23.1.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 19/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 40/2008
(2008. gada 16. janvāris),
ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 2. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (3), un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (4), un jo īpaši tās 5. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (5), un jo īpaši tās 4. un 8. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido vairāku gadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (6), un jo īpaši tās 4. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (7), un jo īpaši tās 3. un 5. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (8), un jo īpaši tās 6. un 9. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantā paredzēts, ka Padomei jāpieņem pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībām vai zvejniecību grupām. Zvejas iespējas dalībvalstīm un trešām valstīm būtu jāpiešķir saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās regulas 20. pantā. |
(3) |
Lai nodrošinātu KPN un kvotu pilnvērtīgu pārvaldību, būtu jāparedz īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic zvejas darbības. |
(4) |
Jānosaka principi un konkrētas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas līmenī, lai dalībvalstis var nodrošināt to kuģu pārvaldību, kas peld ar to karogu. |
(5) |
Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā ir noteiktas ar zvejas iespēju sadali saistītās definīcijas. |
(6) |
Iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (9), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (10), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (11), Padomes Regulu (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (12), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (13), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (14), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (15), Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98 (1998. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā (16), Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (17), Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (18), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembra), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītuzraudzības sistēmām (19), Regulu (EK) Nr. 423/2004, Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (20), Regulu (EK) Nr. 811/2004, Padomes Regulu (EK) Nr. 2115/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas darbības jomā (21), Regulu (EK) Nr. 2166/2005, Regulu (EK) Nr. 388/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 2015/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (22), Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (23), Regulu (EK) Nr. 509/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (24), Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar kuru nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (25). |
(7) |
Būtu skaidri jānosaka, ka, ja pārdod jūras organismus, kas iegūti zvejas darbībās, kuras veic tikai zinātniskas izpētes vajadzībām, šai regulai būtu jāattiecas arī uz tādām zvejas darbībām. Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, ir jāturpina piemērot sistēmu, lai pārvaldītu anšovu nozvejas limitus ICES VIII zonā. Komisijai būtu jānosaka nozvejas limiti anšovu krājumam ICES VIII zonā, ņemot vērā zinātnisko informāciju, kas iegūta 2008. gada pirmajā pusē un diskusijās par daudzgadu plānu anšovu saglabāšanai. |
(8) |
Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepūli ICES IIIa un IV zonā un IIa zonas EK ūdeņos. |
(9) |
Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu kā pārejas posma pasākums būtu jāturpina atsevišķu dziļūdens sugu zvejas piepūles samazināšana. |
(10) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jālemj par nosacījumiem, kas saistīti ar nozvejas limitiem un/vai zvejas piepūles limitus. Zinātniskos ieteikumos norādīts, ka nozveja, kuras apjomi ievērojami pārsniedz KPN, par kuru ir panākta vienošanās, negatīvi ietekmē zvejas darbību ilgtspējību. Tāpēc ir lietderīgi ieviest saistītus nosacījumus, kas uzlabos to zvejas iespēju īstenošanu, par kurām ir panākta vienošanās. |
(11) |
Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (NAFO) gadskārtējā sanāksmē 2007. gadā pieņēma vairākus tehniskus un kontroles pasākumus. Šie pasākumi ir jāīsteno. |
(12) |
Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu konvencijas komisija (CCAMLR) XXVI gadskārtējā sanāksmē 2007. gadā pieņēma attiecīgus nozvejas limitus krājumiem, kurus var zvejot CCAMLR dalībnieki. CCAMLR arī apstiprināja Kopienas kuģu dalību Dissostichus spp. izpētes zvejā FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., 58.4.3.a) un 58.4.3.b) rajonā un noteica, ka attiecīgajām zvejas darbībām jāparedz nozvejas un piezvejas limiti, kā arī konkrēti īpaši tehniski pasākumi. Būtu jāpiemēro arī šie limiti un tehniskie pasākumi. |
(13) |
Lai izpildītu starptautiskās saistības, ko Kopiena uzņēmusies kā CCAMLR līgumslēdzēja puse, tostarp saistības īstenot pasākumus, kurus pieņēmusi CCAMLR komisija, jāpiemēro KPN, kuru Komisija pieņēma 2007.–2008. gada sezonai, un attiecīgie sezonas sākuma un beigu datumi. |
(14) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānorāda zivju krājumi, uz kuriem attiecas minētajā regulā paredzētie pasākumi. |
(15) |
Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē, Kopiena ir apspriedusies par zvejas tiesībām ar Norvēģiju (26), Fēru salām (27) un Grenlandi (28). |
(16) |
Kopiena ir līgumslēdzēja puse vairākās reģionālās zvejniecības organizācijās. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas noteikt nozvejas limitus un/vai zvejas piepūles limitus, kā arī citus saglabāšanas noteikumus konkrētām sugām. Tāpēc Kopienai būtu jāīsteno šie ieteikumi. |
(17) |
Diskusijās, kas 2007. gadā notika par alternatīvu zvejas piepūles pārvaldības sistēmu, kuras pamatā ir kilovatdienu ierobežojumi 2008. gadam, atklājās, ka būs vajadzīgs ilgāks laiks valstu administratīvo procedūru pielāgošanai šādai zvejas piepūles pārvaldības sistēmai. Tāpēc pašreizējā zvejas piepūles pārvaldības sistēma, kuras pamatā ir jūrā pavadāmu dienu skaits, tiks saglabāta arī 2008. gadā, lai 2008. gadā turpinātu diskusijas par zvejas piepūles pārvaldību, kuras pamatā ir kilovatdienas, un šādu sistēmu ieviestu 2009. gadā. |
(18) |
Lai pielāgotu Regulā (EK) Nr. 423/2004 paredzētos mencu zvejas piepūles limitus, tiek saglabāti alternatīvi pasākumi, lai pārvaldītu zvejas piepūli saskaņā ar minētās regulas 8. panta 3. punktā noteikto KPN. |
(19) |
Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un lietderīgumu zvejas piepūles pārvaldības uzraudzībā, kontrolē un novērošanā, būtu jāsaglabā konkrēti pagaidu noteikumi attiecībā uz kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) datu izmantošanu. |
(20) |
Lai pielāgotu Regulā (EK) Nr. 509/2007 paredzētos jūrasmēļu zvejas piepūles limitus, būtu jānosaka alternatīvi pasākumi, lai pārvaldītu zvejas piepūli saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktā noteikto KPN. |
(21) |
Lai pielāgotu Regulā (EK) Nr. 676/2007 paredzētos jūras zeltplekstu un jūrasmēļu zvejas piepūles limitus, būtu jānosaka alternatīvi pasākumi, lai pārvaldītu zvejas piepūli saskaņā ar minētās regulas 9. panta 2. punktā noteikto KPN. |
(22) |
Jāpielāgo pārvaldības shēmā paredzētie pieļaujamās zvejas piepūles apjomi attiecībā uz mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša rietumu daļā, Īrijas jūrā un Skotijas rietumdaļā, heku un Norvēģijas omāru krājumiem ICES VIIIc un IXa zonā. |
(23) |
Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2008. gadā būtu jāīsteno konkrēti papildu pasākumi saistībā ar zvejas kontroli un tehniskajiem nosacījumiem. |
(24) |
Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu papildus nozvejas ierobežojumiem ir vajadzīgi pasākumi zilo jūraslīdaku nārsta bara aizsardzībai ICES VI un VII zonā, lai nodrošinātu minētās sugas zivju aizsardzību. |
(25) |
Zinātniskajā izpētē ir konstatēts, ka zvejas prakse, zvejojot ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem ICES VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk, VIII, IX, X un XII zonā, nopietni apdraud dziļūdens sugas. Tomēr līdz pastāvīgu pasākumu pieņemšanai būtu jāievieš pārejas posma pasākumi, lai atļautu veikt šādu zveju saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem. |
(26) |
Saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas 2007. gada 26. novembra apspriedes Saskaņoto secinājumu protokolu, tehniskie pasākumi velkamo zvejas rīku selektivitātes palielināšanai, lai samazinātu putasu izmetumus Ziemeļjūrā, būtu jāpārbauda 2008. gada pirmajā pusē. |
(27) |
Lai nodrošinātu heka un Norvēģijas omāra krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu izmetumu apjomu, ICES VIIIa, VIIIb un VIIId zonā būtu jāatļauj izmantot jaunākos sasniegumus selektīvu zvejas rīku jomā. |
(28) |
Sugu aizsardzībai paredzētos noteiktos apgabalos, kur zvejot ir aizliegts, būtu jāatļauj izmantot rīkus, ar kuriem nezvejo Norvēģijas omārus. |
(29) |
Ņemot vērā ZZTEK ieteikumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu šīs sugas izmantošanu ICES VI a zonā, noteiktu siļķu nārstošanas vietu slēgšana nav nepieciešama. |
(30) |
Saskaņā ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) ieteikto būtu jāturpina kontrolēt saldētu zivju izkraušana un šo zivju pārkraušana, kuru veic Kopienas ostās piestājuši trešo valstu zvejas kuģi. NEAFC 2007. gada novembrī ieteica aizstāt vairākus kuģus to kuģu sarakstā, kuru piedalīšanās nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā ir apstiprināta. Būtu jānodrošina šo saistošo ieteikumu iestrāde Kopienas tiesiskajā regulējumā. |
(31) |
Lai sekmētu astoņkāju saglabāšanu un jo īpaši lai aizsargātu to mazuļus, 2008. gadā ir jāturpina piemērot minimālo izmēru astoņkājiem, kurus zvejo jūras ūdeņos, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas Zvejniecības komitejas Vidusatlantijas austrumu daļai (CECAF) reģionā, kamēr nav pieņemta regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 850/98. |
(32) |
Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, ICES IVc un IVb (dienvidi) zonā 2008. gadā būtu jāatļauj saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem zvejot ar rāmja trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus. |
(33) |
Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2007. gadā nepieņēma dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju un svītraino tunzivju nozvejas limitus, un, lai gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir jāpieņem šādi pasākumi, lai nodrošinātu šīs organizācijas jurisdikcijā esošo resursu ilgtspējīgu pārvaldību. |
(34) |
Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) trešajā gadskārtējā sanāksmē pieņēma dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju, svītraino tunzivju, zobenzivju un garspuru tunzivju zvejas piepūles limitus, kā arī tehniskus pasākumus attiecībā uz piezveju. Kopiena kopš 2005. gada janvāra ir WCPFC dalībniece. Tāpēc minētie pasākumi jāiekļauj Kopienas tiesību aktos, lai nodrošinātu minētās organizācijas jurisdikcijā esošo resursu ilgtspējīgu pārvaldību. |
(35) |
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) gadskārtējās sanāksmēs 2006. un 2007. gadā pieņēma virkni saistošo ieteikumu par tehniskiem pasākumiem attiecībā uz dažām zvejniecībām Vidusjūrā. Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, šie pasākumi ir jāīsteno 2008. gadā, kamēr nav pieņemta regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006. |
(36) |
Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2007. gadā pieņēma nozvejas limitus zivju krājumiem SEAFO konvencijas apgabalā un paredzēja nosacījumus zvejas darbību atsākšanai patlaban slēgtos zvejas apgabalos, kā arī detalizētas prasības par ostas valsts veiktajām inspekcijām. Šie pasākumi ir jāiekļauj Kopienas tiesību aktos. |
(37) |
Indijas okeāna Tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējās sanāksmēs 2006. un 2007. gadā pieņēma vairākus pārvaldības un kontroles pasākumus. Šie pasākumi ir jāiekļauj Kopienas tiesību aktos. |
(38) |
2007. gada maijā notikušajā trešajā starptautiskajā sanāksmē par jaunas Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPFO) izveidošanu tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, kas ļautu regulēt pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju Klusā okeāna dienvidu daļā. Šie pasākumi ir jāiekļauj Kopienas tiesību aktos. |
(39) |
Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2007. gada sanāksmē pieņēma kvotas un pielāgotās kvotas, lai atspoguļotu ICCAT līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepietiekamu un pārmērīgu izmantošanu. Pēc tam ICCAT pieņēma tehnisku pasākumu Vidusjūras zobenzivs sugas saglabāšanai 2008. gadā. Šis pasākums ir jāīsteno, lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu. |
(40) |
Lai nodrošinātu tās putasu nozvejas pareizu uzskaiti, ko trešo valstu kuģi veic Kopienas ūdeņos, ir jāpastiprina kontroles noteikumi šādiem kuģiem. |
(41) |
Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus un novērstu resursu apdraudējumu un iespējamus sarežģījumus, kas rodas tāpēc, ka zaudē spēku Padomes Regula (EK) Nr. 41/2007 (2006. gada 21. decembris), ar ko 2007. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (29), ir būtiski 2008. gada 1. janvārī sākt šo zveju un 2008. gada janvārī paturēt spēkā dažus minētās regulas noteikumus. Ņemot vērā jautājuma nozīmību, ir ļoti svarīgi piešķirt izņēmumu attiecībā uz sešu nedēļu periodu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem pievienotā Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā I punkta 3. apakšpunktā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.
Turklāt ar to nosaka konkrētus zvejas piepūles limitus un ar tiem saistītus nosacījumus 2009. gada janvārim un paredz dažu Antarktikas krājumu zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IE pielikumā.
2. pants
Darbības joma
1. Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:
a) |
Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”); un |
b) |
zvejas kuģiem, kas Kopienas ūdeņos (“EK ūdeņi”) peld ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī (“trešo valstu kuģi”). |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, šīs regulas noteikumus, izņemot tās III pielikuma 4.2. punktu un IX pielikuma 1. zemsvītras piezīmi, nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskas izpētes mērķiem, ko īsteno ar tās attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu peld kuģis, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos šo izpēti veic. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības tikai zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, ICES un ZZTEK par visu nozveju tādās zvejas darbībās.
3. pants
Definīcijas
Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt un izkraut no katra krājuma; |
b) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai, dalībvalstīm vai trešām valstīm; |
c) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
a) |
ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91; |
b) |
“Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; |
c) |
“Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas uz Tistlarnas bāku un no šā punkta uz tuvāko punktu Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hasenøre līdz Gnibens Spids, no Korshage līdz Spodsbjerg un no Gilbjerg Hoved līdz Kullen; |
d) |
“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa zonas teritorija uz austrumiem no 7o23′48″ rietumu garuma; |
e) |
GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) zona, kā noteikta Padomes Lēmumā 98/416/EK (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai (30); |
f) |
CECAF (Vidusatlantijas austrumu daļas vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/95 (1995. gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (31); |
g) |
“NEAFC konvencijas apgabals” ir tie ūdeņi, kas noteikti 1. pantā Konvencijai, kura pievienota Padomes Lēmumam 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (32); |
h) |
“NEAFC pārvaldības apgabals” ir NEAFC konvencijas apgabala ūdeņi, kas atrodas ārpus NEAFC līgumslēdzēju pušu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem; |
i) |
NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 2018/93 (1993. gada 30. jūnijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (33); |
j) |
“NAFO pārvaldības apgabals” ir daļa no Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) konvencijas darbības teritorijas, kas nav piekrastes valstu suverenitātē vai jurisdikcijā; |
k) |
SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteiktas Padomes Lēmumā 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību – Konvencija par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (34); |
l) |
ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) zona, kā noteikta Padomes Lēmumā 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (35); |
m) |
CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) zonas, kā noteiktas Regulā (EK) Nr. 601/2004; |
n) |
IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju konvencija) zona, kā noteikta Padomes Lēmumā 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Kopienas vārdā (36); |
o) |
IOTC (Indijas okeāna Tunzivju komisija) zona, kā noteikta Padomes Lēmumā 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna Tunzivju komisijas izveidi (37); |
p) |
Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPFO) apgabals ir atklātās jūras apgabals uz dienvidiem no ekvatora, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, austrumos no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Padomes Lēmumā 2006/496/EK (2006. gada 6. jūlijs), lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (38), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem; |
q) |
WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencija) zona, kā noteikta Padomes Lēmumā 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (39). |
II NODAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTI NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM
5. pants
Nozvejas limiti un to sadalījums
1. Nozvejas limiti, kas Kopienas kuģiem ir Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.
2. Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Īslandes un Norvēģijas jurisdikcijā un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 11., 20. un 21. pantā izklāstītos nosacījumus.
3. Nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos Komisija nosaka saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.
4. Moivas nozvejas limitus ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Kopienai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.
5. Ņemot vērā 2008. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencu krājumiem ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos un brētliņu krājumiem ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos.
6. Nozvejas limitus anšovu krājumiem ICES VIII zonā Komisija var noteikt saskaņā ar Regulas 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā 2008. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju.
7. Tā kā saskaņā ar 5. punktu ir pārskatīti Esmarka mencu krājumi, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru var pārskatīt nozvejas limitus merlangu krājumiem ICES IIIa zonā, ICES IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos un nozvejas limitus pikšu krājumiem ICES IIIa zonā un ICES IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos, ICES IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos, lai Esmarka mencu zvejā tādējādi ņemtu vērā rūpniecisko piezveju.
6. pants
Zvejai aizliegtās sugas
Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut un izkraut šādu sugu zivis:
— |
milzu haizivis (Cetorhinus maximus), |
— |
baltās haizivis (Carcharodon carcharias). |
7. pants
Īpaši noteikumi par sadalījumu
1. Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:
a) |
zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu; |
b) |
zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu; |
c) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; |
d) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; |
e) |
atvilkumus, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam. |
2. Lai ieturētās kvotas pārceltu uz 2009. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas, piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.
8. pants
Zvejas piepūles limiti un ar tiem saistītie nosacījumi krājumu pārvaldībai
1. Zvejas piepūles limiti un ar tiem saistīti nosacījumi no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim ir paredzēti:
a) |
šīs regulas IIA pielikumā, tos piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā un ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos; |
b) |
šīs regulas IIB pielikumā, tos piemēro heka un Norvēģijas omāru krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci; |
c) |
šīs regulas IIC pielikumā, tos piemēro jūrasmēļu krājumu pārvaldībai ICES VIIe zonā; |
d) |
šīs regulas IID pielikumā, tos piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos. |
2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem krājumiem laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. janvārim turpina piemērot zvejas piepūli un ar to saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIA, IIB, IIC un IID pielikumā.
3. Pamatojoties uz IID pielikuma 4. un 5. punktā paredzētajiem noteikumiem, Komisija nosaka zvejas piepūli tūbīšu zvejai 2008. gadā ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.
4. Dalībvalstis nodrošina to, ka 2008. gadā zvejas piepūles līmeņi, ko izsaka kilovatdienās, kas pavadītas ārpus ostas, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, nepārsniedz 75 % no vidējās gada zvejas piepūles, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija dziļūdens zvejas atļaujas un/vai kuros tika zvejotas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā minēto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu zivju, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.
9. pants
Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai
1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:
a) |
nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai |
b) |
nozveja ir daļa no Kopienas daļas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un šī daļa nav pilnībā apgūta. |
2. Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa vai izkraut šādas zivis:
a) |
sugas, kas nav siļķes un makreles, ja:
vai |
b) |
makreles, ja:
|
3. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, no Kopienas daļas, izņemot nozveju, kas veikta saskaņā ar 2. punktu.
4. Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.
10. pants
Nešķiroti izkrāvumi ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos
1. Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punktu nepiemēro siļķēm, kas nozvejota ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.
2. Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķēm ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejniecībā, kurai piemēro attiecīgos nozvejas limitus, aizliedz izkraut nozvejas, kuras nav šķirotas un kurās ir siļķes.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.
4. Nešķirotas nozvejas no ICES IIIa, IV un VIId zonas un ICES IIa zonas EK ūdeņiem izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 1. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.
11. pants
Piekļuves ierobežojumi
Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, atļauj zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.
12. pants
Linuma acs izmēra un auklas biezuma noteikšana
Linuma acs izmēru un auklas biezumu, kas minēts šajā regulā, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 129/2003 (2003. gada 24. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus zvejas tīklu acu lieluma un auklu biezuma noteikšanai (40), nosaka Kopienas, Komisijas un attiecīgu valstu inspektori, kad tie inspicē Kopienas zvejas kuģus.
13. pants
Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi
Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi Kopienas kuģiem ir noteikti III pielikumā.
III NODAĻA
NOZVEJAS LIMITI UN AR TIEM SAISTĪTI NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM
14. pants
Atļaujas
Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas un Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kas izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kas paredzēti 15. līdz 18. pantā un 22. līdz 28. pantā.
15. pants
Zvejai aizliegtās sugas
Trešo valstu zvejas kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut un izkraut šādu sugu zivis:
— |
milzu haizivis (Cetorhinus maximus), |
— |
baltās haizivis (Carcharodon carcharias). |
16. pants
Ģeogrāfiski ierobežojumi
1. Zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no dalībvalstu bāzes līnijas ICES IV zonā, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00' N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā.
2. Zveja Skagerakā zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu, ir atļauta četras jūras jūdzes jūras virzienā no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.
3. Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas karogu, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no Francijas Gviānas departamenta bāzes līnijas.
17. pants
Tranzīts, šķērsojot Kopienas ūdeņus
Trešo valstu zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, uzglabā zvejas rīkus tā, lai tie nebūtu gatavi lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
zvejas rīkus, atsvarus un līdzīgu aprīkojumu atvieno no traļu durvīm, veijeriem un kabeļiem; |
b) |
zvejas rīkus, kas ir uz klāja vai virs tā, nosegtā veidā droši nostiprina pie virsbūves daļas. |
18. pants
Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai
Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši trešās valsts zvejas kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.
19. pants
Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi
Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi trešo valstu zvejas kuģiem ir noteikti III pielikumā.
IV NODAĻA
LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA KOPIENAS KUĢIEM
20. pants
Licences un ar tām saistītie nosacījumi
1. Neatkarīgi no vispārīgiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, Kopienas kuģiem zvejai trešās valsts ūdeņos ir vajadzīga licence, kuru izsniedz attiecīgās trešās valsts iestādes.
2. Tomēr 1. punktu nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, ja tie zvejo Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā:
a) |
kuģi, kuru bruto tilpība nepārsniedz 200 GT; |
b) |
kuģi, kuri zvejo zivis, kas paredzētas lietošanai pārtikā, izņemot makreli; |
c) |
kuģi, kuri peld ar Zviedrijas karogu un zvejo saskaņā ar iedibināto praksi. |
3. Maksimālo licenču skaitu un citus ar tām saistītus noteikumus paredz atbilstīgi IV pielikuma I daļai. Licenču pieprasījumos norāda zvejas veidu, kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības kuģiem, kam jāizsniedz licences, un dalībvalstu iestādes tos adresē Komisijai. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm.
4. Ja viena dalībvalsts citai dalībvalstij nodod kvotu (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti IV pielikuma I daļā, tā attiecīgi nodod arī licences un par nodevumu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt katram zvejas apgabalam IV pielikuma I daļā noteikto kopējo licenču skaitu.
5. Kopienas kuģi pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.
21. pants
Fēru salas
Kopienas kuģi, kam izsniegta licence vienas sugas specializētai zvejai Fēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju ar nosacījumu, ka tie iepriekš informē Fēru salu iestādes.
V NODAĻA
LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM
22. pants
Pienākums saņemt licenci un īpašu zvejas atļauju
1. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta kuģus, kuri peld ar Norvēģijas karogu un kuru bruto tilpība ir mazāka par 200 GT, atbrīvo no pienākuma turēt licenci un īpašu zvejas atļauju.
2. Licenci un īpašu zvejas atļauju glabā uz kuģa. Tomēr zvejas kuģi, kas reģistrēti Fēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no šā pienākuma.
3. Zvejas kuģi no trešām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2007. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot no 2008. gada 1. janvāra, kamēr Komisijai nav iesniegts to zvejas kuģu saraksts, kam atļauts zvejot, un kamēr Komisija šo sarakstu nav apstiprinājusi.
23. pants
Licences un īpašas zvejas atļaujas pieprasījums
Trešās valsts iestādes pieprasījumam, ko adresē Komisijai, lai saņemtu licenci un īpašu zvejas atļauju, pievieno šādu informāciju:
a) |
kuģa nosaukums; |
b) |
reģistrācijas numurs; |
c) |
ārējās identifikācijas burti un cipari; |
d) |
reģistrācijas osta; |
e) |
īpašnieka vai fraktētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese; |
f) |
bruto tilpība un lielākais garums; |
g) |
dzinēja jauda; |
h) |
radio izsaukuma signāls un radiofrekvence; |
i) |
paredzētā zvejas metode; |
j) |
paredzētais zvejas apgabals; |
k) |
sugas, ko paredzēts zvejot; |
l) |
laikposms, kuram pieprasīta licence. |
24. pants
Licenču skaits
Licenču skaits un īpaši saistītie nosacījumi ir izklāstīti IV pielikuma II daļā.
25. pants
Anulēšana un atsaukšana
1. Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt, lai izdotu jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā dienā pirms Komisijas jauno licenču un īpašo zvejas atļauju izdošanas dienas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā to izdošanas dienā.
2. Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigu dienas, ja ir pilnībā apgūta attiecīgajam krājumam I pielikumā noteiktā kvota.
3. Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc, ja netiek pildītas šajā regulā noteiktās saistības.
26. pants
Attiecīgo noteikumu neievērošana
1. Nevienam trešo valstu zvejas kuģim neizdod licenci vai īpašu zvejas atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildītas šajā regulā noteiktās saistības.
2. Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to trešās valsts kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem attiecīgo šīs regulas noteikumu pārkāpumu dēļ neļaus zvejot Kopienas zvejas zonā nākamajā mēnesī vai mēnešos.
27. pants
Licences turētāja pienākumi
1. Trešo valstu zvejas kuģi ievēro saglabāšanas un kontroles pasākumus un citus noteikumus, ar ko regulē Kopienas kuģu zvejošanu zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 1381/87, (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (41).
2. Trešo valstu zvejas kuģiem, kas minēti 1. punktā, ir zvejas žurnāls, kurā ieraksta V pielikuma I daļā noteikto informāciju.
3. Trešo valstu zvejas kuģi, izņemot tos, kas peld ar Norvēģijas karogu un zvejo ICES IIIa zonā, nosūta Komisijai VI pielikumā izklāstīto informāciju saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.
28. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz Francijas Gviānas departamentu
1. Licences zvejai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos piešķir, ja ar trešās valsts zvejas kuģa īpašnieku ir panākta vienošanās, ka tas pēc Komisijas pieprasījuma uz kuģa uzņems novērotāju.
2. Trešās valsts zvejas kuģi, kas zvejo Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, veic ierakstus zvejas žurnālā, kas atbilst V pielikuma II daļā iekļautajam paraugam. Nozvejas datus pēc pieprasījuma ar Francijas iestāžu starpniecību nosūta Komisijai.
VI NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO VIDUSJŪRĀ
29. pants
Slēgtās sezonas noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)
1. Lielās korifēnas (Coryphaena hippurus) un jo īpaši mazo zivju aizsardzībai no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 14. augustam visos GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajos apakšapgabalos aizliedz lielās korifēnas zveju, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), kā noteikts Rezolūcijā GFCM/31/2007/2, kā izklāstīts XIV pielikumā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laikapstākļu dēļ zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu, nevarēja izmantot piešķirtās zvejas dienas, tas minētā dalībvalsts līdz nākamā gada 31. janvārim var pārnest dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot dienu pārnešanu, līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai pieprasījumu par papildu dienu skaitu, kurā kuģim būs atļauts zvejot lielās korifēnas, izmantojot ZPI, aizlieguma laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. janvārim. Minētajam pieprasījumam pievieno šādu informāciju:
a) |
ziņojums, kurā iekļauta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija; |
b) |
kuģa nosaukums; |
c) |
reģistrācijas numurs; |
d) |
ārējās identifikācijas burti un cipari, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (42) I pielikumā. |
No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM Izpildsekretariātam.
3. Dalībvalstis līdz 2008. gada 1. novembrim nosūta Komisijai ziņojumu par 2. punktā minēto 2007. gada pasākumu īstenošanu.
4. Dalībvalstis līdz 2009. gada 15. janvārim ziņo Komisijai par kopējiem lielo korifēnu izkrāvumiem un pārkrāvumiem, ko 2008. gadā zvejas kuģi, kas peld ar attiecīgās valsts karogu, veikuši visās GFCM nolīguma ģeogrāfisko apgabalu apkašapgabalos, kā noteikts Rezolūcijā GFCM/31/2007/2, kā izklāstīts XIV pielikumā.
Komisija no dalībvalstīm gūto informāciju nosūta GFCM Izpildsekretariātam.
30. pants
Zvejas lieguma apgabalu izveide jutīgo dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai
1. Zveju ar velkamām dragām un grunts traļiem aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:
a) |
dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Lophelia rifs pie Capo Santa Maria di Leuca”
|
b) |
dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Nīlas deltas apgabala aukstūdens ogļūdeņražu izplūdes vietas”
|
c) |
dziļūdens zvejas lieguma apgabals “Eratosthemes jūras pacēlums”
|
2. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi jutīgo dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai 1. punktā minētajos apgabalos, un jo īpaši nodrošina to, ka šie apgabali tiek aizsargāti no jebkādu citu darbību ietekmes, kuras nav zvejas darbības un kuras apdraud šīm īpašajām dzīvotnēm raksturīgo īpašību saglabāšanu.
31. pants
Vietējā un sezonālā bentiskā zvejā izmantojamo traļu minimālais linuma acs izmērs
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta 2) apakšpunkta, dalībvalstis ar to karogu peldošiem zvejas kuģiem arī turpmāk var atļaut izmantot traļa āmi, kura linuma rombveida acis ir mazākas par 40 mm, lai darbotos noteiktās vietējās un sezonālās bentiskajās zvejniecībās, kurās izmanto zivju krājumus, kas nav kopīgi ar trešām valstīm.
2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai zvejas darbībām, ko dalībvalstis ir oficiāli atļāvušas saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kuri bija spēkā 2007. gada 1. janvārī, turklāt šo darbību rezultātā zvejas piepūle nedrīkst palielināties, pārsniedzot 2006. gada piepūli.
3. Dalībvalstis līdz 2008. gada 15. janvārim, izmantojot piemērotus datu apstrādes līdzekļus, iesniedz Komisijai to kuģu sarakstu, kam ir izdotas 1. punktā minētās zvejas atļaujas. Atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļauj šādu informāciju:
a) |
kuģa Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs un ārējais marķējums, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā; |
b) |
zvejas veids vai veidi, kādus atļauts veikt katram kuģim, norādot mērķa krājumu vai krājumus, zvejas apgabalu, kā noteikts Rezolūcijā GFCM/31/2007/2 kā izklāstīts XIV pielikumā, un izmantojamo zvejas rīku linuma acu tehniskos parametrus; |
c) |
atļautais zvejas periods. |
4. No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM Izpildsekretariātam.
VII NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO PĀRVALDĪBAS APGABALĀ
32. pants
Ziņošana par nozveju
1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melnos paltusus, karoga valsts kompetentajām iestādēm elektroniski nosūta nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejā iegūtos melno paltusu daudzumus, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.
2. Šā panta 1. punktā paredzēto ziņojumu pirmo reizi nosūta vēlākais desmitajā dienā pēc kuģa ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā vai arī pēc zvejas reisa sākuma. Ziņojumu nosūta ik pēc piecām dienām. Ja saskaņā ar 1. punktu paziņoto melno paltusu nozveju apjoms ir sasniedzis 75 % no karoga valstij piešķirtās kvotas, kuģa kapteinis ziņojumu nosūta ik pēc trim dienām.
3. Pēc nozvejas ziņojumu saņemšanas dalībvalsts tos pārsūta Komisijai. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NAFO Sekretariātam.
33. pants
Papildu kontroles pasākumi
1. Kuģi, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melnos paltusus, drīkst ieiet NAFO pārvaldības apgabalā, lai zvejotu melnos paltusus, tikai tad, ja uz tiem ir mazāk par 50 tonnām jebkādu zivju nozvejas vai ja ieiešana ir atļauta saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 4. punktu.
2. Ja uz kuģa, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melnos paltusus, ir ārpus NAFO pārvaldības apgabala iegūtas nozvejas vismaz 50 tonnu apjomā, kuģa kapteinis vēlākais 72 stundas pirms ieiešanas (ziņojuma kods ENT) NAFO pārvaldības apgabalā pa e-pastu vai faksu paziņo NAFO Sekretariātam nozveju daudzumus, kas paturēti uz kuģa, vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju, un paredzamais laiks, kad kuģis ieradīsies šajā vietā.
3. Ja pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas inspekcijas kuģis dara zināmu, ka tas paredzējis veikt inspekciju, tas nosūta zvejas kuģim tā kontrolpunkta koordinātas, kurā notiks zvejas kuģa inspekcija. Kontrolpunkts nedrīkst atrasties tālāk par 60 jūras jūdzēm no vietas, kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju.
4. Ja kuģis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melnos paltusus, līdz ieiešanai NAFO pārvaldības apgabalā no NAFO Sekretariāta vai inspekcijas kuģa nav saņēmis 3. punktā minēto paziņojumu par inspekcijas kuģa nodomu veikt inspekciju, zvejas kuģis drīkst sākt zveju. Zvejas kuģis drīkst sākt zveju bez iepriekšējas inspekcijas arī tad, ja inspekcijas kuģis trīs stundas pēc zvejas kuģa ierašanās kontrolpunktā nav sācis inspekciju.
34. pants
Koraļļu aizsardzības zona
NAFO rajona 3O apgabala daļa, kas noteikta VII pielikumā, ir slēgta visām zvejas darbībām, kurās izmanto zvejas rīkus, kam ir saskare ar jūras grunti.
VIII NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TĀDU SALDĒTU ZIVJU IZKRAUŠANU VAI PĀRKRAUŠANU, KURAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢI NOZVEJOJUŠI NEAFC KONVENCIJAS APGABALĀ
35. pants
Ostas valsts veiktā kontrole
Neskarot Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1093/94 (1994. gada 6. maijs) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu zvejas kuģi var tieši izkraut un tirgot savus lomus Kopienas ostās (43), šajā nodaļā izklāstītās procedūras piemēro tādu saldētu zivju izkraušanai vai pārkraušanai, kuras trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši NEAFC konvencijas apgabalā.
36. pants
Apstiprinātās ostas
Izkraušana un pārkraušana Kopienas ūdeņos ir atļauta tikai apstiprinātās ostās.
Dalībvalstis norāda vietu, ko izmanto izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kurā atļauts veikt 35. pantā minētās zivju izkraušanas vai pārkraušanas darbības. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām izmaiņām 2007. gada apstiprināto ostu sarakstā vismaz piecpadsmit dienas pirms attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā.
Komisija publicē apstiprināto ostu sarakstu un visas tā izmaiņas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ievieto to savā tīmekļa vietnē.
37. pants
Iepriekšējs ziņojums par ieiešanu ostā
1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, visu to zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, uz kuriem ir šīs regulas 35. pantā minētās zivis un kuri ir paredzējuši ieiet ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu, vismaz trīs darbdienas pirms plānotās ierašanās dienas par to informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras ostu tie vēlas izmantot.
2. Šā panta 1. punktā minētajam paziņojumam pievieno VIII pielikuma I daļā iekļauto veidlapu, kuras A daļa ir pienācīgi aizpildīta, ievērojot turpmāk norādīto:
a) |
PSC 1 veidlapu izmanto, ja zvejas kuģis izkrauj savu nozveju; |
b) |
PSC 2 veidlapu izmanto, ja zvejas kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās. Šādos gadījumos katrs pārkrāvējkuģis izmanto atsevišķu veidlapu. |
3. Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes tūlīt pārsūta 2. punktā minētās veidlapas kopiju kuģa karoga dalībvalstij un pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, ja kuģi ir iesaistīti pārkraušanas darbībās.
