(1)

Procedūra tika uzsākta, pamatojoties uz informāciju, ko Vācija sniedza 2007. gada 3. augustā. Pēc vairākkārtējas apmaiņas ar papildu informāciju 2008. gada 15. janvāra vēstulē Vācija paziņoja par pasākumiem un norādīja, ka šos pasākumus noteikti var uzskatīt par kopējam tirgum atbilstīgu glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu.

(2)

2008. gada 27. februāra vēstulē Komisija paziņoja Vācijai par lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šiem pasākumiem.

(3)

Komisijas lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu (turpmāk tekstā – “lēmums par procedūras uzsākšanu”) publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par atbalstu. Komisija nesaņēma nekādus trešo personu apsvērumus.

(4)

Pēc formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas 2008. gada 27. martā Vācija iesniedza apsvērumus par Komisijas izteikumiem un papildus 2008. gada 15. un 25. janvārī, 5. un 25. februārī, 3., 6., 11., 14., 20. un 27. martā iesniegtajai informācijai 2008. gada 3. un 25. aprīlī, 7. un 30. maijā, 9. un 27. jūnijā, 25. jūlijā, 4., 22. un 26. augustā, 2., 3., 4., 5., 16., 18., 19. un 25. septembrī, kā arī 14. oktobrī iesniedza papildu informāciju. Kopā ar šo informāciju Vācija iesniedza 68 dažādus līgumus un dokumentus, kas pamatoja pasākumus. Turklāt ar Vāciju, atbalsta saņēmēju un banku Kreditanstalt für Wiederbau (turpmāk tekstā – KfW) notika daudzas tikšanās un telefonkonferences.

(5)

Atbalsta saņēmējs ir IKB Deutsche Industriebank AG (turpmāk tekstā – IKB). IKB ir biržas indeksā SDAX ietverta vidēja lieluma privāta Vācijas banka, kas reģistrēta Diseldorfā. Galvenais akcionārs ir valstij piederoša banka KfW, kurai līdz krīzes sākumam piederēja 38 % akciju. Turklāt fondam Stiftung Industrieforschung, kas neveic aktīvu uzņēmējdarbību, piederēja 12 % akciju; pārējie 50 % akciju atradās brīvā tirdzniecībā. Pēc iecerētā kapitāla palielinājuma KfW piederošo akciju īpatsvars varētu pieaugt līdz 91 %.

(6)

IKB galvenais akcionārs KfW ir valsts (80 %) un federālo zemju (20 %) attīstības banka. Ņemot vērā tās bilances kopsummu 360 miljardu euro apmērā (2006. gada 31. decembrī), tā ir viena no desmit lielākajām Vācijas bankām. Kā publisko tiesību subjekts, kas reģistrēts Vācijā, KfW stimulē ekonomiku, sabiedrību un ekoloģiju Vācijā, Eiropā un pasaulē. KfW uzdevums ir sniegt atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, veicināt mājokļu, kā arī izglītības un tālākizglītības finansēšanu un modernizēšanu, finansēt pašvaldības infrastruktūras projektus, veicināt eksporta un projektu finansēšanu, sniegt atbalstu jaunattīstības un pārejas posmā esošu valstu attīstībai, kā arī veicināt apkārtējās vides un klimata aizsardzību. Finansējumu KfW galvenokārt iegūst kapitāla tirgū. Sabiedriskais uzdevums sniegt atbalstu, kas piešķirts bankai, ir noteikts likumā par KfW (Gesetz über die Kreditanstalt für Wiederaufbau) (3). Pildot sabiedrisko uzdevumu, KfW ir “Anstaltslast” (iestādes atbildība).

(7)

Pirms pārstrukturēšanas IKB uzņēmējdarbību veidoja šādas četras jomas.

(8)

Dažādās uzņēmējdarbības jomās 2006./2007. pārskata gadā tika sasniegti šādi rezultāti:

1.   tabula

Segmentu pārskats

(9)

Pirms krīzes IKB bilances kopsumma bija 49,1 miljardi euro (2006. gada 31. decembrī), kas pēc korekcijas, ņemot vērā visas IKB ārpusbilances darbības, pieauga līdz 63,5 miljardiem euro (2007. gada 31. martā).

(10)

IKB grūtības ir saistītas ar ilgstošo ASV augsta riska kredītu krīzi, kuras dēļ IKB un jo īpaši viens no tās ārpusbilances ieguldījumu fondiem, Rhineland Funding Capital Corporation (turpmāk tekstā – Rhineland), bija pakļauts augstam riskam (4). Krīzes dēļ radās likviditātes problēmas, kuras Rhineland (ja parasti izmantotie Commercial Papers pilnībā netiek parakstīti) nosedza ar komercbanku kredītlīnijām.

(11)

IKB piešķīra Rhineland vairākas likviditātes kredītlīnijas apmēram 8,1 miljarda euro apmērā. Rhineland veica ieguldījumus strukturētos kredītportfeļos, tostarp ASV augsta riska hipotekārajos kredītos, un tā refinansēja savus ieguldījumus, emitējot ar aktīviem segtus īstermiņa parāda vērtspapīrus (Commercial Papers, turpmāk tekstā – CP). Papildus Rhineland tieši piešķirtajiem likviditātes mehānismiem, izmantojot tā saukto Havenrock struktūru, IKB netieši sniedza garantijas Rhineland aktīvu posteņiem. Havenrock struktūras kopējais saistību neizpildes risks attiecībā pret IKB bija 1,2 miljardi euro. Gan Rhineland piešķirtie tiešie likviditātes mehānismi, gan Havenrock struktūra bija ārpusbilances pasākumi. Turklāt IKB rīcībā bija pakārtoti parāda vērtspapīri strukturētā īpašā ieguldījumu instrumentā Rhinebridge (turpmāk tekstā – Rhinebridge) un citos ieguldījumu portfeļu veidos (piemēram, Collateralised Debt Obligations, turpmāk tekstā – CDO) – arī bilancē iekļauti tieši portfeļieguldījumi (daļēji no augsta riska kredītu segmenta). 2007. gada vasarā kredītvērtējuma aģentūras ievērojami samazināja kredītvērtējumu daļai sākotnēji ļoti augstu novērtēto Rhineland un Rhinebridge strukturēto portfeļu un CDO ieguldījumu.

(12)

Ņemot vērā ilgstošo krīzi ASV augsta riska hipotekāro kredītu tirgū un tiešās sekas, ko izraisīja kredītvērtējuma aģentūru īstenotā ar augsta riska kredītu aktīviem segtu vērtspapīru kredītvērtējuma samazināšana, vērtību zaudēja noteikti vērtspapīri, ko tirgoja šajā tirgus segmentā. Tas jo īpaši skāra ārpusbilances ieguldījumu fondu Rhineland, izraisot risku, ka šis fonds vairs nespēs refinansēt savu ieguldījumu portfeli CP tirgū. Ņemot vērā panīkušo CP tirgu, bija pilnībā iespējams, ka Rhineland izlietos IKB piešķirtās likviditātes kredītlīnijas 8,1 miljardu euro apmērā, kurām IKB bilancē tomēr nebija nekāda nodrošinājuma. Turklāt citi bilancē iekļautie portfeļieguldījumi, piemēram, Rhinebridge, lielā mērā bija pakļauti fair value svārstībām, kas bija jāiegrāmato saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (International Financial Reporting Standards, turpmāk tekstā – IFRS).

(13)

IKB grūtību iemesls ir portfeļieguldījumi 18,3 miljardu euro apmērā. 2006./2007. gada koriģētajā bilancē iekļautie portfeļieguldījumi 18,3 miljardu euro apmērā sākotnēji galvenokārt tika uzskaitīti ārpusbilances ieguldījumu fondā Rhineland, un tikai niecīga to daļa bija iekļauta IKB bilancē. Ārpusbilances aktīvu posteņos Rhineland bija runa par aktīviem 11,5 miljardu euro vērtībā (2007. gada 31. martā un arī krīzes laikā). Pārdošanas un valūtas kursa izmaiņu korekciju rezultātā tie pakāpeniski samazinājās, un 2008. gada augustā to vērtība bija 6,3 miljardi euro. 2006./2007. gada koriģētajā bilancē iekļautie portfeļieguldījumi bija 6,8 miljardu euro apmērā.

(14)

Vācijas banka, kas IKB bija piešķīrusi kredītlīniju, 2007. gada 27. jūlijā paziņoja Vācijas banku uzraudzības iestādei (Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht, turpmāk tekstā – BaFin), ka tā šo kredītlīniju slēgs. Pēc tam BaFin paziņoja KfW, Federālajai Finanšu ministrijai un citām ieinteresētajām personām, ka tā slēgs IKB (5), ja minētās personas neuzņemsies riskus par IKB darījumiem Rhineland. Turklāt izrādījās, ka IKB augsta riska posteņi neattiecās tikai uz Rhineland, bet arī uz Rhinebridge un citiem augsta riska portfeļieguldījumiem.

(15)

BaFin, Federālā Finanšu ministrija, KfW un trīs lielākās Vācijas kreditēšanas nozares asociācijas (6)2007. gada 29. jūlijā vienojās, ka KfW, koordinējot savu rīcību ar BaFin, iesaistīsies šajā procesā, sniedzot IKB garantijas. Turklāt kreditēšanas nozares asociācijas vienojās uzņemties 30 % šo garantiju riska. Tas rakstveidā tika apliecināts 2007. gada 16. augusta līgumā starp KfW un trim kreditēšanas nozares asociācijām.

