17.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/3

(1)

Padome 2002. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (2) noteica galīgu kompensācijas maksājumu (“spēkā esošie pasākumi”) 7,1 % Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, kas atbilst KN kodam ex29214210 (Taric kods 2921421060). Piemērotie pasākumi pamatojās uz antisubsidēšanas procedūras rezultātiem, kuru uzsāka saskaņā ar pamatregulas 10. pantu (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Tajā pašā laikā Padome ar Regulu (EK) Nr. 1339/2002 (3) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 18,3 % tāda paša ražojuma importam, kura izcelsme bija Indija.

(3)

Saistībā ar minēto kompensācijas un antidempinga procedūru Komisija ar Lēmumu 2002/611/EK (4) pieņēma cenu saistības, ko piedāvāja Indijas ražotājs eksportētājs Kokan Synthetics and Chemicals Pvt. Ltd (“Kokan”).

(4)

Uzņēmums Kokan 2003. gada decembrī informēja Komisiju, ka tas brīvprātīgi vēlas atsaukt savas saistības. Atbilstīgi tam Komisijas lēmums par saistību pieņemšanu tika atcelts ar Lēmumu 2004/255/EK (5).

(5)

2005. gada aprīlī pēc Kokan iesniegtās prasības Komisija uzsāka (6) daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un Regulas (EK) Nr. 384/96 (7) 11. panta 3. punktu (“antidempinga pamatregula”), kura aprobežojās ar pārbaudi attiecībā uz to, vai uzņēmuma piedāvātās saistības ir pieņemamas.

(6)

Pēc izmeklēšanas 2005. gada decembrī Komisija ar Lēmumu 2006/37/EK (8) pieņēma Kokan piedāvātās saistības attiecībā uz antidempinga un kompensācijas procedūru saistībā ar Indijas izcelsmes sulfanilskābes importu.

(7)

Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2002, ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, un Regula (EK) Nr. 1339/2002, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu sulfanilskābes importam, kura izcelsme, inter alia, ir Indijā, iepriekš 6. apsvērumā minētās izmeklēšanas rezultātā 2006. gada janvārī tika grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 123/2006 (9), lai ņemtu vērā minēto saistību pieņemšanu.

(8)

Pēc pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu Padome ar Regulu (EK) Nr. 1000/2008 (10) noteica antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

(9)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (11) Komisija 2007. gada 24. aprīlī saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 18. panta 2. punktam. Šo pieprasījumu iesniedza divi Kopienas ražotāji (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas ražo 100 % Kopienas sulfanilskābes.

(10)

Pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu pamatoja ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām, iespējams, turpināsies vai atsāksies subsidēšana un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(11)

Komisija pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēju iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 18. panta nosacījumiem. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju Komisija 2007. gada 24. jūlijā, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (12) paziņojumu par procedūras sākšanu, darīja zināmu termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(12)

Jāatgādina, ka pirms termiņa beigu pārskatīšanas sākuma un atbilstīgi pamatregulas 10. panta 9. punktam un 22. panta 1. punktam Komisija paziņoja Indijas valdībai (turpmāk “IV”), ka tā ir saņēmusi atbilstīgi dokumentētu pieprasījumu veikt pārskatīšanu, un aicināja Indijas valdību apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un, abpusēji vienojoties, panāktu risinājumu. Indijas valdība nereaģēja uz šo apspriešanās piedāvājumu. Apspriedes tika līdzīgā veidā piedāvātas un veiktas ar Indijas iestādēm sakarā ar daļējo starpposma pārskatīšanu, kas pieminēta turpmāk. Šajās apspriedēs nenonāca pie savstarpēji pieņemama risinājuma, kas būtu nodrošinājis to, ka pārskatīšana netiek uzsākta.

(13)

Ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2007. gada 29. septembrī publicēto uzsākšanas paziņojumu (13) (“19. pantā minētais paziņojums par uzsākšanu”) Komisija atbilstīgi pamatregulas 19. pantam pēc savas iniciatīvas uzsāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas aprobežojās ar subsidēšanas līmeni, jo Komisijai bija pieejami pietiekami prima facie pierādījumi, ka apstākļi attiecībā uz subsidēšanu, uz kuru pamata bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(14)

Pārskatīšana aprobežojās ar subsidēšanas līmeni uzņēmumā Kokan, kas ir iekļauts pielikumā 19. pantā minētajam paziņojumam par uzsākšanu kopā ar citiem eksportētājiem, kurus aicināja pieteikties saskaņā ar nosacījumiem un laika posmā, kas noteikts uzsākšanas paziņojumā.

(15)

Izmeklēšana sakarā ar subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Šo laika posmu arī izmantoja, lai pārbaudītu iespējamās apstākļu pārmaiņas, kuru dēļ tika uzsākta daļējā starpposma pārskatīšana. Pārbaudei nozīmīgu tendenču izpēte attiecībā uz kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2003. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Komisija oficiāli paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas un daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un lietotājiem, un to asociācijām, kā arī eksportētājvalsts pārstāvjiem, pieprasījuma iesniedzējam un Kopienas ražotājiem. Ieinteresētajām personām deva iespēju rakstiski paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausītu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(17)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to bija lūgušas, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(18)

Termiņa beigu pārskatīšanā visām zināmajām ieinteresētajām personām, proti, diviem Kopienas ražotājiem, ražotājam eksportētājam Indijā, zināmajiem importētājiem un lietotājiem, un Indijas valdībai, tika izsūtītas anketas. Attiecībā uz daļējo starpposma pārskatīšanu anketas izsūtīja ražotājam eksportētājam Indijā un Indijas valdībai.

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no Indijas valdības, abiem Kopienas ražotājiem un no attiecīgās valsts ražotāja eksportētāja, kā arī no četriem lietotājiem. Neviens importētājs neatbildēja uz anketas jautājumiem, un neviens cits importētājs neinformēja Komisiju un nepieteicās izmeklēšanas laikā.

