23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/50

(1)

2008. gada 19. jūnijā Zviedrijas Pasts pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktam. Saskaņā ar 30. panta 5. punkta pirmo daļu Komisija par to informēja Zviedrijas iestādes 2008. gada 25. jūnija vēstulē, uz kuru Zviedrijas iestādes, izteikušas lūgumu pagarināt termiņu, atbildēja ar 2008. gada 2. septembra e-pasta vēstuli. Komisija 2008. gada 30. jūlija e-pasta vēstulē arī lūdza Zviedrijas Pastu sniegt papildinformāciju, ko Zviedrijas Pasts nosūtīja 2008. gada 15. augusta e-pasta vēstulē.

(2)

Zviedrijas Pasta iesniegtais pieprasījums Zviedrijā attiecas uz dažiem pasta pakalpojumiem, kā arī uz dažiem pakalpojumiem, kas nav pasta pakalpojumi. Pieprasījumā izklāstīti šādi pakalpojumi:

(3)

Turklāt pieprasījumā minēts arī pasta kastīšu nodrošināšanas pakalpojums, taču ir arī pareizi secināts, ka tas ir palīgpakalpojums, kas uzskatāms par tādu, kurš palīdz nodrošināt piekļuvi pasta infrastruktūrai. Tādējādi tas nevar būt autonoma lēmuma priekšmets atbilstīgi 30. pantam.

(4)

Pieprasījumam ir pievienots neatkarīgas valsts iestādes Konkurrensverket  (4) (Zviedrijas Konkurences iestāde) atzinums, kura galvenās piezīmes un secinājumi ir šādi: “Konkurrensverket nav izšķirīgu iebildumu pret to, kā [Zviedrijas Pasts] ir norobežojis konkrētos tirgus. (…) Jaunu uzņēmumu esošās un pieaugošās konkurences ar [Zviedrijas Pastu] atspoguļojums pasta nozarē ir pareizs, tas jo sevišķi attiecas uz blīvi apdzīvotām teritorijām. (…) Tomēr Zviedrija ir mazapdzīvota, un tajā ir plaši ģeogrāfiski apgabali, kuros pašlaik un, visticamāk, arī paredzamā nākotnē nebūs komerciālas intereses dibināt jaunus uzņēmumus [t. i., lai sniegtu pasta pakalpojumus]. Tas nozīmē, ka [Zviedrijas Pasts] arī turpmāk būs vienīgais tirgus dalībnieks vai arī tam vismaz būs ļoti stipras tirgus pozīcijas noteiktās Zviedrijas pasta tirgus daļās. (…) Noslēgumā Konkurrensverket uzskata, ka [Zviedrijas Pasta] pieprasījums atbilstīgi Komunālo pakalpojumu direktīvas – Direktīvas 2004/17/EK – 30. pantam atbilst atbrīvojuma piešķiršanas prasībām [tajā] minētajos tirgos. (…)”

(5)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota. To, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu.

(6)

Tā kā Zviedrija ir īstenojusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (5), neizmantojot iespēju rezervēt kādus pakalpojumus atbilstīgi tās 7. pantam, piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 3. punkta pirmās daļas nozīmē. Tas, vai konkrētā tirgū uz darbību attiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirīgs.

(7)

Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens no vērā ņemamiem kritērijiem ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Tā kā atšķiras dažādo darbību apstākļi, uz kurām attiecas šis lēmums, konkurences analīzē ir jāņem vērā atšķirīgā situācija katrā atsevišķā tirgū.

(8)

Kaut arī dažos gadījumos varētu izmantot šaurāku tirgus definīciju, attiecībā uz vairākiem Zviedrijas pieprasījumā uzskaitītajiem pakalpojumiem šā lēmuma vajadzībām konkrēto tirgu var precīzi nedefinēt tiktāl, ciktāl analīzes rezultāts būtu tāds pats neatkarīgi no tā, vai analīze pamatota uz šauru vai plašāku definīciju.

