5.1.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 3/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 3/2008
(2007. gada 17. decembris)
par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000 (1) un Regulu (EK) Nr. 2702/1999 (2) Kopiena iekšējā tirgū un trešo valstu tirgū var īstenot veicināšanas pasākumus attiecībā uz virkni lauksaimniecības produktu. Līdz šim sasniegtie rezultāti ir iepriecinoši. |
(2) |
Ņemot vērā gūto pieredzi, Kopienas iekšējā un ārējā tirgus attīstības perspektīvas, kā arī starptautiskās tirdzniecības jaunos apstākļus, ir jāizstrādā visaptveroša un saskaņota informācijas un veicināšanas politika attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un to ražošanas veidu, kā arī uz pārtikas produktiem uz lauksaimniecības produktu bāzes iekšējā un trešo valstu tirgū, tomēr neveicinot produkta patēriņu tā konkrētās izcelsmes dēļ. |
(3) |
Skaidrības labad būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000, un tās būtu jāaizstāj ar vienu regulu, saglabājot pasākumu specifiku atkarībā no to īstenošanas vietas. |
(4) |
Šāda politika lietderīgi papildina un stiprina dalībvalstu īstenotos pasākumus, galvenokārt uzlabojot produktu tēlu Kopienas un trešo valstu patērētāju acīs, jo īpaši attiecībā uz pārtikas produktu kvalitāti, uzturvērtību un nekaitīgumu, kā arī ražošanas metodēm. Palīdzot atvērt jaunus tirgus trešās valstīs, šai darbībai ir arī sviras efekts uz valsts un privātajām iniciatīvām. |
(5) |
Būtu jāparedz attiecīgo produktu un nozaru izvēles kritēriji, kā arī Kopienas programmu tematika un tirgi. |
(6) |
Informācijas un veicināšanas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs būtu jāattiecina gan uz produktiem, kas saņem eksporta atmaksājumus, gan uz produktiem, kas tos nesaņem. |
(7) |
Pasākumu īstenošanai būtu jānotiek informācijas un veicināšanas pasākumu programmas ietvaros. Attiecībā uz iekšējā tirgū īstenojamiem pasākumiem un lai nodrošinātu programmu saderību un efektivitāti, katram produktam vai nozarei būtu jānosaka pamatnostādnes, kurās ietver vispārēju pieeju attiecīgo programmu pamatelementiem. |
(8) |
Ņemot vērā veicamo uzdevumu tehnisko raksturu, būtu jāparedz iespēja, ka Komisijai palīdz komunikācijas ekspertu komitejas, vai iespēja vērsties pēc tehnisko asistentu palīdzības. |
(9) |
Būtu jānosaka pasākumu finansējuma kritēriji. Vispārējs noteikums, lai pasākumus ierosinājušās organizācijas un dalībvalstis uzņemtos atbildību, ir tāds, ka Kopienai būtu jāsedz tikai daļa no pasākumu izmaksām. Tomēr izņēmuma gadījumos var būt lietderīgāk no attiecīgās dalībvalsts neprasīt nekādu finansiālu ieguldījumu. Attiecībā uz informāciju par konkrētām Kopienas sistēmām saistībā ar produktu izcelsmi, bioloģisko lauksaimniecību un marķējumu, kā arī grafiskajiem simboliem, kas noteikti lauksaimniecības tiesību aktos, jo īpaši visattālākajiem reģioniem, finansējuma sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm var pamatot ar vajadzību sabiedrībai sniegt atbilstošu informāciju par šiem relatīvi jaunajiem pasākumiem. |
(10) |
Lai nodrošinātu vislielāko rentabilitāti, pasākumu veikšana, ievērojot attiecīgas procedūras, būtu jāuztic iestādēm, kurām ir vajadzīgā struktūra un pieredze. |
(11) |
Ņemot vērā Starptautiskās Olīveļļas padomes veicināšanas pasākumos gūto pieredzi un sasniegtos rezultātus, tomēr būtu jāparedz, ka Kopiena var turpināt tai deleģēt pasākumu īstenošanu, kas ietilpst tās atbildības jomā. Vajadzētu būt arī iespējai vērsties pēc palīdzības pie līdzīgām starptautiskām organizācijām saistībā ar citiem produktiem. |
(12) |
Lai uzraudzītu programmu pienācīgu īstenošanu un pasākumu ietekmi, dalībvalstīm būtu jāveic efektīva uzraudzība, un pasākumu ietekme jānovērtē neatkarīgai organizācijai. |
(13) |
Šajā regulā noteikto pasākumu finansēšanas izdevumi būtu jāklasificē Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (3). |
(14) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Iekšējā tirgū vai trešās valstīs veiktos un 2. pantā minētos informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, to ražošanas metodēm un pārtikas produktiem uz lauksaimniecības produktu bāzes var pilnībā vai daļēji finansēt no Kopienas budžeta saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.
