiemēro 132. pantu

3.   Faktiskā vai paredzamā mantojuma gadījumā 126. pantā minēto atsevišķo maksājumu par cukuru, 127. pantā minēto atsevišķo maksājumu par augļiem un dārzeņiem un 129. pantā minēto atsevišķo maksājumu par mīkstajiem augļiem piešķir lauksaimniekam, kas mantojis saimniecību, ja šis lauksaimnieks ir tiesīgs uz atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

131. pants

Īpašs atbalsts

1.   Jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2009. gada 1. augustam, 2010. gada 1. augustam vai 2011. gada 1. augustam var nolemt, sākot ar attiecīgi nākamo gadu pēc lēmuma pieņemšanas, piešķirt lauksaimnieku atbalstam līdz 10 % no 40. pantā valstij noteiktā maksimālā daudzuma, kā izklāstīts 68. panta 1. punktā, un saskaņā ar piemērojamo III sadaļas 5. nodaļu

2.   Atkāpjoties no 68. panta 4. punkta c) apakšpunkta, atbalstu par 68. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem var piešķirt, palielinot summas, ko saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu piešķir par hektāru.

Šīs regulas 68. panta 3. punkta otro daļu nepiemēro jaunajām dalībvalstīm, kas izmanto vienotā platībmaksājuma shēmu.

3.   Atkāpjoties no 69. panta 6. punkta, jaunās dalībvalstis, kas piemēro 122. pantā minēto vienotā platībmaksājuma shēmu, var palielināt finansējumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu šā panta 1. punktā minēto atbalstu,

4.   Summas, kas minētas šā panta 1. punktā, nosaka Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šīs summas atskaita no attiecīgās jaunās dalībvalsts gada finansiālā piešķīruma, kas minēts 123. panta 1. punktā.

4. NODAĻA

VALSTS PAPILDU TIEŠIE MAKSĀJUMI UN TIEŠIE MAKSĀJUMI

132. pants

Valsts papildu tiešie maksājumi un tiešie maksājumi

1.   Šajā pantā “KLP veida valsts shēma” nozīmē jebkuru valsts tiešo maksājumu shēmu, ko piemēroja pirms jauno dalībvalstu pievienošanās, saskaņā ar kuru lauksaimniekiem piešķīra atbalstu par ražošanu, uz kuru attiecās kāds no tiešajiem maksājumiem.

2.   Jaunajām dalībvalstīm ir iespēja, saņemot Komisijas atļauju, papildināt tiešos maksājumus, piešķirot:

3.   Kipra var papildināt tiešos maksājumus, ko izmaksā lauksaimniekam saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajiem atbalsta shēmu tiešajiem maksājumiem, līdz tādam atbalsta kopapjomam, kādu lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt Kiprā 2001. gadā.

Kipras iestādes nodrošina, ka kopējais tiešais atbalsts, ko lauksaimniekam piešķir pēc Kipras pievienošanās un saskaņā ar atbilstīgiem tiešajiem maksājumiem, ieskaitot visus valsts papildu tiešos maksājumus, nepārsniedz tiešā atbalsta līmeni, ko lauksaimnieks saskaņā ar atbilstīgo tiešo maksājumu būtu tiesīgs saņemt dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis.

Piešķiramais papildu valsts atbalsta kopapjoms ir norādīts XVI pielikumā.

Uz šo piešķiramo valsts papildu atbalstu attiecināmi jebkuri koriģējumi, kuru nepieciešamību var radīt KLP attīstība.

Kiprai nepiemēro 2. un 5. punktu.

4.   Ja jaunā dalībvalsts nolemj piemērot vienoto platībmaksājuma shēmu, attiecīgā dalībvalsts var piešķirt papildu valsts tiešo atbalstu saskaņā ar 5. un 8. punktā minētajiem nosacījumiem.

5.   Kopējo papildu valsts tiešo atbalstu gadā, kurā piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, var ierobežot ar īpašu finansējumu katrai (apakš)nozarei, ar nosacījumu, ka šāds īpašs (apakš)nozares finansējums var attiekties tikai uz:

Šis finansējums ir starpība starp:

6.   Jaunā dalībvalsts var noteikt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un pēc Komisijas atļaujas saņemšanas, piešķiramo papildu valsts atbalsta summas.

7.   Atļaujā Komisija:

8.   Papildu valsts atbalsta maksājumus nepiešķir par lauksaimnieciskām darbībām, par kurām dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis, nav paredzēti tiešie maksājumi.

133. pants

Valsts atbalsts Kiprā

Kipra līdz 2012. gada beigām var papildu valsts tiešajiem maksājumiem piešķirt papildu pārejas posma un pakāpeniski samazinošos valsts atbalstu. Šo valsts atbalstu piešķir Kopienas atbalstam līdzīgā veidā, piemēram, atdalīto maksājumu veidā.

Ņemot vērā 2001. gadā piešķirtā valsts atbalsta veidu un summu, Kipra var piešķirt valsts atbalstu XVII pielikumā uzskaitītajās (apakš)nozarēs minētajā pielikumā precizētajā apjomā.

Uz šo piešķiramo valsts atbalstu attiecināmi jebkuri koriģējumi, kuru nepieciešamību var radīt KLP attīstība. Ja šādi koriģējumi izrādītos nepieciešami, atbalsta apjomu vai atbalsta piešķiršanas nosacījumus groza, pamatojoties uz Komisijas lēmumu.

Kipra iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot katrai (apakš)nozarei atbalsta veidus un apjomu.

VI SADAĻA

FINANŠU PĀRVEDUMI

134. pants

Finanšu pārvedumi pārstrukturēšanai kokvilnas reģionos

Par pasākumiem kokvilnas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmām, kuras finansē no ELFLA, summa EUR 22 000 000 apjomā katru kalendāro gadu ir pieejama papildu Kopienas atbalsta veidā.

