(1)

2007. gada 23. jūlijā Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību tā ražotāja vārdā, kas pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no Kopienas citronskābes produkcijas.

(2)

Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par tādēļ radušos būtisko kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamu pamatojumu procedūras sākšanai.

(3)

Procedūra tika uzsākta 2007. gada 4. septembrī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu.

(4)

Komisija oficiāli konsultējās ar ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, zināmajiem iesaistītajiem lietotājiem un to apvienībām, patērētāju apvienībām, eksportētājvalstu pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par antidempinga procedūras uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās tiktu uzklausītas.

(5)

Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas zināmajiem iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ĶTR pārstāvjiem, lai tie, ja to vēlētos, varētu iesniegt prasību piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai individuālu režīmu (“IR”). Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu TER pieprasīja astoņi uzņēmumi, ieskaitot saistīto uzņēmumu grupas, vai IR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem.

(6)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju un Kopienas importētāju acīm redzami lielo skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta pārbaude izlases veidā.

(7)

Lai Komisija varētu izlemt, vai jāpiemēro pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, ražotāji eksportētāji un importētāji vai to pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, tika aicināti pieteikties un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas dienas.

(8)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika veikta atlase, balstoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem citronskābes eksporta apjomiem Kopienā, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Balstoties uz informāciju, kas tika saņemta no ražotājiem eksportētājiem, tika atlasīti četri uzņēmumi vai saistītu uzņēmumu grupas (“atlasītie uzņēmumi”) ar lielāko eksporta apjomu Kopienā. Eksporta apjoma izteiksmē četri atlasītie uzņēmumi atbilst 79 % no kopējā citronskābes eksporta no ĶTR uz Kopienu izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu tika organizētas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, un tām nebija iebildumu.

(9)

Visi četri izlasē neiekļautie uzņēmumi ir pieprasījuši individuālu starpību saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Tikai viens uzņēmums – DSM Citric Acid (Wuxi) Ltd – sniedza pieprasīto informāciju paredzētajā termiņā. Tādējādi tika saņemts tikai viens pilnīgs pieprasījums piemērot individuālu starpību. Tā kā netika uzskatīts, ka šis pieprasījums būtu pārmērīgi apgrūtinošs un neļautu laikā pabeigt izmeklēšanu, pieprasījums tika pieņemts.

(10)

Attiecībā uz nesaistītajiem importētājiem Kopienā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika veikta atlase, balstoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem citronskābes importa apjomiem Kopienā, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Balstoties uz informāciju, kas tika saņemta no nesaistītajiem importētājiem Kopienā, izlasei tika atlasīti četri uzņēmumi vai saistītu uzņēmumu grupas (“atlasītie uzņēmumi”) ar lielāko importa apjomu Kopienā. Importa apjoma izteiksmē četri atlasītie uzņēmumi atbilst 36 % no kopējā citronskābes importa no ĶTR uz Kopienu izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu tika organizētas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, un tām nebija iebildumu. Viens no atlasītajiem importētājiem neiesniedza pieprasīto informāciju. Pārējie trīs importētāji veido 29 % no kopējā citronskābes importa no ĶTR uz Kopienu izmeklēšanas periodā.

(11)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu provizoriskai dempinga, tā radītā kaitējuma un Kopienas interešu pagaidu noteikšanai, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(12)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un atklāja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(13)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piemērot TER, pārbaudes apmeklējums normālās vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogās valsts, proti – Kanādas, datiem (skatīt 40. līdz 44. apsvērumu), notika šādā uzņēmumā:

(14)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz kaitējuma novērtējumā būtiskajām tendencēm Komisija analizēja datus par periodu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 30. jūnijam (“attiecīgais periods”).

(15)

Attiecīgais ražojums ir citronskābe (ieskaitot nātrija citrātu), plaša lietojuma skābinātājs un pH regulators, ko izmanto, piemēram, dzērienu, pārtikas, tīrīšanas līdzekļu, kosmētikas un farmācijas preču ražošanā. Tās galvenās izejvielas ir cukurs/melase, tapioka, kukurūza vai glikoze (ko iegūst no graudaugiem) un dažādas vielas ogļhidrātu mikrobioloģiskajai dziļuma fermentācijai.

(16)

Pie attiecīgā ražojuma pieder citronskābes monohidrāts (“CSM”), citronskābes anhidrīds (“CSA”) un trinātrija citrāta dihidrāts (“TCD”). Šīs trīs vielas ir attiecīgais ražojums, jo tiem ir līdzīgas ķīmiskās pamatīpašības un līdzīgs lietojums. Ražojuma veidus deklarē ar KN kodiem 2918 14 00 (CSM, CSA) un ex 2918 15 00 (TCD). Ar KN kodu 2918 15 00 deklarē arī citus sāļus un esterus, kuri nav attiecīgais ražojums.

(17)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka attiecīgā ražojuma dažādajiem veidiem ir tās pašas tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un ka tos izmanto galvenokārt tiem pašiem mērķiem. Tādējādi saistībā ar šo procedūru šie izstrādājumi ir uzskatāmi par vienu ražojumu.

(18)

Tika konstatēts, ka citronskābei, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienā, un citronskābei, ko ražo ĶTR un Kanādā, kas tika izvēlēta kā analogā valsts, ir tās pašas pamata tehniskās un ķīmiskās īpašības un to galvenokārt izmanto tiem pašiem mērķiem kā citronskābi, ko ražo ĶTR un pārdod eksportam uz Kopienu. Tāpēc tos provizoriski uzskatīja par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(19)

Kā minēts iepriekš 6. apsvērumā, paziņojumā procedūras sākšanu ĶTR ražotājiem eksportētājiem tika paredzēta pārbaude izlases veidā. Kopā uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā atbildēja un pieprasīto informāciju sniedza astoņas uzņēmumu grupas. Šie uzņēmumi veidoja 96 % no Eiropas Kopienu Statistikas biroja uzskaitītā kopējā importa. Tāpēc sadarbības līmenis tiek uzskatīts par augstu. Visi ražotāji eksportētāji ir pieprasījuši TER vai IR. Kā minēts 8. apsvērumā, izlasē tika iekļautas četras uzņēmumu grupas, vadoties pēc to eksporta apjoma Kopienā.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, tiem ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka viņi ievēro pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu.

