23.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/1

PADOMES DIREKTĪVA 2009/156/EK

(2009. gada 30. novembris)

par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm

(kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā

(1)

Padomes Direktīva 90/426/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (2) ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās direktīvas kodifikāciju.

(2)

Zirgu dzimtas dzīvnieki kā dzīvi dzīvnieki ir ietverti Līguma I pielikuma produktu sarakstā.

(3)

Lai nodrošinātu zirgu dzimtas dzīvnieku audzēšanas racionālu attīstību, tā kāpinot šīs nozares produktivitāti, Kopienas līmenī būtu jāpieņem noteikumi, kas reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu starp dalībvalstīm.

(4)

Zirgu dzimtas dzīvnieku un konkrēti zirgu selekcija un audzēšana parasti iekļaujas lauksaimniecības nozarē. Tas ir ienākumu avots daļai lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju.

(5)

Būtu jānovērš atšķirības dalībvalstu dzīvnieku veselības prasībās, lai veicinātu Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem.

(6)

Lai veicinātu Kopienas iekšējās tirdzniecības saskanīgu attīstību, būtu jāparedz Kopienas sistēma importa no trešām valstīm pārvaldīšanai.

(7)

Valsts teritorijā būtu jāregulē arī to reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas nosacījumi, kuriem ir identifikācijas dokuments.

(8)

Lai zirgu dzimtas dzīvnieki varētu kļūt par tirdzniecības objektu, tiem būtu jāizpilda dažas dzīvnieku veselības prasības, lai novērstu infekcijas vai lipīgu slimību izplatīšanos. Šķiet īpaši piemēroti paredzēt ierobežojošu pasākumu iespējamu reģionalizāciju.

(9)

Tā paša iemesla dēļ būtu jānosaka transporta nosacījumi, ņemot vērā dzīvnieku labturības nosacījumus, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā (4).

(10)

Šo prasību ievērošanas nolūkā būtu jāparedz, ka valsts pilnvarots veterinārārsts izsniedz veterināro sertifikātu, kam jābūt kopā ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, līdz tie sasniedz galamērķi.

(11)

Galamērķa dalībvalstī veicamo pārbaužu organizēšana un ar tām saistītie papildpasākumi, kā arī veicamie aizsargpasākumi ir noteikti Padomes Direktīvā 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (5).

(12)

Būtu jāparedz iespēja Komisijai veikt pārbaudes. Šīs pārbaudes būtu jāveic sadarbībā ar valsts kompetentajām iestādēm.

(13)

Nosakot Kopienas noteikumus, kas piemērojami importam no trešām valstīm, jāsastāda to trešo valstu vai to apgabalu saraksts, no kuriem var ievest zirgu dzimtas dzīvniekus.

(14)

Šo valstu izvēlei būtu jābalstās uz vispārīgiem kritērijiem, tādiem kā mājdzīvnieku veselības stāvoklis, veterināro dienestu organizatoriskā struktūra un pilnvaras un spēkā esošie veterinārie noteikumi.

(15)

Turklāt nevajadzētu atļaut ievest zirgu dzimtas dzīvniekus no tādām valstīm, kurās ir dzīvnieku infekcijas vai lipīgas slimības, kas apdraud Kopienas mājdzīvniekus, vai kurās pārāk īsu laiku nav bijis šādu infekciju. Šādi apsvērumi attiecināmi arī uz importu no tādām trešām valstīm, kurās pret šādām slimībām vakcinē.

(16)

Vispārīgie nosacījumi par importu no trešām valstīm būtu jāpapildina ar īpašiem nosacījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz veterināro situāciju katrā no šīm valstīm. Sakarā ar to kritēriju tehnisko iedabu un dažādību, no kuriem ir atkarīgi šie īpašie nosacījumi, noteikšana jāveic ar elastīgu un ātru Kopienas procedūru, Komisijai cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm.

(17)

Vienota parauga sertifikāts zirgu dzimtas dzīvnieku importam ir efektīvs līdzeklis, lai pārbaudītu, vai tiek piemēroti Kopienas noteikumi. Šādos noteikumos var iekļaut īpašas prasības, kas var mainīties atkarībā no attiecīgās trešās valsts, un tas būtu jāņem vērā, izstrādājot sertifikātu paraugus.

(18)

Komisijas un dalībvalstu veterinārajiem ierēdņiem, kurus ir iecēlusi Komisija, būtu jāatbild par pārbaudēm, vai šīs direktīvas prasības ievēro, jo īpaši trešās valstīs.

(19)

Ievedot veiktajām pārbaudēm būtu jāattiecas uz zirgu dzimtas dzīvnieku izcelsmi un veselības stāvokli.

(20)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(21)

Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Ar šo direktīvu nosaka dzīvnieku veselības prasības dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanai starp dalībvalstīm un to ievešanai no trešām valstīm.

2. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“saimniecība” nozīmē lauksaimniecības vai mācību uzņēmumu, stalli vai vispār jebkuras telpas vai aprīkojumu, kurā jebkādiem nolūkiem parasti tur vai audzē zirgu dzimtas dzīvniekus;

b)

“zirgu dzimtas dzīvnieki” nozīmē savvaļas vai domesticētus zirgu (to skaitā zebras) vai ēzeļu sugas dzīvniekus vai pēcnācējus, kas radušies, šīs sugas krustojot;

c)

“reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki” nozīmē zirgu dzimtas dzīvniekus, kuri ir reģistrēti, kā noteikts Padomes Direktīvā 90/427/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem (7), un kurus identificē, izmantojot identifikācijas dokumentu, ko izsniegusi:

i)

tāda ciltslietu pārraudzības iestāde vai kāda cita kompetenta iestāde šo dzīvnieku izcelsmes valstī, kas pārzina ciltsgrāmatu vai šo dzīvnieku šķirnes reģistru; vai

ii)

kāda starptautiska sacīkšu zirgu organizācija vai asociācija;

d)

“kaušanai paredzēti zirgu dzimtas dzīvnieki” nozīmē tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, ko paredzēts tieši vai ar atestēta šķirošanas centra, kas minēts 7. pantā, starpniecību nogādāt kautuvē kaušanai;

e)

“pavairošanai un nobarošanai paredzēti zirgu dzimtas dzīvnieki” nozīmē tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, kas nav minēti c) un d) punktā;

f)

“no Āfrikas zirgu mēra brīva dalībvalsts vai trešā valsts” nozīmē tādu dalībvalsti vai trešo valsti, kur divos iepriekšējos gados nav konstatēti klīniski, seroloģiski (nevakcinētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem) vai epidemioloģiski pierādījumi par Āfrikas zirgu mēri attiecīgajā teritorijā un kur 12 iepriekšējos mēnešos nav veiktas vakcinācijas pret šīm slimībām;

g)

“obligāti ziņojamas slimības” nozīmē I pielikumā uzskaitītās slimības;

h)

“valsts pilnvarots veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko iecēlusi dalībvalsts vai trešās valsts kompetentā centrālā iestāde;

i)

“ievešana uz laiku” nozīmē tāda reģistrēta zirgu dzimtas dzīvnieka statusu, kas cēlies trešā valstī un ir ievests Kopienas teritorijā uz laiku, kurš mazāks par 90 dienām un kurš jānosaka saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru atkarībā no veterinārās situācijas izcelsmes valstī.

