26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/1

(1)

Komisija 2007. gada 27. jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 896/2007 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes dihidromircenola importam Kopienā.

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). To procesu izpēte, kam ir būtiska nozīme kaitējuma analīzē, aptvēra laiku no 2003. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(3)

Pagaidu regulas 7. apsvērumā norādītās Kopienas ražotāju adreses koriģē šādi:

(4)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma noteikšanas Indijas izcelsmes dihidromircenola importam visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tika pieņemta pagaidu regula (“pagaidu secinājumu izpaušana”). Visām personām atvēlēja termiņu, kurā rakstveidā vai mutvārdos izteikt viedokli par šiem secinājumiem.

(5)

Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Personām, kuras to pieprasīja, tika dota iespēja arī izteikties mutvārdos. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem.

(6)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt piemērot galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“galīgo secinājumu izpaušana”). Ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā iesniegt savus apsvērumus par šiem secinājumiem. Tika izskatītas personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes, un vajadzības gadījumā konstatējumi tika attiecīgi grozīti.

(7)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 9.–12. apsvērumu.

(8)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas pagaidu regulas 17. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas veiktajā analīzē netika ņemti vērā atsevišķi svarīgi elementi, kas ietekmē ražošanas izmaksas un līdz ar to – normālās vērtības noteikšanu. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz viņa ražošanas izmaksām, nevis otra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, cenām vietējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(9)

Pirmkārt, konstatēja, ka iepriekš minētie apgalvojumi par ražošanas izmaksām nav pamatoti. Otrkārt, saskaņā ar pamatregulas 2. pantu Komisijas izmantoto metodiku attiecīgā ražotāja eksportētāja normālās vērtības noteikšanai (skatīt pagaidu regulas 17. apsvērumu) uzskata par vispiemērotāko šādu iemeslu dēļ: i) attiecīgais ražotājs eksportētājs izmeklēšanas periodā vietējā tirgū nepārdeva līdzīgo ražojumu un tādas pašas vispārējās kategorijas ražojumus; ii) ražojumi ir pilnībā savstarpēji aizstājami un iii) tikai vēl viens ražotājs eksportētājs sadarbojās izmeklēšanā. Turklāt, ja normālās vērtības pamatā nebūtu otra Indijas ražotāja cenas, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu būtu jānosaka pārdošanas izmaksu, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas summas. Kopumā tas, ka izmantotas otra Indijas ražotāja pārdošanas cenas vietējā tirgū, šķiet, ir visreprezentatīvākais pamats, lai atspoguļotu dominējošos tirdzniecības nosacījumus Indijas vietējā tirgū un šādi noteiktu normālo vērtību. Tāpēc prasību noraidīja.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav saņemtas citas piezīmes par normālo vērtību, ar šo apstiprina pagaidu regulas 13.–17. apsvērumu.

(11)

Tā kā par to nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 18. apsvērumu.

(12)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija, salīdzināšanas vajadzībām nosakot eksporta cenas korekcijas, izdarījusi dažus nepamatotus atskaitījumus attiecībā uz atsevišķiem pārvadāšanas, pārkraušanas un kredīta izmaksu elementiem. Komisija pieņēma prasību un attiecīgi pārskatīja šīs korekcijas.

(13)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 19. apsvērumu.

(14)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viena persona apgalvoja, ka lielāka dempinga starpība tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, jāaprēķina, pamatojoties uz to ražotāju eksportētāju vismazākajām CIF cenām, kuri sadarbojās. Šajā sakarā jāatgādina, ka netika konstatētas nekādas norādes, kas liecinātu, ka uzņēmumi, kuri nesadarbojās, IP nodarbotos ar lielāka apjoma dempingu nekā uzņēmumi, kuri sadarbojās. Tieši otrādi, salīdzinot Eurostat datus par Indijas izcelsmes importu un to informāciju par uz Kopienu eksportēto apjomu un vērtību, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, redzams, ka i) ražotāju eksportētāju, kuri nesadarbojās, importa apjoms Kopienā bija mazāk par 20 % no Indijas kopējā importa apjoma IP (precīzu rādītāju nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ) un ii) ražotāji eksportētāji, kuri nesadarbojās, Kopienas tirgū prasīja acīmredzami lielākas cenas nekā uzņēmumi, kuri sadarbojās. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(15)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas tā pati persona atkārtoti nāca klajā ar iepriekš minēto apgalvojumu par to ražotāju eksportētāju dempinga starpību, kuri nesadarbojās. Netika iesniegti jauni argumenti, kas ļautu mainīt iepriekš 14. apsvērumā minētos secinājumus. Attiecīgā persona tikai piebilda, ka tā nevar pārbaudīt datus par importu, kas tika izmantoti Komisijas veiktajā analīzē, jo esot saglabāta to konfidencialitāte. Uzņēmumu informēja, ka importa apjoms un vidējā importa cena ir sīki izklāstīta pagaidu regulas 38. un 39. apsvērumā un statistika, kas ir šīs informācijas avots, proti, Eurostat statistika, ir publiski pieejama. Tādējādi uzņēmumam nekādi netika liegta iespēja pārbaudīt Komisijas secinājumus un aizstāvēt savas tiesības. Tāpēc prasību noraidīja.