(20)

Komisija izmeklēja un pārbaudīja visas ziņas, ko tā uzskatīja par vajadzīgām, lai noteiktu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Kopienas intereses, kā arī iespējamo subsidēšanas līmeņa izmaiņu. Tāpēc Komisija pārbaudes apmeklējumā ieradās pie Indijas valdības Deli, Maharaštras valdības Mumbajā, Indijas Rezervju bankā Mumbajā un šādos uzņēmumos:

(21)

Ražojums, kam veic pārskatīšanu, ir Indijas izcelsmes sulfanilskābe (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex29214210 (Taric2921421060). Sulfanilskābi pamatā dala divās kategorijās, kuras nosaka atbilstīgi skābes tīrības pakāpei: tehniskā sulfanilskābe un attīrītā sulfanilskābe. Turklāt attīrīto sulfanilskābi dažkārt laiž tirgū sulfanilskābes sāls veidā. Sulfanilskābi izmanto kā izejvielu optisko balinātāju, betona piedevu, pārtikas krāsvielu un speciālu krāsu ražošanā. Lai gan sulfanilskābi izmanto dažādi, lietotāji uzskata, ka visas kategorijas un veidi savstarpēji ir pamatoti aizvietojami; tos savstarpēji aizvieto vairākumā pielietojumu veidu, tādēļ sulfanilskābi uzskata par vienu ražojumu (kā tas bija sākotnējā izmeklēšanā).

(22)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šīs pārskatīšanas izmeklēšanas apstiprināja, ka sulfanilskābe un tās sāļi ir plaša patēriņa preču ražojumi un to kvalitāte un fiziskās pamatīpašības ir identiskas neatkarīgi no izcelsmes valsts. Ir konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, ko attiecīgais ražotājs eksportētājs ražo un pārdod iekšējā tirgū un eksportē uz trešām valstīm, kā arī ražojumiem, ko ražo Kopienas ražotāji un pārdod Kopienas tirgū, ir identiskas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un tiem ir vienāds izmantojums, tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

(23)

Pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta pieprasījumā veikt pārskatīšanu, kā arī atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem, izmeklēja šādas shēmas, kuras, iespējams, saistītas ar subsīdiju piešķiršanu.

(24)

Iepriekš minēto shēmu a), b), c) un e) pamatā ir 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likums (“Ārējās tirdzniecības likums”), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (Nr. 22, 1992). Ārējās tirdzniecības likums pilnvaro Indijas valdību izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Minētos paziņojumus apkopo dokumentos “Eksporta un importa politika”, kuru nosaukums kopš 2004. gada 1. septembra ir “Ārējās tirdzniecības politika”; reizi piecos gados Tirdzniecības ministrija tos sagatavo un regulāri atjaunina. Viens eksporta un importa politikas dokuments attiecas uz šīs lietas pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, t.i., piecgades plāns attiecībā uz laikposmu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM politika 2004–2009”). Turklāt Indijas valdība “Procedūru rokasgrāmatā laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam” (I sējums) (“HOP I 2004–2009”) izklāsta procedūras, ar kurām nosaka “EXIM politiku 2004–2009”.

(25)

Iepriekš 23. apsvēruma d) apakšpunktā minētās ienākumu nodokļa atbrīvojuma shēmas pamatā ir 1961. gada Ienākuma nodokļa likums, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(26)

Iepriekš 23. apsvēruma f) apakšpunktā minēto shēmu pārvalda Maharaštras štats, un shēmas pamatā ir Maharaštras štata Rūpniecības nozaru pārvaldes Enerģētikas un nodarbinātības departamenta lēmumi.

(27)

Iepriekš 23. apsvēruma g) apakšpunktā minētās eksporta kredītu shēmas pamatā ir 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļa, kura dod tiesības Indijas Rezervju bankai (“RBI”) dot norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(28)

Konstatēja, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, neietilpa ne SEZS, ne EPZS. Tomēr sadarbības ražotājs eksportētājs ir ticis iekļauts shēmā EOUS un saņēmis kompensācijas subsīdijas PIP. Tāpēc tālāk tekstā sniegto aprakstu un novērtējumu attiecina uz EOUS.

(29)

Sīkāka informācija par shēmu EOUS ir iekļauta “EXIM politikas 2004–2009” 6. iedaļā un dokumentā “HOP I 2004–2009”.

(30)

Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, visus uzņēmumus, kuri principā veic visu saražoto preču vai pakalpojumu eksportu, var iekļaut shēmā EOUS. Ražošanas nozaru uzņēmumiem ir jāievēro obligātās robežvērtības ieguldījumiem pamatlīdzekļos (10 miljoni Indijas rūpiju), lai tiem būtu tiesības pretendēt uz EOUS.

(31)

EOUS var izvietot un izveidot jebkurā vietā Indijā.

(32)

Iesniegumā par EOUS statusu jāiekļauj sīka informācija par turpmāko piecu gadu, inter alia, plānotajiem ražošanas apjomiem, prognozēto eksporta vērtību, importa noteikumiem un vietējām prasībām. Ja iestāde piekrīt uzņēmuma iesniegumam, tā tam paziņo piekrišanas noteikumus. Nolīgums, kurā uzņēmumu atzīst par tādu, kas ir EOUS shēmā, ir spēkā piecus gadus. Nolīgumu var atjaunot turpmākiem laikposmiem.

(33)

Svarīgs pienākums EOUS shēmā, kā tas norādīts “EXIM politikā 2004–2009”, ir gūt neto ienākumus no valūtas maiņas (“NFE”), t.i., (piecu gadu) atskaites periodā kopējai eksporta vērtībai jāpārsniedz kopējā importēto preču vērtība.

(34)

EOUS struktūras ir tiesīgas uz šādām koncesijām:

(35)

Struktūras, kas darbojas saskaņā ar šīm shēmām, tiek pakļautas muitas ierēdņu uzraudzībai saskaņā ar Muitas likuma 65. iedaļu.

(36)

Šīm struktūrām ir juridiskas saistības veikt atbilstīgu uzskaiti par visu importu, visu importēto materiālu patēriņu un izlietojumu, kā arī par veikto eksportu saskaņā ar 6.11.1. iedaļu rokasgrāmatā “HOP I 2004–2009”. Šie dokumenti ceturkšņa pārskatos un gada progresa ziņojumos ir periodiski jāiesniedz kompetentajām iestādēm.

(37)

Tomēr, kā nosaka 6.11.2. iedaļa rokasgrāmatā “HOP I 2004–2009”, “[EOU] nekad nepieprasa, lai katrs importa sūtījums atbilstu eksporta līmenim, pārvedumiem uz citām struktūrām, pārdošanas apjomiem DTA (iekšzemes tarifa zonā) vai krājumiem”.

(38)

Pārdevumus iekšzemes tirgū nosūta un reģistrē pēc pašsertifikācijas principa. EOU eksporta sūtījumu nosūtīšanu uzrauga muitas/akcīzes ierēdnis, kurš pastāvīgi strādā EOU.