Šos pasākumus īsteno kā informācijas un veicināšanas programmas daļu.
2. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, nav orientēti uz preču zīmēm un neveicina produkta patēriņu tā konkrētās izcelsmes dēļ. Tomēr var norādīt produkta izcelsmi, uz kuru attiecas pasākums, ja apzīmējums ir saskaņā ar Kopienas noteikumiem.
2. pants
Informācijas un veicināšanas pasākumi
1. Pasākumi, kas minēti 1. panta 1. punktā, ietver:
a) |
sabiedrisko attiecību darbu, veicināšanu un reklāmu, kas jo īpaši vērš uzmanību uz Kopienas produktiem raksturīgām īpašībām un priekšrocībām, sevišķi pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, īpašām ražošanas metodēm, uzturvērtību un veselīgumu, marķējumu, dzīvnieku labturības standartiem un draudzīgumu pret vidi; |
b) |
informācijas sniegšanas kampaņas, jo īpaši attiecībā uz Kopienas shēmām, kas ietver aizsargātus cilmes vietas nosaukumus (ACN), aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢN), tradicionāla rakstura produktus (TRP), bioloģisko lauksaimniecību, kā arī citas piemērojamos Kopienas tiesību aktos paredzētās shēmas attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas kvalitātes standartiem un marķēšanu un attiecīgajiem grafiskajiem simboliem; |
c) |
informācijas pasākumus par Kopienas sistēmu attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem (NRR kvalitatīvie vīni), vīniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi; |
d) |
pētījumus, kuros novērtē informācijas un veicināšanas pasākumu rezultātus. |
2. Iekšējā tirgū 1. panta 1. punktā noteiktie pasākumi var izpausties kā līdzdalība valsts vai Eiropas līmeņa pasākumos, gadatirgos un izstādēs, jo īpaši ar stendiem, kuru eksponēšanas mērķis ir uzlabot Kopienas produktu tēlu.
3. Trešās valstīs 1. panta 1. punktā minētie pasākumi var izpausties šādā veidā:
a) |
informācijas pasākumi par galda vīnu Kopienas sistēmu; |
b) |
līdzdalība starptautiska līmeņa pasākumos, gadatirgos un izstādēs, jo īpaši ar stendiem, kuru eksponēšanas mērķis ir uzlabot Kopienas produktu tēlu; |
c) |
jaunu tirgu izpēte, kas nepieciešama tirgus noieta paplašināšanai; |
d) |
augsta līmeņa tirdzniecības misijas. |
3. pants
Attiecīgās nozares un produkti
1. Nozares un produktus, uz kuriem var attiecināt 1. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas īstenojami iekšējā tirgū, nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:
a) |
iespēju pievērst uzmanību attiecīgo produktu kvalitātei, raksturīgām īpašībām, īpašām ražošanas metodēm, uzturvērtībai un veselīgumam, nekaitīgumam, dzīvnieku labturībai vai draudzīgumam pret vidi, izmantojot tematiskas vai mērķorientētas kampaņas; |
b) |
marķēšanas sistēmas ieviešanu patērētāju informācijai un produktu izsekojamības un kontroles sistēmas ieviešanu; |
c) |
vajadzību pārvarēt konkrētas vai īslaicīgas grūtības atsevišķās nozarēs; |
d) |
iespēju sniegt informāciju par Kopienas sistēmām attiecībā uz ACN/AĢN, TRP un bioloģisko lauksaimniecību; |
e) |
iespēju sniegt informāciju par Kopienas sistēmu attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, vīniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi. |
2. Produkti, uz kuriem var attiecināt 1. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas īstenojami trešās valstīs, ir šādi:
a) |
produkti, kas paredzēti tiešam patēriņam vai apstrādei, attiecībā uz kuriem pastāv eksporta vai jauna tirgus noieta iespējas trešās valstīs, īpaši, ja nav vajadzīgas eksporta kompensācijas; |
b) |
tipiski vai īpašas kvalitātes produkti, kam ir augsta pievienotā vērtība. |
4. pants
Tematiku, produktu un valstu saraksts, uz kuriem var attiecināt pasākumus
Saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija izstrādā tematiku un 3. pantā minēto produktu sarakstus, kā arī attiecīgo trešo valstu sarakstu. Šos sarakstus pārskata reizi divos gados. Tomēr vajadzības gadījumā tos var grozīt saskaņā ar minēto procedūru.
