7.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/17

(1)

Vienotā tirgus sekmīgai darbībai ir būtiska nozīme jaunu darba vietu radīšanā, izaugsmē un ekonomikas stabilitātes veicināšanā. Jo efektīvāks būs vienotais tirgus, jo labvēlīgāka būs uzņēmējdarbības vide, rosinot uzņēmumus veikt ieguldījumus un radīt jaunas darba vietas, un jo vairāk pieaugs patērētāju uzticība un pieprasījums. Tādēļ ekonomikas lejupslīdes apstākļos Eiropas ekonomikas atveseļošanas veicināšanā vienota tirgus sekmīgai darbībai ir izšķirīga loma.

(2)

Vienota tirgus sekmīgas darbības nodrošināšanā būtiska nozīme ir pareizi transponētiem, piemērotiem, ieviestiem, uzraudzītiem un pienācīgi saskaņotiem Kopienas noteikumiem, kuri ietekmē vienotā tirgus darbību (turpmāk tekstā – “vienotā tirgus noteikumi”).

(3)

Komisijas paziņojuma “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (turpmāk tekstā – “Vienotā tirgus pārskats”) (1) sagatavošanas konsultācijās un analīzē ir apzināta virkne nepilnību, kas rāda, ka vienotais tirgus vēl nedarbojas tik efektīvi, kā vajadzētu. Daudzās jomās un nozarēs jāiegulda papildu darbs. Iedzīvotāji un uzņēmēji bieži nespēj izmantot daudzās vienotā tirgus iespējas tāpēc, ka noteikumi netiek pienācīgi piemēroti un izpildīti.

(4)

Tādēļ Vienotā tirgus pārskatā Komisija ierosināja konkrētu pasākumu kopumu, lai iedzīvotāji un uzņēmēji arī turpmāk varētu gūt labumu, izmantojot vienotā tirgus ekonomiskās priekšrocības (2).

(5)

Dalībvalstu un Kopienas pasākumiem vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem. Vienotā tirgus sekmīgas darbības nodrošināšanā svarīga nozīme ir koordinētai rīcībai un sadarbībai – Komisijas un dalībvalstu partnerībā – ar kopīgu mērķi uzlabot vienotā tirgus noteikumu transponēšanu, piemērošanu un izpildi. Šā ieteikuma kontekstā partnerības pieeja pārsniedz sadarbību, kas jau ir izveidota vairākās vienotā tirgus politikas jomās. Saskaņā ar partnerības pieeju jāizveido un jāsaglabā ciešāka sadarbība dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju visās būtiskajās vienotā tirgus jomās. Tā nozīmē arī to, ka dalībvalstis uzņemas kopēju atbildību un tādējādi aktīvāku lomu vienotā tirgus pārvaldībā.

(6)

Vienotā tirgus pārskatā un jo īpaši turpmākajās diskusijās ar dalībvalstīm ir apzinātas dažas jomas, kam ir izšķirīga nozīme vienotā tirgus sekmīgas darbības panākšanā, proti: koordinācijas nodrošināšana vienotā tirgus jautājumos; sadarbības uzlabošana dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju; vienotā tirgus noteikumu transponēšanas uzlabošana; tirgus un nozaru uzraudzība, lai apzinātu iespējamus tirgus darbības traucējumus; vienotā tirgus noteikumu piemērošanas uzlabošana; vienotā tirgus noteikumu izpildes stiprināšana un problēmu risināšanas veicināšana; valsts tiesību aktu regulāras novērtēšanas veicināšana un iedzīvotāju un uzņēmēju informēšana par viņu tiesībām vienotajā tirgū.

(7)

Šā ieteikuma pamatā lielā mērā ir risinājumi, ko dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas un kas šajās dalībvalstīs praksē ir izrādījušies veiksmīgi. Atkarībā no tā, kādi pasākumi attiecīgās dalībvalsts apstākļos būtu visefektīvākie, katra dalībvalsts var izvēlēties šā ieteikuma īstenošanai piemērotāko praksi, jo prakse un procedūras, kas ir efektīvas vienā dalībvalstī, citur var izrādīties mazāk efektīvas.

(8)

Pētījumos secināts, ka dalībvalstīm jāuzlabo iekšējā koordinācija vienotā tirgus jautājumos, jo patlaban kompetence ir sadrumstalota starp dažādām valsts iestādēm (3). Ņemot vērā to, ka vienotā tirgus noteikumu piemērošanā katrā dalībvalstī var būt iesaistītas ļoti dažādas valsts, reģionālās un vietējās iestādes, būtu jāuzlabo šo iestāžu sadarbības efektivitāte. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina un jāstiprina vienotā tirgus koordinācijas funkcija valsts pārvaldes iestādēs atkarībā no konkrētām valsts pārvaldes struktūrām un tradīcijām. Par šo funkciju atbildīgajām iestādēm būtu jāuztic kopējā atbildība par šā ieteikuma īstenošanas plānošanu, pārraudzību un vērtēšanu.

