4.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/14

(1)

Eurojust izveidoja ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI (2) kā Eiropas Savienības struktūru ar juridiskas personas statusu, lai veicinātu un uzlabotu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām tiesu iestādēm.

(2)

Pamatojoties uz Eurojust gūtās pieredzes novērtējumu, vēl vairāk ir jāveicina šīs struktūras darba efektivitāte, ņemot vērā gūto pieredzi.

(3)

Ir pienācis laiks nodrošināt, lai Eurojust kļūtu operatīvāks un tuvinātos valsts pārstāvju statuss.

(4)

Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis sniegtu ilgstošu un efektīvu ieguldījumu Eurojust mērķu sasniegšanā, valsts pārstāvjiem vajadzētu būt pastāvīgai darba vietai Eurojust mītnē.

(5)

Ir jānosaka kopīgs pamats attiecībā uz pilnvarām, kas būtu jāpiešķir katram valsts pārstāvim kompetentas valsts iestādes statusā, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Valsts pārstāvim būtu jāpiešķir pilnvaras steidzamiem gadījumiem, proti, ja viņš laicīgi nevar noteikt kompetento valsts iestādi vai sazināties ar to. Ar to saprot, ka šīs pilnvaras nevajadzēs īstenot, ja būs iespējams noteikt kompetento iestādi vai sazināties ar to.

(6)

Šis lēmums neskar to, kādā veidā dalībvalstis nosaka tās tiesu sistēmu vai administratīvās procedūras attiecībā uz valsts pārstāvju iecelšanu un darba organizāciju Eurojust valsts birojos.

(7)

Saistībā ar Eurojust ir jāizveido Koordinācija dežūras režīmā (KDR), lai Eurojust būtu pieejams divdesmit četras stundas diennaktī un tam būtu iespēja iejaukties steidzamos gadījumos. Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka tās pārstāvji KDR ir rīcībspējīgi jebkurā diennakts laikā.

(8)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās valsts iestādes nekavējoties atsaucas uz lūgumiem, kas izdarīti saskaņā ar šo lēmumu, pat ja kompetentās valsts iestādes atsakās izpildīt valsts pārstāvju izdarītos lūgumus.

(9)

Kolēģijas nozīme būtu jāpalielina gadījumos, ja rodas jurisdikcijas konflikts un novērojama regulāra atteikšanās vai grūtības saistībā ar tādu lūgumu un lēmumu izpildi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību, tostarp saistībā ar instrumentiem, ar kuriem īsteno savstarpējas atzīšanas principu.

(10)

Dalībvalstīs būtu jāizveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmas, lai koordinētu darbu, ko veic Eurojust valsts korespondenti, Eurojust valsts korespondents terorisma jautājumos, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts korespondents un ne vairāk kā trīs citas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas, kā arī kopējo izmeklēšanas grupu, kara noziegumu, līdzekļu atguves un korupcijas tīkla pārstāvji.

(11)

Eurojust valsts koordinācijas sistēmai būtu jānodrošina, ka Lietu pārvaldības sistēma saņem informāciju par attiecīgo dalībvalsti efektīvā un uzticamā veidā. Tomēr Eurojust valsts koordinācijas sistēmai nebūtu jāatbild par pašu informācijas nosūtīšanu Eurojust. Dalībvalstīm būtu jālemj par labāko kanālu, ko izmantot informācijas nosūtīšanai Eurojust.

(12)

Lai sekmētu to, ka Eurojust valsts koordinācijas sistēma pildītu tās uzdevumus, būtu jānodrošina sakari ar Lietu pārvaldības sistēmu. Sakari ar Lietu pārvaldības sistēmu būtu jāveido, pienācīgi ņemot vērā informācijas tehnoloģiju sistēmas valstī. Piekļuvei Lietu pārvaldības sistēmai valsts mērogā būtu jābalstās uz to, ka galvenā nozīme ir valsts pārstāvim, kas ir atbildīgs par pagaidu darba datņu atvēršanu un pārvaldību.

(13)

Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās (3), piemēro, kad dalībvalstis apstrādā personas datus, kuri savstarpēji pārsūtīti starp dalībvalstīm un Eurojust. Ar pamatlēmumu 2008/977/TI neskar attiecīgus datu aizsardzības noteikumus, kas iekļauti Padomes Lēmumā 2002/187/TI, un tajā ir ietverti īpaši noteikumi par personas datu aizsardzību, ar kuriem detalizētāk nosaka šos jautājumus Eurojust īpašās būtības, funkciju un kompetences dēļ.

(14)

Eurojust vajadzētu atļaut apstrādāt konkrētus personas datus, kas saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma veikšanu vai dalību tajā, attiecībā uz kuru Eurojust ir kompetents, vai kas ir notiesātas par šāda noziedzīga nodarījuma veikšanu. Šādu personas datu sarakstā būtu jāiekļauj tālruņa numuri, e-pasta adreses, transportlīdzekļu reģistrācijas dati, DNS profili, ko veido DNS nekodētā daļa, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi. Sarakstā turklāt būtu jāiekļauj noslodzes dati un atrašanās vietas dati, un saistītie dati, kas vajadzīgi, lai noteiktu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu abonentu vai lietotāju; taču sarakstā nevajadzētu ietvert datus, kas izpauž komunikāciju saturu. Nav paredzēts, ka Eurojust veic automātisku DNS profilu vai pirkstu nospiedumu salīdzināšanu.