38. pants
Atļauja izkraut vai pārkraut
1. Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut izkraušanu vai pārkraušanu tikai tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu, vai – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valsts vai valstis, atsūtot atpakaļ saskaņā ar 37. panta 3. punktu nosūtītās veidlapas kopiju, kuras B daļa ir pienācīgi aizpildīta, ir apstiprinājušas, ka:
a) |
zvejas kuģiem, kuri ir deklarējuši attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai; |
b) |
uz kuģa esošo zivju daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles limitus, kas varētu būt piemērojami; |
c) |
zvejas kuģiem, kuri ir deklarējuši attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajos apgabalos; |
d) |
kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir apliecināta saskaņā ar VMS datiem. Izkraušanas vai pārkraušanas darbības var sākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentās iestādes ir devušas attiecīgu atļauju. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu pirms 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas, bet šādos gadījumos attiecīgās zivis jāpatur glabāšanā kompetento iestāžu kontrolē. Zivis drīkst nodot pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemts 1. punktā minētais apstiprinājums. Ja 14 dienās pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst konfiscēt un likvidēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem.
3. Savu lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu ostas dalībvalsts kompetentā iestāde, nosūtot VIII pielikuma I daļā iekļautās veidlapas kopiju, kurā pienācīgi aizpildīta C daļa, tūlīt paziņo Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.
39. pants
Inspekcijas
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu savās ostās inspicē vismaz 15 % no 35. pantā minētajiem trešo valstu zvejas kuģu veiktiem izkrāvumiem vai pārkrāvumiem.
2. Inspekcijas aptver visas izkraušanas vai pārkraušanas uzraudzību un ietver kontrolpārbaudes, kurās salīdzina tos daudzumus pa sugām, kas ierakstīti iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, ar tiem daudzumiem pa sugām, kas izkrauti vai pārkrauti.
3. Inspektori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu to, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka netiek pieļauta zivju kvalitātes pazemināšanās.
40. pants
Inspekcijas ziņojumi
1. Katru inspekciju dokumentē, aizpildot inspekcijas ziņojumu, kura paraugs iekļauts VIII pielikuma II daļā.
2. Katra inspekcijas ziņojuma kopiju tūlīt nosūta inspicētā kuģa karoga valstij un – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, kā arī Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.
3. Katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju pēc pieprasījuma pārsūta inspicētā zvejas kuģa karoga valstij.
IX NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ
1. IEDAĻA
Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģiem
41. pants
Aizliegumi un nozvejas limiti
1. Specializētā zveja, kurā zvejo IX pielikumā norādīto sugu zivis, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un periodos.
2. Jauna veida zvejai un izpētes zvejai IX pielikumā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus piemēro minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos.
2. IEDAĻA
Izpētes zveja
42. pants
Izpētes zvejas noteikumi
Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 4. pantu, dalībvalstis nodrošina, lai visos zvejas kuģos būtu:
a) |
atbilstīgas saziņas iekārtas (tostarp MF/HF radiouztvērējs un vismaz viena 406MHz avārijas vietas noteikšanas radiobāka (Emergency Position Indicating Radio Beacon – EPIRB), mācīti operatori un uzstādītas GMDSS iekārtas; |
b) |
hidrotērpi izdzīvošanai ekstremālos apstākļos – katram, kas atrodas uz kuģa; |
c) |
pietiekamas iespējas vajadzības gadījumā brauciena laikā sniegt ārkārtas medicīnisko palīdzību; |
d) |
pārtikas, saldūdens, degvielas un svarīgāko iekārtu rezerves detaļu krājumi neparedzēta kavējuma un kustības traucējumu gadījumā; |
e) |
apstiprināts ārkārtas situācijas plāns naftas noplūdes (SOPEP) gadījumiem, kurā norādīti pasākumi, ko veiks, lai mazinātu ūdens piesārņojumu (tostarp apdrošināšana), ja noplūstu degviela vai šķidrie atkritumi. |
43. pants
Piedalīšanās izpētes zvejā
1. Zvejas kuģi, kas peld ar Spānijas karogu, ir reģistrēti Spānijā un ir pieteikti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., rajonā un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā.
2. Minētajā 58.4.3.b) rajonā vienlaikus drīkst zvejot ne vairāk kā viens zvejas kuģis.
3. Attiecībā uz 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts XIV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad paziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz līdz sezonas beigām.
4. Zveju veic tik lielā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai varētu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas ir mazāks nekā 550 m.
44. pants
Ziņošanas sistēmas
Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā izpētes zvejā, izmanto šādas nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēmas:
a) |
piecu dienu nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēma, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 601/2004 12. pantā, izņemot to, ka dalībvalstis ne vēlāk kā divas darbdienas pēc katra ziņojuma perioda beigām iesniedz Komisijai nozvejas un zvejas piepūles ziņojumus tūlītējai nosūtīšanai CCAMLR. Maza apjoma pētniecības vienības ziņo par 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu; |
b) |
ikmēneša nozvejas un zvejas piepūles precīzu datu ziņošanas sistēma, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 601/2004 13. pantā; |
c) |
ziņojums par jūrā izmesto Dissostichus eleginoides un Dissostichus mawsoni kopējo skaitu un svaru, ieskaitot “medūzveidīgu masu”. |
45. pants
Zvejas rīku iemetienu definīcija
1. Šajā iedaļā zvejas rīku iemetiens (ievietošana, atrašanās ūdenī un izcelšana) ir vienas vai vairāku āķu jedu izlikšana vienā vietā. Precīzu zvejas rīku iemetiena ģeogrāfisko stāvokli nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas nolūkos nosaka pēc izliktās āķu jedas vai āķu jedu viduspunkta.
2. Lai zvejas rīku iemetienu uzskatītu par zvejas rīku iemetienu izpētei:
a) |
katru zvejas rīku iemetienu izpētei veic ne mazāk kā piecu jūras jūdžu attālumā no cita zvejas rīku iemetiena izpētei; šis attālums jāmēra no katra izpētei veiktā zvejas rīku iemetiena ģeogrāfiskā viduspunkta; |
b) |
katrā zvejas rīku iemetienā ir ne mazāk kā 3 500 un ne vairāk kā 10 000 āķu; var izmantot vairākas atsevišķas āķu jedas, kas izliktas vienā un tajā pašā vietā; |
c) |
katra āķu jedu iemetiena ilgums ir ne mazāks par sešām stundām, un šo laiku skaita no ievietošanas procesa pabeigšanas līdz izcelšanas procesa sākumam. |
46. pants
Pētījumu plāni
Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno pētījumu plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Pētījumu plānu īsteno šādi:
a) |
pirmoreiz ieejot SSRU, pirmos 10 zvejas rīku iemetienus, ko sauc par “pirmo sēriju”, uzskata par “zvejas rīku iemetieniem izpētei”, un tiem jāatbilst 45. panta 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem; |
b) |
nākamos 10 zvejas rīku iemetienus vai 10 nozvejas tonnas, atkarībā no tā, kurš robežlielums sasniegts pirmais, sauc par “otro sēriju”. Otrās sērijas zvejas rīku iemetieni pēc kuģa kapteiņa ieskatiem var būt daļa no parastas izpētes zvejas. Ja tie atbilst 45. panta 2. punkta prasībām, šos zvejas rīku iemetienus var uzskatīt arī par zvejas rīku iemetieniem izpētei; |
c) |
ja pēc pirmās un otrās sērijas zvejas rīku iemetienu beigām kapteinis vēlas turpināt zvejot attiecīgajā SSRU, kuģim jāsāk “trešā sērija”, visās trīs sērijās kopā veicot 20 zvejas rīku iemetienus izpētei. Trešās sērijas zvejas rīku iemetienus beidz tā paša SSRU apmeklējuma laikā, kad pirmo un otro sēriju; |
d) |
pabeidzot 20 zvejas rīku iemetienus izpētei trešajā sērijā, kuģis var turpināt zvejot attiecīgajā SSRU; |
e) |
SSRU A, B, C, E un G 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kur zvejai piemērota jūras gultne ir mazāk nekā 15 000 km2 platībā, b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, un, pabeidzot 10 zvejas rīku iemetienus izpētei, kuģis var turpināt zvejot attiecīgajā SSRU. |
47. pants
Datu vākšanas plāni
1. Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno datu vākšanas plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Datu vākšanas plānā ietver šādus datus:
a) |
atrašanās vieta un jūras dziļums katras āķu jedas galos vienā zvejas darbībā; |
b) |
ievietošanas, ūdenī atrašanās un izcelšanas laiks; |
c) |
ūdens virspusē zaudēto zivju skaits un sugas; |
d) |
izlikto āķu skaits; |
e) |
ēsmas veids; |
f) |
uzķeršanās rezultativitāte ( %); |
g) |
āķa tips; |
h) |
jūras virsmas stāvoklis, mākoņainība un mēness fāze āķu jedu ievietošanas laikā. |
2. Visus 1. punktā minētos datus vāc par katru zvejas rīku iemetienu izpētei; jo īpaši mēra visas (līdz 100 zivīm) zivis, kas iegūtas vienā zvejas rīku iemetienā izpētei, un no vismaz 30 zivīm paņem paraugus bioloģiskajai analīzei. Ja nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, izmanto gadījuma atlases apakšparaugu.
48. pants
Iezīmēšanas programma
Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 7.b pantu, katrs āķu jedu zvejas kuģis visā zvejas laikā iezīmē un atlaiž Dissotichus spp. daudzumos, kas saskaņā ar CCAMLR marķēšanas protokolu norādīti minētās zivs sugas saglabāšanas noteikumos, kurus piemēro tādu zivju zvejā.
49. pants
Zinātniskie novērotāji
1. Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 43. pantā minētajā izpētes zvejā, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu.
2. Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tostarp noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumu izmantošanu attiecīgās valsts tiesās, saņemot atbilstīgi šai sistēmai sniegtos CCAMLR līgumslēdzējas puses apstiprinātā inspektora ziņojumus, izvērtē tos un pēc to saņemšanas rīkojas tāpat, kā izvērtē sava inspektora ziņojumu un rīkojas pēc tā saņemšanas; gan dalībvalsts, gan attiecīgā apstiprinātāja CCAMLR līgumslēdzēja puse sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no šādiem ziņojumiem.
50. pants
Paziņojumi par nodomu piedalīties krilu zvejā
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a panta, dalībvalstis, kas plāno piedalīties krilu zvejā CCAMLR konvencijas apgabalā, CCAMLR Sekretariātam un Komisijai ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms CCAMLR Komisijas gadskārtējās sanāksmes tieši pirms sezonas, kurā tā plāno zvejot, paziņo par savu nodomu, izmantojot šīs regulas XI pielikumā noteikto formātu, lai CCAMLR Komisijai ļautu veikt attiecīgu pārskatīšanu, pirms kuģis sāk zveju.
2. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, ietver Regulas 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts dod atļauju zvejot krilus.
3. Dalībvalstis, kas vēlas zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai par kuģiem, kas paziņojuma iesniegšanas laikā peld ar tās karogu.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var ļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko nav paziņots CCAMLR saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, ja kuģis, par ko ir paziņots, nevar piedalīties pamatotu darbības iemeslu vai force majeure dēļ. Tādos apstākļos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju, sniedzot:
i) |
detalizētu 2. punktā minēto informāciju par paredzēto(-ajiem) aizvietojuma kuģi(-iem); |
ii) |
vispārēju ziņojumu par aizvietojuma iemesliem, kā arī attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas. |
5. Atkāpjoties no 3. un 4. panta, dalībvalstis nedod krilu zvejas atļauju nevienam kuģim, kas minēts kādā no CCAMLR kuģu sarakstiem.
51. pants
Piesardzīgi krilu nozvejas limiti dažos apakšapgabalos
1. Jebkurā zvejas sezonā krilu nozvejas kopapjoms 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. statistikas apakšapgabalā nedrīkst būt lielāks par 3,47 miljoniem tonnu. Kopējais krilu nozvejas apjoms 58.4.2 statistikas rajonā ir noteikts 2,645 miljonu tonnu apmērā jebkurā zvejas sezonā.
2. Kamēr kopējās nozvejas limits, pamatojoties uz zinātniskās komitejas ieteikumu, nav sadalīts mazākām pārvaldes vienībām, nozvejas kopapjoms 48.1, 48.2., 48.3. un 48.4. statistikas apakšapgabalā ir 620 000 tonnu jebkurā zvejas sezonā. Kopējais nozvejas apjoms 58.4.2 rajonā ir ierobežots 260 000 tonnu apmērā uz rietumiem no 50o E un 192 000 tonnu apmērā uz austrumiem no 50o E jebkurā zvejas sezonā.
3. Zvejas sezona sākas 1. decembrī un beidzas nākamā gada 30. novembrī.
4. Saskaņā ar Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu konvencijas komisijas (CCAMLR) starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu uz katra kuģa, kas piedalās krilu zvejā 58.4.2 rajonā ir vismaz viens zinātniskais novērotājs vai vietējais novērotājs, kas pilda ar šo sistēmu noteiktās prasības un, ja iespējams, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā – vēl viens papildu novērotājs.
52. pants
Krilu zvejas datu atskaites sistēma
1. Par krilu nozveju sniedz atskaites saskaņā ar Regulas (EK) 601/2004 10. pantu.
2. Ja kopējā paziņotā nozveja zvejas sezonā ir lielāka vai vienāda ar 80 % no 620 000 tonnu kontrollieluma 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā, no 260 000 tonnu kontrollieluma uz rietumiem no 55o E un no 192 000 tonnu kontrollieluma 58.4.2. apakšapgabalā uz austrumiem no 55o E, par nozveju ziņo saskaņā ar Regulas (EK) 601/2004 11. pantu.
3. Nozvejas sezonā, kas seko tādai nozvejas sezonai, kurā kopējā nozveja ir bijusi lielāka vai vienāda ar 80 % no 2. punktā noteiktā kontrollieluma, par nozveju ziņo saskaņā ar 11. pantu Regulā (EK) 601/2004, ja kopējā nozveja ir lielāka vai vienāda ar 50 % no minētā kontrollieluma.
4. Katras zvejas sezonas beigās dalībvalstis no katra sava kuģa saņem katra zvejas rīku iemetiena datus, kas vajadzīgi, lai aizpildītu CCAMLR precīzas nozvejas un zvejas piepūles datu veidlapu. Tā nodod šos datus CCAMLP Izpildsekretariātam un Komisijai kā CCAMLR traļu zvejas C1 veidlapu vēlākais nākamā gada 1. aprīlī.
53. pants
Daži Dissostichus spp. izpētes zvejas limiti
1. Kopējā Dissostichus spp. nozveja BANZARE sēklī
(58.4.3b statistikas rajona daļa) ārpus apgabaliem, kas ietilpst valsts jurisdikcijā, 2007/08 zvejas sezonā nav lielāka par:
i) |
piesardzības nozvejas limitu – 150 tonnas, ko piemēro šādi: SSRU A - 150 tonnas, SSRU B – 0 tonnas; |
ii) |
papildu nozvejas limitu – 50 tonnas – zinātniskam pētījumam SSRU A un B 2007./2008. gadā. |
2. Kopējo nozveju SSRU A, kas minēta 1. panta i) punktā, neveic laikposmā no 2008. gada 16. marta līdz zinātniska pētījuma beigām vai līdz 2008. gada 1. jūnijam, izvēloties īsāko termiņu.
54. pants
Pagaidu aizliegums veikt dziļūdens zveju ar žaunu tīkliem
1. Šajā pantā lieto šādas definīcijas:
Žaunu tīkli ir tādi vienas, divu vai trīs kārtu auklu linuma tīkli, kas novietoti tuvu pie ūdens virsmas, vidējā vai grunts līmenī, kuros zivis ieķersies ar žaunām, iepīsies vai ieķersies. Pie virsējās malas žaunu tīkliem ir pludiņi (augšējā mala) un parasti pie apakšējās malas (grunttropi) – atsvari. Žaunu tīklu viedo vienas kārtas, retāk divu vai trīs kārtu tīklojumi (vairāksienu tīkls), kuri kopā paralēli iekārti uz vienām un tām pašām augšējā iestiprinājuma virvēm. Vairākus tīklu veidus var apvienot vienā zvejas rīkā (piemēram, vairāksienu tīklu apvienojot ar žaunu tīklu). Šos tīklus var izmantot vai nu atsevišķi, vai biežāk lielā skaitā, novietojot rindā (tīklu virkne). Zvejas rīkus var uzstādīt, stiprinot pie grunts (grunts tīkli) vai ļaujot tiem dreifēt, brīvi vai pievienojot kuģim (zināmi kā driftertīkli).
2. CCAMLR konvencijas apgabalā nolūkos, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus līdz laikam, kad zinātniskā komiteja ir izpētījusi un ziņojusi par šā zvejas rīka iespējamo ietekmi un Komisija, pamatojoties uz zinātniskās komitejas ieteikumu, ir piekritusi, ka CCAMLR konvencijas apgabalā var izmantot šo zvejas paņēmienu.
3. Priekšlikums žaunu tīklus izmantot zinātniskās pētniecības nolūkos ūdeņos, kas ir dziļāki par 100 m, iepriekš jāziņo zinātniskajai komitejai, un pirms šādas pētniecības sākšanas jāsaņem apstiprinājums no Komisijas.
4. Kuģim, kurš plāno šķērsot CCAMLR konvencijas apgabalu un uz kura ir žaunu tīkli, par šo nodomu iepriekš jāpaziņo Sekretariātam, norādot paredzētos CCAMLR konvencijas apgabala šķērsošanas datumus. Kuģis, uz kura ir žaunu tīkli, kurš atrodas CCAMLR konvencijas apgabalā un kurš iepriekš nav par to paziņojis, ir pārkāpis šos noteikumus.
55. pants
Nejauši noķertu jūras putnu mirstības mazināšana
1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 8. pantu, kuģiem, kas āķu jedu zvejā izmanto spāņu metodi, atsvari būtu jānomet pirms auklas nostiepšanās.
2. Šā panta 1. punktā minētai āķu jedu zvejai var izmantot šādus atsvarus:
a) |
parastie akmens vai betona atsvari, kas sver vismaz 8,5 kg un ko izmanto, izvietojot tālākais 40 m attālumā citu no cita; |
b) |
parastie akmens vai betona atsvari, kas sver vismaz 6 kg un ko izmanto, izvietojot tālākais 20 m attālumā citu no cita; vai |
c) |
monolīta tērauda atsvari, kas nav veidoti no ķēdes posmiem, sver vismaz 5 kg, un ko izmanto, izvietojot tālākais 40 m attālumā citu no cita. |
56. pants
Visu zveju izbeigšana
1. Pēc tam, kad CCAMLR Sekretariāts ir paziņojis par zvejas izbeigšanu, dalībvalstis nodrošina, lai visi kuģi, kas peld ar tās karogu un zvejo apgabalā, pārvaldības apgabalā, apakšapgabalā, rajonā, maza mēroga pētniecības vienībā vai citā pārvaldes vienībā, uz ko attiecas paziņojums, līdz paziņojumā noteiktajai dienai un laikam izņemtu zvejas rīkus no ūdens.
2. Kad kuģis saņem tādu paziņojumu, tas drīkst izlikt papildu āķu jedas tikai vēl 24 stundas pēc paziņotās dienas un datuma. Ja tādu paziņojumu saņem ātrāk nekā 24 stundas pirms paredzētās zvejas izbeigšanas dienas un laika, papildu āķu jedas vairs nedrīkst izlikt no paziņojuma saņemšanas brīža.
3. Ja zveju liek izbeigt, visiem kuģiem jāizbrauc no zvejas apgabala, tiklīdz zvejas rīki ir izcelti no ūdens.
4. Ja kuģis līdz paziņotajai zvejas izbeigšanas dienai un laikam nevar izcelt visus zvejas rīkus tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar:
i) |
kuģa un apkalpes drošību; |
ii) |
ierobežojumiem, ko rada nelabvēlīgi laika apstākļi; |
iii) |
jūras apledojumu; vai |
iv) |
vajadzību aizsargāt Antarktikas jūras vidi, |
kuģis informē attiecīgo dalībvalsti par konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalsts uzreiz informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju. Kuģim tomēr jāveic viss iespējamais, lai visus tā zvejas rīkus no ūdens izceltu pēc iespējas ātrāk.
5. Ja uz konkrēto gadījumu attiecas šā panta 4. punkts, dalībvalstis izpēta kuģa darbības un saskaņā ar vietēji piemērotām procedūrām ziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai par saviem secinājumiem, tostarp visus attiecīgo informāciju, vēlākais nākamajā CCAMLR sanāksmē. Nobeiguma ziņojumā izvērtē, vai kuģis ir veicis visu iespējamo, lai izceltu no ūdens visus savus zvejas rīkus:
i) |
līdz paziņotajai zvejas izbeigšanas dienai un laikam; un |
ii) |
pēc iespējas drīz pēc 4. punktā minētās paziņošanas. |
6. Ja kuģis no slēgtā apgabala neizbrauc uzreiz pēc tam, kad visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens, karoga dalībvalsts vai kuģis informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju.
X NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SEAFO KONVENCIJAS APGABALĀ
1. IEDAĻA
Atļauju izdošana kuģiem
57. pants
Atļauju izdošana kuģiem
1. Līdz 2008. gada 1. jūlijam dalībvalstis, ja iespējams, elektroniski iesniedz Komisijai to savu kuģu sarakstu, kuriem, izdodot zvejas atļauju, atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā.
2. Šā panta 1. punkta minēto kuģu īpašnieki ir Kopienas pilsoņi vai juridiskas personas.
3. Zvejas kuģiem drīkst atļaut zvejot SEAFO konvencijas apgabalā tikai tad, ja tie var izpildīt SEAFO konvencijā šādiem kuģiem noteiktās prasības un pienākumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.
4. Zvejas atļaujas neizdod kuģiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti NNN zvejas darbībās, ja vien to jaunie īpašnieki nesniedz adekvātus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav juridisku, faktisku vai finansiālu interešu saistībā ar šiem kuģiem, vai ka šie kuģi neatrodas to kontrolē, vai ka šie kuģi neveic NNN zveju un nav saistīti ar to.
5. Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:
a) |
kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs, iepriekšējie nosaukumi (ja zināmi) un reģistrācijas osta; |
b) |
iepriekšējais karogs (ja tāds ir); |
c) |
starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir); |
d) |
īpašnieka vai īpašnieku vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese; |
e) |
kuģa tips; |
f) |
garums; |
g) |
operatora (pārvaldnieka) vai operatoru (pārvaldnieku) (ja tādi ir) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese; |
h) |
reģistrētā bruto tilpība; |
i) |
galvenā dzinēja vai dzinēju jauda. |
6. Pēc sākotnējā kuģu saraksta sagatavošanas dalībvalstis tūlīt ziņo Komisijai par katru jaunu ierakstu sarakstā, izslēgšanu no tā un/vai visiem grozījumiem ikreiz, kad veic šādas izmaiņas.
58. pants
Atļauju saņēmušo kuģu pienākumi
1. Kuģi izpilda visus attiecīgos SEAFO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.
2. Uz atļauju saņēmušiem kuģiem glabā derīgus kuģa reģistrācijas sertifikātus un derīgas atļaujas zvejot un/vai pārkraut.
59. pants
Atļauju nesaņēmuši kuģi
1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai kuģiem, kuri nav iekļauti SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, aizliegtu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut un izkraut SEAFO konvencijā ietvertās sugas.
2. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu faktisko informāciju, kas liecina par pamatotiem iemesliem aizdomām, ka kuģis, kura nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, SEAFO konvencijas apgabalā ir iesaistīts SEAFO konvencijā ietvertu sugu zvejā un/vai to pārkraušanā.
3. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļautu kuģu īpašnieki nepiedalās zvejas darbībās vai nav saistīti ar zvejas darbībām, ko SEAFO konvencijas apgabalā veic kuģi, kuru nav atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.
2. IEDAĻA
Pārkraušana
60. pants
Aizliegums pārkraušanu veikt jūrā
Dalībvalsts kuģiem, kas peld ar tās karogu, aizliedz jūrā SEAFO konvencijas apgabalā veikt SEAFO konvencijā ietverto sugu īpatņu pārkraušanu.
61. pants
Pārkraušana ostas teritorijā
1. Kopienas zvejas kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā zvejo SEAFO konvencijā ietvertās sugas, pārkrauj nozveju SEAFO līgumslēdzējas puses ostā tikai tad, ja tie iepriekš saņēmuši atļauju no tās līgumslēdzējas puses, kuras ostā notiks darbība. Kopienas zvejas kuģiem atļauj veikt pārkraušanu tikai tad, ja tie no karoga dalībvalsts un ostas valsts saņēmuši iepriekšēju atļauju pārkraut.
2. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās atļauju saņēmušie zvejas kuģi saņem iepriekšēju atļauju, pirms iesaistās pārkraušanā ostas teritorijā. Dalībvalsts arī nodrošina to, ka pārkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam un pieprasa ziņot par pārkraušanu.
3. Tā Kopienas zvejas kuģa kapteinis, no kura citā kuģī, turpmāk “saņēmējkuģis”, pārkrauj SEAFO konvencijas apgabalā iegūtas SEAFO konvencijā ietvertu sugu nozvejas jebkādā apjomā, minētās pārkraušanas laikā informē saņēmējkuģa karoga valsti par attiecīgajām sugām un daudzumiem, pārkraušanas datumu un nozveju vietu un iesniedz savai karoga valstij SEAFO pārkraušanas deklarāciju XII pielikuma I daļā norādītajā formātā.
4. Kopienas zvejas kuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas iepriekš nosūta tai SEAFO līgumslēdzējai pusei, kuras ostā notiks pārkraušana, šādu informāciju:
— |
pārkraujošo zvejas kuģu nosaukumi, |
— |
saņēmējkuģu nosaukumi, |
— |
pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās pa sugām, |
— |
pārkraušanas datums un osta. |
5. Ja pārkraušana notiek SEAFO līgumslēdzējas puses ostā, Kopienas saņēmējkuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma un beigām informē ostas valsts kompetentās iestādes par SEAFO konvencijā ietverto sugu nozveju apjomu, kas atrodas uz viņa kuģa, un 24 stundās nosūta šai kompetentajai iestādei SEAFO pārkraušanas deklarāciju.
6. Kopienas saņēmējkuģa kapteinis 48 stundas pirms izkraušanas iesniedz SEAFO pārkraušanas deklarāciju tās ostas valsts kompetentajām iestādēm, kurā notiks izkraušana.
7. Katra dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai pārbaudītu saņemtās informācijas pareizību un sadarbojas ar karoga valsti, lai nodrošinātu to, ka izkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotās nozvejas apjomam.
8. Dalībvalsts, kuras kuģiem SEAFO konvencijas apgabalā atļauts zvejot SEAFO konvencijā ietvertas sugas, līdz 2008. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai datus par pārkrāvumiem, ko veikuši kuģi, kuri peld ar tās karogu.
3. IEDAĻA
Saglabāšanas pasākumi apdraudēto dziļūdens dzīvotņu un ekosistēmu pārvaldībai
62. pants
Slēgtie apgabali
Visas zvejas darbības saistībā ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegtas turpmāk norādītajos apgabalos.
a) |
A1 apakšrajons
|
b) |
B1 apakšrajons Molloy jūras pacēlums
|
c) |
C rajons
|
d) |
C1 apakšrajons
|
e) |
D rajons
|
63. pants
Zvejas atsākšana slēgtā apgabalā
1. Zveju šīs regulas 62. pantā minētajā slēgtajā zvejas apgabalā nedrīkst atsākt, pirms karoga valsts ir identificējusi un kartējusi minētajā apgabalā esošās jutīgās jūras ekosistēmas, tostarp jūras pacēlumus, hidrotermālos avotus un aukstūdens koraļļus, kā arī novērtējusi zvejas atsākšanas ietekmi uz šādām jutīgām jūras ekosistēmām.
2. Karoga valsts iesniedz Komisijai saskaņā ar 1. punktu veiktās identificēšanas, kartēšanas un ietekmes novērtējuma rezultātus, lai tos izskatītu SEAFO zinātniskās komitejas gadskārtējā sanāksmē.
3. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai zvejas pētnieciskos plānus, lai izvērtētu zvejniecības ietekmi uz zvejas resursu ilgtspējību un jutīgām jūras dzīvotnēm.
4. IEDAĻA
Pasākumi jūras putnu nejaušas piezvejas samazināšanai
64. pants
Informācija par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem
Dalībvalstis vāc un līdz 2008. gada 1. jūnijam sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par putnu nejaušu piezveju, kas notikusi, tās zvejas kuģiem zvejojot SEAFO konvencijā ietvertas sugas.
65. pants
Ietekmes mazināšanas pasākumi
1. Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās tiek izmantotas šādi:
a) |
putnu atbaidīšanas auklas atbilst apstiprinātajai putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijai un izmantošanas norādījumiem, kas izklāstīti XII pielikuma II daļā; |
b) |
putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izmanto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles; |
c) |
ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums; |
d) |
uz visiem kuģiem ir putnu atbaidīšanas rezerves auklas, un tās ir gatavas tūlītējai lietošanai. |
2. Āķu jedas ievieto tikai naktī (t.i., tumsas stundās starp jūras krēslas laikiem (44)). Zvejojot ar āķu jedām naktī, izmanto tikai minimālo kuģa apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.
3. Apstrādes subproduktu izmešana zvejas rīka iemešanas vai ievietošanas laikā ir aizliegta. Ir jāizvairās no subproduktu izmešanas zvejas rīka izcelšanas laikā. Ja iespējams, šāda izmešana jāveic tajā kuģa pusē, kurā netiek izcelts zvejas rīks. Attiecībā uz kuģiem vai zveju, kam nav noteikta prasība paturēt subproduktus uz kuģa, izveido sistēmu, lai āķus atbrīvotu no subproduktiem un zivju galvām pirms to izmešanas. Tīklus tīra pirms to ievietošanas, lai atbrīvotos no atliekām, kas varētu pievilināt jūras putnus.
4. Kopienas zvejas kuģi pieņem ievietošanas un izcelšanas kārtību, kas samazina laiku, kurā tīkls atrodas uz ūdens virsmas un tā linuma acis ir vaļīgas. Tīkla apkopi, cik vien iespējams, neveic, tīklam atrodoties ūdenī.
5. Kopienas zvejas kuģus rosina izstrādāt zvejas rīku konstrukcijas, kuras mazinātu putnu iespējas iekļūt tajā tīkla daļā, kurā tie ir visvairāk apdraudēti. Tas ietver tīkla atsvaru masas palielināšanu vai peldspējas samazināšanu, lai tīkls nogrimtu ātrāk, vai krāsainu karekļu virkņu vai citu līdzīgu priekšmetu novietošanu virs noteiktām tīkla daļām, kurās putni ir īpaši apdraudēti linuma acs izmēra dēļ.
6. SEAFO konvencijas apgabalā nav atļauts zvejot Kopienas zvejas kuģiem, kuru konstrukcijā nav paredzētas subproduktu pārstrādes iekārtas vai pietiekama tilpība subproduktu paturēšanai uz kuģa, vai iespēju izmest subproduktus tajā kuģa pusē, kurā nenotiek zvejas rīka izcelšana.
7. Jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tos jūras putnus, kas zvejas darbību laikā ir notverti dzīvi, atbrīvotu dzīvus un izņemtu āķus, neapdraudot šo putnu dzīvību.
5. IEDAĻA
Kontrole
66. pants
Īpaši nosacījumi Patagonijas ilkņzivs (Dissostichus eleginoides) zvejai
1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 57. pantu ir atļauts zvejot Patagonijas ilkņzivis SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto Patagonijas ilkņzivju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.
2. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot Patagonijas ilkņzivi SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2008. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.
67. pants
Īpaši nosacījumi sarkano dziļūdens krabju (Chaceon spp.) zvejai
1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 57. pantu ir atļauts zvejot sarkanos dziļūdens krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto sarkano dziļūdens krabju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.
2. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot sarkanos dziļūdens krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2008. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.
68. pants
Kuģu pārvietošanās un nozvejas paziņošana
1. Zvejas kuģi un zvejas pētniecības kuģi, kuriem atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā un kuri iesaistīti zvejā, ziņojumus par ieiešanu, nozveju un iziešanu ar VMS vai citu piemērotu līdzekļu palīdzību nosūta karoga dalībvalsts iestādēm un – pēc karoga valsts pieprasījuma – SEAFO izpildsekretāram.
2. Ieiešanas ziņojumu nosūta ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras ieiešanas SEAFO konvencijas apgabalā, un tajā iekļauj ieiešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli un uz kuģa paturēto zivju daudzumu pa sugām (FAO trīsburtu kods), norādot dzīvsvaru (kg).
3. Katra kalendārā mēneša beigās sagatavo nozvejas ziņojumu, norādot sugas (FAO trīsburtu kods) un dzīvsvaru (kg).
4. Iziešanas ziņojumu sniedz ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras iziešanas no SEAFO konvencijas apgabala. Tajā iekļauj iziešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli, zvejas dienu skaitu un nozveju pa sugām (FAO trīsburtu kods), norādot dzīvsvaru (kg), kas gūta kopš zvejas sākšanas SEAFO konvencijas apgabalā vai kopš pēdējā nozvejas ziņojuma.
69. pants
Zinātniska novērošana un informācijas vākšana krājuma novērtēšanas nolūkos
1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka uz visiem zvejas kuģiem, kuri darbojas SEAFO konvencijas apgabalā un kur mērķsugas ir SEAFO konvencijā ietvertās sugas, ir kvalificēti zinātniskie novērotāji.
2. Katra dalībvalsts pieprasa, lai 30 dienās pēc SEAFO konvencijas apgabala atstāšanas tiktu iesniegta informācija, ko novērotāji savākuši attiecībā uz katru kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Datus iesniedz SEAFO zinātniskās komitejas norādītajā formātā. Tiklīdz iespējams dalībvalsts iesniedz Komisijai attiecīgās informācijas kopiju, ņemot vērā vajadzību saglabāt neapkopotu datu konfidencialitāti. Dalībvalsts informācijas kopiju var iesniegt arī SEAFO izpildsekretāram.
3. Apstiprināti novērotāji iespējami lielu daļu no šajā pantā minētās informācijas savāc un pārbauda līdz 2008. gada 30. jūnijam.
70. pants
Tādu kuģu pamanīšana, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi
1. Zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, paziņo savai karoga dalībvalstij informāciju par visām iespējamām zvejas darbībām, ko veic kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā peld ar karogu, kurš nav līgumslēdzējas puses karogs. Šajā informācijā cita starpā ietver:
a) |
kuģa nosaukumu; |
b) |
kuģa reģistrācijas numuru; |
c) |
kuģa karoga valsti; |
d) |
citu attiecīgu informāciju par pamanīto kuģi. |
2. Dalībvalsts pēc iespējas drīzāk iesniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. Komisija minēto informāciju pārsūta SEAFO Izpildsekretariātam.
XI NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO IOTC APGABALĀ
71. pants
Jūras putnu piezvejas gadījumu skaita mazināšana
1. Dalībvalstis vāc un iesniedz IOTC (nosūtot kopiju Komisijai) visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par gadījumiem, kad zvejas kuģi nejauši noķēruši putnus.