(16)

KfW paziņoja par šādiem pasākumiem, lai nodrošinātu IKB kredītspēju:

(17)

Sākotnēji Vācijai sagaidāmie zaudējumi to garantiju ietvaros, ko IKB sniegusi KfW un kreditēšanas nozares asociācijas, kopumā tika lēsti 3,5 miljardu euro apmērā (Rhineland un Havenrock: 2,5 miljardi euro, Rhinebridge un citi augsta riska portfeļieguldījumi: viens miljards euro (8)).

(18)

Sākotnējā 2007. gada 29. jūlija līgumā KfW un kreditēšanas nozares asociācijas vienojās, ka paredzamos zaudējumus saistībā ar garantiju sniegšanu sadalīs šādi:

(19)

Risku sadale starp KfW un kreditēšanas nozares asociācijām garantiju maksimālās summas viena miljarda euro ietvaros attiecas uz kreditēšanas nozares asociācijām (sk. 18. apsvērumu) neatkarīgi no tā, kurā garantiju sniegšanas vietā (Rhineland, Rhinebridge vai tiešie ieguldījumi) rodas zaudējumi, turklāt puses var izmantot savas tiesības atbilstīgi saskaņotajai risku sadalei ar vienādu subordinācijas līmeni.

(20)

Papildus dalībai garantiju sniegšanā trīs kreditēšanas nozares asociācijas apņēmās ietekmēt savus biedrus tā, lai IKB tiktu atjaunotas krīzes dēļ slēgtās kredītlīnijas.

(21)

Turklāt 2007. gada 16. augusta līgumā tiek norādīts, ka KfW kā kopfonda vadītāja vienojas par atbilstīgu atlīdzību par garantiju pasākumiem un veic pasākumus, lai tiktu atmaksāti visi kreditēšanas nozares asociāciju un KfW izdevumi. Laikā, kad tika panākta vienošanās par atmaksu un veikti attiecīgi pasākumi, no atlīdzības jautājuma bija jāatsakās, jo to varētu interpretēt kā […], kam ir nepieciešama […] atļauja.

(22)

Risks (30 % apmērā), ko uzņēmās asociācijas, to starpā tika sadalīts šādi:

(23)

BdB uzņēmās 50 % riska, jo IKB maksātnespējas gadījumā katra atsevišķa privāta vai korporatīva klienta aktīvi būtu nodrošināti ar privātu banku ieguldījumu nodrošinājuma fondu līdz 30 % apmēram no IKB galvenā garantētā pašu kapitāla (apmēram 662 miljoni euro katram klientam 2007. gada 26. septembrī) (9).

(24)

Ņemot vērā turpmāku situācijas pasliktināšanos finanšu tirgos, garantijas par IKB zaudējumiem Havenrock struktūras ietvaros pilnībā tika izmantotas un izrādījās, ka tās nav pietiekamas. Bija nepieciešami papildu zaudējumu segšanas pasākumi, lai nodrošinātu IKB darījumu turpināšanu. 2007. gada 30. novembrīKfW un kreditēšanas nozares asociācijas saistībā ar IKB kredītlīnijām Havenrock struktūrā nodrošināja papildu riskus apmēram 350 miljonu euro (440 miljonu ASV dolāru) apmērā. KfW nodrošināja 150 miljonus euro, no tiem 54,3 miljonus euro konvertējamu vērtspapīru veidā, kurus 2008. gada 14. februārī (piemērojot no 2008. gada 28. februāra) KfW konvertēja akcijās, lai palielinātu savu dalību IKB līdz 43 %. BdB nodrošināja nākamos 150 miljonus euro un BVR ar DSVG – atlikušos 50 miljonus euro.

(25)

2008. gada februārī Vācijas Federālā valdība KfW lika nodrošināt vēl 2,3 miljardus euro.

(26)

Tika piešķirti 1,05 miljardi euro aizdevuma veidā, par kuru tieši tika apliecināta atteikšanās no prasījuma tiesībām un “labāku laiku klauzula,” saskaņā ar kuru IKB veic atmaksu, ja turpmākajos gados tā gūst peļņu. Šie pasākumi bija nepieciešami, lai piesaistītu bankai kapitālu un līdz ar to novērstu to, ka IKB pamatkapitāla līmenis ir zemāks par tiesību aktos noteikto robežvērtību.

(27)

Turklāt BaFin pieprasīja KfW sniegt kapitāla palielināšanas garantiju neierobežotā apmērā. KfW apņēmās nodrošināt papildu finansējumu kapitālieguldījuma veidā 1,25 miljardu euro apmērā. Šīs kapitāla nostiprināšanas pasākumi pamatā tika veikti 2008. gada augustā, tomēr faktiski kapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad Komisija pieņems pozitīvu lēmumu. Līdz ar to kapitāla palielināšana vēl nav veikta. Pēc kapitāla palielināšanas KfW līdzdalības īpatsvars IKB būtu apmēram 90,8 %.

(28)

Trešo KfW pasākumu Vācijas Federālā valdība atbalstīja ar 1,2 miljardiem euro, ko tā piešķīra KfW, un kreditēšanas nozares asociācijas – ar 300 miljoniem euro.

(29)

Turklāt kopš 2008. gada janvāra KfW piešķīra IKB likviditātes kredītlīnijas kopumā [> 2,5] miljardu euro apmērā. Līdzekļi ir sadalīti divos pamatmehānismos, katrs […] miljardu euro apmērā, turklāt pirmais pamatmehānisms tika izveidots 2008. gada 24. janvārī, piemērojot Euribor plus no [< 50] līdz [> 50] bāzes punktu vērtībā ar [> 100] % garantiju. Otrais pamatmehānisms tika piešķirts no 2008. gada 24. jūlija, piemērojot Euribor plus [> 100] bāzes punktu vērtībā ar [> 100] % garantiju. Šai augstajai kredītlīniju garantijai būtu jānodrošina, ka nodrošinājums ir pietiekams pat sliktākajā gadījumā (worst case), lai varētu segt kredītu.

(30)

Arī citas bankas piešķīra IKB likviditātes kredītlīnijas. Tā [kāda liela ASV banka] un [kāda cita liela ASV banka] piešķīra IKB likviditātes mehānismus [> 0,75] miljardu euro apmērā, piemērojot mēneša bāzi un Euribor plus no [< 100] līdz [< 100] bāzes punktu vērtībā ar garantiju no [> 100] % līdz [> 100] %. Turklāt IKB bija pieejams likviditātes mehānisms līdz [> 250] miljonu euro apmērā, ko uz vienu gadu bija piešķīrusi [kāda Vācijas federālās zemes banka], piemērojot Euribor plus no [> 90] līdz [> 100] bāzes punktu vērtībā ar garantiju no [> 100] % līdz [> 100] %. Vēl viena likviditātes kredītlīnija [> 500] miljonu euro apmērā uz vienu gadu tika atvērta [kādā citā Vācijas federālās zemes bankā], piemērojot Euribor plus [> 50] bāzes punktu vērtībā ar atbilstīgu garantiju.

(31)

Paredzamie zaudējumi, kas būtu jāsedz garantijām par ārpusbilances aktīvu posteņiem Rhineland, no sākotnēji aplēstajiem 2,5 miljardiem euro (sliktākais gadījums) pieauga līdz 7,0 miljardiem euro (10). 2007. gada jūlijā Rhineland sniegto garantiju gaitā Rhineland piešķirto likviditātes mehānismu ietvaros KfW uzņēmās visus ārpusbilances aktīvu posteņu riskus, proti, iekļāva šos riskus savā bilancē. Tas neietekmēja kreditēšanas nozares asociāciju sniegto maksimālo garantiju viena miljarda euro apmērā par zaudējumiem no citiem posteņiem.

(32)

Turklāt pirmais pasākums sedza zaudējumus līdz vienam miljardam euro par bilancē iekļautiem portfeļieguldījumiem 6,8 miljardu euro apmērā. 2008. gada pavasarī, ņemot vērā valūtas kursu izmaiņu korekcijas, bilancē iekļautie ieguldījumi samazinājās līdz 6,31 miljardam euro. Tāpat 2008. gada pavasarī IKB mēģināja pārdot abus portfeļus atklātā izsolē. Ieilgušās kapitāla tirgus krīzes dēļ pārdošana nenotika, jo piedāvājumi bija ievērojami zemāki par gaidītajām pārdošanas cenām. Pēc tam IKB atkal bija jāsamazina šo portfeļu uzskaites vērtība. Līdz 2008. gada augustam IKB cieta kapitāla zaudējumus [< 750] miljonu euro apmērā. Turklāt aktīvus tirgū bija iespējams pārdot 990 miljonu euro nominālajā vērtībā. Līdz ar to 2008. gada augustā atlikušā portfeļa nominālā vērtība bija [< 5] miljardi euro.

(33)

Gatavojoties iespējamai IKB pārdošanai, augustā atlikušās garantijas par portfeļiem IKB bilancē tika izpildītas, pateicoties KfW iepriekš nodrošinātajiem atlikušajiem 360 miljoniem euro. Oficiāli zaudējumi vēl neradās, taču attiecībā uz tos pamatojošiem aktīvu posteņiem saistības jau nebija izpildītas. Līdz ar to garantija viena miljarda euro apmērā tika pilnībā izmantota, un to var uzskatīt par izpildītu.