(39)

Šajā gadījumā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izmantoja shēmu, lai iekšzemē iepirktu preces, nemaksājot akcīzes nodokli, lai iegūtu tirdzniecības pamatnodokļa atmaksu un nodokļa daļēju atmaksu par degvielu, kas iepirkta no iekšzemes naftas uzņēmumiem. Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs neizmantoja priekšrocības, kas paredzētas EOUS noteikumos par atbrīvojumu no ienākuma nodokļa.

(40)

Tika konstatēts, ka atbrīvojuma gadījumā no akcīzes nodokļa par precēm, kas iepirktas vietējā tirgū, nodokli, kuru par pirkumiem ir samaksājusi struktūra, kas nav EOUS, var izmantot kā kredītu savām nākamajām nodokļu saistībām, piemēram, akcīzes nodokļa maksājumiem par pārdevumu iekšzemes tirgū (tā sauktais “CENVAT” mehānisms). Tāpēc akcīzes nodoklis, ko maksā par pirkumiem, nav galīgs. Izmantojot “CENVAT” kredītu, galīgs maksājums attiecas tikai uz pievienoto vērtību, nevis izejmateriāliem. Tādējādi, atbrīvojot no akcīzes nodokļa pirkumus, ko veikusi EOUS struktūra, netiek zaudēti papildu valsts ieņēmumi un līdz ar to EOUS struktūrai neuzkrājas nekādi papildu ieguvumi.

(41)

Tirdzniecības pamatnodokļa atmaksa un daļēja maksājuma atmaksa par degvielu, kas pirkta no iekšzemes naftas uzņēmumiem, veido subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Valdība zaudē ieņēmumus, kas tai pienāktos, ja šīs shēmas nebūtu, turklāt labumu pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē gūst EOUS, jo tiek uzlabota likviditāte, atgūstot tirdzniecības pamatnodokli un nodokļus, ko parasti maksā par degvielu. Subsīdijas pēc likuma ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, tāpēc tās jāuzskata par īpašām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Kā noteikts dokumenta “EXIM politika 2002–2007” 6.1. iedaļā, EOUS eksporta mērķis ir conditio sine qua non stimulu iegūšanai.

(42)

Subsīdijas apjomu aprēķināja, pamatojoties uz atmaksāto tirdzniecības pamatnodokli par precēm, kas iepirktas vietējā tirgū, un daļējo maksājumu atlīdzību par vietējā tirgū pirkto degvielu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Subsīdijas iegūšanai vajadzīgie maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitīti no šīs summas, iegūstot subsīdijas summu kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā piemērotu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko sasniedza pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Šādi aprēķinātas subsīdijas apjoms bija 3,2 %.

(43)

Sīkāks DEBPS apraksts ir iekļauts dokumenta “EXIM politika 2004–2009” 4.3. iedaļā un “HOP I 2004–2009” 4.37.–4.53. iedaļā.

(44)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu DEBPS shēmā PIP. Tādēļ šajā izmeklēšanā nevajadzēja analizēt šo shēmu.

(45)

Sīkāks EPCGS apraksts ir iekļauts dokumenta “EXIM politika 2004–2009” 5. iedaļā un “HOP I 2004–2009” 5. iedaļā.

(46)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu shēmā EPCGS PIP. Tādēļ šajā izmeklēšanā nevajadzēja analizēt šo shēmu.

(47)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu shēmā ITES PIP. Tādēļ šajā izmeklēšanā nevajadzēja analizēt šo shēmu.

(48)

Šīs shēmas sīkāks apraksts ir iekļauts dokumenta “EXIM politika 2004–2009” 4.1.–4.1.14. iedaļā un “HOP I 2004–2009” 4.1.–4.30. iedaļā. Kopš 2006. gada 1. aprīļa šīs shēmas nosaukums ir mainīts; to sauc par Iepriekšējas atļaujas shēmu.

(49)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu shēmā AAS PIP. Tādēļ šajā izmeklēšanā nevajadzēja analizēt šo shēmu.

(50)

Lai veicinātu ražošanas nozaru izveidi štata mazāk attīstītajās teritorijās, MV, izmantojot shēmu, ko parasti dēvē par “Komplekso stimulu shēmu” (“PSI”), kopš 1964. gada ir piešķīrusi stimulus jaunām ražotnēm, kas tiek izveidotas štata jaunattīstības reģionos. Šo shēmu kopš ieviešanas vairākkārt grozīja, un “2001. gada shēma” darbojās no 2001. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 31. martam, un pēc tam tās darbības termiņu pagarināja līdz 2007. gada 31. martam. Maharaštras valdības shēmā PSI ir vairākas apakšshēmas, no kurām galvenās ir šādas: i) octroi nodokļa/ievešanas nodokļa kompensācija, ii) atbrīvojums no nodokļa par elektroenerģiju un iii) atbrīvojums no vietējā tirdzniecības nodokļa/vietējā tirdzniecības nodokļa atlikšana. Saskaņā ar MV 2001. gada shēmā nav iekļauta pēdējā shēma, t.i., ne atbrīvojums no tirdzniecības nodokļa, ne tirdzniecības nodokļa atlikšana. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka uzņēmuma tiesības uz labumu gūšanu saskaņā ar šo shēmu ir noteiktas “Atbilstības sertifikātā”. Izmeklēšanā atklāja, ka vienīgā apakšshēma, ko ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izmantoja PIP faktiski bija shēma par tirdzniecības nodokļa atlikšanu (iepriekš iii) daļa).

(51)

Lai būtu tiesības pieteikties, uzņēmumiem parasti jāveic ieguldījumi štata mazāk attīstītās teritorijās (kas atbilstoši to ekonomiskajai attīstībai ir klasificētas kategorijās, piemēram, mazāk attīstītas teritorijas, mazattīstītas teritorijas un vismazāk attīstītas teritorijas), izveidojot jaunu ražotni vai veicot liela apjoma kapitālieguldījumu esošas ražotnes paplašināšanā vai diversifikācijā. Stimula apjoma noteikšanā galvenais kritērijs ir tas, kurā teritorijā darbojas vai darbosies uzņēmums, kā arī ieguldījumu apjoms.

(52)

Atbilstības sertifikāts, ko ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, izdevusi MV, noteica, ka atbilstīgi tirdzniecības nodokļa atlikšanas apakšshēmai uzņēmumam ir tiesības atlikt štata tirdzniecības nodokļu maksājumu, ko iekasē par pārdevumiem iekšējā tirgū, uz 12 gadiem no iekasēšanas gada.