(15)

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Eurojust vajadzētu dot iespēju pagarināt personas datu glabāšanas termiņus. Šādi lēmumi būtu jāpieņem pēc rūpīgas konkrētu vajadzību izvērtēšanas. Par to, vai būtu jāpagarina personas datu apstrādes termiņš, ja visās attiecīgajās dalībvalstīs kriminālvajāšana ir noslēgta saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu noteikumiem, būtu jālemj tikai tad, ja pastāv konkrēta vajadzība sniegt palīdzību saskaņā ar šo lēmumu.

(16)

Ar Apvienotās uzraudzības iestādes reglamentu būtu jāvienkāršo tās darbība.

(17)

Lai veicinātu Eurojust darbības efektivitāti, informācijas sniegšanu Eurojust vajadzētu uzlabot, attiecībā uz valsts iestādēm nosakot skaidrus un ierobežotus pienākumus.

(18)

Eurojust būtu jāīsteno Padomes noteiktās prioritātes, jo īpaši tās, kas ir noteiktas, pamatojoties uz Organizētās noziedzības apdraudējuma novērtējumu (OCTA), kā minēts Hāgas programmā (4).

(19)

Eurojust jāsaglabā privileģētas attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kas balstītas uz konsultācijām un papildināmību. Šim lēmumam būtu jāpalīdz precizēt Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla attiecīgās lomas un to savstarpējās attiecības, vienlaikus saglabājot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla specifiku.

(20)

Nekas šajā lēmumā nebūtu skaidrojams tā, lai skartu šajā lēmumā minēto tīklu sekretariātu darbības autonomiju, ja tie veic savus uzdevumus kā Eurojust personāls saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (5).

(21)

Ir jāstiprina arī Eurojust spēja strādāt ar ārējiem partneriem, piemēram, ar trešām valstīm, Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Padomes Apvienoto situāciju centru un Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex).

(22)

Būtu jāparedz noteikumi, saskaņā ar kuriem Eurojust nosūta tiesnešus koordinatorus uz trešām valstīm, lai izpildītu uzdevumus, kas ir līdzīgi tiem, kuri ir noteikti attiecībā uz tiem tiesnešiem koordinatoriem, ko dalībvalstis norīkojušas, pamatojoties uz Padomes Vienoto rīcību 96/277/TI (1996. gada 22. aprīlis), kas pieņemta, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par tiesnešu koordinatoru apmaiņas kārtību, kas paredzēta, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā (6).

(23)

Ar šo lēmumu ir atļauts ņemt vērā principu par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem,

1)

Lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Eurojust sastāvs

1.   Eurojust sastāvā ir viens katras valsts pārstāvis, ko norīko dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību sistēmu un kas ir prokurors, tiesnesis vai policijas darbinieks ar līdzvērtīgu kompetenci.

2.   Dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu un efektīvu ieguldījumu, lai sasniegtu Eurojust mērķus saskaņā ar 3. pantu. Lai sasniegtu šos mērķus:

3.   Valsts pārstāvis ieņem tādu amatu, kas viņam dod šajā lēmumā minētās pilnvaras, lai viņš vai viņa varētu pildīt savus uzdevumus.

4.   Uz valsts pārstāvjiem, vietniekiem un pārstāvja palīgiem saistībā ar to statusu attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kuru tie pārstāv.

5.   Vietnieks atbilst 1. punktā paredzētajiem kritērijiem un spēj rīkoties valsts pārstāvja vārdā vai arī to aizstāt. Palīgs arī var rīkoties valsts pārstāvja vārdā un to aizstāt, ja viņš atbilst 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

6.   Eurojust ir saistīts ar Eurojust valsts koordinācijas sistēmu saskaņā ar 12. pantu.

7.   Eurojust ir iespējas norīkot tiesnešus koordinatorus uz trešām valstīm saskaņā ar šo lēmumu.

8.   Saskaņā ar šo lēmumu Eurojust ir sekretariāts, ko vada administratīvais direktors.”

2)

Lēmuma 3. pantu groza šādi:

3)

Lēmuma 4. panta 1. punktu groza šādi:

4)

Iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Koordinācija dežūras režīmā

1.   Lai izpildītu pienākumus ārkārtas gadījumos, Eurojust izveido Koordināciju dežūras režīmā (KDR), kas ikkatrā laikā var saņemt un apstrādāt tai adresētos lūgumus. Ar KDR var sazināties ar vienas KDR kontaktpersonas palīdzību Eurojust divdesmit četras stundas diennaktī bez brīvdienām.

2.   KDR darbojas viens pārstāvis (KDR pārstāvis) no katras dalībvalsts, kas var būt vai nu valsts pārstāvis, vai viņa vietnieks vai palīgs, kas ir pilnvarots aizstāt valsts pārstāvi. Jānodrošina, ka KDR pārstāvis var rīkoties divdesmit četras stundas diennaktī bez brīvdienām.

3.   Tad, kad ārkārtas gadījumos lūgums un lēmums par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, ir jāizpilda vienā vai vairākās dalībvalstīs, lūguma iesniedzēja vai izdevēja kompetentā iestāde var nosūtīt to KDR. KDR kontaktpersona nekavējoties to nosūta lūguma iesniedzējas dalībvalsts KDR pārstāvim un – ja to skaidri pieprasa lūguma iesniedzēja vai izdevēja iestāde – tās dalībvalsts KDR pārstāvim, kuras teritorijā lūgums būtu jāizpilda. Saistībā ar lūguma izpildi to dalībvalstīs šie KDR pārstāvji rīkojas nekavējoties, veicot uzticētos uzdevumus vai īstenojot izmantojot viņiem piešķirtās pilnvaras, kas minētas 6. pantā un 9.a līdz 9.f pantā.”