2. Dalībvalstis cenšas mazināt jūras putnu piezvejas gadījumu skaitu visos zvejas apgabalos, visos gadalaikos un visos zvejas veidos, izmantojot efektīvus ietekmes mazināšanas pasākumus.
3. Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās tiek izmantotas atbilstoši šādiem tehniskajiem noteikumiem:
a) |
putnu atbaidīšanas auklas atbilst IOTC pieņemtajiem putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijas un izmantošanas norādījumiem; |
b) |
putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izmanto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles; |
c) |
ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums; |
d) |
uz visiem kuģiem ir putnu atbaidīšanas rezerves auklas, un tās ir gatavas tūlītējai lietošanai. |
4. Kopienas āķu jedu zvejas kuģi, kuri zvejojot zobenzivis, izmanto “Amerikas āķu jedu sistēmu” un ir aprīkoti ar āķu jedu iemešanas iekārtu, ir atbrīvoti no 3. punkta prasībām.
72. pants
Zvejas jaudas ierobežojums kuģiem, kas zvejo tropiskās tunzivis
1. Katrā attiecīgo zvejas rīku grupā dalībvalstis līdz 2006. gada zvejas piepūles līmenim ierobežo to kuģu skaitu, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 24 metriem, un kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā. Turklāt šīs valstis katrā attiecīgo zvejas rīku grupā līdz minētajam līmenim ierobežo to kuģu skaitu, kuri peld ar to karogu un kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem, un kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā ārpus attiecīgās valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas. Kuģu skaita ierobežojums atbilst attiecīgajai kopējai tilpībai, izteiktai ar reģistrēto bruto tilpību (GRT) vai bruto tilpību (GT). Aizstājot kuģus, nedrīkst pārsniegt kopējo tilpību.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro kuģiem, attiecībā uz kuriem 2006. gadā tika veikts administratīvais process, kuru būvniecība tika veikta vai par tās uzsākšanu jau bija saņemta atļauja, kā arī kuģiem, kurus ir atļauts iekļaut flotē.
3. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis līdz 2008. gada 1. janvārim paziņo Komisijai to kuģu skaitu un tilpību, kas 2006. gadā attiecīgajā apgabalā zvejoja tropiskās tunzivis. Tālab dalībvalstis, izmantojot VMS datus, nozvejas ziņojumus, datus par ostā ienākšanas reižu skaitu vai citus līdzekļus, pārbauda kuģu faktisko klātbūtni un zvejas darbības IOTC apgabalā 2006. gadā.
4. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt to, ka, mainot ar konkrēta veida zvejas rīkiem aprīkoto kuģu skaitu, netiks palielināta attiecīgajiem krājumiem noteiktā zvejas piepūle.
5. Dalībvalstis nodrošina to, ka ierosinātā zvejas jaudas pārdale tiek piemērota tikai tiem kuģiem, kuri ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālās tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas pārdale neattiecas uz reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.
73. pants
Zvejas jaudas ierobežojumi kuģiem, kas zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis
1. Katrā attiecīgo zvejas rīku grupā dalībvalstis līdz 2007. gada zvejas piepūles līmenim samazina to kuģu skaitu, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 24 metriem, un kuri zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā. Turklāt šīs valstis katrā attiecīgo zvejas rīku grupā līdz minētajam līmenim ierobežo to kuģu skaitu, kuri peld ar to karogu un kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem, un kuri zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā ārpus attiecīgās valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas. Kuģu skaita ierobežojums atbilst attiecīgajai kopējai tilpībai, izteiktai ar reģistrēto bruto tilpību (GRT) vai bruto tilpību (GT). Aizstājot kuģus, nedrīkst pārsniegt kopējo tilpību.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro kuģiem, attiecībā uz kuriem 2007. gadā tika veikts administratīvais process, kuru būvniecība tika veikta vai par tās uzsākšanu jau bija saņemta atļauja, kā arī kuģiem, kurus ir atļauts iekļaut flotē.
3. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis līdz 2008. gada 1. janvārim paziņo Komisijai to kuģu skaitu un tilpību, kas 2007. gadā attiecīgajā apgabalā zvejoja zobenzivis un garspuru tunzivis. Tālab dalībvalstis, izmantojot VMS datus, nozvejas ziņojumus, datus par ostā ienākšanas reižu skaitu vai citus līdzekļus, pārbauda kuģu faktisko klātbūtni un zvejas darbības IOTC apgabalā 2007. gadā.
4. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt to, ka, mainot ar konkrēta veida zvejas rīkiem aprīkoto kuģu skaitu, netiks palielināta attiecīgajiem krājumiem noteiktā zvejas piepūle.
5. Dalībvalstis nodrošina to, ka ierosinātā zvejas jaudas pārdale tiek piemērota tikai tiem kuģiem, kuri ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālās tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas pārdale neattiecas uz reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.
XII NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SPFO APGABALĀ
74. pants
Pelaģiskās zvejas jaudas ierobežojums
1. Dalībvalstis kopējo bruto tilpību (GT) kuģiem, kuri peld ar to karogu un kuri 2008. gadā zvejos pelaģisko zivju krājumus, ierobežo līdz 2007. gadā SPFO apgabalā reģistrētajai GT, rīkojoties tā, lai tiktu nodrošināta Klusā okeāna dienvidu daļas pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana.
2. Dalībvalstis līdz 2008. gada 15. janvārim paziņo Komisijai kopējo GT, kāda 2007. gadā attiecīgajā apgabalā reģistrēta kuģiem, kuri peld ar to karogu un kuri aktīvi zvejoja 2007. gadā. Pirms šīs informācijas paziņošanas dalībvalstis, izmantojot VMS datus, nozvejas ziņojumus, datus par ostā ienākšanas reižu skaitu vai citus līdzekļus, pārbauda to kuģu faktisko klātbūtni un zvejas darbības SPFO apgabalā 2007. gadā.
3. Dalībvalstis, kas ir piedalījušās pelaģiskajā zvejā Klusā okeāna dienvidu daļā, taču nav veikušas zvejas darbības 2007. gadā, 2008. gadā var sākt zveju SPFO apgabalā ar nosacījumu, ka tās brīvprātīgi ierobežo zvejas piepūli. Šīs dalībvalstis laikus paziņo Komisijai to kuģu nosaukumus un citus raksturlielumus, tostarp GT, kas veic zveju SPFO apgabalā.
4. Dalībvalstis izskatīšanai SPFO pagaidu zinātniskajā darba grupā iesniedz SPFO apgabalā esošo pelaģisko krājumu novērtējumu un ar pelaģisko krājumu stāvokli saistītu pētījumu datus un rosina savu zinātnisko ekspertu aktīvu līdzdalību organizācijas darbā, kas veltīts pelaģiskajām sugām.
5. Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina pietiekama skaita novērotāju izvietošanu uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, tā nodrošinot pelaģiskās zvejas novērošanu Klusā okeāna dienvidu daļā un attiecīgas zinātniskās informācijas vākšanu.
75. pants
Grunts zveja
1. Dalībvalstis limitē grunts zvejas piepūli vai nozveju SPFO apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas jaudu, nepārsniegtu vidējos gada rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.
2. Dalībvalstis nedrīkst izvērst grunts zveju jaunos SPFO apgabala reģionos, kuros patlaban šāda zveja nenotiek.
3. Kopienas kuģi pārtrauc grunts zvejas darbības piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras SPFO apgabalā esošas vietas, kurā zvejas darbību laikā ir gūti pierādījumi par jutīgas jūras ekosistēmas atrašanos šajā vietā. Kopienas kuģi ziņo karoga valsts iestādēm, Komisijai un SPFO Pagaidu sekretariātam par saskari ar šādu ekosistēmu, norādot vietu un attiecīgās ekosistēmas veidu, lai būtu iespējams pieņemt konkrētajai vietai piemērotus pasākumus.
4. Dalībvalstis norīko novērotājus uz katra kuģa, kas peld ar to karogu un veic vai plāno veikt grunts tralēšanas darbības SPFO apgabalā, kā arī nodrošina pietiekama skaita novērotāju izvietošanu uz kuģiem, kas peld ar attiecīgās valsts karogu un veic citas grunts zvejas darbības SPFO apgabalā.
76. pants
Datu vākšana un aprite
Dalībvalstis vāc, pārbauda un sniedz datus saskaņā ar SPFO standartā noteiktajām procedūrām datu vākšanai, ziņošanai, pārbaudei un apmaiņai.
XIII NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO WCPFC APGABALĀ
77. pants
Zvejas piepūles limiti
Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju kopējā zvejas piepūle WCPFC apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kas noslēgti starp Kopienu un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.
78. pants
ZPI izmantojuma pārvaldības plāni
1. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot WCPFC apgabalā, izstrādā plānus noenkurotu vai dreifējošu ZPI izmantojuma pārvaldībai. Šajos pārvaldības plānos iekļauj stratēģiju, kā samazināt lielacu tunzivju un dzeltenspuru tunzivju mazuļu pievilināšanu.
2. Pārvaldības plānus, kas minēti 1. punktā, iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2008. gada 15. oktobrī. Komisija apkopo šos pārvaldības plānus un iesniedz Kopienas pārvaldības plānu WCPFC Sekretariātam ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.
79. pants
To zvejas kuģu maksimālais skaits, kas zvejo zobenzivis
To Kopienas kuģu skaits, kas zvejo zobenzivis apgabalos uz dienvidiem no 20o S WCPFC apgabalā, nepārsniedz 14 kuģus. No Kopienas šajā zvejā piedalās tikai kuģi, kas peld ar Spānijas karogu.
XIV NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO IATTC APGABALĀ
80. pants
Zvejas laikā noķerto jūras putnu skaita mazināšana
1. Dalībvalstis ievāc visu pieejamo informāciju par mijdarbību ar jūras putniem, tostarp par jūras putnu nejaušu noķeršanu uz zvejas kuģiem, un šo informāciju nodod ICCAT Sekretariātam un Komisijai.
2. Dalībvalstis cenšas panākt, lai, izmantojot efektīvus apkarošanas pasākumus, mazinātu jūras putnu skaitu, ko noķer visos zvejas apgabalos, gadalaikos un zvejniecībās.
3. Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 20o S, uz klāja ir putnu atbaidīšanas auklas, un tie tās izmanto saskaņā ar šādiem tehniskajiem noteikumiem;
a) |
putnu atbaidīšanas auklas atbilst ICCAT pieņemtajiem putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijas noteikumiem un izmantošanas norādījumiem; |
b) |
putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izmanto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī uz dienvidiem no 20o S; |
c) |
ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai ir liels putnu daudzums; |
d) |
uz visiem kuģiem jābūt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, un tās ir gatavas tūlītējai lietošanai. |
4. Atkāpjoties no šā panta 3 punkta, Kopienas āķu jedu kuģi, kas zvejo zobenzivis, var izmantot monopavediena āķu jedas zvejas rīkus, ja vien šie kuģi:
a) |
āķu jedas ievieto laikposmā starp jūras krēslas/ausmas laikiem, kādi noteikti krēslas/ausmas astronomiskajā gadagrāmatā (Nautical Almanac) attiecībā uz zvejas vietas ģeogrāfisko izvietojumu; |
b) |
izmanto vismaz 60 g šarnīrsavienojumu, kas izvietots ne tālāk kā 3 m no āķa, lai panāktu optimālu grimšanas ātrumu; |
81. pants
Slēgta apgabala/sezonas noteikšana zobenzivju zvejai Vidusjūrā
Lai aizsargātu zobenzivis, jo īpaši mazās zivis, zobenzivju zveju Vidusjūrā aizliedz no 2008. gada 15. oktobra līdz 15. novembrim.
82. pants
Haizivis
Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai mazinātu zivju mirstību, zvejojot Ziemeļatlantijas īsspuru mako.
XV NODAĻA
NELEGĀLA, NEREĢISTRĒTA UN NEREGULĒTA ZVEJA
83. pants
Ziemeļatlantija
Kuģiem, kas Ziemeļatlantijā ir iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā, piemēro XIII pielikumā izklāstītos pasākumus.
XVI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
84. pants
Datu nosūtīšana
Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par nozvejoto krājumu izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
85. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.
Ja CCAMLR teritorijā KPN ir noteikta laikposmam, kas sākas pirms 2008. gada 1. janvāra, 41. pantu piemēro no attiecīgo KPN piemērošanas laikposmu sākuma.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 16. janvāris.
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. RUPEL
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).
(2) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.
(3) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 441/2007 (OV L 104, 21.4.2007., 28. lpp.).
(4) OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.
(5) OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.
(6) OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.
(7) OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.
(8) OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.
(9) OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).
(10) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994, 11. lpp.).
(11) OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.
(12) OV L 365, 31.12.1991.,1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).
(13) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).
(14) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2943/95 (OV L 308, 21.12.1995., 15. lpp.).
(15) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).
(16) OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).
(17) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).
(18) OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.
(19) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.
(20) OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1099/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 11. lpp.).
(21) OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.
(22) OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 754/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 26. lpp.).
(23) OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.
(24) OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.
(25) OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.
(26) OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.
(27) OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.
(28) OV L 172, 30.6.2007., 1. lpp.
(29) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).
(30) OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.
(31) OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(32) OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.
(33) OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(34) OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.
(35) OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.
(36) OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp
(37) OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.
(38) OV L 196, 18.7.2006., 14. lpp.
(39) OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.
(40) OV L 22, 25.1.2003., 5. lpp.
(41) OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 809/2007 (OV L 182, 12.7.2007., 1. lpp.).
(42) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).
(43) OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.
(44) Precīzi jūras krēslas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti Nautical Almanac tabulās. Visus laikus, gan saistībā ar kuģa darbībām, gan novērotāja ziņojumiem, norāda pēc Griničas laika.
I PIELIKUMS
NOZVEJAS LIMITI, KAS PIEMĒROJAMI KOPIENAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTI NOZVEJAS LIMITI, UN TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM KOPIENAS ŪDEŅOS, PA SUGĀM UN APGABALIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS CITĀDI)
Visus šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus uzskata par kvotām šīs regulas 5. panta nolūkos, un tāpēc uz tiem attiecas Regulā (EEK) Nr. 2847/93 un jo īpaši tās 14. un 15. pantā paredzētie noteikumi.
Katram apgabalam zivju krājumi ir uzskaitīti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas nolūkiem turpmāk pievienota atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
Ammodytidae |
SAN |
Tūbīšu dzimta |
Anarhichas lupus |
CAT |
Vilkzivs |
Aphanopus carbo |
BSF |
Ogļzivs |
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
Boreogadus saida |
POC |
Polārmenca |
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
Centrophorus squamosus |
GUQ |
Pelēkā īsradzes haizivs |
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
Cetorhinus maximus |
BSK |
Milzu haizivs |
Chaenocephalus aceratus |
SSI |
Melnspuru leduszivs |
Champsocephalus gunnari |
ANI |
Antarktikas leduszivs |
Channichthys rhinoceratus |
LIC |
Vienraga leduszivs |
Chionoecetes spp. |
PCR |
Karaliskie krabji |
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Strupdeguna garaste |
Dalatias licha |
SCK |
Melnā haizivs |
Deania calcea |
DCA |
Gardeguna spurainā haizivs |
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
Etmopterus princeps |
ETR |
Lielā laternhaizivs |
Etmopterus pusillus |
ETP |
Gludā laternhaizivs |
Etmopterus spinax |
ETX |
Laternhaizivs |
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
Gadus morhua |
COD |
Menca |
Galeorhinus galeus |
GAG |
Bara haizivs |
Germo alalunga |
ALB |
Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) |
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
Gobionotothen gibberifrons |
NOG |
Zaļā nototēnija |
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
Atlantijas paltuss |
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
Lamna nasus |
POR |
Siļķu haizivs |
Lampanyctus achirus |
LAC |
Laternzivs |
Lepidonotothen squamifrons |
NOS |
Pelēkā nototēnija |
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
Limanda limanda |
DAB |
Limanda |
Lophiidae |
ANF |
Jūrasvelnu dzimta |
Macrourus berglax |
RHG |
Makrūrzivs |
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
Martialia hyadesi |
SQS |
Dienvidatlantijas kalmārs |
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
Molva dypterigia |
BLI |
Zilā jūraslīdaka |
Molva macrophthalmus |
SLI |
Lielacu jūraslīdaka |
Molva molva |
LIN |
Jūraslīdaka |
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
Notothenia rossii |
NOR |
Marmora nototēnija |
Pagellus bogaraveo |
SBR |
Sarkanspuru pagele |
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
Paralomis spp. |
PAI |
Krabji |
Penaeus spp. |
PEN |
Garneles |
Phycis spp. |
FOX |
Diegspuru vēdzeles |
Platichthys flesus |
FLX |
Plekste |
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
Pollachius virens |
POK |
Saida |
Psetta maxima |
TUR |
Akmeņplekste |
Pseudochaenichthus georgianus |
SGI |
Melnā leduszivs |
Rajidae |
SRX-RAJ |
Raju dzimta |
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Melnais paltuss |
Salmo salar |
SAL |
Lasis |
Scomber scombrus |
MAC |
Atlantijas makrele |
Scopthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
Solea spp. |
SOX |
Jūrasmēles |
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
Tetrapturus alba |
WHM |
Baltais marlīns |
Thunnus alalunga |
ALB |
Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) |
Thunnus albacares |
YFT |
Dzeltenspuru tunzivs |
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
Trisopterus esmarki |
NOP |
Esmarka menca |
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
Turpmākā tabula, kurā norādīti atbilstošie vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.
Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) |
ALB |
Thunnus alalunga |
Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) |
ALB |
Germo alalunga |
Beriksas |
ALF |
Beryx spp. |
Rietumatlantijas plekste |
PLA |
Hippoglossoides platessoides |
Anšovi |
ANE |
Engraulis encrasicolus |
Jūrasvelni |
ANF |
Lophiidae |
Antarktikas leduszivs |
ANI |
Champsocephalus gunnari |
Patagonijas ilkņzivs |
TOP |
Dissostichus eleginoides |
Vilkzivs |
CAT |
Anarhichas lupus |
Paltuss |
HAL |
Hippoglossus hippoglossus |
Lasis |
SAL |
Salmo salar |
Milzu haizivs |
BSK |
Cetorhinus maximus |
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
Gardeguna spurainā haizivs |
DCA |
Deania calcea |
Ogļzivs |
BSF |
Aphanopus carbo |
Melnspuru leduszivs |
SSI |
Chaenocephalus aceratus |
Zilā jūraslīdaka |
BLI |
Molva dypterigia |
Atlantijas zilais marlīns |
BUM |
Makaira nigricans |
Putasu |
WHB |
Micromesistius poutassou |
Zilā tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
Gludais rombs |
BLL |
Scopthalmus rhombus |
Moiva |
CAP |
Mallotus villosus |
Menca |
COD |
Gadus morhua |
Jūrasmēle |
SOL |
Solea solea |
Krabji |
PAI |
Paralomis spp. |
Gludā plekste |
DAB |
Limanda limanda |
Plekstveidīgās zivis |
FLX |
Pleuronectiformes |
Plekste |
FLX |
Platichthys flesus |
Diegspuru vēdzeles |
FOX |
Phycis spp. |
Lielā melnā haizivs |
ETR |
Etmopterus princeps |
Ziemeļatlantijas argentīna |
ARU |
Argentina silus |
Melnais paltuss |
GHL |
Reinhardtius hippoglossoides |
Makrūrzivis |
GRV |
Macrourus spp. |
Pelēkā nototēnija |
NOS |
Lepidonotothen squamifrons |
Pikša |
HAD |
Melanogrammus aeglefinus |
Heks |
HKE |
Merluccius merluccius |
Siļķe |
HER |
Clupea harengus |
Stavridas |
JAX |
Trachurus spp. |
Zaļā nototēnija |
NOG |
Gobionotothen gibberifrons |
Melnā haizivs |
SCK |
Dalatias licha |
Krils |
KRI |
Euphausia superba |
Laternzivs |
LAC |
Lampanyctus achirus |
Pelēkā īsradzes haizivs |
GUQ |
Centrophorus squamosus |
Mazmutes plekste |
LEM |
Microstomus kitt |
Jūraslīdaka |
LIN |
Molva molva |
Makrele |
MAC |
Scomber scombrus |
Marmora nototēnija |
NOR |
Notothenia rossii |
Megrimi |
LEZ |
Lepidorhombus spp. |
Ziemeļu garnele |
PRA |
Pandalus borealis |
Norvēģijas omārs |
NEP |
Nephrops norvegicus |
Esmarka menca |
NOP |
Trisopterus esmarki |
Atlantijas lielgalvis |
ORY |
Hoplostethus atlanticus |
Tīģergarneles |
PEN |
Penaeus spp. |
Jūras zeltplekste |
PLE |
Pleuronectes platessa |
Polārmenca |
POC |
Boreogadus saida |
Pollaks |
POL |
Pollachius pollachius |
Siļķu haizivs |
POR |
Lamna nasus |
Baltacu haizivs |
CYO |
Centroscymnus coelolepis |
Sarkanā zobaine |
SBR |
Pagellus bogaraveo |
Sarkanasari |
RED |
Sebastes spp. |
Makrūrzivs |
RHG |
Macrourus berglax |
Strupdeguna garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
Saida |
POK |
Pollachius virens |
Tūbītes |
SAN |
Ammodytidae |
Īsspuru kalmārs |
SQI |
Illex illecebrosus |
Rajas |
SRX-RAJ |
Rajidae |
Gludā haizivs |
ETP |
Etmopterus pusillus |
Karaliskie krabji |
PCR |
Chionoecetes spp. |
Jūrasmēles |
SOX |
Solea spp. |
Melnā leduszivs |
SGI |
Pseudochaenichthus georgianus |
Lielacu jūraslīdaka |
SLI |
Molva macrophthalmus |
Brētliņa |
SPR |
Sprattus sprattus |
Dzelkņu haizivs |
DGS |
Squalus acanthias |
Parastais kalmārs |
SQS |
Martialia hyadesi |
Zobenzivs |
SWO |
Xiphias gladius |
Bara haizivs |
GAG |
Galeorhinus galeus |
Akmeņplekste |
TUR |
Psetta maxima |
Brosme |
USK |
Brosme brosme |
Vienraga leduszivs |
LIC |
Channichthys rhinoceratus |
Laternhaizivs |
ETX |
Etmopterus spinax |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
HKW |
Urophycis tenuis |
Baltais marlīns |
WHM |
Tetrapturus alba |
Merlangs |
WHG |
Merlangius merlangus |
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
Dzeltenspuru tunzivs |
YFT |
Thunnus albacares |
Dzeltenastes plekste |
YEL |
Limanda ferruginea |
IA PIELIKUMS
SKAGERAKS, KATEGATS, ICES, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zona, EK ūdeņi, CECAF, Francijas Gviānas ūdeņi
|
|
|||||||
Dānija |
19 000 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 000 |
|
||||||
EK |
20 000 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
Nav noteikta |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
Nav noteikta |
|
||||||
Visas dalībvalstis |
Nav noteikta (2) |
|
||||||
EK |
Nav noteikta |
|
||||||
Norvēģija |
20 000 (3) |
|
||||||
KPN |
Nav noteikta |
Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
31 |
|
||||||
Francija |
10 |
|
||||||
Nīderlande |
25 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
50 |
|
||||||
EK |
116 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
1 180 |
|
||||||
Vācija |
12 |
|
||||||
Francija |
8 |
|
||||||
Īrija |
8 |
|
||||||
Nīderlande |
55 |
|
||||||
Zviedrija |
46 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
21 |
|
||||||
EK |
1 331 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu |
|
|
|||||||
Vācija |
405 |
|
||||||
Francija |
9 |
|
||||||
Īrija |
378 |
|
||||||
Nīderlande |
4 225 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
297 |
|
||||||
EK |
5 311 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu |
|
|
|||||||
EK |
Nepiemēro |
|
||||||
Norvēģija |
|
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
7 (6) |
|
||||||
Francija |
7 (6) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
7 (6) |
|
||||||
Citas |
3 (6) |
|
||||||
EK |
23 (6) |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
14 |
|
||||||
Zviedrija |
7 |
|
||||||
Vācija |
7 |
|
||||||
EK |
28 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
62 |
|
||||||
Vācija |
19 |
|
||||||
Francija |
44 |
|
||||||
Zviedrija |
6 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
94 |
|
||||||
Citas |
6 (7) |
|
||||||
EK |
231 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
6 |
|
||||||
Spānija |
21 |
|
||||||
Francija |
254 |
|
||||||
Īrija |
25 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
123 |
|
||||||
Citas |
6 (8) |
|
||||||
EK |
435 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
0 |
|
||||||
Dānija |
165 |
|
||||||
Vācija |
1 |
|
||||||
Francija |
0 |
|
||||||
Nīderlande |
0 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
4 |
|
||||||
EK |
170 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu |
|
|
|||||||
Dānija |
21 474 |
|
||||||
Vācija |
344 |
|
||||||
Zviedrija |
22 463 |
|
||||||
EK |
44 281 |
|
||||||
Fēru salas |
500 (10) |
|
||||||
KPN |
51 673 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
27 886 |
|
||||||
Vācija |
17 536 |
|
||||||
Francija |
11 965 |
|
||||||
Nīderlande |
26 751 |
|
||||||
Zviedrija |
2 047 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
30 025 |
|
||||||
EK |
116 210 |
|
||||||
Norvēģija |
50 000 (12) |
|
||||||
KPN |
201 227 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
846 (13) |
|
||||||
EK |
846 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
9 805 |
|
||||||
Vācija |
87 |
|
||||||
Zviedrija |
1 578 |
|
||||||
EK |
11 470 |
|
||||||
KPN |
11 470 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
93 |
|
||||||
Dānija |
18 004 |
|
||||||
Vācija |
93 |
|
||||||
Francija |
93 |
|
||||||
Nīderlande |
93 |
|
||||||
Zviedrija |
88 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
342 |
|
||||||
EK |
18 806 |
|
||||||
KPN |
18 806 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
7 100 (18) |
|
||||||
Dānija |
397 (18) |
|
||||||
Vācija |
250 (18) |
|
||||||
Francija |
6 488 (18) |
|
||||||
Nīderlande |
10 157 (18) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 269 (18) |
|
||||||
EK |
26 661 |
|
||||||
KPN |
201 227 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
2 967 |
|
||||||
Francija |
561 |
|
||||||
Īrija |
4 009 |
|
||||||
Nīderlande |
2 967 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
16 036 |
|
||||||
EK |
26 540 |
|
||||||
Fēru salas |
660 (20) |
|
||||||
KPN |
27 200 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Īrija |
10 584 |
|
||||||
Nīderlande |
1 058 |
|
||||||
EK |
11 642 |
|
||||||
KPN |
11 642 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Apvienotā Karaliste |
800 |
|
||||||
EK |
800 |
|
||||||
KPN |
800 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Īrija |
1 250 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 550 |
|
||||||
EK |
4 800 |
|
||||||
KPN |
4 800 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Francija |
500 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
500 |
|
||||||
EK |
1 000 |
|
||||||
KPN |
1 000 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
88 |
|
||||||
Francija |
487 |
|
||||||
Īrija |
6 818 |
|
||||||
Nīderlande |
487 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
10 |
|
||||||
EK |
7 890 |
|
||||||
KPN |
7 890 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
0 |
|
||||||
Francija |
0 |
|
||||||
EK |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
3 826 |
|
||||||
Portugāle |
4 174 |
|
||||||
EK |
8 000 |
|
||||||
KPN |
8 000 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
8 |
|
||||||
Dānija |
2 532 |
|
||||||
Vācija |
64 |
|
||||||
Nīderlande |
16 |
|
||||||
Zviedrija |
443 |
|
||||||
EK |
3 063 |
|
||||||
KPN |
3 165 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
415 |
|
||||||
Vācija |
9 |
|
||||||
Zviedrija |
249 |
|
||||||
EK |
673 |
|
||||||
KPN |
673 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
654 |
|
||||||
Dānija |
3 761 |
|
||||||
Vācija |
2 384 |
|
||||||
Francija |
809 |
|
||||||
Nīderlande |
2 125 |
|
||||||
Zviedrija |
25 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
8 628 |
|
||||||
EK |
18 386 |
|
||||||
Norvēģija |
3 766 (27) |
|
||||||
KPN |
22 152 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
382 |
|
||||||
EK |
382 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||||||||||
Beļģija |
1 |
|
||||||||||||||
Vācija |
6 |
|
||||||||||||||
Francija |
64 |
|
||||||||||||||
Īrija |
90 |
|
||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
241 |
|
||||||||||||||
EK |
402 |
|
||||||||||||||
KPN |
402 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||||||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Beļģija |
16 |
|
||||||
Francija |
44 |
|
||||||
Īrija |
790 |
|
||||||
Nīderlande |
4 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
345 |
|
||||||
EK |
1 199 |
|
||||||
KPN |
1 199 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu |
|
|
|||||||
Beļģija |
177 |
|
||||||
Francija |
3 033 |
|
||||||
Īrija |
753 |
|
||||||
Nīderlande |
25 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
328 |
|
||||||
EK |
4 316 |
|
||||||
KPN |
4 316 (28) |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
30 |
|
||||||
Francija |
332 |
|
||||||
Vācija |
6 |
|
||||||
Īrija |
8 |
|
||||||
Portugāle |
26 |
|
||||||
Spānija |
175 |
|
||||||
Zviedrija |
1 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 |
|
||||||
EK |
581 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
5 |
|
||||||
Dānija |
4 |
|
||||||
Vācija |
4 |
|
||||||
Francija |
26 |
|
||||||
Nīderlande |
21 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 537 |
|
||||||
EK |
1 597 |
|
||||||
KPN |
1 597 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
295 |
|
||||||
Francija |
1 148 |
|
||||||
Īrija |
336 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
813 |
|
||||||
EK |
2 592 |
|
||||||
KPN |
2 592 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
494 |
|
||||||
Spānija |
5 490 |
|
||||||
Francija |
6 663 |
|
||||||
Īrija |
3 029 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 624 |
|
||||||
EK |
18 300 |
|
||||||
KPN |
18 300 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 176 |
|
||||||
Francija |
949 |
|
||||||
EK |
2 125 |
|
||||||
KPN |
2 125 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 320 |
|
||||||
Francija |
66 |
|
||||||
Portugāle |
44 |
|
||||||
EK |
1 430 |
|
||||||
KPN |
1 430 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
513 |
|
||||||
Dānija |
1 927 |
|
||||||
Vācija |
2 890 |
|
||||||
Francija |
200 |
|
||||||
Nīderlande |
11 654 |
|
||||||
Zviedrija |
6 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 620 |
|
||||||
EK |
18 810 |
|
||||||
KPN |
18 810 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
401 |
|
||||||
Dānija |
884 |
|
||||||
Vācija |
432 |
|
||||||
Francija |
82 |
|
||||||
Nīderlande |
303 |
|
||||||
Zviedrija |
10 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
9 233 |
|
||||||
EK |
11 345 |
|
||||||
KPN |
11 345 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
48 |
|
||||||
Dānija |
1 236 |
|
||||||
Vācija |
19 |
|
||||||
Nīderlande |
18 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
289 |
|
||||||
EK |
1 610 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
185 |
|
||||||
Vācija |
212 |
|
||||||
Spānija |
198 |
|
||||||
Francija |
2 280 |
|
||||||
Īrija |
516 |
|
||||||
Nīderlande |
178 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 586 |
|
||||||
EK |
5 155 |
|
||||||
KPN |
5 155 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
2 595 (29) |
|
||||||
Vācija |
289 (29) |
|
||||||
Spānija |
1 031 (29) |
|
||||||
Francija |
16 651 (29) |
|
||||||
Īrija |
2 128 (29) |
|
||||||
Nīderlande |
336 (29) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
5 050 (29) |
|
||||||
EK |
28 080 (29) |
|
||||||
KPN |
28 080 (29) |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 206 |
|
||||||
Francija |
6 714 |
|
||||||
EK |
7 920 |
|
||||||
KPN |
7 920 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 629 |
|
||||||
Francija |
2 |
|
||||||
Portugāle |
324 |
|
||||||
EK |
1 955 |
|
||||||
KPN |
1 955 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
12 |
|
||||||
Dānija |
2 080 |
|
||||||
Vācija |
132 |
|
||||||
Nīderlande |
2 |
|
||||||
Zviedrija |
246 |
|
||||||
EK |
2 472 (30) |
|
||||||
KPN |
2 856 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
279 |
|
||||||
Dānija |
1 920 |
|
||||||
Vācija |
1 222 |
|
||||||
Francija |
2 130 |
|
||||||
Nīderlande |
210 |
|
||||||
Zviedrija |
193 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
31 672 |
|
||||||
EK |
37 626 (31) |
|
||||||
Norvēģija |
8 082 |
|
||||||
KPN |
46 444 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
707 |
|
||||||
EK |
707 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
16 |
|
||||||
Vācija |
19 |
|
||||||
Francija |
763 |
|
||||||
Īrija |
544 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
5 574 |
|
||||||
EK |
6 916 |
|
||||||
KPN |
6 916 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
7 |
|
||||||
Vācija |
9 |
|
||||||
Francija |
366 |
|
||||||
Īrija |
995 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
4 743 |
|
||||||
EK |
6 120 |
|
||||||
KPN |
6 120 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||||||||
Beļģija |
129 |
|
||||||||||||
Francija |
7 719 |
|
||||||||||||
Īrija |
2 573 |
|
||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
1 158 |
|
||||||||||||
EK |
11 579 |
|
||||||||||||
KPN |
11 579 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Ziņojot Komisijai par kvotu apguvi dalībvalstis norāda ICES VIIa zonā nozvejotos daudzumus. ICES VIIa zonā nozvejotu pikšu izkraušanu aizliedz, ja šādu izkrāvumu kopējais apjoms pārsniedz 1 179 tonnas. |
|
|
|||||||
Dānija |
232 |
|
||||||
Nīderlande |
1 |
|
||||||
Zviedrija |
25 |
|
||||||
EK |
258 (32) |
|
||||||
KPN |
1 050 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
367 |
|
||||||
Dānija |
1 588 |
|
||||||
Vācija |
413 |
|
||||||
Francija |
2 387 |
|
||||||
Nīderlande |
918 |
|
||||||
Zviedrija |
3 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
9 336 |
|
||||||
EK |
15 012 (33) |
|
||||||
Norvēģija |
1 785 (34) |
|
||||||
KPN |
17 850 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Vācija |
5 |
|
||||||
Francija |
93 |
|
||||||
Īrija |
229 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
438 |
|
||||||
EK |
765 |
|
||||||
KPN |
765 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 |
|
||||||
Francija |
10 |
|
||||||
Īrija |
160 |
|
||||||
Nīderlande |
0 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
107 |
|
||||||
EK |
278 |
|
||||||
KPN |
278 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
195 |
|
||||||
Francija |
11 964 |
|
||||||
Īrija |
5 544 |
|
||||||
Nīderlande |
97 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 140 |
|
||||||
EK |
19 940 |
|
||||||
KPN |
19 940 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 440 |
|
||||||
Francija |
2 160 |
|
||||||
EK |
3 600 |
|
||||||
KPN |
3 600 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Portugāle |
653 |
|
||||||
EK |
653 |
|
||||||
KPN |
653 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Zviedrija |
190 |
|
||||||
EK |
190 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
1 499 |
|
||||||
Zviedrija |
128 |
|
||||||
EK |
1 627 |
|
||||||
KPN |
1 627 (35) |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
27 |
|
||||||
Dānija |
1 096 |
|
||||||
Vācija |
126 |
|
||||||
Francija |
243 |
|
||||||
Nīderlande |
63 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
341 |
|
||||||
EK |
1 896 |
|
||||||
KPN |
1 896 (36) |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||||||||||||
Beļģija |
278 (37) |
|
||||||||||||||||
Spānija |
8 926 |
|
||||||||||||||||
Francija |
13 785 (37) |
|
||||||||||||||||
Īrija |
1 670 |
|
||||||||||||||||
Nīderlande |
180 (37) |
|
||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
5 442 (37) |
|
||||||||||||||||
EK |
30 281 |
|
||||||||||||||||
KPN |
30 281 (38) |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||||||||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||||||||
Beļģija |
9 (39) |
|
||||||||||||
Spānija |
6 214 |
|
||||||||||||
Francija |
13 955 |
|
||||||||||||
Nīderlande |
18 (39) |
|
||||||||||||
EK |
20 196 |
|
||||||||||||
KPN |
20 196 (40) |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Spānija |
4 510 |
|
||||||
Francija |
433 |
|
||||||
Portugāle |
2 104 |
|
||||||
EK |
7 047 |
|
||||||
KPN |
7 047 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
7 600 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
400 |
|
||||||
EK |
8 000 |
|
||||||
KPN |
1 266 282 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
|
|||||||
Vācija |
|
|||||||
Spānija |
|
|||||||
Francija |
|
|||||||
Īrija |
|
|||||||
Nīderlande |
|
|||||||
Portugāle |
|
|||||||
Zviedrija |
|
|||||||
Apvienotā Karaliste |
|
|||||||
EK |
|
|||||||
Norvēģija |
|
|||||||
Fēru salas |
|
|||||||
KPN |
1 266 282 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemē ro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