Izvēloties trešās valstis, jāņem vērā to trešo valstu tirgi, kurās ir faktisks vai potenciāls pieprasījums.
5. pants
Pamatnostādnes
1. Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem iekšējā tirgū saistībā ar izvēlēto nozari vai produktiem Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem pamatnostādnes, kurās ietverts sīki izstrādāts stratēģijas apraksts, kura jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos.
Šajās pamatnostādnēs sniedz vispārīgas norādes, jo īpaši par:
a) |
sasniedzamajiem mērķiem un uzdevumiem; |
b) |
vienu vai vairākiem tematiem, kuriem piemēros izvēlētos pasākumus; |
c) |
veicamo pasākumu veidiem; |
d) |
programmu ilgumu; |
e) |
programmu finansēšanai paredzēto Kopienas līdzekļu paredzamo sadalījumu pa tirgiem un pasākumu veidiem. |
Saistībā ar svaigu augļu un dārzeņu veicināšanas pasākumiem jo īpaši vērš uzmanību uz bērniem paredzētiem veicināšanas pasākumiem skolās.
2. Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem trešās valstīs saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var pieņemt pamatnostādnes, kuras satur sīki izstrādātu stratēģijas aprakstu, kura jāievēro informācijas un veicināšanas programmas priekšlikumos attiecībā uz atsevišķiem produktiem vai visiem 3. panta 2. punktā minētajiem produktiem.
6. pants
Iestādes, kas atbild par informācijas un veicināšanas pasākumu īstenošanu
1. Lai īstenotu 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 2. panta 2. punktā un 2. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos pasākumus, saskaņā ar 5. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm un šā panta 2. punktu, nozares vai/un starpnozaru organizācija(-as), kas pārstāv attiecīgo nozari(-es) vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Kopienas līmenī, izstrādā informācijas un veicināšanas programmas, kuru ilgums ir ne vairāk kā trīs gadi.
2. Ja nolemts trešās valstīs veikt veicināšanas pasākumus olīveļļas un galda olīvu nozarē, Kopiena var tos veikt ar Starptautiskās Olīveļļas padomes starpniecību.
Attiecībā uz citām nozarēm Kopiena var vērsties pēc palīdzības pie starptautiskām organizācijām, kas piedāvā līdzīgas garantijas.
7. pants
Informācijas un veicināšanas programmu izstrāde un nosūtīšana
1. Dalībvalstis izstrādā specifikāciju, kurā noteikti informācijas un veicināšanas programmu vērtēšanas kritēriji un prasības.
Attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) pārbauda katras piedāvātās programmas piemērotību un tās atbilstību šai regulai saskaņā ar 5. pantu izstrādātajām pamatnostādnēm un attiecīgajai specifikācijai. Tās arī pārbauda, vai attiecīgā programma atbilst izdevīguma principam.
