31.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/7

(1)

Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, kas ievērojami ietekmē gan iedzīvotāju veselību un labklājību, gan sociālās un ekonomiskās intereses.

(2)

Īstenojot Kopienas politiku, būtu jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis.

(3)

Uz pārtikas fermentiem, izņemot pārtikas fermentus, ko lieto kā pārtikas piedevas, pašlaik vai nu neattiecas nekādi noteikumi, vai arī saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem attiecas pārstrādes palīglīdzekļu regulējums. Dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu atšķirības attiecībā uz pārtikas fermentu novērtēšanu un atļauju piešķiršanu var kavēt to brīvu apriti, radot nevienlīdzīgas un negodīgas konkurences apstākļus. Tādēļ jāpieņem Kopienas noteikumi, saskaņojot dalībvalstu noteikumus, kas attiecas uz fermentu lietojumu pārtikā.

(4)

Šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz fermentiem, ko tehnoloģisku apsvērumu dēļ pievieno pārtikai tās ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā, tostarp fermentiem, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus (turpmāk “pārtikas fermenti”). Tāpēc šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj fermenti, ko nevis pievieno pārtikai tehnoloģiskos nolūkos, bet kas ir paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, piemēram, fermenti ar uzturvielu vai gremošanas veicināšanas funkcijām. Mikrobu kultūras, ko tradicionāli lieto pārtikas, piemēram, siera un vīna ražošanā, un kas var nejauši radīt fermentus, bet ko speciāli neizmanto fermentu ražošanai, nav uzskatāmas par pārtikas fermentiem.

(5)

No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz pārtikas fermenti, ko izmanto vienīgi pārtikas piedevu ražošanā un uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (3) darbības joma, jo šīs pārtikas nekaitīgums jau ir novērtēts, un tai ir attiecīgs tiesiskais regulējums. Tomēr šī regula attiecas uz minētajiem pārtikas fermentiem tādos gadījumos, kad tos lieto pārtikā kā pārtikas fermentus.

(6)

Pārtikas fermentus vajadzētu atzīt un lietot vienīgi tad, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas fermentus, tiem jābūt nekaitīgiem, pamatotiem ar tehnoloģiskām vajadzībām, un tie nedrīkst maldināt patērētājus. Patērētāju maldināšana var attiekties arī uz jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas veidu, svaigumu, izmantoto sastāvdaļu kvalitāti, pārtikas dabiskumu, ražošanas procesu vai uzturvērtības kvalitāti. Apstiprinot pārtikas fermentus, būtu jāņem vērā arī citi ar šo jautājumu saistīti faktori, tostarp sociāli, ekonomiski, ar tradīcijām saistīti, kā arī ētikas un vides faktori, piesardzības princips un kontroles iespējamība.

(7)

Dažus pārtikas fermentus ir atļauts lietot īpašiem nolūkiem, piemēram, augļu sulās un dažos līdzīgos produktos un dažos pārtikai paredzētos laktoproteīnos, kā arī dažās atļautās ar vīndarību saistītās darbībās un procesos. Šiem pārtikas fermentiem vajadzētu būt atbilstīgiem šai regulai un konkrētiem noteikumiem, ko nosaka attiecīgie Kopienas tiesību akti. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes Direktīva 2001/112/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem (4), Padomes Direktīva 83/417/EEK (1983. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažiem laktoproteīniem (kazeīnu un kazeinātiem), kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā (5), un Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (6). Ņemot vērā to, šī regula būtu jāattiecina uz visiem pārtikas fermentiem, būtu attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (7).

(8)

Kopienā atļautie pārtikas fermenti būtu jāiekļauj Kopienas sarakstā, tos precīzi aprakstot un norādot to lietojuma nosacījumus, tostarp vajadzības gadījumā iekļaujot informāciju par to funkcijām galaproduktos. Šis saraksts būtu jāpapildina ar specifikācijām, kas konkrēti attiecas uz fermentu izcelsmi – tostarp vajadzības gadījumā iekļaujot informāciju par to alerģiskajām īpašībām – kā arī vielu tīrības kritērijiem.

(9)

Lai nodrošinātu saskaņotību, pārtikas fermentu riska izvērtēšana un to iekļaušana Kopienas sarakstā būtu jāveic saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (8).