25 686 (47) |
|
||||||
Portugāle |
6 421 (47) |
|
||||||
EK |
32 107 (47) |
|
||||||
KPN |
1 266 282 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Norvēģija |
|
|||||||
Fēru salas |
|
|||||||
KPN |
1 266 282 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
368 |
|
||||||
Dānija |
1 013 |
|
||||||
Vācija |
130 |
|
||||||
Francija |
277 |
|
||||||
Nīderlande |
843 |
|
||||||
Zviedrija |
11 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
4 151 |
|
||||||
EK |
6 793 |
|
||||||
KPN |
6 793 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
Nepiemēro (52) |
|
||||||
Norvēģija |
150 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Fēru salas |
200 (53) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
10 |
|
||||||
Vācija |
10 |
|
||||||
Francija |
10 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
10 |
|
||||||
Citas (54) |
5 |
|
||||||
EK |
45 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
7 (55) |
|
||||||
Dānija |
57 |
|
||||||
Vācija |
7 (55) |
|
||||||
Zviedrija |
22 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
7 (55) |
|
||||||
EK |
100 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
18 |
|
||||||
Dānija |
286 |
|
||||||
Vācija |
177 |
|
||||||
Francija |
159 |
|
||||||
Nīderlande |
6 |
|
||||||
Zviedrija |
12 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 196 |
|
||||||
EK |
2 856 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
9 |
|
||||||
Dānija |
6 |
|
||||||
Vācija |
6 |
|
||||||
Francija |
6 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
6 |
|
||||||
EK |
34 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
40 |
|
||||||
Dānija |
7 |
|
||||||
Vācija |
147 |
|
||||||
Spānija |
2 969 |
|
||||||
Francija |
3 166 |
|
||||||
Īrija |
793 |
|
||||||
Portugāle |
7 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 645 |
|
||||||
EK |
10 776 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
Nepiemēro |
|
||||||
Norvēģija |
|
|||||||
Fēru salas |
|
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
6 |
|
||||||
Dānija |
747 |
|
||||||
Vācija |
21 |
|
||||||
Francija |
8 |
|
||||||
Nīderlande |
1 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
67 |
|
||||||
EK |
850 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
3 800 |
|
||||||
Vācija |
11 (60) |
|
||||||
Zviedrija |
1 359 |
|
||||||
EK |
5 170 |
|
||||||
KPN |
5 170 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 368 |
|
||||||
Dānija |
1 368 |
|
||||||
Vācija |
20 |
|
||||||
Francija |
40 |
|
||||||
Nīderlande |
704 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
22 644 |
|
||||||
EK |
26 144 |
|
||||||
KPN |
26 144 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
1 183 |
|
||||||
Vācija |
1 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
66 |
|
||||||
EK |
1 250 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
40 |
|
||||||
Francija |
161 |
|
||||||
Īrija |
269 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
19 415 |
|
||||||
EK |
19 885 |
|
||||||
KPN |
19 885 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 509 |
|
||||||
Francija |
6 116 |
|
||||||
Īrija |
9 277 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
8 251 |
|
||||||
EK |
25 153 |
|
||||||
KPN |
25 153 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
259 |
|
||||||
Francija |
4 061 |
|
||||||
EK |
4 320 |
|
||||||
KPN |
4 320 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
119 |
|
||||||
Francija |
5 |
|
||||||
EK |
124 |
|
||||||
KPN |
124 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
104 |
|
||||||
Portugāle |
311 |
|
||||||
EK |
415 |
|
||||||
KPN |
415 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
4 033 |
|
||||||
Zviedrija |
2 172 |
|
||||||
EK |
6 205 |
|
||||||
KPN |
11 620 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
2 960 |
|
||||||
Nīderlande |
28 |
|
||||||
Zviedrija |
119 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
877 |
|
||||||
EK |
3 984 |
|
||||||
KPN |
3 984 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
500 |
|
||||||
Zviedrija |
164 (61) |
|
||||||
EK |
664 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Francija |
4 108 (63) |
|
||||||
EK |
4 108 (63) |
|
||||||
KPN |
4 108 (63) |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
56 |
|
||||||
Dānija |
7 280 |
|
||||||
Vācija |
37 |
|
||||||
Nīderlande |
1 400 |
|
||||||
Zviedrija |
390 |
|
||||||
EK |
9 163 |
|
||||||
KPN |
9 350 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
2 081 |
|
||||||
Vācija |
23 |
|
||||||
Zviedrija |
234 |
|
||||||
EK |
2 338 |
|
||||||
KPN |
2 338 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
2 946 |
|
||||||
Dānija |
9 575 |
|
||||||
Vācija |
2 762 |
|
||||||
Francija |
552 |
|
||||||
Nīderlande |
18 414 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
13 626 |
|
||||||
EK |
47 875 |
|
||||||
Norvēģija |
1 105 |
|
||||||
KPN |
49 000 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Francija |
22 |
|
||||||
Īrija |
287 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
477 |
|
||||||
EK |
786 |
|
||||||
KPN |
786 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
47 |
|
||||||
Francija |
21 |
|
||||||
Īrija |
1 209 |
|
||||||
Nīderlande |
14 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
558 |
|
||||||
EK |
1 849 |
|
||||||
KPN |
1 849 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Francija |
22 |
|
||||||
Īrija |
88 |
|
||||||
EK |
110 |
|
||||||
KPN |
110 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
826 |
|
||||||
Francija |
2 755 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 469 |
|
||||||
EK |
5 050 |
|
||||||
KPN |
5 050 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
77 |
|
||||||
Francija |
139 |
|
||||||
Īrija |
202 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
73 |
|
||||||
EK |
491 |
|
||||||
KPN |
491 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
19 |
|
||||||
Francija |
38 |
|
||||||
Īrija |
132 |
|
||||||
Nīderlande |
76 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
38 |
|
||||||
EK |
303 |
|
||||||
KPN |
303 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Analītiskā KPNPiemēro Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
75 |
|
||||||
Francija |
298 |
|
||||||
Portugāle |
75 |
|
||||||
EK |
448 |
|
||||||
KPN |
448 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
6 |
|
||||||
Francija |
216 |
|
||||||
Īrija |
63 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
165 |
|
||||||
EK |
450 |
|
||||||
KPN |
450 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
476 |
|
||||||
Spānija |
29 |
|
||||||
Francija |
10 959 |
|
||||||
Īrija |
1 168 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 668 |
|
||||||
EK |
15 300 |
|
||||||
KPN |
15 300 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
286 |
|
||||||
Francija |
1 394 |
|
||||||
EK |
1 680 |
|
||||||
KPN |
1 680 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
236 |
|
||||||
Francija |
26 |
|
||||||
EK |
262 |
|
||||||
KPN |
262 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
278 |
|
||||||
Portugāle |
10 |
|
||||||
EK |
288 |
|
||||||
KPN |
288 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
47 |
|
||||||
Dānija |
5 636 |
|
||||||
Vācija |
14 231 |
|
||||||
Francija |
33 491 |
|
||||||
Nīderlande |
142 |
|
||||||
Zviedrija |
774 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
10 911 |
|
||||||
EK |
65 232 |
|
||||||
Norvēģija |
70 668 (66) |
|
||||||
KPN |
135 900 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
906 |
|
||||||
Francija |
9 003 |
|
||||||
Īrija |
483 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 708 |
|
||||||
EK |
14 100 |
|
||||||
KPN |
14 100 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Zviedrija |
880 |
|
||||||
EK |
880 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
10 |
|
||||||
Francija |
2 132 |
|
||||||
Īrija |
1 066 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
582 |
|
||||||
EK |
3 790 |
|
||||||
KPN |
3 790 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
386 |
|
||||||
Dānija |
825 |
|
||||||
Vācija |
211 |
|
||||||
Francija |
99 |
|
||||||
Nīderlande |
2 923 |
|
||||||
Zviedrija |
6 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
813 |
|
||||||
EK |
5 263 |
|
||||||
KPN |
5 263 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
277 (67) |
|
||||||
Dānija |
11 (67) |
|
||||||
Vācija |
14 (67) |
|
||||||
Francija |
43 (67) |
|
||||||
Nīderlande |
236 (67) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 062 (67) |
|
||||||
EK |
1 643 (67) |
|
||||||
KPN |
1 643 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
6 |
|
||||||
Vācija |
10 |
|
||||||
Igaunija |
6 |
|
||||||
Spānija |
6 |
|
||||||
Francija |
92 |
|
||||||
Īrija |
6 |
|
||||||
Lietuva |
6 |
|
||||||
Polija |
6 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
359 |
|
||||||
EK |
847 (68) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Beļģija |
157 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dānija |
12 699 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vācija |
164 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Francija |
495 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Nīderlande |
498 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Zviedrija |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
462 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EK |
18 149 (69) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Norvēģija |
9 300 (71) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
KPN |
385 366 (72) |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||||||||||
Vācija |
14 893 |
|
||||||||||||||
Spānija |
20 |
|
||||||||||||||
Igaunija |
124 |
|
||||||||||||||
Francija |
9 930 |
|
||||||||||||||
Īrija |
49 643 |
|
||||||||||||||
Latvija |
91 |
|
||||||||||||||
Lietuva |
91 |
|
||||||||||||||
Nīderlande |
21 719 |
|
||||||||||||||
Polija |
1 049 |
|
||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
136 522 |
|
||||||||||||||
EK |
234 082 |
|
||||||||||||||
Norvēģija |
9 300 (73) |
|
||||||||||||||
Fēru salas |
3 605 (74) |
|
||||||||||||||
KPN |
385 366 (75) |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||||||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminētos kvotu limitus, turpmāk noteiktajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.
|
|
|
|||||||||
Spānija |
22 256 (76) |
|
||||||||
Francija |
148 (76) |
|
||||||||
Portugāle |
4 601 (76) |
|
||||||||
EK |
27 005 |
|
||||||||
KPN |
27 005 |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Dānija |
788 |
|
||||||
Vācija |
46 (77) |
|
||||||
Nīderlande |
76 (77) |
|
||||||
Zviedrija |
30 |
|
||||||
EK |
940 |
|
||||||
KPN |
940 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 059 |
|
||||||
Dānija |
484 |
|
||||||
Vācija |
847 |
|
||||||
Francija |
212 |
|
||||||
Nīderlande |
9 563 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
545 |
|
||||||
EK |
12 710 |
|
||||||
Norvēģija |
90 (78) |
|
||||||
KPN |
12 800 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Īrija |
54 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
14 |
|
||||||
EK |
68 |
|
||||||
KPN |
68 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
326 |
|
||||||
Francija |
4 |
|
||||||
Īrija |
90 |
|
||||||
Nīderlande |
103 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
146 |
|
||||||
EK |
669 |
|
||||||
KPN |
669 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Francija |
10 |
|
||||||
Īrija |
49 |
|
||||||
EK |
59 |
|
||||||
KPN |
59 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 775 |
|
||||||
Francija |
3 550 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 268 |
|
||||||
EK |
6 593 |
|
||||||
KPN |
6 593 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
27 |
|
||||||
Francija |
288 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
450 |
|
||||||
EK |
765 |
|
||||||
KPN |
765 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
603 |
|
||||||
Francija |
60 |
|
||||||
Īrija |
30 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
271 |
|
||||||
EK |
964 |
|
||||||
KPN |
964 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
54 |
|
||||||
Francija |
108 |
|
||||||
Īrija |
293 |
|
||||||
Nīderlande |
87 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
108 |
|
||||||
EK |
650 |
|
||||||
KPN |
650 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
52 |
|
||||||
Spānija |
9 |
|
||||||
Francija |
3 823 |
|
||||||
Nīderlande |
286 |
|
||||||
EK |
4 170 |
|
||||||
KPN |
4 170 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
458 |
|
||||||
Portugāle |
758 |
|
||||||
EK |
1 216 |
|
||||||
KPN |
1 216 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
34 843 |
|
||||||
Vācija |
73 |
|
||||||
Zviedrija |
13 184 |
|
||||||
EK |
48 100 |
|
||||||
KPN |
52 000 |
Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
2 018 |
|
||||||
Dānija |
159 716 |
|
||||||
Vācija |
2 018 |
|
||||||
Francija |
2 018 |
|
||||||
Nīderlande |
2 018 |
|
||||||
Zviedrija |
1 330 (79) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
6 659 |
|
||||||
EK |
175 777 |
|
||||||
Norvēģija |
10 063 (80) |
|
||||||
Fēru salas |
|
|||||||
KPN |
195 000 (84) |
Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
31 |
|
||||||
Dānija |
1 997 |
|
||||||
Vācija |
31 |
|
||||||
Francija |
430 |
|
||||||
Nīderlande |
430 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 226 |
|
||||||
EK |
6 144 |
|
||||||
KPN |
6 144 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
10 (85) |
|
||||||
Dānija |
57 (85) |
|
||||||
Vācija |
10 (85) |
|
||||||
Francija |
18 (85) |
|
||||||
Nīderlande |
15 (85) |
|
||||||
Zviedrija |
1 (85) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
470 (85) |
|
||||||
EK |
581 (85) |
|
||||||
Norvēģija |
50 (86) |
|
||||||
KPN |
631 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
145 (87) |
|
||||||
Vācija |
31 (87) |
|
||||||
Spānija |
75 (87) |
|
||||||
Francija |
618 (87) |
|
||||||
Īrija |
390 (87) |
|
||||||
Nīderlande |
2 (87) |
|
||||||
Portugāle |
3 (87) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
739 (87) |
|
||||||
EK |
2 004 |
|
||||||
KPN |
2 004 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
58 |
|
||||||
Dānija |
25 208 |
|
||||||
Vācija |
1 901 |
|
||||||
Francija |
40 |
|
||||||
Īrija |
1 463 |
|
||||||
Nīderlande |
4 089 |
|
||||||
Zviedrija |
750 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 721 |
|
||||||
EK |
37 230 |
|
||||||
Norvēģija |
1 600 (88) |
|
||||||
Fēru salas |
479 (89) |
|
||||||
KPN |
39 309 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
15 236 |
|
||||||
Vācija |
12 178 |
|
||||||
Spānija |
16 631 |
|
||||||
Francija |
8 047 |
|
||||||
Īrija |
39 646 |
|
||||||
Nīderlande |
58 102 |
|
||||||
Portugāle |
1 610 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
16 470 |
|
||||||
EK |
167 920 |
|
||||||
Fēru salas |
2 080 (90) |
|
||||||
KPN |
170 000 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
31 069 (91) |
|
||||||
Francija |
393 (91) |
|
||||||
Portugāle |
26 288 (91) |
|
||||||
EK |
57 750 |
|
||||||
KPN |
57 750 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Portugāle |
3 200 (93) |
|
||||||
EK |
3 200 |
|
||||||
KPN |
3 200 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Portugāle |
1 280 (95) |
|
||||||
EK |
1 280 |
|
||||||
KPN |
1 280 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 280 |
|
||||||
EK |
1 280 |
|
||||||
KPN |
1 280 |
Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
36 466 |
|
||||||
Vācija |
7 (97) |
|
||||||
Nīderlande |
27 (97) |
|
||||||
EK |
36 500 |
|
||||||
Norvēģija |
1 000 (98) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
4 750 (99) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
250 (99) |
|
||||||
EK |
5 000 (99) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Zviedrija |
|
|||||||
EK |
800 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
Nepiemēro |
|
||||||
Norvēģija |
140 (102) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
27 |
|
||||||
Dānija |
2 500 |
|
||||||
Vācija |
282 |
|
||||||
Francija |
116 |
|
||||||
Nīderlande |
200 |
|
||||||
Zviedrija |
Nepiemēro (103) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 875 |
|
||||||
EK |
5 000 (104) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
Nepiemēro |
|
||||||
Norvēģija |
||||||||
Fēru salas |
150 (107) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
(1) Izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.
(2) Kvotu var zvejot tikai ICES IIa, IIIa un IV zonas EK ūdeņos. Izņemot Dāniju, Apvienoto Karalisti un Zviedriju.
(3) Jāzvejo IV zonā.
(4) No tās ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % vienam kuģim jebkurā laikā Vb, VI un VII zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.
(5) Ieskaitot jūraslīdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūraslīdakas nozvejai ir 5 638 tonnas un brosmes nozvejai – 3 350 tonnas, tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.
(6) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(7) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(8) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(9) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm.
(10) Jāzvejo Skagerakā.
(11) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, atsevišķi norādot ICES IVa un ICES IVb zonā nozvejotu siļķu izkrāvumus.
(12) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HER/*04N-) |
EK |
50 000 |
(13) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.
(14) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(15) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(16) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm.
(17) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķu krājums Temzas iztekas jūras reģionā zonā, ko ierobežo līnija, kas novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51o56' N, 1o19,1' E) līdz platumam 51o33' N un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krasta punktam.
(18) Līdz 50 % no šīs kvotas var pārcelt uz ICES IVb zonu. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai (HER/*04B.).
(19) Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o00' N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07o00' W un uz ziemeļiem no 55o00' N, izņemot Klaidu.
(20) Šo kvotu var apgūt tikai ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' N.
(21) Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz dienvidiem no 56o00' N un uz rietumiem no 07o00' W.
(22) Klaidas krājums: siļķu krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.
(23) VIIa zona ir samazināta par ICES VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonai pievienoto apgabalu, ko ierobežo:
— |
ziemeļos – 52o 30' N platuma paralēle, |
— |
dienvidos – 52o 00' N platuma paralēle, |
— |
rietumos – Īrijas krasts, |
— |
austrumos – Apvienotās Karalistes krasts. |
(24) Šī zona ir palielināta par apgabalu, ko ierobežo:
— |
ziemeļos – 52o30' N platuma paralēle, |
— |
dienvidos – 52o00' N platuma paralēle, |
— |
rietumos – Īrijas krasts, |
— |
austrumos – Apvienotās Karalistes krasts. |
(25) Apgabals noteikts šīs regulas 4. panta b) punktā.
(26) Apgabals noteikts šīs regulas 4. panta c) punktā.
(27) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu iegūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) |
EK |
p15 980 |
(28) Pagaidu KPN. Galīgo KPN apjomu noteiks ņemot vērā jaunākos zinātnisko informāciju cik drīz vien iespējams 2008. gada pirmajā pusē.
(29) No tiem līdz 5 % drīkst zvejot ICES VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).
(30) Izņemot aplēstās 264 tonnas rūpnieciskās piezvejas.
(31) Neskaitot rūpnieciskās piezvejas aplēses 736 tonnu apmērā.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) |
EK |
28 535 |
(32) Izņemot aprēķināto 773 tonnu rūpniecisku piezveju.
(33) Neskaitot rūpnieciskās piezvejas aplēses 1 053 tonnu apmērā.
(34) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu iegūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) |
EK |
10 884 |
(35) Nepārsniedzot kopējo KPN 54 000 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.
(36) Nepārsniedzot kopējo KPN 54 000 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.
(37) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un IIa zonas EK ūdeņiem. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai.
(38) Nepārsniedzot kopējo KPN 54 000 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona (HKE/*8ABDE) |
Beļģija |
36 |
Spānija |
1 440 |
Francija |
1 440 |
Īrija |
180 |
Nīderlande |
18 |
Apvienotā Karaliste |
810 |
EK |
3 924 |
(39) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un IIa zonas EK ūdeņiem. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai.
(40) Nepārsniedzot kopējo KPN 54 000 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VI un VII zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) |
Beļģija |
2 |
Spānija |
1 800 |
Francija |
3 240 |
Nīderlande |
5 |
EK |
5 047 |
(41) No kurām līdz 65 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1).
(42) No kurām līdz 17,66 % drīkst nozvejot Fēru salu ūdeņos (WHB/*05B-F).
(43) Var zvejot II, IVa, VIa zonas EK ūdeņos uz ziemeļiem no 56o30' N, VIb un VII zonā uz rietumiem no 12o W (WHB/*8CX34). IVa zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 40 000 tonnu.
(44) No kā līdz 500 tonnām var būt argentīnas (Argentina spp.).
(45) Putasu nozveja var ietvert argentīnu (Argentina spp.) nenovēršamu nozveju.
(46) Var zvejots II, IVa, V, VIa zonas EK ūdeņos uz ziemeļiem no 56o30' N, VIb un VII zonā uz rietumiem no 12o W. IVa zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 7 395 tonnu.
(47) No kurām līdz 65 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2).
(48) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(49) IVa zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 48 418 tonnu, t.i. 25 % no Norvēģijas piekļuves limita.
(50) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(51) Drīkst tikt zvejotas arī VIb zonā. Nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt 7 750 tonnas.
(52) Noteikta Regulā (EK) Nr. 2015/2006.
(53) Jāzvejo ar traļiem; strupdeguna garastu un ogļzivju piezveja jāatskaita no šīs kvotas.
(54) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(55) Kvotu drīkst izmantot tikai ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos.
(56) Citu sugu nejauša nozveja 25 % vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta Vb, VI un VII zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.
(57) Ieskaitot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūraslīdakas nozvejai ir 5 638 tonnas un brosmes nozvejai – 3 350 tonnas, tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.
(58) Ieskaitot brosmes. Var zvejot tikai ar āķu jedām VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' N.
(59) Citu sugu nejauša nozveja 20 % vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta ICES VIa un VIb zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI zonā nedrīkst pārsniegt 75 tonnas.
(60) Kvotu drīkst izmantot tikai ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos.
(61) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.
(62) Apgabals noteikts šīs regulas 16. panta 3. punktā.
(63) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kas ir seklāki par 30 m.
(64) Apgabals noteikts šīs regulas 4. panta b) punktā.
(65) Apgabals noteikts šīs regulas 4. panta c) punktā.
(66) Drīkst zvejot tikai IV zonas EK ūdeņos un IIIa zonā. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
(67) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), jūras lapsu (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondraju (Raja brachyuran) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C), dzeloņaino raju (Amblyraja radiate) (RJR/2AC4-C) un parasto raju (Dipturus batis) (RJB/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.
(68) No kā 350 tonnas ir iedalītas Norvēģijai, un tās jāzvejo EK ūdeņos ICES IIa un VI zonā. Šo daudzumu ICES VI zonā drīkst zvejot tikai ar āķu jedām.
(69) Ieskaitot 242 tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62o N (MAC/*04-N).
(70) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas atskaita no šo sugu kvotām.
(71) Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu var izmantot tikai IVa zonā, izņemot 3 000 tonnas, ko var iegūt IIIa zonā.
(72) KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Fēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
IIIa MAC/*03A |
IIIa un IVbc MAC/*3A4BC |
IVb MAC/*04B |
IVc MAC/*04C |
VI; starptautiskie ūdeņi IIa zonā no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. martam MAC/*2A6 |
Dānija |
|
4 130 |
|
|
4 020 |
Francija |
|
490 |
|
|
|
Nīderlande |
|
490 |
|
|
|
Zviedrija |
|
|
390 |
10 |
|
Apvienotā Karaliste |
|
490 |
|
|
|
Norvēģija |
3 000 |
|
|
|
|
(73) Var zvejot tikai ICES IIa, VIa (uz ziemeļiem no 56o30' N), IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā.
(74) Var nozvejot EK ūdeņos ICES IVa zonā uz ziemeļiem no 59o N no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Fēru salu kvotu 3 001 tonnas apjomā var apgūt ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' N visu gadu.
(75) KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Fēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminētos kvotu limitus, turpmāk noteiktajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.
|
EK ūdeņi IVa zonā MAC/*04A-C |
Vācija |
4 494 |
Francija |
2 996 |
Īrija |
14 981 |
Nīderlande |
6 554 |
Apvienotā Karaliste |
41 200 |
EK |
70 225 |
(76) Daudzumus, kas paredzēti apmaiņām ar citām dalībvalstīm, var nozvejot ICES VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas nozvejoti VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nav lielāki par 25 % no devējas dalībvalsts kvotas.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VIIIb zona (MAC/*08B.) |
Spānija |
1 869 |
Francija |
12 |
Portugāle |
386 |
(77) Kvotu drīkst izmantot tikai EK ūdeņos ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā.
(78) Var zvejot tikai IV zonā.
(79) Ieskaitot tūbītes.
(80) Var zvejot tikai EK ūdeņos ICES IV zonā.
(81) Šo daudzumu drīkst zvejot tikai ICES IV zonā un IVa zonā uz ziemeļiem no 56o30' N. Putasu piezveju atskaita no putasu kvotas, kas noteikta ICES VIa, VIb un VII zonai.
(82) 1 832 tonnas var nozvejot kā siļķes, zvejojot ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 32 mm. Ja siļķes kvota 1 832 tonnu apmērā ir pilnībā apgūta, aizliedz jebkādu zveju ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 32 mm.
(83) Nozvejas, kas iegūtas kontrolzvejā, atbilst 2 % no dalībvalsts izmantotās zvejas piepūles un nepārsniedz 2 500 tonnas, var nozvejot kā tūbītes.
(84) Pagaidu KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus 2008. gada pirmajā pusē.
(85) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst pārsniegt 5 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa.
(86) Tostarp bara haizivs (Galeorhinus galeuscoelolepis), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calceus), pelēkās īsradzes haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), laternhaizivs (Etmopterus spinax) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) nozvejas, kas veiktas ar āķu jedām. Šīs kvotas var zvejot tikai IV, VI un VII zonās.
(87) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst būt vairāk par 5 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa.
(88) Var zvejot tikai EK ūdeņos ICES IV zonā.
(89) Nepārsniedzot kopējo kvotu – 2 550 tonnas – ICES IV, VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' N, VIIe, VIIf un VIIh zonā.
(90) Nepārsniedzot kopējo kvotu 2 550 tonnas ICES IV zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' N, VIIe, VIIf un VIIh zonā.
(91) No kā ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neskarot Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar koeficientu 1,2.
(92) Ūdeņi pie Azoru salām
(93) No kā ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neskarot Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar koeficientu 1,2.
(94) Ūdeņi pie Madeiras.
(95) No kā ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 un 14 cm, neskarot Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar koeficientu 1,2.
(96) Ūdeņi pie Kanāriju salām.
(97) Kvotu drīkst izmantot tikai EK ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.
(98) Šo kvotu drīkst izmantot ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' N.
(99) Ieskaito, janozvejā ir neatdalāmi jauktas stavridas.
(100) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.
(101) No tām stavridas ne vairāk par 400 tonnām.
(102) Nozvejotas tikai ar āķu jedām, arī makrūrzivis, Mora mora un lielās diegspuru vēdzeles.
(103) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai par “citām sugām” parastajā apmērā.
(104) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(105) Tikai ICES IIa un IV zonā.
(106) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(107) Tikai sīgu piezvejai ICES IV un VIa zonā.
IB PIELIKUMS
ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS UN GRENLANDE
ICES I, II, V, XII, XIV zona un Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā
|
|
|||||||
Īrija |
62 |
|
||||||
Spānija |
437 |
|
||||||
EK |
500 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Beļģija |
34 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dānija |
33 859 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vācija |
5 930 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Spānija |
112 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Francija |
1 461 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Īrija |
8 765 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Nīderlande |
12 117 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Polija |
1 714 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Portugāle |
112 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Somija |
524 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Zviedrija |
12 547 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
21 647 (1) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EK |
98 822 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Norvēģija |
88 939 (2) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Fēru salas |
12 848 (2) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
KPN |
1 518 000 |
Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Īpaši nosacījumi Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Vācija |
2 061 |
|
||||||
Grieķija |
255 |
|
||||||
Spānija |
2 299 |
|
||||||
Īrija |
255 |
|
||||||
Francija |
1 892 |
|
||||||
Portugāle |
2 299 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
7 995 |
|
||||||
EK |
17 057 |
|
||||||
KPN |
430 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
2 863 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
637 |
|
||||||
EK |
3 500 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
2 843 |
|
||||||
Spānija |
7 349 |
|
||||||
Francija |
1 213 |
|
||||||
Polija |
1 333 |
|
||||||
Portugāle |
1 552 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 821 |
|
||||||
Visas dalībvalstis |
100 (5) |
|
||||||
EK |
16 211 (6) |
|
||||||
KPN |
430 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
10 |
|
||||||
Francija |
60 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
430 |
|
||||||
EK |
500 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Portugāle |
1 000 (7) |
|
||||||
EK |
1 100 (8) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
100 (9) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|||||||
EK |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
|
|
|
|||||||
Visas dalībvalstis |
0 |
|
||||||
EK |
0 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|||||||
Vācija |
535 |
|
||||||
Francija |
322 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 643 |
|
||||||
EK |
2 500 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
5 385 |
|
||||||
Vācija |
367 |
|
||||||
Francija |
588 |
|
||||||
Nīderlande |
514 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
5 385 |
|
||||||
EK |
12 240 (10) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
898 |
|
||||||
Francija |
1 992 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
175 |
|
||||||
EK |
3 065 (11) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
1 300 |
|
||||||
Francija |
1 300 |
|
||||||
EK |
7 000 (12) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
2 000 |
|
||||||
Francija |
2 000 |
|
||||||
EK |
4 000 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
3 066 |
|
||||||
Francija |
493 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
273 |
|
||||||
EK |
3 832 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
0 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|||||||
Beļģija |
49 |
|
||||||
Vācija |
301 |
|
||||||
Francija |
1 463 |
|
||||||
Nīderlande |
49 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
563 |
|
||||||
EK |
2 425 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
25 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
25 |
|
||||||
EK |
50 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
0 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|||||||
Vācija |
6 271 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
330 |
|
||||||
EK |
7 500 (13) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
1 550 |
|
||||||
EK |
2 500 (14) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
9 300 (15) |
|
||||||
EK |
9 300 (15) |
|
||||||
KPN |
385 366 (16) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Dānija |
3 001 (17) |
|
||||||
EK |
3 001 (17) |
|
||||||
KPN |
385 366 (18) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Igaunija |
0 (19) |
|
||||||
Vācija |
0 (19) |
|
||||||
Spānija |
0 (19) |
|
||||||
Francija |
0 (19) |
|
||||||
Īrija |
0 (19) |
|
||||||
Latvija |
0 (19) |
|
||||||
Nīderlande |
0 (19) |
|
||||||
Polija |
0 (19) |
|
||||||
Portugāle |
0 (19) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (19) |
|
||||||
EK |
0 (19) |
|
||||||
KPN |
0 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
766 (20) |
|
||||||
Spānija |
95 (20) |
|
||||||
Francija |
84 (20) |
|
||||||
Portugāle |
405 (20) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
150 (20) |
|
||||||
EK |
1 500 (20) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
Nepiemēro (21) |
|
||||||
KPN |
14 500 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (22) |
|
||||||
Francija |
0 (22) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (22) |
|
||||||
EK |
0 (22) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
|
|||||||
Vācija |
|
|||||||
Francija |
|
|||||||
Apvienotā Karaliste |
|
|||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
11 |
|
||||||
Vācija |
1 473 |
|
||||||
Francija |
99 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
17 |
|
||||||
EK |
1 600 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|||||||
Vācija |
117 (28) |
|
||||||
Francija |
47 (28) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
186 (28) |
|
||||||
EK |
350 (28) |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
305 |
|
||||||
Francija |
275 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
180 |
|
||||||
EK |
760 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Vācija |
54 |
|
||||||
Francija |
42 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
204 |
|
||||||
EK |
300 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
(1) Ziņojot Eiropas Komisijai par nozvejām, ziņo arī par nozvejotiem daudzumiem katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabals, EK ūdeņi, Fēru salu ūdeņi, Norvēģijas ūdeņi, zvejas zona ap Jana Majena salu, zvejniecības liegums ap Svalbāru.
(2) Nozvejas saskaņā ar šo kvotu atskaita no Norvēģijas un Fēru salu KPN daļas (pieejas kvota). Nozveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt EK ūdeņos uz ziemeļiem no 62o N.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekš minētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62o N zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) |
Beļģija |
34 () |
Dānija |
33 859 () |
Vācija |
5 930 () |
Spānija |
112 () |
Francija |
1 461 () |
Īrija |
8 765 () |
Nīderlande |
12 117 () |
Polija |
1 714 () |
Portugāle |
112 () |
Somija |
524 () |
Zviedrija |
12 547 () |
Apvienotā Karaliste |
21 647 () |
() Kad visu dalībvalstu veikto nozveju kopapjoms sasniedz 88 939 tonnas, turpmāku nozveju aizliedz. |
|
Fēru salu ūdeņi – II un Vb zona, uz ziemeļiem no 61o (HER/*25B-F) |
Beļģija |
4 () |
Dānija |
4 402 () |
Vācija |
771 () |
Spānija |
15 () |
Francija |
190 () |
Īrija |
1 140 () |
Nīderlande |
1 575 () |
Polija |
223 () |
Portugāle |
15 () |
Somija |
68 () |
Zviedrija |
1 631 () |
Apvienotā Karaliste |
2 814 () |
() Kad visu dalībvalstu veikto nozveju kopapjoms sasniedz 12 848 tonnas, turpmāku nozveju aizliedz. |
(3) Kad visu dalībvalstu veikto nozveju kopapjoms sasniedz 88 939 tonnas, turpmāku nozveju aizliedz.
(4) Kad visu dalībvalstu veikto nozveju kopapjoms sasniedz 12 848 tonnas, turpmāku nozveju aizliedz.
(5) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(6) Kopienai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(7) Zvejot ar ne vairāk par 6 Kopienas dziļūdens zvejas kuģiem, kas zvejo Atlantijas paltusu ar āķu jedām. Saistītu sugu nozveju ieskaita šajā kvotā. Var prasīt, lai uz kuģiem būtu zinātnisks novērotājs.
(8) No šīs kvotas Norvēģijai piešķirtas 100 tonnas zvejai tikai ar āķu jedām.