(53)

Ar PSI tirdzniecības nodokļa atlikšanas apakšshēmu Maharaštras valdība piešķir subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. Šī apakšshēma ir Maharaštras valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju MV atsakās no nodokļu ieņēmumiem, ko tā iegūtu pretējā gadījumā. Šādi uzņēmums gūst labumu, jo tas uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(54)

Šī apakšshēma ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir veikuši ieguldījumus konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās, kuras ir Maharaštras štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Ieguvumu līmenis atšķiras atbilstīgi attiecīgajai teritorijai. Šī shēma ir īpaša atbilstīgi pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. panta 3. punktam, tādēļ tā ir kompensējama.

(55)

Uzskata, ka saskaņā ar shēmas atlikšanas nosacījumu atliktā iekasētā tirdzniecības nodokļa apjoms štatā PIP ir vienāds ar tāda paša apjoma bezprocenta aizdevumu, ko piešķīrusi MV. Tādējādi ieguvums ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir aprēķināts, pamatojoties uz procenta likmi, ko uzņēmums maksāja par līdzīgu komercaizdevumu PIP.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas (skaitītāja) summu kā piemērotu saucēju pieskaitīja uzņēmuma kopējam apgrozījumam, ko tas sasniedza PIP, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(57)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, subsīdijas apjoms, ko uzņēmums saņēmis pēc šīs shēmas, ir 0,6 %.

(58)

Sīkāka informācija par šo shēmu ir sniegta Indijas Rezervju bankas (“RBI”) dokumentā Master Circular IECD Nr. 02/04.02.02/2006-07 (Eksporta kredīts ārvalstu valūtā) un Master Circular IECD Nr. 01/04.02.02/2006-07 (Eksporta kredīts rūpijās), kas ir adresēts visām Indijas komercbankām.

(59)

Ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji ir tiesīgi pieteikties uz šo shēmu. Konstatēja, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, guva labumu ECS.

(60)

Saskaņā ar šo shēmu RBI nosaka obligātās maksimālās procentu likmes, ko gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā piemēro eksporta kredītiem un komercbankas var aprēķināt eksportētājam, “lai eksportētājiem būtu pieejams kredīts par starptautiski konkurētspējīgām likmēm”. ECS sastāvā ietilpst divas apakšshēmas: eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (“iepakošanas vajadzību apmierināšanai izsniegts kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam izsniegtajiem kredītiem preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. RBI arī dod norādījumus bankām, ka tām noteikta daļa neto kredītu jānodrošina eksporta finansēšanai.

(61)

Pateicoties šiem RBI Master Circulars (turpmāk – “galvenie apkārtraksti”), eksportētāji var saņemt eksporta kredītus par izdevīgākām procentu likmēm, kas, salīdzinot ar procentu likmēm parastiem komerckredītiem (“skaidras naudas kredīti”), ir zemākas un kuras nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem.

(62)

Pirmkārt, ar ECS kredīta preferenciālajām procentu likmēm, kas noteiktas RBI galvenajos apkārtrakstos, var samazināt eksportētāja procentu izmaksas, salīdzinot ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai tirgus apstākļi, un konkrētajā gadījumā šādam eksportētājam tiek piešķirtas priekšrocības pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Secināja, ka priekšrocība tika piešķirta tikai tad, ja pastāvēja atšķirīgas likmes. Atšķirības starp likmēm, par kādām piešķirti kredīti atbilstīgi RBI galvenajiem apkārtrakstiem un “skaidras naudas” komerckredīta nosacījumiem, nav iespējams izskaidrot tikai ar komercbankas izturēšanos tirgū.

(63)

Otrkārt, lai gan preferenciālos kredītus saskaņā ar ECS piešķir komercbankas, šī priekšrocība ir valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas nozīmē. RBI ir valsts iestāde, tāpēc uz to attiecina definīciju “valdība”, kā izklāstīts pamatregulas 1. panta 3. punktā. Šīs bankas vienīgais īpašnieks ir valsts, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. RBI dod norādījumus privātām struktūrām, jo komercbankām ir saistoši tās nosacījumi, tostarp arī par maksimālajām augstākajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti RBI galvenajos apkārtrakstos un RBI nolikumos par to, ka komercbankām noteikta to neto kredītu daļa jānovirza eksporta finansēšanai. Šie norādījumi uzliek pienākumu komercbankām veikt funkcijas, kas noteiktas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā, šajā gadījumā attiecībā uz aizdevumiem preferenciāla eksporta finansēšanas veidā. Šāda tiešu naudas līdzekļu nodošana aizdevumu veidā atbilstoši noteiktiem apstākļiem parasti tiek uzticēta valdībai, un prakse būtībā neatšķiras no valdības parastās prakses pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas nozīmē. Šo subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu, tādēļ tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem.

(64)

Subsīdijas apjoms tika aprēķināts, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kas samaksāti par PIP izmantotu eksporta kredītu, un to procentu likmi, kas būtu bijusi jāmaksā par attiecīgā uzņēmuma izmantotiem parastiem komerckredītiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam, ko sasniedza PIP, kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, guva labumu ECS un saņēma subsīdiju 0,9 %.

(65)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem PIP konstatētais kompensējamo subsīdiju apjoms, kas izteikts ad valorem, izmeklēšanai pakļautajam ražotājam eksportētājam ir 4,7 %.

(66)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, PIP veica 100 % sulfanilskābes eksporta no Indijas uz Kopienu. Nebija pieejama nekāda informācija, kas liecinātu, ka citu iespējamo ražotāju eksportētāju subsidēšana būtu zemākā līmenī.

(67)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu pārtraukšanas rezultātā subsidēšana turpinātos vai atkārtotos.

(68)

Tika noskaidrots, ka, lai gan konstatētais subsīdijas apmērs termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanas laikā bija zemāks nekā sākotnējā izmeklēšanā atklātais, attiecīgā ražojuma Indijas eksportētājs, kas sadarbojās, joprojām guva labumu, Indijas iestādēm turpinot kompensējamo subsidēšanu. Attiecībā uz galveno shēmu, ko izmeklēja PIP, t.i., EOUS, saskaņā ar dokumentu “EXIM politika 2004–2009” uz eksportu orientētas struktūras statuss sniedz atkārtotus ieguvumus, un nekas nenorāda uz to, ka šīs programmas tuvākajā nākotnē būtu paredzēts pārtraukt. Šādos apstākļos ir skaidrs, ka attiecīgā ražojuma eksportētājs arī nākotnē turpinās saņemt kompensējamās subsīdijas.