Pēc programmas vai programmu pārbaudes dalībvalsts(-is) izveido izvēlēto programmu sarakstu pieejamo līdzekļu robežās un attiecīgā gadījumā apņemas sniegt ieguldījumu to finansēšanā.
2. Dalībvalsts(-is) nosūta Komisijai programmu sarakstu, kas minēts 1. punkta trešajā daļā, kā arī šo programmu kopijas.
Ja Komisija konstatē, ka iesniegtā programma vai tās atsevišķi pasākumi neatbilst Kopienas tiesību aktiem vai attiecībā uz iekšējā tirgū īstenojamiem pasākumiem tās neatbilst 5. pantā noteiktajām pamatnostādnēm, vai arī tās neatbilst izdevīguma principam, Komisija termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, paziņo attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) par minētās programmas pilnīgu vai daļēju neatbilstību. Ja šajā termiņā informācija netiek sniegta, programmu uzskata par atbilstīgu.
Dalībvalsts(-is) ņem vērā jebkurus Komisijas veiktos apsvērumus un nosūta Komisijai programmas, kas pārskatītas, vienojoties ar 6. panta 1. punktā minētajām piedāvātāju organizācijām, termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.
8. pants
Informācijas un veicināšanas pasākumu programmu atlase
1. Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem lēmumu par izvēlētajām programmām un attiecīgajiem budžetiem. Priekšroka dodama programmām, ko iesniegušas vairākas dalībvalstis, vai programmām, kurās paredzēti pasākumi vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs.
2. Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var noteikt zemākus vai augstākus faktisko izmaksu ierobežojumus programmām, kuras izvēlētas saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šos izmaksu ierobežojumus var diferencēt atbilstīgi attiecīgo programmu saturam. Piemērojamos kritērijus var noteikt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.
9. pants
Procedūra gadījumos, kad informācijas pasākumu programma iekšējam tirgum nav iesniegta
1. Ja attiecībā uz vienu vai vairākiem 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem informācijas pasākumiem saskaņā ar 6. panta 1. punkta noteikumiem netiek sniegtas iekšējā tirgū īstenojamās programmas, tad ieinteresētā(-ās) dalībvalsts(-is), pamatojoties uz 5. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm, izstrādā atbilstošu programmu un specifikāciju un atklātā konkursā izvēlas iestādi, kas ir atbildīga par programmas īstenošanu, ko tās apņemas daļēji finansēt.
2. Dalībvalsts(-is) iesniedz Komisijai saskaņā ar 1. punktu izvēlēto programmu, kam pievieno pamatotu atzinumu par:
a) |
programmas piemērotību; |
b) |
piedāvātās programmas un īstenotājas iestādes piemērotību un atbilstību šīs regulas noteikumiem un, vajadzības gadījumā, piemērojamām pamatnostādnēm; |
c) |
programmas izdevīgumu. |
3. Komisijas veiktajai programmu pārbaudei piemēro 7. panta 2. punktu un 8. panta 1. punktu.
4. Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var noteikt zemākus vai augstākus faktisko izmaksu ierobežojumus programmām, kas iesniegtas atbilstīgi šā panta 2. punktam. Šos izmaksu ierobežojumus var diferencēt atbilstīgi attiecīgo programmu saturam. Piemērojamos kritērijus var noteikt atbilstīgi 16. panta 2. punktā minētajai procedūrai.
10. pants
Pēc Komisijas iniciatīvas īstenojamie informācijas un veicināšanas pasākumi
Pēc tam, kad informētas komitejas, kas minētas 16. panta 1. punktā un kas tiekas kopējā sanāksmē, vai, vajadzības gadījumā, komiteja, kas izveidota ar 14. panta 1. punktu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (5), Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar 15. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (6), vai Garantēto tradicionālo īpatnību pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar 18. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (7), Komisija var lemt par viena vai vairāku šādu pasākumu īstenošanu:
a) |
attiecībā uz pasākumiem, kas īstenojami iekšējā tirgū vai trešās valstīs:
|
b) |
attiecībā uz pasākumiem, kas īstenojami trešās valstīs:
|
11. pants
Iestādes, kas atbild par programmu un pasākumu īstenošanu
1. Komisija, izsludinot atklātu vai slēgtu konkursu, izvēlas:
a) |
tehniskos asistentus, kas vajadzīgi, lai novērtētu 7. panta 2. punktā paredzētos programmu priekšlikumus, kā arī piedāvātās īstenotājas iestādes; |
b) |
iestādi vai iestādes, kas atbildīgas par 10. pantā minēto pasākumu īstenošanu. |
2. Pēc konkursu izsludināšanas, izmantojot visus pienācīgos līdzekļus, piedāvātāja organizācija izvēlas iestādes, kuras īsteno programmas, kas atlasītas saskaņā ar 7. panta 1. punktu.