5)

Lēmuma 6. pantu groza šādi:

6)

Lēmuma 7. pantu groza šādi:

7)

Lēmuma 8. un 9. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“8. pants

Turpmākie pasākumi pēc Eurojust lūgumiem un atzinumiem

Ja attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem lēmumu neizpildīt 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lūgumu vai izlemj neņemt vērā 7. panta 2. un 3. punktā minēto atzinumu, tās nekavējoties informē Eurojust par savu lēmumu un par šāda lēmuma iemesliem. Ja lūguma izpildes atteikumu nav iespējams pamatot tādēļ, ka tas kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm vai apdraudētu personu drošību, tad dalībvalsts kompetentās iestādes var atsaukties uz operatīviem iemesliem.

9. pants

Valsts pārstāvji

1.   Valsts pārstāvja pilnvaru termiņš ir vismaz četri gadi. Izcelsmes dalībvalstis var atjaunot pilnvaru termiņu. Valsts pārstāvjus drīkst atcelt pirms termiņa beigām tikai tad, ja iepriekš par to ir informēta Padome, norādot atcelšanas iemeslu. Ja valsts pārstāvis ir Eurojust priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, viņa pilnvaru termiņš ir vismaz tik ilgs, lai viņš varētu īstenot savas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka funkcijas visā amata termiņā, uz kuru ievēlēts.

2.   Visu informāciju, ar ko savstarpēji apmainās Eurojust un dalībvalstis, sūta ar valsts pārstāvju starpniecību.

3.   Lai varētu izpildīt Eurojust mērķus, valsts pārstāvim ir vismaz līdzvērtīga pieeja šādiem valsts reģistriem vai arī ir iespēja iegūt informāciju, kas atrodama šādos reģistros viņa dalībvalstī, kas būtu viņam pieejami, strādājot valsts līmenī par prokuroru, tiesnesi vai policistu:

4.   Valsts pārstāvis var tieši vērsties savas dalībvalsts kompetentajās iestādēs.”

8)

Iekļauj šādus pantus:

“9.a pants

Valsts pārstāvja pilnvaras, kas tam piešķirtas valsts mērogā

1.   Kad valsts pārstāvis īsteno 9.b, 9.c un 9.d pantā piešķirtās pilnvaras, viņš to dara kompetentas valsts iestādes statusā, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem un šā panta un 9.b līdz 9.e pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Veicot savus uzdevumus, valsts pārstāvis attiecīgā gadījumā dara zināmu, vai viņš rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas valsts pārstāvjiem piešķirtas saskaņā ar šo pantu un 9.b, 9.c un 9.d pantu.

2.   Katra dalībvalsts nosaka pilnvaru veidu un apjomu, ko tā piešķir savas valsts pārstāvim attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību saistībā ar šo dalībvalsti. Tomēr katra dalībvalsts piešķir savam valsts pārstāvim vismaz tādas pilnvaras, kas aprakstītas 9.b pantā un, ievērojot 9.e pantu, – pilnvaras, kas aprakstītas 9.c un 9.d pantā, kas viņam būtu pieejamas, strādājot valsts līmenī par prokuroru, tiesnesi vai policistu.

3.   Ieceļot savu valsts pārstāvi un, vajadzības gadījumā, jebkurā citā laikā, dalībvalsts paziņo Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātam savu lēmumu par šā panta 2. punkta īstenošanu, lai Padomes Ģenerālsekretariāts varētu informēt citas dalībvalstis. Dalībvalstis uzņemas akceptēt un atzīt šādi piešķirtas prerogatīvas, ciktāl tās atbilst starptautiskām saistībām.

4.   Katra dalībvalsts atbilstīgi savām starptautiskajām saistībām nosaka valsts pārstāvja tiesības veikt darbību attiecībā uz ārvalstu tiesu iestādēm.

9.b pants

Parastās pilnvaras

1.   Valsts pārstāvji, rīkojoties kompetentu valsts iestāžu statusā, ir pilnvaroti saņemt, nosūtīt lūgumus un lēmumus par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, veicināt, sniegt papildu informāciju attiecībā uz tiem un sekot to izpildei. Kad tiek īstenotas šajā punktā minētās pilnvaras, par to tūdaļ informē kompetento valsts iestādi.

2.   Tiesu iestāžu sadarbības lūguma daļējas vai nepietiekamas izpildes gadījumos valsts pārstāvji, rīkojoties kompetentu valsts iestāžu statusā, ir pilnvaroti lūgt savas dalībvalsts kompetentās valsts iestādes veikt papildu pasākumus, lai lūgumu pilnībā izpildītu.

9.c pants

Pilnvaras, ko īsteno, vienojoties ar kompetento valsts iestādi

1.   Rīkojoties kompetentu valsts iestāžu statusā, valsts pārstāvji ar kompetentas valsts iestādes piekrišanu vai pēc tās lūguma un ko sniedz katrā gadījumā atsevišķi, var īstenot šādas pilnvaras:

2.   Šajā pantā minētās pilnvaras principā īsteno kompetenta valsts iestāde.