(9) No šīs kvotas Norvēģijai piešķirtas 100 tonnas zvejai ar āķu jedām.
(10) KPN, par ko vienojušās EK, Fēru salas, Norvēģija un Īslande.
(11) Strupdeguna garastu un ogļzivju piezveja līdz 1 080 tonnām jāatskaita no šīs kvotas.
(12) No tās 3 250 tonnas piešķir Norvēģijai un 1 150 tonnas piešķir Fēru salām.
(13) No tās 824 tonnas piešķir Norvēģijai un 75 tonnas piešķir Fēru salām.
(14) No tās 800 tonnu piešķir Norvēģijai un 150 tonnu piešķir Fēru salām.
(15) Var zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IV zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa zonā (MAC/*4N-2A).
(16) KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Fēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.
(17) Var zvejot EK ūdeņos IVa zonā (MAC/*04A.).
(18) KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Fēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.
(19) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas apspriedes NEAFC.
(20) Tikai kā piezveja.
(21) Zveju veiks tikai laika posmā no 2008. gada 1. septembra līdz 15. novembrim. Zveju izbeigs, kad NEAFC līgumslēdzējas puses būs pilnībā izmantojušas KPN.
(22) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas apspriedes NEAFC, un vēlāk – ar Grenlandi.
(23) Tostarp nenovēršamu piezveju (mencas piezveja nav atļauta).
(24) Jāzvejo laika posmā no jūlija līdz decembrim.
(25) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas sarunas ar Islandi par 2008. gadu.
(26) Piezveja ir jebkura tādu sugu zivju nozveja, kas neietilpst kuģa mērķa sugu sarakstā, kurš norādīts licencē. Var zvejot austrumos vai rietumos.
(27) No tām 120 tonnu stupdeguna garastu zvejas kvotu piešķir Norvēģijai.
(28) Tikai kā piezveja.
(29) Izņemot zivju sugas, kam nav tirgus vērtības.
IC PIELIKUMS
ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA
NAFO apgabals
Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.
|
|
|||||||
EK |
0 (1) |
|
||||||
KPN |
0 (1) |
|
|
|||||||
EK |
0 (2) |
|
||||||
KPN |
0 (2) |
|
|
|||||||
EK |
0 (3) |
|
||||||
KPN |
0 (3) |
|
|
|||||||
EK |
0 (4) |
|
||||||
KPN |
0 (4) |
|
|
|||||||
EK |
0 (5) |
|
||||||
KPN |
0 (5) |
|
|
|||||||
EK |
0 (6) |
|
||||||
KPN |
0 (6) |
|
|
|||||||
EK |
0 (7) |
|
||||||
KPN |
0 (7) |
|
|
|||||||
Igaunija |
128 (8) |
|
||||||
Latvija |
128 (8) |
|||||||
Lietuva |
128 (8) |
|||||||
Polija |
227 (8) |
|||||||
EK |
||||||||
KPN |
34 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
15 500 |
|
|
|||||||
EK |
0 (12) |
|
||||||
KPN |
0 (12) |
|
|
|||||||
Igaunija |
278 (14) |
|
||||||
Latvija |
278 (14) |
|||||||
Lietuva |
278 (14) |
|||||||
Polija |
278 (14) |
|||||||
EK |
||||||||
KPN |
25 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
KPN |
Nepiemēro (17) |
|
|
|
|||||||
Igaunija |
321,3 |
|
||||||
Vācija |
328 |
|||||||
Latvija |
45,1 |
|||||||
Lietuva |
22,6 |
|||||||
Spānija |
4 396,5 |
|||||||
Portugāle |
1 837,5 |
|||||||
EK |
6 951 |
|||||||
KPN |
11 856 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
6 561 |
|
||||||
Portugāle |
1 274 |
|||||||
Igaunija |
546 |
|||||||
Lietuva |
119 |
|||||||
EK |
8 500 |
|||||||
KPN |
13 500 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
EK |
0 (18) |
|
||||||
KPN |
0 (18) |
|
|
|||||||
Igaunija |
1 571 (19) |
|
||||||
Vācija |
513 (19) |
|||||||
Spānija |
233 (19) |
|||||||
Latvija |
1 571 (19) |
|||||||
Lietuva |
1 571 (19) |
|||||||
Portugāle |
2 354 (19) |
|||||||
EK |
7 813 (19) |
|||||||
KPN |
8 500 (19) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 771 |
|
||||||
Portugāle |
5 229 |
|||||||
EK |
7 000 |
|||||||
KPN |
20 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
|
|
|||||||
Latvija |
269 |
|
||||||
Lietuva |
2 234 |
|
||||||
KPN |
2 503 |
|
|
|
|||||||
Spānija |
2 165 |
|
||||||
Portugāle |
2 835 |
|||||||
EK |
5 000 |
|||||||
KPN |
8 500 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |
(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos.
(2) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos.
(3) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos.
(4) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos.
(5) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos.
(6) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos.
(7) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos.
(8) Jāzvejo laikposmā no 1. jūlija līdz 31. decembrim.
(9) Nav noteikta Kopienas daļa, 29 467 tonnas ir pieejamas Kanādai un EK dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
(10) Lai gan Kopienai ir pieejama kopējā kvota 79 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz nullei. Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos.
(11) Informāciju par nozveju, ko kuģi guvuši saskaņā ar šo kvotu, reizi 48 stundās paziņo karoga dalībvalstij un ar Komisijas starpniecību nosūta NAFO izpildsekretāram.
(12) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos.
(13) Neietverot četrstūra zonu, ko ierobežo šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
47o20'0 |
46o40'0 |
2 |
47o20'0 |
46o30'0 |
3 |
46o00'0 |
46o30'0 |
4 |
46o00'0 |
46o40'0 |
(14) Jāzvejo laikposmā no 1. janvāra līdz 31. martam, no 1. jūlija līdz 31. decembrim.
(15) Visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
(16) Kuģi var zvejot šo krājumu arī 3L rajona četrstūra zonā, ko ierobežo šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
47o20'0 |
46o40'0 |
2 |
47o20'0 |
46o30'0 |
3 |
46o00'0 |
46o30'0 |
4 |
46o00'0 |
46o40'0 |
Zvejojot garneles šajā zonā, kuģiem neatkarīgi no tā, vai tie šķērso vai nešķērso līniju, kas atdala NAFO 3L un 3M rajonu, jāziņo saskaņā ar pielikuma 1.3. punktu Padomes 1992. gada 27. janvāra Regulā (EEK) Nr. 189/92, kas nosaka zināmu Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas pieņemtu kontroles pasākumu piemērošanas noteikumus (OV L 21, 30.1.1992., 4. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1048/97 (OV L 154, 12.6.1997., 1. lpp.).
Turklāt garneļu zveja ir aizliegta no 2008. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim apgabalā, kuru ierobežo šādas koordinātas:
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
1 |
47o55'0 |
45o00'0 |
2 |
47o30'0 |
44o15'0 |
3 |
46o55'0 |
44o15'0 |
4 |
46o35'0 |
44o30'0 |
5 |
46o35'0 |
45o40'0 |
6 |
47o30'0 |
45o40'0 |
7 |
47o55'0 |
45o00'0 |
(17) Neattiecas. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar šāda veida zveju, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94. Atkāpjoties no minētās regulas 8. panta, atļaujas būs derīgas tikai tad, ja Komisija piecās darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas tās nebūs apstrīdējusi.
Dalībvalsts |
Maksimālais zvejas kuģu skaits |
Maksimālais zvejas dienu skaits |
Dānija |
2 |
131 |
Igaunija |
8 |
1 667 |
Spānija |
10 |
257 |
Latvija |
4 |
490 |
Lietuva |
7 |
579 |
Polija |
1 |
100 |
Portugāle |
1 |
69 |
Katra dalībvalsts ik mēnesi 25 dienās pēc kalendārā mēneša, kurā veikta nozveja, ziņo Komisijai par zvejas dienām, kas pavadītas 3M rajonā un 1. zemsvītras piezīmē norādītajā apgabalā.
(18) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 1. punktā noteiktajos apjomos.
(19) Šai kvotai ir jāsaskan ar KPN 8 500 tonnu apmērā, kas noteikta šiem krājumiem visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. Pēc KPN apguves šā krājuma specializētā zveja tiks pārtraukta neatkarīgi no nozveju apjoma.
ID PIELIKUMS
TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – visi apgabali
KPN šajā apgabalā ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC.
|
|
|||||||
Kipra |
149,44 |
|
||||||
Grieķija |
277,46 |
|||||||
Spānija |
5 378,76 |
|||||||
Francija |
5 306,73 |
|||||||
Itālija |
4 188,77 |
|||||||
Malta |
343,54 |
|||||||
Portugāle |
506,06 |
|||||||
Visas dalībvalstis |
60 (1) |
|||||||
EK |
16 210,75 |
|||||||
KPN |
28 500 |
|
|
|||||||
Spānija |
5 676,3 |
|
||||||
Portugāle |
1 071,4 |
|||||||
Visas dalībvalstis |
239,3 (2) |
|||||||
EK |
6 986,9 |
|||||||
KPN |
14 000 |
|
|
|||||||
Spānija |
5 422,8 |
|
||||||
Portugāle |
357,2 |
|
||||||
EK |
5 780 |
|
||||||
KPN |
17 000 |
|
|
|
|||||||
Īrija |
7 958,02 (3) |
|
||||||
Spānija |
16 961,74 (3) |
|||||||
Francija |
7 243,99 (3) |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
562,33 (3) |
|||||||
Portugāle |
4 324,32 (3) |
|||||||
EK |
37 050,4 (4) |
|||||||
KPN |
30 200 |
|
|
|||||||
Spānija |
943,7 |
|
||||||
Francija |
311 |
|
||||||
Portugāle |
660 |
|
||||||
EK |
1 914,7 |
|
||||||
KPN |
29 900 |
|
|
|
|||||||
Spānija |
17 264,8 |
|
||||||
Francija |
7 557,3 |
|
||||||
Portugāle |
6 424,9 |
|
||||||
EK |
31 350 |
|
||||||
KPN |
90 000 |
|
|
|
|||||||
EK |
103 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|||||||
EK |
46,5 |
|
||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai kā piezveja.
(2) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai kā piezveja.
(3) Ar dalībvalstu karogu kuģojošo zvejas kuģu maksimālā skaita sadalījums starp dalībvalstīm, kurām atļauts zvejot garspuru tunzivi (Germo alalunga) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir šāds:
Dalībvalsts |
Maksimālais zvejas kuģu skaits |
Īrija |
50 |
Spānija |
730 |
Francija |
151 |
Apvienotā Karaliste |
12 |
Portugāle |
310 |
EK |
1 253 |
(4) To Kopienas kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivi kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu, ir 1 253.
IE PIELIKUMS
ANTARKTIKA
CCAMLR apgabals
Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņos, ja zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
|
|||||||
KPN |
150 |
|
|
|
|||||||
KPN |
2 462 (1) |
|
|
|
|||||||
KPN |
220 (3) |
|
|
|
|||||||
KPN |
3 920 (4) |
|
||||||
Īpaši nosacījumi: |
||||||||
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |
||||||||
Pārvaldības apgabals A: 48o W līdz 43o30' W – 52o30' S līdz 56o S (TOP/*F483A) |
0 |
|
||||||
Pārvaldības apgabals B: 43o30' W līdz 40o W – 52o30' S līdz 56o S (TOP/*F483B) |
1 176 |
|
||||||
Pārvaldības apgabals C: 40o W līdz 33o30' W – 52o30' S līdz 56o S (TOP/*F483C) |
2 744 |
|
|
|
|||||||
KPN |
100 |
|
|
|
|||||||
KPN |
2 500 (5) |
|
|
|
|||||||
KPN |
3 470 000 (6) |
|
|
|
|||||||
KPN |
440 000 (7) |
|
||||||
Īpaši nosacījumi: |
||||||||
Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. |
||||||||
58.4.1 rajons uz rietumiem no 115o E (KRI/*F-41W) |
277 000 |
|
||||||
58.4.1 rajons uz austrumiem no 115o E (KRI/*F-41E) |
163 000 |
|
|
|
|||||||
KPN |
2 645 000 (8) |
|
||||||
Īpaši nosacījumi: |
||||||||
Nepārsniedzot iepriekš minēto kvotu, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |
||||||||
Rajons 58.4.2 uz rietumiem |
1 488 000 |
|
||||||
Rajons 58.4.2 uz austrumiem no 55o E |
1 080 000 |
|
|
|
|||||||
KPN |
80 |
|
|
|
|||||||
KPN |
1 600 (9) |
|
|
|
|||||||
KPN |
360 |
|
|
|
|||||||
KPN |
50 |
|
|
|
|||||||
KPN |
120 |
|
|
|
|||||||
KPN |
2 500 (10) |
|
(1) Šo KPN piemēro no 2007. gada 15. novembra līdz 2008. gada 14. novembrim. Nozvejas limitus šai sugai laikposmā no 2008. gada 1. marta līdz 31. maijam ir 1 084 tonnas.
(2) Šai KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo šāda līnija:
a) |
no punkta, kur 72o15' E garuma meridiāns šķērso ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumu noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53o25' S; |
b) |
tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74o E garuma meridiānu; |
c) |
tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52o40' S platuma paralēles un 76o E garuma meridiānu; |
d) |
tad uz ziemeļiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52o S platuma paralēli; |
e) |
tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51o S platuma paralēles un 74o30' E garuma meridiāna krustpunktam; |
f) |
tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. |
(3) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008.gada 30. novembrim.
(4) Šī KPN attiecas uz zveju ar āķu jedām laikposmā no 2008. gada 1. maija līdz 2008. gada 31. augustam un zveju ar murdiem no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim.
(5) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79o20' E. Zveja uz austrumiem no meridiāna šajā zonā ir aizliegta (sk. IX pielikumu).
(6) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim.
(7) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim.
(8) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim.
(9) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim.
(10) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim.
IF PIELIKUMS
DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS
SEAFO apgabals
Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņos, ja zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
|
|||||||
KPN |
260 |
|
|
|
|||||||
KPN |
200 |
|
|
|
|||||||
KPN |
200 |
|
(1) Šai KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir:
— |
tā rietumu robeža pa 0o E garuma meridiānu, |
— |
tā ziemeļu robeža pa 20o S platuma paralēli, |
— |
tā dienvidu robeža pa 28o S platuma paralēli, |
— |
austrumu robežas ārējā līnija gar Namībijas EEZ. |
II PIELIKUMS
IIA PIELIKUMS
ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES IIIa, IV, VIa, VIIa, VIId ZONĀ UN ICES IIa ZONAS EK ŪDEŅOS
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Darbības joma
Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem, uz kuriem ir kāds no 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas ICES IIIa, IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos. Šajā pielikumā norāde uz 2008. gada pārvaldības laikposmu nozīmē laikposmu no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim.
2. Ģeogrāfisko apgabalu definīcijas
2.1. |
Šo pielikumu piemēro šādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem:
|
2.2. |
Attiecībā uz kuģiem, par kuriem Komisijai ir ziņots kā par tādiem, kas aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, piemēro turpmāk norādīto ICES VIa zonas definīciju: ICES VIa zona, izņemot to ICES VIa zonas daļu, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, ko iegūst, ar iedomātām taisnēm secīgi savienojot turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
|
3. Apgabalā pavadītas dienas definīcija
Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.
4. Zvejas rīki
4.1. |
Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju.
|
4.2. |
Šajā pielikumā un attiecībā uz 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un 4.1. punktā norādītajām zvejas rīku grupām ir noteiktas šādas nodevuma grupas:
|
ZVEJAS PIEPŪLES LIMITU ĪSTENOŠANA
5. Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles limiti
5.1. |
Kuģiem, kas izmanto 4.1. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo 2. punktā noteiktajos apgabalos jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu. |
5.2. |
Dalībvalsts neatļauj zveju ar zvejas rīkiem, kas pieder kādai no 4.1. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem nevienam kuģim, kas peld ar tās karogu un kam šajā apgabalā 2001., 2002., 2003., 2004., 2005., 2006. vai 2007. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodevumu starp zvejas kuģiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos. |
5.3. |
Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam kādai no 4.1. punktā norādītajām zvejas rīku grupām piederošu zvejas rīku, var atļaut izmantot jebkuru citu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu. |
5.4. |
Atkāpjoties no 5.3. punkta, kuģim var atļaut izmantot zvejas rīkus, kas pieder pie 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā un 4.1. punkta a) apakšpunkta v) punktā noteiktajām grupām, ja ir izpildīti 8.3. punkta c) apakšpunktā paredzētie īpašie nosacījumi. |
5.5. |
Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 4.1. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodevuma, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 15. punktu. |
6. Darbības ierobežojumi
Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, pavada kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem ne vairāk kā 8. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz šiem kuģiem ir zvejas rīki, kas pieder kādai no 4.1. punktā minētajām grupām.
7. Izņēmumi
Dalībvalsts no apgabalā pavadāmo dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu iedalīts kuģiem, kuri peld ar tās karogu, neatskaita nevienu dienu, kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai tā pamatojumu un kompetento iestāžu pierādījumus par ārkārtas situāciju.
ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO DIENU SKAITS, KO TIE PAVADA ĀRPUS OSTAS
8. Maksimālais dienu skaits
8.1. |
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2008. gada pārvaldības laikposmā dalībvalsts var atļaut ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir kāds no 4.1. punktā norādītajām grupām piederošiem zvejas rīkiem, pavadīt jebkurā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ir norādīts I tabulā. |
8.2. |
Zvejojot Kategatā, vienu dienu, kas pavadīta apgabalā laika posmā no 2008. gada 1. februāra līdz 2008. gada 30. aprīlim, uzskaita kā 2,5 dienas. |
8.3. |
Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko zvejas kuģis saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties kādā no šā pielikuma 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem 2008. gada pārvaldības laikposmā saskaņā ar I tabulu, piemēro šādus īpašos nosacījumus.
|
8.4. |
Lai saskaņā ar 8.3. punkta c), d), e), f) vai k) apakšpunkta īpašajiem nosacījumiem drīkstētu zvejot kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuģis vai arī tāds kuģis vai kuģi, ko tas ir aizstājis un kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un atbilst jebkuram no šiem īpašajiem nosacījumiem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, reģistrē nozveju, norādot, ka uz kuģa paturētās nozvejas, kas novērtētas pēc dzīvsvara un reģistrētas Kopienas zvejas žurnālā, 2002. gadā atbilda nosacījumiem par nozveju sastāvu, kā paredzēts šādos īpašos nosacījumos konkrētajam ģeogrāfiskajam apgabalam. Alternatīva ir tāda, ka kuģis katrā zvejas reisā 2008. gada pārvaldības laikposmā izpilda nosacījumus par nozveju sastāvu, kas paredzēts attiecīgajā īpašajā nosacījumā, kā arī piedalās novērotāju izvietošanas plānā, ko attiecīgā kuģa karoga valsts ir iesniegusi Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašniekiem un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi. |
8.5. |
Dalībvalsts iedalīto zvejas piepūli 2008. gada pārvaldības laikposmā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu karoga valsts jebkuram kuģim, kas atbilst kādai no 1. tabulā minētajām zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu kombinācijām, var atļaut jebkurā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem pavadīt maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tabulā noteiktā, ja ir ievērots attiecīgajai kombinācijai noteiktais kopējais kilovatdienu skaits. Katrai ģeogrāfiskā apgabala, zvejas rīku un īpašo nosacījumu kombinācijai paredzētais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālās zvejas piepūļu summu, kas piešķirtas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un atbilst konkrētajai kombinācijai. Ja šis punkts nav ticis piemērots, individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu. |
8.6. |
Zvejas dienu skaita pārdalīšanu, kas minēta 8.5. punktā, veic, lai efektīvāk izmantotu zvejas iespējas vai lai sekmētu zvejas praksi, ko raksturo mazāki izmetumi un zemāka zivju mazuļu un pieaugušu zivju mirstība. Tādu praksi var noteikt zvejas plānos, kas izstrādāti, sadarbojoties ar zivsaimniecības nozari, vajadzības gadījumā tajos iekļaujot:
|
8.7. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 8.5. punktā izklāstītos nosacījumus, elektroniskā formātā iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, par katru I tabulā minēto ģeogrāfisko apgabalu, zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu kombināciju pievienojot aprēķinus, kuru pamatā ir:
Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut dalībvalstij izmantot 8.5. punktā paredzētos nosacījumus. |
8.8. |
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko kuģis 2008. gada pārvaldības laikposmā saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties kādā no 2.1. punktā minēto ģeogrāfisko apgabalu kombinācijām, nedrīkst pārsniegt lielāko dienu skaitu, ko kuģis drīkst uzturēties kādā no apgabaliem, kas veido attiecīgo kombināciju. |
8.9. |
Dienu, kas pavadīta kādā no šā pielikuma 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, atskaita no kopējā dienu skaita, kuru kādā no IIC pielikuma 1. punktā noteiktajiem apgabaliem drīkst pavadīt kuģis, kas izmanto šā pielikuma 4.1. punktā un IIC pielikuma 3. punktā minētos zvejas rīkus. |
8.10. |
Ja kuģis zvejas reisā šķērso divus vai vairākus ģeogrāfiskos apgabalus, kas minēti 2. punktā, dienu uzskata par pavadītu apgabalā, kur attiecīgajā dienā proporcionāli ir pavadīts vairāk laika. |
9. Pārvaldības laikposmi
9.1. |
Dalībvalsts var sadalīt I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus. |
9.2. |
Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt jebkurā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. |
9.3. |
Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģim, kas ir izmantojis tam iedalīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu, ir jāpaliek ostā vai ārpus kāda no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem līdz pārvaldības laikposma beigām, ja vien tas neizmanto tikai nereglamentētus zvejas rīkus, kas aprakstīti 19. punktā. |
10. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu
10.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2002. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 (1) 7. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, par kuriem dalībvalstis ir pienācīgi ziņojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga valsts atļauju kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no 4.1. punktā minētajiem zvejas rīkiem. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā 2001. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2001. gadā īstenoja visi kuģu, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 5.2. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienas jūrā. |
10.2. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 10.1. punktā minēto iedalīto zvejas piepūli, iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus elektroniskā formātā, par katru I tabulā minēto ģeogrāfisko apgabalu, zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu kombināciju norādot aprēķinus, kuru pamatā ir:
|
10.3. |
Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt šai dalībvalstij 8.1. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. |
10.4. |
Dalībvalsts 2008. gada pārvaldības laikposmā šīs papildu dienas jūrā var no jauna iedalīt visiem kuģiem, kas paliek flotē un kas atbilst attiecīgajai ģeogrāfiskā apgabala, zvejas rīku un īpašo nosacījumu kombinācijai, vai daļai kuģu, mutatis mutandis piemērojot 8.5. un 8.7. punktā izklāstītos nosacījumus. |
10.5. |
Papildu dienu skaits, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, tiek saglabāts 2008. gadā. |
11. Dienu skaita grozīšana, ja konstatēta jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejas iespēju neatbilstība 2.1. punkta b) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā
11.1. |
Dienu skaitu jūrā, kuru dalībvalsts kuģim ir atļāvusi pavadīt ģeogrāfiskajā apgabalā, kas noteikts 2.1. punkta b) apakšpunktā, un zvejot jūras zeltplekstes un jūrasmēles, izmantojot kādu no paredzētajiem zvejas rīku grupu un īpašu nosacījumu kopumiem, Komisija var grozīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ja tāds grozījums ir vajadzīgs, lai dalībvalsts varētu nozvejot savu kvotu:
|
11.2. |
dalībvalstis, kuras vēlas izmantot 11.1. punktā paredzēto grozīšanas iespēju, iesniedz lūgumu komisijai, kurā ietver ziņojumus elektroniskā formā par jūras zeltplekstu un jūrasmēļu kvotas izlietojumu līdz 2008. gada 31. jūlijam un zvejas piepūli, ko izmanto kuģi, kas peld ar attiecīgās valsts karogu. |
12. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērotāju izvietošanai
12.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 4.1. punktā minētajām grupām. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas obligātajām un paplašinātajām programmām noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 1543/2000 (2), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1639/2001 (3) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1581/2004 (4). Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi. |
12.2. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 12.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
12.3. |
Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 8.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma. |
12.4. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi šādu dalībvalsts iesniegtu programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. |
12.5. |
Pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, Komisija laikposmam no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim var iedalīt dalībvalstīm sešas papildu dienas, ko 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) un v) punktā minētie zvejas rīki. |
12.6. |
Pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, Komisija laikposmam no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim var iedalīt dalībvalstīm divpadsmit papildu dienas, ko 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir ir 4.1. punktā minētie zvejas rīki, izņemot 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) v) punktā minētos zvejas rīkus. |
12.7. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 12.5. un 12.6. punktā minēto iedalīto zvejas piepūli, iesniedz Komisijai aprakstu par izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti un kurš pārsniedz saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem spēkā esošās prasības. Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var apstiprināt dalībvalsts priekšlikumu par izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. |
12.8. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu datu precizitātes uzlabošanas izmēģinājuma projektu, un ja dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par pastiprinātas novērošanas programmas turpināšanu četras nedēļas pirms attiecīgā laika posma sākuma, uz kuru konkrētā programma attiecas. |
12.9. |
Komisija 2008. gada pārvaldības laikposmā var atļaut dalībvalstīm pēc apspriešanās ar STECF un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru piešķirt līdz divpadsmit papildu dienām jūrā kuģiem, kas peld ar attiecīgās valsts karogu, kuri atrodas jebkurā no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas noteikti 2. punktā, un uz kuriem atrodas 4.1. punktā minētās zvejas rīku grupas, tikai tad, ja minēto kuģu īpašnieki apņemas pildīt izmetumu samazināšanas plānu. Minētajā plānā īpašu uzmanību pievērš apjomiem, kādos izmet mencas vai citu sugu zivis, ar kurām ir saistītas līdzīgas problēmas, piemēram, jūras zeltplekstes un jūrasmēles, un attiecībā uz kurām ir pieņemts pārvaldības plāns vai atjaunošanas plāns, un tajā ietver:
|
12.10. |
Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot 12.9. punktā minētos papildu dienu piešķīrumus, iesniedz Komisijai izmetumu samazināšanas plāna aprakstu un to kuģu sarakstu, kas peld ar attiecīgās valsts karogu un kuri būs iesaistīti minētā plāna izpildē. |
12.11. |
Ja 2008. gada pārvaldības laikposmā minēto kuģu īpašnieki piedalās mencu zvejas ierobežošanas bāzes flotes programmā, kas paredzēta 12.13. punktā, pēc Komisijas sniegtas atļaujas dalībvalsts var piešķirt:
Kuģiem, kas piedalās mencu zvejas ierobežošanas bāzes flotes programmā, ir jāsasniedz specifisks mērķis – samazināt mencu izmetumus līdz mazāk nekā 10 % no mencu nozvejas. Mencu zvejas ierobežošanas bāzes flotes programma būtu jāizpilda vismaz 10 % apjomā. |
12.12. |
12.11. punktā minētos dienu piešķīrumus var noteikt papildus piešķīrumiem, kas minēti 12.9. punktā. |
12.13. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 12.11. punktā minētos piešķīrumus, iesniedz Komisijai savu mencu zvejas ierobežošanas bāzes flotes programmas aprakstu un to kuģu sarakstu, kuri peld ar attiecīgās valsts karogu un kuri būs iesaistīti minētajā programmā. To kuģu skaits, kuri piedalās mencu zvejas ierobežošanas bāzes flotes programmā, ir tik liels, ka to spēja, izteikta kW, kopā nepārsniedz 10 % no kW izteiktas kopējās visu to kuģu spējas, kuri ietilpst tajā pašā zvejas rīku kategorijā. |
12.14. |
Pamatojoties uz minēto aprakstu un 12.13. punktā minēto sarakstu un pēc apspriešanās ar STECF, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru var atļaut dalībvalstīm piemērot 12.11. punktā izklāstītos noteikumus. |
13. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai
13.1. |
Īpašajā zvejas atļaujā, kas minēta 5.1. punktā, kuģim, kurš izmanto kādu no 8.3. punktā noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, norāda šādus nosacījumus. |
13.2. |
Ja kuģim dienu skaitu iedala sakarā ar atbilstību kādam no 8.3. punkta b), c), d), e), f) , k) vai i) apakšpunktā minētiem īpašajiem nosacījumiem, šis kuģis nozvejo un patur uz kuģa ne vairāk kā attiecīgajos punktos minēto sugu procentuālo daudzumu. Kuģis nepārkrauj zivis citā kuģī. Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgajiem īpašajiem nosacījumiem. |
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko kuģis 2008. gadā var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus
|
Apgabals noteikts šādā punktā |
|||||||
Zvejas rīks (4.1. punkts) |
Īpašais nosacījums (8. punkts) |
Nosaukums (5) |
2.1.a Kategats |
2.1.b i) — Skageraks ii) — EK ūdeņi IIa, IVa, b, c zonā iii) — VIId |
2.1.c VIIa |
2.1.d VIa |
||
i) |
ii) |
iii) |
||||||
a.i |
|
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 16 un < 32 mm |
228 |
228 (6) |
228 |
228 |
||
a.ii |
|
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm |
n.a. |
n.a. |
184 |
199 |
184 |
204 |
a.iii |
|
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm |
71 |
86 |
188 |
227 |
227 |
|
a.iv |
|
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm |
103 |
86 |
86 |
69 |
||
a.v |
|
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm |
103 |
86 |
114 |
70 |
||
a.iii |
8.3(a) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu (1. papildinājums) |
126 |
126 |
227 |
227 |
227 |
|
a.iv |
8.3(a) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu (1. papildinājums) |
137 |
137 |
103 |
114 |
91 |
|
a.v |
8.3(a) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu (1. papildinājums) |
137 |
137 |
103 |
114 |
91 |
|
a.v. |
8.3(j) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu (2. papildinājums) |
149 |
149 |
115 |
126 |
103 |
|
a.ii |
8.3(b) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm un kuri atbilst III pielikuma 2. papildinājuma nosacījumiem |
Neierob. |
Neierobežots |
Neierob. |
Neierob. |
||
a.ii |
8.3(c) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu |
n.a. |
n.a. |
215 |
227 |
204 |
227 |
a.iii |
8.3(l) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90un < 100 mm un kuri atbilst 3. papildinājuma nosacījumiem |
132 |
132 |
238 |
238 |
238 |
|
a.iv |
8.3(c) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu |
148 |
148 |
148 |
148 |
||
a.v |
8.3(c) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu |
160 |
160 |
160 |
160 |
||
a.iv |
8.3(k) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % jūras zeltplekstu |
n.a. |
n.a. |
166 |
n.a. |
||
a.v |
8.3(k) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % jūras zeltplekstu |
n.a. |
n.a. |
178 |
n.a. |
||
a.v |
8.3(h) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu |
115 |
115 |
126 |
103 |
||
a.ii |
8.3(d) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu |
280 |
280 |
280 |
252 |
||
a.iii |
8.3(d) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu |
Neierob. |
Neierob. |
280 |
280 |
280 |
|
a.iv |
8.3(d) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ≥100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu |
Neierob. |
Neierobežots |
276 |
276 |
||
a.v |
8.3(d) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir > 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu |
Neierob. |
Neierobežots |
Neierob. |
279 |
||
a.v |
8.3(h) 8.3(j) |
Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir > 120 mm ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu (2. papildinājums) un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu |
n.a. |
n.a. |
127 |
138 |
115 |
|
b.i |
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 un < 90 mm |
n.a. |
119 (6) |
Neierob. |
132 |
143 (6) |
|
b.ii |
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm |
n.a. |
143 (6) |
Neierob. |
143 |
143 (6) |
|
b.iii |
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm |
n.a. |
129 |
Neierob. |
143 |
143 |
|
b.iv |
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm |
n.a. |
129 |
Neierob. |
143 |
143 |
|
b.iii |
8.3(c) |
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu |
n.a. |
155 |
Neierob. |
155 |
155 |
|
b.iii |
8.3(i) |
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmja traļus ir lietojuši 2003., 2004., 2005. vai 2006. gadā |
n.a. |
155 |
Neierob. |
155 |
155 |
|
b.iv |
8.3(c) |
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu |
n.a. |
155 |
Neierob. |
155 |
155 |
|
b.iv |
8.3(i) |
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmja traļus ir lietojuši 2003., 2004., 2005. vai 2006. gadā. |
n.a. |
155 |
Neierob. |
155 |
155 |
|
b.iv |
8.3(e) |
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % jūras zeltplekstu |
n.a. |
155 |
Neierob. |
155 |
155 |
|
c.i |
|
Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir < 110 mm |
140 |
140 |
140 |
140 |
||
c.ii |
|
Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 110 mm un < 150 mm |
140 |
126 |
140 |
140 |
||
c.iii |
|
Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 150 mm un < 220 mm |
140 |
117 |
115 |
140 |
||
c.iv |
|
Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 220 mm |
140 |
140 |
140 |
140 |
||
d |
|
Vairāksienu tīkli |
140 |
140 |
140 |
140 |
||
c.iii |
8.3(f) |
Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 220 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 5 % akmeņplekstu un zaķzivju |
162 |
140 |
162 |
140 |
140 |
140 |
d |
8.3(g) |
Vairāksienu tīkli ar linuma acs izmēru < 110 mm. Kuģis ārpus ostas pavada ne vairāk kā 24 stundas. |
140 |
140 |
185 (7) |
140 |
140 |
|
e |
|
Āķu jedas |
173 |
173 |
173 |
173 |
n.a. = “neattiecas”
APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI
15. Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar vienas dalībvalsts karogu
15.1. |
Dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam iedalītās dienas, kas pavadāmas kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu attiecīgajā apgabalā, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Kopienas zvejas flotes reģistrā. |
15.2. |
Kopējais apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodotas saskaņā ar 15.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa šajā apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, neskaitot citu kuģu nodoto dienu skaitu, kas apliecināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar šā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Ja dienas nododošais kuģis izmanto 2.2. punktā noteikto definējumu apgabalam uz rietumiem no Skotijas, tā zvejas darbību ierakstu noteikšanai izmanto šo apgabala definīciju. Šā punkta piemērošanas nolūkos saņēmējkuģim ir jāizmanto tam iedalītās dienas, pirms tas izmanto cita kuģa nodotās dienas. Nodotās dienas, ko izmanto saņēmējkuģis, ieskaita dienas nododošā kuģa zvejas darbību ierakstos. |
15.3. |
Dienu nodevums, kas aprakstīts 15.1. punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā 4.2. punktā minētā nodevumu grupā un vienā pārvaldības laikposmā. Dalībvalsts var atļaut nodot dienas gadījumos, kad licencēts dienas nododošais kuģis ir pārtraucis savu darbību. |
15.4. |
Dienu nodevums ir atļauts tikai kuģiem, kas izmanto iedalītās zvejas dienas bez atbilstības 8.3. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem. Atkāpjoties no šā punkta, kuģi, kas izmanto iedalītās zvejas dienas saskaņā ar 8.3. punkta h) apakšpunktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, var nodot dienas, ja šo nosacījumu apvieno ar kādu citu no 8.3. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem. |
15.5. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajiem nodevumiem. Lai šo informāciju darītu pieejamu Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. |
16. Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu
Dalībvalstis var atļaut nodot apgabalā pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un tajā pašā apgabalā starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogiem, ja ir ievēroti 5.2., 5.5., 7. un 15. punkta izklāstītie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nodoto dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.
ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA
17. Paziņošana par zvejas rīkiem
Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga dalībvalsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 2.1. punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos, izmantojot kādu no 4.1. punktā minētajiem zvejas rīkiem.
18. Vairāku zvejas rīku grupu izmantošana
18.1. |
Kuģis vienā pārvaldības laikposmā var izmantot zvejas rīkus, kas pieder vairākām 4.1. punktā noteiktajām zvejas rīku grupām. |
18.2. |
Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par vairāku zvejas rīku izmantošanu, kuģis jebkurā laikā var izmantot kādu no paziņotajiem rīkiem ar nosacījumu, ka kopējais dienu skaits, kas pavadīts zvejā, izmantojot kādu no zvejas rīkiem, kopš gada sākuma nepārsniedz:
|
18.3. |
Ja attiecībā uz paziņotajiem zvejas rīkiem dienu skaits nav ierobežots, konkrētajam zvejas rīkam neierobežo gadā pieejamo kopējo dienu skaitu. |
18.4. |
Ja dalībvalsts nolemj sadalīt dienas starp pārvaldības laikposmiem saskaņā ar 9. punktu, katram pārvaldības laikposmam mutatis mutandis piemēro 18.2., 18.3. un 18.4. punktā paredzētos nosacījumus. |
18.5. |
Iespēja izmantot vairāk nekā vienu zvejas rīku var būt pieejama tikai, ja ir ievēroti šādi papildu uzraudzības pasākumi:
|
18.6. |
Kompetentās iestādes veic inspekcijas un uzraudzības pasākumus jūrā un ostās, lai pārliecinātos par abu iepriekš minēto prasību ievērošanu. Ja konstatē, ka kuģis nepilda minētās prasības, tūlīt anulē šā kuģa tiesības izmantot zvejas rīkus, kas pieder vairākām zvejas rīku grupām. |
19. Reglamentētu un nereglamentētu zvejas rīku kombinēta izmantošana
Kuģus, kas vēlas kombinēt viena vai vairāku 4.1. punktā minēto zvejas rīku (reglamentēti zvejas rīki) izmantošanu ar citu 4.1. punktā neminētu zvejas rīku (nereglamentēti zvejas rīki) izmantošanu, nedrīkst ierobežot nereglamentētu zvejas rīku izmantošanā. Šādi kuģi iepriekš paziņo par reglamentētu zvejas rīku izmantošanu. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens no 4.1. punktā minētajiem zvejas rīkiem. Šādiem kuģiem ir jābūt saņēmušiem atļauju un aprīkotiem veikt alternatīvas zvejas darbības ar nereglamentētiem zvejas rīkiem.
20. Aizliegums paturēt uz kuģa vairāk nekā vienu reglamentētu zvejas rīku
20.1 |
Uz kuģa, kurš atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 4.1. punktā minētajām zvejas rīku grupām, nedrīkst vienlaikus būt zvejas rīks, kas pieder kādai citai no 4.1. punktā minētajām zvejas rīku grupām. |
20.2 |
Atkāpjoties no 20.1. punkta, uz kuģa, kas atrodas kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem drīkst būt zvejas rīki, kas pieder dažādām zvejas rīku grupām, un tos drīkst izmantot braucienā. Šādā gadījumā dienu skaitu, kuru kuģis attiecīgā braucienā drīkst pavadīt jūrā, uzskatīs par laiku, kad zvejo ar attiecīgajiem rīkiem un ievērojot īpašos nosacījumus, un kuģim piemēro mazāko dienu skaitu saskaņā ar I tabulu. |
AR ZVEJU NESAISTĪTAS DARBĪBAS UN TRANZĪTS
21. Ar zveju nesaistītas darbības
Jebkurā noteiktā pārvaldības laikposmā kuģis var sākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 8. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā uz kuģa nedrīkst atrasties ne zvejas rīki, ne zivis.
22. Tranzīts
Kuģim ir atļauts šķērsot apgabalu, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis ir pirms tam paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt nostiprinātiem un glabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN PĀRRAUDZĪBA
23. Ziņošana par zvejas piepūli
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 423/2004 9. panta, Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņojumu pārraidīšanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.
PIENĀKUMS IZMANTOT KUĢU SATELĪTUZRAUDZĪBAS SISTĒMU
24. Attiecīgo datu reģistrēšana
Dalībvalstis nodrošina to, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:
a) |
ieiešana ostā un iziešana no ostas; |
b) |
katra ieiešana jebkurā jūras apgabalā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā. |
25. Kontrolpārbaudes
Dalībvalstis zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, pārbauda, izmantojot kuģu satelītuzraudzības sistēmas datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.
ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
26. Attiecīgo datu vākšana
Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas īstenota 2.1. punktā noteiktajos apgabalos ar velkamajiem zvejas rīkiem, statiskajiem zvejas rīkiem un grunts āķu jedām, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajos apgabalos īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.
27. Attiecīgo datu paziņošana
27.1. |
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 26. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. |
27.2. |
Lai 26. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. |
II tabula
Ziņošanas formāts
Valsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības laikposma ilgums |
Apgabals, kurā zvejo |
Paziņotais rīks vai rīki |
Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam rīkam vai rīkiem |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto rīku vai rīkus |
Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais rīks vai rīki |
Dienu nodevumi |
||||||||||||
No1 |
No2 |
No3 |
… |
No1 |
No2 |
No3 |
… |
No1 |
No2 |
No3 |
… |
No1 |
No2 |
No3 |
… |
||||||
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
(8) |
(8) |
(8) |
(9) |
(9) |
(9) |
(9) |
(10) |
III tabula
Datu formāts
Datu lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (8) L (pie kreisās malas) R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
||
|
3 |
n/a |
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Dienas nododoša kuģa gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts. |
||
|
12 |
n/a |
Kopienas flotes reģistra numurs Zvejas kuģa identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |
||
|
2 |
L |
Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos. |
||
|
1 |
L |
Norāda, ja kuģis ir zvejojis IIA pielikuma 2.1. punkta a, b, c vai d apgabalā. |
||
|
5 |
L |
Paziņoto zvejas rīku grupu norāda saskaņā ar IIA pielikuma 4.1. punktu (piem., a.i, a.ii. a.iii, a.iv, a.v, b.i, b.ii, b.iii, b.iv, c.i, c.ii, c.iii, d vai e). |
||
|
2 |
L |
Norāda, kuru no IIA pielikuma 8.3. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a-l) piemēro, ja piemēro kādu no tiem. |
||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIA pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums. |
||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja paziņotos rīkus paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIA pielikumu. |
||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”. |
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2792/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp). Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).
(2) Komisijas Regula (EK) Nr. 1543/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1343/2007 (OV L 300, 17.11.2007., 24. lpp.).
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1639/2001 (2001. gada 25. jūlijs), ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000 (OV L 222, 17.8.2001., 53. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1581/2004 (OV L 289, 10.9.2004., 6. lpp.).
(4) Komisijas Regula (EK) Nr. 1581/2004 (2004. gada 27. augusts), ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000 (OV L 289, 10.9.2004., 6. lpp.).
(5) Lietoti tikai 4.1. un 8.3. punktā minētie nosaukumi.
(6) Ja pastāv ierobežojumi, piemēro Regulas (EK) Nr. 850/98 V sadaļu.
(7) Ja dalībvalsts kvota ir mazāka nekā 5 % no Kopienas daļas gan jūras zeltplekstu, gan jūrasmēļu zvejas KPN, tā jūrā var pavadīt 205 dienas.
(8) attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.
IIA pielikuma 1. papildinājums
Uz zvejas kuģa ir jābūt šā pielikuma 13.1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopijai.
1. |
Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, uz tā var atrasties un tas var izmantot tikai velkamos zvejas rīkus ar izejas logu, kā minēts šā papildinājuma 2. punktā. Pirms zvejas sākšanas saņem valsts inspektoru apstiprinājumu par zvejas rīkiem. |
2. |
Izejas logs |
2.1. |
Logu ievieto cilindriskajā daļā ar vismaz 80 atvērtām linuma acīm pa perimetru. Logu ievieto āmja augšējā plātnē. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā sešus metrus no galvenās stropes. Savienojuma attiecība ir divas linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 120 mm, piecas linuma rombveida acis pret divām kvadrātveida acīm, ja āmja linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm un mazāks par 100 mm. |
2.2. |
Logs ir vismaz trīs metrus garš. Linuma acu iekšējais atvērums ir vismaz 120 mm. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linumu nostiprina tā, lai linuma acu rindas ir paralēli un perpendikulāri āmja garumam. |
2.3. |
Kvadrātveida acu linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas. Logs ir ievietots tā, lai linuma acis zvejošanas laikā vienmēr paliktu pilnībā atvērtas. To nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu. |
IIA pielikuma 2. papildinājums
Uz zvejas kuģa ir jābūt šā pielikuma 13.1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopijai.
1. |
Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, uz tā var atrasties un tas var izmantot tikai velkamos zvejas rīkus ar izejas logu, kā minēts šā papildinājuma 2. punktā. Pirms zvejas sākšanas tas saņem valsts inspektoru apstiprinājumu par zvejas rīkiem. |
2. |
Izejas logs |
2.1. |
Logu ievieto cilindriskajā daļā ar vismaz 80 atvērtām linuma acīm pa perimetru. Logu ievieto āmja augšējā plātnē. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā 6 metrus no galvenās stropes. Savienojuma attiecība ir divas linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci. |
2.2. |
Logs ir vismaz trīs metrus garš. Linuma acs iekšējais atvērums ir vismaz 140 mm. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linumu nostiprina tā, lai auklas atrastos paralēli un perpendikulāri āmja garenvirzienam. |
2.3. |
Kvadrātveida acu linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas. Logs ir ievietots tā, lai linuma acis zvejošanas laikā vienmēr paliktu pilnībā atvērtas. To nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu. |
IIA pielikuma 3. papildinājums
1. |
Uz zvejas kuģa ir jābūt šā pielikuma 13.1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopijai. |
2. |
Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, uz tā var atrasties un tas var izmantot tikai velkamo zvejas rīku ar izejas logu, kā minēts šā papildinājuma 3. punktā; logs ir ievietots āmī, kura linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 95 mm, ar vismaz 80 atvērtām linuma acīm un ne vairāk kā 100 linuma acīm āmja perimetrā. Pirms zvejas sākšanas kuģis saņem valsts inspektoru apstiprinājumu par zvejas rīkiem. |
3. |
Izejas logs |
3.1. |
Logu ievieto āmja augšējā plātnē. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā 4 metrus no galvenās stropes. Savienojuma attiecība ir trīs linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci. |
3.2. |
Logs ir vismaz piecus metrus garš. Linuma acs iekšējais atvērums ir vismaz 120 mm. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linumu nostiprina tā, lai auklas atrastos paralēli un perpendikulāri āmja garenvirzienam. |
3.3. |
Kvadrātveida acu linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas. Logs ir ievietots tā, lai linuma acis zvejošanas laikā vienmēr paliktu pilnībā atvērtas. To nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu. |
IIB PIELIKUMS
ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU DIENVIDU HEKU UN NORVĒĢIJAS OMĀRU KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa ZONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI
1. Darbības joma
Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem, uz kuriem ir kāds no 3. punktā noteiktajiem velkamajiem un statiskajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci. Šajā pielikumā norāde uz 2008. gada pārvaldības laikposmu nozīmē laikposmu no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim.
2. Apgabalā pavadītas dienas definīcija
Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas 1. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.
3. Zvejas rīki
Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:
— |
traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 60 mm, un grunts āķu jedas. |
ZVEJAS PIEPŪLES LIMITU ĪSTENOŠANA
4. Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles limiti
4.1. |
Kuģiem, kuri izmanto zvejas rīkus, kas pieder 3. punktā minētajai zvejas rīku grupai, un zvejo 1. punktā noteiktajā apgabalā, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu. |
4.2. |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar zvejas rīkiem, kas pieder 3. punktā norādītajai zvejas rīku grupai, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2005., 2006. vai 2007. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodevumu starp zvejas kuģiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos. |
4.3. |
Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā noteiktajā apgabalā, neatļauj minētajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder 3. punktā minētajai zvejas rīku grupai, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodevuma, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu. |
5. Darbības ierobežojumi
Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēts Kopienā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 7. punktā paredzēto dienu skaitu, ja uz tā ir zvejas rīks, kas pieder 3. punktā minētajai grupai.
6. Izņēmumi
Dalībvalsts no to dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu iedalīts kuģiem, kuri peld ar tās karogu, neatskaita nevienu dienu, kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai tā pamatojumu un kompetento iestāžu pierādījumus par ārkārtas situāciju.
ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS
7. Maksimālais dienu skaits
7.1. |
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2008. gada pārvaldības laikposmā dalībvalsts var atļaut pavadīt apgabalā ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir kāds no 3. punktā minētajai grupai piederošiem zvejas rīkiem, ir norādīts I tabulā. |
7.2. |
Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko zvejas kuģis saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties apgabalā 2008. gada pārvaldības laikposmā saskaņā ar I tabulu, piemēro šādus īpašos nosacījumus:
|
7.3. |
Dalībvalsts iedalīto zvejas piepūli 2008. gada pārvaldības laikposmā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu tā jebkuram attiecīgajam kuģim, kas atbilst I tabulā noteiktajai zvejas rīku grupai un īpašo nosacījumu kombinācijām, var atļaut apgabalā pavadīt maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tabulā noteiktā, ja vien ir ievērots zvejas rīku grupai un īpašajam nosacījumam noteiktais kopējais kilovatdienu skaits. Minētais kopējo kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas piešķirtas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un atbilst 3. punktā minētajai zvejas rīku grupai un īpašajam nosacījumam. Ja šis punkts nav ticis piemērots, individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu. |
7.4. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.3. punktā izklāstītos nosacījumus, elektroniskā formātā iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, par I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu, pievienojot aprēķinus, kuru pamatā ir:
Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut dalībvalstij izmantot 7.3. punkta nosacījumus. |
8. Pārvaldības laikposmi
8.1. |
Dalībvalsts var sadalīt I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus. |
8.2. |
Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. |
8.3. |
Jebkurā noteiktā pārvaldības laikposmā kuģis var sākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 7. punktā iedalīto dienu skaits, ja vien kuģis iepriekš paziņo savai karoga dalībvalstij par šādiem plāniem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā uz kuģa nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis. |
9. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu
9.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, par kuriem dalībvalstis ir pienācīgi ziņojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga valsts atļauju ģeogrāfiskajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder pie 3. punktā minēto zvejas rīku grupas. Var ņemt vērā ikvienu kuģi, par kuru var pierādīt, ka tas pilnībā izbeidzis zveju attiecīgajā apgabalā. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.1. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienas jūrā. |
9.2. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 9.1. punktā minēto iedalīto zvejas piepūli, iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus elektroniskā formātā, par I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu norādot aprēķinus, kuru pamatā ir:
|
9.3. |
Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt šai dalībvalstij 7.1. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. |
9.4. |
Dalībvalsts 2008. gada pārvaldības laikposmā var no jauna iedalīt šīs papildu dienas jūrā visiem kuģiem, kas paliek flotē un kas atbilst zvejas rīkiem, kas pieder attiecīgajai zvejas rīku grupai un īpašajam nosacījumam, vai daļai kuģu, mutatis mutandis piemērojot 7.3. un 7.4. punktā izklāstītos nosacījumus. |
9.5. |
Papildu dienu skaitu, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, pamatojoties uz minētajām zvejas rīku grupu definīcijām pārvērtē, ņemot vērā 3. punktā minēto zvejas rīku grupu. Tā rezultātā iegūtās papildu dienas saglabā 2008. gadā. |
10. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērotāju izvietošanai
10.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder 3. punktā minētajai grupai. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas minimālās prasības, kas obligātajām un paplašinātajām programmām noteiktas Regulā (EK) Nr. 1543/2000, Regulā (EK) Nr. 1639/2001 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1581/2004. Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi. |
10.2. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 10.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
10.3. |
Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 7.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma. |
10.4. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi šādu dalībvalsts iesniegtu programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. |
11. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai
11.1. |
Ja kuģim neierobežots skaits papildu dienu ir iedalīts tāpēc, ka izpildīti 7.2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie īpašie nosacījumi, kuģa izkrāvumi 2008. gadā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) heku un 2,5 tonnas (dzīvsvars) Norvēģijas omāru. |
11.2. |
Kuģis, esot jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī. |
11.3. |
Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgajiem īpašajiem nosacījumiem. I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus
|
APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI
12. Dienu nodevumi starp kuģiem, kas peld ar vienas dalībvalsts karogu
12.1. |
Dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam iedalītās dienas, kas pavadāmas apgabalā, kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu attiecīgajā apgabalā, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Kopienas zvejas flotes reģistrā. |
12.2. |
Kopējais apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodotas saskaņā ar 12.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas pārbaudīts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
12.3. |
Dienu nodevums, kas aprakstīts 12.1. punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas ar zvejas rīku, kas pieder minētajai zvejas rīku grupai, vienā pārvaldības laikposmā. |
12.4. |
Dienu nodevums ir atļauts tikai kuģiem, kas izmanto iedalītās zvejas dienas bez atbilstības 7.2. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem. |
12.5. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajiem nodevumiem. Lai vāktu un pārsūtītu šajā punktā minēto informāciju, var pieņemt izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. |
13. Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un attiecīgajā apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogiem, ja ir ievēroti 4.1., 4.4., 6. un 12. punktā izklāstītie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nodoto dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.
ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA
14. Paziņošana par zvejas rīkiem
Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga valsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 1. punktā noteiktajā apgabalā, izmantojot kādu zvejas rīku, kas pieder 3. punktā minētajiem zvejas rīkiem.
15. Reglamentētu un nereglamentētu zvejas rīku kombinēta izmantošana
Kuģus, kas vēlas kombinēt viena vai vairāku zvejas rīku izmantošanu, kuri pieder 3. punktā minētajai zvejas rīku grupai (reglamentēti zvejas rīki), ar citu 3. punktā neminētu zvejas rīku (nereglamentēti zvejas rīki) izmantošanu, tādu nereglamentētu zvejas rīku izmantošanu, nedrīkst ierobežot nereglamentētu zvejas rīku izmantošanā. Šādi kuģi iepriekš paziņo par reglamentētu zvejas rīku izmantošanu. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens no zvejas rīkiem, kas pieder 3. punktā minētajai zvejas rīku grupai. Šādiem kuģiem ir jābūt saņēmušiem atļauju un aprīkotiem veikt alternatīvas zvejas darbības ar nereglamentētiem zvejas rīkiem.
TRANZĪTS
16. Tranzīts
Kuģim ir atļauts šķērsot apgabalu, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis pirms tam ir paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt nostiprinātiem un glabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN PĀRRAUDZĪBA
17. Ziņošana par zvejas piepūli
Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem ir zvejas rīki, kas pieder šā pielikuma 3. punktā minētajai zvejas rīku grupai, un kuri darbojas šā pielikuma 1. punktā noteiktajā apgabalā. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņojumu pārraidīšanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.
18. Attiecīgo datu reģistrēšana
Dalībvalstis nodrošina to, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:
a) |
ieiešana ostā un iziešana no ostas; |
b) |
katra ieiešana jebkurā jūras apgabalā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā. |
19. Kontrolpārbaudes
Dalībvalstis zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, pārbauda, izmantojot kuģu satelītuzraudzības sistēmas datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.
ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
20. Attiecīgo datu vākšana
Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamajiem zvejas rīkiem un statiskajiem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.
21. Attiecīgo datu paziņošana
21.1. |
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 20. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. |
21.2. |
Lai 20. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. |
II tabula
Ziņošanas formāts
Valsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības laikposma ilgums |
Apgabals, kurā zvejo |
Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam rīkam vai rīkiem |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto rīku vai rīkus |
Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais rīks vai rīki |
Dienu nodevumi |
|||||||||
No1 |
No2 |
No3 |
… |
No1 |
No2 |
No3 |
… |
No1 |
No2 |
No3 |
… |
||||||
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
(8) |
(8) |
(8) |
(9) |
III tabula
Datu formāts
Datu lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas) R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
||
|
3 |
n/a |
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Dienas nododoša kuģa gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts. |
||
|
12 |
n/a |
Kopienas flotes reģistra numurs Zvejas kuģa identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |
||
|
2 |
L |
Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos. |
||
|
1 |
L |
Uz IIB pielikumu neattiecas. |
||
|
2 |
L |
Norāda, kuru no IIB pielikuma 7.2. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a-b) piemēro, ja piemēro kādu no tiem. |
||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums. |
||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja zvejas rīku, kas atbilst paziņotajai rīku grupai paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIB pielikumu. |
||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”. |
(1) attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.
IIC PIELIKUMS
ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAKARĀ AR LAMANŠA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIe ZONĀ
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. Darbības joma
1.1. |
Šajā pielikumā noteiktos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem, uz kuriem ir kāds no 3. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas VIIe zonā. Šajā pielikumā norāde uz 2008. gada pārvaldības laikposmu nozīmē laikposmu no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim. |
1.2. |
Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kas zvejo ar statiskajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 120 mm, un kas saskaņā ar EK zvejas žurnālu 2004. gadā ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars), ja:
|
2. Apgabalā pavadītas dienas definīcija
Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas VIIe zonā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.
3. Zvejas rīki
Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:
a) |
rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 80 mm; |
b) |
statiskie zvejas rīki, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 220 mm. |
ZVEJAS PIEPŪLES LIMITU ĪSTENOŠANA
4. Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles limiti
4.1. |
Kuģiem, kas izmanto 3. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo 1. punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu. |
4.2. |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2005., 2006. vai 2007. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos. |
4.3. |
Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kurš pieder kādai 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot kādu citu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu. |
4.4. |
Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā noteiktajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodevuma, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu. |
5. Darbības ierobežojumi
Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēts Kopienā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 7. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām.
6. Izņēmumi
Dalībvalsts no to dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu iedalīts kuģiem, kuri peld ar tās karogu, neatskaita nevienu dienu, kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai tā pamatojumu un kompetento iestāžu pierādījumus par ārkārtas situāciju
ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS
7. Maksimālais dienu skaits
7.1. |
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2008. gada pārvaldības laikposmā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir kāds no 3. punktā minētajām grupām piederošiem zvejas rīkiem, ir norādīts I tabulā. |
7.2. |
Dienu skaits, ko kuģis 2008. gada pārvaldības laikposmā pavada apgabalā, uz ko attiecas gan šis pielikums, gan IIA pielikums, nepārsniedz šā pielikuma I tabulā noteikto dienu skaitu. Tomēr dienu skaits, ko kuģis pavada apgabalos, uz kuriem attiecas IIA pielikums, atbilst saskaņā ar IIA pielikumu noteiktajam maksimālajam dienu skaitam. |
7.3. |
Dalībvalsts iedalīto zvejas piepūli 2008. gada pārvaldības laikposmā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu tā jebkuram attiecīgajam kuģim var atļaut pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tā dienu skaita, kas konkrētajai zvejas rīku grupai noteikts I tabulā, ja vien tiek ievērots konkrētajai zvejas rīku grupai noteiktais kopējais kilovatdienu skaits. Katrai konkrētai zvejas rīku grupai kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas piešķirtas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un atbilst šai zvejas rīku grupai. Ja šis punkts nav ticis piemērots, individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu. |
7.4. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.3. punktā izklāstītos nosacījumus, elektroniskā formātā iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, par katru zvejas rīku grupu pievienojot aprēķinus, kuru pamatā ir:
Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut dalībvalstij izmantot 7.3. punkta nosacījumus. |
8. Pārvaldības laikposmi
8.1. |
Dalībvalsts var sadalīt I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus. |
8.2. |
Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. |
8.3. |
Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģim, kas ir izmantojis tam iedalīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu, ir jāpaliek ostā vai ārpus apgabala līdz pārvaldības laikposma beigām, ja vien tas neizmanto zvejas rīkus, kuru izmantošanai maksimālais dienu skaits nav noteikts. |
9. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu
9.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, par kuriem dalībvalstis ir pienācīgi ziņojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju ģeogrāfiskajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no 3. punktā minētajiem zvejas rīkiem. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minēto zvejas rīku. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienas jūrā. |
9.2. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 9.1. punktā minēto iedalīto zvejas piepūli, iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus elektroniskā formātā, par katru I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu norādot aprēķinus, kuru pamatā ir:
|
9.3. |
Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt šai dalībvalstij 7.2. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. |
9.4. |
Dalībvalsts 2008. gada pārvaldības laikposmā var no jauna iedalīt šīs papildu dienas jūrā visiem kuģiem, kas paliek flotē un kas atbilst attiecīgajai zvejas rīku grupai, vai daļai kuģu, mutatis mutandis piemērojot 7.3. un 7.4. punktā izklāstītos nosacījumus. |
9.5. |
Papildu dienu skaits, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, tiek saglabāts 2008. gadā. |
10. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērotāju izvietošanai
10.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas minimālās prasības, kas obligātajām un paplašinātajām programmām noteiktas Regulā (EK) Nr. 1543/2000, Regulā (EK) Nr. 1639/2001 un Regulā (EK) Nr. 1581/2004. Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi. |
10.2. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 10.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
10.3. |
Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 7.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma. |
10.4. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi šādu dalībvalsts iesniegtu programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. |
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus
Zvejas rīks (3. punkts) |
Nosaukums Izmanto tikai 3. punktā noteiktās zvejas rīku grupas |
Lamanša rietumdaļa |
3.a |
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |
192 |
3.b |
Statiskie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir < 220 mm |
192 |
APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI
11. Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar vienas dalībvalsts karogu
11.1. |
Dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam iedalītās dienas, kas pavadāmas apgabalā, kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu attiecīgajā apgabalā, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Kopienas zvejas flotes reģistrā. |
11.2. |
Kopējais dienu skaits, kas pavadāmas attiecīgajā apgabalā, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
11.3. |
Dienu nodevums, kas aprakstīts 11.1. punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kas izmanto vienu un to pašu 3. punktā minēto zvejas rīku grupu, vienā pārvaldības laikposmā. |
11.4. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajiem nodevumiem. Lai šos ziņojumus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. |
12. Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu
Dalībvalstis var atļaut apgabalos pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un tajā pašā apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogiem, ja ir ievēroti 4.2., 4.4., 6. un 11. punktā paredzētie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nodoto dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.
ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA
13. Paziņošana par zvejas rīkiem
Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga valsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 1. punktā noteiktajā apgabalā, izmantojot kādu no 3. punktā minētām zvejas rīku grupām.
14. Ar zveju nesaistītas darbības
Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģis var veikt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts atbilstīgi 7. punktam iedalīto dienu skaits, ja kuģis laikus paziņo karoga valstij par saviem nodomiem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā uz kuģa nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis.
TRANZĪTS
15. Tranzīts
Kuģim ir atļauts šķērsot apgabalu tranzītā, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis pirms tam ir paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt nostiprinātiem un glabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN PĀRRAUDZĪBA
16. Ziņošana par zvejas piepūli
Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem ir zvejas rīki, kas pieder kādai no šā pielikuma 3. punktā noteiktajām grupām, un kuri darbojas šā pielikuma 1. punktā noteiktajā apgabalā. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņojumu pārraidīšanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.
17. Attiecīgo datu reģistrēšana
Dalībvalstis nodrošina to, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:
a) |
ieiešana ostā un iziešana no ostas; |
b) |
katra ieiešana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā. |
18. Kontrolpārbaudes
Dalībvalstis zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, pārbauda, izmantojot kuģu satelītuzraudzības sistēmas datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.
19. Alternatīvi kontroles pasākumi
Lai nodrošinātu 16. punktā noteikto saistību ievērošanu, dalībvalstis drīkst īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šīs ziņošanas saistības. Par šādiem alternatīviem pasākumiem pirms to ieviešanas paziņo Komisijai.
20. Iepriekšēja paziņošana par pārkraušanu vai izkraušanu
Tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, no kura paredzēts pārkraut jebkādu uz tā paturētu daudzumu vai izkraut to kādas trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas vai izkraušanas trešā valstī kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b pantā.
21. Pielaides robeža, novērtējot zvejas žurnālā reģistrētos daudzumus
Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, pieļaujamā pielaides robeža, novērtējot to zivju daudzumu kilogramos, ko patur uz 16. punktā minētajiem kuģiem, var būt 8 % no zvejas žurnāla datiem. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikti pārrēķina koeficienti, piemēro tās dalībvalsts pārrēķina koeficientu, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.
22. Atsevišķa uzglabāšana
Ja kuģī uzglabātais jūrasmēļu daudzums ir lielāks par 50 kg, uz zvejas kuģa aizliegts paturēt jūrasmēles jebkādā tvertnē jebkādā daudzumā, jauktā veidā ar citu sugu zivīm vai jūras organismiem. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi palīdz dalībvalstu inspektoriem, lai tie varētu veikt zvejas žurnālā reģistrēto un uz kuģa paturēto jūrasmēļu daudzumu kontrolpārbaudi.
23. Svēršana
23.1. |
Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas nozvejots attiecīgajā apgabalā, pirms pārdošanas nosver, izmantojot izsoles telpas svarus. |
23.2. |
Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai attiecīgajos apgabalos nozvejoto jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas transportēšanas no pirmās izkraušanas ostas. |
24. Transports
Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, jebkuru sugu daudzumiem, kuri iegūti kādā no šīs regulas 8. pantā minētajām zvejniecībām, kuri pārsniedz 50 kg un kurus transportē uz vietu, kas nav izkraušanas vai importēšanas vieta, pievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minētas deklarācijas eksemplāru par minēto sugu transportējamo daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.
25. Īpaša uzraudzības programma
Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašā uzraudzības programma jebkuru šīs regulas 8. pantā minēto krājumu zvejai var ilgt vairāk nekā divus gadus no to stāšanās spēkā dienas.
ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
26. Attiecīgo datu vākšana
Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamajiem zvejas rīkiem un statiskajiem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.
27. Attiecīgo datu paziņošana
27.1. |
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 26. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. |
27.2. |
Lai 26. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru. |
II tabula
Ziņošanas formāts
Valsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības laikposma ilgums |
Apgabals, kurā zvejo |
Paziņotais rīks vai rīki |
Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam rīkam vai rīkiem |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto rīku vai rīkus |
Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais rīks vai rīki |
Dienu nodevumi |
||||||||||||
No1 |
No2 |
No3 |
… |
No1 |
No2 |
No3 |
… |
No1 |
No2 |
No3 |
… |
No1 |
No2 |
No3 |
… |
||||||
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
(8) |
(8) |
(8) |
(9) |
(9) |
(9) |
(9) |
(10) |
III tabula
Datu formāts
Datu lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas) R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
||
|
3 |
n/a |
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Dienas nododoša kuģa gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts. |
||
|
12 |
n/a |
Kopienas flotes reģistra numurs Zvejas kuģa identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |
||
|
2 |
L |
Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos. |
||
|
1 |
L |
Uz IIC pielikumu neattiecas. |
||
|
5 |
L |
Paziņoto zvejas rīku grupu norāda saskaņā ar IIC pielikuma 3. punktu (a vai b) |
||
|
2 |
L |
Uz IIC pielikumu neattiecas. |
||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīku grupu, un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums. |
||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja zvejas rīku, kas atbilst paziņotajai rīku grupai paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIC pielikumu. |
||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”. |
(1) attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.
IID PIELIKUMS
ZVEJAS IESPĒJAS UN ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ICES IIIa UN IV ZONĀ UN ICES IIa ZONAS EK ŪDEŅOS
1. |
Šajā pielikumā paredzētie nosacījumi attiecas uz Kopienas kuģiem, kuri ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos zvejo ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm. |
2. |
Šajā pielikumā paredzētie nosacījumi attiecas uz trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ICES IV zonas EK ūdeņos, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc Kopienas un Norvēģijas apspriešanās, kā izklāstīts Eiropas Kopienas un Norvēģijas 2007. gada 26. novembra Saskaņotā secinājumu protokola 7.3. punktā. |
3. |
Šajā pielikumā apgabalā pavadītā diena ir:
|
4. |
Katra attiecīgā dalībvalsts uztur datubāzi par ICES IIIa un IV zonu un par katru kuģi, kas peld ar tās karogu vai ir reģistrēts Kopienā un kas zvejojis ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm, norādīta šāda informācija:
|
5. |
Izpētes zveju, lai noskaidrotu tūbīšu daudzumu, sāk agrākais 2008. gada 1. aprīlī un beidz vēlākais 2008. gada 6. maijā. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli 2008. gadā, ko drīkst izmantot izpētes zvejā, lai noskaidrotu tūbīšu daudzumu, nosaka, ņemot par pamatu kopējo zvejas piepūli, ko Kopienas zvejas kuģi izmantojuši 2007. gadā saskaņā ar 4. punktu, un to sadala pa dalībvalstīm saskaņā ar saskaņā ar šai KPN piešķirtām kvotām. Attiecībā uz šīm KPN nepiešķirtajām kvotām zvejas piepūli, ko drīkst izmantot izpētes zvejā, lai noskaidrotu tūbīšu daudzumu, sadala starp dalībvalstīm, kuru kuģiem šajā apgabalā ir reģistrēta zvejas darbība 2002., 2003., 2004., 2005. un 2006. gadā. Tas atbildīs šādām zvejas piepūles daļām – 96 % Zviedrijai un 4 % Vācijai. |
6. |
Komisija, pamatojoties uz ICES un ZZTEK ieteikumiem par Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2007. gada vecuma grupā, pēc iespējas drīz pārskata I pielikumā noteikto KPN un kvotas tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos saskaņā ar šādiem noteikumiem un citiem attiecīgiem zinātniskajā ieteikumā minētajiem aspektiem: KPN ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos aprēķina šādi: KPN2008 = - 138 + 3,77 × N1× Wobs/Wm kur N1 ir aprēķina laikā aplēsto viena gada vecumu sasniegušu īpatņu skaits miljardos, kurš atvasināts, ņemot vērā izpētes zveju 2008. gadā; KPN ir izteikta tūkstošos tonnu; Wobs ir konstatētais viena gada vecumu sasniegušu īpatņu vidējais aritmētiskais svars un Wm (4,75 g) ir ilgtermiņā aprēķinātais viena gada vecumu sasniegušu īpatņu vidējais aritmētiskais svars. |
7. |
Ja KPN, kas aprēķināts saskaņā ar 6. punktu, ir lielāks par 400 000 tonnām, KPN nosaka 400 000 tonnu apjomā. |
8. |
No 2008. gada 1. augusta līdz 2008. gada 31. decembrim aizliedz komerciālu zveju ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm. |
III PIELIKUMS
PĀREJAS POSMA TEHNISKIE UN KONTROLES PASĀKUMI
A daļa
Ziemeļatlantija, ietverot Ziemeļjūru, Skageraku un Kategatu
1. Siļķes zveja EK ūdeņos ICES IIa zonā
Aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas nozvejotas IIa zonas EK ūdeņos laikposmā no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim.
2. Tehniskie saglabāšanas pasākumi Skagerakā un Kategatā
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, piemēro šā pielikuma 1. papildinājumu.
