4.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/14

(1)

Komisija 2007. gada 5. septembrī, publicējot paziņojumu (“paziņojums par pārbaudes sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes mononātrija glutamāta (MNG) importu Kopienā.

(2)

Procedūru ierosināja pēc tam, kad uzņēmums Ajinomoto Foods Europe S.A.S., kurš pārstāv 100 % no Kopienas kopējās MNG produkcijas, 2007. gada 23. jūlijā iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu Kopienas vienīgajam ražotājam, kuri tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējam, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, attiecīgajiem zināmajiem piegādātājiem un lietotājiem un attiecīgo valstu pārstāvjiem. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmus savus viedokļus un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Sūdzības iesniedzējs, ražotāji eksportētāji, importētāji, piegādātāju asociācijas un lietotāji darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(5)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka, ņemot vērā attiecīgo ĶTR ražotāju eksportētāju un Kopienas importētāju acīmredzami lielo skaitu, šajā izmeklēšanā var piemērot atlasi. Tomēr atlase nebija vajadzīga, jo ĶTR ražotāju eksportētāju un Kopienas importētāju, kas izrādīja vēlmi sadarboties, bija mazāk, nekā domāts.

(6)

Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas zināmajiem iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un iestādēm, lai tie, ja to vēlētos, varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai individuāla režīma (“IR”) piešķiršanu.

(7)

Komisija nosūtīja anketas visām attiecīgajām zināmajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri par sevi paziņoja paziņojumā par pārbaudes sākšanu noteiktajā termiņā, konkrēti, vienīgajam Kopienas ražotājam, divdesmit diviem attiecīgā ražojuma importētājiem un divdesmit septiņiem tā lietotājiem, kā arī diviem izejvielu piegādātājiem.

(8)

Atbildes sniedza Kopienas ražotājs, kurš bija iesniedzis sūdzību, trīs nesaistīti importētāji, četri lietotāji un divi piegādātāji.

(9)

No valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, Komisija saņēma atbildes no trim ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(11)

Dempinga un zaudējumu izmeklēšana aptvēra periodu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam (“IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude ilga no 2004. gada aprīļa līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Uz Kopienu eksportētais ĶTR izcelsmes MNG (“attiecīgais ražojums”) ir pārtikas piedeva, un to galvenokārt lieto kā garšas pastiprinātāju zupās, buljonos, zivju un gaļas ēdienos un gatavos ēdienos. To lieto arī kosmētikas rūpniecībā higiēnas preču ražošanai. Ražojumu parasti deklarē ar KN kodu ex 2922 42 00.

(13)

MNG ir nopērkams dažāda izmēra iepakojumos, sākot no patērētājiem paredzētām 0,5 g paciņām līdz 1 000 kg maisiem. Mazākos iepakojumus mazumtirgotāji pārdod privātiem patērētājiem, bet lielākie iepakojumi pa 20 kg un vairāk paredzēti rūpnieciskai izmantošanai. Turklāt pastāv atšķirīgas tīrības pakāpes. Tomēr mononātrija glutamāta raksturojums neatšķiras atkarībā no iepakojuma izmēra vai tīrības pakāpes.

(14)

Netika konstatētas atšķirības starp attiecīgo ražojumu un MNG, ko ražo Kopienā un pārdod Kopienas tirgū. ĶTR ir valsts ar pārejas ekonomiku, un, kā minēts 30. līdz 34. apsvērumā, normālvērtība jānosaka, izmantojot informāciju, kas iegūta trešā valstī ar tirgus ekonomiku. Saskaņā ar pieejamo informāciju, arī MNG, ko ražo un pārdod trešā valstī ar tirgus ekonomiku, ir tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības kā MNG, kuru ražo ĶTR un eksportē uz Kopienu. Tādējādi provizoriski secināja, ka visi MNG veidi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(15)

Pārbaudes apmeklējuma pirmajā dienā attiecībā uz vienu ražotāju eksportētāju konstatēja, ka tas par saviem eksporta pārdevumiem iesniedzis nepamatotu informāciju, ko uzskata par nepatiesu un maldinošu pamatregulas 18. panta 1. punkta nozīmē.

(16)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pārbaudi pārtrauca un uzņēmumu informēja, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu secinājumus (pagaidu vai galīgos, apstiprinošus vai noliedzošus) jāpamato ar pieejamiem faktiem, un uzņēmumam tika dota iespēja izteikt komentārus.

(17)

Uzņēmuma atbildē nav apstrīdēti izmeklēšanas secinājumi par dokumentu viltošanu un nav iebildumu attiecībā uz pamatregulas 18. panta piemērošanu.

(18)

Šādos apstākļos ražotāja eksportētāja iesniegtā informācija netika ņemta vērā un izmantoja pieejamos faktus.

(19)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosaka ražotājiem eksportētājiem, attiecībā uz kuriem konstatēja, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, t. i., ja ir pierādīts, ka līdzīgā produkta ražošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas apstākļi. Koncentrēti un ērtākai atsaucei šie kritēriji minēti kopsavilkumā:

(20)

Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(21)

Vienam Ķīnas ražotājam eksportētājam jāpiemēro pamatregulas 18. pants (sk. 3.1. līdz 17. apsvērumu).

(22)

Pārbaudē apstiprinājās, ka pārējie divi Ķīnas ražotāji eksportētāji neatbilst visiem pieciem TER kritērijiem.