9.d pants

Pilnvaras, ko īsteno steidzamos gadījumos

Rīkojoties kompetentu valsts iestāžu statusā, valsts pārstāvji steidzamos gadījumos un ja viņi laicīgi nevar noteikt vai sazināties ar kompetento valsts iestādi, ir pilnvaroti:

Tiklīdz ir noteikta kompetentā valsts iestāde vai ar to ir notikusi sazināšanās, to informē par šajā pantā minēto pilnvaru īstenošanu.

9.e pants

Valsts pārstāvju lūgumi, ja nevar īstenot pilnvaras

1.   Valsts pārstāvis, tā pilnvaru robežās kā kompetentā valsts iestāde, ir vismaz pilnvarots iesniegt priekšlikumu iestādei, kas kompetenta īstenot 9.c un 9.d pantā minētās pilnvaras, gadījumā, ja valsts pārstāvim piešķirtās pilnvaras ir pretrunā ar:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajos gadījumos kompetentā valsts iestāde valsts pārstāvja iesniegto lūgumu izskata bez nepamatotas kavēšanās.

9.f pants

Valsts pārstāvju dalība kopīgās izmeklēšanas grupās

Valsts pārstāvji ir pilnvaroti piedalīties kopīgās izmeklēšanas darba grupās, tostarp to izveidē, saskaņā ar 13. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās vai saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/465/TI (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām (8) attiecībā uz savu pārstāvēto dalībvalsti. Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka valsts pārstāvja dalībai tajās ir vajadzīga kompetentās valsts iestādes piekrišana. Valsts pārstāvjus, viņu vietniekus vai viņu palīgus aicina piedalīties visās kopīgās izmeklēšanas darba grupās, kas attiecas uz to pārstāvēto dalībvalsti un ko saskaņā ar piemērojamiem finanšu instrumentiem finansē Kopiena. Katra dalībvalsts nosaka, vai tās valsts pārstāvis piedalās Kopīgās izmeklēšanas grupā kā valsts kompetentā iestāde vai Eurojust vārdā.

9)

Lēmuma 10. pantu groza šādi:

10)

Lēmuma 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Eurojust valsts koordinācijas sistēma

1.   Katra dalībvalsts ieceļ vienu vai vairākus Eurojust valsts korespondentus.

2.   Katra dalībvalsts līdz 2011. gada 4. jūnijam izveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, lai nodrošinātu tā darba koordināciju, ko veic:

3.   Personas, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, saglabā savu amatu un statusu atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

4.   Eurojust valsts korespondenti ir atbildīgi par Eurojust valsts koordinācijas sistēmas darbību. Ja ir iecelti vairāki Eurojust korespondenti, par Eurojust valsts sistēmas darbību ir atbildīgs viens no tiem.

5.   Eurojust valsts koordinācijas sistēma veicina Eurojust uzdevumu veikšanu dalībvalstī, jo īpaši:

6.   Lai veiktu 5. punktā minētos uzdevumus, personas, kas minētas 1. un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī personas, kas minētas 2. punkta d) apakšpunktā, var pievienot Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar šo pantu un 16., 16.a, 16.b un 18. pantu, kā arī saskaņā ar Eurojust reglamentu. Pievienošanu Lietu pārvaldības sistēmai veic, izdevumus sedzot no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

7.   Neko šajā pantā nesaprot tā, ka tas ietekmē tiešus sakarus starp kompetentajām tiesu iestādēm, kā paredzēts tiesu iestāžu sadarbības instrumentos, piemēram, 6. pantā Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās. Attiecības starp valsts pārstāvi un valsts korespondentiem nekavē tiešus sakarus starp valsts pārstāvi un tās kompetentajām iestādēm.

11)

Lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Informācijas apmaiņa dalībvalstīs un starp valsts pārstāvjiem

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes un Eurojust apmainās ar jebkādu informāciju, kas nepieciešama Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar 4. un 5. pantu, kā arī ar noteikumiem par datu aizsardzību, kas izklāstīti šajā lēmumā. Tai ir vismaz jāietver informācija, kas minēta 5., 6. un 7. punktā.

2.   Informācijas nosūtīšanu Eurojust interpretē kā lūgumu pēc Eurojust palīdzības attiecīgajā gadījumā vienīgi tad, ja kompetentā iestāde tā ir norādījusi.

3.   Eurojust valsts pārstāvjiem ir piešķirtas pilnvaras bez iepriekšējas atļaujas apmainīties ar jebkādu Eurojust uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju savā starpā vai ar to pārstāvēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši atbilstīgi informē tos valsts pārstāvjus par lietu, kas uz tiem attiecas.

4.   Šis pants neskar citus pienākumus saistībā ar informācijas sniegšanu Eurojust, tostarp Padomes Lēmumu 2005/671/TI (2005. gada 20. septembris) par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem (12).

5.   Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārstāvji ir informēti par kopējas izmeklēšanas grupas izveidošanu vai nu saskaņā ar 13. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, vai saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/465/TI, kā arī par šo grupu darba rezultātiem.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts pārstāvis tiek informēts bez nepamatotas vilcināšanās par jebkādu lietu, kurā ir tieši iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis un kuru lūgumi vai lēmumi par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu, ir nosūtīti vismaz divām dalībvalstīm, un

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts pārstāvis ir informēts par:

8.   Valsts iestāde konkrētā lietā var nesniegt informāciju, ja tās sniegšana nozīmētu, ka:

9.   Šis pants neskar noteikumus, kas noteikti divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, vai režīmus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp jebkādus nosacījumus, ko noteikušas trešās valstis attiecībā uz vienreiz sniegtas informācijas izmantošanu.