(10)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (9), par jautājumiem, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību, jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk “Iestāde”).

(11)

Attiecībā uz pārtikas fermentiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (10), atļaujas būtu jāpiešķir saskaņā ar minēto regulu, kā arī saskaņā ar šo regulu.

(12)

Gadījumos, kad pārtikas fermentus, kas jau ir iekļauti Kopienas sarakstā saskaņā ar šo regulu, iegūst ar ražošanas metodēm vai no izejmateriāliem, kuri būtiski atšķiras no Iestādes risku izvērtējumā iekļautajiem, vai atšķiras no tiem, kas saskaņā ar šo regulu norādīti atļaujā un specifikācijās, šie pārtikas fermenti būtu jānodod pārbaudei Iestādei. “Būtiski atšķirīgs” var nozīmēt, inter alia, ražošanas metodes maiņu, pārejot no augu ekstraktu ieguves uz fermentāciju, kurā izmanto mikroorganismu vai ģenētiski modificētu mikroorganismu, kā arī izejvielu maiņu vai daļiņu izmēru maiņu.

(13)

Daudzi pārtikas fermenti jau ir Kopienas tirgū, tādēļ būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz Kopienas pārtikas fermentu sarakstu un netraucētu pastāvošā pārtikas fermentu tirgus darbību. Pieteikumu iesniedzējiem būtu jādod pietiekams laiks sagādāt šo produktu risku novērtēšanai vajadzīgo informāciju. Tāpēc pēc īstenošanas pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem] būtu jāparedz divu gadu sākuma periods, lai pieteikumu iesniedzējiem dotu pietiekamu laiku iesniegt informāciju par esošajiem fermentiem, kurus varētu iekļaut saskaņā ar šo regulu sastādāmajā Kopienas sarakstā. Divu gadu sākuma periodā būtu jādod arī iespēja iesniegt atļauju piešķiršanas pieteikumus jauniem fermentiem. Iestādei bez kavēšanās būtu jānovērtē visi pieteikumi, kas attiecas uz pārtikas fermentiem, par kuriem minētajā periodā ir iesniegta pietiekama informācija.

(14)

Lai visiem pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus, Kopienas saraksts būtu jāizveido vienā paņēmienā. Saraksts būtu jāizveido, kad ir pabeigta visu to pārtikas fermentu risku izvērtēšana, par kuriem divu gadu sākuma periodā ir iesniegta pietiekama informācija. Tomēr Iestādes sagatavotie riska novērtējumi par atsevišķiem pārtikas fermentiem būtu jāpublicē, tiklīdz tie ir pabeigti.

(15)

Divu gadu sākuma periodā ir sagaidāms, ka tiks iesniegts ievērojams pieteikumu skaits. Tāpēc var būt vajadzīgs ilgs laiks, lai pabeigtu risku izvērtēšanu un izveidotu Kopienas sarakstu. Lai pēc divu gadu sākuma perioda jauniem pārtikas fermentiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tirgum, būtu jāparedz pārejas periods, kurā līdz Kopienas saraksta izveidošanai pārtikas fermentus un pārtiku, kurā lieto pārtikas fermentus, ir atļauts laist tirgū un lietot saskaņā ar spēkā esošajiem dalībvalstu noteikumiem.

(16)

Pārtikas fermenti E 1103 invertāze un E 1105 lizocīms, kas ir atļauti kā pārtikas piedevas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 95/2/EK (1995. gada 20. februāris) par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (11), un to izmantošanas nosacījumi būtu jāpārnes no Direktīvas 95/2/EK uz Kopienas sarakstu, kad tas ir izveidots atbilstīgi šai regulai. Turklāt ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 ir atļauts izmantot ureāzi, beta-glikanāzi un lizocīmu vīnā, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 423/2008 (2008. gada 8. maijs), kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu (12). Minētās vielas ir pārtikas fermenti, un tie būtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Tādēļ, izveidojot Kopienas sarakstu, tajā būtu jāiekļauj arī šie pārtikas fermenti lietošanai vīnā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un Regulu (EK) Nr. 423/2008.

