—

fizisko izolāciju no visiem citiem augiem/kaitīgiem organismiem, to skaitā apsverot veģetācijas kontroli apkārtējos apgabalos,

—

par darbībām atbildīgās kontaktpersonas iecelšanu,

—

ierobežotu piekļuvi iekārtām, telpām un apkārtējam apgabalam, vajadzības gadījumā vienīgi minētajam personālam,

—

attiecīgo iekārtu un telpu identifikāciju, norādot darbības veidu un atbildīgo personālu,

—

veikto darbību reģistra un darbības rokasgrāmatas vešanu, pēdējā iekļaujot darbības gadījumā, ja kaitīgie organismi izkļūst no karantīnas uzturēšanas vietas,

—

attiecīgas drošības un trauksmes sistēmas,

—

attiecīgus kontroles pasākumus, lai novērstu kaitīgu organismu ievešanu un izplatību telpās,

—

kontrolētas procedūras paraugu ņemšanai un pārvietošanai no vienas telpas vai iekārtas citā,

—

atkritumu, izlietotās augsnes un ūdens iznīcināšanas kontroli,

—

attiecīgas personāla higiēnas un personāla, būvju un iekārtu dezinfekcijas procedūras,

—

attiecīgus pasākumus un iekārtas eksperimentālā materiāla iznīcināšanai,

—

attiecīgu iekārtu un procedūru indeksēšanu (to skaitā testēšanu); un

—

uzturēšanu tādās iekārtās, kas nodrošina personāla pieeju atsevišķām kamerām ar dubultdurvīm,

—

uzturēšanu, nodrošinot negatīvu gaisa spiedienu,

—

uzturēšanu noplūdes drošos konteineros ar atbilstīgiem tīkla acu izmēriem un citiem šķēršļiem, piemēram, utīm ūdens barjeru, nematodēm noslēgtus augsnes konteinerus, elektriskos kukaiņu pievilinātājus,

—

uzturēšanu izolēti no citiem kaitīgiem organismiem un materiāla, piemēram, vīrusus saturoša augu barības materiāla, saimniekauga materiāla,

—

materiāla uzturēšanu materiāla audzēšanai kamerās ar regulējamām ierīcēm vides režīma uzturēšanai,

—

aizliegumu kaitīgo organismu krustošanai ar vietējām rasēm vai sugām,

—

izvairīšanos no kaitīgo organismu ilgstošas uzturēšanas,

—

kaitīgā organisma uzturēšanu apstākļos, kas stingri ierobežo tā vairošanos, piemēram, tādā vides režīmā, kas neveicina diapauzi,

—

uzturēšanu tādā veidā, lai nerastos reproduktīvās stadijas vai veidojumu izplatība, piemēram, būtu jānovērš gaisa plūsmas,

—

pārbaudes, vai kaitīgo organismu kultūras ir tīras no parazītiem un citiem kaitīgiem organismiem,

—

attiecīgas materiāla kontroles programmas, lai izslēgtu kaitīgā organisma iespējamos pārnesējus,

—

attiecībā uz in vitro darbībām, darbu ar materiālu sterilos apstākļos: laboratorijas aprīkojumu ar iekārtām sterilu apstākļu uzturēšanai,

—

tādu kaitīgu organismu uzturēšanu, kurus izplata pārnesēji, apstākļos, kas izslēdz izplatību ar pārnesēja palīdzību, piemēram, reglamentētu tīkla acu izmēru, augsnes uzturēšanu,

—

sezonālu izolāciju, lai nodrošinātu, ka darbības veic periodos, kad ir vismazākā augu veselības apdraudējuma iespēja.

a)

citrusu zaļēšanas baktēriju;

b)

citrusu plankumaino hlorozi;

c)

citrusu mozaīkas vīrusu;

d)

citrusu tristēzas vīrusu (visus izolātus);

e)

citrusu dzīslu enāciju koksnainos izaugumus;

f)

leprozi;

g)

dabiskās izplatības porozi;

h)

sēni Phoma tracheiphila (Petri) Kanchaveli & Gikashvili;

i)

satsuma pundurainības vīrusu;

j)

citrusu spiroplazmu Spiroplasma citri Saglio et al.;

k)

driskaino lapu vīrusu;

l)

raganslotu (MLO);

m)

bakteriālās puves ierosinātājbaktēriju Xanthomonas campestris (visas citrusiem patogēnās rases).