(21)

Uzziņas vajadzībām tālāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

(22)

Visi astoņi Ķīnas ražotāju eksportētāju uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuras sadarbojās izmeklēšanā, pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā iesniedza ražotājiem eksportētājiem paredzēto TER pieprasījuma veidlapu. Visās šajās grupās bija iekļauti gan attiecīgā ražojuma ražotāji, gan ar ražotājiem saistītie uzņēmumi, kas ir iesaistīti citronskābes apritē. Komisijas konsekventā prakse patiesi ir pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tirgus ekonomikas režīmu pieprasīja šādas grupas:

(23)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija pieprasīja sniegt visu nepieciešamo informāciju un vajadzības gadījumā pārbaudes apmeklējuma laikā katrā attiecīgajā uzņēmumā pārbaudīja visu informāciju, kas norādīta pieprasījumā piešķirt TER.

(24)

Divi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (Laiwu Taihe un DSM Wuxi) atbilda visiem iepriekš 21. apsvērumā norādītajiem kritērijiem un varēja saņemt TER.

(25)

Trīs uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (RZBC Co. Ltd, TTCA Co., Ltd un Yixing Union Biochemical) ir ieķīlājuši lielāko daļu savu aktīvu, lai saņemtu aizņēmumu. Lai gan tie bija ieķīlājuši lielāko daļu savu aktīvu, tie joprojām varēja galvot par aizdevumiem, kas tika piešķirti citiem uzņēmumiem. Kā atlīdzību RZBC, TTCA Co., Ltd un Yixing Union Biochemical saņēma līdzīgus galvojumus par saviem aizņēmumiem no tiem pašiem uzņēmumiem, par kuru aizņēmumiem bija galvojuši. Uzņēmumi izmantoja šos galvojumus, lai iegūtu papildu aizņēmumus, kas kopā veidoja 25–50 % no kopējiem aktīviem. Šie uzņēmumi apgalvoja, ka šāda sistēma darbojas arī tirgus ekonomikas valstīs un ir skaidri paredzēta Ķīnas normatīvajos aktos banku nozarē. Tomēr no izmeklēšanā ievāktās informācijas izrietēja, ka parasti banku politikai jābūt tādai, kas paredz piešķirt aizdevumus, kuru vērtība sasniedz tikai daļu no aktīvu vērtības, ko norāda kā garantiju, nevis kuri ir vērtīgāki par aktīviem. Turklāt aizdevumu piešķīrušo banku sistēmu nopietni ietekmēja valsts. Tāpēc secināja, ka iepriekšminētie trīs uzņēmumi neatbilda iepriekš 21. apvērumā norādītajam 1. kritērijam. Tādēļ tiem nevarēja piešķirt TER.

(26)

Diviem uzņēmumiem (TTCA Co., Ltd un Weifang Ensign) salīdzinoši īsā laikā ievērojami (par 500–1 500 %) palielinājās zemes izmantošanas tiesību un/vai pamatlīdzekļu vērtība, proti, no to iegūšanas brīža vai brīža, kad tie tika iekļauti uzņēmumā kā kapitālieguldījums, līdz vēlākam laikam (vienu līdz piecus gadus vēlāk), kad tie tika atkārtoti novērtēti. Tas norāda, ka attiecīgie aktīvi ir iegūti par vērtību, kura ir zemāka par tirgus cenu, kas būtu uzskatīta par slēptu subsīdiju. Abi uzņēmumi apgalvoja, ka šis kāpums neesot bijis tik liels un ka tas drīzāk esot atbildis Ķīnā piedzīvotajam parastajam salīdzināmu aktīvu kāpumam. Tomēr pierādījumi tam nebija sniegti. Ņemot vērā priekšrocību, ko šie uzņēmumi ieguva, iegādājoties aktīvus par ievērojami zemāku cenu nekā tirgus vērtība, nav izpildīts iepriekš 21. apsvērumā norādītais 3. kritērijs.

(27)

Viens uzņēmums – Anhui BBCA Biochemical Co., Ltd – IP laikā saņēma ievērojamu naudas summu (tuvu 10 % tā kopējo aktīvu jeb 15 % tā gada apgrozījuma). Turklāt tam nebija jāmaksā par dažu platību īri. Ņemot vērā šo apstākli, kā arī saņemto subsīdiju ievērojamo līmeni, tiek uzskatīts, ka iepriekš 21. apsvērumā norādītais 1. un 3. kritērijs nav izpildīts. Paskaidrojumi, ko uzņēmums sniedza par šo jautājumu, nemainīja konstatējumu būtību.

(28)

Uzņēmums Shanxi Ruicheng saņēma privātus aizdevumus, kuru vērtība bija aptuveni 20 % tā aktīvu. Nevienam no šiem aizņēmumiem (pagaidām) nebija noteikti atmaksāšanas nosacījumi un netika uzkrāti un maksāti procenti. Tāpēc uzņēmuma kredīta izmaksās bija vērojami nopietni izkropļojumi. Tā kā uzņēmums nevarēja uzrādīt līgumus par šiem aizņēmumiem, nevar izslēgt iespēju, ka attiecībā uz šiem aizņēmumiem ir notikusi valsts iejaukšanās, kas nozīmē, ka nav izpildīts iepriekš 21. apsvērumā norādītais 1. kritērijs. Paskaidrojumi, ko uzņēmums sniedza par šo jautājumu, nemainīja konstatējumu būtību.

(29)

Ņemot vērā iepriekšminēto, seši no astoņiem Ķīnas uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas pieprasīja TER, nevarēja pierādīt atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(30)

Tādēļ tika nolemts, ka TER var piešķirt diviem uzņēmumiem (Laiwu Taihe un DSM Wuxi), bet pārējiem sešiem uzņēmumiem/uzņēmumu grupām to piešķirt nevar. Notika konsultācijas ar Padomdevēju komiteju, un tā neiebilda pret šiem secinājumiem.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(32)

Visi ražotāji eksportētāji, kas pieprasīja TER, pieprasīja arī IR gadījumā, ja viņiem nepiešķirtu TER.

(33)

Visi seši uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kurām netika piešķirts TER, atbilda visiem 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, un tiem tika piešķirts IR.