(17)

Pārtikas fermentus turpina marķēt saskaņā ar vispārējiem marķēšanas noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (13) un, vajadzības gadījumā, Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību (14). Turklāt šajā regulā būtu jāparedz īpaši marķēšanas noteikumi attiecībā uz pārtikas fermentiem, ko ražotājiem vai patērētājiem pārdod kā pārtikas fermentus.

(18)

Uz pārtikas fermentiem attiecas Regulas (EK) Nr. 178/2002 pārtikas definīcija, tāpēc gadījumos, kad tos lieto pārtikā, tie pārtikas marķējumā jānorāda kā sastāvdaļas saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK. Marķējumā būtu jānorāda attiecīgā pārtikas fermenta tehnoloģiskā funkcija un konkrēts pārtikas fermenta nosaukums. Tomēr būtu jāparedz atkāpe no marķēšanas noteikumiem gadījumos, kad fermentiem pārtikas pārstrādes galaproduktos nav tehnoloģisku funkciju, un tie ir nokļuvuši attiecīgajā pārtikā tikai pārneses rezultātā no vienas vai vairākām šīs pārtikas sastāvdaļām vai tādēļ, ka tie ir lietoti kā pārstrādes palīglīdzekļi. Atbilstīgi būtu jāgroza Direktīva 2000/13/EK.

(19)

Attiecībā uz pārtikas fermentiem būtu jāveic pastāvīga uzraudzība, un vajadzības gadījumā tie būtu jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietošanas izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju.

(20)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15).

(21)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt attiecīgus pārejas posma pasākumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(22)

Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un atjauninātu ar pārtikas fermentiem saistītos Kopienas tiesību aktus, dalībvalstīm ir jāapkopo dati, jāapmainās ar informāciju un jāsaskaņo rīcība. Šajā nolūkā var noderēt pētījumi, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, palīdzot risināt konkrētus jautājumus. Ieteicams, lai šādus pētījumus saskaņā ar budžeta procedūru finansētu Kopiena. Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības verifikāciju saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (16).

(23)

Dalībvalstīm jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas prasību izpildi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, paredzēt Kopienas noteikumus par pārtikas fermentiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tirgus vienotības un augsta patērētāju aizsardzības līmeņa interesēs minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

Kopienas atļauto pārtikas fermentu sarakstu;

b)

pārtikas fermentu lietojuma nosacījumus pārtikā;

c)

marķēšanas noteikumus pārtikas fermentiem, ko pārdod kā pārtikas fermentus.

a)

pārtikas piedevas, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 [par pārtikas piedevām] darbības joma;

b)

pārstrādes palīglīdzekļus.

a)

īpašā pārtikā,

b)

nolūkos, uz kuriem neattiecas šīs regulas darbības joma.

a)

“pārtikas ferments” ir produkts, ko iegūst no augiem, dzīvniekiem vai mikroorganismiem vai to produktiem, tostarp, produkts, ko iegūst fermentācijas procesā, izmantojot mikroorganismus:

b)

“pārtikas fermentu preparāts” ir preparāts, kas sastāv no viena vai vairākiem pārtikas fermentiem, kurā ir iekļautas tādas vielas kā pārtikas piedevas un/vai citas pārtikas sastāvdaļas, lai atvieglotu to glabāšanu, pārdošanu, standartizāciju, atšķaidīšanu vai šķīdināšanu.

a)

pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās tie nerada bažas par kaitējumu patērētāju veselībai;

b)

pastāv pamatota tehnoloģiska vajadzība; un

c)

to lietojums nemaldina patērētājus. Patērētāju maldināšana ir arī, bet ne tikai, jautājumi saistībā ar izmantoto sastāvdaļu veidu, svaigumu un kvalitāti, produkta vai ražošanas procesa dabīgumu vai produkta uzturvērtību.

a)

pārtikas fermenta nosaukumu;

b)

pārtikas fermenta specifikācijas, ieskaitot pārtikas fermenta izcelsmi, tīrības kritērijus un citu vajadzīgu informāciju;

c)

pārtiku, kam attiecīgo pārtikas fermentu ir atļauts pievienot,

d)

pārtikas fermenta lietojuma nosacījumus; attiecīgā gadījumā pārtikas fermentam nenosaka maksimāli pieļaujamo līmeni. Tādā gadījumā pārtikas fermentu izmanto saskaņā ar quantum satis principu;

e)

vajadzības gadījumā – ierobežojumus, kas attiecas uz pārtikas fermenta tiešu pārdošanu galapatērētājiem;

f)

vajadzības gadījumā – īpašās prasības par to, kā jāmarķē pārtika, kurā ir lietoti pārtikas fermenti, lai nodrošinātu, ka galapatērētāji ir informēti par attiecīgās pārtikas fizisko stāvokli vai tās īpašo apstrādi.