(9)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(10)

Attiecībā uz adresētām pirmās šķiras vēstulēm Zviedrijas Pasta tirgus daļa ir bijusi nemainīga – mazliet vairāk nekā [… %] (6) katru gadu no 2005. līdz 2007. gadam, to nosakot gan vērtības, gan apjoma izteiksmē (7). Pēc Zviedrijas Pasta uzskata, šāds tirgus līmenis ievērojami neatšķirtos pat tad, ja to attiecinātu atsevišķi uz katru no iespējamiem iedomājamajiem segmentiem (CtC, CtB, BtC, BtB – iekšzemes un starptautiskie pakalpojumi, vēstules un pirmās šķiras laikraksti, atsevišķi sūtījumi un liela apjoma sūtījumi, šķirots un nešķirots pasts, lielas un mazas piegādes, lielpilsētu teritorijas un pārējā Zviedrija (…)) (8). Līdz ar to šajā gadījumā jautājumu par to, vai visi šie segmenti ietilpst tā paša produkta tirgū, var atstāt neatbildētu. Tomēr, pēc Zviedrijas Pasta uzskata, atbilstošs tirgus, pēc kura novērtēt uzņēmuma stāvokli tirgū, esot plašs “vēstījumu tirgus”, kurā papildus visu kategoriju un veidu adresētajām vēstulēm, prioritāriem un neprioritāriem laikrakstiem un periodiskajiem izdevumiem, kā arī adresētajam tiešajam pastam ietilptu “visas elektroniskās alternatīvas pasta priekšmetu fiziskai izplatīšanai. (…) Piemēri ir e-pasts, EDI, saziņa tīmekļa vietnēs (ar informācijas iesniegšanu, darījumu īstenošanu utt.), uzņēmējdarbības sistēmas (ko izmanto saziņai un pakalpojumu sniegšanai, piemēram, e-rēķinu sistēmas) un telefonijas pakalpojumi (SMS un MMS veidā).” Šādi definētā tirgū Zviedrijas Pastam esot “ierobežota tirgus daļa”. Pēc Zviedrijas Pasta uzskata, faktiski esot konkurences spiediens, ko rada iespējas “tradicionālos” papīra vēstuļu piegādes pakalpojumus aizstāt ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem (piemēram, e-pastu vai SMS). Aizstāšanas sakarā būtu jānorāda, ka saskaņā ar EK konkurences noteikumiem aizstājamība analizējama, cita starpā pamatojoties uz produkta iezīmēm, produktu cenu un šķēršļiem saistībā ar pieprasījuma pāreju uz varbūtējiem aizstājējiem. Izrādās, ka papīra pasta un elektronisko sakaru iezīmes ievērojami atšķiras piegādes veida, laika patēriņa un klientu ieradumu ziņā. Ir arī ievērojami šķēršļi pārejai no papīra pasta uz elektronisko pastu (9). Tas rāda, ka elektroniskie sakari pieder pie cita produktu tirgus un tādēļ nevar radīt tiešu konkurences spiedienu uz Zviedrijas Pastam adresēto pirmās šķiras vēstuļu piegādes pakalpojumiem. Bez tam šķiet, ka galvenās sekas arvien plašākam elektroniskā pasta izmantojumam būtu ievērojams papīra pasta tirgus kopapjoma samazinājums, nevis konkurences rašanās tajā (10). Tādēļ to, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, nevar novērtēt, atsaucoties uz “vēstījumu tirgu”. Tomēr Zviedrijas Pasts argumentē, ka konkrētais tirgus esot “adresētu fizisku vēstījumu tirgus”, kas ir viens vienots tirgus, kurš aptver visu veidu un kategoriju vēstules (prioritārās un neprioritārās, eksprespasta un “parastās”), adresētu tiešo pastu, laikrakstus un periodiskos izdevumus. Šādi definētā tirgū Zviedrijas Pasta tirgus daļa 2007. gadā ir noteikta kā [… %] vērtības izteiksmē un [… %] apjoma izteiksmē. Nerunājot par to, ka konkrētajos atšķirīgajos pakalpojumu veidos ir stipri atšķirīgi cenu noteikšanas nosacījumi, šī augstā tirgus daļa aptver Zviedrijas Pasta tirgus daļas, kas ir robežās no [… %] līdz [… %] vērtības izteiksmē un no [… %] līdz [… %] apjoma izteiksmē, un tas neatbilst vienam vienotam tirgum. Tādēļ adresētu pirmās šķiras vēstuļu tirgus ir jāvērtē atsevišķi, un Zviedrijas Pasta tirgus daļas minētajā tirgū ir tādas, ka – nekam neliecinot par pretējo – jāsecina, ka uz šajā apsvērumā izskatītajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar adresētām pirmās šķiras vēstulēm, Zviedrijā tieša konkurence neattiecas. Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minētās darbības.