(34)

Visiem četriem atlasītajiem uzņēmumiem bija jānosaka normālā vērtība, kā arī vienīgajam uzņēmumam, kas bija iesniedzis pilnīgu individuālas dempinga starpības noteikšanas pieprasījumu, kā skaidrots iepriekš 9. apsvērumā (“pārbaudītie uzņēmumi”).

(35)

Komisija, lai aprēķinātu normālo vērtību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā, noskaidroja, vai katra ražotāja eksportētāja, kam varētu piešķirt TER, attiecīgā ražojuma kopējie pārdevumi vietējā tirgū ir reprezentatīvi, t. i., vai šo pārdevumu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no to attiecīgā ražojuma pārdevumu kopapjoma eksportam uz Kopienu. Vienam (DSM Wuxi) no pieciem pārbaudītajiem uzņēmumiem varēja piešķirt TER. Šā uzņēmuma, kam varēja piešķirt TER, attiecīgā ražojuma pārdevumus iekšējā tirgū uzskatīja par reprezentatīviem.

(36)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra attiecīgā ražojuma veida pārdevumus iekšējā tirgū, kas iekšējā tirgū pārdoti reprezentatīvā daudzumā, var uzskatīt par veiktiem parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To konstatēja, nosakot, kāds bija vienīgā eksportētā ražojuma veida rentablo pārdevumu iekšējā tirgū īpatsvars neatkarīgiem pircējiem.

(37)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmuma DSM Wuxi vienīgā eksportētā ražojuma veida pārdošana nav notikusi parastā tirdzniecības apritē. Tā kā normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot pārdevumus iekšējā tirgū, bija nepieciešams izmantot citu metodi. Tāpēc normālā vērtība tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz uzņēmuma attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, ražošanas izmaksām pieskaita samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo (“PVA”) izdevumu summu un peļņu.

(38)

Tā kā uzņēmumam DSM Wuxi nav bijuši līdzīga ražojuma pārdevumi iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē, PVA izdevumus un peļņu nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta ievadteikumā noteikto metodiku. Tā kā nevienam no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem netika piešķirts TER, PVA un peļņu nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā noteikto metodiku. Turklāt, tā kā DSM Wuxi pārdod pārsvarā citronskābi, PVA un peļņu nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktā noteikto metodiku. Tāpēc tika nolemts noteikt PVA un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Tam tika izmantotas PVA un peļņas summas, ko noteica analogās valsts uzņēmuma, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma pārdevumiem iekšējā tirgū.

(39)

Ja vajadzīgs, pārbaudītās ražošanas izmaksas un PVA izdevumi tika izmantoti, aprēķinot salikto normālo vērtību.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai aprēķināto vērtību analogā valstī.

(41)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja par savu nodomu izmantot Amerikas Savienotās Valstis kā analogo valsti normālās vērtības noteikšanai ĶTR. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt komentārus. Pret šo priekšlikumu iebilda divas ieinteresētās personas. RZBC Co. kā analogo valsti piedāvāja Taizemi.

(42)

Par Taizemi pieejamā informācija liecina, ka Taizemes divu ražotāju kopējais ražošanas apjoms ir tikai apmēram 10 000 tonnu, no tām 5 000 tonnu tiek eksportēts (galvenokārt uz Japānu). Ja šos pārdevumus iekšējā tirgū (vidēji 2 500 tonnu katram uzņēmumam) salīdzina ar Ķīnas eksportu uz Kopienu (lielākajiem eksportētājiem vairāk nekā 50 000 tonnu), ir maz ticams, ka kādam no Taizemes ražotājiem būs reprezentatīvi pārdevumi iekšējā tirgū. Turklāt RZBC argumentē, ka Taizemes izmaksu struktūra, iespējams, būs pielīdzināma uzņēmumu situācijai ĶTR. Taču galvenais arguments par labu šai iespējamībai ir tas, ka gan Taizeme, gan ĶTR ir Āzijas valstis. Jāpiebilst, ka darbaspēka izmaksas parasti veido 5–10 % apgrozījuma, tāpēc tās noteikti nav neviena citronskābes ražotāja izmaksu struktūras galvenais elements.

(43)

Ir vērts piebilst, ka Taizemes uzņēmumi ir ievērojami mazāki nekā nozīmīgāko ražotājvalstu (Ķīna, ES, ASV, Kanāda un Brazīlija) uzņēmumi. Lielākie Ķīnas ražotāji ir apmēram 10–20 reižu lielāki nekā Taizemes ražotāji, turpretī Kanādas ražotājs un lielākie Ķīnas ražotāji pēc to lieluma ir salīdzināmi.

(44)

Sākotnēji kā analogā valsts tika izvēlēta ASV, un sadarboties sākotnēji piekrita divi ASV uzņēmumi. Pēc tam abi iepriekšminētie ASV uzņēmumi atteicās sadarboties. Tāpēc Komisijas dienesti sazinājās ar vienīgo Kanādas ražotāju un diviem Brazīlijas ražotājiem un lūdza tiem sadarboties izmeklēšanā. Izmeklēšanā sadarbojās tikai Kanādas ražotājs. Tāpēc normālās vērtības noteikšanai ražotājiem eksportētājiem, kam TER nepiešķīra, par pamatu ņēma citronskābes cenas Kanādas tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(45)

Ražotāji eksportētāji veica eksporta pārdevumus uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai izmantojot saistītus vai nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus Kopienā un ārpus tās. Visiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām varēja piešķirt TER vai IR.

(46)

Ja eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā vai izmantojot nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktisko samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(47)

Ja eksporta pārdevumus uz Kopienu veica, izmantojot saistītus Kopienā esošus tirdzniecības uzņēmumus, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz pirmajām tālākpārdošanas cenām, kuras saistītie pārdevēji noteica neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(48)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(49)

Uz šā pamata attiecīgos un pamatotos gadījumos koriģēja transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas, kravu apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanas izmaksas un kredīta izmaksas.

(50)

Ja izrādījās, ka uzņēmumiem ir līdzīgas funkcijas kā nesaistītiem importētājiem, pārdevumiem, kas veikti caur saistītajiem importētājiem, kuru mītne ir Kopienā, piemēroja korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Šī korekcija balstījās uz importētāju PVA un peļņu, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no nesaistītiem importētājiem Kopienā.