(23)

Pārbaudē apstiprinājās, ka viens Ķīnas ražotājs eksportētājs (Meihua grupa, kuras sastāvā ir pieci uzņēmumi) nevarēja pierādīt, ka tas atbilst otrajam un trešajam no minētajiem kritērijiem. Pirmkārt, Meihua grupa iesniegtajā pieprasījumā vai pārbaudes apmeklējuma laikā nespēja iesniegt revidētus konsolidētus finanšu pārskatus saskaņā ar SGS 27. Izmeklēšanā atklājās, ka grupas iekšienē notikuši daudzi darījumi, tāpēc revidēti tikai konsolidēti finanšu pārskati, kas turklāt pilnīgi aptver visas grupas iekšējās bilances, darījumus un izdevumus, dod skaidru priekšstatu par grupu. Meihua grupa iesniedza revidētus konsolidētus finanšu pārskatus ilgi pēc pārbaudes apmeklējuma, tādējādi neļaujot Komisijai pārbaudīt šajos pārskatos sniegto informāciju vai iegūt skaidru priekšstatu par grupas finanšu stāvokli. Turklāt atklāja, ka atsevišķu uzņēmumu pārskati nesaskan ar SGS 1 un SGS 18, jo mātes uzņēmums kompensēja ieņēmumus un izdevumus, un šī kompensācija bija ievērojama. Ņemot vērā minētos SGS pakāpumus un faktu, ka tie pat nebija pieminēti revīzijas ziņojumos, tiek uzskatīts, ka Meihua grupa nav pierādījusi, ka tās grāmatvedības uzskaites revīzija veikta saskaņā ar minētajiem standartiem (otrais kritērijs).

(24)

Otrkārt, pamatojoties uz grupas atsevišķu uzņēmumu pārskatiem, ko apstiprināja pārbaudes apmeklējuma laikā, un pamatojoties uz iepriekš minēto nepārbaudīto informāciju, atklāja, ka ziņas par grupas un uzņēmumu finanšu stāvokli ir ievērojami sagrozītas. Atklājās ievērojama apjoma bezprocentu aizņēmumi. Tā rezultātā rodas ievērojami liels negatīvais apgrozāmais kapitāls un iespējamas lielas finanšu izmaksas, kas nav atspoguļotas atsevišķo uzņēmumu vai grupas uzskaites dokumentācijā (trešais kritērijs).

(25)

Otrs uzņēmums, Fujian Province Jianyang Wuyi MSG Co. Ltd, nevarēja pierādīt, ka tas atbilst pirmajam līdz trešajam kritērijam. Pirmkārt, tā lēmumi netika pieņemti, atsaucoties uz tirgus signāliem un bez nozīmīgas valsts iejaukšanās, īpaši tāpēc, ka valsts ir pārmērīgi pārstāvēta tā padomē un ka uzņēmumam bija daži aizdomīgi, ievērojama apjoma darījumi ar valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem (aizdevums valstij par procentiem, kas divreiz pārsniedz tirgus kursu, nepamatoti avansi valsts uzņēmumiem) (1. kritērijs). Otrkārt, tas nepamatoja, kāpēc vienā nepārprotamā grāmatvedības uzskaites pamatdokumentu kopumā, kurš sagatavots un kura revīziju veic atbilstīgi SGS, nolietojuma uzskaites metodika neatbilda ne SGS 1, ne SGS 18, un tā rezultātā uzņēmums kompensēja i) maksājamās summas ar saņemtajām summām un ii) ieņēmumus un izdevumus. Abu veidu kompensācijas bija ievērojamas, un samazināja iespēju saprast darījumus, citus notikumus un apstākļus, kas bijuši uzņēmuma darbībā. Tā kā neviens no minētajiem SGS pārkāpumiem netika minēts revīzijas ziņojumā, uzņēmums uzskatāmi neparādīja, ka tā grāmatvedības uzskaites revīzija veikta saskaņā ar minētajiem standartiem (2. kritērijs). Visbeidzot tika novērots, ka uzņēmumu izmaksas iespaido izkropļojumi, kas pārņemti no agrākās iekārtas, kas nav tirgus ekonomika, un tas izpaužas kā neatbilstīgi aktīvi un zemes lietošanas tiesību novērtējumi (3. kritērijs).

(26)

Tādējādi secināja, ka neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nepierādīja atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(27)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem atsevišķa režīma piešķiršanai.

(28)

ĶTR ražotāji eksportētāji, kuri neatbilda TER kritērijiem, bija pieprasījuši arī IR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER.

(29)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka divi Ķīnas ražotāji eksportētāji atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par IR.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pārejas ekonomikas valstīs normālvērtība ražotājiem eksportētājiem, kam nepiešķir TER, tiek noteikta, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”).

(31)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Taizeme tika ieteikta kā piemērota analogā valsts normālvērtības noteikšanai ĶTR. Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šo priekšlikumu.

(32)

Tikai viena ieinteresētā persona iesniedza piezīmes, kurās kā alternatīvu analogo valsti ieteica Brazīliju vai Indonēziju. Komisija sazinājās ar zināmiem uzņēmumiem Brazīlijā un Indonēzijā. Tomēr no Brazīlijas vai Indonēzijas ražotājiem netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne kādas nozīmīgas piezīmes.

(33)

Turklāt Taizeme ir viena no lielākajiem MNG ražotājiem pasaulē un tai ir konkurētspējīgs tirgus, un lielākais MNG ražotājs Taizemē pilnībā sadarbojās. Taizeme atbilst piemērotas analogās valsts kritērijiem, jo Taizemes tirgū ir konkurence, Taizemes tirgū pārdotie apjomi ir pietiekoši un Ķīnas un Taizemes tirgi ir salīdzināmi pēc ražojumu klāsta un ražošanas procesa.