(11)

Attiecībā uz vispārīgiem neprioritāru vēstuļu piegādes pakalpojumiem, kas noteikti iepriekš 2. apsvēruma b) punkta pirmajā ievilkumā, Zviedrijas Pastam 2007. gadā (11) lēstā tirgus daļa ir [… %] vērtības izteiksmē, bet lielākajam konkurentam – daļa, kas atbilst atlikušajiem [… %]. Šajā sakarā būtu jāatsaucas uz pastāvīgu tiesas praksi (12), saskaņā ar kuru “ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot ārkārtas apstākļus, var būt pierādījums tam, ka pastāv dominējošs stāvoklis. Tāda situācija ir tad, ja tirgus daļa ir 50 %.” Ņemot vērā augsto koncentrācijas līmeni ([… %]) šajā tirgū un to, ka nekas neliecina par pretējo, jāsecina, ka uz vispārīgiem neprioritāru vēstuļu piegādes pakalpojumiem Zviedrijā tiešas konkurences nav. Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minēto darbību.

(12)

Attiecībā uz lielām šķirotām neprioritārām piegādēm pārējā Zviedrijā, ārpus lielpilsētu teritorijām, kas noteiktas 2. apsvēruma b) punkta trešajā ievilkumā, Zviedrijas Pasta sniegtajā informācijā teikts, ka “to dalībnieku tirgus daļas, kuri piedāvā lielas piegādes ārpus lielpilsētu teritorijām, netiek noteiktas atsevišķi, bet tikai kā daļa no visa pārējā pasta, kas tiek sūtīts uz šīm teritorijām. Tas nozīmē, ka šo dalībnieku tirgus daļas ir aptuveni tādas pašas kā tiem, kas sniedz 1. šķiras sūtījumu pakalpojumus, un tas nozīmē, ka [Zviedrijas Pasta] tirgus daļa ir aptuveni [… %].” Ņemot vērā augsto koncentrācijas līmeni šajā tirgū un to, ka nekas neliecina par pretējo, jāsecina, ka uz lielām šķirotām neprioritārām piegādēm pārējā Zviedrijā, ārpus lielpilsētu teritorijām, tiešas konkurences nav (13). Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minēto darbību.

(13)

Attiecībā uz neadresētiem tiešā pasta sūtījumiem, kas šajā lēmumā nozīmē neadresētas piegādes, kuras domātas kā tirgdarbības paziņojumi, Zviedrijas Pastam lēstā tirgus daļa ir [… %] vērtības izteiksmē, bet lielākajam nozīmīgākajam konkurējošajam uzņēmumam – [… %], arī vērtības izteiksmē. Taču, pēc Zviedrijas Pasta uzskata, konkrētais tirgus, kurā ir jāvērtē tā pozīcijas, esot plašāks “reklāmas izplatīšanas tirgus”, kurā papildus neadresētiem tiešā pasta sūtījumiem ietilpstot “citi reklāmas izplatīšanas kanāli, kā sludinājumi laikrakstos, TV un radio reklāma, reklāma brīvā dabā, reklāma internetā, sponsorēšana utt.”. Šādi definētā tirgū Zviedrijas Pasta daļa esot apmēram [… %] (14). Tāda vienota plaša tirgus pastāvēšana, kurš aptvertu reklāmu dažādos plašsaziņas līdzekļos, jau ir izskatīta un noraidīta vienā no iepriekšējiem Komisijas lēmumiem (15). Tādēļ to, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, nevar novērtēt, atsaucoties uz “reklāmas izplatīšanas tirgu”. Tādēļ neadresētu tiešā pasta sūtījumu pakalpojumu tirgus ir jāaplūko atsevišķi. Ņemot vērā augsto koncentrācijas līmeni šajā tirgū un iepriekš 11. apsvērumā minēto pastāvīgo tiesas praksi, kā arī to, ka nekas neliecina par pretējo, jāsecina, ka Zviedrijā neadresētiem tiešā pasta sūtījumiem tiešas konkurences nav. Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minēto darbību.

(14)

Zviedrijas Pasts uzskata, ka esot viens vienots tirgus, ko sauc par “šķirošanas terminālī apstrādāto vispārējo kravu tirgu”, ko izmanto “standartizētai paku sadalei, paku un paliktņu piegādēm valsts, reģionālā vai pasaules transporta tīklā”, jo uz to visu attiecas kopīgs apzīmējums “šķirošanas termināļi lielu preču apjomu apstrādei ir tīklu galvenā iezīme”. Šādi definētā tirgū Zviedrijas Pasta tirgus daļa būtu robežās no [… %] līdz [… %]. Tomēr tas aptver visai atšķirīgas tirgus daļas, kas svārstās no [… %] no vērtības iekšzemes eksprespasta paku pakalpojumiem līdz [… %] no vērtības patērētāju iekšzemes paku standarta pakalpojumiem. Tas neatbilst vienam vienotam tirgum. Tādēļ patērētāju iekšzemes paku standarta pakalpojumi ir jāskata atsevišķi, jo tie apmierina atšķirīgas pieprasījuma vajadzības (vispārējie pasta pakalpojumi) salīdzinājumā ar komerciālām pakām, kur parasti ievērojami atšķiras tehnoloģiskais process šā pakalpojuma sniegšanai. Attiecībā uz šiem pakalpojumiem Zviedrijas Pasta pozīcija ir diezgan spēcīga un tā lēstā tirgus daļa laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam ir bijusi stabila – robežās [… %] no vērtības (16). Lai arī tuvākajos gados tā var mainīties pēc divu jaunu konkurentu ienākšanas 2007. gadā (gada beigās), ir jāsecina, ka uz aplūkoto pakalpojumu kategoriju Zviedrijā tieša konkurence neattiecas. Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minētās darbības.

