24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/13

(1)

Padome 2009. gada 10. martā izskatīja atjaunināto Luksemburgas stabilitātes programmu laikam no 2008. līdz 2010. gadam (2).

(2)

Globālās ekonomiskās lejupslīdes un finanšu krīzes rezultātā ievērojami palēninājās ekonomiskā aktivitāte; reālais IKP pieaugums no 5,2 % 2007. gadā nokrita līdz apmēram 1 % 2008. gadā. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi 2009. gadā ir sagaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte saruks par 0,9 %: paredzamais starptautiskās tirdzniecības līmeņa samazinājums un finanšu krīze spēcīgi ietekmēs Luksemburgas ekonomiku, kas ir gan ļoti atvērta, gan arī atkarīga no tās finanšu sektora snieguma, jo ir sagaidāms, ka vienīgo atbalstu izaugsmei varētu nodrošināt valdības izdevumi un, zināmā mērā, individuālais patēriņš. Galvenie politikas uzdevumi lejupslīdes apstākļos ir saistīti ar finanšu sektoru, kura darbība ir ļoti starptautiska, un iekšzemes pieprasījuma atbalstu. Lejupslīde ievērojami ietekmēs valsts finanses, jo ir sagaidāms, ka 2008. gadā paredzētais lielais pārpalikums 2009. gadā pārvērtīsies par deficītu, kas 2010. gadā pieaugs vēl vairāk. Šo valsts budžeta bilances pasliktināšanos veicina arī pēdējos mēnešos pieņemto atbalsta pasākumu ietekme; šie pasākumi ietver ievērojamus nodokļu samazinājumus un jo īpaši iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, kā arī valdības investīciju projektu ievērojamu paātrinājumu. Ņemot vērā labvēlīgo budžeta sākotnējo stāvokli un ļoti zemo valsts parāda līmeni, šie pasākumi ir atbilstīgi un vēlami.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, kā grozīts ar papildinājumu, paredzēts, ka reālais IKP pēc krituma no 5,2 % 2007. gadā līdz apmēram 1 % 2008. gadā, 2009. gadā samazināsies par 0,9 %, bet 2010. gadā nedaudz atgūsies un pieaugs par 1,4 %. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (3), šķiet balstīts uz reālistiskiem pieņēmumiem par pieaugumu 2008. un 2010. gadā, kā arī pilnībā atbilst Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozei. Arī programmas prognozes par inflācijas un darba algu tendencēm šķiet ticamas.

(4)

Attiecībā pret iepriekšējā stabilitātes programmas atjauninājumā noteikto mērķi — 0,8 % no IKP — programmas papildinājumā vispārējais budžeta pārpalikums 2008. gadam tiek lēsts 2,0 % apmērā no IKP. Šo rezultātu, kas ir daudz labāks nekā gaidītais salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu, lielā mērā ir veicinājis bāzes efekts, kas saistīts ar vispārējā valdības pārpalikuma pārskatīšanu 2007. gadā — no iepriekšējām aplēsēm par 1 % no IKP uz 3,2 % no IKP, galvenokārt pateicoties negaidītiem ieņēmumiem.

2008. gadā sākuma stāvoklis, kas bija labāks par plānoto, daļēji izlīdzinājās ar izdevumu pieaugumu, kas ir augstāks nekā gaidīts, īpaši attiecībā uz valdības patēriņu un investīcijām, kā arī sociālajām iemaksām. Valdības patēriņa pieaugumu, kas ir straujāks nekā paredzēts, daļēji var skaidrot ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, kas bija nepieciešama, jo tika dibināta Luksemburgas universitāte un citi valsts izpētes centri.

(5)

(6)

Programmā paredzēts, ka vispārējais valsts budžeta faktiskais deficīts turpinās kristies no 0,6 % no IKP 2009. gadā līdz 1,5 % no IKP 2010. gadā, bet primārais deficīts pieaugs no 0,3 % no IKP līdz 1,2 %. Luksemburgas vidēja termiņa budžeta mērķis ir strukturālais deficīts (t. i., cikliski koriģēts deficīts, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) 0,75 % no IKP. Pamatojoties uz programmas makroekonomisko scenāriju un budžeta prognozēm, ir plānots attiecīgajā periodā pilnībā ievērot šo vidēja termiņa mērķi: ir paredzēts, ka pārrēķinātā strukturālā bilance atbilstoši kopīgi saskaņotajai metodikai, kura pamatojas uz programmā sniegto informāciju, paliks pozitīva, nedaudz krītot no pārpalikuma 0,6 % no IKP apmērā 2009. gadā līdz pārpalikumam 0,4 % no IKP apmērā 2010. gadā. Ir plānots, ka valsts kopējais parāds, kas pieauga divkārtīgi no 7 % no IKP 2007. gadā līdz 14,4 % no IKP 2008. gadā, ko izraisīja atbalsta aizdevumu sistemātiska finansēšana attiecīgo ārvalstu banku Luksemburgas filiālēm, 2009. gadā pieaugs līdz 15 % no IKP un 2010. gadā līdz 17 % no IKP. Tomēr, kaut gan 2008. gadā paredzēts divkārtīgs pieaugums, šis parāds vēl aizvien būs viens no zemākajiem euro zonā.