(69)

Tā kā ir pierādīts, ka subsidēšana turpinājās pārskatīšanas laikā un ir iespējams, ka tā turpināsies nākotnē, jautājums par subsidēšanas atkārtošanās iespējamību ir nebūtisks.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu tika arī pārbaudīts, vai apstākļu pārmaiņas attiecībā uz sākotnējo izmeklēšanu saistībā ar dempingu pamatoti var uzskatīt par ilglaicīgām.

(71)

Jāatgādina, ka starpposma pārskatīšana, izpaliekot citu Indijas eksportētāju sadarbībai, aprobežojās ar Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd. subsidēšanas līmeņa analīzi.

(72)

Attiecībā uz iepriekš 68. apsvērumā minētajiem konstatējumiem par apstākļu maiņas ilglaicīgumu secināja, ka nav iemesla uzskatīt, ka subsidēšanas mainītais līmenis nav ilglaicīgs.

(73)

Līdzīgu ražojumu Kopienā ražo divi ražotāji, kuru saražotā produkcija ir uzskatāma par kopējo līdzīga ražojuma Kopienas produkciju pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(74)

Jāatgādina, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu uzņēmumiem “Sorochimie Chimie Fine” un “Quimigal SA” ir citi nosaukumi; pirmais pārdēvēts par “Ardenity” un otrais par “CUF Químicos Industriais”.

(75)

Šie divi ražotāji sadarbojās ar izmeklēšanas veicējiem un atbalstīja pārskatīšanas pieprasījumu. Tāpēc tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta nozīmē.

(76)

Kopienas acīmredzamo patēriņu noteica, pamatojoties uz:

(77)

Kopienas sulfanilskābes patēriņš PIP bija aptuveni 10 000 tonnas. Attiecīgajā periodā tika novērota patēriņa samazināšanās par 6 %.

1.   tabula

Patēriņš Kopienas tirgū

(78)

Lai ievērotu uzņēmējdarbības informācijas konfidencialitāti un ņemot vērā to, ka Kokan pārstāv 100 % Indijas izcelsmes importa, ir bijis nepieciešams nozīmīgu informāciju 2. līdz 5. tabulā sniegt indeksu veidā.

(79)

Indijas importa apjomi un tirgus daļas mainījās, kā parādīts tālākajās tabulās.

2.   tabula

Imports no attiecīgās valsts

3.   tabula

Attiecīgās valsts tirgus daļa

(80)

Importa apjomi no attiecīgās valsts samazinājās par 40 % laikposmā no 2003. gada līdz PIP, un Indijas importa tirgus daļa samazinājās par 36 %.

(81)

Attiecīgā Indijas izcelsmes importa vidējā cena attiecīgajā laikposmā paaugstinājās par 11 %.

(82)

Lai aprēķinātu cenas līmeņa samazinājumu PIP, Kopienas ražošanas nozares ražotāja cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar attiecīgas valsts importa CIF cenām līdz Kopienas robežai, kas pienācīgi koriģētas, lai atspoguļotu cenu pēc izkraušanas. Korekciju izdarīja, paaugstinot cenas atbilstīgi parastam muitas nodoklim un pēcimporta izmaksām. Salīdzinājums liecināja, ka koriģētās Indijas cenas nebija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Novērotais cenu paaugstinājums un pazeminātu cenu neesība ir jāskaidro ar dažādām cenu saistībām, ko Indijas eksportētājs piedāvāja kopš pasākumu noteikšanas 2002. gadā.

(83)

Importa apjoms no citām trešām valstīm samazinājās par 9 % attiecīgajā periodā. To tirgus daļa nedaudz samazinājās par 3 %. Galvenās eksportētājas valstis, proti, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un ĶTR nodrošināja gandrīz 100 % no šī importa attiecīgajā periodā.

(84)

Sulfanilskābes cenas no citām trešām valstīm vidēji bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, kā arī zemākas par Indijas cenām. Ir jāatgādina, ka uz ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importu attiecās antidempinga maksājums 21 % 2002. gadā, ko paaugstināja līdz 33,7 % 2004. gadā pēc antiabsorbcijas izmeklēšanas.

(85)

Lai ievērotu uzņēmējdarbības informācijas konfidencialitāti, ir bijis nepieciešams informāciju par diviem uzņēmumiem, kas veido Kopienas ražošanas nozari, sniegt indeksu veidā.

(86)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu tika pārbaudīti visi nozīmīgie ekonomiskie faktori un rādītāji, kas saistīti ar Kopienas ražošanas nozari.

(87)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas līmenis PIP bija par 17 % augstāks, nekā reģistrētais līmenis attiecīgā perioda sākumā. Turklāt Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, jo viens Kopienas ražotājs palielināja savu jaudu, investējot iekārtā, lai ražotu attīrīto sulfanilskābi. Šie divi faktori kopumā nodrošināja vispārēju Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantošanas indeksa palielinājumu attiecīgajā periodā. Ir arī jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozare sasniedza apmierinošu jaudas izmantošanas līmeni (75–80 % robežās) PIP.

(88)

Kopienas ražošanas nozares krājumu līmenis gada beigās samazinājās par 22 % attiecīgajā periodā. Krājumu līmenis nozīmīgi samazinājās 2004. un 2005. gadā, bet strauji palielinājās 2006. gadā un PIP.

7.   tabula

Noslēguma krājumi pēc apjoma

(89)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms PIP bija par 5 % augstāks, nekā attiecīgā perioda sākumā. Tā kā Kopienas patēriņš samazinājās par 6 % attiecīgajā periodā (sk. 77. apsvērumu), Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 12 % tajā pašā periodā. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa ieguva aptuveni 7 procentu punktus attiecīgajā periodā. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa bija virs 50 % visu attiecīgo periodu.

8.   tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(90)

Jāatgādina, ka Kopienas patēriņa samazināšanās 2006. gadā un PIP zināmā mērā ietekmēja Kopienas ražošanas nozares pieaugumu. Tirgus daļas palielināšanās tiek skaidrota vienlīdz gan ar pārdošanas apjomu palielināšanos, gan ar mazāku patēriņu, attiecīgajam periodam tuvojoties nobeigumam.