(15)

Saskaņā ar Zviedrijas Pasta sniegto informāciju pastāvot viens vienots tirgus biroju iekšējo pakalpojumu nodošanai ārpakalpojumu sniedzējiem. Kā izklāstīts iepriekš 2. apsvēruma l) punktā, tas aptver dažādus pakalpojumu veidus sortimentā no viena vai vairākiem pakalpojumiem saistībā ar pasta darbību, piemēram, pasta sūtījumu telpas apsaimniekošanas pakalpojumi, tīrīšanas pakalpojumi. Konkrētais pakalpojumu kopums ir atkarīgs no atsevišķu klientu pieprasījuma. Nemaz nerunājot par citiem apsvērumiem attiecībā uz aizvietojamības neesamību starp tik atšķirīgiem pakalpojumiem kā tīrīšanas pakalpojumi un pasta sūtījumu telpas pārvaldības pakalpojumi gan piedāvājuma, gan pieprasījuma aspektā, nav iespējams iepriekš precīzi noteikt, kurus pakalpojumus var grupēt kopā, ja viens vai vairāki klienti nolemtu tos pieprasīt. Līdz ar to lēmums par juridisko režīmu, kas piemērojams biroju iekšējo pakalpojumu nodošanai ārpakalpojumu sniedzējiem, izraisītu būtiskas juridiskas neskaidrības. Šādos apstākļos biroju iekšējo pakalpojumu nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kas definēta Zviedrijas Pasta paziņojumā, nevar būt lēmuma priekšmets atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam kā vienota pakalpojumu kategorija.

(16)

Kā noteikts iepriekš 2. apsvēruma b) punktā, Zviedrijā ir atsevišķs tirgus liela apjoma šķirotām neprioritārām piegādēm lielpilsētu teritorijās. Šajā tirgū Zviedrijas Pasta tirgus daļa 2007. gadā bija [… %] no piegāžu vērtības. Ņemot vērā augsto koncentrācijas pakāpi šajā tirgū, kur lielākais konkurents ir ieguvis daļu, kas 2007. gadā tiek lēsta kā aptuveni [… %] no vērtības, šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību.

(17)

Attiecībā uz iekšzemes BtB paku standarta sūtījumiem Zviedrijas Pasta tirgus daļa 2007. gadā bija [… %] no vērtības. Ņemot vērā to, ka iekšzemes sūtījumu jomā divu lielāko konkurentu lēstā kopējā tirgus daļa sasniedz [… %] un ka trīs lielāko konkurentu kopējā daļa ir [… %] robežās no vērtības, triju lielāko konkurentu tirgus daļa nav neievērojama, un jāsecina, ka šai darbībai ir tieša konkurence.

(18)

Zviedrijas Pasta tirgus daļa iekšzemes paku standarta sūtījumos 2007. gadā bija [… %] no vērtības. Taču lielākā konkurenta lēstā tirgus daļa – [… %] no vērtības 2007. gadā – līdzinās apmēram pusei no Zviedrijas Pasta daļas, un tādā līmenī var uzskatīt, ka minētais konkurents varētu izdarīt ievērojamu konkurences spiedienu uz Zviedrijas Pastu. Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību.

(19)

Šajā tirgū Zviedrijas pasta daļa 2007. gadā bija [… %] no vērtības, bet abu lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa bija [… %]. Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību iekšzemes eksprespasta un kurjerpasta paku sūtījumos.

(20)

Starptautisko paku sūtījumu tirgū, kas definēts iepriekš 2. apsvēruma h) punktā, Zviedrijas Pastam 2007. gadā tirgus daļa bija [… %] no vērtības, turpretim lielākā konkurenta daļa bija salīdzināmā līmenī, [… %], un divu lielāko konkurentu kopējā daļa bija gandrīz divreiz lielāka nekā Zviedrijas Pasta daļa – [… %]. Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību starptautisko paku sūtījumu tirgū.