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu atlasīto ražotāju eksportētāju individuālās dempinga starpības noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu. Tā kā uzņēmumu grupā RZBC ietilpst divi ražotāji eksportētāji, tika noteikta viena dempinga starpība kā viena šīs grupas divu uzņēmumu vidējā dempinga starpība.

(52)

Atlasē neiekļautajiem sadarbībai piekritušajiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā netika pārbaudīti individuāli, dempinga starpību noteica kā vidējo svērto dempinga starpību, ko noteica visiem atlasītajiem uzņēmumiem.

(53)

Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni (96 %), kā minēts iepriekš 19. apsvērumā, valsts vienotā dempinga starpība tika noteikta lielākās starpības līmenī, kas noteikta ražotājiem, kuri sadarbojās.

(54)

Uz šāda pamata pagaidu dempinga starpības, izsakot procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(55)

Līdzīgo ražojumu Kopienā ražo divi uzņēmumi: Jungbunzlauer Austrijā un S.A. Citrique Belge Beļģijā (uzņēmums ir DSM grupas daļa, kura galvenā mītne ir Šveicē). Sūdzības iesniedzējs Jungbunzlauer pārstāv Kopienas līdzīgā ražojuma produkcijas ražotāju vairākumu, kas šajā gadījumā ir vairāk nekā 25 %. Abi ražotāji izmeklēšanā pilnībā sadarbojās, bet otrais Eiropas ražotājs izmeklēšanā ieņēma neitrālu nostāju.

(56)

S.A. Citrique Belge N.V. IP bija veicis importu no ĶTR. Tomēr tā importa apjomi bija niecīgi (no 1 % līdz 6 % ražošanas apjoma IP – šis diapazons ir norādīts konfidencialitātes labad), tādēļ netika uzskatīts par piemērotu šo ražotāju izslēgt no Kopienas ražošanas nozares definīcijas.

(57)

Tā kā divi 11. apsvērumā minētie sadarbībā iesaistītie ražotāji IP laikā veidoja 100 % no kopējās Kopienas produkcijas, tiek uzskatīts, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. punkta 4. panta nozīmē un turpmāk tiek dēvēti par “Kopienas ražošanas nozari”.

(58)

Kopienas ražošanas nozare aptver tikai divus ražotājus, tādēļ dati, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari, bija jāindeksē vai jānorāda intervālos, lai ievērotu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(59)

Kopienas patēriņu noteica, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pašu saražotās produkcijas pārdevumiem Kopienas tirgū un Eurostat datiem par Kopienas importa apmēru.

(60)

No 2004. gada līdz IP Kopienas tirgus attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam ir ievērojami palielinājies (par 15 %), kas ir noticis citronskābes lietojuma pieauguma dēļ.

(61)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR uz Kopienu attiecīgajā periodā ir ievērojami audzis. Importa apjoms uz ES kopš 2004. gada ir palielinājies par 37 %.

(62)

ĶTR importa tirgus daļa nepārtraukti pieauga – attiecīgajā periodā par septiņiem procentu punktiem. Izsakot precīzāk, no 2004. gada līdz 2005. gadam tas palielinājās par diviem procentu punktiem, no 2005. gada līdz 2006. gadam – vēl par diviem procentu punktiem, bet IP laikā – par trim procentu punktiem. IP laikā Ķīnas importa tirgus daļa bija 46 %.

(63)

No 2004. gada līdz 2005. gadam ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējā importa cena palielinājās par 3 %, bet pēc tam no 2005. līdz 2006. gadam strauji kritās par deviņiem procentu punktiem. IP laikā cena saglabājās zemajā 2006. gada līmenī. Kopumā importa cenas no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %.

(64)

Nosakot cenu samazinājumu, tika analizēti dati par cenām IP laikā. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas ir neto cenas pēc visu atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Attiecīgā gadījumā šīs cenas tika koriģētas saskaņā ar ražotāja cenu, t. i., neieskaitot frakti Kopienā. Arī ĶTR importa cenas bija neto cenas, atņemot visas atlaides un rabatus un attiecīgā gadījumā tos koriģējot saskaņā ar CIF cenu līdz Kopienas robežai, attiecīgi pielāgojot muitas nodokļus (6,5 %) un pēcimporta izmaksas. Pēdējās iekļāva arī korekciju par izmaksām, kuras importētājiem Kopienā radās īpašā režīmā par konkrētu attiecīgā ražojuma daudzuma sagrupēšanu pirms tālākpārdošanas. Kopienas ražošanas nozares cenas un ĶTR importa cenas tika salīdzinātas vienā tirdzniecības līmenī, proti, neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū. Izmeklēšanas periodā šādi aprēķinātā svērtā vidējā cenas samazinājuma starpība, izsakot procentuāli no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām, ĶTR bija 17,42 %.

(65)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Kopienas ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomikas faktorus, kas raksturo Kopienas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. Konfidencialitātes labad, ņemot vērā, ka analizēti tiek tikai divu uzņēmumu dati, vairums indikatoru ir norādīti kā indeksi vai intervāli.

(66)

Kopienas ražošanas nozares produkcija attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %, un, lai izmantotu patēriņa pieaugumu, par 3 % palielināja arī ražošanas jaudu. Attiecīgajā periodā jaudas izmantojums palielinājās nedaudz – par 2 %.

(67)

Ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji un ka ražojumiem Kopienas citronskābes tirgū ir tikai trīs izcelsmes vietas/avoti (Kopienas ražošanas nozare, ĶTR, Izraēla), dati, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, ir indeksēti, lai saglabātu Kopienas ražošanas nozares konfidenciāli sniegto datu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(68)

Nākamajā tabulā redzami Kopienas ražošanas nozares snieguma rādītāji par tās pārdevumiem neatkarīgiem klientiem Kopienā. Kopienas ražošanas nozares pārdevumi neatkarīgiem klientiem Kopienā no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 5 %. Šie dati jāskata saistībā ar patēriņa pieaugumu Kopienā par 15 %. Ņemot vērā šos apstākļus, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam nepārtraukti samazinājās, un kopumā IP tā bija par pieciem procentu punktiem mazāka.