(7)

Programmas budžeta prognožu riski kopumā šķiet līdzsvaroti. No vienas puses, daži makroekonomiskā scenārija apdraudējumi var arī īstenoties. It īpaši individuālais patēriņš var izrādīties zemāks nekā prognozēts. Turklāt krīzes ietekme uz nodokļu ienākumiem un jo īpaši uz nodokļu ienākumiem no finanšu sektora var būt pat lielāka nekā pašreiz paredzēts. No otras puses, 2008. gada rezultāti var būt labāki par programmas prognozēm (kā tas jau bija 2007. gadā), jo ir zināms, ka Luksemburgas budžeta prognozes tradicionāli ir piesardzīgas.

(8)

Galvenās problēmas Luksemburgas valsts finanšu sektorā vēl aizvien ir to ilgtermiņa ilgtspēja, ņemot vērā ļoti lielo prognozēto ar iedzīvotāju novecošanu saistīto izdevumu pieaugumu un to, ka līdz šim šī jautājuma risināšanai nekādi pasākumi nav veikti: Iedzīvotāju novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir viena no lielākajām ES, un to jūtami ietekmē ļoti nozīmīga pensiju izdevumu pieauguma prognoze. Programmā ietvertā aplēse par budžeta stāvokli 2008. gadā, kas ir optimistiskāka nekā iepriekšējā programmā ietvertais sākuma stāvoklis, nelielā parāda attiecība, uzkrāto sociālās nodrošināšanas aktīvu lielais apjoms un strukturālais primārais pārpalikums ir faktori, kas veicina samazinājumu prognozētajā ilgtermiņa ietekmē, ko uz budžetu atstāj iedzīvotāju novecošana. Tomēr tas nav pietiekami, lai segtu nozīmīgo pieaugumu ar iedzīvotāju novecošanu saistītajos izdevumos. Vidēju risku samazināšanu saistībā ar valsts finanšu ilgtspējību varētu veicināt lielu primāro pārpalikumu sasniegšana vidējā termiņā un, kā atzinušas valsts iestādes, tādu pasākumu ieviešana, kuru mērķis ir ierobežot ar iedzīvotāju novecošanu saistīto izdevumu būtisko pieaugumu, tostarp faktiskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Ilgtspējas riski, kas izriet no pēdējos mēnešos veiktajām finanšu sektora atbalsta darbībām, pašlaik nav vērā ņemami, kaut gan šo darbību rezultātā būtiski ir pieaudzis valsts parāds; tomēr potenciālās saistības varētu būt salīdzinoši būtiskas, jo finanšu sektors ir ļoti liels. Turklāt lielu daļu šo izmaksu (vai pat visas izmaksas), ko radījušas šīs atbalsta darbības, nākotnē varētu pat atgūt.

(9)

Valsts finanšu struktūra Luksemburgā šķiet samērā labvēlīga: salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm valdības izdevumi un nodokļu nasta ir samērā zema, bet izdevumu un arī nodokļu sistēma šķiet samērā efektīva. It īpaši valdības patēriņš un darba ienākuma nodokļu sistēma ir salīdzinoši zema, bet valsts investīciju līmenis ir viens no augstākajiem visā ES.