10.   Informācijā, ko saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu jānosūta Eurojust, ir jāietver vismaz, ja tas zināms, pielikumā norādītajā sarakstā ietvertā informācija.

11.   Šajā pantā minēto informāciju nosūta uz Eurojust strukturētā veidā.

12.   Līdz 2014. gada 4. jūnijam (12) Komisija, pamatojoties uz Eurojust nosūtīto informāciju, sastāda ziņojumu par šā panta īstenošanu, kam pievieno jebkādu priekšlikumu, ko tā uzskata par atbilstīgu, tostarp priekšlikumus attiecībā uz mērķi apsvērt 5., 6. un 7. punkta grozījumus un pielikumu.

12)

Iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Informācija, ko Eurojust sniedz kompetentajām valsts iestādēm

1.   Eurojust sniedz kompetentajām valsts iestādēm informāciju un papildu ziņas par informācijas apstrādes rezultātiem, tostarp par saistību ar lietām, kuras jau iekļautas lietu pārvaldības sistēmā.

2.   Ja kompetenta valsts iestāde lūdz Eurojust sniegt tai informāciju, Eurojust nosūta informāciju laikā, ko lūdz minētā iestāde.”

13)

Lēmuma 14. pantu groza šādi:

14)

Lēmuma 15. panta 1. punktu groza šādi:

15)

Lēmuma 16. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“16. pants

Lietu pārvaldības sistēma, indekss un pagaidu darba datnes

1.   Eurojust saskaņā ar šo lēmumu izveido Lietu pārvaldības sistēmu, kurā ir pagaidu darba datnes un indekss, kas satur gan personas, gan citus datus.

2.   Lietu pārvaldības sistēma ir paredzēta, lai:

3.   Ciktāl tas atbilst šajā lēmumā iekļautajiem datu aizsardzības noteikumiem, lietu pārvaldības sistēmu var savienot ar drošu tālsakaru sasaisti, kas minēta 9. pantā Padomes Lēmumā 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (14).

4.   Indeksā ietver atsauces uz pagaidu darba datnēm, ko apstrādā Eurojust, un tajā nevar būt citi personas dati kā tikai tie, kas minēti 15. panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā, k) un m) apakšpunktā un 15. panta 2. punktā.

5.   Pildot pienākumus saskaņā ar šo lēmumu, Eurojust valsts pārstāvji var apstrādāt datus attiecībā uz atsevišķām lietām, pie kurām tie strādā pagaidu darba datnēs. Tie atļauj datu aizsardzības inspektoram piekļūt darba datnēm. Attiecīgais valsts pārstāvis, atverot katru jaunu pagaidu darba datni, kurā ir personas dati, informē par to datu aizsardzības inspektoru.

6.   Lai apstrādātu ar lietu saistītus personas datus, Eurojust nedrīkst izveidot nekādu citu automatizētu datu datni kā tikai to, kas ir Lietu pārvaldības sistēmā.

16)

Iekļauj šādus pantus:

“16.a pants

Pagaidu darba datņu un indeksa darbība

1.   Attiecīgais valsts pārstāvis atver pagaidu darba datni katrā lietā, par kuru viņam ir nosūtīta informācija, ja šāda nosūtīšana atbilst šim lēmumam vai 13. panta 4. punktā minētajiem instrumentiem. Valsts pārstāvis ir atbildīgs par to pagaidu darba datņu pārvaldību, kuras viņš ir atvēris.

2.   Valsts pārstāvis, atvēris pagaidu darba datni, katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu, vai saglabāt ierobežotu piekļuvi pagaidu darba datnei vai gadījumos, ja nepieciešams, lai Eurojust spētu pildīt savus uzdevumus, atļaut citiem valsts pārstāvjiem vai pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem piekļūt datnei vai tās daļām.

3.   Valsts pārstāvis, kas atvēris pagaidu darba datni, lemj par to, kādu ar šo pagaidu darba datni saistītu informāciju iekļauj indeksā.

16.b pants

Valsts mēroga piekļuve Lietu pārvaldības sistēmai

1.   Personas, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu, var piekļūt tikai:

2.   Valsts pārstāvis 1. punktā paredzētajās robežās lemj par to, kāda apmēra piekļuvi pagaidu darba datnēm viņa dalībvalstī piešķir personām, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu.

3.   Apspriedusies ar savu valsts pārstāvi, katra dalībvalsts lemj par to, kāda apmēra piekļuvi indeksam minētajā dalībvalstī piešķir personām, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu. Dalībvalstis paziņo Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātam par savu lēmumu attiecībā uz šā punkta īstenošanu, lai tie varētu informēt citas dalībvalstis.

Tomēr personas, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu, ir piekļuve vismaz indeksam, ciktāl tas ir nepieciešams, lai piekļūtu pagaidu darba datnēm, attiecībā uz kurām viņiem ir piešķirta piekļuve saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4.   Līdz 2013. gada 4. jūnijamEurojust ziņo Padomei un Komisijai par 3. punkta īstenošanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, katra dalībvalsts apsver iespēju pārskatīt piekļuves apmēru, kas piešķirts saskaņā ar 3. punktu.”

