—

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana

—

8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas

—

19. SGS Darbinieku pabalsti

—

37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

1.

19. SGS 58. pants ierobežo noteikto pabalstu aktīvu vērtību ar “saimniecisko labumu tagadnes vērtību, kas pieejama plāna atlīdzību izmaksas vai plāna turpmāko iemaksu samazinājuma formā”, pieskaitot neatzītos guvumus un zaudējumus. Radušies jautājumi par to, kad izmaksas vai nākotnes iemaksu samazinājums uzskatāmi par pieejamiem, īpaši, ja pastāv minimālā finansējuma prasība.

2.

Minimālā finansējuma prasība pastāv daudzās valstīs, lai nodrošinātu pēcnodarbinātības pabalstu saistības pret darbinieku pabalstu plāna dalībniekiem. Šādas prasības parasti nosaka minimālo noteiktā laika periodā veicamo iemaksu apjomu vai līmeni. Tādējādi minimālā finansējuma prasība var ierobežot uzņēmuma iespējas samazināt nākotnes iemaksas.

3.

Turklāt noteikto pabalstu aktīva limita noteikšana var būt par pamatu tam, ka minimālā finansējuma prasība ir grūti izpildāma. Parasti prasība veikt iemaksas plānā neietekmē noteikto pabalstu aktīva vai saistību novērtējumu. Šī iemesla dēļ veiktās iemaksas kļūst par plāna aktīviem, tādējādi, neradot papildu neto saistības. Taču minimālā finansējuma prasība var paaugstināt saistības, ja nepieciešamās iemaksas uzņēmumam pēc to veikšanas nav pieejamas.

4.

Šī interpretācija attiecināma uz visiem noteiktajiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa darbinieku noteiktajiem pabalstiem.

5.

Šajā interpretācijā minimālā finansējuma prasības ir jebkādas prasības finansēt pēcnodarbinātības vai citu ilgtermiņa noteikto pabalstu plānu.

6.

Šajā interpretācijā aplūkotie jautājumi ir:

7.

Uzņēmums nosaka atlīdzības izmaksu vai turpmāko iemaksu samazinājuma pieejamību saskaņā ar plāna nolikumu un tās valsts likumdošanas prasībām, kuras teritorijā konkrētais plāns reģistrēts.

8.

Saimnieciskais labums atlīdzības izmaksas vai turpmāko iemaksu samazinājuma formā ir pieejams, ja uzņēmums to var realizēt kādā plāna darbības brīdī vai tad, kad plāna saistības ir nokārtotas. Jānorāda, ka šāds saimnieciskais labums var būt pieejams pat tad, ja tas nav realizējams bilances datumā.

9.

Pieejamais saimnieciskais labums nav atkarīgs no tā, kā uzņēmums plāno izmantot pārsniegumu. Uzņēmums nosaka maksimālo saimniecisko labumu, kas pieejams no atlīdzības izmaksām, turpmāko iemaksu samazinājumiem vai no abu iepriekš minēto saimniecisko labumu kombinācijas. Uzņēmums nedrīkst atzīt saimniecisko labumu, kas rodas no atlīdzības izmaksu un turpmāko iemaksu samazinājumu kombinācijas, ja pieņēmumi, kas pamato viena un otra saimnieciskā labuma gūšanas iespējamību ir savstarpēji izslēdzoši.

10.

Saskaņā ar 1. SGS uzņēmums atklāj informāciju par galvenajiem aplēšu nenoteiktības cēloņiem bilances datumā, kas izraisa nozīmīgu risku, ka var rasties būtiskas korekcijas neto bilances aktīvu vai saistību uzskaites vērtībās. Uzņēmumam var būt jāuzrāda informācija par jebkādiem ierobežojumiem esošā pārpalikuma izmantošanā, kā arī var būt jāsniedz ziņas par to, kāds aprēķina pamatojums izmantots, lai noteiktu pieejamā saimnieciskā labuma vērtību.

11.