(69)

Vienības pārdošanas cenām bija vērojamas šādas tendences:

Tabulā redzams, ka cena attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 3 %. Jāpiebilst, ka citronskābes ražošanas galvenās izejvielas ir cukurs/melase vai glikoze (iegūst no graudaugiem). Arī energoresursu izmaksas veido lielu citronskābes ražošanas izmaksu daļu. Līdz ar to energoresursu izmaksu kopējais īpatsvars citronskābes ražošanā ir 16 %, tāpēc parastos apstākļos ievērojamas naftas un gāzes cenu izmaiņas varētu tieši ietekmēt citronskābes pārdošanas cenu.

(70)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā svarīgāko ražošanas resursu (cukurs/melase, glikoze un enerģija) tirgus cenas pasaulē ievērojami palielinājās, tādēļ ievērojami palielinājās arī ražošanas izmaksas. Šī tendence neatspoguļojās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenās, jo tās tajā pašā laikposmā palielinājās tikai par 3 %. Tas nozīmē: lai nezaudētu klientus, Kopienas ražošanas nozare tikai nelielu daļu izmaksu pieauguma lika segt klientiem.

(71)

Nākamajā tabulā sniegts pārskats par krājumu apjomu katra perioda beigās. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu tirgū, krājumu apjoms samazinājās par 28 %.

(72)

Kopienas ražošanas nozares gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā attiecīgajā periodā strauji kritās un IP aprobežojās ar apkopes darbu izmaksām.

(73)

Ņemot vērā ļoti lielās un ārkārtīgi lielas izmaiņas radošās izmaksas, kādas radās vienam Kopienas ražotājam, netika uzskatīts par pamatotu noteikt rentabilitāti, pamatojoties uz tīro peļņu pēc nodokļu nomaksas. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti noteica, darbības peļņu no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem izsakot procentos no attiecīgā apgrozījuma.

(74)

Attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami samazinājās. Ienākumus no kopējiem ieguldījumiem aprēķināja, līdzīgā ražojuma darbības peļņu izsakot procentos no līdzīgajam ražojumam atvēlēto pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Šim rādītājam bija vērojamas līdzīgas tendences kā rentabilitātei, un tas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Attiecībā uz naudas plūsmu tika konstatēta līdzīga negatīva tendence, kuras rezultātā izmeklēšanas periodā strauji pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares vispārējais finanšu stāvoklis.

(75)

Kopienas ražošanas nozares darbinieku skaits, kuri ir iesaistīti līdzīgā ražojuma ražošanā, no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 9 %. Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās par 11 %.

(76)

Pārstrukturēšanas darbību ar mērķi samazināt ražošanas izmaksas, racionalizācijas un darbinieku skaita samazināšanas rezultātā tika sasniegts produkcijas uz vienu darbinieku pieaugums (attiecīgajā periodā šis rādītājs palielinājās par 15 %). Tādējādi var secināt, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare guva ievērojamus panākumus izmaksu efektivitātes ziņā.

(77)

Attiecībā uz faktisko dempinga starpību ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā no attiecīgās valsts veiktā importa apjomu un cenu, šo ietekmi var uzskatīt par nenozīmīgu.

(78)

Tā kā nav informācijas par dempinga esību pirms šajā procedūrā novērtētās situācijas, šis jautājums uzskatāms par nebūtisku.

(79)

Attiecīgā perioda laikā vairākiem kaitējuma rādītājiem bija vērojamas manāmas pozitīvas tendences: Kopienas ražošanas nozarei, mēģinot palielināt efektivitāti, izdevās palielināt savu pārdošanas un ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu un ražīgumu, vienlaikus samazinoties tās krājumiem un gada darba izmaksām.

(80)

Taču, ņemot vērā to, ka audzis patēriņš, tās tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Turklāt tās finanšu rādītāju izmaiņām bija negatīvas tendences: rentabilitāte nepārtraukti kritās. Arī ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma pasliktinājās. Par iemeslu tam ir tas, ka lielais izejvielu cenu pieaugums tikai daļēji tika atspoguļots līdzīgā ražojuma pārdošanas cenās. Ar nelielo pārdošanas cenu palielināšanu Kopienas ražošanas nozarei nepietika, lai saglabātu savu pelņas normu.

(81)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(82)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai to klasificētu par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

(83)

Importa par dempinga cenām ievērojamais pieaugums par 37 % no 2004. gada līdz IP un tam atbilstīgais Kopienas tirgus daļas pieaugums, proti, par 7 %, kā arī konstatētais būtiskais cenu samazinājums (no 15 % līdz 21 % izmeklēšanas periodā) sakrita ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, kamēr visu ĶTR ražotāju eksportētāju cenas kritās par 6 %.

(84)

Tāpēc šīs ĶTR importa par dempinga cenām negodīgās cenu veidošanas tendences dēļ cenas Kopienas tirgū tika negatīvi ietekmētas, un Kopienas ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu importam par dempinga cenām. Lai nezaudētu vēl lielāku tirgus daļu, Kopienas ražošanas nozare bija spiesta nepārvirzīt ražošanas resursu cenu palielināšanos uz saviem pircējiem tādā mērā, kāds būtu nepieciešams, lai saglabātu rentabilitāti.

(85)

Ņemot vērā skaidri konstatēto sakritību laikā starp importa pieplūdumu par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, no vienas puses, un Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes kritumu un citu finanšu rādītāju pasliktināšanos, no otras puses, provizoriski jāsecina, ka importam par dempinga cenām bija noteicoša nozīme Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošajā stāvoklī.

(86)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju nozīmīgākā trešā valsts, no kuras importē citronskābi, ir Izraēla. Taču Izraēlas importa tirgus daļa ir ierobežota un attiecīgajā periodā kritās – no 5 % 2004. gadā līdz tikai 3 % IP. Turklāt vidējās Izraēlas importa cenas attiecīgajā periodā ir vienā līmenī ar Kopienas cenām vai pat pārsniedz tās.

