31.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1359/2008

(2008. gada 28. novembris),

ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantu Padomei ir jāpieņem vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem, kā arī ilgtspējīgu zvejas darbību norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un visus ieteikumus, ko sniegušas reģionālās konsultatīvās padomes, kuras izveidotas ar minētās regulas 31. pantu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir pienākums noteikt zvejas iespējas zvejniecībai vai zvejniecību grupai un iedalīt tās saskaņā ar noteiktiem kritērijiem.

(3)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunākie zinātniskie ieteikumi par konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem liecina, ka šo krājumu zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un ka šo krājumu zvejas iespējas ir jāsamazina, lai nodrošinātu to ilgtspējību.

(4)

ICES ir atzinusi, ka Atlantijas lielgalvja zvejas intensitāte ICES VII apakšapgabalā ir pārāk liela. Turklāt zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka Atlantijas lielgalvja krājumi VI apakšapgabalā ir ievērojami izsīkuši, un ir noteikti šīs sugas zivju visvairāk apdraudēto baru uzturēšanās apgabali. Tādēļ ir lietderīgi aizliegt Atlantijas lielgalvja zveju minētajos apgabalos.

(5)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (2), lēmumu par minētās regulas I pielikumā noteikto dziļūdens sugu zvejas iespējām pieņem katru otro gadu. Tomēr izņēmums ir Ziemeļatlantijas argentīnas un zilās jūras līdakas krājumi, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no rezultātiem, kas panākti gadskārtējās sarunās ar Norvēģiju. Tāpēc šo krājumu zvejas iespējas arī turpmāk jānosaka ikgadējo zvejas iespēju regulā, ko decembrī pieņem Padome.

(6)

Lai nodrošinātu kvotu efektīvu pārvaldību, būtu jāparedz īpaši nosacījumi zvejas darbību norisei.

(7)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (3), ir jānosaka, uz kuriem zivju krājumiem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi būtu jānosaka, norādot ICES zonas, kas noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (4), un CECAF (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja) zonas, kas noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/95 (1995. gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (5).

(9)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, un jo īpaši ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (6), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (7), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (8), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (9), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (10), Regulu (EK) Nr. 2347/2002 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (11).

(10)

Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju uzsākt 2009. gada 1. janvārī. Ņemot vērā šā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir atkāpe no sešu nedēļu laikposma, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu 2009. un 2010. gadam nosaka Kopienas zvejas kuģu ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem Kopienas ūdeņos un konkrētos ūdeņos ārpus Kopienas, kur ir vajadzīgi nozvejas ierobežojumi, un paredz īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā “dziļūdens zvejas atļauja” ir zvejas atļauja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantā.

2.   ICES zonu un CECAF zonu definīcijas ir tās, kas noteiktas, attiecīgi, Regulā (EEK) Nr. 3880/91 un Regulā (EK) Nr. 2597/95.

3. pants

Zvejas iespēju noteikšana

Dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas Kopienas kuģiem ir noteiktas pielikumā.

4. pants

Zvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā

Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas paredzēts pielikumā, neskar:

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu un 32. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu.

5. pants

Kvotu elastīgums

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 847/96, visas šīs regulas pielikumā minētās kvotas uzskata par “analītiskajām” kvotām.

Tomēr šīm kvotām nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos pasākumus.

6. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

1.   Zivis no krājumiem, kuriem zvejas iespējas ir noteiktas ar šo regulu, drīkst paturēt uz kuģa un izkraut tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kuras kvota vēl nav pilnībā apgūta. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro nozvejām, kas gūtas, veicot zinātnisko izpēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 43. pantu. Šādas nozvejas neatskaita no kvotas.