Atlīdzību izmaksa pieejama uzņēmumam tikai tādā gadījumā, ja uzņēmumam ir beznosacījuma tiesības uz atlīdzību izmaksu:

Beznosacījumu tiesības uz atlīdzību izmaksu var pastāvēt, neskatoties uz to, kāds ir bilances datumā esošais plāna finansējuma līmenis.

12.

Ja uzņēmuma tiesības uz pārpalikuma izmaksu ir atkarīgas no tā, vai notiek vai nenotiek viens vai vairāki neskaidri nākotnes notikumi, kas nav pilnīgā uzņēmuma kontrolē, uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību saņemt atlīdzības izmaksu un tāpēc atlīdzību izmaksa kā aktīvs uzņēmuma bilancē netiek atzīts.

13.

Uzņēmums nosaka saimniecisko labumu, kas pieejams atlīdzību izmaksai kā pārpalikuma summa (kas vienāda ar plāna aktīvu patieso vērtību, no kuras atskaitīta noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība) bilances datumā, kuru uzņēmumam ir tiesības saņemt kā atlīdzību izmaksu, no kuras atskaita jebkādus saistītus izdevumus. Piemēram, ja atlīdzību izmaksa ir apliekama ar nodokli, kas nav ienākuma nodoklis, uzņēmums novērtē izmaksu summu neto vērtībā, atskaitot nodokļus.

14.

Nosakot plāna slēgšanas brīdī pieejamās atlīdzību izmaksas summu (11. punkta c) apakšpunkts), uzņēmums ņem vērā plāna saistību izpildes un atlīdzību izmaksas veikšanas izdevumus. Piemēram, uzņēmums atskaita maksu par profesionāliem pakalpojumiem, ja tādu maksā no plāna, nevis no uzņēmuma, un apdrošināšanas prēmiju izmaksas, kas var būt nepieciešamas, lai nodrošinātu saistības slēgšanas gadījumā.

15.

Ja atlīdzību izmaksas summa tiek noteikta kā pilna summa vai pārpalikuma proporcija un nevis kā nemainīga summa, uzņēmums neveic nekādas korekcijas naudas vērtībai laikā, pat ja izmaksa ir realizējama tikai nākotnē.

16.

Ja nepastāv minimālā finansējuma prasība, uzņēmums nosaka saimniecisko labumu, to aprēķinot kā nākotnes iemaksu samazinājumu, ņemot vērā zemāko no

17.

Uzņēmums nosaka nākotnes izdienas izmaksas, izmantojot pieņēmumus, kas ir konsekventi ar tiem pieņēmumiem, kurus izmanto, lai noteiktu noteiktā pabalsta pienākumu, kā arī ar situāciju, kāda ir bilances datumā saskaņā ar 19. SGS. Tādējādi uzņēmums neņem vērā nekādas izmaiņas nākotnē iegūstamajos labumos saskaņā ar plānu līdz brīdim, kad plāns tiek mainīts, un pieņem, ka darbinieku skaits nākotnē paliks nemainīgs, ja vien uzņēmums bilances datumā nav uzskatāmi apliecinājis, ka tas plāno samazināt plānā iesaistīto darbinieku skaitu. Pēdējā gadījumā pieņēmums par nākotnes darbinieku skaitu ietver samazinājumu. Uzņēmums nosaka nākotnes izdienas izmaksu tagadnes vērtību, izmantojot to pašu diskonta likmi, kāda tiek izmantota noteikto pabalstu pienākuma aprēķināšanai bilances datumā.

18.

Uzņēmums analizē jebkādas konkrētā datuma minimālā finansējuma prasības iemaksām, kuras nepieciešamas attiecībā uz a) jebkādu iztrūkumu izmaksās par izdienu pagātnē, kas izriet no minimālā finansējuma prasībām; b) nākotnes labumu uzkrājumiem.

19.

Iemaksas, kas paredzētas esošo izmaksu segšanai, kas izriet no minimālā finansējuma prasībām attiecībā uz darbinieku pagātnē nostrādāto laiku, neietekmē nākotnes iemaksas par nākotnes darba attiecībām. Tie var radīt saistības saskaņā ar 23.–26. punktu.

20.

Ja pastāv minimālā finansējuma prasības iemaksām, kas saistītas ar nākotnes labumu uzkrājumiem, uzņēmums nosaka saimniecisko labumu, kas pieejams nākotnes iemaksu samazinājuma formā, kā pašreizējo vērtību no:

21.

Uzņēmums aprēķina nākotnes minimālā finansējuma iemaksas, kas nepieciešamas nākotnes labumu uzkrājumiem, ņemot vērā jebkādu pastāvošo pārpalikumu, kas noteikts, pamatojoties uz minimālā finansējuma prasībām. Uzņēmums izmanto pieņēmumus, kurus nosaka minimālā finansējuma prasības. Veicot aplēses par jebkuru citu faktoru, kuru neregulē minimālā finansējuma prasības, izmanto tos pašus pieņēmumus, kas izmantoti, lai aprēķinātu noteikto pabalstu saistības, kā arī tiek pieņemts, ka vispārējā situācija ir tāda pati kā bilances datumā saskaņā ar 19. SGS. Aprēķinos ietver jebkādas izmaiņas, kas sagaidāmas, uzņēmumam veicot minimālās paredzētās iemaksas. Taču aprēķini neietver ietekmi, ko izraisītu sagaidāmās izmaiņas minimālajos finansējuma prasību noteikumos un nosacījumos, kuri nav spēkā vai kuri nav noteikti ar līgumu bilances datumā.

22.

Ja nepieciešamā nākotnes minimālā finansējuma nākotnes labumu uzkrājumu iemaksa pārsniedz nākotnes izdienas izmaksas 19. SGS izpratnē kādā noteiktā gadā, šī pārsnieguma tagadnes vērtība samazina aktīva summu, kas bilances datumā pieejama kā nākotnes iemaksu samazinājums. Taču aktīvu summa, kas pieejama kā nākotnes iemaksu samazinājums, nevar būt mazāka par nulli.

23.

Ja uzņēmumam ir pienākums saskaņā ar minimālā finansējuma prasību veikt iemaksas esošo izmaksu segšanai, kas izriet no minimālā finansējuma prasībām attiecībā uz darbinieku pagātnē nostrādāto laiku, uzņēmums nosaka, vai veicamās iemaksas būs pieejamas kā atlīdzību izmaksas vai kā turpmāko iemaksu samazinājums pēc to iemaksāšanas plānā.

24.

Ja veicamās iemaksas nebūs pieejamas pēc tam, kad tās būs iemaksātas plānā, uzņēmums atzīst saistības, kad rodas pienākums. Saistība samazina noteikto pabalstu aktīvu vai palielina noteikto pabalstu saistību tādā veidā, lai, piemērojot 19. SGS 58. punktu, iemaksu veikšanas brīdī nebūtu sagaidāmi nedz guvumi, nedz zaudējumi.

25.

Uzņēmums piemēro 19. SGS 58.A punktu pirms saistību noteikšanas saskaņā ar 24. punktu.

26.

Saistības attiecībā uz minimālā finansējuma prasību un jebkādu tai sekojošu atkārtotu šo saistību novērtēšanu jāatzīst nekavējoties saskaņā ar uzņēmuma pieņemto politiku par 19. SGS 58. punktā noteikto pabalstu aktīva novērtējuma robežu ietekmes atzīšanu. Konkrēti:

27.

Uzņēmums šo interpretāciju piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2008. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama arī agrāka piemērošana.

28.

Uzņēmums piemēro šo interpretāciju, sākot no pirmā perioda, kas uzrādīts pirmajos finanšu pārskatos, uz kuriem interpretācija ir attiecināma. Uzņēmums atzīst jebkādas sākotnējās korekcijas, kas rodas no šīs interpretācijas piemērošanas nesadalītajā peļņā attiecīgā perioda sākumā.