(34)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Taizeme ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(35)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālvērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, t. i., pamatojoties uz cenu, ko Taizemes iekšzemes tirgū par salīdzināma tipa ražojumiem maksāja nesaistīti klienti vai kas tiem bija jāmaksā, ja tika konstatēts, ka attiecīgie pārdevumi notikuši parastā tirdzniecības apritē. Par ražojumu tipiem jāpiezīmē, ka IP no ĶTR būtībā eksportēja tikai vienu ražojumu tipu, t. i. MNG ar tīrību 99 % vai vairāk, un tas ir tieši salīdzināms ar ražojumu, kuru analogās valsts ražotājs pārdeva savā iekšzemes tirgū. Izmeklēšana atklāja dažas atšķirības ražošanas procesā starp Ķīnas un Taizemes ražotājiem, jo pēdējie izmanto citas iekārtas, kuras patērē mazāk elektroenerģiju. Tāpēc Taizemes iekšzemes tirgus pārdošanas cenas pielāgotas mazākas par apjomu, kas atspoguļo šīs atšķirības.

(36)

Visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportam uz Kopienu pārdeva vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā, vai arī izmantojot saistītus vai nesaistītus uzņēmumus ĶTR un Taivānā. Tādējādi eksporta cenas noteica, pamatojoties uz cenām, kādas faktiski bija maksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(37)

Attiecībā uz citiem Ķīnas eksportētājiem Komisija vispirms konstatēja līmeni, kādā uzņēmumi sadarbojušies. Tika salīdzināts kopējais eksporta apjoms, kas norādīts divu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, anketas atbildēs, un kopējais dempingam pakļautā ĶTR importa apjoms, ko aprēķina saskaņā ar Eurostat importa statistiku. Noteica, ka sadarbība ir bijusi 74 %. Pamatojoties uz to, uzskatīja, ka sadarbošanās līmenis ir zems. Rezultātā eksporta cenas provizoriski tika noteiktas, pamatojoties uz darījumiem ar augstāko dempinga starpību, kāda bija vienam no diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts IR saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu.

(38)

Normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājums izdarīts, balstoties uz ražotāja noteiktajām cenām.

(39)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Ja tas bija iespējams un šādu pieeju varēja attaisnot, attiecībā uz visiem izmeklēšanai pakļautajiem uzņēmumiem (ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un ražotāju analogajā valstī) korekcijas veica attiecībā uz atšķirībām starp transporta izmaksām, jūras transporta kravas un apdrošināšanas izmaksām, kravas muitas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredītizmaksām un komisijas naudām.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu uzņēmumiem, kam piešķirts IR, salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(41)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas:

(42)

Valsts mēroga dempinga starpību aprēķināja, pamatojoties uz salīdzinājumu starp eksporta cenu, kā noteikts 37. apsvērumā, un normālo vērtību, kā noteikts 35. apsvērumā.

(43)

Pamatojoties uz to, valsts vienotais dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 39,7 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas.

(44)

IP 100 % Kopienas MNG produkcijas nodrošināja vienīgais Kopienas ražotājs, kurš sadarbojās. Tādēļ uzskata, ka tas veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(45)

Kopienas ražošanas nozarē darbojas tikai viens ražotājs, tādēļ visi rādītāji, kas attiecas uz jutīgiem datiem, konfidencialitātes labad bija jāindeksē vai jānorāda robežās. Skaitļi iekavās attiecas uz negatīviem skaitļiem.

(46)

Tā kā Kopienas ražotājs izmanto finanšu gadu no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam, visi dati turpmāk doti pa finanšu gadiem (FG), nevis kalendārajiem gadiem (piemēram, 2005. FG aptver laikposmu no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam). Dati, kas attiecas uz importu, sniegti, izmantojot to pašu salīdzināmo pamatu.

(47)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem par Kopienas nozares pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, kam pieskaitīts imports no ĶTR un citām trešām valstīm. Kopienas MNG patēriņš palielinājās 2005. un 2006. FG pirms nepārtrauktas samazināšanās 2007. FG un IP. Kopumā attiecīgajā laikposmā patēriņš samazinājās par 4 %.

1.   tabula

(48)

Importa no ĶTR apjoms ievērojami pieauga no 4 701 tonnas 2005. FG līdz 34 613 tonnām IP, t. i., attiecīgajā laikposmā par 636 %.

(49)

Attiecīgā tirgus daļa 2005. FG bija robežās no 3 % līdz 7 % un attiecīgajā laikposmā palielinājās uz 38 % līdz 43 %, neraugoties uz patēriņa samazināšanos.

2.   tabula

(50)

Attiecīgajā laikposmā vidējā cena importam no Ķīnas svārstījās un kopumā nedaudz samazinājās par 2 %.

3.   tabula

(51)

Lai varētu analizēt cenas samazinājumu, vidējās svērtās Kopienas ražošanas nozares ražojumu veida pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgajam importam atbilstīgajām vidējām svērtajām eksporta cenām, kas noteiktas pēc CIF, izdarot atbilstīgu muitas nodokļu un pēcimporta izmaksu korekciju. Salīdzinājums tika veikts pēc tam, kad tika atskaitīti rabati un cenu atlaides.

(52)

Pamatojoties uz minēto metodi, cenu starpība, kas izteikta procentos no Kopienas nozares vidējās svērtās cenas (ražotāja cena), t. i., cenu samazinājuma starpība bija no 21 % līdz 24 %.

(53)

Visu pamatregulas 3. panta 5. punktā minēto ekonomisko faktoru tendences tika izpētītas, lai noskaidrotu Kopienas nozares ekonomisko stāvokli attiecīgajā laikposmā.

(54)

Ražošanas jauda 2006. FG pieauga par 5 %, kam 2007. FG sekoja palielinājums par 3 procentpunktiem, pirms tā nostabilizējās IP. Ražošanas jaudas pieaugumu radīja jaunās investīcijas, kā paskaidrots 60. apsvērumā.

(55)

Kopienas nozare nepārtraukti samazināja MNG ražošanu un kopējais samazinājums attiecīgajā periodā bija 6 %. Ražošanas apjoms 2007. FG un IP atspoguļo to, ka Kopienas nozarei 2006. gadā bija uz vienu mēnesi jāaptur ražošana.