(9)

Cieša pārrobežu sadarbība to dalībvalstu iestāžu starpā, kuru kompetencē ir vienotā tirgus jautājumi, ļauj panākt savstarpēju uzticēšanos, un tai ir būtiska nozīme vienotā tirgus noteikumu pareizā piemērošanā. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Komisijas izveidoto pārrobežu tīklu un elektroniskās informācijas sistēmu (piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI), RAPEX  (4), RASFF  (5) vai Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkla) darbspēju, pieņemot atbilstīgus noteikumus, tostarp piešķirot līdzekļus.

(10)

Iekšējā tirgus progresa ziņojumi liecina, ka vēl jāuzlabo iekšējā tirgus direktīvu transponēšanas termiņu ievērošana un kvalitāte. Lai arī Komisijas 2004. gada 12. jūlija Ieteikums par to direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, kuras ietekmē iekšējo tirgu (6) (turpmāk tekstā – “Komisijas 2004. gada ieteikums”), kopumā ir īstenots un transponēšana tāpēc kļuvusi ievērojami raitāka, dažas šā ieteikuma daļas joprojām jāpiemēro efektīvāk. Šajā ieteikumā ir atgādināti un papildināti vēl īstenojamie Komisijas 2004. gada ieteikumā minētie pasākumi; šis ieteikums joprojām ir atsauces dokuments, kas jāizmanto par transponēšanu atbildīgajām dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Šā ieteikuma pamatā ir arī Komisijas paziņojums “Rezultātu Eiropa – Kopienas tiesību aktu piemērošana” (7) un Komisijas paziņojums “Lamfalisī procesa pārskats – pastiprināta uzraudzības konverģence” (8).

(11)

Tirgus jāuzrauga, lai apzinātu nozares, kurās tirgus patērētāju un uzņēmēju labā nedarbojas pienācīgi, un lai vienotā tirgus politikā pievērstu šīm jomām lielāku uzmanību. Tādēļ vienotā tirgus politikas izstrādē un uzraudzībā tirgus uzraudzībai būtu jākļūst par būtisku elementu (piemēram, izmantojot patēriņa tirgus progresa ziņojumu). Komisijas un dalībvalstu iestāžu sadarbība tirgus uzraudzības un datu apkopošanas darbā uzlabos valstu un Kopienas mērogā izmantojamo datu un analīzes kvalitāti un palīdzēs panākt vienprātību vienotā tirgus jautājumos. Dalībvalstis tiek aicinātas piedalīties Komisijas tirgus uzraudzības pasākumos un veikt līdzīgus pasākumus valsts mērogā, pielāgojot tos īpašām valsts vajadzībām.

(12)

Dažādos valstu pētījumos uzsvērta mācību nozīme, lai palīdzētu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa amatpersonām, tostarp tiesnešiem, pareizi transponēt, piemērot un izpildīt vienotā tirgus noteikumus. Šajā kontekstā ir būtiski nodrošināt, ka šos noteikumus un ietekmi uz Kopienas ārējo konkurētspēju kopumā vienmēr ņem vērā, izstrādājot valsts tiesību aktus. Mācību nozīmi apstiprina arī nesen veikts Eiropas Parlamenta pētījums un rezolūcija par valstu tiesnešu lomu un 2005. gada rezolūcija par konkurences tiesībām (9), kā arī nesen pieņemtā Padomes rezolūcija (10). Amatpersonas būtu jāizglīto arī par Kopienas tiesībām un jo īpaši par vienotā tirgus noteikumiem.

(13)

Vienotā tirgus noteikumu efektīva izpilde un atbilstīgi pasākumi, lai atrisinātu problēmas, ar ko saskaras iedzīvotāji un uzņēmēji, ir būtiski, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantot Līgumā garantēto brīvību priekšrocības. Pilnveidojot problēmu risināšanas jomā panākto sadarbību, jo īpaši ar SOLVIT  (11) starpniecību, dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu jāuzlabo problēmu risināšanas mehānismu spēja – vai nu ar valsts tiesu, vai ārpustiesas mehānismu palīdzību – nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību. Svarīgi ir novērst apstākļus, kas rada dažādās problēmas.

(14)

Regulāra valsts tiesību aktu uzraudzība un vērtēšana ir svarīga, jo ļauj pārbaudīt, cik efektīvi dalībvalstis piemēro vienotā tirgus noteikumus praksē, un apzināt tiesību aktus, kas varētu traucēt iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantot visas šo noteikumu priekšrocības. Šādi pasākumi visās dalībvalstīs būtu jāveic sistemātiskāk.