(34)

Sarunās ar potenciālajiem pircējiem atlikušos portfeļieguldījumus sadalīja divos strukturētos ieguldījumu portfeļos (SIP 1 un SIP 2). SIP 1 būtībā ietver [konkrētus vērtspapīrus], kuru nominālā vērtība ir […] miljardi euro un uzskaites vērtība – [> 1] miljards euro (11). SIP 2 ietver pārējos IKB [vērtspapīrus], kuru nominālā vērtība ir […] miljardi euro un uzskaites vērtība – [> 1] miljards euro.

(35)

Pārskats par portfeļieguldījumu attīstību līdz 2008. gada augusta beigām ir attēlots 2. tabulā. Radušies un gaidāmie zaudējumi kopumā tiek lēsti apmēram 10,28 miljardu euro apmērā.

2.   tabula

Portfeļieguldījumi laikposmā no 2007. gada marta līdz 2008. gada augustam

(36)

KfW piederošo IKB akciju pārdošana tika uzsākta 2008. gada janvārī un pabeigta 2008. gada 21. augustā ar lēmumu pārdot IKB uzņēmumam Lone Star Funds VI Financial Holdings, L.P. Dallas, ASV (turpmāk tekstā – Lone Star).

(37)

Pārdošana notika atklātā, nediskriminējošā un pārskatāmā izsoles procedūrā. Saskaņā ar vispārēju paziņojumu 2008. gada janvāra sākumā pirmajā posmā interesi izrādīja [> 40] pretendenti (tostarp Vācijas un starptautiskas bankas, kā arī finanšu ieguldītāji). Pēc konfidencialitātes apliecinājuma parakstīšanas [> 20] pretendenti saņēma informatīvo memorandu (janvāra beigās). [> 5] pretendenti iesniedza pirmo piedāvājumu (februāra beigās). [> 5] pretendenti saņēma piekļuves tiesības datu telpai. Kopumā [< 5] pretendenti iesniedza konkrētu piedāvājumu (maija vidū).

(38)

KfW 2008. gada maija beigās uzaicināja trīs no šiem [< 5] pretendentiem ([finanšu un stratēģiskiem ieguldītājiem no dažādām valstīm]) iesniegt juridiski saistošu piedāvājumu. No [< 5] pretendentiem, kas iesniedza atbilstīgu piedāvājumu, ņemot vērā [< 5] piedāvājumu ekonomisku salīdzinājumu, tika pieņemts Lone Star piedāvājums, jo Lone Star bija piedāvājis visaugstāko neto cenu.

(39)

IKB pārdošana būtībā ietver pārdošanas cenu apmēram […] miljonu euro apmērā (par 90,8 % akciju), kā arī Lone Star finanšu ieguldītāja nodrošinājumu [> 400] miljonu euro apmērā, kas jāiegulda IKB. Savā piedāvājumā Lone Star ņēma vērā to, ka netiks pieņemta “labāku laiku klauzula”. Savukārt Lone Star apņēmās finansēt SIP 2 ar iepriekš minētajiem [> 400] miljoniem euro. Pašlaik IKB apsver pārdot SIP 2 aktīvu posteņus ārpusbilances ieguldījumu fondam. KfW ir apņēmusies ar kredītu 775 miljonu euro apmērā iesaistīties SIP 2 refinansēšanā, kas tiek kompensēts, piemērojot Euribor plus [> 80] bāzes punktu vērtībā un kam ir prioritāte, salīdzinot ar Lone Star un IKB piederošo Capital Notes [> 200] miljonu euro apmērā un ar Mezzanine Notes [> 150] miljonu euro apmērā.

(40)

KfW ir nopirkusi SIP 1 par vienu miljardu euro (12). KfW uzņemas pirmo zaudējumu risku 150 miljonu euro apmērā, ar galvojumu Vācija uzņemas nākamo risku 600 miljonu euro apmērā (turklāt runa ir par neparedzamiem zaudējumiem (13)), un pārējo risku 250 miljonu euro apmērā uzņemas KfW. KfW ir pārliecināta, ka visi paredzamie zaudējumi saistībā ar portfeli jau ir iekļauti cenā, līdz ar to KfW uzskata, ka nav nepieciešami citi pasākumi.

(41)

Turklāt abi pamatmehānismi, ko KfW piešķīra IKB, [> 2,5] miljardu euro apmērā tiek pagarināti ne ilgāk kā līdz […] (sākotnēji tiem bija jābeidzas 2009. gada aprīlī vai attiecīgi jūlijā). Nosacījumi tika mainīti minimāli. Pirmā mehānisma nodrošinājumu no [> 100] % samazināja līdz [> 100] %, un otrā mehānisma procentu likmi Euribor plus [> 100] bāzes punktu vērtībā samazināja līdz Euribor plus [> 100] bāzes punktu vērtībā. Saskaņā ar KfW sniegto informāciju šīs izmaiņas tika apstiprinātas, jo IKB ir palielinājusi pašu kapitālu.

(42)

Turklāt pirkuma līgumā nav ietverti nekādi īpaši pārdošanas nosacījumi, izņemot noteikumu par atbrīvošanu no atbildības, saskaņā ar kuru piemēro izņēmumu [noteiktiem apstākļiem], kuru finansiālās sekas ir līdz […] euro. Tas jo īpaši attiecas uz […]. Lai gan šeit runa ir par […], kas varētu būt līdz […] euro, saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju risks […] ir ļoti mazs, jo mēnesi pirms finanšu krīzes iestāšanās IKB ar saviem ļoti labiem uzņēmējdarbības rezultātiem bija otrajā vietā Vācijas banku kredītvērtējuma tabulā, un, vērtējot […], saskaņā ar pieejamo informāciju banka nav atteikusies no ierastās komerciālās prakses. Tā kā, no vienas puses, risku varbūtība […] ir ļoti maza, bet, no otras puses, […] sekas […] varētu būt būtiskas, ir sarežģīti novērtēt šo […]. Vācija norāda, ka pirkumu gadījumos šādi […] riski parasti paliek iepriekšējam īpašniekam. Tāpēc pārdošanā KfW jau sākotnēji nav ņēmusi vērā šo risku. Tā kā faktiski riska iestāšanās ir mazticama, IKB savā uzskaitē nav paredzējusi uzkrājumus iespējamiem prasījumiem.

(43)

Vācija ir iesniegusi vairākas pārstrādātas IKB pārstrukturēšanas plāna versijas. 2007. gada augusta dokumentos tika raksturoti pasākumi, lai pārvarētu banku krīzi un izvairītos no turpmākām problēmām. Tieši pēc pirmā pasākuma veikšanas IKB pilnvaroja PriceWaterhouseCoopers (PWC) veikt toreizējās situācijas analīzi. Pamatojoties uz šo analīzi, 2007. gada 3. septembrīIKB paziņoja, ka tā vairs neveiks starptautisko strukturēto ieguldījumu darījumus.

(44)

Pašlaik IKB ir aktualizējusi plānu, un banka ir pārdota Lone Star. Lone Star iesniedza IKB sanācijas koncepciju, ko no 2008. gada 16. jūlija līdz 2008. gada 25. septembrim pārbaudīja auditoru sabiedrība KPMG. Sanācijas koncepcija ietver pārskatu par IKB nozīmīgiem pamattirgiem, raksturo krīzes cēloņus, analizē problēmas un iesaka pasākumus šo problēmu novēršanai. Šīs koncepcijas mērķis, no vienas puses, ir īstermiņā stabilizēt bankas finanšu situāciju, nodrošinot nepieciešamo likviditāti un, no otras puses, ilgtermiņā atjaunot rentabilitāti, likvidējot riska posteņus un koncentrējoties pamatdarbības veikšanai. Ilgtermiņā sanācijas koncepcija paredz, ka IKB koncentrējas darījumiem ar korporatīviem klientiem, kas ir vidēji uzņēmumi, un strukturētā finansējuma darījumi tiek saglabāti tikai korporatīvajiem klientiem nepieciešamajā apmērā.

(45)

Sanācijas koncepcija apliecina portfeļieguldījumu pārtraukšanu, par ko IKB izšķīrās tieši pēc krīzes iestāšanās.

(46)

Sarunās ar Komisiju IKB piekrita, ka par kompensācijas pasākumu izmantos nekustamo īpašumu finansēšanas pārtraukšanu. Tas nozīmē, ka no 2008. gada beigām IKB neveiks nekādus jaunus nekustamo īpašumu finansēšanas darījumus un pakāpeniski likvidēs esošos aktīvu posteņus (kredītlīnijas nevar izbeigt bez iepriekšēja brīdinājuma), turklāt līdz pārstrukturēšanas perioda beigām, proti, 2011. gada 30. septembrim, ir jābūt likvidētiem vismaz 60 % šo posteņu un IKB ir jāpārdod savas meitassabiedrības IKB Immobilien Management GmbH, IKB Projektentwicklungs GmbH Co. KG un IKB Projektentwicklungsverwaltungsgesellschaft mbH (14). Atlikušais portfelis [< 3] miljardu euro apmērā tiks likvidēs, kad pienāks atlikušo aktīvu posteņu samaksas termiņš. Pilnīga pārdošana ļauj samazināt kredītu apjomu nekustamo īpašumu finansēšanas jomā par 4,9 miljardiem euro.