(56)

Attiecīgajā laikposmā ražošanas apjomu samazinājuma rezultātā, jaudas izmantošana samazinājās par 14 %.

4.   tabula

(57)

Kopienas ražošanas nozares MNG pārdevumi neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū 2006. FG nedaudz palielinājās pirms liela samazinājuma par 25 procentpunktiem 2007. FG. Visā attiecīgajā periodā pārdevuma samazinājums bija 24 %. Šī lielā pārdevuma apjoma samazināšanās attiecīgajā laikposmā noveda pie ievērojamas tirgus daļas samazināšanās kopumā par 12,5 procentu punktiem (no tirgus daļas 58,6 % apjomā 2005. FG līdz 46,1 % IP).

(58)

Vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Kopienā aplūkojamajā laikposmā palielinājās par 19 %. Pieaugums bija vēl ievērojamāks 2007. FG (+ 23 %), bet tad pēdējos 3 IP mēnešos cenas nedaudz samazinājās. Cenu pieaugums bija vajadzīgs, lai segtu izejmateriālu izmaksas un citus ieguldījumus. Neraugoties uz to, ka Kopienas nozare spēja pat palielināt MNG ražošanas efektivitāti, IP pārdevuma cenas nespēja nosegt ražošanas izmaksas.

5.   tabula

(59)

Pārskata laikposmā krājumi palielinājās par 52 %. Preču krājumu pieaugums notika attiecīgā laikposma otrajā pusē un sakrita ar lielu pārdevuma samazināšanos, kas sākās 2007. FG. IP beigās krājumu līmenis joprojām bija augsts.

6.   tabula

(60)

Kopienas ražošanas nozares veiktā līdzīgā produkta pārdošana Kopienas tirgū visā analizētajā periodā nebija rentabla. Minētā perioda sākumā situācija jāaplūko kontekstā, kad Orsan S.A. ieguva Ajinomoto Foods Europe (AFE), un tajā laikā notika pārkārtošanās. Tiešām, Orsan S.A. līdz 2003. gadam bija slikts finanšu stāvoklis un AFE ar īpašām investīcijām 2004. un 2005. gadā turpināja veikt būtiskus pārkārtojumus, lai samazinātu izmaksas un uzlabotu efektivitāti. Šo investīciju mērķis bija palielināt ražošanas jaudu, attīstīt jaunas ražojuma līnijas un palielināt energoefektivitāti. Grupa, kurai tagad pieder Kopienas ražošanas nozare, nodeva zinātību, ieskaitot jaunu un labāk darbojošos baktēriju celmu fermentācijas procesam, ko vajag MNG ražošanai Kopienā.

(61)

Kaut gan investīcijas turpinājās arī 2006. un 2007. gadā, Kopienas ražošanas nozare spēja samazināt zaudējumus, īpaši IP, kad palielinājās pārdošanas cenas, kā arī uzlabojās izejmateriālu un enerģijas izmantošanas efektivitāte. Tomēr nebija iespējams vēl vairāk celt cenas. Ķīnas eksportētāju skaits turpināja pieaugt, un tie ātri ienāca Kopienas tirgū. Rezultātā Kopienas ražošanas nozare IP vēl joprojām izjuta ievērojamus pārdevumu zaudējumus Kopienas tirgū.

(62)

Ieguldījumu atdeve no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas attiecīgajā periodā bija negatīva, atspoguļojot iepriekš minēto negatīvo rentabilitātes tendenci.

(63)

Attiecībā uz citiem finanšu rādītājiem – saražotā un ES pārdotā MNG radītā naudas plūsma bija negatīva visā attiecīgajā periodā.

(64)

Neraugoties uz finansiālajiem zaudējumiem, nebija pazīmju, ka Kopienas ražošanas nozare, kas bija daļa no Ajinomoto grupas, saskartos ar citām problēmām darba kapitāla radīšanā.

7.   tabula

(65)

Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Algas vispirms 2006. FG palielinājās par 6 % salīdzinājumā ar 2005. FG. Tomēr 2007. FG un IP algas atkal samazinājās līdz 2005. FG līmenim.

(66)

Ražīgums 2006. FG palielinājās par 3 %, kam sekoja neliels samazinājums 2007. FG. IP ražīgums atkal palielinājās līdz 2006. FG līmenim.

8.   tabula

(67)

Attiecīgajā periodā Kopienas patēriņš samazinājās par 4 %, Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjomi samazinājās par 24 %. Tas Kopienas ražošanas nozarei attiecīgajā periodā radīja tirgus daļas zaudējumu par 12,5 procentu punktiem.

(68)

Dempinga starpība ĶTR eksportētājiem iepriekš noteikta nodaļā par dempingu un ir ievērojami virs de minimis. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(69)

Nekas neliecina, ka Kopienas ražošanas nozare būtu atguvusies no dempinga vai sekām. Jānorāda, ka uz MNG importu pasākumi neattiecas kopš 2003. gada.

(70)

Vairums Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Ražošana un jaudas izmantošana samazinājās attiecīgi par 6 % un 14 %. Kaut gan patēriņš Kopienas tirgū samazinājās par 4 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās ievērojami vairāk, t. i., par 24 %, kas noveda pie tirgus zaudējuma par 12,5 procentu punktiem. Citi kaitējuma rādītāji, piemēram, krājumi un nodarbinātība, attiecīgajā periodā arī attīstījās negatīvi.

(71)

Izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas imports par zemajām cenām attiecīgajā periodā samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas pat par 24 %. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %, jo palielinājās izmaksas, bet sekas bija tādas, ka samazinājās pārdošanas apjoms un tirgus daļa. Tāpēc citi finanšu kaitējuma rādītāji, ieskaitot ieguldījumu atdevi, naudas plūsmu un rentabilitāti attiecīgajā periodā arī attīstījās negatīvi.