(87)

Papildus importam no Izraēlas nav nozīmīga importa no citām valstīm. Pamatojoties uz konstatējumiem saistībā ar šo importu, provizoriski var secināt, ka imports, kas nav ĶTR imports, nav veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(88)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka viss kaitējums, kas radās Kopienas ražošanas nozarei, bija saistīts ar cukura, ko izmanto kā galveno izejvielu līdzīgā ražojuma ražošanā, cenas celšanos cukura režīma reformas dēļ Eiropas Savienībā un no tās izrietošās ķīmiskajai rūpniecībai piešķirto ražošanas kompensāciju atcelšanas.

(89)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka viens Kopienas ražotājs kā galveno izejvielu izmanto melasi, kam ražošanas kompensācijas nekad netika piemērotas, kaut gan tā formāli atbilda kritērijiem, kas bija izvirzīti kopējā lauksaimniecības politikā cukura nozarē.

(90)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecībā uz cukura lietošanu kā izejvielu Kopienas ražošanas nozarei patiešām pienācās ražošanas kompensācija saskaņā ar cukura tirgus kopējo organizāciju, lai palīdzētu tai saglabāt savu konkurētspēju pasaules tirgū. Ražošanas kompensācijas atbilst starpībai starp ES cukura intervences cenu un cukura cenu pasaules tirgū, pieskaitot standarta summu, kas atbilda izmaksām saistībā ar Kopienas cukura nosūtīšanu eksportam. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare ieguva savus cukura krājumus par pasaules tirgus cenām.

(91)

Kopš 2006. gada jūlija šī sistēma tiek reformēta, samazinot cukura nozares aizsardzības līmeni. Saskaņā ar jauno sistēmu, kā noteikts Padomes 2006. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (3), pirmkārt, ķīmijas nozarei ir brīvi atļauts vienoties ar cukura ražotājiem un biešu audzētājiem par rūpnieciskā cukura daudzumu un cenu, t. i., par bāzes cenas metodiku, un kvotas šajā nozarē ir atceltas. Otrkārt, Kopienas ražošanas nozare var arī iegādāties zināmus daudzumus rūpnieciskā cukura pasaules tirgū bez nodokļiem. Visbeidzot, ja cukurs nebūtu pieejams par cenu, kas atbilst tirgus cenai pasaulē, ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem būtu tiesības pieprasīt ražošanas kompensāciju. Regulas noteikums attiecībā uz šīm ražošanas kompensācijām kopš 2006. gada jūlija nav piemērots, kaut gan tas joprojām ir spēkā. To var uzskatīt par spēcīgu norādi tam, ka bija pieejams pietiekami daudz cukura par pasaules tirgus cenām.

(92)

Turklāt analīzē apstiprinājās, ka atkarībā no izejvielu sadalījuma, kuru Kopienas ražošanas nozare izmantoja līdzīgā ražojuma ražošanā, cukurs no 2006. gada janvāra līdz jūnijam veidoja 6–21 % (diapazons norādīts konfidencialitātes labad) tās ražošanas izmaksu un izmeklēšanas periodā šā rādītāja izmaiņas nebija lielākas par cukura cenu izmaiņām pasaules tirgū.

(93)

Līdz ar to izmeklēšanā ir pierādīts, ka cukura tirgus reformai nebija nozīmīgas ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares izmaksu stāvokli.

(94)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir provizoriski jāsecina, ka cukura tirgus reforma neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(95)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka viss kaitējums, kas radās Kopienas ražošanas nozarei, bija saistīts ar energoresursu cenu kāpumu.

(96)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka citronskābes ražošana ir energoietilpīga un kopējais energoresursu izmaksu īpatsvars ražošanā ir 16 % (skatīt iepriekš 69. apsvērumu). Energoresursu izmaksas attiecīgajā periodā patiešām ir salīdzinoši mēreni palielinājušās, un tas ir atspoguļojies arī ražošanas izmaksās.

(97)

Jebkurā gadījumā uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli negatīvu ietekmi nav atstājis pats energoresursu cenu kāpums, bet gan nespēja novirzīt šo izmaksu pieaugumu uz pircēju maksāto ražojuma cenu vajadzīgajā apmērā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja ievērojamais importa apjoms par dempinga cenām.

(98)

Turklāt tika apgalvots, ka energoresursu cenu kāpumam būtu netieša ietekme, jo Eiropas citronskābes nozare konkurētu ar biodegvielas nozari par ogļhidrātiem, kas ir viens no vielām, ko izmanto citronskābes ražošanā. Tā kā energoresursu un līdz ar to arī biodegvielas pieprasījums palielinās, biodegvielas ražotāji varētu par šiem ogļhidrātiem (piemēram, par cukuru un tā atlikušo melasi, glikozi) maksāt vairāk. Tas palielinātu Kopienas ražošanas izmaksas par šiem ogļhidrātiem. Tomēr, kā liecina Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksu analīze, kā redzams iepriekš 69. un 92. apsvērumā, nav bijis tāda cukura vai melases ražošanas izmaksu kāpuma, kas nebūtu saistīts ar vispārējo cukura cenu palielināšanos pasaules tirgū. Līdz ar to nekādu biodegvielas nozares netiešu ietekmi uz citronskābes ražotājiem nevarēja konstatēt. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(99)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir provizoriski jāsecina, ka energoresursu cenu kāpuma sekas neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(100)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Eiropas ražotāji paši ir vainojami pie savas tirgus daļas zaudēšanas citronskābes karteļa dēļ (1991–1995), kurā darbojās gan sūdzības iesniedzējs, gan otra Eiropas ražotāja iepriekšējie īpašnieki. Tās apgalvoja, ka konkurenci ierobežojošu darbību rezultātā bija noteikta mākslīgi augsta pārdošanas cena, kas ļāva tirgū ienākt Ķīnas ražotājiem. Statistikas datu analīze liecina, ka liels Ķīnas citronskābes importa pieaugums bija vērojams no 1998. līdz 1999. gadam (par 64 %) un vēl lielāks no 2002. līdz 2004. gadam (par 137 %) – vairākus gadus pēc karteļa darbības beigām.

(101)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir provizoriski jāsecina, ka konkurenci ierobežojošās darbības, kurās piedalījās Kopienas ražošanas nozare, neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(102)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ASV dolāra vērtības samazināšanās attiecībā pret euro ir bijusi labvēlīga citronskābes importam Eiropas Kopienā.