17)

Lēmuma 17. pantu groza šādi:

18)

Lēmuma 18. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“18. pants

Atļauta piekļuve personas datiem

Tikai valsts pārstāvjiem, to vietniekiem un palīgiem, kas minēti 2. panta 2. punktā, personām, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu, un pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem Eurojust mērķu sasniegšanas nolūkos un 16., 16.a un 16.b pantā paredzētajās robežās ir piekļuve personas datiem, ko apstrādā Eurojust.”

19)

Lēmuma 19. panta 4. punkta b) apakšpunktā svītro vārdus “kurā piedalās Eurojust”.

20)

Lēmuma 21. pantu groza šādi:

21)

Lēmuma 23. pantu groza šādi:

22)

Lēmuma 25. pantu groza šādi:

23)

Iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Sadarbība ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un citiem Eiropas Savienības tīkliem, kas iesaistīti sadarbībā krimināllietās

1.   Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, pamatojoties uz konsultācijām un papildināmību, savstarpēji uztur privileģētas attiecības, jo īpaši starp valsts pārstāvjiem, tās pašas dalībvalsts Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonām un Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts korespondentiem. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, veic šādus pasākumus:

2.   Neskarot 4. panta 1. punktu, Kopējo izmeklēšanas vienību tīkla sekretariāts un tā tīkla sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/494/TI, ir Eurojust personāla daļa. Šie sekretariāti darbojas kā atsevišķas vienības. Tie var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas vajadzīgi, lai pildītu attiecīgos uzdevumus. Eurojust nodrošina tīklu sekretariātu koordināciju.

Šo punktu piemēro visu tīklu sekretariātiem, kas izveidoti ar Padomes lēmumu, ja šajā lēmumā noteikts, ka Eurojust nodrošina sekretariātu.

3.   Ar Lēmumu 2008/852/TI izveidotais tīkls var lūgt Eurojust, lai tas tīklam nodrošinātu sekretariātu. Ja ir izdarīts šāds lūgums, piemēro 2. punktu.”

24)

Lēmuma 26. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“26. pants

Attiecības ar iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kas saistītas ar Kopienu vai Savienību

1.   Ja tas ir lietderīgi tās uzdevumu veikšanai, Eurojust var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kuras ir izveidotas ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu vai Līgumu par Eiropas Savienību, vai balstoties uz tiem. Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības vismaz ar:

Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar Eiropas Tiesisko mācību tīklu.

2.   Eurojust var slēgt līgumus vai sadarbības vienošanās ar 1. punktā minētajām iestādēm. Šādi līgumi vai sadarbības vienošanās var it īpaši attiekties uz informācijas apmaiņu, tostarp uz personas datiem, un uz sadarbības koordinatoru norīkošanu darbā Eurojust. Šādus līgumus vai sadarbības vienošanās var noslēgt tikai pēc tam, kad Eurojust attiecībā uz datu aizsardzības noteikumiem ir konsultējies ar Apvienoto uzraudzības iestādi un kad to ar kvalificētu balsu vairākumu ir apstiprinājusi Padome. Eurojust dara Padomei zināmus visus plānus par jebkādu šādu sarunu sākšanu, un Padome var izdarīt jebkurus secinājumus, ko uzskata par atbilstīgiem.

3.   Pirms šāds 2. punktā minēts līgums vai vienošanās ir stājušies spēkā, Eurojust var tieši saņemt un izmantot informāciju, tostarp personas datus, no 1. punktā minētajām iestādēm, ja vien tas ir vajadzīgs tās uzdevumu likumīgai veikšanai, un tas var tieši nosūtīt informāciju, tostarp personas datus, šādām iestādēm, ja tas ir vajadzīgs saņēmēja uzdevumu likumīgai veikšanai un ja tas ir saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti šajā lēmumā.

4.   Tālab OLAF var veicināt Eurojust darbu – koordinēt izmeklēšanu un kriminālvajāšanas procedūras attiecībā uz Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību – vai nu pēc Eurojust iniciatīvas, vai pēc OLAF pieprasījuma, ja attiecīgās kompetentās valsts iestādes neiebilst pret šādu līdzdalību.

5.   Nolūkā saņemt un pārsūtīt informāciju starp Eurojust un OLAF un neskarot 9. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka Eurojust valsts pārstāvji ir uzskatāmi par dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienīgi šajā Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulā (Euratom) Nr. 1074/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16). Informācijas apmaiņa starp OLAF un valsts pārstāvjiem neskar to informāciju, kas saskaņā ar minētajām regulām sniedzama citām kompetentajām iestādēm.

25)

Iekļauj šādu pantu:

“26.a pants

Attiecības ar trešām valstīm un organizācijām

1.   Ciktāl to prasa Eurojust uzdevumu veikšana, tas var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar šādiem tiesību subjektiem:

2.   Eurojust var slēgt nolīgumus ar 1. punktā minētajiem tiesību subjektiem. Šādi nolīgumi var jo īpaši attiekties uz informācijas apmaiņu, tostarp uz personas datiem, un uz sadarbības koordinatoru vai tiesnešu koordinatoru norīkošanu darbā Eurojust. Šādus nolīgumus var noslēgt tikai pēc tam, kad Eurojust attiecībā uz datu aizsardzības noteikumiem ir konsultējies ar Apvienoto uzraudzības iestādi un kad to ar kvalificētu balsu vairākumu ir apstiprinājusi Padome. Eurojust dara Padomei zināmus visus plānus par jebkādu šādu sarunu sākšanu, un Padome var izdarīt jebkurus secinājumus, ko uzskata par atbilstīgiem.