(72)

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(73)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai ĶTR izcelsmes MNG imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tādā apmērā, ka to var klasificēt kā būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

(74)

Attiecīgajā periodā imports par zemām no ĶTR cenām apjoma ziņā pieauga vairāk nekā septiņas reizes, kas 2005. FG palielināja Ķīnas MNG tirgus daļu Kopienā robežās no 3 % līdz 7 % un IP robežās no 38 % līdz 43 %. Vienlaikus Ķīnas eksportētāji bija vienīgie tirgus dalībnieki, kuri samazināja pārdošanas cenas. Pieejamā informācija rāda, ka Kopienas ražotāji un eksportētāji no citām trešām valstīm palielināja cenas pēc ražošanas izmaksu pieauguma (galvenokārt izejvielu un enerģijas cenu pieauguma).

(75)

Importa par dempinga cenām no ĶTR palielinājums notika vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares situācijas pasliktināšanos. Importa no ĶTR apjomi 2006. FG palielinājās par 142 %, bet Kopienas pārdevumu apjomi palielinājās par 1 %. Importa no ĶTR apjomi 2007. FG vēl palielinājās par 201 % un pārdošanas cenas samazinājās par 4 %, bet Kopienas pārdevumu apjomi samazinājās par 25 procentpunktiem. Rezultātā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi Kopienas tirgū samazinājās un IP tā zaudēja 12,5 procentu punktus tirgus daļas. Imports no Ķīnas par dempinga cenām samazināja cenas, neļaujot Kopienas ražošanas nozarei pacelt pārdošanas cenas līdz tādam līmenim, kas nosegtu zaudējumus un turpmāk uzlabotu tās finansiālo stāvokli.

(76)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, provizoriski secina, ka ĶTR importam par dempinga cenām, kas attiecīgajā periodā ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas un kura pārdošanas apjoms ievērojami palielinājās, bija noteicošā loma stāvokļa pasliktināšanai Kopienas ražošanas nozarē, ko īpaši atspoguļo finanšu rādītāju samazinājums IP un citu kaitējuma rādītāju samazināšanās, kā arī tirgus daļas zaudējums.

(77)

Imports no citām trešām valstīm, uz kurām neattiecas šī izmeklēšana, attiecīgajā periodā samazinājās par 65 %, radot tirgus daļas samazinājumu robežās no 35 % līdz 40 % 2005. FG un IP – robežās no 10 % līdz 15 %. Šī importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 20 %, kas turpina Kopienas ražošanas nozares cenu attīstības tendenci.

(78)

Importa no citām trešām valstīm apjomi un cenas no 2005. FG un IP bija šādas:

9.   tabula

(79)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski tika secināts, ka imports no citām trešām valstīm neizjauc cēloņsakarību starp atklāto dempingu un ĶTR importa par dempinga cenām radītajiem būtiskajiem zaudējumiem Kopienas ražošanas nozarei.

(80)

Attiecībā uz pieprasījuma attīstību Kopienas MNG patēriņš samazinājās no 2005. FG līdz IP. Tomēr šis samazinājums nebija nozīmīgs (– 4 %), un ar to nevar izskaidrot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos Kopienas tirgū, kas samazinājās par 24 %. Jāuzsver, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare zaudēja 12,5 procentu punktus tirgus daļas un šos pārdevumus aizvietoja imports par dempinga cenām no ĶTR. Tādēļ būtiskos zaudējumus, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei, nevar saistīt ar pieprasījuma samazināšanos Kopienas tirgū.

(81)

Pretēji dažu ieinteresēto personu apgalvojumiem, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības vājums varētu būt iemesls nodarītajam kaitējumam, jāatzīmē, ka attiecīgajā periodā eksporta pārdevumi palielinājās par vairāk nekā 50 %. Tāpēc pieprasījums bija jānoraida.

(82)

Attiecībā uz ražīgumu, jāatzīmē, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare spēja samazināt pastāvīgās izmaksas un darbaspēka izmaksas un ka palielinājās ražīgums uz vienu nodarbināto.

(83)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ne eksporta rezultāti, ne iespējama Kopienas ražošanas nozares ražīguma samazināšanās nav veicinājušas tās situācijas pasliktināšanos IP.

(84)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ASV dolāra vērtības samazināšanās attiecībā pret euro bijusi labvēlīga MNG importam Eiropas Kopienā. Secināja, ka lielākā daļa importa darījumu no ĶTR uz Eiropas Kopienu summas rēķinos tiešām norādītas USD.

(85)

Jāatceras, ka izmeklēšanā bija jākonstatē, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjoma izteiksmē) radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei vai šādu būtisku kaitējumu izraisījuši citi faktori. Par šo pamatregulas 3. panta 6. punktā ir noteikts, ka nepieciešams parādīt, ka importa par dempinga cenām cenas līmenis rada kaitējumu. Tādējādi tas vienkārši attiecas uz cenu līmeņu starpību un nav jāanalizē faktori, kuri ietekmējuši šo cenu līmeni.

(86)

Praktiski importa par dempinga cenām ietekme uz Kopienas ražošanas nozares cenām tiek pamatīgi pārbaudīta, jo ir konstatēta cenas samazināšanās, cenu kritums un cenu iesaldēšana. Šim nolūkam tiek salīdzināts eksports par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena, un eksporta cenas, ko izmanto zaudējuma aprēķinā, dažos gadījumos nepieciešams pārvērst citā valūtā, lai iegūtu salīdzināmu pamatu. Attiecīgi valūtu maiņas kursu izmantošana šajā kontekstā tikai nodrošina to, ka cenu atšķirība tiek noteikta uz salīdzināma pamata. No tā izriet, ka valūtas maiņas kurss principā nevar būt faktors, kas rada zaudējumu.