Tomēr ar zināmiem nosacījumiem, kas jānosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, piedāvātājai organizācijai var atļaut īstenot atsevišķas programmas daļas.
3. Iestādes, kas atbildīgas par informācijas un veicināšanas pasākumu īstenošanu, ir specializējušās attiecīgo produktu un tirgu jomās, kā arī tām ir resursi, lai nodrošinātu to, ka pasākumi tiek īstenoti, cik vien iespējams efektīvi, ņemot vērā šo programmu Eiropas dimensiju.
12. pants
Programmu uzraudzība
1. Uzraudzības grupa, kuras sastāvā ir Komisijas, attiecīgo dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju pārstāvji, nodrošina izvēlēto programmu, kas minētas 8. un 9. pantā, pareizu uzraudzību.
2. Attiecīgās dalībvalstis ir atbildīgas par izvēlēto programmu, kas minētas 8. un 9. pantā, pienācīgu īstenošanu un ar tām saistīto maksājumu veikšanu. Dalībvalstis nodrošina to, lai jebkurš informatīvs vai reklāmas materiāls, kas sagatavots saistībā ar minētajām programmām, atbilstu Kopienas tiesību aktiem.
13. pants
Finansējums
1. Neskarot šā panta 4. punktu, Kopiena pilnībā finansē pasākumus, kas minēti 10. pantā. Kopiena arī pilnībā finansē izmaksas, kas rodas saistībā ar tehniskajiem asistentiem, kuri izraudzīti saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
2. Kopienas ieguldījums izvēlētajās programmās, kas minētas 8. un 9. punktā, nepārsniedz 50 % no programmu reālajām izmaksām. Attiecībā uz informācijas un veicināšanas programmām, kuru ilgums ir divi vai trīs gadi, ieguldījums katrā programmas īstenošanas gadā nepārsniedz šo maksimālo noteikto robežu.
Svaigu augļu un dārzeņu veicināšanas pasākumiem, kas īpaši paredzēti bērniem Kopienas skolās, panta pirmajā daļā minētais skaitlis ir 60 %.
3. Piedāvātājas organizācijas finansē vismaz 20 % no to programmu reālajām izmaksām, kuras tās izvirzīja konkursam, finansējuma pārējo daļu uzņemas attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is), ņemot vērā 2. punktā minēto Kopienas finansiālo līdzdalību.
Dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju attiecīgās daļas nosaka tad, kad programmu saskaņā ar 7. panta 2. punktu iesniedz Komisijai.
Maksājumus, ko veic dalībvalstis vai piedāvātājas organizācijas, var veikt no parafiskālajiem maksājumiem vai obligātajām iemaksām.
4. Ja piemēro 6. panta 2. punktu, Kopiena pēc programmas apstiprināšanas attiecīgajai starptautiskajai organizācijai piešķir atbilstīgu ieguldījumu.
5. Attiecībā uz 9. pantā minētajām programmām ieinteresētās dalībvalstis uzņemas tās daļas finansējumu, ko nenodrošina Kopiena.
Dalībvalstu finansējums var nākt no parafiskālajiem maksājumiem.
6. Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro finanšu ieguldījumiem, ko veic dalībvalstis, nedz arī finanšu ieguldījumiem, kas nāk no parafiskālajiem maksājumiem vai dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju obligātajām iemaksām un kas paredzēti programmām, kuras var saņemt Kopienas atbalstu saskaņā ar līguma 36. pantu un kuras Komisija ir izvēlējusies atbilstīgi šīs regulas 8. panta 1. punktam.