3.   Nolīgumus, kuri minēti 2. punktā un kuros ir noteikumi par personas datu apmaiņu, var noslēgt tikai tad, ja uz attiecīgo iestādi attiecas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra konvencija vai ja veiktais novērtējums apliecina, ka šī iestāde nodrošina atbilstīgu datu aizsardzības līmeni.

4.   Nolīgumos, kas minēti 2. punktā, ietver noteikumus par to īstenošanas pārraudzību, tostarp par datu aizsardzības noteikumu īstenošanu.

5.   Pirms šāda 2. punktā minētā nolīguma stāšanās spēkā Eurojust var tieši saņemt informāciju, tostarp personas datus, ja vien tas ir vajadzīgs tā uzdevumu likumīgai veikšanai.

6.   Pirms šāda 2. punktā minētā nolīguma stāšanās spēkā Eurojust var saskaņā ar 27. panta 1. punktu tieši nosūtīt šīm iestādēm informāciju, izņemot personas datus, ja tas ir vajadzīgs saņēmēja uzdevumu likumīgai veikšanai.

7.   Eurojust var saskaņā ar 27. panta 1. punktu nosūtīt personas datus 1. punktā minētajām iestādēm,

8.   Par jebkādas turpmākas kļūdas vai būtiskas kļūdas iespējamību no to tiesību subjektu puses, kas minēti 1. punktā attiecībā uz atbilstību 3. punktā minētajiem noteikumiem, Eurojust nekavējoties ziņo Apvienotajai uzraudzības iestādei un attiecīgajām dalībvalstīm. Apvienotā uzraudzības iestāde var apturēt turpmāku personas datu apmaiņu ar attiecīgajām iestādēm, līdz nodrošināti atbilstīgi aizsardzības līdzekļi.

9.   Tomēr, ja 7. punktā minētie noteikumi nav izpildīti, valsts pārstāvis, rīkojoties kompetentas valsts iestādes statusā un atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem, izņēmuma kārtā un vienīgi ar mērķi veikt steidzamus pasākumus, lai vērstos pret nenovēršamām, nopietnām briesmām, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, var veikt tādas informācijas apmaiņu, kurā ietverti personas dati. Valsts pārstāvis ir atbildīgs par paziņojuma atļaušanas likumību. Valsts pārstāvis glabā datu paziņojumus, kā arī šādu paziņojumu pamatojumu. Datu paziņošanu atļauj tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tādiem mērķiem, kādiem tie tika darīti zināmi.”

26)

Lēmuma 27. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“27. pants

Datu nosūtīšana

1.   Pirms Eurojust apmainās ar jebkādu informāciju ar 26.a pantā minētajām iestādēm, tas dalībvalsts pārstāvis, kas ir iesniedzis informāciju, piekrīt minētās informācijas pārsūtīšanai. Attiecīgos gadījumos valsts pārstāvis konsultējas ar dalībvalstu kompetentām iestādēm.

2.   Eurojust ir atbildīgs par datu nosūtīšanas likumību. Eurojust reģistrē visus saskaņā ar 26. un 26.a pantu veiktos datu nosūtīšanas gadījumus, kā arī nosūtīšanas pamatojumu. Datus nosūta tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tiem mērķiem, kādiem tie tiks nosūtīti.”

27)

Iekļauj šādus pantus:

“27.a pants

Tiesneši koordinatori, kas norīkoti uz trešām valstīm

1.   Lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm lietās, kurās Eurojust saskaņā ar šo lēmumu sniedz palīdzību, Kolēģija var norīkot tiesnešus koordinatorus uz trešo valsti saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar šo trešo valsti, kā minēts 26.a pantā. Pirms uzsāk sarunas ar trešo valsti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu dod savu piekrišanu. Eurojust informē Padomi par jebkādiem tās plāniem uzsākt šādas sarunas, un Padome var izdarīt jebkurus secinājumus, ko uzskata par atbilstīgiem.

2.   Tiesnesim koordinatoram, kas minēts 1. punktā, ir jābūt pieredzei darbā Eurojust un atbilstīgām zināšanām tiesu iestāžu sadarbības un Eurojust darbības jomā. Lai Eurojust vārdā norīkotu tiesnesi koordinatoru, pirms tam ir jāsaņem tiesneša un viņa dalībvalsts piekrišana.

3.   Ja Eurojust norīkotais tiesnesis koordinators ir izvēlēts no valsts pārstāvju, pārstāvja vietnieku vai palīgu vidus,

4.   Neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu, kas noteikti ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (17), 110. pantu, Kolēģija, konsultējoties ar Komisiju, izstrādā noteikumus par tiesnešu koordinatoru norīkošanu un attiecībā uz to pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

5.   Eurojust norīkoto tiesnešu koordinatoru darbību uzrauga Apvienotā uzraudzības iestāde. Tiesneši koordinatori iesniedz ziņojumu Kolēģijai, kas gada pārskatā atbilstīgā veidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par viņu darbību. Tiesneši koordinatori informē valsts pārstāvjus un kompetentās valsts iestādes visos gadījumos, kas attiecas uz attiecīgo dalībvalsti.

6.   Dalībvalstu kompetentās iestādes un tiesneši koordinatori, kas minēti 1. punktā, var izveidot tiešus savstarpējus sakarus. Tādā gadījumā tiesnesis koordinators informē attiecīgo valsts pārstāvi par šādiem sakariem.