(87)

Iepriekš teikto apstiprina arī pamatregulas 3. panta 7. punkts, kurā ietverta atsauce uz zināmiem faktoriem, kuri nav imports par dempinga cenām. Patiesībā citu zināmo faktoru uzskaitījums šajā pantā nedod atsauci ne uz vienu faktoru, kas ietekmē importa par dempinga cenām cenas līmeni. Apkopojot iepriekš teikto, ja imports ir par dempinga cenām un pat ja tas guvis labumu no valūtu kursu labvēlīgas attīstības, ir grūti saskatīt, kādā veidā valūtas kursa attīstība varētu būt vēl viens faktors, kas rada kaitējumu.

(88)

Tādējādi analīze par faktoriem, kas ietekmē importa par dempinga cenām cenu līmeni, piemēram, valūtas maiņas kursa svārstības, nevar būt izšķiroša, un tā pārsniegtu pamatregulas prasības.

(89)

Tomēr, neraugoties uz minēto, pat pamatojoties uz maiņas kursu, kas dominēja 2005. FG sākumā, imports no ĶTR izraisīja Kopienas ražošanas nozares cenu nozīmīgu samazinājumu. Tāpēc šī nozīmīgā pazeminājuma starpība nav izskaidrojama ar valūtas maiņas kursa svārstībām starp euro un ASV dolāru attiecīgajā periodā.

(90)

Tādēļ tika provizoriski secināts, ka EUR vērtības palielinājums attiecībā pret USD nav bijis pietiekams, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem būtiskajiem zaudējumiem.

(91)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare importēja MNG no savām saistītājām ražotnēm, kas neatrodas Ķīnā, bet ir ārpus Kopienas, un tas ietekmēja Kopienā ražotā MNG pārdošanas apjomus.

(92)

Izmeklēšanā atklājās, ka pēc Orsan pievienošanas Kopienas ražošanas nozare reorganizēja savu pārdošanas struktūru/kanālus Kopienā. Gandrīz visu Kopienas ražošanas nozares Kopienas tirgū pārdoto MNG bija ražojis vienīgais Kopienas ražotājs. To MNG pārdevumi Kopienas tirgū, kurus ir pārdevuši eksportētāji, kas saistīti ar Kopienas ražošanas nozari valstīs ārpus Kopienas, attiecīgajā periodā nepārtraukti un nozīmīgi samazinājās.

(93)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pati Kopienas ražošanas nozare vai citi Ajinomoto grupas uzņēmumi ir saistīti ar Ķīnas MNG ražotājiem, kuri eksportē attiecīgo ražojumu uz Kopienu. Tiek apgalvots, ka šo saistīto uzņēmumu eksports uz Kopienu radīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tiek arī apgalvots, ka pati Ajinomoto grupa ir atbildīga par Ķīnas eksportētāju cenu politiku.

(94)

Izmeklēšanā atklājās, ka gadījumā, ja viens Ķīnas uzņēmums iespējami bija saistīts ar Ajinomoto grupu, šīs attiecības izbeidzās pirms IP. Turklāt šā uzņēmuma un Kopienas eksporta pārdevumi gados pirms IP atzīti par nenozīmīgiem. Gadījumā, ja otri divi Ķīnas MNG ražotāji būtu saistīti ar vienīgo Kopienas ražotāju, ir noteikts, ka IP attiecīgais eksports uz Kopienu bija nenozīmīgs. Tāpēc faktu, ka Ajinomoto grupa varētu būt atbildīga par šo uzņēmumu cenu politiku, neatzina par atbilstošu.

(95)

Tāpēc provizoriski secināja, ka Kopienas ražošanas nozares imports no saistītiem partneriem ārpus Kopienas nav veicinājis tai nodarīto būtisko kaitējumu.

(96)

Dažas ieinteresētās personas pieņēma, ka Kopienas jaunā cukura režīma negatīvā ietekme (un tās radītā cukura cenu celšanās) uz Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksām nav apstiprināta. Izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozare guva labumu no ilgtermiņa nolīgumiem, kas parakstīti ilgi pirms jaunā režīma ieviešanas, jo tie nodrošināja, ka tās cukura iepirkuma cena bija zema gandrīz visā attiecīgā periodā. IP otrajā pusē pēc jaunā cukura režīma ieviešanas cukura iepirkuma cenas nedaudz palielinājās, bet šo ietekmi daļēji līdzsvaroja efektīvākas fermentācijas tehnoloģijas attīstība. Ieguvums no fermentācijas IP pieauga un ir liels, salīdzinot ar Ķīnas ražotāju vidējo ieguvumu. Tas nozīmē, ka uz tonnu MNG Kopienas ražošanas nozarei vajag ievērojami mazāk cukura, nekā Ķīnas ražotājiem.

(97)

Kopienā MNG ražo no cukura melases, bet Ķīnā to ražo no kukurūzas vai rīsa cietes. Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka minēto izejvielu cenu attīstība var dod salīdzinošas priekšrocības Ķīnas ražotājiem. Tomēr, salīdzinot tāda daudzuma izejvielu cenas, kādu vajag vienāda daudzuma MNG ražošanai, redzams, ka ir salīdzinošas priekšrocības, ja MNG ražo no melases. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, ir norādes, ka šīs salīdzinošās priekšrocības IP ir nostiprinājušās, jo strauji palielinājās kukurūzas cenas gan starptautiskajā, gan Ķīnas tirgū. Tomēr Ķīnas ražojumu par dempinga cenām dēļ šī salīdzinošā priekšrocība nedeva tirgus daļas ieguvumu Kopienas ražošanas nozares no melases ražotajam MNG.