(15)

Nesenās Eirobarometra aptaujas (12) un Komisijas informācijas un problēmu risināšanas dienestiem adresēti lūgumi rāda, ka iedzīvotāji un uzņēmēji vairāk jāinformē par viņu tiesībām vienotajā tirgū, lai viņi spētu izmantot šīs tiesības praksē. Turklāt iedzīvotājiem un uzņēmējiem jādod iespēja saņemt ar šo tiesību īstenošanu saistītu palīdzību. Šajā nolūkā dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu un attiecīgos gadījumos sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm būtu jānodrošina praktiska informācija un padomi jautājumos, kas attiecas uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri vēlas dzīvot, mācīties, strādāt, dibināt uzņēmumus vai piedāvāt preces un pakalpojumus citās dalībvalstīs.

(16)

Šā ieteikuma pielikumā ir izklāstīti pasākumi, ko dalībvalstis varētu veikt, lai īstenotu šo ieteikumu, un sniegts dažās dalībvalstīs ieviesto praktisko risinājumu saraksts – šī prakse ir ieteikto pasākumu pamatā. Lai arī daži pasākumi sākotnēji varētu radīt izmaksas, jāsecina, ka tie varētu palīdzēt ietaupīt līdzekļus, piemēram, vienkāršojot valsts administratīvo praksi, un ilgtermiņā uzlabot vienotā tirgus darbību, tādējādi dodot labumu patērētājiem un uzņēmējiem.

(17)

Šā ieteikuma īstenošanas virzība būtu jāuzrauga Komisijas un dalībvalstu ciešā sadarbībā, tostarp apspriežoties – pamatojoties uz kritērijiem un rādītājiem – Iekšējā tirgus padomdevējā komitejā (IMAC). Lai Komisija četrus gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī varētu veikt tā īstenošanas rezultātu novērtējumu, dalībvalstīm trīs gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī būtu jāiesniedz Komisijai ziņojumi par ieteikuma īstenošanā veiktajiem pasākumiem,

1.

Nodrošināt un stiprināt vienotā tirgus koordinācijas funkciju, kas veicina efektīvu koordināciju iestādēs un starp iestādēm, kuras atbild par vienotā tirgus jautājumiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī un valsts pārvaldē ir atskaites punkts vienotā tirgus jautājumos.

2.

Sekmēt to administratīvo iestāžu aktīvu sadarbību, kuras dažādās dalībvalstīs atbild par vienotā tirgus jautājumiem, un sadarbību ar Komisiju, piešķirot pietiekamus līdzekļus.

3.

Veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu to direktīvu transponēšanu, kuras ietekmē vienoto tirgu.

4.

Atbalstīt Komisijas veikto tirgus uzraudzības darbu un ar to saistīto datu apkopošanu, aktīvi piedaloties Kopienas mēroga pasākumos un attiecīgos gadījumos apsverot līdzīgus valsts mēroga pasākumus.

5.

Nodrošināt, lai valsts iestādēm un amatpersonām būtu pietiekamas zināšanas par Kopienas tiesībām un jo īpaši par vienotā tirgus noteikumiem, lai tās varētu efektīvi piemērot vienotā tirgus noteikumus un vajadzības gadījumā ņemt vērā šādus noteikumus, sagatavojot un ieviešot jaunus tiesību aktus valsts mērogā.

6.

Atvieglot un veicināt ātru un efektīvu to problēmu risināšanu, ar kurām iedzīvotāji un uzņēmēji saskaras, īstenojot savas tiesības vienotajā tirgū, šajā nolūkā kopumā veicot pasākumus, lai uzlabotu vienotā tirgus noteikumu izpildi, un jo īpaši nodrošinot to, ka tiesnešiem ir pietiekamas zināšanas par Kopienas tiesībām, tostarp par vienotā tirgus noteikumiem, un pietiekamā mērā atbalstot problēmu risināšanas mehānismus.

7.

Regulāri vērtēt un novērtēt valsts tiesību aktus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību vienotā tirgus noteikumiem, un, to darot, regulāri pārskatīt piemērojamos izņēmumus un atkāpes, kas paredzētas spēkā esošajos vienotā tirgus noteikumos.

8.

Sniegt uzņēmējiem un iedzīvotājiem vairāk praktiskas informācijas par vienotā tirgus jautājumiem.

9.

Izvērtēt pielikumā izklāstītos pasākumus un praksi un, ņemot vērā valsts institucionālās tradīcijas, pieņemt to praksi, kas uzlabos vai varētu uzlabot iekšējā tirgus darbību un ir piemērotākā, lai īstenotu šo ieteikumu.

10.

Veicot šā ieteikuma īstenošanas uzraudzību, sadarboties ar Komisiju un citām dalībvalstīm, regulāri informēt Komisiju par šā ieteikuma īstenošanā veiktajiem pasākumiem un iesniegt Komisijai galīgo ziņojumu trīs gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.