(47)

Turklāt kā kompensācijas pasākumu Vācija ir piedāvājusi, ka IKB atteiksies no dažiem IKB meitasuzņēmumiem:

(48)

Ņemot vērā saspringto tirgus situāciju, Vācija tomēr ir vienojusies par “ekonomisku klauzulu”, kas neparedzētu apstākļu gadījumā, jo īpaši ieilgstot kapitāla tirgus krīzei vai nespējot pārdot noteiktus aktīvu posteņus, IKB dod iespēju mainīt vai aizstāt kādu pasākumu vai pagarināt termiņu, ja tam ir pietiekams pamatojums un Komisija pret to neiebilst.

(49)

Turklāt Vācija ir apņēmusies nodrošināt, lai IKB kopējā bilances summa 2011. gada 30. septembrī nepārsniegtu 33,5 miljardus euro (17); tas atbilstot bilances samazinājumam par 47,2 %, salīdzinot ar koriģēto bilanci 2007. gada martā, kuras summa bija 63,5 miljardi euro. Īstenot kompensācijas pasākumus un pārtraukt portfeļieguldījumu darījumus Vācija ir ierosinājusi šādi.

4.   tabula

Samazināšanas pasākumi

(50)

Turklāt sanācijas koncepcijā tiek norādīts, ka IKB, kuras kredītvērtējums, ko sniegusi kredītvērtējuma aģentūra Fitch, ir samazinājies no A+ līdz BBB– un tai pašreizējos tirgus apstākļos ir finansēšanas grūtības. Tiek lēsts, ka maksimālā vajadzība pēc likviditātes līdz pārstrukturēšanas beigām ir [> 10] miljardi euro. Šis deficīts ir jāizlīdzina, palielinot kapitālu, pagarinot KfW likviditātes kredītlīnijas, kā arī veicot refinansēšanu atbalsta veidā. Daļu likviditātes deficīta sedz, samazinot jaunu darījumu veikšanu.

(51)

Turklāt sanācijas plāns paredzēja plānošanas pieņēmumus par turpmāko bankas attīstību labākajā gadījumā (good case), pamata gadījumā (base case) un sliktākajā gadījumā (worst case). Saskaņā ar šiem pieņēmumiem labākajā gadījumā pārstrukturēšanas posma beigās 2011. gada septembrī IKB gūtā peļņa attiecībā pret pašu kapitālu būtu […] %. Peļņa pirms nodokļu samaksas būtu […] miljoni euro ar […] darbiniekiem, kas strādā pilnu darba laiku. 1. līmeņa attiecība pieaugtu līdz […] % un izdevumu/peļņas attiecība (cost income ratio) samazinātos līdz […] %.

(52)

Turklāt Vācija sniedza informāciju par pārstrukturēšanas izmaksām, kas tiktu sadalītas šādi: izmaksas saistībā ar zaudējumiem portfeļieguldījumos [> 6] miljardu euro apmērā (Rhineland: 5,8 miljardi euro, Havenrock: 1,2 miljardi euro) un bilancē iekļautajos portfeļieguldījumos ([…] miljardu euro apmērā) (18), tiešās pārstrukturēšanas izmaksas (tostarp garantijas, portfeļa likvidācijas izmaksas un administratīvās izmaksas apmēram [> 0,25] miljardi euro), kapitāla zaudējumi apmēram [> 1] miljarda euro apmērā, izmaksas saistībā ar uzņēmējdarbības jomu samazināšanu, kas daļēji jau ir veikta un daļēji vēl notiks attiecībā uz esošo līgumu pagarināšanu [> 1] miljarda euro vērtībā, kā arī […] […] miljardu euro apmērā (19). Tāpēc Vācija lēš, ka IKB pārstrukturēšanas izmaksas kopumā būs apmēram [> 15] miljardi euro.

(53)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisijai bija šaubas par to, vai KfW pasākumi par labu IKB atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, jo ar pasākumiem saistītais KfW risks nebija ierobežots, savukārt kreditēšanas nozares asociāciju iesaistīšanās garantiju sniegšanā bija ierobežota un citi IKB akcionāri vispār netika iesaistīti.

(54)

Turklāt tobrīd Komisijai radās šaubas par to, vai saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punktu pasākumus var uzskatīt par atbilstīgiem kopējam tirgum. Komisija uzskata, ka pasākumus nevarēja uzskatīt par kopējam tirgum atbilstīgu atbalstu, kas novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Turklāt, pēc Komisijas domām, nebija pamata uzskatīt pasākumus par glābšanas atbalstu, jo runa nav par pagaidu pasākumiem. Attiecīgajā laikā nebija izpildīti visi nosacījumi, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk tekstā – Pamatnostādnes) (20).

(55)

Vācija pieturas pie sava sākotnējā viedokļa, ka pasākumi nav valsts atbalsts, jo tie atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Iejaukšanās esot notikusi, ņemot vērā tirgus ekonomikas ieguldītāja apsvērumus, jo IKB maksātnespēja KfW būtu radījusi lielākus izdevumus nekā atbalsta pasākumi IKB pārstrukturēšanas laikā. Šajā kontekstā Vācija uzsver, ka neesot nozīmes jautājumam par atbilstīgu peļņu no kapitāla. Turklāt pārbaudei, vai tika ievērots tirgus ekonomikas ieguldītāja princips, ir jānotiek ex ante.

(56)

Vērtējot pirmo pasākumu, pēc Vācijas domām, būtu jāņem vērā tikai sākotnēji lēstie zaudējumi, proti, 3,5 miljardu euro apmērā sliktākajā gadījumā un [< 2,5] miljardu euro apmērā pamata gadījumā. Vācija norāda, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs ņemtu vērā IKB maksātnespējas tiešās izmaksas, proti, šajā gadījumā 1,5 miljardus euro, kas izrietētu no IKB uzskaites vērtības apmēram 620 miljonu euro apmērā (21) (saskaņā ar Vācijas grāmatvedības noteikumiem) un to kredītu norakstīšanas apmēram 850 miljonu euro apjomā, ko KfW atbalsta darījumu ietvaros IKB bija izsniegusi trešām personām (22). Turklāt IKB maksātnespēja izraisītu to, ka būtu jānoraksta papildu kredīti saistībā ar atbalsta darījumiem vismaz 1,1 miljarda euro apmērā, līdz ar to palielinātos refinansēšanas izmaksas. Līdz ar to tiktu nodarīts kaitējums arī KfW reputācijai.

(57)

Turpmāk Vācija norāda, ka pat tad, ja atbalsta pasākumus varētu uzskatīt par valsts atbalstu, šis atbalsts ir jāsamazina par zaudējumiem, ko KfW būtu cietusi maksātnespējas gadījumā.

(58)

Attiecībā uz otru pasākumu Vācija norāda, ka tas tikai papildina pirmo pasākumu un to galvenokārt finansēja kreditēšanas nozares asociācijas. Atsaucoties uz spriedumu lietā Alitalia, varot uzskatīt, ka “kapitālieguldījums no valsts līdzekļiem ir uzskatāms par atbilstīgu tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un nav valsts atbalsts, ja tas ir veikts vienlaikus ar ievērojamu privāta ieguldītāja kapitālieguldījumu salīdzināmos apstākļos” (23).

(59)

Trešā pasākuma atbalsta raksturu Vācija neapstrīd.

(60)

Pēc Vācijas domām, arī pārdodot IKB, nevar runāt par valsts atbalstu, jo KfW rīkojās kā pārdevējs tirgus ekonomikas apstākļos. Pirkuma cena esot sarunu ar dažādiem potenciāliem pircējiem rezultāts un līdz ar to atbilstot tirgus nosacījumiem. Papildu pasākumi esot bijuši nepieciešami, lai varētu pārdot banku, un tie tika veikti atbilstoši tirgus nosacījumiem.

(61)

Tas, pirmkārt, attiecas uz SIP 1, kas KfW tika pārdots par cenu, kura ir par [< 10] % zemāka nekā uzskaites vērtība saskaņā ar IFRS. Šī cena patiešām ir labāka nekā cena, par kuru vienojās ar Lone Star par SIP 2 ([> 10] % samazinājums), turklāt ir jāņem vērā, ka SIP 2 – pretēji SIP 1 – galvenokārt veidoja […]. Tādēļ Vācija norāda, ka KfW var pārdot portfeli vai paturēt to līdz samaksas termiņam, neciešot zaudējumus. Turklāt, lai pārdotu SIP 1, KfW bija vajadzīgs tās īpašnieces, Vācijas Federatīvās Republikas, atbalsts, jo tā […]; tas tika nosegts ar valsts garantiju, lai nepieļautu, ka KfW būtu jāiesaista pašu kapitāls apmēram […] miljonu euro apmērā. Otrkārt, tirgus ekonomikas principi pamatojot arī KfW dalību SIP 2, jo, ņemot vērā kredīta prioritāti, tai bija minimāls risks, un atlīdzība (Euribor plus [> 80] bāzes punktu vērtībā), kuru Vācija noteica atbilstoši tirgus ekonomikas kritērijiem, bija augsta. Fakts, ka KfW bija jāuzņemas atbildības risks (rezerve) […] euro apmērā, gadījumos ar minimālu varbūtību, bet lielu prasījuma summu, nav nekas neparasts, un pēdējā sarunu posmā iesaistītās personas to noteica kā nosacījumu.

(62)

Ja Komisija uzskatītu, ka pasākumi ietver atbalsta elementu, Vācija norāda, ka šis atbalsts katrā ziņā būtu jāatzīst par kopējam tirgum atbilstīgu pārstrukturēšanas atbalstu. Bankas uzņēmējdarbība jomā, kas esot izraisījusi bankas grūtības, esot izbeigta un turpmāk banka koncentrēšoties pamatdarbībai.