(103)

No 2004. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām ASV dolārs zaudēja 6,01 % no savas vērtības attiecībā pret euro. Ne Kopienas ražošanas nozares cenu attīstība, ne importa apjoms ne no attiecīgajām, ne citām trešām valstīm neatspoguļo diezgan nelielo ASV dolāra vērtības kritumu pret euro.

(104)

Tādējādi ASV dolāra vērtības pret euro samazināšanās uzskatāma par neievērojamu un to nevar uzskatīt par svarīgu cēloni, kura dēļ Kopienas ražošanas nozare zaudējusi tirgus daļu.

(105)

Turklāt jāatceras, ka izmeklēšanā jāpārbauda, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjoma izteiksmē) radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei vai šāda būtiska kaitējuma cēlonis ir citi faktori. Šai sakarā attiecībā uz cenām pamatregulas 3. panta 6. punkts noteic, ka jāparāda, ka zaudējumus rada cenas līmenis, kāds ir importam par dempinga cenām. Tādējādi tas vienkārši attiecas uz cenu līmeņu starpību un nepastāv prasība analizēt faktorus, kuri ietekmējuši šo cenu līmeni.

(106)

Taču, pat ja ASV dolāra valūtas kursa svārstības attiecībā pret euro no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam tiktu ņemtas vērā un pieņemot, ka visa eksporta tirdzniecība uz Kopienu būtu veikta ASV dolāros, cenu samazinājums joprojām būtu vairāk nekā 10 %.

(107)

Tādēļ provizoriski secināja, ka euro vērtības palielināšanās attiecībā pret ASV dolāru nebija faktors, kas izjauktu cēlonisko saikni starp Kopienas ražošanas nozarei konstatēto kaitējumu un attiecīgo importu, tādēļ prasība tika noraidīta.

(108)

Iepriekš minētā analīze uzskatāmi rāda, ka attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa attiecīgā perioda laikā ievērojami palielinājās, vienlaikus ievērojami samazinoties to pārdošanas cenai un pastāvot augstam cenu samazinājuma līmenim. Šis importa par zemām cenām tirgus daļas palielinājums notika vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos, kā arī cenu spiedienu un rentabilitātes krišanos.

(109)

Savukārt, izpētot citus faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, atklājās, ka nevienam no tiem nav varējusi būt ievērojama negatīva ietekme.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošā importa par dempinga cenām, tiek provizoriski secināts, ka attiecīgās valsts izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(111)

Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņiem, ir kādi vērā ņemami iemesli, kas varētu būt par pamatu secinājumam, ka šajā konkrētajā gadījumā Kopienas interesēs nav pieņemt pasākumus. Tālab atbilstīgi pamatregulas 21. pantam Komisija apsvēra pasākumu iespējamo ietekmi uz visām iesaistītajām personām.

(112)

Kā norādīts iepriekš 11. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozari veido divi uzņēmumi, kuru ražošanas iekārtas atrodas Austrijā un Beļģijā un kuri nodarbina aptuveni 500–600 personu, kas ir tieši iesaistītas līdzīgā ražojuma ražošanā, pārdošanā un pārvaldībā. Ja piemēros pasākumus, ir paredzams, ka cenas spiediens uz Kopienas ražošanas nozari izbeigsies, bet Kopienas ražošanas nozares cenas paaugstināsies, kā rezultātā uzlabosies nozares finansiālais stāvoklis.

(113)

Turpretim, ja antidempinga pasākumus nepiemēros, ļoti iespējams, ka negatīvās tendences Kopienas ražošanas nozares finanšu rādītāju ziņā turpināsies, jo īpaši rentabilitātes ziņā. Šādā gadījumā Kopienas ražošanas nozare turpinās zaudēt tirgus daļu, jo tā vairs nebūs spējīga sekot mākslīgi zemajām tirgus cenām, kuras nosaka imports no ĶTR. Tas, iespējams, radīs ražošanas un ieguldījumu zaudējumus, konkrētas ražošanas kapacitātes turpmāku neizmantošanu un turpmāku darba vietu skaita samazināšanos Kopienā.

(114)

Šajā sakarā ir vērts pieminēt, ka kopš 2004. gada savu darbību ir pārtraukuši trīs Kopienas citronskābes ražotāji.

(115)

Jāsecina, ka antidempinga pasākumu ieviešana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no konstatētā dempinga kaitējuma sekām.

(116)

Kā aprakstīts iepriekš 10. apsvērumā, četri atlasītie importētāji, kas veidoja apmēram 36 % attiecīgā ražojuma importa Kopienā izmeklēšanas periodā, nosūtīja atbildes uz anketas jautājumiem. Viens no atlasītajiem importētājiem neiesniedza pieprasīto informāciju. Tāpēc tā iesniegto anketu neņēma vērā. Pārējo triju importētāju atbildes uz anketas jautājumiem tika pārbaudītas uz vietas.

(117)

Citronskābes īpatsvars šo importētāju kopējā apgrozījumā bija ļoti mazs. Spriežot pēc vidējiem rādītājiem, ar citronskābes importu no ĶTR varēja būt saistīts apmēram 1 % no šo importētāju saimnieciskās darbības, taču šis ražojums tiek uzskatīts par nozīmīgu sastāvdaļu tā produkcijas klāstā. Atsevišķi importētāji attiecīgo ražojumu iepērk ne tikai no ĶTR, bet arī no citiem Kopienas un ārpuskopienas piegādātājiem, tostarp arī no Kopienas ražošanas nozares. Izlasē iekļauto importētāju vidējā peļņas norma attiecībā uz citronskābes tirdzniecību ir aptuveni 4,4 %.

(118)

Importētāji Kopienā neatbalsta pasākumu ieviešanu. Importētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka pasākumu ieviešana nopietni kaitētu to saimnieciskajai darbībai, jo tiem nebūtu iespējams panākt, ka cenu pieaugumu sedz lietotāji. Tādējādi antidempinga maksājuma piemērošana ĶTR importam, visticamāk, izraisītu tirgus cenu pieaugumu. Pastāv liela iespējamība, ka maksājumu ietekme importētāju kopējos rezultātos kļūtu nenozīmīga, jo citronskābe veido tikai nelielu daļu to kopējā apgrozījuma. Par to, ka cenu iespējams paaugstināt, liecina arī tas, ka pat pēc CIF cenu līdz Kopienas robežai koriģēšanas, ņemot vērā pēcimporta izmaksas, šīs cenas joprojām bija ievērojami zemākas. Tāpēc nevar izslēgt to, ka importētāji var panākt, ka maksājumus sedz to pircēji pārtikas un dzērienu nozarē. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā šā ražojuma pārdevumu nelielo īpatsvaru importētāju saimnieciskajā darbībā un pašreizējo peļņas normu gan kopumā, gan attiecībā uz citronskābes tirdzniecību, kā prognozēts iepriekš, paredzētais maksājums būtiski neietekmēs šo uzņēmumu finansiālo stāvokli.