(98)

Tāpēc provizoriski secināja, ka atšķirīgās izejvielas, ko izmanto Kopienas ražošanas nozare un Ķīnas ražotāji eksportētāji, neveicināja būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(99)

Minētā analīze rādīja, ka starp 2005. FG un IP ievērojami palielinājās ĶTR importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa un pārdošanas cenas ievērojami samazinājušās. Zemo cenu Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās vienlaikus ar ievērojamu Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos, kas kopā ar lejupvērstu spiedienu uz cenām, cita starpā, IP laikā radīja būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Savukārt, izvērtējot citus faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, atklājās, ka nevienam no tiem nav varējusi būt ievērojama negatīva ietekme.

(100)

Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no zaudējumus radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports no attiecīgām valstīm Kopienas ražošanas nozarei ir radījis būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(101)

Lai gan ir secinājumi par dempingu, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu noteikšana nav Kopienas interesēs. Kopienas intereses tika noteiktas, izvērtējot visas dažādās iesaistītās intereses, t. i., Kopienas ražošanas nozares, izejvielu piegādātāju, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses.

(102)

Kopienas ražošanas nozari veido viens ražotājs Francijā. Uzņēmums, kas pieder Ajinomoto grupai, kura līdz ar citām aktivitātēm, ir iesaistīta MNG ražošanā un pārdošanā visā pasaulē. Kopienas ražošanas nozare iepirka izejvielas no Kopienas piegādātājiem, tā ietekmējot izejvielu piegādātāju nodarbinātības līmeni.

(103)

Kopienas ražošanas nozare kopš 2005. FG centusies iegultīt būtiskā rekonstrukcijā, lai samazinātu izdevumus un rezultātā tiktu uzskatīta par dzīvotspējīgu. Tomēr importa par dempinga cenām dēļ nodarīts kaitējums, kas izpaužas kā ievērojams pārdošanas apjoma samazinājums un nepietiekama pārdošanas cenu celšanās, kas savukārt Kopienas ražošanas nozarei rada ievērojamus finansiālus zaudējumus. Sagaidāms, ka pēc antidempinga maksājumu uzlikšanas Kopienas ražošanas nozares MNG pārdevums palielināsies un līdz zināmam līmenim palielināsies arī tā cenas Kopienas tirgū. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare varēs panākt pieņemamu rentabilitātes līmeni.

(104)

Uzskata, ka pasākumu piemērošana atjaunos tirgū godīgu konkurenci. Jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozarei kaitējumu lielā mērā rada grūtības konkurēt ar ĶTR izcelsmes zemo cenu importu par dempinga cenām. Antidempinga pasākumu piemērošana, iespējams, ļaus Kopienas ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt tās zaudēto tirgus daļu, kas turpmāk labvēlīgi ietekmēs rentabilitāti.

(105)

Jau iepriekš minēts, ka Kopienas ražošanas nozarei bijuši būtiski zaudējumi, ko radījis ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām. Ja pasākumus nepiemēros, iespējama Kopienas ražošanas nozares situācijas turpmāka pasliktināšanās, kas iznīcinās pēdējos gados veikto ieguldījumu pozitīvo ietekmi. Importa par dempinga cenām cenu samazinošā ietekme turpinātu traucēt visus Kopienas ražošanas nozares centienus, jo īpaši centienus atgūt rentabilitāti. Pasākumu nepieņemšana apdraudētu Kopienas ražošanas nozares ilgstošu pastāvēšanu.

(106)

Tātad sagaidāms, ka pasākumu ietekmē Kopienas ražošanas nozarei būs iespēja atgūties no izmeklēšanā konstatētā dempinga, kas rada kaitējumu.

(107)

Pavisam trīs importētāji sadarbojās izmeklēšanā un visi bija pret antidempinga pasākumu noteikšanu. Šie importētāji veic apmēram 46 % no visa importa no ĶTR Kopienā un apmēram 19 % no Kopienas MNG patēriņa IP.

(108)

Pamatojoties uz provizoriskajiem secinājumiem tiek secināts, ka antidempinga pasākumu ieviešanas ietekme uz diviem no importētājiem, kas sadarbojās, būs nenozīmīga. Atlikušajam importētājam, kas sadarbojās, sākotnējie rādītāji ir tādi, ka MNG veido no 7 % līdz 12 % tā apgrozījuma. Šis uzņēmums nodarbina mazāk nekā piecus cilvēkus tieši tajā uzņēmuma daļā, kas strādā ar MNG. Uzņēmuma peļņa no MNG pārdošanas ir maza. Ņemot to vērā, antidempinga pasākumu ieviešanas ietekme nebūs neievērojama. Tomēr pasākumu ieviešanas paredzētā ietekme ir MNG (no visiem avotiem) cenu celšanās Kopienas tirgū. Tāpēc šim importētājam jāvar iekārtot visu vai gandrīz visu antidempinga pasākumu ieviešanas radīto palielinājumu tā, ka tas manāmi neietekmē tā kopējo peļņu.

(109)

Šajos apstākļos provizoriski secināja, ka pamatojoties uz iepriekšminēto, ka antidempinga pasākumi, ja tādus veiktu, visticamāk būtiski neietekmētu importētājus.

(110)

Kopā četri lietotāju uzņēmumi, kas veic 18 % no MNG importa no ĶTR, sadarbojās ar izmeklēšanu. Šie uzņēmumi darbojas pārtikas pārstrādes nozarē un kosmētikas rūpniecībā higiēnas preču ražošanā.