(63)

Turklāt Vācija apņēmās veikt visus 46. apsvērumā minētos pasākumus.

(64)

Vācija arī norāda, ka pārstrukturēšanā banka iesaistoties ar būtisku pašu ieguldījumu (vismaz [> 10] miljardu euro apmērā). Šajā aspektā Vācija vairākas reizes ir mainījusi informāciju, un pēdējoreiz pašu ieguldījums ir minēts kā summa, ko veidoja visi ieguldījumi pārstrukturēšanā, kurai netika piešķirts atbalsts, jaunu darījumu samazināšana un no pārdošanas gūtā peļņa, atskaitot zaudējumus. Neto peļņa no pārdošanas tika lēsa [> 5] miljardu euro apmērā, ņemot vērā aktīvu posteņus, kas jāpārdod pārstrukturēšanas periodā, atskaitot […], atlikušos darījumus Luksemburgā un dažus portfeļieguldījumus Luksemburgā. Vācija rēķināja […] miljardus euro par darījumiem ar nekustamo īpašumu, […] miljardus euro par Luksemburgas meitassabiedrību, […] miljardus euro par Ņujorkas meitassabiedrību, […] miljonus euro par Amsterdamas filiāli, […] miljardus euro par Movesta un […] miljardus euro par citiem nestratēģiskiem aktīviem.

(65)

Vispirms Komisija pārbauda, vai pasākumi ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar šo punktu valsts atbalsts ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(66)

Komisija neatkāpjas no lēmumā par procedūras uzsākšanu paustās nostājas, ka nevienu no šim trim finanšu pasākumiem neesot veicis tirgus ekonomikas ieguldītājs un līdz ar to tie visi ir valsts atbalsts. Tā kā IKB darbojas daudzās valstīs un starptautiski, nevar apšaubīt, ka priekšrocības, kas rodas, piešķirot valsts līdzekļus, var kaitēt konkurencei banku nozarē un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm (24).

(67)

Komisija pieņem zināšanai Vācijas argumentu, ka izskatāmie pasākumi neesot radījuši IKB nevienu priekšrocību, jo KfW pati ir īpašniece un līdz ar to ir rīkojusies kā privāts ieguldītājs; tomēr Vācija neiebilst, ka KfW ir valsts kredītiestāde ar sabiedrisku uzdevumu un ka KfW rīcība ir jāattiecina uz valsti. Norādot, ka Federālā Finanšu ministrija ne tikai piedalījās valdes, kas iesaistījās visu lēmumu pieņemšanā nedēļas nogalē no 2007. gada 27. līdz 29. jūlijam, sēdēs, bet lēmuma pieņemšanas laikā pat bija sēdes priekšsēdētāja, Vācija būtībā apliecina, ka KfW lēmumi ir jāattiecina uz valsti (25).

(68)

Tādēļ izmeklēšanā Komisija īpaši pievērsās jautājumam, vai, pateicoties KfW atbalstam, IKB ir ieguvusi priekšrocības, ko tai tādos pašos apstākļos būtu piešķīris arī tirgus ekonomikas ieguldītājs. Komisija piekrīt, ka saskaņā ar iepriekš veiktajām aplēsēm IKB sniegtās garantijas sliktākajā gadījumā segtu zaudējumus kopumā 2,5 miljardu euro apmērā. Tāpat kā līdzīgās lietās (26) arī šeit Komisija pamatojas uz to, ka šādā nepārskatāmā situācijā attiecībā uz paredzamiem zaudējumiem privāts ieguldītājs ņemtu vērā šo sliktāko gadījumu, nevis pamata gadījumu. Turklāt jāuzsver, ka KfW neizslēdz, ka tās atbildība, iespējams, varētu pieaugt līdz 8,1 miljardam euro.

(69)

Nav pareizi, ka pasākumi KfW un Vācijai izmaksu ziņā būtu izdevīgāki nekā IKB likvidācija (27) pat, ja ņem vērā situācijas vērtējumu ex ante brīdī, kad tika pieņemts lēmums (28). Komisija nevar piekrist visām Vācijas norādītajām likvidācijas izmaksām. Pat ja faktiski IKB uzskaites vērtība bija 620 miljoni euro, jau lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka IKB akciju kurss bija būtiski samazinājies jau pirms KfW atbalsta, līdz ar to KfW piederošo IKB kapitāla daļu vērtība atbalsta brīdī visticamāk neatbilda šai uzskaites vērtībai. Turklāt lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija apšaubīja, ka atbalsta darījumu ietvaros piešķirto kredītu gadījumos ievērotais saistību neizpildes risks apmēram [> 15] % apmērā bija objektīvs. Vācija nav iesniegusi pietiekami pārliecinošus pierādījumus, lai pamatotu KfW veikto aplēšu ticamību.

(70)

Komisija uzskata, ka pietiekami pamatots nav arī tas, ka vispārējas banku krīzes dēļ draud rasties netieši zaudējumi, kuri, kā paskaidrots lēmumā par procedūras uzsākšanu, šķiet, ir tikai teorētiski. Tāpat Komisija ir pārliecināta, ka strukturētais finansējums atbalsta darījumu ietvaros ir KfW sabiedrisks uzdevums, nevis daļa KfW kā parastas kredītiestādes funkciju. Tādēļ ar šiem darījumiem saistītos zaudējumus nevar uzskatīt par izmaksām, ko būtu ņēmis vērā arī tirgus ekonomikas ieguldītājs (29).

(71)

Galvenais Komisijas arguments joprojām ir tāds, ka lēstie zaudējumi garantiju ietvaros de facto nebija ierobežoti līdz 2,5 miljardiem euro, bet tika pieļauti lielāki. Pat ja varētu apgalvot, ka šo neierobežoto atbildību kā obligātu nosacījumu, lai izbeigtu moratoriju, ir pieprasījusi BaFin, tomēr nav šaubu, ka savā līdzsvarošanas pārbaudē šo apstākli būtu ņēmis vērā arī tirgus ekonomikas ieguldītājs. Tas kļūst skaidrs, aplūkojot privātu iesaistīšanos garantiju sniegšanā.

(72)

Attiecībā uz KfW un kreditēšanas nozares asociācijām Komisija atgādina, ka tāda publiska akcionāra gadījumā, kurš darbojas paralēli privātiem ieguldītājiem, kapitāla nodrošināšanai ir jābūt samērīgai un jānotiek ar tādiem pašiem nosacījumiem (30) un pamatojoties uz tādiem pašiem komerciāliem apsvērumiem (31). Ar šiem apsvērumiem ir pamatots arī Vācijas minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā Alitalia, kurā tiek prasīti līdzīgi apstākļi.

(73)

Šajā kontekstā Komisija apgalvo, ka kreditēšanas nozares asociācijas ierobežoja dalību zaudējumu segšanā pirmajā pasākumā līdz vienam miljardam euro (apmēram 30 % apmērā), savukārt KfW atteicās no maksimālās robežas un līdz ar to uzņēmās daudz lielāku risku nekā kreditēšanas nozares asociācijas. Pat ja tiktu atskaitīti iespējamie tiešie zaudējumi, ievērojot KfW īpašnieces statusu un kredītus, kopumā apmēram […] miljardu euro apmērā (sk. 56. apsvērumu) un tiktu ņemtas vērā sliktākā gadījuma aplēses, KfW iesaistīšanās garantiju sniegšanā aizvien vēl ir tikpat liela kā kreditēšanas nozares asociācijām kopā. Līdz ar to jāsecina, ka KfW nerīkojās līdzīgā veidā kā banku kopfonds.

(74)

Turklāt nav pārliecinošs arguments, ka Vācijas banku nozarē rastos vispārēja krīze, kas katastrofāli ietekmētu KfW. Krīze līdzīgi skartu visas citas bankas. Tomēr līdz vienam miljardam euro (apmēram 30 %) ierobežotā kreditēšanas nozares asociāciju dalība garantiju sniegšanā nav samērīga ar vairāk nekā 95 % tajā asociēto banku tirgus daļu Vācijā (32). Tādēļ Komisija nevar saskatīt komerciālu pamatu nesamērīgi lielam KfW dalības īpatsvaram. Lai gan noteiktā mērā KfW ir rīkojusies savu meitassabiedrību interesēs, tomēr neapšaubāmi tā ir pārsniegusi robežas, kādas ievērotu privāts ieguldītājs. Privāts īpašnieks būtu iesaistījies ievērojami mazāk un uzstājis, lai kreditēšanas nozares asociācijas vai valsts sniegtu papildu atbalstu. Tāpēc KfW vismaz zināmā mērā nav rīkojusies kā tirgus ekonomikas ieguldītājs.

(75)

Tas pats attiecas uz otro pasākumu, kas saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju bija tikai pasākums pirmo garantiju atbalstam. Pat ja KfW un katra kreditēšanas nozares asociācijas dalība absolūtos skaitļos būtu proporcionālāka (relatīvi vērtējot, kreditēšanas nozares asociāciju dalībai gan būtu bijis jābūt ievērojami lielākai), šis pasākums ir jāaplūko kopā ar pirmo pasākumu, ņemot vērā pārstrukturēšanu kopumā, līdz ar to KfW, nerīkojoties kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, atbilstoši pastāvīgajai tiesu praksei vairs nevar atsaukties uz argumentu par tirgus ekonomikas ieguldītāju (33).

