4.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 295/1

(1)

Eiropas Savienībā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (“Konvencija”) veido kopīgu pamatu aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību aizsardzībai kriminālprocesā, kas šajā rezolūcijā ietver pirmstiesas un tiesas stadiju.

(2)

Turklāt Konvencija Eiropas Cilvēktiesību tiesas interpretācijā sniedz nozīmīgu pamatu dalībvalstīm uzticēties to krimināltiesību sistēmām un stiprināt šādu uzticēšanos. Vienlaikus no vienas puses ir iespēja Eiropas Savienībā veikt turpmākas darbības, lai nodrošinātu Konvencijas pilnīgu īstenošanu un tās standartu ievērošanu, un vajadzības gadījumā garantētu konsekventu piemērojamo standartu piemērošanu un paaugstinātu esošos standartus.

(3)

Eiropas Savienība ir veiksmīgi izveidojusi pārvietošanās un uzturēšanās brīvības telpu, ko pilsoņi izmanto, aizvien vairāk ceļojot, studējot un strādājot valstīs, kas nav viņu dzīvesvietas valsts. Tomēr iekšējo robežu atcelšanai un pieaugošai pārvietošanās un uzturēšanās brīvības izmantošanai neizbēgami ir arī tādas sekas, ka aizvien vairāk palielinās to cilvēku skaists, kuri ir iesaistīti kriminālprocesā dalībvalstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts. Šādos gadījumos aizdomās turētu un apsūdzētu personu procesuālās tiesības ir īpaši svarīgas, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu.

(4)

Patiesi, lai arī Eiropas Savienības mērogā ir veikti dažādi pasākumi, lai pilsoņiem garantētu augstu drošības pakāpi, tikpat liela ir arī vajadzība risināt īpašas problēmas, kas var rasties, ja persona ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā.

(5)

Tādēļ, lai nodrošinātu kriminālprocesa objektivitāti, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz procesuālajām tiesībām. Šādi pasākumi, kas var ietvert tiesību aktus, kā arī citus pasākumus, palielinās pilsoņu pārliecību, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis aizsargās un nodrošinās viņu tiesības.

(6)

1999. gada Tamperes Eiropadome secināja, ka saistībā ar savstarpējas atzīšanas principa īstenošanu būtu arī jāuzsāk darbs pie šiem procesuālo tiesību aspektiem, attiecībā uz kuriem ir jāizstrādā vienoti minimālie standarti, lai veicinātu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskos pamatprincipus (secinājums Nr. 37).

(7)

Tāpat arī 2004. gada Hāgas programmā norādīts, ka turpmāka savstarpējas atzīšanas īstenošana, pieņemot to kā tiesu iestāžu sadarbības stūrakmeni, nozīmē to, ka kriminālprocesā ir jāizstrādā līdzvērtīgi procesuālo tiesību standarti, pamatojoties uz pētījumiem par dalībvalstīs pieejamo aizsardzības pasākumu līmeni un pienācīgi ievērojot dalībvalstu tiesiskās tradīcijas (III 3.3.1. punkts).

(8)

Savstarpējas atzīšanas priekšnoteikums ir dalībvalstu kompetento iestāžu uzticēšanās citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmai. Lai Eiropas Savienībā uzlabotu savstarpēju uzticēšanos, ir svarīgi, lai papildus Konvencijai būtu Eiropas Savienības standarti procesuālo tiesību aizsardzībai, ko dalībvalstīs pienācīgi īsteno un piemēro.

(9)

Nesen veikti pētījumi liecina, ka speciālisti plaši atbalsta Eiropas Savienības tiesību aktus un citus pasākumus procesuālo tiesību jomā un ka ir jāuzlabo dalībvalstu tiesu iestāžu savstarpējā uzticēšanās (1). Šī pārliecība atspoguļojas arī Eiropas Parlamenta dokumentos (2). Savā paziņojumā Stokholmas programmai (3) Eiropas Komisija secina, ka aizsardzības tiesību stiprināšana ir būtiska, lai saglabātu savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm un sabiedrības uzticību Eiropas Savienībai.

(10)

Pēdējos pāris gados notikušajās apspriedēs par procesuālajām tiesībām Eiropas Savienībā konkrēti rezultāti nav gūti. Tomēr lieli panākumi ir gūti tiesu iestāžu un policijas sadarbībā saistībā ar pasākumiem, kas atvieglo kriminālvajāšanu. Ir pienācis laiks rīkoties, lai uzlabotu līdzsvaru starp šiem pasākumiem un personas procesuālo tiesību aizsardzību. Būtu jāpieliek pūliņi, lai stiprinātu procesuālas garantijas un tiesiskuma ievērošanu kriminālprocesā, neatkarīgi no tā, vai pilsoņi nolemj ceļot, studēt, strādāt vai dzīvot Eiropas Savienībā.

(11)

Paturot prātā šo jautājumu svarīgumu un sarežģītību, šķiet atbilstīgi tos risināt pakāpeniski, nodrošinot vispārēju saskaņotību. Veicot turpmākās darbības katrā jomā atsevišķi, mērķtiecīgu uzmanību var pievērst katram atsevišķam pasākumam, ļaujot noteikt un risināt problēmas tādā veidā, kas katram pasākumam piešķirs papildu vērtību.

(12)

Ņemot vērā, ka šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītais pasākumu katalogs nav izsmeļošs, Padomei būtu jāapsver arī iespēja pievērsties jautājumam par tādu procesuālo tiesību aizstāvību, kas nav minētas minētajā katalogā.

(13)

Katram jaunam ES tiesību aktam šajā jomā vajadzētu atbilst Konvencijā izklāstītajiem minimālajiem standartiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas interpretācijā,

1.

Eiropas Savienības mērogā būtu jāveic pasākumi, lai stiprinātu aizdomās turētu vai apsūdzētu personu tiesības kriminālprocesā. Šādi pasākumi var ietvert tiesību aktus, kā arī citus pasākumus.

2.

Kā pamatu tālākai rīcībai Padome apstiprina “Ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā” (turpmāk – ceļvedis), kā izklāstīts šīs rezolūcijas pielikumā. Šajā ceļvedī ietvertās tiesības, kuras varētu papildināt ar citām tiesībām, uzskata par procesuālām pamattiesībām, un pasākumiem saistībā ar šīm tiesībām šajā posmā vajadzētu būt prioritāriem.

3.

Komisija ir aicināta iesniegt priekšlikumus par ceļvedī izklāstītajiem pasākumiem un apsvērt iespēju iesniegt ar F punktā minēto Zaļo grāmatu.

4.

Padome izskatīs visus saistībā ar ceļvedi iesniegtos priekšlikumus un apņemas tos izskatīt kā prioritārus jautājumus.

5.

Saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem Padome rīkosies, pilnībā sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu un pienācīgi sadarbojoties ar Eiropas Padomi.