14.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/53

(1)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 93/676/EEK (2) līgumslēdzēji, kas veica naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi Nīderlandē, toreiz spēkā esošajā direktīvā paredzēto noteikumu vietā drīkstēja piemērot īpašu režīmu. Šajā īpašajā režīmā bija paredzēti noteikti statistikas pienākumi, kā arī pienākums attiecībā uz piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievērot nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu uzņēmējiem. Minētā lēmuma ietekme tika nodrošināta ar iepriekšējo direktīvu aizstājošās Direktīvas 2004/17/EK 27. pantu, neskarot tās 30. panta noteikumus.

(2)

NAM2009. gada 26. februārī pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktam. Saskaņā ar 30. panta 5. punkta pirmo daļu Komisija par to informēja Nīderlandes iestādes 2009. gada 5. marta vēstulē, uz kuru Nīderlandes iestādes atbildēja ar 2009. gada 26. marta e-pasta vēstuli. Komisija 2009. gada 9. marta e-pasta vēstulē arī lūdza NAM sniegt papildinformāciju, ko NAM nosūtīja 2009. gada 23. marta e-pasta vēstulē.

(3)

NAM pieprasījums attiecas uz naftas un gāzes izpēti un izmantošanu Nīderlandē. Atbilstīgi agrākajiem Komisijas lēmumiem par uzņēmumu apvienošanos (3) pieprasījumā aprakstītas trīs atsevišķas darbības, kuras veic NAM:

Saskaņā ar minētajiem Komisijas lēmumiem šajā lēmumā ar “ražošanu” saprot arī “attīstību”, t. i., atbilstīgas infrastruktūras izveidi turpmākajai ražošanai (naftas platformas, cauruļvadi, termināļi utt.).

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota. To, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu.

(5)

Tā kā Nīderlande ir īstenojusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (4), piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 3. punkta pirmās daļas nozīmē. Savukārt tas, vai konkrētā tirgū uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem per se izšķirīgs nav neviens.

(6)

Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Tā kā šajā lēmumā minētajām darbībām tirgus apstākļi atšķiras, veicot konkurences analīzi, jāņem vērā dažādās situācijas katrā atsevišķajā jomā.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(8)

Agrākajos Komisijas lēmumos, kas minēti 3. apsvērumā, tika uzskatīts, ka katra no trim darbībām, uz kurām attiecas minētais pieprasījums (naftas un dabasgāzes izpēte, naftas ražošana un dabasgāzes ražošana), veido atsevišķu produktu tirgu. Tāpēc šīs darbības jāizskata katra atsevišķi.

(9)

Saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi (5) naftas un dabasgāzes izpēte veido vienotu produktu tirgu, jo izpētes sākumā nav iespējams noteikt, vai izpētes rezultātā tiks atrasta nafta vai dabasgāze. Turklāt saskaņā ar to pašu ilgstoši piemēroto Komisijas praksi attiecīgais tirgus ģeogrāfiskā ziņā aptver visu pasauli.

(10)

Ir trīs iespējas, kā aprēķināt to uzņēmumu tirgus daļas, kuri veic izpēti, – pamatojoties uz kapitālizdevumiem, pierādītajām rezervēm vai gaidāmo ražošanas apjomu. Ir tikusi apsvērta iespēja par parametru izpētes tirgus dalībnieku tirgus daļu novērtēšanai izmantot kapitālizdevumus (6). Tomēr šo metodi atzina par nepiemērotu; viens no iemesliem bija lielās atšķirības starp dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos nepieciešamo ieguldījumu apjomiem. Naftas un gāzes izpētei Ziemeļjūrā ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi nekā izpētei, piemēram, Tuvajos Austrumos. No otras puses, abi pārējie parametri – pierādīto rezervju daļa un gaidāmais ražošanas apjoms – jau ir tikuši piemēroti uzņēmumu tirgus daļu novērtēšanai šajā nozarē (7).

(11)

Saskaņā ar pieejamo informāciju (8)2007. gada 31. decembrī naftas un gāzes pierādītās rezerves pasaulē, kopumā ņemot, bija 378,6 miljardi normālkubikmetru naftas ekvivalenta (turpmāk tekstā – nm3 n.e.). Naftas un gāzes kopējās pierādītās rezerves Nīderlandē 2008. gada 1. janvārī bija mazliet vairāk nekā 1,426 miljardi nm3 n.e. (9) jeb mazliet vairāk nekā 3,7 ‰. No tiem NAM daļa ir pat vēl mazāka. Saskaņā ar pieejamo informāciju NAM tirgus daļa būtu jāuzskata par niecīgu arī tad, ja par kritēriju izmantotu gaidāmo ražošanas apjomu. Lai gan sagaidāms, ka, atsākot pilnībā izmantot Schoonebeek naftas atradnes Nīderlandes austrumos, NAM faktiskais naftas ražošanas apjoms no 0,04 miljoniem barelu dienā pieaugs līdz 0,06 miljoniem barelu dienā, tas tomēr būtu jāskata salīdzinājumā ar pasaules naftas ražošanas apjomu 81,533 miljoni barelu dienā un atbilstu aptuveni 0,7 ‰. Ņemot vērā arī koncentrācijas līmeni izpētes tirgū, ko (izņemot valsts uzņēmumus) raksturo trīs starptautisku, vertikāli integrētu privāto uzņēmumu, tā saukto super majors (BP, ExxonMobil un Shell), kā arī noteikta skaita tā saukto majors dalība, šie faktori būtu jāuzskata par norādi, ka uz šo darbību attiecas tieša konkurence.