a)

Arabis mozaīkas vīrusu;

b)

aveņu gredzenplankumainības vīrusu;

c)

zemeņu lapu čokurošanās vīrusu;

d)

zemeņu latento “C” vīrusu;

e)

zemeņu latento gredzenplankumainības vīrusu;

f)

zemeņu lapu apmaļu dzeltēšanas vīrusu;

g)

zemeņu lapu dzīslu balēšanas vīrusu;

h)

zemeņu raganslotu mikoplazmu;

i)

tomātu melnās gredzenplankumainības vīrusu;

j)

tomātu gredzenplankumainības vīrusu;

k)

Colletotrichum acutatum Simmonds;

l)

zemeņu sakņu puves ierosinātāja sēne Phytophthora fragariae Hickman var. fragariae Wilcox & Duncan;

m)

zemeņu bakteriālās puves ierosinātājs Xanthomonas fragariae Kennedy & King.

i)

ja augu materiāla izcelsme ir valstī, kura nav atzīta par brīvu no šādiem kaitīgiem organismiem:

testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus attiecīgo kaitīgo organismu atklāšanai; un

ii)

neatkarīgi no augu materiāla izcelsmes valsts testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus, lai atklātu vismaz šādus kaitīgos organismus:

i)

ja augu materiāla izcelsme ir valstī, kura nav atzīta par brīvu no šādiem kaitīgiem organismiem:

testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus attiecīgo kaitīgo organismu atklāšanai; un

ii)

neatkarīgi no augu materiāla izcelsmes valsts testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus, lai atklātu vismaz šādus kaitīgos organismus:

a)

bakteriālo iedegu ierosinātāju Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.;

b)

bumbieru nīkulības mikoplazmu.

i)

Ajinashika slimības.

Pārbaudē izmanto attiecīgu laboratorijas metodi. Negatīva rezultāta gadījumā augu materiālu indeksē attiecībā uz vīnkoka šķirnes “Koshu” un novēro vismaz divus veģetācijas ciklus;

ii)

vīnogu nīkulības vīrusa.

Pārbaudē izmanto attiecīgus indikatoraugus, to skaitā šķirni “Campbell Early”, un novēro vienu gadu;

iii)

vasaras lāsumainības.

Pārbaudē izmanto attiecīgus indikatoraugus, ieskaitot šķirnes “Sideritis”, “Cabernet-Franc” un “Mission”.

a)

krūmmelleņu lapu lāsumainības vīrusu;

b)

Flavescence dorée MLO un citus vīnogu dzeltēšanas ierosinātājus;

c)

persiku rozešu mozaīkas vīrusu;

d)

tabakas gredzenplankumainības vīrusu;

e)

tomātu gredzenplankumainības vīrusu (dzīslu dzeltēšanu un citas rases);

f)

baktēriju Xylella fastidiosa (Well & Raju);

g)

baktēriju Xylophilus ampelinus (Panagopoulos) Willems et al.

a)

Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann et Kotthoff) Davis et al.;

b)

Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al.

a)

kartupeļu Andu latentais vīruss;

b)

kartupeļu melnās gredzenplankumainības vīruss;

c)

kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds;

d)

kartupeļu dzeltēšanas alfamovīruss;

e)

kartupeļu T tipa vīruss;

f)

kartupeļu Andu mozaīkas plankumainības vīruss;

g)

A, M, S, V, X un Y tipa (arī Yo, Yn un Yc) kartupeļu parastie vīrusi un kartupeļu lapu ritināšanās vīruss.

1.

Attiecībā uz bumbuļiem pārbaudīt katra bumbuļa pamatni. Standarta parauga apjoms ir 200 bumbuļi. Tomēr šo procedūru var piemērot paraugiem, kuros ir mazāk par 200 bumbuļiem.

2.

Attiecībā uz jauniem augiem un spraudeņiem, tostarp sīkaugiem, pārbaudīt stumbra apakšējos posmus, bet vajadzības gadījumā arī katras stādāmā materiāla vienības saknes.

3.