II   NODAĻA

ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU PĀRVADĀŠANAS STARP DALĪBVALSTĪM NOTEIKUMI

3. pants

Dalībvalstis ļauj pārvadāt to teritorijā reģistrētus zirgu dzimtas dzīvniekus vai sūtīt zirgu dzimtas dzīvniekus uz citu dalībvalsti vienīgi tad, ja tie atbilst 4. un 5. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Tomēr kompetentās iestādes galamērķa dalībvalstīs drīkst piešķirt vispārēju vai ierobežotu atbrīvojumu attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, ja:

—

sporta vai atpūtas nolūkos ar tiem jāj vai tos ved pa ceļiem, kas atrodas pie Kopienas iekšējām robežām,

—

tie piedalās kultūras vai tamlīdzīgos pasākumos vai norisēs, ko organizē uz to tiesīgas vietējās iestādes, kuras atrodas pie Kopienas iekšējām robežām,

—

tie ir paredzēti vienīgi pagaidu ganīšanai vai darbam pie Kopienas iekšējām robežām.

Dalībvalstis, kas izmanto šādu atļauju, dara zināmu Komisijai piešķirto atbrīvojumu saturu.

4. pants

1.   Zirgu dzimtas dzīvniekiem pārbaudē nedrīkst būt vērojamas klīniskas slimības pazīmes. Pārbaude jāveic pēdējās 48 stundās pirms to iekāpšanas vai to iekraušanas. Tomēr reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā šo pārbaudi, neierobežojot 6. panta noteikumus, veic vienīgi Kopienas iekšējās tirdzniecības nolūkā.

2.   Neierobežojot 5. punkta noteikumus par obligāti ziņojamām slimībām, valsts pilnvarotam veterinārārstam pārbaudē jāpārliecinās, ka nav iemesla – konkrēti, pamatojoties uz īpašnieka vai audzētāja deklarācijām, – izdarīt slēdzienu, ka zirgu dzimtas dzīvnieki pēdējās 15 dienās pirms pārbaudes ir kontaktējušies ar tādiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas slimo ar infekcijas vai lipīgu slimību.

3.   Zirgu dzimtas dzīvnieki nedrīkst būt paredzēti kaušanai infekcijas vai lipīgu slimību apkarošanas valsts programmā.

4.   Zirgu dzimtas dzīvnieki jāidentificē šādi:

a)   reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā– ar Direktīvā 90/427/EEK paredzētu identifikācijas dokumentu, kam jāapliecina, ka ir izpildītas šā panta 5. un 6. punkta un šīs direktīvas 5. panta prasības.

Valsts pilnvarotam veterinārārstam jāaptur identifikācijas dokumenta derīgums uz to aizliegumu laiku, kas paredzēti šā panta 5. punktā vai šīs direktīvas 5. pantā. Identifikācijas dokuments pēc reģistrētā zirga nokaušanas jānodod atpakaļ iestādei, kas to izdevusi. Kārtību šā punkta īstenošanai paredz saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību;

b)   pavairošanai un nobarošanai paredzēti zirgu dzimtas dzīvnieki– pēc metodes, ko nosaka saskaņā ar 21. pantā 2. punktā minēto kārtību.

5.   Papildus 5. pantā noteiktajām prasībām zirgu dzimtas dzīvnieki nevar būt no tādas saimniecības, kam ticis noteikts kāds no šiem aizliegumiem:

a)

ja visi pret slimību uzņēmīgas sugas dzīvnieki, kas atrodas saimniecībā, nav nokauti, aizliegumam attiecībā uz izcelsmes saimniecību jābūt vismaz:

i)

attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie ir nonākuši saskarē ar vaislas sērgu, – sešiem mēnešiem, sākot no pēdējā faktiskā vai iespējamā kontakta ar slimu dzīvnieku. Tomēr gadījumā, ja tas ir ērzelis, aizliegums ir piemērojams, līdz dzīvnieku kastrē;

ii)

zirgu ļauno ienāšu vai zirgu encefalomielīta gadījumā – sešiem mēnešiem, sākot no dienas, kad nokauj zirgu dzimtas dzīvniekus, ko skārusi šī slimība;

iii)

zirgu infekciozās anēmijas gadījumā – līdz dienai, kad pēc inficēto dzīvnieku nokaušanas atlikušie dzīvnieki ir uzrādījuši negatīvu reakciju uz diviem Koginsa testiem, kas veikti ar trīs mēnešu intervālu;

iv)

vezikulārā stomatīta gadījumā – sešiem mēnešiem pēc pēdējā reģistrētā gadījuma;

v)

vienam mēnesim kopš pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma;

vi)

15 dienām kopš pēdējā reģistrētā Sibīrijas mēra gadījuma;

b)

ja visi pret šo slimību uzņēmīgās sugas dzīvnieki, kas atrodas saimniecībā, ir nokauti un telpas dezinficētas, aizlieguma periods ir 30 dienas, sākot no dienas, kad iznīcināti dzīvnieki un dezinficētas telpas, izņemot Sibīrijas mēra gadījumā, kur aizlieguma periods ir 15 dienas.

Kompetentās iestādes drīkst atbrīvot no šiem aizliegumiem hipodromus un dara zināmus Komisijai visus piešķirtos izņēmumus.

6.   Ja dalībvalsts veido vai ir izveidojusi brīvprātīgas vai obligātas kontroles programmu attiecībā uz slimībām, pret ko ir uzņēmīgi zirgu dzimtas dzīvnieki, tā sešu mēnešu laikā var iesniegt programmu Komisijai: Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Apvienotā Karaliste – no 1990. gada 4. jūlija, Austrija, Somija un Zviedrija – no 1995. gada 1. janvāra, Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija – no 2004. gada 1. maija, Bulgārija un Rumānija – no 2007. gada 1. janvāra, konkrēti norādot uz:

a)

slimības izplatību tās teritorijā;

b)

programmas pamatojumu, ņemot vērā slimības nozīmīgumu, un tās izmaksām/palīdzības izdevīgumu;

c)

ģeogrāfisko apgabalu, kurā ieviesīs šo programmu;

d)

statusa kategorijām, kas piemērojamas attiecībā uz iestādēm, standartiem, kas jāsasniedz attiecībā uz katru no sugām, un lietojamām pārbaudes procedūrām;

e)

programmas uzraudzības procedūrām;

f)

rīcību, ja kādu iemeslu dēļ saimniecība zaudē savu statusu;

g)

pasākumiem, kas veicami, ja to pārbaužu rezultāti, kuras veiktas saskaņā ar programmas noteikumiem, ir pozitīvi;

h)

tirdzniecības nediskriminējošo iedabu attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ņemot vērā Kopienas iekšējo tirdzniecību.

Komisija pārbauda dalībvalstu iesniegtās programmas. Tā attiecīgi apstiprina tās saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību. Papildu garantijas, gan vispārējas, gan specifiskas, kas var būt vajadzīgas Kopienas iekšējā tirdzniecībā, var noteikt saskaņā ar to pašu kārtību. Šādas garantijas nedrīkst būt lielākas par tām, ko dalībvalsts pieprasa pati savā teritorijā.

Dalībvalstu iesniegtās programmas var grozīt vai papildināt saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto kārtību. Ievērojot to pašu kārtību, var apstiprināt grozījumus vai papildinājumus jau apstiprinātās programmās vai garantijās, kas noteiktas saskaņā ar otro daļu.

5. pants

1.   Dalībvalsts, kas nav brīva no Āfrikas zirgu mēra, var nosūtīt zirgu dzimtas dzīvniekus no tāda sava apgabala, kuru uzskata par inficētu šā panta 2. punkta nozīmē, vienīgi ar nosacījumiem, kas izklāstīti 5. punktā.

2.   Dalībvalsts teritorijas daļu uzskata par inficētu ar Āfrikas zirgu mēri, ja:

a)

iepriekšējos divos gados klīniski, seroloģiski (nevakcinētiem dzīvniekiem) un/vai epidemioloģiski pierādījumi uzrāda Āfrikas zirgu mēra klātbūtni; vai

b)

pēdējos 12 mēnešos veikta vakcinācija pret Āfrikas zirgu mēri.