a)

konkrēta viela atbilst 3. pantā iekļautajai pārtikas fermenta definīcijai;

b)

konkrēta pārtika ietilpst pārtikas kategorijā, kas iekļauta Kopienas pārtikas fermentu sarakstā.

a)

šajā regulā noteiktais nosaukums katram pārtikas fermentam vai tirdzniecības apraksts, kas ietver katra pārtikas fermenta nosaukumu, vai, ja šāda nosaukuma nav, pieņemtais nosaukums, kas noteikts Starptautiskās bioķīmijas un molekulārās bioloģijas savienības (IUBMB) nomenklatūrā;

b)

norāde “lietošanai pārtikā” vai norāde “ierobežotai lietošanai pārtikā”, vai konkrētāka norāde par attiecīgās pārtikas piedevas paredzēto lietojumu pārtikā;

c)

vajadzības gadījumā – īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi;

d)

marķējums, kas identificē partiju vai sēriju;

e)

lietošanas instrukcija gadījumos, kad, pārtikas fermentu lietojot nepareizi, tā pienācīgs lietojums nav iespējams;

f)

ražotāja, fasētāja vai pārdevēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;

g)

norāde par katras sastāvdaļas vai katras sastāvdaļu grupas maksimālo daudzumu, uz ko attiecas kvantitatīvais ierobežojums pārtikā, un/vai atbilstīga skaidri un viegli saprotama informācija, kas ļauj pircējam ievērot šo regulu vai citus attiecīgus Kopienas tiesību aktus; ja tādi paši kvantitatīvi ierobežojumi attiecas uz kādu sastāvdaļu grupu, ko izmanto atsevišķi vai kopā, saturu var norādīt ar vienu skaitli; kvantitatīvo ierobežojumu izsaka vai nu skaitliski, vai atbilstīgi quantum satis principam;

h)

neto masa;

i)

pārtikas fermenta(-u) iedarbība;

j)

minimālais derīguma termiņš vai izlietošanas termiņš;

k)

atbilstīgos gadījumos informācija par pārtikas fermentiem vai citām vielām, kas ir minētas šajā pantā un uzskaitītas Direktīvas 2000/13/EK IIIa pielikumā.

a)

šajā regulā noteiktais nosaukums katram pārtikas fermentam vai tirdzniecības apraksts, kas ietver katra pārtikas fermenta nosaukumu, vai, ja šāda nosaukuma nav, pieņemtais nosaukums, kas noteikts IUBMB nomenklatūrā;

b)

norāde “lietošanai pārtikā” vai norāde “ierobežotai lietošanai pārtikā”, vai konkrētāka norāde par attiecīgā pārtikas fermenta paredzēto lietojumu pārtikā.

a)

Regulas (EK) Nr. 1331/2008 [ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem] 5. panta 1. punkts neattiecas uz Iestādes atzinuma pieņemšanu;

b)

Komisija pirmo reizi apstiprina Kopienas sarakstu pēc tam, kad Iestāde ir sniegusi atzinumu par visiem Reģistrā uzskaitītajiem pārtikas fermentiem.

a)

E 1103 invertāzi un E 1105 lizocīmu, norādot to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Direktīvas 95/2/EK I pielikumu un III pielikuma C daļu;

b)

ureāzi, beta-glikanāzi un lizocīmu lietošanai vīnā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un tās īstenošanas noteikumiem.

“—

renīns, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem (18);

—

citi piena recēšanas fermenti, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 1332/2008.

1)

direktīvas 6. panta 4. punktu groza šādi:

2)

Direktīvas 6. panta 6. punktam pievieno šādu ievilkumu:

“—

pektolītiskie fermenti, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem (20);

—

proteolītiskie fermenti, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 1332/2008;

—

amilolītiskie fermenti, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 1332/2008.

“d)

pārtikas fermenti, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem (21).