7. pants

Atlantijas lielgalvis

1.   Atlantijas lielgalvja zveja ir aizliegta šādos jūras apgabalos.

a)

Jūras apgabals, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

57° 00′ N, 11°00′ W

 

57° 00′ N, 8° 30′ W

 

56° 23′ N, 8° 30′ W

 

55° 00′ N, 8° 30′ W

 

55° 00′ N, 11° 00′ W

 

57° 00′ N, 11° 00′ W

b)

Jūras apgabals, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

55° 30′ N, 15° 49′ W

 

53° 30′ N, 14° 11′ W

 

50° 30′ N, 14° 11′ W

 

50° 30′ N, 15° 49′ W

c)

Jūras apgabals, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

55° 00′ N, 13° 51′ W

 

55° 00′ N, 10° 37′ W

 

54° 15′ N, 10° 37′ W

 

53° 30′ N, 11° 50′ W

 

53° 30′ N, 13° 51′ W

Minētos punktus un attiecīgās loksodromas, kā arī kuģu atrašanās vietas nosaka saskaņā ar WGS84 standartu.

2.   Kuģi, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja un kuri iegājuši 1. punktā noteiktajos apgabalos, pēc minētā zvejas reisa nepatur uz kuģa un nepārkrauj citā kuģī nekādu daudzumu Atlantijas lielgalvju, kā arī neizkrauj nekādu daudzumu Atlantijas lielgalvju, izņemot gadījumus, kad:

a)

visi uz kuģa esošie zvejas rīki tranzīta laikā ir nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem; vai

b)

vidējais ātrums tranzīta laikā ir 8 mezgli vai lielāks.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģus, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, pienācīgi uzrauga zvejas uzraudzības centri (FMC), kuriem ir sistēma, lai noteiktu un reģistrētu kuģu ieiešanu 1. punktā noteiktajos rajonos, to šķērsošanu tranzītā un iziešanu no tiem.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 28. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

(3)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(4)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

(5)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.

(6)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

(7)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(8)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(9)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(10)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(11)  OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.


PIELIKUMS

1.   DAĻA

Sugas un sugu grupas

1.

Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā sEKībā pēc sugas nosaukuma latīņu valodā. Tomēr dziļūdens haizivis norādītas minētā saraksta sākumā. Piemērojot šo regulu, izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu.

Vispārpieņemtais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Mataste

Aphanopus carbo

Beriksas

Beryx spp.

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

2.

Piemērojot šo regulu, “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minēto sugu haizivis.

Vispārpieņemtais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Melnā kaķhaizivis

Apristuris spp.

Brūnā īsraga haizivs

Centrophorus granulosus

Pelēkā dziļūdens haizivs

Centrophorus squamosus

Baltacu haizivs

Centroscymnus coelolepis

Gardeguna baltacu dzeloņzivs

Centroscymnus crepidater

Melnā suņhaizivs

Centroscyllium fabricii

Gardeguna spurainā haizivs

Deania calceus

Melnā haizivs

Dalatias licha

Lielā laternhaizivs

Etmopterus princeps

Laternhaizivs

Etmopterus spinax

Melnpurna dzeloņu haizivs

Galeus melastomus

Peļu kaķhaizivs

Galeus murinus

Grenlandes haizivs

Somniosus microcephalus

2.   DAĻA

Ikgadējās zvejas iespējas, kas piemērojamas Kopienas kuģiem apgabalos, kuros noteikti nozvejas ierobežojumi, dalījumā pa sugām un apgabaliem (dzīvsvara tonnās)

Visas norādes ir uz ICES apakšapgabaliem un/vai zonām, ja vien nav norādīts citādi.