Teritorijas daļā, ko uzskata par inficētu ar Āfrikas zirgu mēri, jābūt vismaz:

a)

aizsargzonai ar mazāko pieļaujamo rādiusu 100 km ap jebkuru infekcijas centru;

b)

ap aizsargzonu izveidotai vismaz 50 km platai uzraudzības zonai, kurā pēdējos 12 mēnešus nav veikta nekāda vakcinācija.

3.   Kontroles noteikumi un pasākumi Āfrikas zirgu mēra apkarošanai attiecībā uz 2. punktā minētajām teritorijām un zonām un attiecīgās atkāpes ir noteiktas Padomes Direktīvā 92/35/EEK (1992. gada 29. aprīlis), ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (8).

4.   Visi vakcinētie zirgu dzimtas dzīvnieki, kas konstatēti aizsargzonā, jāreģistrē un jāiezīmē saskaņā ar Direktīvas 92/35/EEK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Identifikācijas dokumentā un/vai veterinārajā sertifikātā ir skaidra norāde uz šādu vakcināciju.

5.   Dalībvalsts no 2. punkta otrajā daļā minētas teritorijas var nosūtīt vienīgi tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, kuri atbilst šādām prasībām:

a)

tie jānosūta vienīgi konkrētos gada periodos, kas jānosaka saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto kārtību, ņemot vērā slimību pārnēsātāju kukaiņu aktivitāti;

b)

tiem 4. panta 1. punktā minētās pārbaudes dienā nedrīkst būt nevienas Āfrikas zirgu mēra klīniskās pazīmes;

c)

tiem jābūt veiktai pārbaudei attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri, kā izklāstīts IV pielikumā, divās pārbaudēs, kas veiktas ar 21 līdz 30 dienu intervālu, otro pārbaudi veicot pēdējās 10 dienās pirms nosūtīšanas:

i)

uzrādot negatīvus rezultātus, ja tie nav vakcinēti pret Āfrikas zirgu mēri; vai

ii)

nekonstatējot antivielu skaita pieaugumu, un tie nav vakcinēti pēdējos divos mēnešos, ja tie ir vakcinēti pret Āfrikas zirgu mēri.

Saskaņā ar 21. panta 2. punkta minēto kārtību, atsaucoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, var atzīt citas uzraudzības metodes;

d)

tiem jābūt turētiem karantīnas punktā ne mazāk kā 40 pēdējās dienas pirms nosūtīšanas;

e)

tiem jābūt aizsargātiem no slimību pārnēsātājiem kukaiņiem karantīnas laikā un tos pārvedot no karantīnas punkta uz nosūtīšanas vietu.

6. pants

Dalībvalstis, kas īsteno alternatīvu kontroles sistēmu, paredzot garantijas, kas ir līdzvērtīgas 4. panta 5. punktā noteiktajām garantijām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu to teritorijā var cita citai savstarpēji piešķirt citus atbrīvojumus no 4. panta 1. punkta otrā teikuma un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.

Par to tās informē Komisiju.

7. pants

1.   Zirgu dzimtas dzīvnieki, cik drīz vien iespējams, jāpārved no izcelsmes saimniecības uz galamērķi tieši vai ar atestēta šķirošanas centra starpniecību, kas definēts kā “savākšanas centrs” Padomes Direktīvas 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (9) 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā, tādos transporta līdzekļos vai konteineros, kas ir regulāri tīrīti un dezinficēti ar dezinfekcijas līdzekli nosūtītājas dalībvalsts noteiktajos intervālos. Transporta līdzekļiem jābūt konstruētiem tā, lai transportējot no transportlīdzekļa nevar izkļūt zirgu dzimtas dzīvnieku mēsli, pakaiši vai barība. Neskarot Regulu (EK) Nr. 1/2005, jātransportē tā, lai varētu efektīvi aizsargāt zirgu dzimtas dzīvnieku veselību un labturību.

2.   Galamērķa dalībvalsts pēc vispārējiem vai ierobežojošiem principiem var piešķirt atbrīvojumu no 4. panta 5. punkta prasībām attiecībā uz to, lai dzīvniekam būtu speciāls marķējums, kas rāda, ka to paredzēts nokaut, ar noteikumu, ka veterinārajā sertifikātā saskaņā ar III pielikumu ir norādīts šāds atbrīvojums.

Piešķirot šādu atbrīvojumu, kaujamie zirgu dzimtas dzīvnieki jātransportē tieši uz norādīto kautuvi un jānokauj piecās dienās pēc ievešanas kautuvē.

3.   Valsts pilnvarotam veterinārārstam jāreģistrē nokautā dzīvnieka identifikācijas numurs vai tā identifikācijas dokumenta numurs un pēc nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes pieprasījuma jānosūta tai apliecinājuma dokuments par to, ka dzīvnieks ir nokauts.

8. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem no saimniecībām ir identifikācijas dokuments, kas noteikts 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā, kopā ar II pielikumā paredzēto veterināro izziņu, ja tie paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai;

b)

pavairošanai, nobarošanai un kaušanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem transportējot ir veterinārais sertifikāts, kas atbilst III pielikuma prasībām.

2.   Veterinārais sertifikāts vai reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā veterinārā izziņa, neierobežojot 6. pantu, jāsastāda 48 stundās pirms to iekāpšanas vai ne vēlāk kā pēdējā darbdienā pirms tās vismaz vienā no nosūtītājas dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām. Veterinārā sertifikāta vai veterinārās izziņas derīguma termiņš ir 10 dienas. Veterinārajam sertifikātam vai veterinārajai izziņai jābūt uz vienas lapas.

3.   Zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanai starp dalībvalstīm, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, var būt viens veterinārais sertifikāts uz ievedamo sūtījumu, nevis individuālie veterinārie sertifikāti, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā.

9. pants

Noteikumus, kas noteikti Direktīvā 90/425/EEK, piemēro konkrēti pārbaudēm izcelsmes posmā, to pārbaužu organizācijai un kontrolei, kas jāveic saņēmējai dalībvalstij, un drošības pasākumiem, kas jāievieš.

10. pants

Komisijas veterinārijas eksperti, ja tas vajadzīgs šīs direktīvas vienādai piemērošanai, var veikt pārbaudes uz vietas sadarbībā ar valsts kompetentajām iestādēm. Komisija informē dalībvalstis par šādu pārbaužu rezultātu.

Dalībvalstis, kuru teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga viņu uzdevuma izpildei.

Vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību.

III   NODAĻA

NOTEIKUMI PAR ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU IMPORTU NO TREŠĀM VALSTĪM

11. pants

Zirgu dzimtas dzīvniekiem, ko ieved Kopienā, jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti no 12. panta līdz 16. pantam.

12. pants

1.   Zirgu dzimtas dzīvnieku imports Kopienā atļauts tikai no tām trešām valstīm, kas iekļautas sarakstā, kuri sastādāmi un grozāmi saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ņemot vērā dzīvnieku veselības stāvokli un garantijas, ko par zirgu dzimtas dzīvniekiem dod trešā valsts, saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu par to, vai šā punkta pirmajā daļā minētā atļauja attiecas uz visu apstiprinātās trešās valsts teritoriju vai tikai tās teritorijas daļu.

Šim nolūkam un pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem standartiem, jāņem vērā, kā trešā valsts šos standartus ievēro un ievieš, jo īpaši reģionalizāciju pati savā teritorijā un saistībā ar tās sanitārajām prasībām importam no citām trešām valstīm un Kopienas.