Attiecībā uz bumbuļus neveidojošām sugām ieteicams veikt pēcnācēju bumbuļu vai stumbru pamatņu testēšanu vienu normālu veģetācijas ciklu pēc 1. un 2. punktā minētās testēšanas veikšanas.

4.

Attiecībā uz šīs iedaļas 1. punktā minēto materiālu Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann et Kotthoff) Davis et al. testēšanas metode ir Kopienas metode, kas noteikta Padomes Direktīvas 93/85/EEK (1) I pielikumā. Šo testēšanas metodi var piemērot attiecībā uz 2. punktā minēto materiālu.

5.

Attiecībā uz 1. punktā minēto materiālu Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. testēšanas metode ir testa shēma, kas noteikta Padomes Direktīvas 98/57/EK (2) II pielikumā. Šo testēšanas metodi var piemērot attiecībā uz 2. punktā minēto materiālu.

1.

Veģetatīvā materiāla (bumbuļu, jaunu augu un spraudeņu, tostarp sīkaugu) obligātā testēšana ietver seroloģisko testu, ko pirms ziedēšanas vai ziedēšanas laikā veic attiecībā uz katru no sarakstā minētajiem kaitīgajiem organismiem, izņemot kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīdu, un tam seko bioloģiskais tests materiālam, kurš seroloģiskajā testā bija negatīvs. Attiecībā uz kartupeļu lapu ritināšanās vīrusu veic divus seroloģiskos testus.

2.

Īsto sēklu obligātā testēšana ietver seroloģisko testu vai bioloģisko testu, ja seroloģiskais tests nav pieejams. Noteikti iesakām veikt negatīvo paraugu atkārtotu pārbaudi un robežlīnijas rezultātu testēšanu ar kādas citas metodes palīdzību.

3.

Šīs iedaļas 1. un 2. punktā minēto seroloģisko un bioloģisko testēšanu veic siltumnīcā audzētiem augiem, no kuriem paņemti vismaz divi posmi no katra stumbra, ieskaitot jaunu pilnībā izveidojušos lapiņu katra stumbra augšpusē un kādu vecāku lapiņu no vidējā posma; paraugu ņemšanā izmanto katru stumbru iespējamās nesistēmiskās infekcijas dēļ. Veicot seroloģisko testēšanu, nešķiro lapiņas no atsevišķiem augiem, ja šķirošanas koeficients nav apstiprināts attiecībā uz izmantojuma metodi; taču var sašķirot no katra stumbra iegūtās lapiņas katra auga parauga izveidošanai. Veicot bioloģisko testēšanu, maksimālo šķirošanu veic ne vairāk kā pieciem augiem, potējot vismaz divkāršus indikatoraugus.

4.

Attiecīgie indikatoraugi, kas izmantojami 1. un 2. punktā minētajā bioloģiskajā testēšanā, ir augi, kurus uzskaitījusi Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācija (EPPO), vai kādi citi oficiāli atzīti indikatoraugi, kuri ir uzrādīti vīrusu atklāšanai.

5.

Vienīgi tieši pārbaudītu materiālu atbrīvo no karantīnas. Veicot acu indeksēšanu, var atbrīvot vienīgi pārbaudītās acs pēcnācēju. Bumbuli nevajadzētu atbrīvot, jo ir iespējamas problēmas ar nesistēmisko infekciju.

1.

Attiecībā uz visu materiālu testē siltumnīcā audzētus augus, tiklīdz tie ir labi izveidojušies, taču pirms ziedēšanas un ziedputekšņu veidošanās. Sadīgušu bumbuļu/in vitro augu/nelielu dīgstu testēšanu uzskata vienīgi par iepriekšēju testu.

2.

Paraugus ņem no lapiņām, kas pilnībā attīstījušās, katra auga stumbra augšpusē.

3.

Visu testēšanai paredzēto materiālu audzē temperatūrā, kas nav zemāka par 18 °C (vēlams temperatūrā, kas augstāka par 20 °C), un vismaz ar 16 stundu gaismas periodu.

4.

Testēšanu veic ar radioaktīvām vai radioneaktīvām cDNA vai RNA zondēm, ar return-PAGE (ar sudraba plankumiem) vai RT-PCR.

5.

Maksimālā šķirošanas likme attiecībā uz zondēm un return-PAGE ir 5. Jānovērtē šīs vai lielākas šķirošanas likmes izmantošana.