|
8.8.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 206/16 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 7. augusts)
par Kopienas finansiālo ieguldījumu 2009. gadam divgadu izmēģinājuma projektā saistībā ar gaisa kvalitāti skolās
(2009/604/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu un 75. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 90. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2009. finanšu gadam ir ietverta budžeta pozīcija 17 03 09 – Izmēģinājuma projekts “Komplekss pētījums par veselību, vidi, transportu un klimata pārmaiņām – iekštelpu un āra gaisa kvalitātes uzlabošana”. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 49. panta 1. punktu (turpmāk – Finanšu regula), pirms var izmantot budžetā iekļautās apropriācijas kādai Kopienas vai Eiropas Savienības darbībai, ir jābūt pieņemtam pamataktam. |
|
(3) |
Saskaņā ar Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu, atkāpjoties no 49. panta 1. punkta, apropriācijas eksperimentālām izmēģinājuma programmām, kas paredzētas, lai pārbaudītu kādas darbības īstenošanas iespējas un lietderību, un apropriācijas sagatavošanas darbībām, kuras paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības, var izpildīt bez pamatakta ar nosacījumu, ka darbības, ko ar tām ir paredzēts finansēt, ir Kopienu vai Eiropas Savienības pilnvarās. |
|
(4) |
Saskaņā ar Finanšu regulas 75. panta 2. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās iestādei vai institūcijām, kam iestāde deleģējusi pilnvaras, jāpieņem finansēšanas lēmums. |
|
(5) |
Saskaņā ar 90. panta 2. punktu Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (turpmāk – Finanšu regulas īstenošanas kārtība), gadījumos, kad attiecīgo apropriāciju izpildi nodrošina ar gada darba programmu, kas nodrošina pietiekami detalizētu regulējumu, minētā darba programma jāuzskata par finansēšanas lēmumu saistītajām dotācijām un iepirkuma līgumiem. |
|
(6) |
Budžeta lēmējinstitūcija ir rezervējusi noteiktu finansējumu ES budžetā 2009. gadam, proti, budžeta 17 03 09 pozīcijā izmēģinājuma projektam “Komplekss pētījums par veselību, vidi, transportu un klimata pārmaiņām – iekštelpu un āra gaisa kvalitātes uzlabošana”. |
|
(7) |
Ir lietderīgi pieņemt gada darba programmu izmēģinājuma projektam “Komplekss pētījums par veselību, vidi, transportu un klimata pārmaiņām – iekštelpu un āra gaisa kvalitātes uzlabošana”, kas darbosies kā finansēšanas lēmums minētajam projektam Finanšu regulas 75. panta nozīmē un Finanšu regulas īstenošanas kārtības 90. panta nozīmē, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Pielikumā minētā darba programma ir apstiprināta, un to finansē no budžeta 17 03 09 pozīcijas Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2009. finanšu gadam, nepārsniedzot summu EUR 4 000 000.
2. pants
Šis lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 75. panta nozīmē un Finanšu regulas īstenošanas kārtības 90. panta nozīmē.
Tā īstenošanu nodrošina Veselības un patērētāju ĢD ģenerāldirektors.
Briselē, 2009. gada 7. augustā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
PIELIKUMS
Izmēģinājuma projekts “Komplekss pētījums par veselību, vidi, transportu un klimata pārmaiņām – iekštelpu un āra gaisa kvalitātes uzlabošana” (budžeta 17 03 09. pozīcija).
1. IEVADS
1.1. Budžeta 17 03 09. pozīcija
1.2. Pamatakts
Izmēģinājuma projekts Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (2), 49. panta 6. punkta nozīmē.
1.3. Izmēģinājuma projekta vispārīgie mērķi
Budžeta lēmējinstitūcija ir piešķīrusi Komisijai apropriāciju, lai finansētu izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir paplašināt zināšanas par iekštelpu gaisa kvalitāti skolās un bērnu aprūpes iestādēs.
Agrāk iekštelpu gaisa kvalitātei neveltīja tik daudz pētījumu, cik āra gaisa kvalitātei, lai gan atsevišķos gadījumos pētījumus par āra gaisa kvalitāti var izmantot arī attiecībā uz iekštelpām. Āra gaisa kvalitātes jomā ir spēkā arī visaptverošs tiesiskais regulējums, turpretī iekštelpu gaisa kvalitātes jomā spēkā esošais regulējums ir tikai atsevišķas iniciatīvas un tiesību akti. Turklāt iekštelpu gaisa kvalitāte skolās ir daudz mazāk pētīta nekā iekštelpu gaisa kvalitāte cita veida iekštelpās. Tā kā aptuveni 20 % no ES iedzīvotājiem katru dienu pavada daudz laika skolās un Eiropā strauji pieaug saslimstība ar astmu un citām elpošanas orgānu slimībām, īpaši bērnu vidū, projekta mērķis ir:
|
— |
noteikt un analizēt iekštelpu gaisa kvalitātes problēmas skolās, pievēršot uzmanību ventilācijai, ēkas konstrukcijai, uzturēšanai un tīrīšanai, |
|
— |
izvērtēt atbilstošas ventilācijas efektivitāti, lai mazinātu apkārtējā gaisa piesārņojumu skolu vidē, |