(76)

Tas vēl vairāk attiecas uz trešo pasākumu, kurā valsts nepārprotami pilnvaroja KfW rīkoties un ar 1,2 miljardiem euro atbalstīja nākamo pasākumu 2,3 miljardu euro apmērā. Līdz ar to KfW tika noslogota daudz vairāk nekā kreditēšanas nozares asociācijas, pat ja IKB maksātnespējas gadījumā tiktu izmantots nodrošinājuma mehānisms, ar kuru slogs tiktu sadalīts uz visu banku nozari.

(77)

Citos gadījumos Komisija ir uzskatījusi, ka ir sarežģīti noskaidrot atbalsta summu, ja atbalstu sniedz garantiju veidā (34). Saskaņā ar Pamatnostādnēm un tiesu praksi grūtībās nonākušam uzņēmumam sniegtas garantijas atbalsta elements var būt tikpat liels kā iespējamā summa, ko sedz šī garantija, tomēr atsevišķos gadījumos tas var būt arī mazāks (35). Tomēr pat tad, ja atbalsta elements ex ante tika lēsts mazāk nekā 8,1 miljarda euro apmērā (Rhineland, Havenrock un viens miljards euro bilances aktīvu posteņos), reālā zaudējumu aplēse 6,8 miljardu euro apmērā ievērojami pārsniedz aplēses sliktākajā gadījumā (sk. 3. tabulu, neņemot vērā trešo pasākumu). Tādēļ Komisija secina, ka garantiju un kapitālieguldījumu veidā sniegtā atbalsta apmērs ir 8,8 miljardi euro (sk. 3. tabulas 1.–3. punktu).

(78)

Papildus kapitālieguldījumam un zaudējumu kompensācijas pasākumiem KfW atbalstīja arī IKB darbības turpināšanu ar diviem pamatmehānismiem, katru [> 1] miljarda euro apmērā. Šie pasākumi tika veikti pārstrukturēšanas gaitā un tos nevar nodalīt no pirmā un otrā pasākuma, līdz ar to arī šajā gadījumā KfW vairs nevar atsaukties uz argumentu par tirgus ekonomikas ieguldītāju (36). Komisija nav pārliecināta, vai privāts ieguldītājs, jo īpaši, ja netiktu sniegtas garantijas, būtu piekritis tik augstam riskam. Ja KfW tomēr orientētos pēc noteiktiem tirgus ekonomikas kritērijiem, tam būtu jāatspoguļojas atbalsta elementa kvantitatīvajā izteiksmē.

(79)

Komisija apgalvo, ka pirmajam pamatmehānismam, kas jau ir izmantots, bija noteikta fiksēta procentu likme Euribor plus [< 50] līdz [> 50] bāzes punktu vērtībā un otrajai likviditātes kredītlīnijai – procentu likme Euribor plus [> 100] bāzes punktu vērtībā un ka katru mehānismu […] izmantoja vairāk nekā 100 % ([…] %) apmērā. Nodrošinājums bija pilnvērtīgi IKB aktīvu posteņi, kas neizriet no portfeļieguldījumiem un kurus parasti nevar skart saistību neizpildes risks. Nodrošinājums ir strukturēts tā, lai nodrošinājums de facto nekad nekļūtu mazāks par 100 %. Tādējādi faktiski likviditātes nodrošināšanai ir paredzēts liels nodrošinājums un relatīvi mazs saistību neizpildes risks. Līdz ar to KfW paļāvās ne tikai uz IKB finanšu iespējām, bet tās rīcībā bija arī pilnvērtīgs nodrošinājums.

(80)

Tomēr piemērotajām riska robežām būtu jāatbilst Komisijas paziņojumam par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (37) (turpmāk tekstā – “Paziņojums par atsauces un diskonta likmēm”). Tā kā uzņēmuma kredītvērtējumu veica, ņemot vērā sniegtās garantijas, un ir skaidrs, ka ir runa par grūtībās nonākušu uzņēmumu (sk. 96. apsvērumu), Komisijai ir jāņem vērā robežas, kas attiecas uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Augsta nodrošinājuma gadījumā šī robeža ir 400 bāzes punkti (38). Līdz ar to Komisija pamatojas uz to, ka priekšrocība, ko sniedza pirmā likviditātes kredītlīnija [> 1] miljarda euro apmērā, desmit mēnešu periodā (no 2008. gada janvāra līdz oktobrim) atbilst vidēji [> 300] bāzes punktiem. Otrā, līdz šim vēl neizmantotā likviditātes kredītlīnija, kas piešķirta no 2008. gada jūlija, attiecīgi deviņu mēnešu periodā (no 2008. gada februāra līdz oktobrim) sniedza priekšrocību [> 200] bāzes punktu vērtībā. Tādēļ ar šiem mehānismiem saistītais atbalsts pirmajā likviditātes kredītlīnijā ir […] miljoni euro un otrajā – […] miljoni euro, kas kopā veido atbalsta summu […] miljonu euro apmērā.

(81)

Attiecībā uz likviditātes kredītlīnijām, ko piešķīrusi [kāda federālās zemes banka] un [cita federālās zemes banka], Komisija neredz iemeslu pieņemt, ka tās tiktu piešķirtas, neņemot vērā tirgus ekonomikas apsvērumus, un, iespējams, sniegtu priekšrocību IKB. Apstākļi, kādos tika piešķirtas likviditātes kredītlīnijas, jo īpaši fakts, ka starpbanku darījumi ir ikdienas parastās bankas operācijas, vienlaicīga privātu ieguldītāju plaša iesaistīšanās un apstāklis, ka [kāda federālās zemes banka] un [cita federālās zemes banka] šīs kredītlīnijas nav piešķīrušas valsts uzdevumā, Komisijai ļauj secināt, ka nekas neliecina, ka minētie darījumi ir jāattiecina uz valsti (39). Tādēļ Komisija uzskata, ka šie mehānismi nav valsts atbalsts.

(82)

Turpmāk Komisija pārbaudīja, vai IKB pārdošana Lone Star ietvēra valsts atbalstu. Tas tā būtu, ja IKB tiktu pārdota Lone Star par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Šajā saistībā Vācija Komisijai ir iesniegusi plašu informāciju (sk. 2.5. iedaļu), kurā tomēr nav pierādījumu tam, ka Lone Star samaksātā cena neatbilst lielākajam piedāvājumam, kāds tiktu panākts atklātā, pārskatāmā, nediskriminējošā un beznosacījumu pārdošanas procesā. Tā kā saskaņā ar Komisijas principiem par privatizāciju (40) tas ir galvenais kritērijs, var secināt, ka pārdošana neietver atbalstu par labu Lone Star.

(83)

Turklāt Komisija pārbaudīja, vai pārdošana ietver papildu atbalstu par labu IKB, kas tā būtu, ja izmaksu ziņā likvidācija KfW būtu izdevīgāka par IKB pārdošanu, proti, tika pārbaudīts, vai ir runa par tirgus ekonomikas pārdevēja rīcību. Attiecībā uz to Komisija uzskata, ka pārdošanas rezultātā tiek gūta ne tikai pārdošanas cena, bet ar pārdošanu ir saistīti arī KfW papildu kapitālieguldījumi, kas jāaplūko kā pārdošanas daļa. Te ietilpst abu likviditātes kredītlīniju [> 2,5] miljardu euro apmērā saglabāšana, KfW prioritārais kredīts SIP 2 refinansēšanai, pirms IKB pārdošanas veiktā SIP 1 nodošana KfW un atbildības riska […] ieplānošana. KfW nepārprotami ir veikusi šos pasākumus, lai būtu iespējama IKB pārdošana un varētu likvidēt pēc iespējas vairāk aktīvu posteņu pēc iespējas īsākā laikā. Lai gan pirmajā acumirklī liekas, ka KfW ir panākusi pozitīvu pārdošanas cenu, pārdošana bija saistīta ar pasākumiem, kas beigās izraisīja negatīvu pārdošanas cenu.

(84)

Tomēr nedrīkst neņemt vērā, ka šie pasākumi tika veikti IKB pārstrukturēšanas ietvaros un līdz ar to saistībā ar pirmajiem trim atbalsta pasākumiem. Tādēļ Komisija tos nevar aplūkot atsevišķi no pirmajiem trim pasākumiem un uzskata, ka arī šajā sakarā nav pārliecinošs KfW minētais arguments par tirgus ekonomikas ieguldītāju (41).

(85)

Tomēr šķiet, ka šajā gadījumā tāpat nav izpildīts tirgus ekonomikas pārdevēja rīcības kritērijs. Galu galā izšķirošā nozīme ir tam, vai negatīva cena radās tāpēc, ka Vācija nevarēja norādīt ticamas papildu likvidācijas izmaksas, ko būtu ņēmis vērā tirgus ekonomikas pārdevējs. Tātad Komisija jo īpaši nevar ņemt vērā lēstos zaudējumus par saistību neizpildes risku attiecībā uz atbalsta darījumu ietvaros izsniegtajiem kredītiem. Komisija uzskata, ka strukturētais finansējums atbalsta darījumu ietvaros ir KfW sabiedrisks uzdevums, un nevis daļa no KfW kā parastas kredītiestādes funkcijām. Tādēļ tas nebūtu jāaplūko kā izdevumu postenis, kas būtu būtisks arī tirgus ekonomikas ieguldītājam, jo valsts atbalsta pasākumos tas vispār neuzņemtos šādas saistības (42).