(10)

Lai stabilizētu finanšu sektoru, 2008. gada septembrī un oktobrī Luksemburgas valdība nolēma piešķirt konvertējamu aizdevumu divu lielu ārvalstu banku vietējām filiālēm par kopējo apmēru 2,776 miljardi euro (7,6 % no IKP). Lai uzlabotu piekļuvi līdzekļiem, tika arī nolemts garantēt jaunās saistības, ko viena no šīm bankām ar līgumu nodeva institucionālajiem investoriem, ar maksimālo termiņu līdz trim gadiem. Visbeidzot, lai atjaunotu noguldītāju uzticību, saskaņā ar depozītu garantijas shēmu galvotā summa tika paaugstināta no EUR 20 000 līdz EUR 100 000 vienam depozītam. Ir jāatzīmē, ka vispārējai valdībai ir lieli finanšu aktīvi, kas uzkrāti no kārtējiem pārpalikumiem, kas iegrāmatoti pēdējās desmitgadēs un pieauguši, pateicoties aizdevumiem, kas 2008. gada beigās piešķirti divu ārvalstu banku filiālēm. Šie aktīvi bija apmēram 32 % no IKP 2008. gadā, no kuriem apmēram vienu trešo daļu tur centrālā valdība, bet divas trešdaļas — sociālā nodrošinājuma sistēma. Tātad vispārējās valdības neto finanšu stāvoklis ir ļoti pozitīvs.

(11)

2009. gada budžetā, ko izstrādāja pirms finanšu krīzes padziļināšanās, jau ir iekļauti daži fiskālā atbalsta pasākumi. Pamatā tie ir paredzēti ienākuma nodokļa samazināšanai, kura programmā lēstās izmaksas ir apmēram 1,2 % no IKP. Budžetā ir paredzēts arī uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums, kas no 2010. gada un turpmāk atstās iespaidu uz ienākumiem. Turklāt atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP), kuru decembrī apstiprināja Eiropadome, Luksemburga ir pieņēmusi papildu atbalsta pasākumus, no kuriem visbūtiskākie pasākumi attiecas uz valdības investīciju paātrināšanu, kā arī uz subsīdijām ilglietojuma preču iepirkšanai un investīcijām energoefektivitātē. Turklāt līdz 2009. gada beigām valdība darba devējiem atmaksās darba devēju iemaksas bezdarbnieku pabalsta fondā saistībā ar daļējas slodzes bezdarbu. Kopumā šie stimulējošie pasākumi sastādīs apmēram 1,75 % no IKP. Tā kā 2008. gadā reģistrēts ievērojams pārpalikums un valsts parāda līmenis ir ļoti zems, Luksemburgai ir izteikti plašas manevra iespējas. Šķiet, ka fiskālo stimulu pakete 2009. un 2010. gadam ir atbilstoša reakcija uz pašreizējo ekonomisko lejupslīdi, lai gan liela daļa stimulēšanas pasākumu nav plānoti kā pagaidu pasākumi, it īpaši attiecībā uz ienākuma nodokļa samazināšanu, kas sākotnēji bija paredzēta kā kompensācija par indeksācijas nepiemērošanu ienākuma kategorijām, ko apliek ar noteiktu nodokļa likmi kopš 2001. gada. Luksemburga arī pieņēma dažus pasākumu un turpmākajos gados pieņems vēl papildu pasākumus, lai radītu daudz pievilcīgāku ekonomisko vidi un īstenotu enerģijas un klimata pārmaiņu tiesību aktu kopumu. Šie pasākumi ir saistīti ar vidēja termiņa reformas darba kārtību, ko 2009. gada 28. janvārī ierosināja Komisija saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darbavietām.

(12)

Tiek prognozēts, ka strukturālā bilance, kas aprēķināta pēc kopīgi saskaņotās metodikas, būs ar pārpalikumu, sarūkot no 1,5 % no IKP 2008. gadā līdz 0,6 % no IKP 2009. gadā, un 0,4 % no IKP 2010. gadā. Vispārējā fiskālās politikas nostādne 2009. gadā ir ekspansīva, atspoguļojot Luksemburgas valdības reakciju uz lejupslīdi, un ne tik ekspansīva 2010. gadā, lai arī izmaiņas strukturālajā bilancē ir mazliet mazākas nekā pieņemtie stimulēšanas pasākumi. Ņemot vērā budžeta prognožu riskus, tiek prognozēts, ka VTM attiecīgajā periodā tiks ievērots.

(13)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (4). Turklāt programmas papildinājumā, ar ko daļēji aizstāj sākotnējo makroekonomisko un budžeta scenāriju, nav sniegtas prognozes 2011. gadam (5).

i)

saskaņā ar EEAP un Stabilitātes un izaugsmes paktu īstenot fiskālos plānus, arī stimulēšanas pasākumus;

ii)

uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, ieviešot strukturālo reformu pasākumus, jo īpaši pensiju jomā.