2.   Sastādot vai grozot šā panta 1. punktā paredzēto sarakstu, īpaši jāņem vērā:

a)

zirgu dzimtas dzīvnieku, citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības stāvoklis trešā valstī, īpaši pievēršot uzmanību eksotiskajām dzīvnieku slimībām un jebkādiem vispārējā dzīvnieku veselības un vides tā stāvokļa aspektiem trešā valstī, kas varētu apdraudēt sabiedrības vai dzīvnieku veselību un vides stāvokli Kopienā;

b)

trešās valsts tiesību akti attiecībā dzīvnieku veselību un labturību;

c)

kompetentās veterinārās iestādes un tās kontroles dienestu organizācija trešā valstī, šādu dienestu pilnvaras, uzraudzība, kādu veic attiecībā uz tiem, un to rīcībā esošie līdzekļi, to skaitā personāls un laboratoriju kapacitāte, lai efektīvi piemērotu valsts tiesību aktus;

d)

apliecinājumi, ko var izsniegt kompetentā trešās valsts veterinārā iestāde par atbilstību vai līdzvērtību ar attiecīgajiem Kopienā spēkā esošajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem;

e)

vai trešā valsts ir Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) locekle, regularitāte un ātrums, kādā trešā valsts sniedz informāciju par tās teritorijā konstatētajām dzīvnieku infekcijas vai lipīgām slimībām, jo īpaši slimībām, ko minējusi OIE un kas uzskaitītas šīs direktīvas I pielikumā;

f)

trešās valsts dotās garantijas tieši informēt Komisiju un dalībvalstis:

i)

24 stundu laikā par I pielikumā norādīto zirgu dzimtas dzīvnieku infekcijas slimību parādīšanās apstiprināšanu un par visām ar šīm slimībām saistītajām vakcinācijas politikas izmaiņām;

ii)

pietiekami savlaicīgi par visām valsts sanitāro noteikumu paredzētajām izmaiņām, kas attiecas uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, jo īpaši zirgu dzimtas dzīvnieku importu;

iii)

regulāri par tās teritorijas dzīvnieku veselības stāvokli attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem;

g)

līdzšinējā dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku importēšanas pieredze no trešās valsts un veikto importa pārbaužu rezultāti;

h)

Kopienas trešā valstī veikto inspekciju un/vai revīziju rezultāti, jo īpaši kompetento iestāžu pārbaužu rezultāti vai, ja Kopiena to pieprasa, trešās valsts kompetentās iestādes sagatavots pārskats par pašu veiktajām inspekcijām;

i)

trešā valstī spēkā esošie noteikumi par dzīvnieku infekcijas vai lipīgo slimību profilaksi un kontroli un to īstenošana, arī noteikumi par zirgu dzimtas dzīvnieku importu no citām trešām valstīm.

3.   Komisija nodrošina, ka to sarakstu jaunākās versijas, kuri sastādīti vai grozīti saskaņā ar 1. punktu, ir pieejamas sabiedrībai.

Šo sarakstu var apvienot ar citiem sarakstiem, kas sastādīti dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, un tajos var iekļaut arī veterināro sertifikātu paraugus.

4.   Saskaņā ar 21. panta 2. punktā noteikto procedūru nosaka īpašus importa noteikumus katrai trešai valstij vai trešo valstu grupai, ņemot vērā zirgu dzimtas dzīvnieku veselības stāvokli attiecīgajā trešā valstī vai valstīs.

5.   Sīki izstrādātus noteikumus par 1. līdz 4. punkta piemērošanu un kritērijus trešo valstu vai trešo valstu daļu iekļaušanai 1. punktā paredzētajos sarakstos var pieņemt saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants

1.   Zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt no tādām trešām valstīm, kas:

a)

ir brīvas no Āfrikas zirgu mēra;

b)

jau divus gadus ir brīvas no Venecuēlas zirgu encefalomielīta (VEE);

c)

jau sešus mēnešus ir brīvas no vaislas sērgas un zirgu ļaunajiem ienāšiem.

2.   Saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību var nolemt:

a)

ka šā panta 1. punkts attiecas tikai uz kādas trešās valsts apgabalu.

Gadījumā, ja prasības attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri piemēro reģionāli, jāievēro vismaz pasākumi, kas noteikti 5. panta 2. un 5. punktā;

b)

pieprasīt papildu garantijas attiecībā uz slimībām, kādu nav Kopienā.

14. pants

Zirgu dzimtas dzīvniekiem pirms to iekraušanas dienas vešanai uz galamērķa dalībvalsti bez pārtraukuma jāatrodas trešās valsts teritorijā vai trešās valsts apgabalā, vai reģionalizācijas gadījumā apgabalā, kas noteikts saskaņā ar 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tādu laiku, kas jānosaka lēmumos, kuri jāpieņem saskaņā ar 15. pantu.

Tiem jābūt no saimniecības, kas ir veterinārā uzraudzībā.

15. pants

Zirgu dzimtas dzīvniekus no trešās valsts vai no trešās valsts apgabala, kā noteikts saskaņā ar 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 12. panta 1. punktu, atļauj ievest vienīgi tad, ja zirgu dzimtas dzīvnieki papildus 13. panta prasībām:

a)

atbilst tām dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecībā uz minētajām sugām, zirgu dzimtas dzīvnieku kategorijām pieņemtas saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku importu no šīs valsts.

Atskaites pamats, nosakot šo dzīvnieku veselības prasības, ir 4. un 5. pantā noteiktie standarti; un

b)

tādas trešās valsts gadījumā, kas nav brīva no vezikulārā stomatīta vai vīrusarterīta vismaz sešus mēnešus, zirgu dzimtas dzīvniekiem jāatbilst šādām prasībām:

i)

tiem jābūt no tādas saimniecības, kas ir brīva no vezikulārā stomatīta vismaz sešus mēnešus, un tiem pirms nosūtīšanas veiktā seroloģiskā pārbaudē jābūt negatīvai reakcijai;

ii)

vīrusarterīta gadījumā vīriešu dzimuma zirgu dzimtas dzīvniekiem, neierobežojot 19. panta b) punktu, jābūt negatīvai reakcijai seroloģiskā testā vai vīrusu izolācijas testā, vai kādā citā testā, kas ir atzīts saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību un kas garantētu, ka nav vīrusu.

Saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību un pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinuma var noteikt tās vīriešu dzimuma zirgu dzimtas dzīvnieku kategorijas, uz kurām attiecas šī prasība.

16. pants

1.   Zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt identificētiem saskaņā ar 4. panta 4. punktu, un tiem jābūt veterinārajam sertifikātam, ko sastādījis eksportētājas trešās valsts pilnvarots veterinārārsts. Šim veterinārajam sertifikātam:

a)

jābūt izsniegtam dienā, kad dzīvniekus iekrauj nosūtīšanai uz galamērķa dalībvalsti, vai, reģistrētu zirgu gadījumā, pēdējā darbdienā pirms iekraušanas;

b)

jābūt sastādītam vismaz vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur veic importa pārbaudi;

c)

jābūt oriģinālā pievienotam dzīvnieku sūtījumam;

d)

jāapliecina, ka dzīvnieki atbilst šīs direktīvas prasībām un prasībām, kas noteiktas, pildot šo direktīvu attiecībā uz ievešanu no trešām valstīm;

e)

jābūt uz vienas lapas;

f)

jābūt izrakstītam vienam saņēmējam vai, kaušanai paredzētu dzīvnieku gadījumā, sūtījumam ar nosacījumu, ka dzīvniekus pareizi marķē un identificē.

Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, ja tās izmanto šo iespēju.

2.   Veterinārajam sertifikātam jābūt veidotam atbilstīgi paraugam, kas noteikts saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību.