Suga

:

Deep-sea sharks

Zona

:

Community waters and waters not under the sovereignty or jurisdiction of third countries of V, VI, VII, VIII and IX (DWS/56789-)

Gads

2009 (1)

2010 (2)

 

Vācija

20

0

 

Igaunija

1

0

 

Īrija

55

0

 

Spānija

93

0

 

Francija

339

0

 

Lietuva

1

0

 

Polija

1

0

 

Portugāle

127

0

 

Apvienotā Karaliste

187

0

 

EK

824

0

 


Suga

:

Dziļjūras haizivis

Zona

:

X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (DWS/10-)

Gads

2009 (3)

2010 (4)

 

Portugāle

10

0

 

EK

10

0

 


Suga

:

Dziļūdens haizivis, Deania histricosa un Deania profondorum

Zona

:

XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (DWS/12-)

Gads

2009 (5)

2010 (6)

 

Īrija

1

0

 

Spānija

17

0

 

Francija

6

0

 

Apvienotā Karaliste

1

0

 

EK

25

0

 


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

I, II, III un IV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BSF/1234-)

Gads

2009

2010

 

Vācija

4

4

 

Francija

4

4

 

Apvienotā Karaliste

4

4

 

EK

12

12

 


Suga

:

Matastē

Aphanopus carbo

Zona

:

V, VI, VII un XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BSF/56712-)

Gads

2009

2010

 

Vācija

32

29

 

Igaunija

15

14

 

Īrija

78

73

 

Spānija

156

145

 

Francija

2 189

2 036

 

Latvija

102

95

 

Lietuva

1

1

 

Polija

1

1

 

Apvienotā Karaliste

156

145

 

Pārējās valstis (7)

8

8 (7)

 

EK

2 738

2 547

 


Suga

:

Black scabbardfish

Aphanopus carbo

Zona

:

Community waters and waters not under the sovereignty or jurisdiction of third countries of VIII, IX and X (BSF/8910-)

Gads

2009

2010

 

Spānija

11

11

 

Francija

28

26

 

Portugāle

3 561

3 311

 

EK

3 600

3 348

 


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

CECAF 34.1.2. (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BSF/C3412-)

Gads

2009

2010

 

Portugāle

4 285

4 285

 

EK

4 285

4 285

 


Suga

:

Beriksas

Beryx spp.

Zona

:

II, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (ALF/3X14-)

Gads

2009

2010

 

Īrija

10

10

 

Spānija

74

74

 

Francija

20

20

 

Portugāle

214

214

 

Apvienotā Karaliste

10

10

 

EK

328

328

 


Suga

:

Strupdeguna garaster

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

I, II, IV un Va (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (RNG/1245A-)

Gads

2009

2010

 

Dānija

2

2

 

Vācija

2

2

 

Francija

11

11

 

Apvienotā Karaliste

2

2

 

EK

17

17

 


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (RNG/03-)

Gads

2009

2010

 

Dānija

804

804

 

Vācija

5

5

 

Zviedrija

41

41

 

EK

850

850

 


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

Vb, VI, un VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (RNG/5B67-)

Gads

2009 (8)

2010 (8)

 

Vācija

7

6

 

Igaunija

57

49

 

Īrija

254

216

 

Spānija

63

54

 

Francija

3 222

2 738

 

Lietuva

74

63

 

Polija

37

32

 

Apvienotā Karaliste

189

160

 

Pārējās valstis (9)

7

6

 

EK

3 910

3 324

 


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešu valstu suverenitāte vai jurisdikcija) (RNG/8X14-)

Gads

2009 (10)

2010 (10)

 

Vācija

34

34

 

Īrija

7

7

 

Spānija

3 734

3 734

 

Francija

172

172

 

Latvija

60

60

 

Lietuva

7

7

 

Polija

1 168

1 168

 

Apvienotā Karaliste

15

15

 

EK

5 197

5 197

 


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

VI (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (ORY/06-)

Gads

2009

2010

 

Spānija

2

0

 

Īrija

2

0

 

Francija

11

0

 

Apvienotā Karaliste

2

0

 

EK

17

0

 


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (ORY/07-)

Gads

2009

2010

 

Īrija

15

0

 

Spānija

0

0

 

Francija

50

0

 

Apvienotā Karaliste

0

0

 

Pārējās valstis

0

0

 

EK

65

0

 


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (ORY/1CX14C)