3. Elektrozveja ICES IVc un IVb zonā
3.1. |
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 31. panta 1. punkta, zveja ar rāmja trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus, ir atļauta ICES IVc un IVb zonā uz dienvidiem no iedomātas taisnes, kas savieno turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS48 koordinātu sistēmu:
|
3.2. |
Šādus pasākumus piemēro 2008. gadā:
|
4. Apgabala slēgšana tūbīšu zvejai ICES IV zonā
4.1. |
Ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie Anglijas un Skotijas austrumu piekrastes un ko ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno šādus punktus, kuri noteikti saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
|
4.2. |
Ir atļauta zveja zinātniskas pētniecības nolūkos, lai veiktu tūbīšu krājumu uzraudzību šajā apgabalā un novērtētu slēgšanas ietekmi. |
5. Rokolas robežrajona slēgšana pikšu zvejai ICES VI zonā
Visu veidu zveja, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
Punkts Nr. |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
1. |
57o00' N |
15o00' W |
2. |
57o00' N |
14o00' W |
3. |
56o30' N |
14o00' W |
4. |
56o30' N |
15o00' W |
Šajā punktā definēto apgabalu daļā, kas pārklājas ar apgabalu, kuru 13.1. punktā sauc par North West Rockall, tomēr nepiemēro atkāpi, kas attiecas uz āķu jedām.
6. Mencas zvejas aizliegums ICES VI un VII zonā
6.1. ICES VIa zona
Līdz 2008. gada 31. decembrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
|
59o05' N, 06o45' W |
|
59o30' N, 06o00' W |
|
59o40' N, 05o00' W |
|
60o00' N, 04o00' W |
|
59o30' N, 04o00' W |
|
59o05' N, 06o45' W. |
6.2. ICES VIIf un VIIg zona
No 2008. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības šādās ICES četrstūros: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro 6 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.
6.3. Atkāpjoties no 6.1. un 6.2. punkta, noteiktos apgabalos un laikposmos ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot murdus un zivju grozus, ja:
i) |
uz kuģa neatrodas nekādi citi zvejas rīki kā tikai murdi un zivju grozi un |
ii) |
uz kuģa netiek paturētas nekādas citas zivis, izņemot gliemenes un vēžveidīgos. |
6.4. Atkāpjoties no 6.1. un 6.2. punkta, minētajos punktos norādītajos apgabalos atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ja:
i) |
uz kuģa neatrodas zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 55 mm, un |
ii) |
uz kuģa netiek paturētas zivis, kas nav siļķes, makreles, sardīnes, sardinellas, stavridas, brētliņas, putasu un argentīnas. |
7. Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā
7.1. |
Laikposmā no 2008. gada 14. februāra līdz 2007. gada 30. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, vadus vai tiem līdzīgus velkamus zvejas rīkus, žaunu tīklus, vairāksienu tīklus, iepinējtīklus vai tiem līdzīgus statiskos zvejas rīkus vai citus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko ierobežo:
|
7.2. |
Atkāpjoties no 7.1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā:
Turklāt separatora traļus var izmantot apgabalā, kuru ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno šādas koordinātas:
|
7.3. |
Piemēro tehniskos saglabāšanas pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 254/2002 3. un 4. pantā. |
8. Žaunu tīklu un iepinējtīklu izmantošana ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VII b, c, j, k un XII zonā
8.1. |
Šajā punktā “žaunu tīkls” un “iepinējtīkls” ir zvejas rīks, kas izgatavots no viena linuma gabala un kas ūdenī turas vertikāli. Ar tiem zvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas tajos iekļūst, iepinas vai ieķeras. |
8.2. |
Šajā punktā vairāksienu tīkls ir zvejas rīks, kas izgatavots no diviem vai vairākiem linuma gabaliem, kuri kopā paralēli iekārti uz vienas augšējā iestiprinājuma virves, un kas ūdenī turas vertikāli. |
8.3. |
Kopienas kuģi nedrīkst izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VII b, c, j, k un XII zonā uz austrumiem no 27o W. |
8.4. |
Atkāpjoties no 8.3. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:
Tomēr šo atkāpi nepiemēro NEAFC pārvaldības apgabalā. |
8.5. |
Uz kuģa vienlaikus var būt tikai viens no 8.4. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem zvejas rīku veidiem. Lai nodrošinātu pazaudēta vai bojāta zvejas rīka aizstāšanu, uz kuģa drīkst būt tīkli, kuru kopējais garums ir par 20 % lielāks nekā to tīklu rindu maksimālais garums, ko drīkst izlikt vienā laikā. Visiem zvejas rīkiem jābūt marķētiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 356/2005 (2005. gada 1. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai (2). |
8.6. |
Uz kuģiem, kas izmanto žaunu tīklus vai iepinējtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VII b, c, j, k un XII zonā uz austrumiem no 27o W, jābūt īpašai karoga dalībvalsts izdotai atļaujai zvejot ar statiskajiem tīkliem. |
8.7. |
Tāda kuģa kapteinis, kam ir 8.6. punktā minētā atļauja zvejot ar statiskajiem tīkliem, reģistrē zvejas žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un garumu, pirms kuģis atstāj ostu un kad tas atgriežas ostā, un atbild par visām atšķirībām starp minētajiem datiem. |
8.8. |
Jūras dienestiem vai citām kompetentajām iestādēm ir tiesības bez uzraudzības atstātu zvejas rīku ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VII b, c, j, k un XII zonā uz austrumiem no 27o W izcelt no jūras šādās situācijās:
|
8.9. |
Tāda kuģa kapteinis, kuram ir 8.6. punktā minētā atļauja zvejot ar statiskajiem tīkliem, katra zvejas reisa laikā zvejas žurnālā ieraksta šādu informāciju:
|
8.10. |
Zvejas kuģiem, kam ir 8.6. punktā minētā atļauja zvejot ar statiskajiem tīkliem, izkraušanu ir atļauts veikt tikai ostās, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 7. pantu. |
8.11. |
Haizivju daudzums, ko patur uz kuģa, kurš izmanto 8.4. punkta b) apakšpunktā aprakstīto zvejas rīku veidu, nepārsniedz 5 % no kopējā uz kuģa paturēto jūras dzīvo organismu dzīvsvara. |
9. Izmesto merlangu skaita samazinājums Ziemeļu jūrā
9.1. |
Dalībvalstis apņemas 2008. gadā Ziemeļu jūrā veikt izmēģinājumus un eksperimentus, kas ir vajadzīgi, lai tehniski pielāgotu traļus, dāņu vadus un līdzīgus zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vienāds vai lielāks par 80 mm un mazāks par 90 mm, lai izmesto merlangu skaitu mazinātu vismaz par 30 %. |
9.2. |
Dalībvalstis 9.1. punktā minēto izmēģinājumu un eksperimentu rezultātus dara pieejamus Komisijai ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. augustam. |
9.3. |
Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu par atbilstīgiem tehniskiem pielāgojumiem, lai atbilstīgi 9.1. punktā minētajam mērķim mazinātu izmesto merlangu skaitu. |
10. Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem rīkiem, ko atļauts ļietot Biskajas līcī
10.1. |
Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas Regulā (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe rajonā (3), ir atļauts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajā apgabalā veikt zvejas darbības ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem rīkiem – izņemot rāmja traļus –, kam linuma acu izmērs ir starp 70 un 99 mm, ja saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumu attiecīgajam rīkam ir kvadrātveida linuma acu logs. |
10.2. |
Zvejojot VIIIa un VIIIb rajonā, ļauj āmja priekšpusē izvietot šķirotājrestes un to aprīkojumu un/vai pagarinājuma zemākajā daļā āmja priekšpusē izvietot kvadrātveida linuma acu plātni ar linuma acs izmēru, kas vienāds vai lielāks par 60 mm. Regulas (EK) Nr. 850/98 4. panta 1. punkts, 6. pants un 9. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 494/2002 3. panta a) un b) punkts neattiecas uz to traļa daļu, kur izvieto šādus šķirošanas mehānismus. |
11. Strupdeguna garastu zvejas aizliegums ICES IIIa zonā
Neskarot Regulu (EK) Nr. 2015/2006, neveic strupdeguna garastu specializēto zveju ICES IIIa zonā, līdz 2008. gada sākumā būs noslēgušās Eiropas Kopienas un Norvēģijas apspriedes.
12. Dziļūdens sugu zvejas piepūle
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2347/2002, 2008. gadā piemēro šādus noteikumus.
12.1. |
Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas darbības, kuras veic kuģi, kas peld ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā nozvejo un patur uz kuģa vairāk nekā 10 tonnas dziļūdens sugu un melnā paltusa, notiek saskaņā ar dziļūdens zvejas atļauju. |
12.2. |
Tomēr aizliedz zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut dziļūdens sugu un melnā paltusu daudzumus, kas pārsniedz 100 kg katrā reisā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļūdens zvejas atļaujas. |
13. Pagaidu pasākumi apdraudētu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai
13.1. |
Grunts tralēšanu un zveju ar statiskajiem zvejas rīkiem, tostarp ar nostiprinātiem grunts žaunu tīkliem un āķu jedām, aizliedz apgabalos, kurus ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
|
13.2. |
Grunts tralēšanu un zveju ar statiskiem zvejas rīkiem, tostarp ar nostiprinātiem grunts žaunu tīkliem un āķu jedām, aizliedz apgabalos, ko ierobežo iedomātas taisnes, kuras secīgi savieno turpmāk minētos punktus, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
|
13.3. |
Visiem pelaģiskajiem kuģiem, kas zvejo 13.2 punktā minētajos koraļļu aizsardzības apgabalos, jābūt iekļautiem apstiprinātā kuģu sarakstā un tiem jābūt izdotai īpašai zvejas atļaujai, kurai jābūt uz kuģa. Šādās atļaujās ietver informāciju, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1627/94, un jāinformē, ievērojot noteikumus, kas minēti Regulā (EK) 2943/95, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1627/94. Uz apstiprinātajā sarakstā ietvertajiem kuģem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki. |
13.4. |
Pelaģiskajiem kuģiem, kas plāno zvejot 13.2. punktā noteiktā koraļļu aizsardzības apgabalā, jāļauj 4 stundu laikā paziņot iepriekš Īrijas Zvejas uzraudzības centram (Fishery Monitoring Centre) par nodomu iebraukt koraļļu aizsardzības apgabalā. Tajā pašā laikā tie paziņo par daudzumiem, kas paturēti uz kuģa. |
13.5. |
Uz pelaģiskajiem kuģiem, kas zvejo 13.2. punktā minētajā koraļļu aizsardzības apgabalā, atrodoties koraļļu aizsardzības apgabalā, jābūt drošai kuģu satelītuzraudzības sistēmai (VMS), kura darbojas un pilnībā atbilst Regulai (EK) Nr. 2244/2003. |
13.6. |
Pelaģiskajiem kuģiem, kas zvejo 13.2. punktā minētajā koraļļu aizsardzības apgabalā, satelītuzraudzības sistēmas ziņojumi jāsniedz katru stundu. |
13.7. |
Pelaģiskajiem kuģiem, kas beiguši zveju 13.2. punktā minētajā koraļļu aizsardzības apgabalā, jāinformē Īrijas Zvejas uzraudzības centrs par izbraukšanu no apgabala. Tajā pašā laikā tie paziņo par daudzumiem, kas paturēti uz kuģa. |
13.8. |
Pelaģisko sugu zveja 13.2. punktā minētajā koraļļu aizsardzības apgabalā ir atļauta tikai tad, ja uz kuģa ir tīkli, kuru linuma acs izmērs ir no mm līdz 31 mm vai 32 m līdz 54 mm, vai ja zvejo ar tādiem tīkliem. |
14. Minimālais Filipīnu cietgliemeņu izmērs
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 17. panta, minimālais Filipīnu cietgliemeņu (Ruditapes philippinarum) izmērs ir 35 mm.
B daļa
Vidusatlantijas austrumu daļa
15. Astoņkāju minimālais izmērs
Minimālais izmērs astoņkājiem (Octopus vulgaris), ko zvejo jūras ūdeņos, kuri ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas CECAF (FAO zvejniecības komiteja Vidusatlantijas austrumu daļai) reģionā, ir 450 g (ķidāts). Astoņkājus, kuru svars ir mazāks nekā 450 g (ķidāts), nepatur uz kuģa, nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizstāda un nepiedāvā pārdošanai, bet nekavējoties atlaiž jūrā.
16. Noteikumi atsevišķai zvejai ar zivju groziem IXa zonā (West Galicia)
Atkāpjoties no Regulas 850/98 29.b panta 1. punktā noteiktā aizlieguma, zveju ar zivju groziem, ar ko nezvejo Norvēģijas omāru, ļauj veikt ģeogrāfiskajos apgbalos un laikposmā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 850/98 29.b panta 1. punkta a) apakšpunktā.
17. Siļķu zvejas noteikumi VIa zonā (Butt of Lewis)
2008. gadā nepiemēro Regulas (EK) Nr. 850/98 20. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos noteikumus.
C daļa
Klusā okeāna austrumdaļa
18. Zveja ar riņķvadiem Amerikas tropisko tunzivju komisijas (IATTC) pārvaldības apgabalā
18.1. |
No 2008. gada 1. augusta līdz 11. septembrim vai no 2008. gada 20. novembra līdz 31. decembrim kuģiem ir aizliegts ar riņķvadiem zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) apgabalos, ko ierobežo:
|
18.2. |
Attiecīgās dalībvalstis līdz 2008. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai izvēlēto laika periodu zvejas slēgšanai. Izvēlētajā periodā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi zvejai ar riņķvadiem pārtrauc zveju ar riņķvadiem. |
18.3. |
No ... (4) seineri, kas zvejo tunzivis Amerikas tropisko tunzivju komisijas pārvaldības apgabalā, patur uz kuģa un vēlāk izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, strīpainās tunzivis un dzeltenspuru tunzivis, izņemot tās, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai cilvēku uzturā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējā zvejas rīku izlikšana zvejas reisā, kad vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas tunzivis, kas nozvejotas šajā izlikšanā. |
D daļa
Klusā okeāna austrumu daļa un Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa
19. Īpaši pasākumi Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā
Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā kuģi zvejai ar riņķvadiem pēc iespējas nekavējoties atbrīvo neskartus visus jūras bruņurupučus, haizivis, vējzivis, rajas, dorado un citas sugas, kas nav zvejas mērķsugas. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu dzīvnieku ātru un drošu atlaišanu.
20. Īpaši pasākumi, ko piemēro jūras bruņurupučiem, kas iepinušies vai ieķērušies zvejas rīkā
a) |
ja jūras bruņurupucis ir pamanīts zvejas rīkā, veic attiecīgus pasākumus, lai atbrīvotu bruņurupuci, pirms tas ir iepinies zvejas rīkā, vajadzības gadījumā izmanto ātrlaivu; |
b) |
ja bruņurupucis ir iepinies zvejas rīkā, zvejas rīka ievilcējierīce jāaptur, tiklīdz bruņurupucis ir parādījies virs ūdens, un minēto ierīci nedrīkst atkārtoti iedarbināt, kamēr linums nav atšķetināts un bruņurupucis atlaists; |
c) |
ja bruņurupucis ir uzcelts uz kuģa, jāizmanto visas atbilstīgās metodes, lai veicinātu bruņurupuča atgūšanos pirms tā atlaišanas ūdenī; |
d) |
kuģiem, kas zvejo tunzivis, aizliedz jūrā izmest sāls maisus vai jebkurus citus plastmasas atkritumus; |
e) |
veicina ZPI un citos zvejas rīkos iepinušos jūras bruņurupuču atlaišanu jūrā, kur tas praktiski iespējams; |
f) |
veicina arī to ZPI savākšanu, kuras vairs neizmanto zvejā. |
E daļa
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumi
21. Īpaši pasākumi, kas attiecas uz Atlantijas jūras asaru zveju starptautiskos ICES I un II zonas ūdeņos
Sebastes mentella ICES
a) |
specializēta Atlantijas jūras asaru zveja ir atļauta tikai laikposmā no 2008. gada 1. septembra līdz 15. novembrim kuģiem, kas ir iepriekš zvejojuši Atlantijas jūras asarus NEAFC uzraudzības apgabalā; |
b) |
Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts būs paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnīgi izmantots. Pēc minētās dienas dalībvalstis aizliedz specializētu Atlantijas jūras asaru zveju kuģiem, kas peld ar tās karogu; |
c) |
atkāpjoties no 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta Padomes Regulā (EK) Nr. 2791/1999 (1999. gada 16. decembris), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kuri piemērojami rajonā, uz ko attiecas konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (5), minētajā zvejā iesaistītu zvejas kuģu kapteiņi datus par nozveju paziņo katru dienu; |
d) |
papildus Regulas (EK) Nr. 2791/1999 4. pantam, atļauja zvejot Atlantijas jūras asarus ir spēkā vienīgi tad, ja atskaites, ko kuģi iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2791/1999 6. panta 1. punktu, tiek nosūtītas NEAFC Sekretariātam, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 2791/1999 6. panta 2. punktā; |
e) |
kuģos neļauj, lai piezvejotu Atlantijas jūras asaru daudzums būtu lielāks par 1 % visas nozvejas, ko patur uz kuģa; |
f) |
dalībvalstis nodrošina, lai zinātniskie novērotāji zinātnisko informāciju ievāc uz kuģiem, kas peld ar attiecīgās valsts karogu. Ievāktā informācija ietver vismaz vispārēju pārskatu par dzimumu, vecumu un garumu pa dziļumiem. Šo informāciju paziņo ICES. |
(1) OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.
(2) OV L 56, 2.3.2005., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1805/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 12. lpp.).
(3) OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.
(4) OV: šīs regulas spēkā stāšanās diena.
(5) OV L 337, 30.12.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 770/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 4. lpp.).
III pielikuma 1. papildinājums
VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: Skageraks un Kategats
Linuma acs izmēru diapazoni, zvejas mērķsugas un nozveju procentuālie apjomi, kas piemērojami, ja izmanto vienu linuma acs izmēru diapazonu
Suga |
Linuma acs izmēru diapazons (mm) |
|||||||
< 16 |
16-31 |
32-69 |
35-69 |
70-89 (5) |
≥ 90 |
|||
Mērķsugas minimālā procentuālā daļa |
||||||||
50 % (6) |
50 % (6) |
20 % (6) |
50 % (6) |
20 % (6) |
20 % (7) |
30 % (8) |
nemaz |
|
Tūbīšu dzimta (Ammodytidae) (3) |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
Tūbīšu dzimta (Ammodytidae) (4) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Putasu (Micromesistius poutassou) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Lielais jūras drakons (Trachinus draco) (1) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Gliemji (izņemot Sepia) (1) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Vējzivs (Belone belone) (1) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Pelēkais jūrasgailis (Eutrigla gurnardus) (1) |
|
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
Argentīnas (Argentina spp.) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Brētliņa (Sprattus sprattus) |
|
|
|
|
|
|
|
|
Zutis (Anguilla anguilla) |
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
Garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) (2) |
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
Makreles (Scomber spp.) |
|
|
x |
|
|
|
x |
x |
Stavridas (Trachurus spp.) |
|
|
x |
|
|
|
x |
x |
Siļķe (Clupea harengus) |
|
|
x |
|
|
|
x |
x |
Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) |
|
|
|
|
|
x |
x |
x |
Garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) (1) |
|
|
|
|
x |
|
x |
x |
Merlangs (Merlangius merlangus) |
|
|
|
|
|
|
x |
x |
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) |
|
|
|
|
|
|
x |
x |
Citi jūras organismi |
|
|
|
|
|
|
|
x |
(1) Tikai četru jūdžu attālumā no bāzes līnijas.
(2) Ārpus četru jūdžu attāluma no bāzes līnijas.
(3) No 1. marta līdz 31. oktobrim Skagerakā un no 1. marta līdz 31. jūlijam Kategatā.
(4) No 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai Skagerakā un no 1. augusta līdz februāra pēdējai dienai Kategatā.
(5) Ja tiek izmantots šis linuma acs izmēra diapazons, saskaņā ar šī pielikuma 2. papildinājumu āmim jābūt veidotam no kvadrātveida acu linuma ar šķirotājrestēm.
(6) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk kā 10 % mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, Baltijas plekstu, makreļu, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jauktā veidā.
(7) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk kā 50 % mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, Baltijas plekstu, siļķu, makreļu, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jauktā veidā.
(8) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk kā 60 % mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, Baltijas plekstu, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu un omāru jauktā veidā.
III pielikuma 2. papildinājums
Šķirotājrestu specifikācija zvejai ar 70 mm trali
a) |
Ar sugu šķirotājrestēm aprīko traļus ar pilnu kvadrātveida linuma acu āmi, kura linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 70 mm un mazāks par 90 mm. Āmja minimālais garums ir 8 m. Aizliegts izmantot trali, kam ir vairāk nekā 100 kvadrātveida linuma acis jebkurā āmja vietā, izņemot savienojumus vai šuves. |
b) |
Restēm ir taisnstūra forma. Restu stieņi ir paralēli to garenasij. Attālums starp šķirotājrestu stieņiem nepārsniedz 35 mm. Ir atļauts izmantot vienu vai vairākas eņģes, lai nodrošinātu restu novietošanu uz tīkla cilindra. |
c) |
Restes tralī ievieto pa diagonāli, augšup uz aizmuguri, no jebkuras vietas āmja priekšā līdz cilindriskās daļas priekšējam galam. Visas restu malas ir piestiprinātas pie traļa. |
d) |
Traļa linuma augšējā plātnē ir nenoslēgta zivju izeja, kas tieši savienota ar restu augšējo daļu. Zivju izejas atvere aizmugurējā daļā ir tikpat plata, cik restes, un tā ir izgriezta virzienā uz priekšu gar linuma acu rindām abās restu pusēs. |
e) |
Restu priekšā ir atļauts piestiprināt konusu, lai novadītu zivis uz traļa apakšpusi un restēm. Minimālais konusa linuma acs izmērs ir 70 mm. Minimālais vertikālais atvērums konusā zivju novadīšanai uz restēm ir 15 centimetri. Konusa platums pie restēm ir vienāds ar restu platumu. Sugu un izmēra selektīvā traļa shematisks attēls. Tralī iepeldoša zivs caur konusu tiek vadīta virzienā uz traļa apakšpusi un restēm. Lielākās zivis izkļūst no traļa gar šķirotājrestēm, bet mazākas zivis un Norvēģijas omāri izpeld caur šķirotājrestēm un nokļūst āmī. Āmis ar kvadrātveida linuma acīm nodrošina mazu zivju un mazizmēra Norvēģijas omāru izkļūšanu no zvejas rīka. |
III pielikuma 3. papildinājums
Nosacījumi zvejošanai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, kas atļauti ICES zonā III, IV, V, VI un VII, kā arī ICES rajonos VIII a, b, c, e
a) |
Specifikācija logam ar kvadrātveida linuma acīm Specifikācija logam ar kvadrātveida 100 mm linuma acīm, kuru izmēru nosaka pēc to iekšējā diametra, ja logu izmanto tādu traļu, dāņu vadu vai citu līdzīgu zvejas rīku konusveidīgas daļas galā, kam ir 70 mm vai lielāks un par 100 mm mazāks linuma acs izmērs. Logs ir taisnstūra linuma gabals. Ir tikai viens logs, to nekādi nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu. |
b) |
Loga izvietojums Logu izvieto traļa pakaļējās konusveidīgās daļas gala augšējās plāksnes vidū, tieši pretī cilindriskai daļai, ko veido pagarinājums un āmis. Logs beidzas ne tālāk par 12 linuma acīm no ar roku pieacotu pusacu rindas starp pagarinājumu un traļa konusveidīgās daļas pakaļējo galu. |
c) |
Loga izmērs Logs ir vismaz 2 m garš un vismaz 1 m plats. |
d) |
Loga linums Linuma acis ir ar vismaz 100 milimetru iekšējo acs atvērumu. Linuma acis ir kvadrātveida, proti, visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linums ir nostiprināts, lai linuma acu rindas būtu paralēlas un perpendikulāras āmja garumam. Linums ir gatavots no viena vijuma auklas. Aukla nav resnāka par 4 mm. |
e) |
Loga ievietošana rombveida acu linumā Loga četrās malās var pievienot savienojuma šuvi. Savienojuma šuves diametrs nav lielāks par 12 mm. Loga pagarinājums ir vienāds ar loga gareniskajai malai pievienotu rombveida acu pagarinājumu. Rombveida acu skaits augšējā linuma plāksnē, kas pievienota loga īsākajai malai (proti, vienu metru garajai malai, kas ir perpendikulāra āmja garenvirziena asij), ir vismaz loga gareniskajai malai pievienotu pilnīgu rombveida linuma acu skaits, dalīts ar 0,7. |
f) |
Citi Loga izvietošana tralī ir attēlota turpmāk. |
IV PIELIKUMS
I DAĻA
Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
Zvejas apgabals |
Zvejas veids |
Licenču skaits |
Licenču sadalījums starp dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00' N |
93 |
DK: 32, DE: 6, FR: 1, IRL: 9, NL: 11, SW: 12, UK: 21, PL: 1 |
69 |
Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62o00' N |
80 |
FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1 |
50 |
|
Makreles, uz dienvidiem no 62o00' N, zveja ar riņķvadu |
11 |
neattiecas |
||
Makreles, uz dienvidiem no 62o00' N, zveja ar trali |
19 |
neattiecas |
||
Makreles, uz ziemeļiem no 62o00' N, zveja ar riņķvadu |
11 (2) |
DK: 11 |
neattiecas |
|
Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62o00' N |
480 |
DK: 450, UK: 30 |
150 |
|
Fēru salu ūdeņi |
Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām |
26 |
BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18 |
13 |
Specializētā mencu un pikšu zveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62o28' N un uz austrumiem no 06o30' W |
8 (3) |
|
4 |
|
|
Zilo jūraslīdaku zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61o30' N un uz rietumiem no 09o00' W, apgabalā starp 07o00' W un 09o00' W, dienvidos no 60o30' N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60o30' N, 07o00' W un 60o00' W, 6o00' W |
70 |
20 (5) |
|
|
Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot āmi aptverošas stropes |
70 |
|
22 (5) |
Putasu zveja. Licenču kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš speciālus piekļuves noteikumus apgabalam, ko sauc par “putasu zvejas galveno apgabalu” |
36 |
DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5 |
20 |
|
Zveja ar jedām |
10 |
UK: 10 |
6 |
|
Makreļu zveja |
12 |
DK: 12 |
12 |
|
Siļķu zveja uz ziemeļiem no 61o00' N |
21 |
DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3 |
21 |
II DAĻA
Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi trešo valstu zvejas kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos
Karoga valsts |
Zvejas veids |
Licenču skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
Norvēģija |
Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00' N |
20 |
20 |
Fēru salas |
Makreles, VIa (uz ziemeļiem 56o30' N), VIIe, f, h, stavridas, IV, VIa (uz ziemeļiem 56o30' N), VIIe, f, h; siļķe, VIa (uz ziemeļiem 56o30' N) |
14 |
14 |
Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00' N |
21 |
21 |
|
Siļķes, IIIa |
4 |
4 |
|
Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56o30' N); tūbīšu rūpnieciskā zveja, IV (tostarp nenovēršamas putasu piezvejas) |
15 |
15 |
|
Jūraslīdakas un brosmes |
20 |
10 |
|
Putasu, II, IVa (uz ziemeļiem no 56o30' N), VIb, VII (uz rietumiem no 12o00' W) |
20 |
20 |
|
Zilās jūraslīdakas |
16 |
16 |
|
Venecuēla |
Lutjānzivis (6) (Francijas Gviānas ūdeņi) |
41 |
pm |
Haizivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
4 |
pm |
III DAĻA
Deklarācija saskaņā ar 25. panta 2. punktu
(1) Šis sadalījums ir spēkā zvejai ar vadu un trali.
(2) Jāizvēlas no 11 licencēm makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62o00'N.
(3) Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejas veidam “visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.
(4) Šie skaitļi attiecas uz apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu maksimālo skaitu.
(5) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijām”.
(6) Zvejošanai tikai ar āķu jedām un krātiņveida lamatām (lutjānzivis) vai āķu jedām un tīkliem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 100 mm, dziļumā, kas pārsniedz 30 m (haizivis). Lai izdotu šādas licences, ir jāpierāda, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis licences pieprasījumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts juridisks līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas vai vismaz 50 % no haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē.
Minētajam līgumam ir jābūt apstiprinātam Francijas iestādēs, tā nodrošinot līguma atbilstību līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma jaudai un Francijas Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Pienācīgi apstiprināta līguma kopiju pievieno licences pieprasījumam.
Ja minētais apstiprinājums tiek noraidīts, Francijas iestādes informē attiecīgo pusi un Komisiju par šādu atteikumu un norāda tā iemeslus.
V PIELIKUMS
I DAĻA
Informācija, kas jāieraksta zvejas žurnālā
Zvejojot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, pēc turpmāk minētajiem notikumiem zvejas žurnālā nekavējoties jāieraksta šāda informācija.
Ikreiz pēc nozvejas gūšanas
1.1. |
Katras nozvejotās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos). |
1.2. |
Nozvejas gūšanas datums un laiks. |
1.3. |
Nozvejas vietas ģeogrāfiskās koordinātas. |
1.4. |
Izmantotais zvejas paņēmiens. |
Ikreiz pēc pārkraušanas uz citu kuģi vai no cita kuģa
2.1. |
Norāde “saņemts no” vai “pārkrauts uz”. |
2.2. |
Katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos). |
2.3. |
Kuģa, uz kuru vai no kura veikta pārkraušana, nosaukums, ārējās identifikācijas burti un cipari. |
2.4. |
Mencu pārkraušana nav atļauta. |
Ikreiz pēc izkraušanas Kopienas ostā
3.1. |
Ostas nosaukums. |
3.2. |
Katras izkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos). |
Ikreiz pēc informācijas pārraidīšanas Eiropas Kopienu Komisijai
4.1. |
Pārraides datums un laiks. |
4.2. |
Ziņojuma veids: “nozveja ieejot zonā”, “nozveja izejot no zonas”, “nozveja”, “pārkraušana no kuģa kuģī”. |
4.3. |
Radio pārraides gadījumā – radiostacijas nosaukums. |
II DAĻA
VI PIELIKUMS
KOMISIJAI PĀRRAIDĀMĀS INFORMĀCIJAS SATURS UN BIEŽUMS
1. Eiropas Kopienu Komisijai pārraidāmā informācija un pārraižu periodiskums
1.1. |
Katru reizi, kad kuģis sāk zvejas reisu (1) Kopienas ūdeņos, tas sūta ziņojumu “nozveja ieejot zonā”, un tajā sniedz šādas ziņas.
|
1.2. |
Katru reizi, kad kuģis beidz zvejas reisu (6) Kopienas ūdeņos tas nosūta ziņojumu “nozveja izejot no zonas”, un tajā sniedz šādas ziņas.
|
1.3. |
Zvejojot siļķes un makreles – ik pēc trim dienām, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, un – zvejojot visas pārējās sugas (izņemot siļķes un makreles) – ik pēc nedēļas, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, nosūta “nozvejas ziņojumu”, un tajā sniedz šādas ziņas:
|
1.4. |
Ikreiz, kad ziņojumu “nozveja ieejot zonā” un “nozveja izejot no zonas” starplaikā plānots veikt pārkraušanu no kuģa kuģī, papildus “nozvejas ziņojumiem” vismaz 24 stundas iepriekš nosūta ziņojumu “pārkraušana no kuģa kuģī”, un tajā sniedz šādas ziņas.
|
2. Ziņošanas formāts
Ja vien nepiemēro 3.3. punktu (skatīt turpmāk), iepriekš 1. punktā paredzēto informāciju pārraida, ievērojot norādītos kodus un datu secību, jo īpaši:
— |
ziņojuma temata ailē jāieraksta teksts “VRONT”; |
— |
katru datu elementu norāda jaunā rindiņā, |
— |
pirms datu elementa, atdalot ar atstarpi, norāda attiecīgo datu kodu. |
Piemērs (ar izdomātiem datiem)
SR |
|
AD |
XEU |
SQ |
1 |
TM |
COE |
RC |
IRCS |
TN |
1 |
NA |
KUĢA NOSAUKUMA PIEMĒRS |
IR |
NOR |
XR |
PO 12345 |
LT |
+65.321 |
LO |
-21.123 |
RA |
04A. |
OB |
COD 100 HAD 300 |
DA |
20051004 |
MA |
KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS |
TI |
1315 |
ER |
|
3. Ziņošanas kārtība
3.1. |
Informāciju, kas minēta 1. punktā, kuģis 2. punktā norādītajā formātā pārraida Eiropas Kopienu Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@ec.europa.eu) vai kādu no turpmāk 4. punktā uzskaitītajām radiostacijām. |
3.2. |
Ja nepārvaramas varas dēļ kuģim nav iespējams pārraidīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var pārraidīt kāds cits kuģis. |
3.3. |
Ja karoga valstij ir tehniskas iespējas visus iepriekš minētos ziņojumus un datus savu darbojošos kuģu vārdā nosūtīt tā sauktajā NAF formātā, pēc šīs karoga valsts un Komisijas savstarpējas vienošanās karoga valsts šo informāciju Eiropas Kopienu Komisijai Briselē var pārraidīt, izmantojot drošu pārraides protokolu. Šādā gadījumā kā savdabīgu “aploksni” pievieno noteiktu papildu informāciju, kuru norāda pēc AD kodam atbilstošajiem datiem.