17. pants

1.   Uzreiz pēc kaušanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanas galamērķa dalībvalstī tos tieši vai ar šķirošanas centra, kas minēts 7. pantā, starpniecību nogādā kautuvē un saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām nokauj tādā laikā, kāds noteikts lēmumos, kas jāpieņem saskaņā ar 15. pantu.

2.   Neierobežojot īpašus nosacījumus, ko var pieņemt saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz dzīvnieku veselību, var norādīt kautuvi, uz kuru jānogādā šādi zirgu dzimtas dzīvnieki.

18. pants

Dalībvalstu veterinārie eksperti un Komisija veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, vai praksē piemēro šīs direktīvas un konkrēti 12. panta 2. punkta noteikumus.

Ja pārbaudēs, kas veiktas atbilstīgi šim pantam, atklāj nopietnus faktus, kas liecina par sliktu atzītas saimniecības darbību, Komisija tūlīt informē dalībvalstis un tad pieņem lēmumu, paredzot apturēt apstiprinājumu. Galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto kārtību.

Komisija pēc dalībvalstu priekšlikuma norīko dalībvalstu ekspertus, kam uztic šīs pārbaudes.

Šīs pārbaudes veic Kopienas vārdā, un Kopiena uzņemas visas ar tām saistītās izmaksas.

Šo pārbaužu biežumu un kārtību nosaka saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību.

19. pants

Saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību:

a)

var nolemt, ka importam no trešās valsts vai no trešās valsts apgabala jāaprobežojas ar noteiktām zirgu dzimtas dzīvnieku sugām vai kategorijām;

b)

neatkarīgi no 15. panta paredz īpašus nosacījumus reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku vai īpašam lietojumam paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanai uz laiku Kopienas teritorijā vai to ievešanai atpakaļ Kopienas teritorijā pēc izvešanas uz laiku;

c)

noteic, kā ievešanu uz laiku pārvērš par pastāvīgu ievešanu;

d)

vienai vai vairākām I pielikumā minētajām zirgu dzimtas dzīvnieku slimībām var izraudzīties Kopienas references laboratoriju un jāparedz funkcijas, uzdevumi un procedūras, kas attiecas uz sadarbību ar laboratorijām, kas dalībvalstīs atbild par zirgu dzimtas dzīvnieku infekcijas slimību diagnosticēšanu.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto kārtību groza I līdz IV pielikumu.

21. pants

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar 58. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (10).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir 15 dienas

22. pants

Direktīvu 90/426/EEK, kā tā grozīta ar aktiem, kā izklāstīts V pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts V pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VI pielikumā.

23. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. O. LITTORIN

(1)  2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.

(3)  Sk. V pielikuma A daļu.

(4)  OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.

(5)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.

(8)  OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp.

(9)  OV L 121, 29.7.1964., 1977. lpp.

(10)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

I PIELIKUMS

OBLIGĀTI ZIŅOJAMĀS SLIMĪBAS

Obligāti jāziņo par šādām slimībām:

—

vaislas sērga,

—

zirgu ļaunie ienāši,

—

zirgu encefalomielīts (visu veidu, ieskaitot VEE),

—

infekciozā anēmija,

—

trakumsērga,

—

Sibīrijas mēris,

—

Āfrikas zirgu mēris,

—

vezikulārais stomatīts.

II PIELIKUMS

PARAUGS

VETERINĀRĀ IZZIŅA  (1)

Pase Nr. …

Es, apakšā parakstījies, apliecinu (2), ka iepriekšminētais zirgu dzimtas dzīvnieks atbilst šādām prasībām:

a)

to šodien pārbaudīja un tam nekonstatēja nekādas klīniskas slimības pazīmes;

b)

tas nav paredzētas nokaušanai saskaņā ar infekcijas vai lipīgo slimību apkarošanas valsts programmu;

c)

—

tas nav no tādas dalībvalsts vai tās apgabala, uz kuru attiecas ierobežojumi sakarā ar Āfrikas zirgu mēri, vai arī

tas ir no tādas dalībvalsts vai tās apgabala, kam tika noteikts aizliegums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, un tam ar apmierinošiem rezultātiem ir veikti Direktīvas 2009/156/EK 5. panta 5. punktā paredzētie testi … karantīnas punktā laikā no … līdz … (3),

—

tas nav vakcinēts pret Āfrikas zirgu mēri vai arī

tas ir vakcinēts pret Āfrikas zirgu mēri … (datums) (3)  (4);

d)

tas nav no iegūts no tādas saimniecības, kam ticis noteikts aizliegums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, kā arī tam nav bijusi saskare ar zirgu dzimtas dzīvniekiem no tādas saimniecības, kam ticis noteikts aizliegums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ:

—

attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie ir nonākuši saskarē ar vaislas sērgu, – sešu mēnešu laikā kopš pēdējā faktiskā vai iespējamā kontakta ar slimu dzīvnieku. Tomēr gadījumā, ja tas ir ērzelis, aizliegums ir piemērojams, līdz dzīvnieku kastrē,

—

zirgu ļauno ienāšu vai zirgu encefalomelīta gadījumā – sešu mēnešu laikā kopš dienas, kad nokauj zirgu dzimtas dzīvniekus, ko skārusi šī slimība,

—

zirgu infekciozās anēmijas gadījumā – sešu mēnešu laikā kopš dienas, kad nokauj zirgu dzimtas dzīvniekus, ko skārusi šī slimība,

—

sešu mēnešu laikā kopš pēdējā vezikulārā stomatīta gadījuma,

—

viena mēneša laikā kopš pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma,

—

15 dienu laikā kopš pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma,

—

ja visi pret šo slimību uzņēmīgās sugas dzīvnieki, kas atrodas saimniecībā, ir nokauti un telpas dezinficētas, aizlieguma periods ir 30 dienas, sākot no dienas, kas iznīcināti dzīvnieki un dezinficētas telpas, izņemot Sibīrijas mēra gadījumā, kur aizlieguma periods ir 15 dienas;

e)

pēc manā rīcībā esošajām ziņām, tam nav bijusi saskare ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas slimo ar infekcijas vai lipīgām slimībām, 15 dienu laikā pirms šīs deklarācijas;

f)

pārbaudes laikā tas bija derīgs pārvadāšanai paredzētajā braucienā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumiem (5).

Datums

Vieta

Valsts pilnvarotā veterinārārsta zīmogs un paraksts (6)

 

 

 

(1)  Šī izziņa nav vajadzīga, ja pastāv divpusēja vienošanās saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 6. pantu.

(2)  Izziņa derīga 10 dienas.

(3)  Nevajadzīgo svītrot.

(4)  Vakcinēšanas datums jāieraksta pasē.

(5)  Šis paziņojums neatbrīvo pārvadātājus no viņu saistībām saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz pārvadājamo dzīvnieku piemērotību.

(6)  Vārds un uzvārds ar drukātiem burtiem lielajiem burtiem un ieņemamais amats.

III PIELIKUMS

PARAUGS

VETERINĀRAIS SERTIFIKĀTS

Tirdzniecībai starp dalībvalstīm

ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKI

Image

Image

Image

IV PIELIKUMS

ĀFRIKAS ZIRGU MĒRIS

DIAGNOSTIKA

Reaģentus turpmāk aprakstītajiem fermentu imūnosorbcijas testiem (ELISA) var saņemt no Eiropas Kopienas References laboratorijas vai OIE Āfrikas zirgu mēra references laboratorijām.