(91)

Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas būtiski paaugstinājās par 26 % attiecīgajā periodā. Liekas, ka kopš 2005. gada novērotās izmaiņas īpaši atspoguļo 2004. gadā pret Ķīnas importu noteikto antiabsorbcijas pasākumu iedarbību. Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nozīmīgi paaugstinājās no 2004. līdz 2005. gadam un pēc tam saglabājās samērā stabilas. Tomēr šī paaugstinājuma līmenis bija zemāks, nekā cenas paaugstinājums anilīnam, kas ir vissvarīgākā izejviela sulfanilskābes ražošanā. Patiešām, anilīns, kas ir benzola atvasinājums un veidoja aptuveni 50 % no kopējām ražošanas izmaksām PIP, ietekmēja cenas paaugstinājumu par aptuveni 45 % no 2003. gada līdz PIP.

9.   tabula

Pārdošanas cenas

(92)

Nodarbinātības līmenis samazinājās par 9 % laikposmā no 2003. gada līdz PIP, bet ražošana palielinājās, tādējādi atspoguļojot Kopienas ražošanas nozares ražīguma un konkurētspējas pieaugumu. Vidējās izmaksas uz vienu nodarbināto tajā pašā laikā tomēr paaugstinājās par 15 %.

10.   tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(93)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, izņemot 2005. gadu, bija aptuveni 1 % vai zemāka par 1 % no tās apgrozījuma. Nozīmīgi zaudējumi tika reģistrēti 2004. gadā, bet Kopienas ražošanas nozare strādāja ar peļņu 2005., 2006. gadā un PIP. Ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte bija ļoti zema 2003. gadā, šķietamais pieaugums, kas parādās attiecīgajā periodā, nodrošināja rentabilitāti, kas bija daudz zemāka par šāda veida ražošanas nozarē pieņemamo līmeni.

(94)

Jāatgādina arī, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti ietekmēja izejvielu cenu pārmaiņas. Vidējās ražošanas izmaksas palielinājās par 25 % laikā no 2003. gada līdz PIP. Kā iepriekš 91. apsvērumā minēts, anilīns ir galvenā izejviela sulfanilskābes ražošanā, un tas nosaka aptuveni pusi no ražošanas izmaksām. Ņemot vērā to, ka anilīna cenas nozīmīgi paaugstinājās 2004. gadā, Kopienas ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas klientiem un cieta zaudējumus. Stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē uzlabojās 2005. gadā, jo anilīna cenas stabilizējās un Kopienas ražošanas nozare varēja paaugstināt sulfanilskābes cenas līdz vajadzīgajam līmenim, lai nosegtu izejvielu izmaksu palielinājumu. Saskaroties ar jaunu anilīna cenu paaugstinājumu, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte 2006. gadā un PIP pazeminājās zem 1 % līmeņa attiecībā pret apgrozījumu.

(95)

Kopienas ražošanas nozare joprojām veica ieguldījumus sulfanilskābes ražošanā visā attiecīgajā periodā. Papildus ieguldījumiem, kas galvenokārt ir saistīti ar esošo pamatlīdzekļu uzturēšanu, viens Kopienas ražotājs 2006. gadā un PIP veica ieguldījumus, lai palielinātu jaudu attiecībā uz attīrītās sulfanilskābes ražošanu. Tomēr jāatgādina, ka sagaidāms, ka šī jaunā jauda pilnībā darbosies, tikai sākot ar 2008. gadu.

(96)

Tā kā Kopienas ražošanas nozarei bija maza peļņa visā attiecīgajā periodā, rādītājs par ienākumiem no ieguldījumiem, kas izsaka to rezultātus pirms nodokļu nomaksas kā procentus no sulfanilskābes ražošanā izmantoto pamatlīdzekļu vidējās sākuma un noslēguma tīrās vērtības, arī bija ļoti mazs, proti, aptuveni 2 % PIP.

(97)

Izmeklēšana apliecināja, ka Kopienas ražošanas nozares kapitāla vajadzības nelabvēlīgi ietekmēja smagais finansiālais stāvoklis. Lai gan viens no Kopienas ražotājiem ir dalībnieks lielā grupā, kapitāla vajadzības ne vienmēr tiek apmierinātas vēlamajā līmenī, jo finanšu resursi kopumā šajā grupā tiek piešķirti visrentablākajām struktūrām.

(98)

Naudas plūsma ievērojami samazinājās – par 85 % no 2003. gada līdz PIP, tomēr tā saglabājās pozitīva. Naudas plūsma nesekoja rentabilitātes tendencei, jo to ietekmēja ar naudu nesaistītas operācijas, piemēram, amortizācija un krājumu kustība.

13.   tabula

Naudas plūsma

(99)

Laikposmā no 2003. gadam līdz PIP lielākā daļa rādītāju attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari bija ar pozitīvu tendenci: pārdošanas apjomi, jaudu izmantošana, ražošanas apjoms, noslēguma krājumi, ražīgums, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem. Tomēr rentabilitāte joprojām bija zem 1 % no apgrozījuma PIP.

(100)

Kopienas ražošanas nozare ir guvusi labumu no sulfanilskābes vienības cenas pieauguma, sevišķi kopš 2004. gada līdz PIP beigām. Tomēr pārdošanas cenas paaugstinājums nevarēja pilnībā kompensēt ražošanas izmaksu pieaugumu, tāpēc peļņas norma samazinājās.

(101)

Turklāt Kopienas patēriņa samazināšanās 2006. gadā un PIP zināmā mērā kavēja Kopienas ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanos.

(102)

Kopumā ir skaidrs, ka antidempinga pasākumu ieviešana ļāva Kopienas ražošanas nozarei stabilizēt stāvokli, bet ne pilnībā atlabt no kaitējuma izejvielu izmaksu pieauguma dēļ, ko Kopienas ražošanas nozare nevarēja uzlikt klientiem. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare sāka ieguldīt jaunās iekārtās.

(103)

Iepriekšminētajā analīzē noskaidrojās, ka, no vienas puses, attiecīgajā periodā apjomu rādītāji mainījās pozitīvā virzienā. No otras puses, tādi finanšu rādītāji par Kopienas ražošanas nozari kā rentabilitāte un naudas plūsma liecināja, ka Kopienas ražošanas nozare vēl atrodas riskantā ekonomiskā stāvoklī. Tāpēc secinājums ir, ka tā pilnībā nebija atguvusies no subsidēšanas kaitīgās iedarbības.

(104)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika veikta analīze par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti. Šajā sakarā tika pārbaudītas iespējamās eksporta apjomu un cenu izmaiņas it sevišķi no attiecīgās valsts, kā arī to iespējamā ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli situācijā, kad nepiemēro pasākumus.