Piemērs (ar iepriekš minētajiem datiem) //SR//AD/XEU//FR/NOR//RN/5//RD/20051004//RT/1320//SQ/1//TM/COE//RC/IRCS//TN/1//NA/KUĢA NOSAUKUMA PIEMĒRS//IR/NOR//XR/PO 12345//LT/+65.321//LG/-21.123//RA/04A.//OB/COD 100 HAD 300//DA/20051004//TI/1315//MA/KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS//ER// Karoga valsts saņem “atbildes ziņojumu”, kurā sniedz šādas ziņas.
|
4. Radiostacijas nosaukums
Radiostacijas nosaukums |
Radiostacijas izsaukuma signāls |
Lyngby |
OXZ |
Land's End |
GLD |
Valentia |
EJK |
Malin Head |
EJM |
Torshavn |
OXJ |
Bergen |
LGN |
Farsund |
LGZ |
Florø |
LGL |
Rogaland |
LGQ |
Tjøme |
LGT |
Ålesund |
LGA |
Ørlandet |
LFO |
Bodø |
LPG |
Svalbard |
LGS |
Stockholm Radio |
STOCKHOLM RADIO |
Turku |
OFK |
5. Sugu apzīmēšanai izmantojamie kodi
Beriksas (Beryx spp.) |
ALF |
Rietumatlantijas plekste (Hippoglossoides platessoides) |
PLA |
Anšovs (Engraulis encrasicolus) |
ANE |
Jūrasvelns (Lophius spp.) |
MNZ |
Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus) |
ARG |
Jūras plaudis (Brama brama) |
POA |
Milzu haizivs (Cetorhinus maximus) |
BSK |
Ogļzivs (Aphanopus carbo) |
BSF |
Zilā jūraslīdaka (Molva dypterygia) |
BLI |
Putasu (Micromesistius poutassou) |
WHB |
Vidusatlantijas garnele (Xiphopenaeus kroyerii) |
BOB |
Menca (Gadus morhua) |
COD |
Smilšu garnele (Crangon crangon) |
CSH |
Garspuru kalmārs (Loligo spp.) |
SQC |
Dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) |
DGS |
Diegspuru vēdzele (Phycis spp.) |
FOR |
Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides) |
GHL |
Pikša (Melanogrammus aeglefinus) |
HAD |
Heks (Merluccius merluccius) |
HKE |
Atlantijas paltuss (Hippoglossus hippoglossus) |
HAL |
Siļķe (Clupea harengus) |
HER |
Stavrida (Trachurus trachurus) |
HOM |
Jūraslīdaka (Molva molva) |
LIN |
Atlantijas makrele (Scomber scombrus) |
MAC |
Megrimi (Lepidorhombus spp.) |
LEZ |
Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) |
PRA |
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) |
NEP |
Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) |
NOP |
Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) |
ORY |
Citi |
OTH |
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) |
PLE |
Pollaks (Pollachius pollachius) |
POL |
Siļķu haizivs (Lamma nasus) |
POR |
Sarkanasari (Sebastes spp.) |
RED |
Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) |
SBR |
Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) |
RNG |
Saida (Pollachius virens) |
POK |
Lasis (Salmo salar) |
SAL |
Tūbītes (Ammodytes spp.) |
SAN |
Sardīne (Sardina pilchardus) |
PIL |
Haizivis (Selachii, Pleurotremata) |
SKH |
Garneles (Penaeidae) |
PEZ |
Brētliņa (Sprattus sprattus) |
SPR |
Īsspuru kalmāri (Illex spp.) |
SQX |
Tunzivis (Thunnidae) |
TUN |
Brosme (Brosme brosme) |
USK |
Merlangs (Merlangus merlangus) |
WHG |
Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea) |
YEL |
6. Attiecīgā apgabala apzīmēšanai izmantojamais kods
02A. |
ICES IIa rajons – Norvēģu jūra |
02B. |
ICES IIb rajons – Špicbergena un Lāču sala |
03A. |
ICES IIIa rajons – Skageraks un Kategats |
03B. |
ICES IIIb rajons |
03C. |
ICES IIIc rajons |
03D. |
ICES IIId rajons – Baltijas jūra |
04A. |
ICES IVa rajons – Ziemeļjūras ziemeļu daļa |
04B. |
ICES IVb rajons – Ziemeļjūras centrālā daļa |
04C. |
ICES IVc rajons – Ziemeļjūras dienvidu daļa |
05A. |
ICES Va rajons – Īslandes slieksnis |
05B. |
ICES Vb rajons – Fēru slieksnis |
06A. |
ICES VIa rajons – Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija |
06B. |
ICES VIb rajons – Rokola |
07A. |
ICES VIIa rajons – Īrijas jūra |
07B. |
ICES VIIb rajons – uz rietumiem no Īrijas |
07C. |
ICES VIIc rajons – Porkupīnas sēklis |
07D. |
ICES VIId rajons – Lamanša austrumu daļa |
07E. |
ICES VIIe rajons – Lamanša rietumu daļa |
07F. |
ICES VIIf rajons – Bristoles līcis |
07G. |
ICES VIIg rajons – Ķeltu jūras ziemeļu daļa |
07H. |
ICES VIIh rajons – Ķeltu jūras dienvidu daļa |
07J. |
ICES VIIj rajons – uz dienvidrietumiem no Īrijas (austrumu daļa) |
07K. |
ICES VIIk rajons – uz dienvidrietumiem no Īrijas (rietumu daļa) |
08A. |
ICES VIIIa rajons – Biskajas līcis (ziemeļu daļa) |
08B. |
ICES VIIIb rajons – Biskajas līcis (centrālā daļa) |
08C. |
ICES VIIIc rajons – Biskajas līcis (dienvidu daļa) |
08D. |
ICES VIIId rajons – Biskajas līcis (atklāta jūra) |
08E. |
ICES VIIIe rajons – Biskajas līcis (rietumu daļa) |
09A. |
ICES IXa rajons – Portugāles ūdeņi (austrumu daļa) |
09B. |
ICES IXb rajons – Portugāles ūdeņi (rietumu daļa) |
14A. |
ICES XIVa rajons – uz ziemeļaustrumiem no Grenlandes |
14B. |
ICES XIVb rajons – uz dienvidaustrumiem no Grenlandes |
7. |
Papildus 1.–6. punktam spēkā esošie noteikumi par trešo valstu kuģiem, kas gatavojas zvejot putasu Kopienas ūdeņos:
|
(1) Zvejas reiss ir brauciens, kurš sākas, zvejot paredzējušajam kuģim ieejot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, un beidzas, kuģim izejot no šādas zonas.
(2) o = obligāti dati.
(3) f = fakultatīvi dati.
(4) LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.
(5) Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.
(6) Zvejas reiss ir brauciens, kurš sākas, zvejot paredzējušajam kuģim ieejot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, un beidzas, kuģim izejot no šādas zonas.
(7) LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.
(8) Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.
(9) LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.
(10) Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.
(11) LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.
(12) Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.
(13) Fakultatīvi dati saņēmējkuģim.
VII PIELIKUMS
SLĒGTAIS APGABALS NAFO 3O RAJONĀ
NAFO rajona 3O daļa, kas ir slēgta visām zvejas darbībām, kurās izmanto zvejas rīkus, kam ir saskare ar jūras grunti.
VIII PIELIKUMS
I DAĻA
Ostas valsts veiktās kontroles veidlapas
OSTAS VALSTS VEIKTĀS KONTROLES VEIDLAPA – PSC 1
A DAĻA. Aizpilda kuģa kapteinis
Kuģa nosaukums |
SJO numurs (1) |
Radio izsaukuma signāls |
Karoga valsts |
||||||
Inmarsat urs |
Faksa numurs |
Tālruņa numurs |
E-pasta adrese |
||||||
Osta, kurā izkrauj vai pārkrauj |
Paredzamais ierašanās laiks |
||||||||
|
Datums |
Laiks (UTC) |
|||||||
Kopējā nozveja uz kuģa |
Izkraujamā nozveja (2) |
||||||||
Suga (3) |
Produkts (4) |
ICES zvejas apgabals |
Produkta svars (kg) |
Suga (3) |
Produkts (4) |
ICES zvejas apgabals |
Produkta svars (kg) |
B DAĻA. Aizpilda karoga valsts iestādes
Kuģa karoga valstij jāatbild uz šādiem jautājumiem, atzīmējot “Jā” vai “Nē” |
Jā |
Nē |
|||||
|
|
|
|||||
|
|
|
|||||
|
|
|
|||||
|
|
|
|||||
Karoga valsts apstiprinājums Apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza. |
|||||||
Vārds, uzvārds un amats |
Datums |
Paraksts |
Iestādes zīmogs |
C DAĻA. Aizpilda ostas valsts iestādes
Ostas valsts nosaukums |
Atļauja izdota |
Datums |
Paraksts |
Zīmogs |
|
Jā … Nē … |
|
|
|
OSTAS VALSTS VEIKTĀS KONTROLES VEIDLAPA – PSC 2 (5)
A DAĻA. Aizpilda kuģa kapteinis
Kuģa nosaukums |
SJO numurs (6) |
Radio izsaukuma signāls |
Karoga valsts |
|||||||||
Inmarsat numurs |
Faksa numurs |
Tālruņa numurs |
E-pasta adrese |
|||||||||
Osta, kurā izkrauj vai pārkrauj |
Paredzamais ierašanās laiks |
|||||||||||
|
Datums |
Laiks (UTC) |
||||||||||
Informācija par nozveju pārkrāvējkuģiem |
||||||||||||
Kuģa nosaukums |
SJO numurs (6) |
Radio izsaukuma signāls |
Karoga valsts |
|||||||||
Kopējā nozveja uz kuģa |
Izkraujamā nozveja (7) |
|||||||||||
Suga (8) |
Produkts (9) |
ICES zvejas apgabals |
Produkta svars (kg) |
Suga (8) |
Produkts (9) |
ICES zvejas apgabals |
Produkta svars (kg) |
B DAĻA. Aizpilda karoga valsts iestādes
Kuģa karoga valstij jāatbild uz šādiem jautājumiem, atzīmējot “Jā” vai “Nē” |
Jā |
Nē |
|||||
|
|
|
|||||
|
|
|
|||||
|
|
|
|||||
|
|
|
|||||
Karoga valsts apstiprinājums Apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza. |
|||||||
Vārds, uzvārds un amats |
Datums |
Paraksts |
Iestādes zīmogs |
C DAĻA. Aizpilda ostas valsts iestādes
Ostas valsts nosaukums |
Atļauja izdota |
Datums |
Paraksts |
Zīmogs |
|
Jā … Nē … |
|
|
|
II DAĻA
OSTAS VALSTS KONTROLES VEIKTĀS INSPEKCIJAS ZIŅOJUMS (PSC 3) (10)
A. PAMATDATI PAR INSPEKCIJU
Ostas valsts |
Osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu |
||||
Kuģa nosaukums |
Karoga valsts |
SJO numurs (11) |
Starptautiskais radio izsaukuma signāls |
||
Izkraušana/pārkraušana sākta |
Datums |
Laiks |
|||
Izkraušanas/pārkraušanas pabeigta |
Datums |
Laiks |
B. SĪKĀKAS ZIŅAS PAR INSPEKCIJU
Pārkrāvējkuģa nosaukums |
SJO numurs (11) |
Radio izsaukuma signāls |
Karoga valsts |
B1. Izkrautās vai pārkrautās zivis
Suga (12) |
Produkts (13) |
ICES zvejas apgabals |
Produkta svars kg |
Starpība (kg) starp produkta svaru un PSC 1 vai PSC 2 |
Starpība (%) starp produkta svaru un PSC 1 vai PSC 2 |
B2. Informācija par izkrāvumiem, kas atļauti bez karoga valsts apstiprinājuma
Noliktavas nosaukums, kompetentās iestādes nosaukums, informācijas saņemšanas termiņš. |
B3. Uz kuģa paturētās zivis
Suga (12) |
Produkts (13) |
ICES zvejas apgabals |
Produkta svars kg |
Starpība (kg) starp produkta svaru un PSC 1 vai PSC 2 |
Starpība (%) starp produkta svaru un PSC 1 vai PSC 2 |
C. INSPEKCIJAS REZULTĀTI
Inspekcija sākta |
Datums |
Laiks |
|
Inspekcija pabeigta |
Datums |
Laiks |
|
Piezīmes |
|||
Konstatētie pārkāpumi (14) |
|||
Pants |
Norāda NEAFC noteikumus, kuri pārkāpti, un sniedz attiecīgo faktu kopsavilkumu |
||
Inspektora vārds, uzvārds |
Inspektora paraksts |
Vieta un datums |
D. KUĢA KAPTEIŅA PIEZĪMES
Es, apakšā parakstījies kuģa kapteinis, apliecinu, ka turpmāk norādītajā datumā man ir iesniegta ziņojuma kopija. Mans paraksts nenozīmē, ka piekrītu kādas šā ziņojuma daļas saturam, izņemot manām piezīmēm, ja tādas ir. Paraksts: … Datums: … |
E. DOKUMENTU ADRESĀTI
Kopija karoga valstij |
Kopija NEAFC sekretāram |
(1) Zvejas kuģi, kuriem nav SJO (Starptautiskās jūrlietu organizācijas) numura, norāda ārējās reģistrācijas numuru.
(2) Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas.
(3) FAO trīsburtu kodi sugu apzīmēšanai.
(4) Produkta sagatavošanas veids – šā pielikuma papildinājums.
(5) Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu.
(6) Zvejas kuģi, kuriem nav SJO numura, norāda ārējās reģistrācijas numuru.
(7) Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas.
(8) FAO trīsburtu kodi sugu apzīmēšanai.
(9) Produkta sagatavošanas veids – šā pielikuma papildinājums.
(10) Ja kuģis iesaistīts pārkraušanas darbībās. Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu.
(11) Zvejas kuģi, kuriem nav SJO numura, norāda ārējās reģistrācijas numuru.
(12) FAO trīsburtu kods sugas apzīmēšanai.
(13) Produkta sagatavošanas veids saskaņā ar šā pielikuma papildinājumu.
(14) Ja pārkāpumi saistīti ar zivīm, kas nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā, norāda 2006. gada 17. novembrī pieņemtās NEAFC Kontroles un noteikumu izpildes shēmas attiecīgo pantu.
VIII pielikuma papildinājums
Produkti un iepakojums
A. Produktu sagatavošanas veida kodi
Kods |
Produkta sagatavošanas veids |
A |
Nesadalīts – saldēts |
B |
Nesadalīts – saldēts (vārīts) |
C |
Ķidāts, ar galvu – saldēts |
D |
Ķidāts, bez galvas – saldēts |
E |
Ķidāts, bez galvas – bez spurām un astes – saldēts |
F |
Fileja bez ādas – ar asakām – saldēta |
G |
Fileja bez ādas – bez asakām – saldēta |
H |
Fileja ar ādu – ar asakām – saldēta |
I |
Fileja ar ādu – bez asakām – saldēta |
J |
Sālītas zivis |
K |
Marinētas zivis |
L |
Konservēti produkti |
M |
Eļļa |
N |
Milti, ražoti no nesadalītām zivīm |
O |
Milti, ražoti no apstrādes subproduktiem |
P |
Citi (precizēt) |
B. Iepakojuma veids
Kods |
Veids |
CRT |
Kartona kārbas |
BOX |
Kastes |
BGS |
Maisi |
BLC |
Bloki |
IX PIELIKUMS
SPECIALIZĒTAS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR APGABALĀ
Mērķsuga |
Zona |
Aizlieguma laikposms |
Haizivis (visas sugas) |
Konvencijas apgabals |
Visu gadu |
Notothenia rossii |
FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju |
Visu gadu |
Zivis |
FAO 48.1 Antarktika (1) FAO 48.2 Antarktika (1) |
Visu gadu |
Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1) |
FAO 48.3 |
Visu gadu |
Dissostichus spp |
FAO 48.5 Antarktika |
1.12.2007. līdz 30.11.2008. |
Dissostichus spp |
FAO 88.3 Antarktika (1) FAO 58.5.2 Antarktika uz austrumiem no 79o 20' E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79o 20' E (1) FAO 88.2 Antarktika uz ziemeļiem no 65o S (1) FAO 58.4.4 Antarktika (1) FAO 58.6 Antarktika (1) FAO 58.7 Antarktika (1) |
Visu gadu |
Lepidonotothen squamifrons |
Visu gadu |
|
Visas sugas izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides |
FAO 58.5.2 Antarktika |
1.12.2007. līdz 30.11.2008. |
Dissostichus mawsoni |
FAO 48.4 Antarktika (1) |
Visu gadu |
(1) Izņemot zinātniskas pētniecības vajadzībām.
(2) Izņemot attiecīgu valstu jurisdikcijā esošus ūdeņus (EEZ).
X PIELIKUMS
NOZVEJAS UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN IZPĒTES ZVEJU CCAMLR APGABALĀ 2007./2008. GADĀ
Apakšapgabals/rajons |
Reģions |
Sezona |
SSRU |
Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās) |
Piezvejas limits (tonnās) |
||
Raju dzimta |
Macrourus spp. |
Citas sugas |
|||||
48.6 |
Visā rajonā |
1.12.2007. – 30.11.2008. |
|
200 t uz ziemeļiem no 60o S 200 t uz dienvidiem no 60o S |
Visā rajonā: 50 |
Visā rajonā: 32 |
Visā rajonā: 20 |
58.4.1 |
Visā rajonā |
1.12.2007. – 30.11.2008. |
Visā apakšapgabalā |
600 |
Visā rajonā: 50 |
Visā rajonā: 96 |
Visā rajonā: 20 |
58.4.2 |
Visā rajonā |
1.12.2007. – 30.11.2008. |
Visā apakšapgabalā |
780 |
Visā rajonā: 50 |
Visā rajonā: 124 |
Visā rajonā: 20 |
58.4.3.a) |
Visā rajonā ārpus attiecīgu valstu jurisdikcijas apgabaliem |
1.05.2008. – 31.08.2008. |
N/A |
250 |
Visā rajonā: 50 |
Visā rajonā: 26 |
Visā rajonā: 20 |
58.4.3.b) |
Visā rajonā ārpus attiecīgu valstu jurisdikcijas apgabaliem |
1.05.2008. – 31.08.2008. |
N/A |
150 uz ziemeļiem no 60o S |
Visā rajonā: 50 |
Visā rajonā: 80 |
Visā rajonā: 20 |
88.1 |
Viss apakšapgabals |
1.12.2007. – 31.08.2008. |
Visā apakšapgabalā |
2 660 |
133 |
426 |
20 |
88.2 |
Uz dienvidiem no 60o S |
1.12.2007. – 31.08.2008. |
Visā apakšapgabalā |
547 (1) |
50 (1) |
88 (1) |
20 |
(1) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza mēroga pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā.
— |
Rajām: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu). |
— |
Makrūrzivīm (Macrourus spp.): 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp. |
— |
Citām sugām: 20 tonnas katrai SSRU. |
XI PIELIKUMS
PAZIŅOJUMS PAR IECERI PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ
XII PIELIKUMS
I DAĻA
SEAFO pārkraušanas deklarācija
PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA
1. Vispārīgs noteikums
Ja veic pārkraušanu, zvejas kuģa kapteinis attiecīgos daudzumus ieraksta pārkraušanas deklarācijā. Pārkraušanas deklarācijas kopiju nodod saņēmējkuģa kapteinim.
2. Aizpildīšanas kārtība
a) |
Ieraksti pārkraušanas deklarācijā ir skaidri salasāmi un neizdzēšami. |
b) |
Pārkraušanas deklarācijā izdarītos ierakstus nedrīkst izdzēst vai grozīt. Ja pieļauta kļūda, nepareizo ierakstu pārsvītro un blakus veic jaunu ierakstu, ko ar iniciāļiem paraksta kapteinis vai viņa aģents. |
c) |
Par katru pārkraušanas darbību jāaizpilda viena pārkraušanas deklarācija. |
d) |
Kapteinis paraksta katru pārkraušanas deklarācijas lapu. |
3. Kapteiņa pienākumi attiecībā uz izkraušanas deklarāciju un pārkraušanas deklarāciju
Kuģa kapteinis ar saviem iniciāļiem un parakstu apliecina, ka novērtētie daudzumi, kas ierakstīti pārkraušanas deklarācijā, ir pamatoti. Pārkraušanas deklarācijas kopijas glabā vienu gadu.
4. Sniedzamā informācija
Saskaņā ar šīs veidlapas zemsvītras piezīmēs norādīto SEAFO pārkraušanas deklarācijas veidlapā jānorāda novērtētie, pārkrautie daudzumi pa sugām attiecībā uz katru reisu.
5. Datu nosūtīšanas kārtība
a) |
Ja kravu pārkrauj kuģī, kas peld ar līgumslēdzējas puses karogu vai ir reģistrēts līgumslēdzējā pusē, pārkraušanas deklarācijas pirmo kopiju iesniedz saņēmējkuģa kapteinim. Oriģinālu 48 stundās pēc izkraušanas pabeigšanas vai tūlīt pēc ierašanās ostā attiecīgi iesniedz vai nosūta tās līgumslēdzējas puses iestādēm, ar kuras karogu peld vai kurā ir reģistrēts attiecīgais kuģis. |
b) |
Ja kravu pārkrauj kuģī, kas peld ar tādas valsts karogu, kura nav līgumslēdzēja puse, tad dokumenta oriģinālu iespējami drīz attiecīgi iesniedz vai nosūta tai līgumslēdzējai pusei, ar kuras karogu peld vai kurā ir reģistrēts attiecīgais zvejas kuģis. |
c) |
Ja kapteinim nav iespējams noteiktajā termiņā nosūtīt pārkraušanas deklarācijas oriģinālu tās līgumslēdzējas puses iestādēm, ar kuras karogu peld vai kurā ir reģistrēts attiecīgais kuģis, tad saistībā ar deklarāciju pieprasīto informāciju attiecīgajām iestādēm pārraida pa radio vai citā veidā. |
Informāciju pārraida ar parasti izmantotu radiostaciju palīdzību, sākumā norādot kuģa nosaukumu, radio izsaukuma signālu un ārējās identifikācijas numuru, kā arī kapteiņa vārdu un uzvārdu.
Ja kuģim nav iespējas nosūtīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var nosūtīt cits kuģis, vai arī var izmantot citu metodi.
Kapteinis nodrošina to, ka radiostacijām pārraidītā informācija rakstveidā tiek nodota attiecīgajām iestādēm.
II DAĻA
Norādījumi par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu
1. |
Šie norādījumi izstrādāti, lai palīdzētu sagatavot un īstenot noteikumus par putnu atbaidīšanas auklu izmantošanu āķu jedu zvejas kuģiem. Kaut arī šie norādījumi jau ir diezgan skaidri formulēti, ir vēlama putnu atbaidīšanas auklu efektivitātes uzlabošana eksperimentējot. Norādījumos ņemti vērā mainīgi vides faktori un darbības apstākļi, piemēram, laikapstākļi, zvejas rīku izlikšanas ātrums un kuģa lielums; tie ietekmē putnu atbaidīšanas auklu lietderīgumu un konstrukciju, lai pasargātu ēsmu no putniem. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanas veidu var mainīt, lai ņemtu vērā minētos mainīgos faktorus, ja tādējādi netiek ietekmēts atbaidīšanas auklas lietderīgums. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijā ir paredzēti turpmāki uzlabojumi, tālab šos norādījumus turpmāk pārskatīs. |
2. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija
2.1. |
Ieteicams lietot 150 m garu putnu atbaidīšanas auklu. Tās auklas daļas biezums, kas atrodas ūdenī, var būt lielāks nekā tās daļas biezums, kas atrodas virs ūdens. Tādējādi pretestība ir lielāka, un nav vajadzīga garāka aukla, kā arī tiek ņemts vērā zvejas rīku izlikšanas ātrums un laiks, kas vajadzīgs, lai ēsma nogrimtu. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, jābūt smalkai auklai (aptuveni 3 mm biezumā) uzkrītošā krāsā, piemēram, sarkanai vai oranžai. |
2.2. |
Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, jābūt pietiekami vieglai, lai tās kustības nebūtu paredzamas un putni pie tām nepierastu, un pietiekami smagai, lai vējš neaizpūstu auklu. |
2.3. |
Aukla jāpiestiprina pie kuģa ar izturīgu rotējošu cilindru, lai mazinātu auklas sapīšanos. |
2.4. |
Slokšņu virtenes jāizgatavo no materiāla, kurš ir viegli pamanāms un kura kustības nav iespējams paredzēt (piemēram, izturīga, smalka aukla, pārklāta ar sarkanu poliuretānu), tās satur izturīgs trīsgājienu rotējošs ķermenis (kas arī mazina sapīšanos), kas piestiprināts pie putnu atbaidīšanas auklas, un tām brīvi jākarājas virs ūdens. |
2.5. |
Attālums starp slokšņu virtenēm ir ne vairāk kā 5–7 metri. Slokšņu virtenes pie auklas ieteicams piestiprināt pa pāriem. |
2.6. |
Katra slokšņu virtene jāaprīko ar karabīni, lai to varētu noņemt, tādējādi atvieglojot auklas glabāšanu. |
2.7. |
Slokšņu virteņu skaits jāpielāgo zvejas rīku izlikšanas ātrumam; jo mazāks izlikšanas ātrums, jo lielāks vajadzīgais slokšņu virteņu skaits. Ja zvejas rīku izlikšanas ātrums ir 10 mezgli, auklai piestiprina trīs pārus slokšņu virteņu. |
3. Putnu atbaidīšanas auklu izmantošana
3.1. |
Auklu piekar pie kārts, kas piestiprināta pie kuģa. Kārtij jābūt novietotai pēc iespējas augstāk, lai aukla sargātu ēsmu pietiekamā attālumā aiz kuģa un neiepītos zvejas rīkos. Lielāks kārts augstums nodrošina labāku ēsmas aizsardzību. Piemēram, novietojot kārti aptuveni 6 metru augstumā virs ūdens, ēsma tiks aizsargāta aptuveni 100 metru zonā. |
3.2. |
Putnu atbaidīšanas aukla jānovieto tā, lai slokšņu virtenes ūdenī slīdētu pāri āķiem ar ēsmu. |
3.3. |
Ir vēlama vairāku putnu atbaidīšanas auklu izmantošana, lai nodrošinātu vēl labāku ēsmas aizsardzību no putniem. |
3.4. |
Tā kā auklas var pārtrūkt un sapīties, uz kuģa jābūt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, lai varētu aizstāt bojātās auklas un nodrošinātu nepārtrauktu zvejas darbību. |
3.5. |
Ja zvejnieki izmanto ēsmas izmešanas ierīci, jānodrošina putnu atbaidīšanas auklas un ierīces saskaņota izmantošana, nodrošinot to:
|
3.6. |
Zvejniekus rosina uzstādīt manuālas, elektriskas vai hidrauliskas vinčas, lai atvieglotu putnu atbaidīšanas auklu izlikšanu un satīšanu. |
XIII PIELIKUMS
Kuģi, kas nodarbojas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju Ziemeļatlantijā
1. |
Komisija tūlīt informē dalībvalstis par kuģiem, kas peld ar tādu valstu karogiem, kuras nav līgumslēdzējas puses Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecībā Ziemeļaustrumu Atlantijā (turpmāk “Konvencija”), un kas ir pamanīti veicam zvejas darbības NEAFC konvencijas apgabalā, un ko Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC) ir iekļāvusi provizoriskā to kuģu sarakstā, kurus tur aizdomās par Konvencijas saistošo ieteikumu neievērošanu. Attiecībā uz šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:
|
2. |
Papildus 1.1. punktā minētajiem pasākumiem, kuģiem, kuru iesaistīšanās nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā ir apstiprināta (NNN kuģi), piemēro šādus pasākumus:
|
3. |
Kuģi, kas minēti 2. punktā, kā arī kuģi, kas ir Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) sastādītajā NNN kuģu sarakstā, ir uzskaitīti šā pielikuma papildinājumā. |
4. |
Komisija groza NNN kuģu sarakstu, lai tas atbilstu NEAFC sastādītam NNN kuģu sarakstam, kā arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) sastādītam NNN kuģu sarakstam, tiklīdz NEAFC pieņem jaunu sarakstu. |
XIII pielikuma papildinājums
Kuģi (norādot SJO numuru), kuru nodarbošanos ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju apstiprinājusi NEAFC un NAFO
SJO (1) piešķirtais kuģa identifikācijas numurs |
Kuģa nosaukums (2) |
Karoga valsts (2) |
7612321 |
AVIOR |
Gruzija |
8522030 |
CARMEN |
kādreiz – Gruzija |
7700104 |
CEFEY |
Krievija |
8422852 |
DOLPHIN |
Krievija |
8522119 |
EVA |
Gruzija |
7321374 |
ENXEMBRE |
Panama |
6719419 |
GORILERO |
Panama |
7332218 |
IANNIS I |
Panama |
8028424 |
CLIFF |
Kambodža |
8422838 |
ISABELLA |
kādreiz – Gruzija |
8522042 |
JUANITA |
kādreiz – Gruzija |
6614700 |
KABOU |
Gvinejas Republika, Konakri |
7385174 |
MURTOSA |
Togo |
8326319 |
PAVLOVSK |
Krievija |
8914221 |
POLESTAR |
Panama |
8522169 |
ROSITA |
kādreiz – Gruzija |
8421937 |
NICOLAY CHUDOTVORETS |
Krievija |
7347407 |
SUNNY JANE |
|
8606836 |
ULLA |
Gruzija |
7436533 |
MARLIN |
Gruzija |
(1) Starptautiskā Jūrniecības organizācija.
(2) Ziņas par kuģa nosaukuma un karoga valsts maiņu, kā arī papildu informācija par šiem kuģiem atrodama NEAFC tīmekļa vietnē www.NEAFC.org.
XIV PIELIKUMS
REZOLŪCIJA VVZK/31/2007/2,
AR KO VVZK APGABALĀ IZVEIDO ĢEOGRĀFISKUS APAKŠAPGABALUS
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (VVZK)
ATZĪSTOT to, ka dati ir jāvāc, zvejniecība jāuzrauga un zvejas resursi jāizvērtē, dodot ģeogrāfiskas atsauces;
ATGĀDINOT Zinātniskās konsultatīvās komitejas (ZKK) un tās apakškomiteju centienus apzināt pareizas apakšapgabalu robežas VVZK apgabalā (FAO apgabals 37);
ŅEMOT VĒRĀ 2001. gadā notikušajā Komisijas 26. sanāksmē pieņemto lēmumu izveidot ģeogrāfiskus apakšapgabalus (ĢAA) VVZK apgabalā;
ŅEMOT VĒRĀ ZPK 9. sanāksmē pausto padomu;
IZVEIDO:
1. |
Ģeogrāfiskus apakšapgabalus VVZK apgabalā, kā norādīts 1., 2. un 3. pielikumā. |
1. PIELIKUMS
VVZK ģeogrāfisko apakšapgabalu (ĢAA) karte
2. PIELIKUMS
TABULA AR VVZK ĢEOGRĀFISKO APAKŠAPGABALU (ĢAA) NOSAUKUMIEM
FAO apakšapgabals |
IEDALĪJUMS PĒC FAO STATISTIKAS |
ĢAA (ZPK 9. sanāksme) |
ĢAA (2007) |
||||||
RIETUMU APAKŠAPGABALS |
|
|
|
||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|||||||||
|
|||||||||
|
|
|
|||||||
|
|
||||||||
|
|
|
|||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|||||||||
|
|
||||||||
VIDUSDAĻAS APAKŠAPGABALS |
|
|
|
||||||
|
|
||||||||
|
|
|
|||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|||||||||
|
|
||||||||
|
|||||||||
|
|
||||||||
AUSTRUMU APAKŠAPGABALS |
|
|
|
||||||
|
|
||||||||
|
|
|
|||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
MELNĀ JŪRA |
|
|
|
||||||
|
|
|
|||||||
|
|
|
3. PIELIKUMS
Ģeogrāfiskās koordinātes VVZK ģeogrāfiskiem apakšapgabaliem (ĢAA)
ĢAA |
ROBEŽAS |
1 |
Piekrastes līnija 36o Z 5o 36' R 36o Z 3o 20' R 36o 05' Z 3o 20' R 36o 05' Z 2o 40' R 36o Z 2o 40' R 36o Z 1o 30' R 36o 30' Z 1o 30' R 36o 30' Z 1o R 37o 36' Z 1o R |
2 |
36o 05' Z 3o 20' R 36o 05' Z 2o 40' R 35o 45' Z 3o 20' R 35o 45' Z 2o 40' R |
3 |
Piekrastes līnija 36o' Z 5o 36' R 35o 49' Z 5o 36' R 36o Z 3o 20' R 35o 45' Z 3o 20' R 35o 45' Z 2o 40' R 36o Z 2o 40' R 36o Z 1o 13' R Marokas un Alžīrijas robeža |
4 |
Piekrastes līnija 36o Z 1o 13' R 36o Z 1o 30' R 36o 30' Z 1o 30' R 36o 30' Z 1oR 37o Z 1oR 37o Z 0o 30' A 38o Z 0o 30' A 38o Z 8o 30' A Alžīrijas un Tunisijas robeža Marokas un Alžīrijas robeža |
5 |
38oZ 0o 30' A 39o30' Z 0o 30' A 39o30' Z 1o 30' R 40o Z 1o 30' A 40o Z 2o A 40o 30' Z 2o A 40o 30' Z 6o A 38o Z 6o A |
6 |
Piekrastes līnija 37o36' Z 1o R 37o Z 1o R 37o Z 0o 30' A 39o 30' Z 0o 30' A 39o 30' Z 1o 30' R 40o Z 1o 30' A 40o Z 2o A 40o 30' Z 2o A 40o 30' Z 6o A 42o 30' Z 6o A 42o 30' Z 3o 09' A |
7 |
Piekrastes līnija 42o 30' Z 3o 09' A 42o 30' Z 6o A 42o 30' Z 7o 30' A Francijas un Itālijas robeža |
8 |
42o 30' Z 6o A 42o 30' Z 7o 30' A 43o 15' Z 7o 30' A 43o 15' Z 9o 45' A 41o 18' Z 9o 45' A 41o 18' Z 6o A |
9 |
Piekrastes līnija Francijas un Itālijas robeža 43o 15' Z 7o 30' A 43o 15' Z 9o 45' A 41o 18' Z 9o 45' A 41o 18' Z 13o A |
10 |
Krasta līnija (kas aptver arī Sicīlijas ziemeļdaļu) 41o 18' Z 13o A 41o 18' Z 11o A 38o Z 11o A 38o Z 12o 30' A |
11 |
41o 18' Z 6o A 41o 18' Z 11o A 38o 30' Z 11o A 38o 30' Z 8o 30' A 38o Z 8o 30' A 38o Z 6o A |
12 |
Piekrastes līnija Alžīrijas un Tunisijas robeža 38o Z 8o 30' A 38o 30' Z 8o 30' A 38o 30' Z 11o A 38o Z 11o A 37o Z 12o A 37o Z 11o 04' A |
13 |
Piekrastes līnija 37o Z 11o 04' A 37o Z 12o A 35o Z 13o 30' A 35o Z 11o A |
14 |
Piekrastes līnija 35o Z 11o A 35o Z 15o 18' A Tunisijas un Lībijas robeža |
15 |
36o 30' Z 13o 30' A 35o Z 13o 30' A 35o Z 15o 18' A 36o 30' Z 15o 18' A |
16 |
Piekrastes līnija 38o Z 12o 30' A 38o Z 11o A 37o Z 12o A 35o Z 13o 30' A 36o 30' Z 13o 30' A 36o 30' Z 15o 18' A 37o Z 15o 18' A |
17 |
Krasta līnijas (abas puses) 41o 55' Z 15o 08' A Horvātijas un Melnkalnes robeža |
18 |
Piekrastes līnija 41o 55' Z 15o 08' A 40o 04' Z 18o 29' A Horvātijas un Melnkalnes robeža Albānijas un Grieķijas robeža |
19 |
Krasta līnija (kas aptver arī Sicīlijas austrumdaļu) 40o 04' Z 18o 29' A 37o Z 15o 18' A 35o Z 15o 18' A 35o Z 19o 10' A 39o 58' Z 19o 10' A |
20 |
Piekrastes līnija Albānijas un Grieķijas robeža 39o 58' Z 19o 10' A 35o Z 19o 10' A 35o Z 23o A 36o 30' Z 23o A |
21 |
Piekrastes līnija Tunisijas un Lībijas robeža 35o Z 15o 18' A 35o Z 23o A 34o Z 23o A 34o Z 25o 09' A Lībijas un Ēģiptes robeža |
22 |
Piekrastes līnija 36o 30' Z 23o A 36o Z 23o A 36o Z 26o 30' A 34o Z 26o 30' A 34o Z 29o A 36o 43' Z 29o A |
23 |
36o Z 23o A 36o Z 26o 30' A 34o Z 26o 30' A 34o Z 23o A |
24 |
Piekrastes līnija 36o 43' Z 29o A 34o Z 29o A 34o Z 32o A 35o 47' Z 32o A 35o 47' Z 35o A Turcijas un Sīrijas robeža |
25 |
35o 47' Z 32o A 34o Z 32o A 34o Z 35o A 35o 47' Z 35o A |
26 |
Piekrastes līnija Lībijas un Ēģiptes robeža 34o Z 25o 09' A 34o Z 34o 13' A Ēģiptes un Gazas joslas robeža |
27 |
Piekrastes līnija Ēģiptes un Gazas joslas robeža 34o Z 34o 13' A 35o Z 35o A 34o 47' Z 35o A Turcijas un Sīrijas robeža |
28 |
|
29 |
|
30 |
|