(21)

Iekšzemes paliktņu pakalpojumu tirgū, kas definēts iepriekš 2. apsvēruma i) punktā, Zviedrijas Pastam lēstā tirgus daļa ir [… %]. Saskaņā ar Zviedrijas Pasta sniegto informāciju “(…) tirgū dominē DHL, Schenker, DSV un [Zviedrijas Pasts], [Zviedrijas Pastam] un DSV sacenšoties par trešo vietu. Bez tam ir vietēja un valsts mēroga pārvadājumu uzņēmumi, kas piedāvā paliktņu pārvadājumus. Zviedrijas transporta nozarē ir apmēram 14 000 uzņēmumu, un nav iespējams pateikt, cik daudzi no tiem piedāvā arī paliktņu pakalpojumus.” Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību.

(22)

Trešo un ceturto personu loģistikas pakalpojumu tirgū, kas definēts iepriekš 2. apsvēruma k) punktā, Zviedrijas Pasta tirgus daļa ir pavisam neievērojama, mazāk par [… %], bet “Zviedrijas tirgū darbojas liels skaits Zviedrijas un starptautisku dalībnieku, kā DHL, Schenker, DSV un Green Cargo. Bez tam ir uzņēmumi, kuri sākotnēji darbojušies kravu ekspedīcijas un piegādes nozarē un kuriem ir savi pasaules mēroga tīkli, piemēram, Maersk un Tradimus,” teikts Zviedrijas pasta sniegtajā informācijā. Tādēļ tas jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību.

(23)

Šajā lēmumā filatēlijas pakalpojumi ir “pastmarku un ar pastmarkām saistītu produktu pārdošana galvenokārt pastmarku kolekcionāriem un ierobežotā mērā arī dāvanu un suvenīru pircējiem”. Saskaņā ar sniegto informāciju Zviedrijas Pasts ir vislielākais uzņēmums, kas Zviedrijā nepārtraukti izdod jaunas pastmarkas. Citi dalībnieki, kas Zviedrijas filatēlijas tirgū piedāvā jaunizdotas pastmarkas, ir vietējie Zviedrijas Pasta uzņēmumi un ārvalstu, galvenokārt ziemeļvalstu, pasta uzņēmumi. Taču filatēlijas tirgus nav tikai pasta uzņēmumu piedāvātās pastmarkas, bet arī pastmarku pārdošana caur izsoļu namiem, pastmarku tirgotājiem un pārdošana internetā caur dažādām pārdošanas un izsoļu vietnēm. Zviedrijas Pasta lēstā tirgus daļa Zviedrijas kopējā gan izplatītāju, gan izsoļu namu sniegto filatēlijas pakalpojumu tirgū tiek vērtēta kā [… %], izsoļu namiem kopēja tirgus daļa ir [… %], pastmarku tirgotājiem kopā [… %], pārdošanai internetā kopā [… %], citiem pasta uzņēmumiem Zviedrijā – visiem kopā [… %]. Trīs lielāko izsoļu namu lēstā kopējā daļa ([… %]) ir mazliet lielāka par Zviedrijas Pasta daļu. Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību filatēlijas pakalpojumu tirgū neatkarīgi no tā, vai tiek aplūkots kopējais tirgus vai pastmarku izplatīšanas un pastmarku izsoļu atsevišķie tirgi.

(24)

Ņemot vērā 2.–23. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums par tiešu konkurenci Zviedrijā ir izpildīts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

(25)

Tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā sniegt 24. apsvēruma a)–h) punktā uzskaitītos pakalpojumus, ne arī tad, kad tiek organizēti projektu konkursi tādas darbības veikšanai Zviedrijā.

(26)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija no 2008. gada jūnija līdz septembrim, kas atspoguļota Zviedrijas Pasta un Zviedrijas Karalistes iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas juridiskas vai faktiskas izmaiņas norādīs uz to, ka situācija vairs neatbilst Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem,

a)

liela apjoma šķirotas neprioritāras piegādes lielpilsētu teritorijās;

b)

iekšzemes paku standarta piegādes starp uzņēmumiem;

c)

iekšzemes paku standarta piegādes patērētājiem no uzņēmumiem;

d)

iekšzemes eksprespasta un kurjerpasta paku sūtījumus;

e)

iekšzemes paliktņu pakalpojumus (sauktus arī par vieglo kravu pakalpojumiem);

f)

trešo un ceturto personu loģistikas pakalpojumus;

g)

filatēlijas pakalpojumus; un

h)

starptautiskos paku sūtījumus.