135. pants

Finanšu pārvedumi pārstrukturēšanai tabakas reģionos

Dalībvalstīm, kurās tabakas audzētāji 2000., 2001. un 2002. gadā saņēma atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (36), no 2011. finanšu gada summa EUR 484 000 000 apjomā ir pieejama papildu Kopienas atbalsta veidā par pasākumiem tabakas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmām, kuras finansē ELFLA.

136. pants

Nodošana Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA)

Dalībvalstis var līdz 2009. gada 1. augustam pieņemt lēmumu — tā vietā, lai izmantotu 69. panta 6. punkta a) apakšpunktu, summu, kas aprēķināta saskaņā ar 69. panta 7. punktu, no 2011. finanšu gada nodot Kopienas atbalsta rīcībā saskaņā ar lauku attīstības programmām un finansējumu ELFLA vadībā.

VII SADAĻA

ĪSTENOŠANA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

137. pants

Tiesību uz maksājumu apstiprināšana

1.   Tiesības uz maksājumiem, kas piešķirtas lauksaimniekiem pirms 2009. gada 1. janvāra, uzskata par likumīgām un pareizām no 2010. gada 1. janvāra.

2.   Tiesībām uz maksājumiem, kas lauksaimniekiem piešķirtas, pamatojoties uz pieteikumiem, kuros ir faktu kļūdas, 1. punktu nepiemēro, izņemot gadījumus, kad var pamatoti uzskatīt, ka lauksaimnieks kļūdu atklāt nevarēja.

3.   Šā panta 1. punkts neskar Komisijas pilnvaras pieņemt Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantā minētos lēmumus par izdevumiem, kas radušies saistībā ar maksājumiem, kuri piešķirti attiecībā uz jebkuru kalendāro gadu līdz 2009. gadam, ieskaitot.

138. pants

Piemērošana attālākajiem reģioniem

III un IV sadaļu nepiemēro Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās.

139. pants

Valsts atbalsts

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 180. panta un 3. panta Padomes Regulā (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (37), Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šīs regulas 41., 57., 64., 68., 69., 70., 71. pantu, 82. panta 2. punktu, 86. pantu, 98. panta 4. punktu, 111. panta 5. punktu, 120. pantu, 129. panta 3. punktu, 131., 132. un 133. pantu atbilstīgi šai regulai.

140. pants

Informācijas nodošana Komisijai

Dalībvalstis sīki informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šīs regulas prasības, un jo īpaši par pasākumiem, kuri attiecas uz 6., 12., 28., 41., 45., 46., 47., 48., 51., 57., 58., 68., 69., 70., 71., 72. un 131. pantu.

141. pants

Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja

1.   Komisijai palīdz Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

142. pants

Īstenošanas noteikumi

Saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus šīs regulas īstenošanas noteikumus. Tajos jo īpaši ietver:

2. NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

143. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1290/2005

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1290/2005 groza šādi:

144. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 247/2006

Ar šo Regulu (EK) Nr. 247/2006 groza šādi:

145. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 378/2007

Ar šo Regulu (EK) Nr. 378/2007 groza šādi:

146. pants

Atcelšana

1.   Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003.

Tomēr 2009. gadā turpina piemērot minētās regulas IV sadaļas 20. panta 2. punktu, 64. panta 2. punktu, 66., 67., 68., 68.a, 68.b, 69. pantu, 70. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu un 1. nodaļu (cietie kvieši), 5. nodaļu (kultūraugi ar augstu enerģētisko vērtību), 7. nodaļu (piena ražošanas piemaksa), 10. nodaļu (platībatkarīgais maksājums par laukaugiem), 10.b nodaļu (atbalsts par olīvu audzēm), 10.c nodaļu (atbalsts par tabakas ražošanu) un 10.d nodaļu (platībatkarīgais maksājums par apiņiem).

2.   Šajā regulā ietvertās atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1782/2003 uzskata par atsaucēm uz minēto regulu, kāda tā bija spēkā pirms atcelšanas.

Citos tiesību aktos ietvertās atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1782/2003 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XVIII pielikumā.

147. pants

Pārejas noteikumi

Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no režīma, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1782/2003, uz šajā regulā paredzēto režīmu.

148. pants

Pārejas pasākumi jaunajām dalībvalstīm

Ja ir vajadzīgi pārejas pasākumi, lai jaunajās dalībvalstīs sekmētu pāreju no vienotā platībmaksājuma shēmas uz vienotā maksājuma shēmu un citām atbalsta shēmām, kas minētas III un IV sadaļā, tos nosaka saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru.

149. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Tomēr:

(1)  2008. gada 19. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2008. gada 23. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(3)  2008. gada 8. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(4)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(5)  Padomes Lēmums 2002/358/EK (2002. gada 25. aprīlis) par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto Protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.).

(6)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(7)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(8)  OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.

(9)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(10)  OV L 63, 23.6.2007., 17. lpp.

(11)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(12)  OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

(13)  OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.

(14)  OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.

(15)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

(16)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(17)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(18)  OV L 323, 28.11.2002., 48. lpp.

(19)  OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.

(20)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

(21)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(22)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(23)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

(24)  OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(25)  OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.

(26)  OV L 297, 21.11.1996., 49. lpp.

(27)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(28)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(29)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(30)  OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.

(31)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

(32)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.

(33)  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp..

(34)  OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.

(35)  OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

(36)  OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.

(37)  OV L 214, 4.8.2006., 7. lpp.

(38)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(39)  OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.

(40)  OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.”

(41)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.”.