(86)

Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai atbalsta pasākumi de facto izraisīja negatīvu cenu. Tā kā atbalsta pasākumi ir nevis subsīdijas, bet galvenokārt kredīti un garantijas, tāpat kā parastā atbalsta tiesiskajā novērtējumā ir jānosaka IKB gūtā ekonomiskā priekšrocība.

(87)

Pirmkārt, KfW turpina nodrošināt IKB likviditāti. Kā jau iepriekš minēts 77. apsvērumā, ir sarežģīti skaitliski novērtēt piešķirto priekšrocību, jo privāts ieguldītājs, iespējams, ar noteiktiem nosacījumiem arī būtu bijis gatavs nodrošināt likviditāti, ja tiek nodrošinātas garantijas. Pēc IKB pārdošanas Lone Star garantijas tiek izbeigtas. Tas, ka Lone Star pārņem IKB un Komisija apstiprina pārstrukturēšanas atbalstu un sanācijas plānu, liecina, ka tiek uzskatīts, ka rentabilitāti ir iespējams atjaunot. Kamēr pārstrukturēšanas posmā IKB oficiāli tiek uzskatīta par grūtībās nonākušu uzņēmumu, lai varētu aprēķināt atbalsta elementu, ir pamatoti šo uzņēmumu saukt par “vāju” (novērtējuma kategorija B) Paziņojuma par atsauces un diskonta likmēm nozīmē (43). Saskaņā ar šo paziņojumu aizdevuma peļņas norma būtu 220 bāzes punkti, kas nozīmētu, ka otrā likviditātes kredītlīnija [> 100] bāzes punktu vērtībā un pirmā kredītlīnija [> 125] bāzes punktu vērtībā būtu zemāka par atsauces likmi. Aptuveni rēķinot uz […] gadiem (no 2008. gada oktobra līdz […]. gada aprīlim), papildu atbalsts ir [apmēram 90] miljoni euro.

(88)

Otrkārt, KfW ieguva SIP 1 par vienu miljardu euro. Komisija uzskata, ka KfW panāktā cena ir par [< 10] % mazāka nekā uzskaites vērtība saskaņā ar IFRS un ka pirms tam dažas portfeļa daļas IKB varēja pārdot par cenu, kas ir lielāka par uzskaites vērtību saskaņā ar IFRS. Pašreizējā tirgus situācijā privāts ieguldītājs diezin vai spētu vai gribētu pirkt šādu portfeli (katrā ziņā ne visu kopumā). To apliecina arī fakts, ka Lone Star nebija intereses par pirkumu un KfW nebija spējīga veikt šādu pirkumu bez valsts palīdzības. Nevar izslēgt nepieciešamību pēc portfeļa papildu norakstīšanas. Sliktākajā gadījumā tā skartu zemākas prioritātes portfeļa daļu [< 200] miljonu euro apmērā. Tā kā nav citu kritēriju, Komisija pamatojas uz to, ka ar SIP 1 KfW uzņemas papildu risku līdz [< 200] miljonu euro apmērā.

(89)

Treškārt, attiecībā uz SIP 2 KfW piešķīra prioritāru kredītu 775 miljonu euro apmērā, kas tiek atlīdzināts atbilstīgi Euribor plus [> 90] bāzes punktu vērtībā, ievērojot prioritāti (proti, no gūtās pelņas vispirms tiek atmaksāts kredīts). Tomēr kredīts tiek piešķirts ārpusbilances ieguldījumu fondam, kas kā kredītņēmējs vēl nav zināms. Šādam ārpusbilances ieguldījumu fondam piešķirtai procentu likmei saskaņā ar Paziņojumu par atsauces un diskonta likmēm būtu jābūt vismaz Euribor plus 400 bāzes punktu vērtībā (44). Tomēr, tā kā tas ir prioritārs kredīts, kam ir zemāka prioritāte par IKB dalību un kas būtībā nāk par labu IKB, šajā gadījumā Komisija piekrīt arī aizdevuma peļņas normai 220 bāzes punktu vērtībā. Līdz ar to atbalsta elementu saistībā ar prioritārās portfeļa daļas nodrošināšanu 775 miljardu euro apmērā var lēst apmēram [< 30] miljonu euro apmērā ([> 100] bāzes punkti […] gados, proti, no 2008. gada oktobra līdz […]).

(90)

Ceturtkārt, riska par […] uzņemšanās pamats bija tāds, ka, uzņemoties risku kopā ar IKB, šo risku nevarēja atbilstīgi skaitliski novērtēt. Tā kā atbildības risks ir minimāls un no pieejamās informācijas jāsecina, ka šā riska iestāšanās drīzāk ir mazticama, nebūtu bijis atbilstīgi šo risku aplūkot kā daļu no pārdošanas. Minimālu risku apstiprina fakts, ka auditori nepieprasīja IKB veikt rezerves. Attiecībā uz iespējamiem zaudējumu atlīdzības maksājumiem, protams, saglabājas noteikts atlikušais risks. Tā kā nav iesniegts nekāds kvantitatīvs riska novērtējums, Komisija pamatojas uz to, ka pašreizējiem pasākumiem jālēš summa […] euro apmērā, kas atbilst [..] % riskam.

(91)

Kopumā KfW veiktie pasākumi IKB pārdošanas ietvaros iekļāva atbalstu 390 miljonu euro apmērā; pārdošanas cenu [> 100] miljonu euro apmērā šī summa pārsniedz par [> 250] miljoniem euro, līdz ar to rodas negatīva pārdošanas cena. Tādēļ jāsecina, ka IKB pārdošana ietvēra atbalstu par labu IKB.

(92)

Kā liecina 5. tabula, visu pasākumu ietvaros piešķirtais atbalsts kopā ir 9,155 miljardi euro.

5.   tabula

Atbalsts par labu IKB tās pārstrukturēšanas laikā

(93)

Komisija neatkāpjas no lēmumā par procedūras uzsākšanu paustā viedokļa, ka šajā lietā nav jāpiemēro EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts. Saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu drīkst piešķirt atbalstu, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā. Komisija norāda, ka Pirmās instances tiesa ir uzsvērusi, ka EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāpiemēro ierobežoti.

(94)

Izmeklēšanā ir apstiprinājies Komisijas novērojums, ka IKB problēmu cēlonis ir īpaši, ar uzņēmumu saistīti notikumi. Turklāt Vācijas sniegtā informācija nav pārliecinājusi Komisiju par to, ka no IKB maksātnespējas izrietošās sistēmiskās sekas varētu sasniegt tādus apmērus, kas būtu “nopietns traucējums Vācijas tautsaimniecībā” EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē (45). Šīs lietas pamatā ir īpašas IKB problēmas, tādēļ ir nepieciešami mērķtiecīgi atbalsta pasākumi, ko var veikt saskaņā ar noteikumiem par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Līdz ar to aplūkotos pasākumus nevar atzīt par atbilstīgiem kopējam tirgum saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(95)

Izmeklēšanas rezultāti liek secināt, ka pasākumus var uzskatīt par kopējam tirgum atbilstīgu pārstrukturēšanas atbalstu, jo ir izpildīti visi Pamatnostādnēs paredzētie kritēriji. Tādēļ var nepārbaudīt, vai pasākumi varētu būt arī glābšanas atbalsts, ko jau lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija ir izslēgusi, pamatojoties uz garantiju neatgriezeniskumu.

(96)

Pēc Komisijas domām, IKB bija grūtībās nonācis uzņēmums Pamatnostādņu 9. punkta nozīmē un, ja KfW nesniegtu atbalstu, tas ar lielu varbūtību nebūtu spējis daudz ilgāk izturēt likviditātes krīzi. Draudošie zaudējumi būtu izraisījuši bankas slēgšanu, līdz ar to ir izpildīti Pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunktā minētie nosacījumi. Vācija nav apstrīdējusi šo jau lēmumā par procedūras uzsākšanu pausto viedokli.

(97)

Šajā izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka ar pārstrukturēšanu tiek atjaunota IKB ilgtermiņa rentabilitāte. Komisija uzskata, ka IKB pārdošanai Lone Star bija izšķiroša nozīme, lai atrisinātu radušās grūtības un sekmētu pozitīvu bankas ekonomisko attīstību.

(98)

Turklāt izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka IKB ir pārveidojusi savu darbību. Tā ir atteikusies no nerentablām uzņēmējdarbības jomām un vairs neveic portfeļieguldījumu darījumus. Turklāt turpmāk banka koncentrēsies uz savu pamatdarbību – klientiem, kas ir vidēji uzņēmumi. Tiek saglabāti pārējie darījumi strukturētā finansējuma segmentā, lai atbilstu korporatīvo klientu prasībām, tomēr tiek izbeigti [> 20] % šā segmenta darbības, kā arī visi darījumi par nekustamo īpašumu finansēšanu. Turklāt IKB ir veikusi riska vadības uzlabošanas pasākumus un būtiski samazinājusi savus riska posteņus. Līdz ar to IKB ir veikusi valūtas kursa maiņai nepieciešamos iekšējos pasākumus.