(111)

Divi no lietotājiem, kas sadarbojās, ir iesaistīti pārtikas pārstrādes nozarē. Kopā abi šie uzņēmumi IP veica apmēram 17 % MNG importa no ĶTR. Jāatzīmē, ka abi uzņēmumi iegūst ievērojamu apjomu no Kopienas ražošanas nozares un citiem avotiem. Tāpat jāatzīmē, ka darbs ar MNG attiecas tikai uz nelielu daļu abu uzņēmumu darba. Vienam uzņēmumam, kura MNG importa apjoms IP no ĶTR bija ļoti neliels, pasākumu pieņemšanas ietekme būs niecīga. Otram uzņēmumam iespējamās pasākumu pieņemšanas ietekme vēl jāizpēta.

(112)

Attiecībā uz diviem citiem lietotājiem, kas sadarbojās, secināja, ka tie IP veica tikai 1 % importa no ĶTR. Šajos apstākļos uzskata, ka antidempinga pasākumu ieviešana ievērojami neietekmēs minēto uzņēmumu finansiālo stāvokli.

(113)

Šajos apstākļos provizoriski secināja, ka pamatojoties uz iepriekšminēto, ka antidempinga pasākumi, ja tādus veiktu, visticamāk, būtiski neietekmētu lietotājus.

(114)

Divi piegādātāji atbildēja uz anketas jautājumiem un atbalstīja antidempinga pasākumu ieviešanu. Viens no tiem ir izejvielu, konkrēti – cukura melases, piegādātājs Kopienas ražošanas nozarei. Cukura melase, ko šis uzņēmums piegādā Kopienas ražošanas nozarei, veido apmēram 5 % no uzņēmuma apgrozījuma. Ja netiks ieviesti antidempinga pasākumi, kā iepriekš minēts, pastāv risks ka būs apdraudēta Kopienas ražošanas nozares ilgstoša pastāvēšana. Ja tā notiktu, tas acīmredzami negatīvi ietekmētu Kopienas ražošanas nozares izejvielu piegādātājus.

(115)

Attiecībā uz otru piegādātāju, vēl tiks veikta izmeklēšana pēc pagaidu pasākumu ieviešanas.

(116)

Ja pasākumus nepiemērotu, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms turpinātu samazināties un tādējādi samazinātos arī pieprasījums pēc izejvielām. Tas, visdrīzāk, negatīvi ietekmēs izejvielu piegādātāju rentabilitāti.

(117)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ajinomoto grupa var iegūt vadošo pozīciju ne tikai Kopienas tirgū, bet arī pasaules tirgū. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka faktiski Ajinomoto grupa ir monopolizējusi MNG ražošanu visā pasaulē, izņemot konkurentus Ķīnā. Tomēr jāuzsver, ka pamatojoties uz vienas ieinteresētās personas, kura izteica apgalvojumu, sniegto informāciju, ražotāji, kas nav saistīti ne ar Ķīnu, ne ar Ajinomoto grupu, vēl ražo vairāk nekā 500 000 tonnas MNG (kas ir vairāk nekā visa Ajinomoto grupas ražotā MNG).

(118)

Attiecībā uz iespējamo pasākumu ietekmi uz konkurenci Kopienas tirgū, ja tiks ieviesti antidempinga pasākumi attiecīgie Ķīnas ražotāji eksportētāji, ņemot vērā savas stabilās pozīcijas tirgū, iespējams, turpinās pārdot ražojumus arī par cenām, kas nebūs dempinga cenas. Tāpat iespējams, ka Kopienas tirgū būs pietiekošs skaits lielu konkurentu, ieskaitot ražotājus Indonēzijā, Dienvidkorejā, Vjetnamā, Brazīlijā un Taivānā. Jāuzsver, ka attiecīgā perioda sākumā imports no šiem avotiem veidoja 31,4 % Kopienas tirgus un būtiski samazinājās importa par dempinga cenām no ĶTR dēļ. Tādējādi lietotājiem arī turpmāk būs izvēle starp dažādiem MNG piegādātājiem. Tomēr, ja netiktu ieviesti nekādi pasākumi, tad Kopienas ražotāju nākotne būtu pakļauta riskam. Ja tā izzustu, konkurence Kopienas tirgū ievērojami samazinātos.

(119)

Ņemot vērā iepriekšminētos iemeslus, tiek provizoriski secināts, ka nav iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu piemērošanas.

(120)

Ņemot vērā gūtos secinājumus par dempingu, zaudējumiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, lai novērstu turpmākus zaudējumus, ko Kopienas ražošanas nozarei radītu imports par dempinga cenām, jāpiemēro antidempinga pagaidu pasākumi.

(121)

Lai noteiktu maksājuma apjomu, ņemts vērā konstatētās dempinga starpības apjoms un maksājuma apjoms, kas vajadzīgs, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei nodarītos zaudējumus.

(122)

Tā kā Kopienas ražošanas nozare cieta finansiālus zaudējumus visā attiecīgajā periodā, tad peļņa, kas jāsaņem apstākļos bez importa par dempinga cenām, pamatota ar līdzīgā ražojuma peļņas starpību, kādu attiecīgajā periodā saņēma MNG ražotāji valstīs, kur nebija imports par dempinga cenām no Ķīnas (konkrēti Taivānā un Taizemē). Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka peļņas normu 5 % no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Kopienas ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu dempinga, kas izraisa zaudējumus. Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar to ražojumu cenu, kas nerada kaitējumu un kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu ar faktiskajiem zaudējumiem/peļņu izmeklēšanas periodā un pieskaitot tai iepriekš minēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(123)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka vismazāko dempinga un zaudējumu apmērā saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(124)

Šajā regulā minētās antidempinga maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Jebkura tāda uzņēmuma importētie ražojumi, kuri nav īpaši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri ir saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(125)

Ieteiktie antidempinga maksājumi ir šādi:

(126)

Iepriekšminētie provizoriskie secinājumi tiks darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tām lūgs rakstiski paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. To piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Provizoriskos secinājumus var atkārtoti apsvērt, pirms tie kļūst par galīgiem secinājumiem,