|
— |
novērtēt klimata pārmaiņu (arvien biežāki karstuma viļņi, aukstuma viļņi un apkārtējā gaisa piesārņojums) ietekmi uz skolēnu veselību skolās, |
|
— |
novērtēt apkārtējā gaisa piesārņojuma mazināšanas pasākumu, tostarp īstermiņa pasākumu, ietekmi uz iekštelpu gaisa kvalitāti skolās un uz iedarbību uz bērniem skolu vidē, |
|
— |
sniegt attiecīgus ieteikumus, lai risinātu iekštelpu gaisa kvalitātes problēmas skolu vidē. |
1.4. Konkrētas prioritātes 2009. gadam
|
1) |
Veikt iekštelpu gaisa kvalitātes mērījumus skolās, lai iegūtu jaunus datus par galveno iekštelpu gaisa piesārņotājvielu koncentrāciju skolās. |
|
2) |
Novērtēt saistību starp transportu (satiksmi) un klimata pārmaiņu ietekmi uz skolu vidi. |
|
3) |
Novērtēt iekštelpu gaisa piesārņotājvielu iedarbību uz bērniem un sniegt ieteikumus elpošanas orgānu slimību profilaksei un saslimšanas gadījumu mazināšanai, uzlabojot skolu vides kvalitāti un veicot citus ar to saistītus pasākumus. |
|
4) |
Sistemātiski noteikt iekštelpu gaisa piesārņotājvielu avotu kvantitatīvo sadalījumu skolu vidē. Nosakot galvenos avotus, varētu mazināt piesārņojumu. Saistībā ar iepriekš minēto prioritāte ir paplašināt zināšanas par patēriņa preču un celtniecības materiālu izraisīto ķīmisko vielu emisiju. |
|
5) |
Pētīt ķīmiskās un bioķīmiskās mijiedarbības mehānismus iekštelpu gaisa maisījumos, kas raksturīgi skolām un sastopami dažādos ģeogrāfiskā platuma grādos, un izstrādāt metodiku, lai labāk informētu par veselības riska novērtēšanas procesu attiecībā uz šādas mijiedarbības ietekmi uz galīgo risku veselībai. |
|
6) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, izstrādāt Eiropas skolu veselības pamatnostādnes. |
Komisija un Parlaments iepriekš jau ir atbalstījis divus projektus, kas bija saistīti ar minēto jautājumu.
|
— |
Komisija 2001. gadā atbalstīja projektu par elpošanas orgānu veselību skolās piecās Eiropas valstu pilsētās Dānijā, Francijā, Itālijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Projekta secinājumi atklāja kopīgas problēmas, piemēram, sliktu ventilāciju, lielu makrodaļiņu, pelējumu un alergēnu koncentrāciju. Projekta gaitā secināja, ka būtu ārkārtīgi vērtīgi veikt līdzīgu pētījumu par visām dalībvalstīm (3). |
|
— |
2008. gadā oficiāli iepazīstināja ar Eiropas Parlamenta finansēto izmēģinājuma projektu par iekštelpu gaisā esošo ķīmisko vielu iedarbību un iespējamo risku veselībai. Projekta gaitā veica analīzi arī par skolām un bērnudārziem izvēlētu ES dalībvalstu pilsētās. Galvenajos secinājumos ir uzsvērts, ka jāturpina pētījumi, lai risinātu iekštelpu gaisa piesārņojuma radītās problēmas sabiedrības veselībai (it īpaši iekštelpu vidē, kur bieži uzturas bērni, piemēram, skolās un bērnudārzos) Eiropas Savienībā (4). |
|
— |
2009. gadā, ņemot vērā pieejamo budžetu, secināja, ka vajadzētu paplašināt šā izmēģinājuma projekta ģeogrāfiskās robežas ES dalībvalstīs, īpaši ietverot jaunās dalībvalstis. Jāietver arī kandidātvalstis un Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Mērķis ir izstrādāt pamatnostādnes par pasākumiem stāvokļa uzlabošanai, kas aptvertu plašāku Eiropā aktuālo problēmu spektru. |
|
— |
Izmēģinājuma projekts jāizstrādā, pamatojoties uz iepriekšējiem projektiem un jānodrošina sinerģija ar pašlaik īstenojamiem projektiem šajā jomā (piemēram, HITEA) (5). |
2. FINANSIĀLĀ ATBALSTA VEIDS – UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS
2.1. Resursu sadalījums pa jomām/darbībām, kas jāizpilda (skatīt turpmākās iedaļas)
Kopējā pieejamā summa: EUR 4 000 000. Atklātā konkursā piešķirs vienu vispārēju pakalpojumu līgumu.
2.2. Paredzamie rezultāti darbībām, kurām sniegs atbalstu
Šā uzaicinājuma mērķis ir gūt vairāk zināšanu par iekštelpu gaisa kvalitāti, jo bērni, kurus visvairāk ietekmē piesārņotājvielas, pavada lielāko daļu laika skolu vidē. Turklāt pētījuma mērķis ir gūt zināšanas par daudzām problēmām, kas var rasties skolu vidē visā Eiropā. Pētījuma gaitā tiks izstrādātas pamatnostādnes, kuru mērķis būs ietvert dažādas problēmas, lai varētu izveidot veselīgu vidi skolās.
2.3. Orientējošs grafiks
|
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus |
Līdz 2009. gada 1. semestra beigām |
|
Atlase un līguma parakstīšana |
Līdz 2009. gada beigām |
(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.
(3) http://ec.europa.eu/health/ph_projects/2002/pollution/pollution_2002_04_en.htm
(4) http://www.bookshop.europa.eu/eubookshop/download.action?fileName=LBNA23087ENC_002.pdf&eubphfUid=582569&catalogNbr=LB-NA-23087-EN-C
(5) HITEA: Health Effects of Indoor Pollutants: Integrating microbial, toxicological and epidemiological approaches. http://www.hitea.eu/