(16)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa samaksas, ir šādas:

(17)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens ražotājs eksportētājs iesniedza prasību par to, ka Kopienas ražotājs, kurš IP veica ievērojama apjoma dihidromircenola importu no Indijas (skatīt pagaidu regulas 25. apsvērumu), būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas un līdz ar to arī no kaitējuma analīzes, tostarp kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanas. Šajā sakarā jāatgādina, ka attiecīgais Kopienas ražotājs nemainīja savu pamatuzņēmējdarbību, proti, ražošanu, pret importēšanu. Tas bija veicis iepriekš minēto importu no Indijas jo īpaši tādēļ, lai saglabātu savu līdzīgā ražojuma izgatavošanu. Tāpēc nav iemesla izslēgt šo uzņēmumu no Kopienas ražošanas nozares. Turklāt jāatgādina, ka, pat ja attiecīgais ražotājs tiktu izslēgts no Kopienas ražošanas nozares definīcijas, konstatējums par kaitējumu nebūtu bijis citāds. Tāpēc prasību noraidīja.

(18)

Tas pats ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Kopienas ražotāju vispārējā ekonomiskā situācija esot ļoti laba; konkrēti, tā esot ievērojami uzlabojusies 2005. gadā un IP, un, kā uzskata šis eksportētājs, šāda pozitīva tendence, ļoti iespējams, saglabāsies tuvākajā nākotnē. Šie secinājumi bija pamatoti ar Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu, krājumu un tirgus daļas attīstību, kas atspoguļota pagaidu regulas 45.–47. apsvērumā. Šim argumentam nevar piekrist, jo tajā nav pienācīgi ņemts vērā tas, ka notika ievērojams dihidromircenola pārdošanas cenu kritums Kopienā (skatīt pagaidu regulas 47.–49. apsvērumu), un tas, ka Kopienas ražošanas nozare spēja palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu un saglabāt augošā Kopienas tirgus daļu tikai uz nopietnu zaudējumu, ieguldījumu ienākuma krituma un negatīvas naudas plūsmas rēķina. Tāpēc prasību noraidīja.

(19)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas iepriekš 17. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs atkārtoti iesniedza savu prasību un piebilda, ka Komisija nav pienācīgi analizējusi attiecīgā Kopienas ražotāja situāciju, proti, ražotāja, kas veica attiecīgā ražojuma ievērojama apjoma importu. Konkrēti, šādi aspekti neesot analizēti: i) šā ražotāja importētāja procentuālā daļa attiecīgā ražojuma kopējā Kopienas ražošanas apjomā; ii) šā ražotāja importētāja ieinteresētības iemesls veikt importu; iii) jautājums par to, cik lielā mērā šis ražotājs importētājs ilgākā laikposmā pievērsīsies vietējai ražošanai, nevis turpinās veikt importu; un iv) šā ražotāja importētāja importa un vietējās ražošanas attiecība.