1.   KONKURENCES ELISA TESTS ĀFRIKAS ZIRGU MĒRA VĪRUSA (AHSV) ANTIVIELU ATKLĀŠANAI (OBLIGĀTAIS TESTS)

Konkurences ELISA testu izmanto, lai atklātu specifiskas AHSV antivielas zirgu dzimtas sugu serumos. Jūrascūciņu plaša spektra poliklonāls imūnserums pret AHSV (turpmāk “jūrascūciņu imūnserums”) ir specifisks serogrupai un ļauj atklāt visus zināmos AHS vīrusa serotipus.

Testa pamatā ir princips, ka testa seruma paraugs pārtrauc reakciju starp AHSV antigēnu un jūrascūciņu imūnserumu. AHSV antivielas testa seruma paraugā konkurē ar antivielām jūrascūciņu imūnserumā, tā rezultātā pavājinās sagaidāmā krāsas reakciju (pēc enzīma marķētas antivielas pret jūrascūciņu un substrāta pievienošanas). Serumus var testēt vienkāršā atšķaidījumā kā 1 pret 5 (krāsu reakcijas metode) vai var titrēt (seruma titrēšanas metode), lai norādītu atšķaidījuma beigu punktus. Inhibīcijas vērtības, kas augstākas par 50 %, var uzskatīt par pozitīvām.

Šeit aprakstīto testa protokolu lieto reģionālajā references laboratorijā attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri Pirbraitā, Apvienotajā Karalistē.

1.1.   Testa metode

1.1.1.   Plākšņu sagatavošana

1.1.1.1.

ELISA testa plāksnes pārklāj ar AHSV antigēnu, kas ekstrahēts no inficētajām šūnu kultūrām un izšķīdināts karbonāta/bikarbonāta bufervielā, pH 9,6. ELISA testa plāksnes atstāj pa nakti inkubēties 4 °C temperatūrā.

1.1.1.2.

Plāksnes mazgā trīs reizes, ar fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS) no pH 7,2 līdz pH 7,4 uzpludinot un iztukšojot iedobes, un nosusina uz higroskopiska papīra.

1.1.2.   Kontroliedobes

1.1.2.1.

Pozitīvos kontrolserumus titrē divkārša atšķaidījuma virknēs 1. ailē, no 1 pret 5 līdz 1 pret 640, bloķējošā buferšķīdumā (PBS, kas satur 0,05 % (V/V) Tween-20, 5,0 % (m/V) sausā vājpiena (Cadbury’s Marvel TM) un 1 % (V/V) pieaugušu liellopu seruma), iegūstot galīgo tilpumu 50 μl/iedobe.

1.1.2.2.

Pievieno 50 μl negatīvā kontrolseruma atšķaidījumā 1 pret 5 (10 μl seruma + 40 μl blokējošā buferšķīduma) A un B iedobēm 2. ailē.

1.1.2.3.

Pievieno 100 μl/iedobe bloķējošā buferšķīduma C un D iedobēm 2. ailē (tukšā analīze).

1.1.2.4.

Pievieno 50 μl bloķējošā buferšķīduma E, F, G un H iedobēm 2. ailē (jūrascūciņu kontrole).

1.1.3.   Krāsu reakcijas metode

1.1.3.1.

Katru testa serumu atšķaidījumā 1 pret 5 bloķējošā buferšķīdumā pievieno dubultajām iedobēm 3. līdz 12. ailē (10 μl seruma + 40 μl bloķējošā buferšķīduma).

vai

1.1.4.   Seruma titrēšanas metode

1.1.4.1.

Sagatavo katra testa parauga divkārša atšķaidījuma virknes (no 1 pret 5 līdz 1 pret 640) bloķējošā buferšķīdumā astoņās iedobēs vienkāršajās ailēs (no 3. līdz 12.).

pēc tam

1.1.5.   Pievieno 50 μl jūrascūciņu imūnserumu, kas iepriekš izšķīdināts bloķējošos buferšķīdumos, visām iedobēm, izņemot ELISA testa plāksnes tukšās analīzes iedobes (tagad visās iedobēs ir galīgais tilpums 100 μl).

1.1.5.1.

Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā.

1.1.5.2.

Plāksnes mazgā trīs reizes un nosusina tāpat kā iepriekš.

1.1.5.3.

Pievieno 50 μl trušu pretjūrascūciņu mārrutku peroksidāzes (HRP) konjugāta, kas iepriekš izšķīdināts bloķējošā buferšķīdumā, katrai iedobei.

1.1.5.4.

Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā orbitālajā kratītājā.

1.1.5.5.

Plāksnes mazgā trīs reizes un nosusina tāpat kā iepriekš.

1.1.6.   Hromogēns

Pagatavo hromogēna OPD (OPD = ortofenildiamīns) šķīdumu saskaņā ar ražotāja instrukcijām (0,4 mg/ml sterilā destilētā ūdenī) tieši pirms izmantošanas. Pievieno substrātu (ūdeņraža peroksīds = H2O2), lai iegūtu galīgo koncentrāciju 0,05 % (V/V) (1 pret 2 000 no 30 % H2O2 šķīduma). Pievieno 50 μl OPD šķīduma katrai iedobei un atstāj stendā 10 minūtes istabas temperatūrā. Reakciju aptur, pievienojot 50 μl/iedobe 1 M sērskābes (H2SO4).

1.1.7.   Nolasīšana

Nolasījumu veic spektrofotometriski pie 492 nm.

1.2.   Rezultātu izteikšana

1.2.1.

Izmantojot programmatūru, izdrukā optiskā blīvuma (OB) vērtības un procentuālo inhibīciju (PI) attiecībā uz testa un kontroles serumiem, pamatojot ar vidējo vērtību, kas reģistrēta četrām jūrascūciņu kontroles iedobēm. Datus, kas izteikti OB un PI vērtību veidā, izmanto, lai noteiktu, vai tests izpildīts pieļaujamās robežās. Augšējās kontrolrobežas (UCL) un apakšējās kontrolrobežas (LCL) attiecībā uz jūrascūciņu kontroli atrodas attiecīgi starp OB vērtībām 1,4 un 0,4. Beigu punkta titram pozitīvai kontrolei, kas pamatota ar 50 % PI, jābūt 1 pret 240 (diapazonā no 1 pret 120 līdz 1 pret 480). Plāksne, kas neatbilst minētajiem kritērijiem, ir jāizbrāķē. Tomēr, ja pozitīvas kontroles seruma titrs ir lielāks par 1 pret 480 un testa paraugi joprojām ir negatīvi, tad negatīvos testa paraugus var pieņemt.

Dubultajās negatīvās kontroles serumu iedobēs un dubultajās tukšās analīzes iedobēs reģistrētajām PI vērtībām jābūt attiecīgi starp + 25 % un – 25 % un starp + 95 % un + 105 %. Neiekļaušanās šajās robežās nepadara plāksni par nederīgu, bet norāda uz fona krāsojuma veidošanos.

1.2.2.

Diagnostikas slieksnis (izslēgšanas vērtība) testa serumiem ir 50 % (PI 50 %). Paraugus, kam reģistrētās PI vērtības pārsniedz 50 %, reģistrē kā pozitīvus. Paraugus, kam reģistrētās PI vērtības ir zemākas par 50 %, reģistrē kā negatīvus.

Paraugus, kam reģistrētās PI vērtības attiecībā uz dubultajām iedobēm atrodas abpus slieksnim, uzskata par šaubīgiem. Šādus paraugus var atkārtoti testēt pēc krāsu reakcijas un titrējot. Arī pozitīvus paraugus var titrēt, lai varētu norādīt uz pozitīvā rezultāta pakāpi.

Krāsu reakcijas shēma

 

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

 

+ve cont.

 

Testa serumi

A

1:5

–ve cont.

31

32

33

34

35

36

37

38

39

40

B

1:10

–ve cont.

