(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo organizāciju (1) paredzēts noteikt aizsardzības režīmu pret iespējamām nelabvēlīgām sekām, ko var izraisīt labības imports, kura tiešais mērķis ir stabilizēt stāvokli Kopienas tirgū.

(2)

Muitas nodokļu likmes, ko piemēro attiecībā uz lauksaimniecības produktiem saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, lielākoties ir noteiktas kopējā muitas tarifā. Tomēr attiecībā uz dažiem labības veidiem importam saskaņā ar tarifu kvotām, kuras noteiktas, noslēdzot starptautiskas vienošanās saskaņā ar EK līguma noteikumiem, vai kuras izriet no citiem Padomes tiesību aktiem, uzliek īpašus muitas nodokļus.

(3)

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc labības pasaulē strukturāli pieaug saistībā ar dzīves līmeņa paaugstināšanos attīstības valstīs, kā arī saistībā ar biodegvielas ražošanas attīstību, pasaules kopējie labības uzkrājumi 2007./2008. tirdzniecības gada beigās samazinās (un šāda samazināšanās notiek jau trešo gadu pēc kārtas), un to daudzums ir noslīdējis līdz viszemākajam līmenim kopš 1979./1980. tirdzniecības gada. Šādā kontekstā labības cenas pasaules tirgos no 2007./2008. tirdzniecības gada sākuma stipri pieaugušas, mīkstajiem kviešiem – aptuveni par 50 %, miežiem – par 30 % un kukurūzai – no 20 līdz 30 %.

(4)

Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ lielākajā daļā dalībvalstu 2007./2008. tirdzniecības gada labības raža lēšama 258 miljonu tonnu apmērā jeb par 8 miljoniem tonnu (3 %) mazāk salīdzinājumā ar 2006./2007. tirdzniecības gada ražu, kas arī jau bija pieticīga. Šāda Kopienas labības produkcijas samazināšanās jo īpaši skārusi mīkstos kviešus un kukurūzu, taču tā ietekmē visu labības nozari kopumā, apgrūtinot Kopienas tirgus apgādes līdzsvarotības nodrošināšanu. Šāda nelīdzsvarotība īpaši skar lopbarības kultūras dažādos Kopienas reģionos izaudzētās labības kvalitātes un daudzuma atšķirību dēļ, kā arī tādēļ, ka šo atšķirību iespaidā mainījusies uzņēmēju rīcība dažādo labības veidu pieejamo daudzumu izmantošanā. Turklāt šo pasaules labības kopprodukcijas samazinājumu nevar kompensēt ar atsevišķos reģionos konstatēto miežu, rudzu un auzu ražas pieaugumu.

(5)

Eiropas labības tirgos kopš 2007./2008. tirdzniecības gada sākuma konstatēta strauja cenu celšanās. Cenu celšanās ir būtiska gan nominālā ziņā, gan arī dziļās plaisas dēļ, kāda izveidojusies starp tirgus kursu un intervences cenu. Stāvoklis ir saspringts kā sīkgraudu labības tirgū, tā arī kukurūzas tirgū. Kopš 2007./2008. tirdzniecības gada sākuma maļamo kviešu cenas Ruānā no EUR 179 par tonnu pieaugušas līdz EUR 300 par tonnu 2007. gada septembra sākumā, kamēr lopbarības miežu cena Ruānā salīdzinājumā ar 2006. gada vasaru pieaugusi vairāk nekā divreiz, 2007. gada septembra beigās sasniedzot EUR 270 par tonnu. Stipri pieaugusi arī alus miežu cena, 2007. gada septembra beigās sasniedzot EUR 310 par tonnu. Tāda pati tendence konstatēta arī attiecībā uz Bajonā pārdoto Francijas kukurūzu: arī tās cenas no jaunā tirdzniecības gada sākuma (EUR 183 par tonnu) cēlušās, līdz 2007. gada septembra vidum sasniedzot visaugstāko līmeni – EUR 255 par tonnu. Šāds stāvoklis ir sekas tam, ka Kopienā samazinājušies gan tās rīcībā esošie mīksto kviešu, gan arī kukurūzas krājumi, labības kvalitāte ir viduvēja un Kopienas intervences krājumi izsmelti tiktāl, ka saglabājies vairs tikai mazāk par 500 000 tonnu labības.

(6)

Lai mazinātu šo saspringto stāvokli labības tirgos, ir lietderīgi veicināt Kopienas tirgus apgādi ar labību un tādēļ noteikt ievedmuitas piemērošanas atlikšanu attiecībā uz atsevišķu veidu labību neatkarīgi no tā, vai to importē saskaņā ar tarifu kvotām ar samazinātu ievedmuitu vai saskaņā ar vienotu ievedmuitu. Tomēr šāds pasākums būtu jāpiemēro vienīgi attiecībā uz 2007./2008. tirdzniecības gadu.

(7)

Turklāt jābūt iespējai nekavējoties atcelt šo pasākumu, ja Kopienas tirgū rodas traucējumi vai šādu traucējumu risks. Tāpēc ir jāparedz iespēja, ka Komisija var nekavējoties veikt attiecīgus pasākumus ievedmuitas atjaunošanai, tiklīdz stāvoklis tirgū to pamato, un noteikt kritērijus, saskaņā ar kuriem šis stāvoklis par tādu jāuzskata.

(8)

Šie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (2),