(20)

Šajā saistībā jāatgādina, ka visi jautājumi par attiecīgā Kopienas ražotāja situāciju tika pienācīgi analizēti; tomēr atsevišķu informāciju nevarēja izpaust, ņemot vērā tās konfidencialitāti. Kā redzams pagaidu regulas 25. apsvērumā un iepriekš 17. apsvērumā, galvenie iemesli tam, ka attiecīgais ražotājs netika izslēgts no Kopienas ražošanas nozares definīcijas un no Kopienas ražošanas, bija šādi: i) viņa ieinteresētības iemesls veikt importu (proti, tas importēja attiecīgo ražojumu, lai saglabātu savu līdzīgā ražojuma izgatavošanu Kopienā) un ii) tas, ka viņa situācija tikai nedaudz ietekmē Kopienas ražošanas nozares vispārējo situāciju (proti, viņa iespējamā izslēgšana nemainītu konstatējumus par kaitējumu). Visbeidzot, ir skaidrs, ka, atbalstot sūdzību un pilnībā sadarbojoties izmeklēšanā, šis ražotājs vēlējās mazināt to, ka no Indijas ieplūst imports par dempinga cenām. Tāpēc tas ir viennozīmīgi pierādījis, ka dod priekšroku vietējai ražošanai, nevis vēlas turpināt veikt importu. Tāpēc iepriekš 19. apsvērumā minētos apgalvojumus noraidīja.

(21)

Atsaucoties uz pagaidu regulas 41. apsvērumu, viens ražotājs eksportētājs iesniedza informāciju, ka cenu samazinājuma noteikšanas pamatā vajadzētu būt vidējai Indijas importa cenai, nevis to ražotāju eksportētāju importa cenām, kuri sadarbojās. Šajā saistībā jāatgādina, ka, ņemot vērā sadarbības līmeni šajā gadījumā, proti, vairāk nekā 80 %, un ievērojot to, ka kopējā importa statistika pamatojas uz ex KN kodu, proti, tajā var būt ietverts zināms citu ražojumu, nevis dihidromircenola, daudzums (skatīt pagaidu regulas 36. apsvērumu), cenu salīdzinājums, pamatojoties uz vidējo importa cenu, var būt daudz neprecīzāks nekā noteiktās individuālās uzņēmumu cenu samazinājuma starpības. Tāpēc prasību noraidīja.

(22)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes par kaitējumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 23.–56. apsvērumu.

(23)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no Indijas nav nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, jo tā cena IP paaugstinājās un tirgus daļa samazinājās par 2,4 procentu punktiem. Šajā argumentācijā netiek ņemti vērā vairāki svarīgi aspekti, kas bija raksturīgi tam, kā attīstījās Indijas imports par dempinga cenām un Kopienas tirgus situācija. Kā atspoguļots pagaidu regulas 38.–42. apsvērumā, attiecīgā ražojuma imports Kopienā no Indijas par dempinga cenām palielinājās no aptuveni 25 000 kg 2003. gadā līdz aptuveni 760 000 kg IP. Šā importa tirgus daļa pieauga no 0,7 % 2003. gadā līdz 17,3 % IP. Nelielais tirgus daļas kritums IP bija izskaidrojams ar Kopienas tirgus pēkšņo izaugsmi šajā periodā, nevis ar Indijas importa apjoma kritumu; izmeklēšanas periodā turpināja palielināties Indijas importa par dempinga cenām apjoms, tomēr ne tik ļoti kā iepriekš. Kopumā Indijas importa apjoms par dempinga cenām Kopienas tirgū palielinājās daudz vairāk nekā Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā. Visbeidzot, jāatgādina, ka Indijas importam par dempinga cenām bija ievērojami zemākas cenas nekā Kopienas ražošanas nozares ražojumiem. Kāpums, kas bija raksturīgs importam par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, laika ziņā sakrita ar Kopienas ražošanas nozares situācijas pasliktināšanos. Tāpēc prasību noraidīja.

(24)

Turklāt tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka jebkāds Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir pašas nozares vaina. Tas apgalvoja, ka citādi nav izskaidrojami zaudējumi, kas konstatēti situācijā, kurā aug pieprasījums, palielinās cenas un tādējādi arī pārdošanas apjoms un apgrozījums, kā arī ražīgums. Tas kā iespējamu skaidrojumu minēja augošo vidējo algu, kas no 2003. gada līdz IP palielinājusies par 24 %.