31

32

33

34

35

36

37

38

39

40

C

1:20

Tukšā analīze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D

1:40

Tukšā analīze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E

1:80

GP cont.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F

1:160

GP cont.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G

1:320

GP cont.

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

H

1:640

GP cont.

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

–ve cont.

=

negatīva kontrole.

+ve cont.

=

pozitīva kontrole.

GP cont.

=

jūrascūciņu kontrole.


Testa serumi

 

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

 

+ve cont.

 

Testa serumi

A

1:5

–ve cont.

1:5

 

 

 

 

 

 

 

 

1:5

B

1:10

–ve cont.

1:10

 

 

 

 

 

 

 

 

1:10

C

1:20

Tukšā analīze

1:20

 

 

 

 

 

 

 

 

1:20

D

1:40

Tukšā analīze

1:40

 

 

 

 

 

 

 

 

1:40

E

1:80

GP cont.

1:80

 

 

 

 

 

 

 

 

1:80

F

1:160

GP cont.

1:160

 

 

 

 

 

 

 

 

1:160

G

1:320

GP cont.

1:320

 

 

 

 

 

 

 

 

1:320

H

1:640

GP cont.

1:640

 

 

 

 

 

 

 

 

1:640

–ve cont.

=

negatīva kontrole.

+ve cont.

=

pozitīva kontrole.

GP cont.

=

jūrascūciņu kontrole.

2.   NETIEŠAIS ELISA TESTS ĀFRIKAS ZIRGU MĒRA VĪRUSA (AHSV) ANTIVIELU ATKLĀŠANAI (OBLIGĀTAIS TESTS)

Šeit aprakstītais tests ir saskaņā ar testa aprakstu OIE Diagnostikas testu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas 2000. gada ceturtā izdevuma 2.1.11. nodaļā.

Rekombinētu VP7 proteīnu izmanto par antigēnu AHS vīrusa antivielu noteikšanai ar augstu jutības un specifiskuma indeksu. Citas priekšrocības ir tās, ka tas ir stabils un nav inficējošs.

2.1.   Testa metode

2.1.1.   Cietā fāze

2.1.1.1.

ELISA testa plāksnes pārklāj ar rekombinētu AHSV-4 VP7, kas izšķīdināts karbonāta/bikarbonāta bufervielā, pH 9,6. Plāksnes atstāj pa nakti inkubēties 4 °C temperatūrā.

2.1.1.2.

Plāksnes piecas reizes mazgā ar destilētu ūdeni, kas satur 0,01 % (V/V) Tween 20 (mazgāšanas šķīdumu). Viegli uzsit pa plāksnēm virs absorbējoša materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.

2.1.1.3.

Plāksnes bloķē ar fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS) + 5 % (m/V) vājpiens (Nestlé Dry Skim Milk TM), 200 μl/iedobe, vienu stundu 37 °C temperatūrā.

2.1.1.4.

Atbrīvojas no bloķējošā šķīduma un viegli uzsit pa plāksnēm virs absorbējoša materiāla.

2.1.2.   Testa paraugi

2.1.2.1.

Testējamos seruma paraugus un pozitīvos un negatīvos kontrolserumus proporcijā 1 pret 25 izšķīdina PBS + 5 % (m/V) vājpiens + 0,05 % (V/V) Tween 20, 100 μl uz iedobi. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

Lai veiktu titrēšanu, sagatavo divkārša atšķaidījuma virknes no 1 pret 25 (100 μl/iedobe), viens serums attiecībā uz vienu plāksnes aili, un tāpat rīkojas ar pozitīvajām un negatīvajām kontrolēm. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

2.1.2.2.

Plāksnes nomazgā, kā aprakstīts 2.1.1.2. punktā.

2.1.3.   Konjugāts

2.1.3.1.

Izdala 100 μl/iedobe mārrutku peroksidāzes (HRP) pretzirgu gammaglobulīna konjugāta, kas izšķīdināts PBS + 5 % piena + 0,05 % Tween 20, pH 7,2. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

2.1.3.2.

Plāksnes nomazgā, kā aprakstīts 2.1.1.2. punktā.

2.1.4.   Hromogēns/substrāts

2.1.4.1.

Pievieno 200 μl/iedobe hromogēna/substrāta šķīduma (10 ml 80,6 mM DMAB (dimetilaminobenzaldehīds) + 10 ml 1,56 mM MBTH (3-metil-2-benzotiazolīnhidrazona hidrohlorīds) + 5 μl H2O2).

Krāsas veidošanos aptur, apmēram pēc 5 līdz 10 minūtēm (pirms sāk iekrāsoties negatīvā kontrole) pievienojot 50 μl 3N H2SO4.

Var izmantot arī citus hromogēnus, kā, piemēram, ABTS (2,2’-azino-bis-[3-etilbenzotiazolīn-6-sulfoskābe]), TMB (tetrametilbenzidīns) vai OPD (ortofenildiamīns).

2.1.4.2.

Veic plākšņu nolasījumus pie 600 nm (vai 620 nm).

2.2.   Rezultātu interpretācija

2.2.1.

Aprēķina izslēgšanas vērtību, pieskaitot negatīvās kontroles vērtībai 0,6 (0,6 ir standartnovirze, kādu iegūst 30 negatīvu serumu grupā).

2.2.2.

Testa paraugi, kas uzrāda zemākas absorbcijas vērtības nekā izslēgšanas vērtība, uzskatāmi par negatīviem.

2.2.3.

Testa paraugi, kas uzrāda lielākas absorbcijas vērtības nekā izslēgšanas vērtība + 0,15, uzskatāmi par pozitīviem.

2.2.4.

Testa paraugi, kuru uzrādītās absorbcijas vērtības atrodas vidus posmā, ir šaubīgi, un rezultāta apstiprināšanai jālieto otra metode.

3.   BLOĶĒJOŠAIS ELISA TESTS ĀFRIKAS ZIRGU MĒRA VĪRUSA (AHSV) ANTIVIELU ATKLĀŠANAI (OBLIGĀTAIS TESTS)

Bloķējošais ELISA tests ir izstrādāts tā, lai atklātu specifiskās AHSV antivielas uzņēmīgu sugu serumos. VP7 ir lielākais antigēnais AHSV vīrusu proteīns, un tas saglabājas deviņos serotipos. Tā kā arī monoklonālā antiviela (Mab) ir vērsta pret VP7, pārbaudei piemīt augsta jutības un specifiskuma pakāpe. Turklāt rekombinētais VP7 antigēns ir pilnīgi nekaitīgs un tādēļ garantē augstu drošības pakāpi.

Testa pamatā ir princips, ka ar to pārtrauc reakciju starp rekombinēto VP7 kā antigēnu, kas piesaistīts ELISA testa plāksnei, un VP7 specifisko konjugēto Mab. Antiviela testa serumos bloķē reakciju starp antigēnu un Mab, kā rezultātā vājinās krāsas reakcija.

Šeit aprakstīto testu veic Eiropas Kopienas References laboratorijā attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri Alhetē, Spānijā.

3.1.   Testa metode

3.1.1.   ELISA testa plāksnes

3.1.1.1.

ELISA testa plāksnes pārklāj ar rekombinētu AHSV-4 VP7, kas izšķīdināts karbonāta/bikarbonāta bufervielā, pH 9,6. Plāksnes atstāj pa nakti inkubēties 4 °C temperatūrā.

3.1.1.2.

Plāksnes piecas reizes mazgā ar fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS), kas satur 0,05 % (V/V) Tween 20 (PBST).

3.1.1.3.

Plāksni stabilizē, apstrādājot ar stabilizējošu šķīdumu (lai varētu ilgstoši uzglabāt 4 °C temperatūrā, nezaudējot aktivitāti), un nosusina uz higroskopiska materiāla.