Gads

2009

2010

 

Īrija

2

0

 

Spānija

1

0

 

Francija

9

0

 

Portugāle

2

0

 

Apvienotā Karaliste

1

0

 

EK

15

0

 


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

II, IV un V (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BLI/245-)

Gads

2009

2010

 

Dānija

5

4

 

Vācija

5

4

 

Īrija

5

4

 

Francija

28

25

 

Apvienotā Karaliste

18

15

 

Citas

5

4 (11)

 

EK

66

56

 


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (BLI/03-)

Gads

2009

2010

 

Dānija

5

4

 

Vācija

3

3

 

Zviedrija

5

4

 

EK

13

11

 


Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

VI, VII un VIII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (SBR/678-) (12)

Gads

2009

2010

 

Īrija

7

6 (13)

 

Spānija

204

172 (13)

 

Francija

10

9 (13)

 

Apvienotā Karaliste

25

22 (13)

 

Pārējās valstis

7

6 (13)  (14)

 

EK

253

215

 


Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (SBR/09-) (15)

Gads

2009

2010 (16)

 

Spānija

722

614

 

Portugāle

196

166

 

EK

918

780

 


Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (SBR/10-)

Gads

2009

2010

 

Spānija

10

10 (17)

 

Portugāle

1 116

1 116 (17)

 

Apvienotā Karaliste

10

10 (17)

 

EK

1 136

1 136 (17)

 


Suga

:

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

I, II, III un IV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (GFB/1234-)

Gads

2009

2010

 

Vācija

9

9

 

Francija

9

9

 

Apvienotā Karaliste

13

13

 

EK

31

31

 


Suga

:

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

V, VI un VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (GFB/567-)

Gads

2009

2010

 

Vācija

10

10

 

Īrija

260

260

 

Spānija

588

588

 

Francija

356

356

 

Apvienotā Karaliste

814

814

 

EK

2 028

2 028

 


Suga

:

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

VIII un IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (GFB/89-)

Gads

2009

2010

 

Spānija

242

242

 

Francija

15

15

 

Portugāle

10

10

 

EK

267

267

 


Suga

:

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

X un XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (GFB/1012-)

Gads

2009

2010

 

Francija

9

9

 

Portugāle

36

36

 

Apvienotā Karaliste

9

9

 

EK

54

54

 


(1)  Tikai piezveja. Nav atļauta spEKializētā dziļjūras haizivju zveja.

(2)  Piezveja atļauta apmērā līdz 10 % no 2009. gada kvotām.

(3)  Tikai piezveja. Nav atļauta specializētā dziļjūras haizivju zveja.

(4)  Piezveja atļauta apmērā līdz 10 % no 2009. gada kvotām.

(5)  Tikai piezveja. Nav atļauta specializētā dziļjūras haizivju zveja.

(6)  Piezveja atļauta apmērā līdz 10 % no 2009. gada kvotām.

(7)  Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(8)  Maksimāli 8 % no katras kvotas var zvejot Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā VIII, IX, X, XII un XIV zonā.

(9)  Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(10)  Maksimāli 8 % no katras kvotas var zvejot Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā Vb, VI, VII zonā.

(11)  Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(12)  Minimālo izkraušanas izmēru – 30 cm (kopējais garums) ievēro 2009. gadā un 35 cm (kopējais garums) – 2010. gadā. Tomēr 2010. gadā 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums).

(13)  Līdz 10 % no 2010. gada kvotām var nozvejot 2009. gada decembrī.

(14)  Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(15)  Minimālo izkraušanas izmēru – 30 cm (kopējais garums) ievēro 2009. gadā un 35 cm (kopējais garums) – 2010. gadā. Tomēr 2010. gadā 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums).

(16)  Līdz 10 % no 2010. gada kvotām var nozvejot 2009. gada decembrī.

(17)  Līdz 10 % no 2010. gada kvotām var nozvejot 2009. gada decembrī.