(105)

Jāatgādina, ka pat esot spēkā antisubsidēšanas pasākumiem, importa tirgus daļa no attiecīgās valsts bija 9,7 % PIP.

(106)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir nozīmīga rezerves jauda – virs 30 % no Kopienas patēriņa. Šī neizmantotā jauda norāda uz to, ka minētajam ražotājam eksportētājam ir iespēja palielināt pašreizējo ražošanu un tādējādi arī palielināt sulfanilskābes eksportu uz Kopienu.

(107)

Tiek arī atgādināts, ka Kopienas patēriņš nedaudz samazinājās attiecīgajā periodā un nav sagaidāms, ka pieprasījums nākamajos gados būs tik liels, lai absorbētu iespējamo importa pieaugumu no Indijas, ja pasākumi tiktu pārtraukti. Šajā situācijā sulfanilskābes eksports no Indijas, ļoti iespējams, aizvietotu lielu daļu no pārdevumiem, ko veic Kopienas ražošanas nozare, jo importa cenas visticamāk būtu zemākas.

(108)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas tirgus joprojām ir pievilcīgs Indijas ražotājam eksportētājam. Tika konstatēts, ka vidējā eksporta cena, ko Kokan noteica tirdzniecībā ar trešām valstīm, bija ievērojami zemāka par vidējo eksporta cenu Kopienai. Tas, ka netika konstatēts cenu pazeminājums Indijas eksporta cenām, ir izskaidrojams ar cenu saistībām un tātad ar pasākumiem, kurus piemēro Indijai. Tomēr arī tad konstatēja, ka Indijas CIF eksporta cenas vidēji bija zemākas, nekā Kopienas ražošanas nozares vidējā cena (aptuveni par 7 %).

(109)

Tāpēc ir iespējams, ka, nepiemērojot nekādus pasākumus, Indijas ražotājam eksportētājam būtu stimuls izmantot nozīmīgus neizmantotās jaudas apjomus un eksportu citām trešām valstīm pārvirzīt uz pievilcīgāko Kopienas tirgu par ievērojami zemākiem cenu līmeņiem, nekā pašreizējie cenu līmeņi Kopienas ražošanas nozarē.

(110)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka, pasākumiem zaudējot spēku, ir ļoti iespējams, ka imports uz Kopienas tirgu no attiecīgās valsts notiktu ievērojamos apjomos un par subsidētām cenām, kas būtu zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Ir ļoti iespējams, ka tas Kopienas tirgū izraisītu cenu lejupslīdes tendenci, kam būtu nelabvēlīga ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Tā īpaši kavētu attiecīgajā periodā daļēji panākto stāvokļa uzlabošanos, iespējams, izraisot kaitējuma atkārtošanos.

(111)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antisubsidēšanas pasākumu saglabāšana spēkā būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Kopienas intereses noteica, pamatojoties uz visu iesaistīto interešu novērtējumu.

(112)

Tam, ka šī izmeklēšana ir pārskatīšana, kurā analizē situāciju, kad antisubsidēšanas pasākumi jau bija spēkā, ir jārada iespēja novērtēt visus nelabvēlīgos apstākļus, kas apgrūtina ieinteresētās personas, uz kurām attiecas pašreizējie antisubsidēšanas pasākumi.

(113)

Uz šī pamata pārbaudīja, vai šajā konkrētajā gadījumā, neskatoties uz secinājumiem, ka ir iespējama kaitējumu radošas subsidēšanas atkārtošanās, bija nopietni iemesli, kas ļautu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Kopienas interesēs.

(114)

Loģiski spriežot, var gaidīt, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām gūs labumu no pasākumiem, ko piemēro pašlaik, un turpinās atgūties, atgūstot tirgus daļu un uzlabojot rentabilitāti. Ja pasākumus nesaglabās, ir iespējams, ka Kopienas ražošanas nozare atkal cietīs no kaitējuma, ko radīs vairāk importa par subsidētām cenām no attiecīgās valsts, un tās pašreizējā nestabilā finansiālā situācija pasliktināsies.

(115)

Tādējādi var secināt, ka turpmāka pasākumu piemērošana atbilstu Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(116)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu piemērošanai nebūs nopietnas ietekmes uz Kopienas sulfanilskābes importētājiem. To, šķiet, apstiprina sadarbošanās trūkums šajā izmeklēšanā. Tāpēc netika minēti nekādi pārliecinoši iemesli, kuru dēļ pasākumu noteikšana būtu pretrunā ar importētāju interesēm.

(117)

Komisija izsūtīja anketas visiem zināmajiem lietotājiem – kopā 31, no kuriem tikai četri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Trīs atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Kopienas uzņēmumiem, kas ražo optiskos balinātājus, un viena atbilde no uzņēmuma, kas ražo krāsas. Tomēr visu lietotāju sniegtā informācija par pasākumu iedarbību un to, kādu daļu sulfanilskābe ieņem viņu ražošanas izmaksās, nebija nozīmīga.

(118)

Attiecīgā ražojuma apjomi, ko šie četri lietotāji importēja, veidoja 47,3 % no kopējā importa Kopienā. Turklāt, tā kā šie četri lietotāji pērk ievērojamus sulfanilskābes apjomus no Kopienas ražošanas nozares, viņi kopumā pārstāvēja aptuveni 40 % no Kopienas patēriņa PIP.

(119)

Trīs lietotāji ir minējuši vienus un tos pašus apsvērumus, iebilstot pret pasākumu turpināšanu, jo Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda ir nepietiekama, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu, un pasākumi kaitē pakārtoto ražojumu konkurētspējai. Ceturtais lietotājs nepauda viedokli, vai viņš ir par vai pret pasākumu saglabāšanu.

(120)

Attiecībā uz piegādes situāciju Kopienas tirgū ir jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozares pašreizējā ražošanas jauda varētu apmierināt aptuveni 80 % no Kopienas patēriņa. Turklāt jāuzsver, ka Kopienas ražošanas nozare ir ieguldījusi jaunās iekārtās, lai palielinātu attīrītās sulfanilskābes produkciju. Katrā gadījumā pasākumu nolūks nav novērst importa ienākšanu Kopienas tirgū no attiecīgās valsts, bet nodrošināt, lai tas nenotiek par subsidētām cenām un nerada kaitējumu. Tāpēc sagaida, ka imports no attiecīgās valsts arī turpmāk ienāks tirgū, kā tas ir noticis pēc pasākumu noteikšanas 2002. gadā.