(25)

Pirmkārt, lai gan Kopienas ražošanas nozares cena Kopienas tirgū no 2005. gada līdz IP palielinājās par 2 %, tā bija par 30 % zemāka nekā 2003. gadā; vienlaikus Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2003. gada līdz IP palielinājās tikai par 22 % (skatīt pagaidu regulas 47. apsvērumu). Rezultātā Kopienas ražošanas nozares gūtie ienākumi, pārdodot Kopienas tirgū, ievērojami samazinājās, proti, attiecīgajā periodā aptuveni par 15 %. Otrkārt, vidējo darbaspēka izmaksu attīstība jāskata saistībā ar nodarbinātības un ražīguma tendencēm. Kā paskaidrots pagaidu regulas 51. apsvērumā, tas, ka darbaspēka izmaksas par vienu darba ņēmēju attiecīgajā periodā kāpa par 24 %, izskaidrojams, tostarp, ar nodarbinātības struktūras pārmaiņām (lielāks kvalificēta darbaspēka īpatsvars). Rādītāji liecina, ka šo pārmaiņu rezultātā paaugstinājās ražīgums, kas savukārt kompensēja palielinātās vidējās darbaspēka izmaksas. Tādējādi kopējās darbaspēka izmaksas, rēķinot uz vienu saražoto vienību, nemainījās. Turklāt dihidromircenola ražošana neprasa lielu darbaspēka ieguldījumu. Tādēļ uzskata, ka algu kāpums nevarēja būt Kopienas ražošanas nozares zaudējumus izraisošs faktors. Tāpēc prasību noraidīja.

(26)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas tas pats ražotājs eksportētājs iesniedza vairākus jaunus argumentus par cēloņsakarību. Tos var apkopot šādi: i) kaitējumu radīja attiecīgā ražojuma imports, ko veica pats iepriekš 17. apsvērumā minētais Kopienas ražotājs; ii) kaitējumu radīja pašas Kopienas ražošanas nozares lielie ieguldījumi jaunajā ražošanas jaudā un aizdevumi, ko šim nolūkam aizņēmās no finanšu iestādēm; iii) Kopienas ražošanas nozares eksporta tirdzniecības attīstība netika analizēta; iv) kaitējums radās pašu vainas dēļ, proti, to radīja ražošanas jaudas palielināšana un kvalificēta papildu darbaspēka piesaiste un tādējādi – ražošanas izmaksu palielināšana.

(27)

Ņemot vērā šos jaunos argumentus, jāatgādina, ka i) attiecīgā ražojuma imports, ko veica viens Kopienas ražotājs, nevarēja ietekmēt vispārējo Kopienas ražošanas nozares situāciju, jo šis imports bija niecīgs (skatīt iepriekš 17.–20. apsvērumu). Turklāt jāatgādina, ka šis imports veikts, reaģējot uz lielo importa apjomu par dempinga cenām no Indijas un zaudējumiem, kas tādējādi bija nodarīti Kopienas ražošanas nozarei, proti, pēc tam, kad jau bija nodarīts būtisks kaitējums; ii) attiecīgajā periodā netika veikti jauni ieguldījumi ražošanas jaudā; tieši pretēji – jauda nemainījās un ieguldījumi ievērojami samazinājās (skatīt pagaidu regulas 45.–49. apsvērumu); iii) Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultāti tika analizēti pagaidu regulas 68. apsvērumā, un šī analīze liecina, ka cēloņsakarība netiek atspēkota; un iv) Kopienas ražošanas nozare nepiesaistīja papildu darbaspēku. Kā redzams pagaidu regulas 51. apsvērumā, no 2003. gada līdz IP nodarbinātības rādītājs samazinājās par 15 %. Nodarbinātības struktūras pārmaiņas panāca, atlaižot nekvalificētu darbaspēku. Attiecībā uz ražošanas jaudu jāatgādina, ka to nepalielināja. Tāpēc iepriekš 26. apsvērumā minētos argumentus noraida.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes par cēloņsakarību, ar šo apstiprina pagaidu regulas 57.–76. apsvērumu.

(29)

Viens ražotājs eksportētājs sniedza informāciju, ka pasākumu noteikšana ļoti negatīvi ietekmē importētājus un lietotājus Kopienā, šādi apdraudot tūkstošiem darbavietu un nodokļu ienākumus; tomēr tas neiesniedza pierādījumus par to. Tāpēc apgalvojumus neuzskatīja par nozīmīgiem. Neviens importētājs un lietotājs neiebilda pret pagaidu secinājumiem par viņu interesēm (skatīt pagaidu regulas 87.–88. apsvērumu); tas liecina, ka antidempinga pasākumi, visticamāk, nav ievērojami ietekmējuši šīs personas. Tāpēc prasību noraidīja. Turklāt ražotāju eksportētāju informēja par to, ka ražotāji eksportētāji parasti nav attiecīgās personas, kuras skar Kopienas interešu analīze.