14. pants
Kopienas izdevumi
Regulas 1. panta 1. punktā minētais pasākumu Kopienas finansējums tiek veikts atkarībā no gadījuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
15. pants
Īstenošanas noteikumi
Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.
16. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja, kas izveidota ar 195. pantu Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (8).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
17. pants
Apspriešanās
Pirms 4. pantā minēto sarakstu izveides vai 5. pantā minēto pamatnostādņu noteikšanas, pirms 6. un 9. pantā minēto programmu apstiprināšanas vai lēmuma pieņemšanas par pasākumiem saskaņā ar 10. pantu, vai 15. pantā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas Komisija var apspriesties ar:
a) |
padomdevēju grupu “lauksaimniecības produktu veicināšana”, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/391/EK (9); |
b) |
tehnisko jautājumu ad hoc darba grupām, kurās ir komiteju locekļi vai eksperti veicināšanas un reklāmas jautājumos. |
18. pants
Ziņojums
Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu kopā ar jebkādiem atbilstīgiem priekšlikumiem.
19. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000.
Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu pielikumā.
20. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 17. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J. SILVA
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2826/2000 (2000. gada 19. decembris) par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007 (OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 2702/1999 (1999. gada 14. decembris) par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs (OV L 327, 21.12.1999., 7. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).
(3) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1437/2007 (OV L 322, 7.12.2007., 1. lpp.).
(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(5) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1319/2007 (OV L 293, 10.11.2007., 3. lpp.).
(6) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
(7) OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.
(8) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(9) OV L 120, 24.4.2004., 50. lpp.
PIELIKUMS
REGULAS 19. PANTĀ MINĒTĀ ATBILSTĪBAS TABULA
1. Regula (EK) Nr. 2702/1999
Regula (EK) Nr. 2702/1999 |
Šī regula |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
3. panta 2. punkts |
4. pants |
3. panta 2. punkta pēdējā daļa |
5. panta 1. punkts |
4. pants |
5. panta 2. punkts |
5. panta 2. punkts |
6. pants |
5. panta 3. punkts |
7. panta 1. punkta pirmā daļa |
6. pants |
7. panta 1. punkta otrā daļa un 2. punkts |
7. panta 1. punkts |
7. panta 3. punkts |
7. panta 2. punkts |
7. panta 4., 5. un 6. punkts |
8. pants |
— |
9. pants |
7.a pants |
10. pants |
8. panta 1. un 2. punkts |
11. pants |
8. panta 3. un 4. punkts |
12. pants |
9. panta 1. līdz 4. punkts |
13. panta 1. līdz 4. punkts |
— |
13. panta 5. punkts |
9. panta 5. punkts |
13. panta 6. punkts |
10. pants |
14. pants |
11. pants |
15. pants |
12. pants |
16. pants |
12.a pants |
17. pants |
13. pants |
18. pants |
14. pants |
19. pants |
15. pants |
20. pants |
2. Regula (EK) Nr. 2826/2000
Regula (EK) Nr. 2826/2000 |
Šī regula |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
3. panta 1. punkts |
4. pants |
4. pants |
5. pants |
5. panta 1. punkts |
6. panta 1. punkta pirmā daļa |
6. pants |
6. panta 1. punkta otrā daļa un 2. punkts |
7. panta 1. punkts |
6. panta 3. punkts |
7. panta 2. punkts |
6. panta 4. līdz 6. punkts |
8. pants |
7. pants |
9. pants |
7.a pants |
10. pants |
8. pants |
11. panta 1. punkts |
9. pants |
13. pants |
10. panta 1. punkts |
11. panta 2. punkts |
10. panta 2. un 3. punkts |
12. pants |
11. pants |
14. pants |
12. pants |
15. pants |
13. pants |
16. pants |
13.a pants |
17. pants |
14. pants |
18. pants |
15. pants |
19. pants |
16. pants |
— |
17. pants |
20. pants |