(121)

Jāatgādina arī, ka patlaban sulfanilskābes ražošanā ārpus Kopienas iesaistītas tikai nedaudzas valstis pasaulē, piemēram, Indija, ĶTR un ASV. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopienas ražošanas nozarei ļauj darboties efektīvas konkurences apstākļos tā, lai ražojuma iekšzemes piegādes joprojām ir pieejamas visiem patērētājiem Kopienā.

(122)

Attiecībā uz lietotāju konkurētspēju ir jāuzsver, ka par spīti informācijas trūkumam no lietotājiem šajā izmeklēšanā, sākotnējā izmeklēšana parādīja, ka antisubsidēšanas pasākumi palielinātu sulfanilskābi saturošu optisko balinātāju un krāsu izmaksas mazāk nekā par 1 %.

(123)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, līdzīgi sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem arī šajā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā uzskata, ka pasākumu saglabāšana neatstās nozīmīgu negatīvu ietekmi uz lietotāju stāvokli.

(124)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secina, ka nav pārliecinošu apsvērumu pret pašreiz spēkā esošo antisubsidēšanas pasākumu saglabāšanu.

(125)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata gatavojas ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi joprojām tiktu piemēroti un grozīti. Turklāt personām deva laiku, lai tās varētu izteikt komentārus. Netika saņemts neviens komentārs, kurā būtu pausta vēlēšanās mainīt iepriekšminētos secinājumus.

(126)

Ņemot vērā beigu termiņa pārskatīšanas sakarā izdarītos secinājumus attiecībā uz subsidēšanas turpināšanās iespējamību, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Kopienas interesēm, ir jāsaglabā kompensācijas pasākumi Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, lai novērstu kaitējuma atkārtošanos, ko subsidētais imports rada Kopienas ražošanas nozarei.

(127)

Attiecībā uz tajā daļējā starpposma pārskatīšanā konstatētajiem faktiem, kas aprobežojās ar subsidēšanas līmeņa analīzi ražotājam eksportētājam Indijā, kas sadarbojās, uzskata par pareizu mainīt piemērojamo kompensāciju maksājumu likmi no 7,1 % uz 4,7 %. Tā kā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārstāvēja 100 % sulfanilskābes importa no Indijas uz Kopienu PIP, uzskata par pareizu, ka šī maksājuma likme ir arī jāpiemēro importam, ko izgatavo citi Indijas ražotāji. Maksājumu likme nebūs piemērojama attiecīgā ražojuma importam, ko eksportam uz Kopienu ražo un pārdod Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās un no kura ar Komisijas Lēmumu 2006/37/EK ir pieņemtas saistības. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka no Indijas uzņēmuma pieņemto minimālo importa cenu saistības ir tikušas grozītas, lai atspoguļotu visu kopējo maksājumu likmju (antidempinga un kompensācijas) samazināšanos, kas ir piemērojamas šim uzņēmumam.

(128)

Kompensācijas maksājumu likmes grozījumam būs ietekme uz galīgo 18,3 % antidempinga likmi, kas ar Regulu (EK) Nr. 1000/2008 ir noteikta sulfanilskābes importam no Indijas, jo tā tika pielāgota, lai izvairītos no divkāršas to ieguvumu uzskaites, ko dod eksporta subsīdijas (jāatgādina, ka galīgais antidempinga maksājums pamatojās uz dempinga starpību, jo konstatēja, ka tā ir zemāka par kaitējuma likvidēšanas līmeni). Saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu un antidempinga pamatregulas 14. panta 1. punktu ne uz vienu ražojumu neattiecina abus maksājumus – gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumu, lai risinātu vienu un to pašu problēmu, ko rada dempings vai eksporta subsidēšana. Sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka noteiktas izmeklētās subsīdiju shēmas, kas bija kompensējamas, veidoja eksporta subsīdijas antidempinga pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šīs subsīdijas ietekmēja Indijas ražotāja eksportētāja eksporta cenu, tādējādi izraisot dempinga starpības palielināšanos. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu galīgais antidempinga maksājums tika koriģēts, lai atspoguļotu reālo dempinga starpību, kas saglabājas pēc galīgā kompensācijas maksājuma noteikšanas, ar kuru neitralizē eksporta subsīdiju ietekmi (sk. Regulas (EK) Nr. 1339/2002 46. apsvērumu).

(129)

Tā rezultātā galīgā antidempinga likme Indijai ir jākoriģē, lai ņemtu vērā no eksporta subsīdijām gūtā labuma pārskatīto līmeni pašreizējās antisubsidēšanas izmeklēšanas PIP. Tā kā ieguvumi no eksporta subsīdijām PIP sasniedza 4,1 % un Padomes Regulā (EK) Nr. 1339/2002 sākotnēji noteiktais dempinga starpības līmenis bija 24,6 %, pārskatītajam antidempinga maksājuma līmenim ir jābūt 20,5 %. Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1000/2008,

—

tās ražojuši, transportējuši un rēķinu izrakstījuši tieši minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, kā arī

—

šādam importam ir pievienots saistību rēķins, kas ir faktūrrēķins, kurā ir vismaz informācija un deklarācija, kas paredzēta šīs regulas pielikumā, kā arī

—

ja muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst saistību rēķinā sniegtajam aprakstam.

1.

Virsraksts “FAKTŪRRĒĶINS PAR PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”.

2.

Tā uzņēmuma nosaukums, kas minēts 1. pantā Komisijas Lēmumā 2006/37/EK, ar ko pieņem saistības par faktūrrēķina izsniegšanu.

3.

Faktūrrēķina numurs.

4.

Faktūrrēķina izrakstīšanas datums.

5.

Taric papildu kods, pēc kura rēķinā minētās preces muitojamas uz Kopienas robežas.

6.

Precīzs preču apraksts, kurā ietverts:

7.

Pārdošanas noteikumu apraksts, kurā ietver:

8.

Tā uzņēmuma nosaukums, kurš darbojas kā importētājs Kopienā un kam uzņēmums ir tieši izrakstījis rēķinu, kas pievienots precēm, uz kurām attiecas saistības.

9.

Tās uzņēmuma amatpersonas vārds, kas izsniegusi faktūrrēķinu un šādu parakstītu deklarāciju:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā norādīto preču pārdošana tiešam eksportam uz Kopienu notiek atbilstīgi [UZŅĒMUMS] piedāvāto un Eiropas Komisijas ar Lēmumu 2006/37/EK pieņemto saistību darbības jomai un noteikumiem. Apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.”