7.   Šā panta 1. punktā minētiem tiesnešiem koordinatoriem ir pieslēgums lietu pārvaldības sistēmai.

27.b pants

Tiesu iestāžu sadarbības lūgumi trešām valstīm un no tām

1.   Eurojust ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var pēc pieprasījuma koordinēt trešo valstu iesniegtu tiesu iestāžu sadarbības lūgumu izpildi, ja šie lūgumi ir vienas un tās pašas izmeklēšanas sastāvdaļa un vajadzīga šo lūgumu izpilde vismaz divās dalībvalstīs. Šajā punktā minētos lūgumus kompetentās valsts iestādes var nosūtīt Eurojust.

2.   Steidzamos gadījumos un saskaņā ar 5.a pantu minētā Ārkārtas koordinācijas vienība var saņemt un apstrādāt lūgumus, kas minēti šā panta 1. punktā un ko iesniegusi trešā valsts, kura ir noslēgusi līgumu ar Eurojust.

3.   Neskarot 3. panta 2. punktu, ja iesniedz tiesu iestāžu sadarbības lūgumus, kas attiecas uz vienu un to pašu izmeklēšanu un jāpilda trešā valstī, Eurojust var arī ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar šo trešo valsti.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos lūgumus var nosūtīt ar Eurojust starpniecību, ja tas ir atbilstīgi instrumentiem, ko piemēro attiecībām starp attiecīgo trešo valsti un Eiropas Savienību vai attiecīgajām dalībvalstīm.

27.c pants

Atbildība, kas nav atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi

1.   Eurojust atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.   Nelīgumiskas atbildības gadījumā Eurojust neatkarīgi no atbildības saskaņā ar 24. pantu atlīdzina jebkādus zaudējumus, kas radušies Eurojust kolēģijas vai darbinieku vainas dēļ, veicot savus darba pienākumus, ciktāl tos var tiem piedēvēt, un neatkarīgi no dalībvalstu tiesību aktos paredzētajām dažādajām zaudējumu atlīdzināšanas procedūrām.

3.   Panta 2. punktu piemēro arī zaudējumiem, kas radušies valsts pārstāvja, pārstāvja vietnieka vai palīga vainas dēļ, viņam veicot savus pienākumus. Tomēr, ja viņš rīkojas, pamatojoties uz pilnvarām, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 9.a līdz 9.e pantu, izcelsmes dalībvalsts atlīdzina Eurojust summu, ko Eurojust samaksājis, lai atlīdzinātu šādu kaitējumu.

4.   Cietušajai pusei ir tiesības prasīt, lai Eurojust atturas veikt kādas darbības vai pārtrauc tās.

5.   Dalībvalstu tiesas, kuru kompetencē ir risināt strīdus par Eurojust atbildību šā panta izpratnē, nosaka, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (18).

28)

Lēmuma 28. panta 2. punkta otrajā teikumā pēc vārda “Padomei” iekļauj vārdus “lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu”.

29)

Lēmuma 29. pantu groza šādi:

30)

Lēmuma 30. pantu groza šādi:

31)

Lēmuma 32. pantu groza šādi:

32)

Lēmuma 33. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“33. pants

Finansēšana

1.   Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minēto valsts pārstāvju, vietnieku un palīgu algas un atalgojumu sedz viņu izcelsmes dalībvalsts.

2.   Ja valsts pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi un rīkojas saskaņā ar Eurojust uzdevumiem, attiecīgie izdevumi, kas saistīti ar šīm darbībām, ir uzskatāmi par darbības izdevumiem Līguma 41. panta 3. punkta nozīmē.”

33)

Lēmuma 35. panta 1. punktu groza šādi:

34)

Lēmuma 36. pantu groza šādi:

35)

Iekļauj šādu pantu:

“39.a pants

ES klasificētā informācija

Eurojust ES klasificētās informācijas pārvaldībā piemēro drošības principus un standartu minimumu, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (19).

36)

Lēmuma 41. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“41. pants

Ziņošana

1.   Dalībvalstis paziņo Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātam par valsts pārstāvju, viņu vietnieku un palīgu, kā arī 12. panta 1. un 2. punktā minēto personu iecelšanu un par visām izmaiņām, kas saistītas ar šo iecelšanu. Padomes Ģenerālsekretariātam ir atjaunināts šo personu saraksts, un tas dara viņu vārdus un kontaktinformāciju pieejamus visām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai.

2.   Valsts pārstāvja oficiāla iecelšana nevar notikt, pirms Padomes Ģenerālsekretariāts nav saņēmis oficiālu paziņojumu, kas minēts 1. punktā un 9.a panta 3. punktā.”

37)

Iekļauj šādu pantu:

“41.a pants

Izvērtējums

1.   Pirms 2014. gada 4. jūnija un turpmāk ik pēc pieciem gadiem kolēģija sagatavo neatkarīgu ārējo izvērtējumu par šā lēmuma īstenošanu, kā arī par Eurojust veiktajām darbībām.

2.   Katrā izvērtējumā novērtē šā lēmuma ietekmi, Eurojust darbību attiecībā uz šajā lēmumā minēto mērķu sasniegšanu, kā arī Eurojust lietderību un efektivitāti. Kolēģija, konsultējusies ar Komisiju, nosaka konkrētas normas.

3.   Izvērtējuma ziņojumā iekļauj izvērtējuma rezultātus un ieteikumus. Šo ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un padara to publiski pieejamu.”

38)

Pievieno pielikumu šā lēmuma pielikumā.