18.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/1

PADOMES REZOLŪCIJA

(2008. gada 2. decembris)

par koordināciju izceļošanas nodokļa jomā

(2008/C 323/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ŅEMOT VĒRĀ divus Komisijas 2006. gada 19. decembra paziņojumus Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par tiešo nodokļu sistēmu koordinēšanu iekšējā tirgū un par izceļošanas nodokli,

ATGĀDINOT, ka, pastāvot dažādiem nodokļu jomas tiesību aktiem Eiropas Savienībā, saimnieciskās darbības pārcelšana, uz kuru attiecas vienas valsts nodokļu jomas tiesību aktos noteiktā nodokļu uzlikšanas kārtība, atšķiras no saimnieciskās darbības pārcelšanas, kurai piemēro divu vai vairāku valstu nodokļu tiesību aktu noteikumus,

ATZĪSTOT, ka ir vajadzīga koordinācija, lai, ņemot vērā subsidiaritātes principu, novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, kas varētu notikt, pārceļot saimnieciskās darbības, kurām piemēro divu vai vairāku valstu nodokļu jomas tiesību aktus,

UZSVEROT, ka jebkuram priekšlikumam, ko iesniegs minēto mērķu sasniegšanai, ir jābūt reālistiskam, tam, cik iespējams, jābalstās uz pašreizējiem instrumentiem, tostarp divpusējām konvencijām par nodokļu dubultu uzlikšanu, un jāsamazina nodokļu maksātājiem un administrācijai uzliktais administratīvais slogs, kā arī jāaizsargā dalībvalstu likumīgās finanšu intereses,

Turklāt UZSVEROT, ka pamatprincipi ir politiska apņemšanās, un to īstenošana ir dalībvalstu ziņā, un tādējādi tie neskar ne dalībvalstu tiesības un saistības, ne Līgumā noteiktās dalībvalstu un Kopienas attiecīgās kompetences jomas,

AICINA dalībvalstis pieņemt šādus pamatprincipus.

“Saimnieciskās darbības pārcelšana” ir jebkura darbība, kuras rezultātā nodokļu maksātājs, kam uzlikts uzņēmumu ienākumu nodoklis, vai fiziska persona, kas veic darījumus,

1)	pārtrauc maksāt uzņēmuma vai iedzīvotāju ienākuma nodokli vienā dalībvalstī (izceļošanas valstī) un vienlaikus viņam uzliek uzņēmuma vai iedzīvotāju ienākuma nodokļus citā dalībvalstī (ieceļošanas valstī); vai

2)	no izceļošanas valsts galvenā biroja vai pastāvīgā uzņēmuma pārceļ kopā aktīvus vai pasīvus uz ieceļošanas valsts pastāvīgo uzņēmumu vai galveno biroju.

Ja, pārceļot saimniecisko darbību, izceļošanas valsts izmanto tiesības pārcelšanas brīdī uzlikt nodokli rezervēm (gūtā peļņa, kura vēl nav ņemta vērā nodokļos) un pilnībā vai daļēji likvidēt uzkrājumus (izdevumi, kas vēl nav realizēti, bet jau ir ņemti vērā nodokļos), ieceļošanas valsts var paredzēt izveidot rezerves vai uzkrājumus līdzīgā vai atšķirīgā apjomā, ievērojot šajā valstī piemērojamos noteikumus par nodokļu bāzi, un ļaut tos tajā gadā, kad tie izveidoti, atskaitīt no summas, kurai uzliek nodokli.

Ja, pārceļot saimniecisko darbību, izceļošanas valsts izmanto tiesības pārcelšanas brīdī uzlikt nodokli nodokļu maksātājam piederošo aktīvu nerealizētam vērtības pieaugumam, kas aprēķināts kā starpība starp šo aktīvu tirgus vērtību pārcelšanas brīdī un to iegrāmatoto vērtību, ieceļošanas valsts izmanto tirgus vērtību pārcelšanas brīdī, kad cesijas gadījumā aprēķina izrietošo pievienoto vērtību.

D.	Ja starp izceļošanas valsti un ieceļošanas valsti pastāv domstarpības attiecībā uz aktīvu tirgus vērtību pārcelšanas brīdī, abas valstis risina domstarpības, izmantojot atbilstīgu procedūru.

E.	Ieceļošanas valsts var prasīt, lai nodokļu maksātājs, kas pārceļ saimniecisko darbību, pierāda, ka izceļošanas valsts ir izmantojusi vai izmantos tiesības, kas aprakstītas iepriekš, kā arī informāciju, kas apliecina izceļošanas valsts administrācijas noteikto tirgus vērtību.

F.	Kopienas līmeņa noteikumi attiecībā uz savstarpēju palīdzību nodrošina ieceļošanas valsti ar sistēmu, lai palīdzētu izceļošanas valstij, jo īpaši, lai noteiktu cesijas datumu.