(12)

Saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi (10) naftas (jēlnaftas) izpēte un ražošana ir atsevišķs produktu tirgus, kurš ģeogrāfiskā ziņā aptver visu pasauli. Pieejamā informācija (11) liecina, ka 2007. gadā naftas kopējais dienas ražošanas apjoms pasaulē bija 81,533 miljoni barelu. NAM kopējais ražošanas apjoms tajā pašā gadā bija 0,04 miljoni barelu dienā, kas atbilst 0,49 ‰ tirgus daļai. Ņemot vērā arī koncentrācijas līmeni jēlnaftas ražošanas tirgū, ko (izņemot valsts uzņēmumus) raksturo trīs starptautisku, vertikāli integrētu privāto uzņēmumu, tā saukto super majors (BP, ExxonMobil un Shell), kuru daļa naftas ražošanā 2007. gadā bija attiecīgi 3,08 %, 2,32 % un 2,96 %, kā arī noteikta skaita tā saukto majors  (12) dalība, šie faktori būtu jāuzskata par norādi, ka uz šo darbību attiecas tieša konkurence.

(13)

Agrākā Komisijas lēmumā (13), kas attiecas uz gāzes piegādi galapatērētājiem, izšķir zemas kaloritātes gāzi un augstas kaloritātes gāzi. Turklāt Komisija apsvēra, vai būtu atsevišķi jāizšķir sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un dabasgāzes piegādes pa cauruļvadiem (14). Tomēr vēlākā Komisijas lēmumā (15), kas attiecas cita starpā uz dabasgāzes ražošanu, paliek neatbildēts jautājums, vai minētā lēmuma piemērošanai uzskatāms, ka pastāv atsevišķi zemas kaloritātes gāzes, augstas kaloritātes gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes tirgi, “jo galīgais novērtējums nav atkarīgs no pieņemtās definīcijas”. Arī šajā lēmumā šo jautājumu var atstāt atklātu turpmāk norādīto iemeslu dēļ:

(14)

Tāpēc šā lēmuma piemērošanas nolūkā par attiecīgo produkta tirgu var uzskatīt dabasgāzes ražošanu kopumā, atsevišķi neizšķirot zemas kaloritātes gāzes, augstas kaloritātes gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes tirgus. Kas attiecas uz ģeogrāfisko tirgu, agrākos Komisijas lēmumos (16) tika uzskatīts, ka tas aptver Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) un, iespējams, arī Krieviju un Alžīriju.

(15)

Saskaņā ar pieejamo informāciju (17) 2007. gadā kopējais gāzes ražošanas apjoms Eiropas Savienībā bija 191,9 miljardi nm3, bet EEZ tas bija 281,6 miljardi nm3. NAM ražošanas apjoms 2007. gadā bija 50 miljardi nm3, kas atbilst 17,76 % tirgus daļai. Krievijas un Alžīrijas ražošanas apjomi 2007. gadā bija attiecīgi 607,4 un 83 miljardi nm3. Tādējādi EEZ, Krievijas un Alžīrijas kopējais ražošanas apjoms bija 972 miljardi nm3, no kuriem NAM daļa bija 5,14 %. Ņemot vērā arī koncentrācijas līmeni dabasgāzes ražošanas tirgū, ko raksturo trīs tā saukto super majors (BP, ExxonMobil un Shell), kā citu lielo uzņēmumu, piemēram, Krievijas Gazprom, dalība, šie faktori būtu jāuzskata par norādi, ka uz šo darbību attiecas tieša konkurence.

(16)

Ņemot vērā 3.–15. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums par tiešu konkurenci Nīderlandē ir izpildīts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

(17)

Tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Nīderlandē sniegt 16. apsvēruma a) līdz c) punktā uzskaitītos pakalpojumus, ne arī tad, kad tiek organizēti projektu konkursi tādas darbības veikšanai Nīderlandē.

(18)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija no 2009. gada februāra līdz martam, kā tā ir atspoguļota NAM un Nīderlandes Karalistes iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas juridiskas vai faktiskas izmaiņas norādīs uz to, ka situācija vairs neatbilst Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem,

a)

naftas un dabasgāzes izpēte;

b)

naftas ražošana un

c)

dabasgāzes ražošana.