(30)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas šis ražotājs eksportētājs vēlreiz iesniedza savu prasību un paziņoja, ka tam ir tiesības izteikt piezīmes par katru antidempinga procedūras aspektu, tostarp par Kopienas interesēm. Tomēr netika iesniegti būtiski argumenti, kas ļautu mainīt iepriekš 29. apsvērumā minētos secinājumus. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju tiesībām izteikt piezīmes par visiem procedūras aspektiem jāatgādina, ka tas tiem tiešām nav liegts. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu uz šīm personām parasti neattiecas Kopienas interešu analīze, un viņu piezīmes var neņemt vērā, īpaši, ja tām nav pievienoti pierādījumi.

(31)

Tā kā netika saņemti citi apsvērumi par Kopienas interešu novērtējumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 77.–90. apsvērumu.

(32)

Jāatgādina, ka viens ražotājs eksportētājs iesniedza prasību par to, ka Kopienas ražotājs, kurš IP veica ievērojama apjoma dihidromircenola importu no Indijas, būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas un līdz ar to arī no kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanas; noteikšanā būtu jāņem vērā tikai atlikušie divi Kopienas ražotāji. Kā paskaidrots iepriekš 14. un 15. apsvērumā, šo prasību neuzskatīja par pamatotu. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni, ar šo apstiprina pagaidu regulas 92.–94. apsvērumu.

(33)

Ņemot vērā iepriekš teikto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jāievieš konstatētajām dempinga starpībām atbilstīgs galīgs antidempinga maksājums, jo abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, kaitējuma novēršanas līmenis izrādījās augstāks par dempinga starpību.

(34)

Atsaucoties uz iepriekš minēto 14. un 15. apsvērumu, uzskata par lietderīgu pārējiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās, maksājumu noteikt lielākā maksājuma apmērā, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojās.

(35)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā maksājuma likmes ir šādas:

(36)

Pēc to svarīgāko faktu un apsvērumu izpaušanas, uz kuriem pamatojoties bija plānots ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu, Neeru Enterprises ierosināja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Tomēr jāatgādina, ka pēdējos gados attiecīgajam ražojumam ir raksturīga cenu nepastāvība un tādēļ tas nav piemērots, lai pieņemtu saistības par noteiktu cenu. Tika pētīta alternatīva pieeja, proti, ar galvenā izejmateriāla, t.i., alfa-pinēna, cenu saistītas minimālās importa cenas indeksācijas iespēja. Tomēr šādu iemeslu dēļ šī alternatīva netika atzīta par iespējamu: i) nevar pietiekami izskaidrot attiecīgā ražojuma cenas svārstības ar alfa-pinēna cenas svārstībām un ii) alfa-pinēns nav prece, par kuru ir vispārēji pieejama statistika, kurā atspoguļotas tās tirgus cenas. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināja, ka šajā gadījumā visas cenu saistības nav praktiskas un tādēļ tās nevar pieņemt. Attiecīgo eksportētāju pienācīgi informēja un deva tam iespēju izteikt piezīmes. Tomēr tā sniegtās piezīmes nav mainījušas iepriekš minēto secinājumu.

(37)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, uzņēmumam tika noteikta individuāla antidempinga maksājuma likme, kas precizēta šajā regulā. Tāpēc tā atbilst situācijai, kas attiecībā uz šo uzņēmumu konstatēta izmeklēšanā. Tādējādi minēto maksājuma likmi (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojis minētais uzņēmums vai minētā konkrētā juridiskā persona. Uz importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēti norādīto uzņēmumu, nevar attiecināt šo likmi, un tām piemēro maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(38)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šo individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc vienības nosaukuma pārmaiņām vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību darbības sākšanas) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkuru pārmaiņu uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma pārmaiņām vai ražošanas un tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(39)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību apjomu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek atzīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas kā pagaidu antidempinga maksājums ar pagaidu regulu atbilstīgi ar šo regulu galīgi noteiktā maksājuma apjomam. Gadījumos, kad galīgais maksājums ir mazāks par pagaidu maksājumu, maksājumu pārrēķina un nodrošinājuma summas, kas pārsniedz galīgo maksājuma likmi, būtu jāatmaksā,