3.1.2.   Testa paraugi un kontroles

3.1.2.1.

:

Skrīningam

:

tieši uz plāksnes testa serumus un kontroles atšķaida PBST 1 pret 10, iegūstot galīgo tilpumu 100 μl/iedobe. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

3.1.2.2.

:

Titrēšanai

:

sagatavo testa serumu un pozitīvo kontroļu divkārša atšķaidījuma virknes (100 μl/iedobe) no 1 pret 10 līdz 1 pret 1 280 astoņās iedobēs. Negatīvo kontroli testē atšķaidījumā 1 pret 10.

3.1.3.   Konjugāts

Pievieno 50 μl/iedobe iepriekš izšķīdināta mārrutku peroksidāzes (HRP) Mab (VP7 specifiskās monoklonālās antivielas) konjugāta katrai iedobei un viegli samaisa, lai nodrošinātu viendabīgumu. Inkubē 30 minūtes 37 °C temperatūrā.

3.1.4.   Plāksnes piecas reizes mazgā ar PBST un nosusina, kā iepriekš norādīts.

3.1.5.   Hromogēns/substrāts

Pievieno 100 μl/iedobe hromogēna/substrāta šķīduma (1 ml ABTS (2,2’-azino-bis-[3-etilbenzotiazolīn-6-sulfoskābe]) 5 mg/ml + 9 ml substrāta bufervielas (0,1 M fosfāta-citrāta buferšķīduma ar pH 4, kas satur 0,03 % H2O2)) un inkubē 10 minūtes istabas temperatūrā. Krāsas veidošanos aptur, pievienojot 100 μl/iedobe 2 % (m/V) SDS (nātrija dodecilsulfāts).

3.1.6.   Nolasīšana

Nolasījumu veic pie 405 nm ELISA testa nolasītājā.

3.2.   Rezultātu interpretācija

3.2.1.   Analīzes izvērtējums

Tests ir derīgs, ja negatīvās kontroles (NC) optiskais blīvums (OB) ir lielāks par 1,0 un pozitīvās kontroles (PC) OB ir mazāks par 0,2.

3.2.2.   Izslēgšanas vērtības aprēķināšana

Pozitīvā izslēgšanas vērtība

=

NC – [(NC – PC) × 0,3]

Negatīvā izslēgšanas vērtība

=

NC – [(NC – PC) × 0,2]

kur NC ir negatīvās kontroles OB un PC ir pozitīvās kontroles OB.

3.2.3.   Rezultātu interpretācija

Paraugi, kuru OB ir mazāks par pozitīvo izslēgšanas vērtību, ir uzskatāmi par pozitīviem attiecībā uz AHSV antivielām.

Paraugi, kuru OB ir lielāks par negatīvo izslēgšanas vērtību, ir uzskatāmi par negatīviem attiecībā uz AHSV antivielām.

Paraugi, kuru OB lielums atrodas starp šīm abām vērtībām, uzskatāmi par šaubīgiem, un dzīvniekiem vēlreiz jānoņem paraugi pēc divām līdz trim nedēļām.

V PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu

(minēti 22. pantā)

Padomes Direktīva 90/426/EEK

(OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.)

 

Padomes Direktīva 90/425/EEK

(OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.)

tikai 15. panta 3. punkts

Padomes Direktīva 91/496/EEK

(OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.)

tikai atsauce uz Direktīvu 90/426/EEK 26. panta 2. punktā

Komisijas Lēmums 92/130/EEK

(OV L 47, 22.2.1992., 26. lpp.)

 

Padomes Direktīva 92/36/EEK

(OV L 157, 10.6.1992., 28. lpp.)

tikai 1. pants

V.E.I.A.3. punkts I pielikumā 1994. gada Pievienošanas aktā

(OV C 241, 29.8.1994., 132. lpp.)

 

Komisijas Lēmums 2001/298/EK

(OV L 102, 12.4.2001., 63. lpp.)

tikai atsauce uz Direktīvu 90/426/EEK 1. panta 1. punktā un I pielikuma 2. punktā

Komisijas Lēmums 2002/160/EK

(OV L 53, 23.2.2002., 37. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 806/2003

(OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.)

tikai III pielikuma 10. punkts

6.B.I.16. punkts II pielikumā 2003. gada Pievienošanas aktā

(OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.)

 

Padomes Direktīva 2004/68/EK

(OV L 139, 30.4.2004., 321. lpp.).

tikai 15. pants

Padomes Direktīva 2006/104/EK

(OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

tikai pielikuma I.2. punkts

Padomes Direktīva 2008/73/EK

(OV L 219, 14.8.2008., 40. lpp.).

tikai 7. pants

B   DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 22. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

90/426/EK

1992. gada 1. janvāris

90/425/EEK

1992. gada 1. jūlijs

91/496/EEK

1992. gada 1. jūlijs

92/36/EEK

1992. gada 31. decembris

2004/68/EK

2005. gada 19. novembris

2006/104/EK

2007. gada 1. janvāris

2008/73/EK

2010. gada 1. janvāris

VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 90/426/EK

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. panta a) un b) punkts

2. panta a) un b) punkts

2. panta c) punkts

2. panta c) punkta i) un ii) apakšpunkts

2. panta d) līdz i) punkts

2. panta d) līdz i) punkts

3. pants

3. pants

4. panta 1., 2. un 3. punkts

4. panta 1., 2. un 3. punkts

4. panta 4. punkta i) un ii) apakšpunkts

4. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts

4. panta 5. punkta a) apakšpunkta pirmais līdz sestais ievilkums

4. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) punkts

4. panta 5. punkta b) apakšpunkts

4. panta 5. punkta b) apakšpunkts

4. panta 6. punkta pirmās daļas pirmais līdz astotais ievilkums

4. panta 6. punkta pirmās daļas a) līdz h) punkts

4. panta 6. punkta otrā un trešā daļa

4. panta 6. punkta otrā un trešā daļa

5. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 2. punkta a) apakšpunkts

5. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts

5. panta 2. punkta b) apakšpunkts

5. panta 2. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunkts

5. panta 2. punkta c) apakšpunkts

5. panta 3. punkts

5. panta 2. punkta d) apakšpunkts

5. panta 4. punkts

5. panta 3. punkts a) un b) apakšpunkts

5. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkts

5. panta 3. punkta c) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums

5. panta 5. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas i) un ii) punkts

5. panta 3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pēdējais teikums

5. panta 5. punkta c) apakšpunkta otrā daļa

5. panta 3. punkta d) un e) apakšpunkts

5. panta 5) punkta d) un e) apakšpunkts

6. pants

6. pants

7. pants

7. pants

8. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

8. panta 1. punkta otrā daļa

8. panta 2. punkts

8. panta 2. punkts

8. panta 3. punkts

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. panta 1. punkts

11. pants

11. panta 2. punkts

—

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. pants

14. pants

15. pants

15. pants

16. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts

16. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts

16. panta 1. punkta pēdējais teikums

—

16. panta 2. punkts

16. panta 2. punkts

17. pants

18. pants

18. pants

17. pants

19. panta i) līdz iv) punkts

19. panta a) līdz d) punkts

22. pants

—

23. pants

20. pants

24. panta 1. un 2. punkts

21. panta 1. un 2. punkts

24. panta 3. punkts

—

25. panta 1. un 2. punkts

21. panta 1. un 3. punkts

26. pants

—

27. pants

—

—

22. pants

—

23. pants

28. pants

24. pants

A pielikums

I pielikums

B pielikums

II pielikums

C pielikums

III pielikums

D pielikums

IV pielikums

—

V pielikums

—

VI pielikums