(99)

Turklāt Komisija ņem vērā, ka IKB pārstrukturēšanas plāna mērķis ir stabili atjaunot IKB ilgtermiņa rentabilitāti. No plāna, kas balstīts uz pamatotām tirgus attīstības prognozēm, jāsecina, ka izvēlētais uzņēmējdarbības modelis attaisnosies. 1. līmeņa attiecība […] % apmērā un izdevumu/peļņas attiecība (cost income ratio) […] % apmērā, kas jāsasniedz līdz 2011. gadam, ļauj secināt par pamatotu uzņēmējdarbības plānu. Samērā zemā peļņa attiecībā pret pašu kapitālu […] % apmērā (2012. gadā) ir jāaplūko saistībā ar IKB relatīvi augsto 1. līmeņa attiecību, kas ir obligāts “drošības spilvens”. Komisija ņem vērā būtiskos izdevumu ietaupīšanas pasākumus, kas jāveic līdz 2011. gadam. Komisija ir pārbaudījusi arī pieņēmumus, uz ko balstīts pārstrukturēšanas plāns, un nešaubās, ka tie ir objektīvi.

(100)

No pārstrukturēšanas plāna izriet, ka pat sliktākajā gadījumā būs iespējama pozitīva IKB ekonomiskā attīstība ar pozitīvu peļņu attiecībā pret pašu kapitālu. Arī šajā gadījumā banka spēs sasniegt 1. līmeņa attiecību […] % apmērā un līdz ar to iegūs labu pamatu.

(101)

Komisijas šaubas par to, vai atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, tika izkliedētas. Tagad Komisija var secināt, ka atbalsts ir ierobežots līdz minimumam un ka atbilstīgi Pamatnostādņu prasībām ar pašu līdzekļiem tiek sniegts ievērojams ieguldījums pārstrukturēšanā, proti, vairāk nekā 50 % pārstrukturēšanas izmaksu tiek segtas ar pašfinansējumu.

(102)

Pārstrukturēšanas izmaksas ietver vairākus zaudējumu posteņus (zaudējumi no portfeļiem, zaudējumi augstāku finansēšanas izmaksu dēļ, zaudējumi uzņēmējdarbības jomu samazināšanas dēļ un zaudējumi aktīvu posteņu pārdošanas gaitā), kā arī izmaksas par garantiju sniegšanu, personāla pārstrukturēšanas izmaksas, administratīvās izmaksas, kā arī konsultantu un advokātu honorāru. Komisija neapšauba, ka šīs izmaksas, kā Komisija norāda 52. apsvērumā, ir [> 15] miljardi euro. Tāpat tā atzīst, ka SIP 1 refinansēšana un prioritārais kredīts, kas paredzēts SIP 2, ir pārstrukturēšanas izmaksas, jo šie instrumenti ir nepieciešami ilgtermiņa rentabilitātes atjaunošanai. Līdz ar to kopējās izmaksas jālēš apmēram [> 17] miljardu euro apmērā.

(103)

IKB pārstrukturēšanu saskaņā ar Pamatnostādņu 43. punktu var finansēt ar atbalstu, atbalsta saņēmēja paša līdzekļiem, pārdodot aktīvus, ar kapitāla daļu īpašnieku līdzekļiem un citu finansējumu ar tirgus nosacījumiem.

(104)

Būtisku ieguldījumu portfeļa restrukturizēšanā veic pats uzņēmums, kā arī iepriekšējie un jaunie privātie kapitāla daļu īpašnieki; te vispirms jāmin kreditēšanas nozares asociāciju iesaistīšanās, IKB pašu līdzekļi (46) un Lone Star kapitālieguldījums. Tomēr zaudējumus darījumos un uzņēmējdarbības samazinājumu saistībā ar krīzi nevar atzīt par pašu ieguldījumu, jo saskaņā ar Pamatnostādņu 43. punktu ieguldījumam ir jābūt reālam, tas ir, faktiskam. No šīs kategorijas pašu ieguldījums ir apmēram […] miljardi euro ([> 20] %).

(105)

Ņemot vērā ieņēmumus no pārdošanas, kas tika veikta kā kompensācijas pasākumi, šī summa būtiski palielinās un sasniedz vismaz 50 %. Tas attiecas uz aktīvu posteņiem, kuru nominālvērtība ir [> 15] miljardi euro (sk. 4. tabulu). Tomēr šo summu kopumā Komisija nevar atzīt par pašu ieguldījumu. Pirmkārt, Diseldorfā tiek atjaunota daļa IKB Luxemburg darījumu ([…] miljardi euro), līdz ar to runa ir tikai par daļēju pārdošanu. Otrkārt, daļu finanšu līdzekļu iegūst nevis aktīvas pārdošanas rezultātā, bet gan pēc attiecīgo aktīvu samaksas termiņa. Treškārt, nav skaidrs, kādā vērtībā var likvidēt aktīvu posteņus. […]. Tomēr Vācija ir iesniegusi pietiekamus argumentus, lai pārliecinātu Komisiju, ka, aktīvi likvidējot aktīvu posteņus, paredzamā nākotnē var iegūt vismaz [< 5] miljardus euro (47). Komisija tam sekos, lai pārliecinātos, ka faktiski tiek veikts pietiekami liels pašu ieguldījums un atbalsts tiešām ir ierobežots līdz minimumam.

(106)

Aktīvu posteņu pārdošanai ir divkāršs efekts. No vienas puses, tiek samazināts riska svērto aktīvu apjoms, līdz ar to tiek atbrīvots kapitāls un palielināts nodrošinājums ar kapitālu. No otras puses, pārdošanas rezultātā tiek radīta likviditāte, ko var izmantot pārstrukturēšanas finansējumam vai likviditātes pamata nostiprināšanai (48). Kā jau minēts iepriekšējā apsvērumā, šie līdzekļi daļēji ir sagaidītie kapitālieguldījumi, daļa jau ir saņemta un nākamā daļa tiks saņemta tuvākajā nākotnē. Pat neņemot vērā sagaidāmos kapitālieguldījumus, ko varēs saņemt tikai 2011. gadā, un piesardzīgo pieņēmumu, ka ne visi sagaidāmie ieņēmumi tiks saņemti pilnā apjomā, Komisija secina, ka ir izpildīts konkurences tiesībām nepārprotami atbilstīgas pārstrukturēšanas nosacījums par pašu ieguldījumu vismaz 50 % apmērā.

(107)

Pie šāda secinājuma Komisija ir nonākusi, ņemot vērā šādus aspektus.

6.   tabula

Pašu ieguldījums

(108)

Pēc izmeklēšanas Komisija ir pārliecināta, ka ir veikti pietiekami pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu iespējamo nelabvēlīgo atbalsta ietekmi uz konkurentiem.

(109)

Komisija secina, ka IKB pilnībā izbeidz uzņēmējdarbību vienā jomā un tās peļņu nesošākā uzņēmējdarbības joma, strukturētais finansējums, samazinās par [20–30] %.

(110)

Komisija nevar piekrist, ka lielāko daļu samazinājumu (proti, portfeļieguldījumu likvidācija 18,3 miljardu euro apmērā) uzskata par kompensācijas pasākumiem, jo samazināšanas pasākumi ir nepieciešami, lai atjaunotu ilgtermiņa rentabilitāti. Saskaņā ar Pamatnostādņu 40. punktu šādus pasākumus nevar atzīt par kompensācijas pasākumiem.

(111)

Neņemot to vērā, citi samazinājumi [> 10] miljardu euro apmērā atbilst apmēram [25] % bilances kopsummas, atskaitot portfeļieguldījumus (proti, [> 10] miljardus euro no 45,2 miljardiem euro) (49). Kaut arī atteikšanos no portfeļieguldījumiem nevar uzskatīt par kompensācijas pasākumiem, tā tomēr ietekmē bankas lielumu un uzņēmējdarbību. Ņemot vērā Vācijas ierosinātos pasākumus, IKB bilances kopsumma tiks samazināta par 47,2 % (proti, par 18,3 miljardiem euro portfeļieguldījumu jomā un [> 10] miljardiem euro kompensācijas pasākumos, atskaitot […] miljardu euro izaugsmes peļņas normu attiecībā pret kopsavilkuma bilances summu 63,5 miljardu euro apmērā).

(112)

Turklāt Komisija norāda, ka līdz pārstrukturēšanas perioda beigām (2011. gada 30. septembrim) plānotā kopsavilkuma bilances summas samazināšana līdz 33,5 miljardiem euro nodrošina, ka likvidācija un pārdošana netiks traucēta, atjaunojot darījumus citās bankas struktūrās vai pārceļot tos citur.

(113)

Turklāt bankas iepriekšējie īpašnieki un uzņēmuma vadība vairs neiesaistās IKB uzņēmējdarbībā, līdz ar to tika dots būtisks signāls attiecībā uz cīņu pret “morālo kaitējumu”. Tāpat banka tika pārdota atklātā un nediskriminējošā procedūrā, kas konkurentiem banku nozarē deva iespēju iegādāties banku, kas savā veidā jau ir kompensācija par atbalsta radītajiem konkurences traucējumiem.

(114)

Kopumā kompensācijas pasākumi ir samērīgi ar IKB piešķirtā atbalsta radīto traucējumu efektiem un nodrošina, ka pēc iespējas tiek mazināta nelabvēlīgā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem.

(115)

Ir nepieciešams, lai Komisija tiktu informēta par šo kompensācijas pasākumu īstenošanas gaitu.

(116)

Komisija secina, ka izskatāmie atbalsta pasākumi tika veikti, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu. Tomēr Komisija secina, ka izskatāmie pasākumi ir pārstrukturēšanas atbalsts, ko saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu var uzskatīt par atbilstīgu kopējam tirgum, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi,