1.

Aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstoša aktīva iegādi, būvniecību vai ražošanu, veido šā aktīva izmaksu daļu. Citas aizņēmumu izmaksas atzīst par izdevumiem.

2.

Uzņēmums piemēro šo standartu aizņēmumu izmaksu uzskaitē.

3.

Šis standarts neaplūko pašu kapitāla, tajā skaitā priekšrocību kapitāla, kurš nav klasificēts par saistībām, faktiskās vai domātās izmaksas.

4.

Uzņēmumam šis standarts nav jāpiemēro aizņēmumu izmaksām, kas tieši attiecināmas uz turpmāk minēto aktīvu iegādi, būvniecību vai ražošanu:

5.

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda.

Aizņēmumu izmaksas ir procenti un citas izmaksas, kas uzņēmumam rodas saistībā ar līdzekļu aizņemšanos.

Kritērijiem atbilstošs aktīvs ir aktīvs, kam obligāti nepieciešams būtisks laika periods, lai tas būtu gatavs paredzētajai lietošanai vai pārdošanai.

6.

Aizņēmumu izmaksas var ietvert:

7.

Atkarībā no apstākļiem par kritērijiem atbilstošu aktīvu var uzskatīt jebkuru no šiem:

Finanšu aktīvi un krājumi, ko rūpnieciski vai citā veidā saražo īsā laikā, nav kritērijiem atbilstoši aktīvi. Aktīvi, kas iegādes laikā jau ir gatavi paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, nav kritērijiem atbilstoši aktīvi.

8.

Uzņēmums kapitalizē aizņēmumu izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstoša aktīva iegādi, būvniecību vai ražošanu, kā šā aktīva izmaksu daļu. Uzņēmums atzīst citas aizņēmumu izmaksas par izdevumiem tajā periodā, kurā tās radušās.

9.

Aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstoša aktīva iegādi, būvniecību vai ražošanu, ietver šā aktīva izmaksās. Šīs aizņēmumu izmaksas kapitalizē kā šā aktīva izmaksu daļu, ja ir ticams, ka tās uzņēmumam dos saimnieciskos labumus nākotnē, un izmaksas var ticami novērtēt. Ja uzņēmums piemēro 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju, tas kā izdevumus atzīst to aizņēmumu izmaksu daļu, kas šajā periodā kompensē inflāciju saskaņā ar iepriekšminētā standarta 21. punktu.

10.

Aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstoša aktīva iegādi, būvniecību vai ražošanu, ir aizņēmumu izmaksas, no kurām izvairītos, ja nebūtu veikti izdevumi par kritērijiem atbilstošo aktīvu. Kad uzņēmums aizņemas līdzekļus speciāli, lai iegūtu konkrētu kritērijiem atbilstošu aktīvu, aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar šo kritērijiem atbilstošo aktīvu, var viegli identificēt.

11.

Var būt grūti noteikt tiešu saistību starp konkrētiem aizņēmumiem un kritērijiem atbilstošo aktīvu, kā arī noteikt aizņēmumus, no kuriem citādi varētu izvairīties. Šīs grūtības rodas, piemēram, kad uzņēmuma finansēšanas darbība tiek koordinēta centralizēti. Grūtības rodas arī tad, ja koncerns lieto dažādus parāda instrumentus, lai aizņemtos līdzekļus ar atšķirīgām procentu likmēm, un aizdod šos līdzekļus citiem šā koncerna uzņēmumiem ar dažādiem nosacījumiem. Citi sarežģījumi rodas, izmantojot aizdevumus, kas denominēti ārvalstu valūtā vai saistīti ar to, ja koncerns darbojas valstīs, kurās ir augsta inflācija, kā arī valūtas kursu svārstību gadījumā. Rezultātā ir grūti noteikt aizņēmumu izmaksu summu, kas ir tieši attiecināma uz kritērijiem atbilstošā aktīva iegādi, un ir nepieciešams izmaksu atbilstības izvērtējums.

12.

Ja uzņēmums speciāli aizņemas līdzekļus, lai iegūtu kritērijiem atbilstošu aktīvu, tad aizņēmumu izmaksu summu, ko drīkst kapitalizēt, uzņēmums nosaka kā faktiskās aizņēmumu izmaksas, kas radušās saistībā ar šo aizņēmumu attiecīgajā periodā, atskaitot ieguldījumu ienākumus par šo aizņēmumu pagaidu ieguldīšanu.

13.

Kritērijiem atbilstošā aktīva finansēšanas pasākumu dēļ uzņēmums var iegūt aizņemtos līdzekļus un tam rodas attiecīgas aizņēmumu izmaksas, pirms visi līdzekļi vai to daļa tiek izmantota izdevumiem par kritērijiem atbilstošo aktīvu. Tādos gadījumos līdzekļus bieži iegulda uz laiku, kamēr jāveic izdevumi par kritērijiem atbilstošo aktīvu. Nosakot aizņēmumu izmaksu summu, ko drīkst kapitalizēt attiecīgajā periodā, ieguldījumu ienākumus, kas nopelnīti par šiem līdzekļiem, atskaita no aizņēmumu izmaksām.

14.

Ja uzņēmums līdzekļus aizņemas vispārēji un izmanto, lai iegūtu kritērijiem atbilstošu aktīvu, aizņēmumu izmaksu summu, ko drīkst kapitalizēt, uzņēmums nosaka, izdevumiem par šo aktīvu piemērojot kapitalizācijas likmi. Kapitalizācijas likme ir vidējās svērtās aizņēmumu izmaksas, kuras attiecina uz uzņēmuma aizņēmumiem, kas attiecīgajā periodā nav atmaksāti, neiekļaujot aizņēmumus, kas ņemti speciāli, lai iegūtu kritērijiem atbilstošo aktīvu. Aizņēmumu izmaksu summa, ko uzņēmums attiecīgajā periodā kapitalizē, nedrīkst pārsniegt to aizņēmumu izmaksu summu, kas uzņēmumam ir radušās šajā periodā.

15.

Aprēķinot vidējās svērtās aizņēmumu izmaksas, dažos gadījumos ir lietderīgi iekļaut visus mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmumu aizņēmumus, bet citos gadījumos ir lietderīgi aprēķināt vidējās svērtās aizņēmumu izmaksas katram meitasuzņēmumam atsevišķi.

16.

Ja kritērijiem atbilstošā aktīva uzskaites vērtība vai gaidāmās galīgās izmaksas pārsniedz tā atgūstamo vērtību vai neto pārdošanas vērtību, uzskaites vērtību daļēji vai pilnīgi noraksta saskaņā ar citu standartu prasībām. Noteiktos gadījumos vērtības daļēji vai pilnīgi norakstīto summu atjauno saskaņā ar šiem citiem standartiem.

17.

Kritērijiem atbilstoša aktīva izmaksās iekļauto aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju uzņēmums sāk kapitalizācijas sākuma datumā. Kapitalizācijas sākuma datums ir datums, kad uzņēmums pirmoreiz atbilst visiem šiem nosacījumiem:

18.

Izdevumos par kritērijiem atbilstošo aktīvu ietver tikai tos izdevumus, kuru rezultātā maksāta nauda, nodoti citi aktīvi vai uzņemtas saistības, par kurām jāmaksā procenti. No izdevumiem atskaita jebkurus saistībā ar aktīvu saņemtos maksājumus par paveikto darba daļu un dotācijas (sk. 20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību). Aktīva vidējā uzskaites vērtība attiecīgajā periodā, ieskaitot iepriekš kapitalizētās aizņēmumu izmaksas, parasti ir atbilstīga aptuvena izdevumu summa, kurai piemēro kapitalizācijas likmi šajā periodā.

19.

Darbības, kas nepieciešamas aktīva sagatavošanai tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, ir saistītas ne tikai ar aktīva fizisku izveidi. Tās ietver tehnisko un administratīvo darbu pirms fiziskās izveides sākuma, piemēram, darbības, kas saistītas ar atļauju saņemšanu pirms fiziskās izveides sākuma. Šajās darbībās neietilpst aktīva turēšana, kad nenotiek aktīva stāvokli mainoša ražošana vai attīstīšana. Piemēram, aizņēmumu izmaksas, kuras ir radušās, kamēr zemes gabals tiek pilnveidots, kapitalizē attiecīgajā periodā, kad tiek veiktas darbības, kas saistītas ar pilnveidošanu. Tomēr nedrīkst kapitalizēt aizņēmumu izmaksas, kuras ir radušās, kamēr zemes gabals, kas iegādāts celtniecības nolūkā, tiek turēts bez jebkādām ar pilnveidošanu saistītām darbībām.

20.

Uzņēmums aptur aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju, ja ilgākos periodos tas ir pārtraucis aktīvus kritērijam atbilstošā aktīva attīstīšanas pasākumus.

21.

Uzņēmumam var rasties aizņēmumu izmaksas ilgākā periodā, kurā tas ir pārtraucis darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu aktīvu tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai. Šīs izmaksas ir izmaksas par daļēji pabeigtu aktīvu turēšanu, kuras nedrīkst kapitalizēt. Tomēr uzņēmums parasti neaptur aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju periodā, kad tas veic būtiskus tehniskus un administratīvus darbus. Uzņēmums arī neaptur aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju, kad nepieciešams uz laiku pārtraukt aktīva sagatavošanu paredzētajai lietošanai vai pārdošanai. Piemēram, kapitalizācija turpinās ilgākā periodā, kura laikā augsts ūdens līmenis aizkavē tilta celtniecību, ja šāds augsts ūdens līmenis ir raksturīgs konkrētajā ģeogrāfiskajā reģionā celtniecības laikā.

22.

Uzņēmums pārtrauc aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju, kad būtībā ir pabeigtas visas darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu kritērijiem atbilstošo aktīvu tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai.

23.

Aktīvs parasti ir gatavs tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, kad ir pabeigta aktīva fiziskā izveide, lai gan ierastais administratīvais darbs varētu turpināties. Ja ir nepieciešami vēl tikai nelieli pārveidojumi, piemēram, īpašuma apdare pēc pircēja vai lietotāja specifikācijām, tas nozīmē, ka būtībā visas darbības ir pabeigtas.

24.

Ja uzņēmums pabeidz kritērijiem atbilstošā aktīva būvniecību pa daļām un katru daļu ir iespējams lietot, kamēr pārējo daļu būvēšana turpinās, uzņēmums pārtrauc aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju, kad būtībā ir pabeigtas visas darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu šo daļu tās paredzētajai lietošanai vai pārdošanai.

25.

Piemēram, uzņēmējdarbības parks, ko veido vairākas ēkas, no kurām katru var lietot atsevišķi, ir kritērijiem atbilstošs aktīvs, kura katru daļu ir iespējams lietot, kamēr citu daļu būvniecība turpinās. Savukārt rūpnieciska ražotne (piemēram, tēraudlietuve), kuras visās dažādajās daļās vienā un tajā pašā teritorijā vispirms īsteno vienu, tad citu procesu, ir kritērijiem atbilstošs aktīvs, kas ir jāpabeidz pilnībā, pirms var lietot kādu tā daļu.

26.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

27.

Ja šā standarta piemērošanas dēļ ir jāveic izmaiņas grāmatvedības politikā, uzņēmums piemēro šo standartu aizņēmumu izmaksām, kas ir saistītas ar kritērijiem atbilstošo aktīvu, kura kapitalizācijas sākuma datums sakrīt ar standarta spēkā stāšanās dienu vai ir vēlāk.

28.

Tomēr uzņēmums var noteikt jebkuru citu datumu pirms spēkā stāšanās dienas un piemērot šo standartu aizņēmumu izmaksām, kas saistītas ar visiem kritērijiem atbilstošajiem aktīviem, kuru kapitalizācijas sākuma datums sakrīt ar šo noteikto datumu vai ir vēlāk.

29.

Uzņēmums šo standartu piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama arī agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro standartu attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2009. gada 1. janvāra, tas šo faktu norāda.

30.

Šis standarts aizstāj 23. SGS Aizņēmumu izmaksas, kas pārskatīts 1993. gadā.