(119)

Tika arī apgalvots, ka, ja tiek piemērotas nodevas, Kopienas tirgū rastos duopols, kas izslēgtu trešo valstu konkurenci. Dažas ieinteresētās personas pauda bažas par Eiropas ražotāju spēju apmierināt augošo pieprasījumu Eiropā. Izmeklēšanā konstatēts, ka, pat darbojoties ar pilnu jaudu, Kopienas ražošanas nozare izmeklēšanas periodā būtu apmierinājusi tikai 75 % pieprasījuma Eiropā. Šajā sakarā jāuzsver, ka antidempinga maksājumu vēlamais rezultāts nav apturēt visu importu, bet atjaunot godīgus konkurences apstākļus. Tiek provizoriski secināts, ka kopā ar importu no citām trešām valstīm, piemēram, no Izraēlas, tiktu nodrošināts pietiekams piedāvājums, lai apmierinātu pieprasījumu Kopienā. Tomēr importa līmenis no Ķīnas pēc pagaidu pasākumu ieviešanas tiks uzmanīgi novērots, lai analizētu piegādes stāvokli ES tirgū.

(120)

Kaut gan importētāji/izplatītāji neatbalsta pasākumu ieviešanu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozares intereses neitralizēt ĶTR negodīgās un kaitējošās tirdzniecības prakses sekas ir nozīmīgākas par jebkādām priekšrocībām, ko importētāji/izplatītāji gūtu, ja antidempinga pasākumi netiktu ieviesti.

(121)

Lietotāju anketu aizpildīja desmit lietotāji. Visas anketas bija aizpildītas nepilnīgi, tāpēc tās nevarēja pilnībā ņemt vērā analīzē, kaut gan ir skaidri redzams, ka citronskābi izmanto daudzos un dažādos nolūkos, taču mazos daudzumos. Tādējādi jebkāda antidempinga maksājuma ietekme uz to kopējām ražošanas izmaksām nebūtu nozīmīga. Tikai viens lietotājs, kurš sadarbojās, norādīja, ka jebkādu pasākumu ieviešana ievērojami ietekmētu tā saimniecisko darbību, nepamatojot šo argumentu.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī vispārējo zemo sadarbības līmeni, ir maz ticams, ka piedāvātajiem pasākumiem būs nozīmīga ietekme uz lietotāju stāvokli Kopienā.

(123)

Paredzams, ka pasākumu ieviešana dos Kopienas ražošanas nozarei iespēju atgūt zaudētos pārdevumus un tirgus daļu un uzlabot rentabilitāti. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nelabvēlīgo finanšu stāvokli, pastāv reāls risks, ka, ja pasākumi netiks ieviesti, Kopienas ražošanas nozare slēgs ražotnes un atlaidīs darbiniekus. Kopumā arī Kopienas lietotāji iegūtu no pasākumu ieviešanas, jo netiktu apdraudēta citronskābes piegāde pietiekamā daudzumā un citronskābes iepirkuma cenu pieaugums būtu mērens. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka nav nopietnu iemeslu, lai šajā gadījumā, pamatojoties uz Kopienas interesēm, nenoteiktu paredzētos pasākumus.

(124)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei rada imports par dempinga cenām, jānosaka pagaidu pasākumi.

(125)

Pagaidu antidempinga pasākumi jānosaka tādā līmenī, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājumu, kas nepieciešams, lai novērstu dempinga radīto kaitējumu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei gūt tādu peļņu pirms nodokļiem, kas būtu sasniedzama normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tālab tika noteikta mērķa peļņa 9 % apmērā, pamatojoties uz peļņu, kas tika gūta, pirms ievērojami palielinājās citronskābes imports no Ķīnas.

(126)

Ievērojot iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, uzskata, ka saskaņā ar mazākā nodokļa noteikumu pagaidu antidempinga maksājums jānosaka zemākās konstatētās dempinga starpības apmērā, kas vienmēr ir konstatētā kaitējuma starpība.

(127)

Sadarbības līmenis bija ļoti augsts, tāpēc tika uzskatīts par piemērotu pārējiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās izmeklēšanā, nodevu noteikt augstākā maksājuma līmenī, kādu noteica uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā sadarbojās. Tādējādi atlikusī maksājuma likme tika noteikta 49,3 % apmērā.

(128)

Tāpēc antidempinga pagaidu maksājumiem jābūt šādiem:

(129)

Iepriekš minētos antidempinga pasākumus provizoriski nosaka ad valorem nodokļu veidā. Ievērojot faktu, ka ar Kopienas ražošanas nozari var nepietikt, lai apmierinātu Kopienas tirgus vajadzības (skatīt 119. apsvērumu), importa līmenis no ĶTR pēc pagaidu nodevu piemērošanas tiks rūpīgi uzraudzīts. Ja sāks šķist, ka Kopienas tirgū rodas grūtības saistībā ar citronskābes piedāvājumu, tiks apsvērta citu pasākumu veida piemērošanas iespēja.

(130)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par nodevas noteikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var būt nepieciešams pārskatīt.

(131)

Individuālās šajā regulā precizētās antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādēļ tās ataino stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēts šajā izmeklēšanā. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir ĶTR un kurus ražojuši šie uzņēmumi – tātad minētie konkrētie tiesību subjekti. Attiecībā uz importētajiem ražojumiem, ko saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ietverot uzņēmumus, kas saistīti ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minēto likmi, un uz šādiem ražojumiem attiecina valsts vienoto maksājumu likmi.

(132)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma nomaiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkuru pārmaiņu uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma nomaiņu vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro šos atsevišķos maksājumus,