18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/81

(1)

Padome 1997. gada 26. jūnijā pieņēma ES Programmu parasto ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanai un apkarošanai, uzliekot par pienākumu ES un tās dalībvalstīm veikt saskaņotu darbību, lai sniegtu palīdzību citām valstīm ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.

(2)

Padome 1998. gada 8. jūnijā pieņēma Eiropas Savienības Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, kurā noteikti astoņi kritēriji attiecībā uz parasto ieroču eksportu, izveidots atteikumu paziņojumu un konsultāciju mehānisms un iekļauta pārskatāmības procedūra, kas paredz ES gada ziņojumu par ieroču eksportu publicēšanu; kopš tā pieņemšanas kodekss ir būtiski sekmējis valstu ieroču eksporta kontroles politikas saskaņošanu un vairākas trešās valstis ir paudušas oficiālu atbalstu tā principiem un kritērijiem.

(3)

Saskaņā ar 11. operatīvo noteikumu Eiropas Savienības Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu dalībvalstis pieliek visas pūles, lai mudinātu citas ieroču eksportētājas valstis pieņemt Rīcības kodeksa principus.

(4)

Eiropas Drošības stratēģijā, ko valstu un valdību vadītāji pieņēma 2003. gada 12. decembrī, ir formulētas piecas galvenās problēmas, ar ko ES saskaras apstākļos, kas izveidojušies pēc Aukstā kara: terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģiona mēroga konflikti, valstu sabrukšana un organizētā noziedzība. Sekas, ko rada parasto ieroču nekontrolēta aprite, ir visbūtiskākais jautājums četrās no minētajām piecām problēmām. Nekontrolēta ieroču nodošana, tik tiešām, pasliktina situāciju terorisma un organizētās noziedzības jomā, un tā ir svarīgs faktors konfliktu izraisīšanā un izplatīšanā, kā arī valsts struktūru graušanā. Turklāt stratēģijā uzsvērta eksporta kontroles nozīme ieroču izplatīšanas ierobežošanā.

(5)

Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2005. gada 8. decembrī pieņemto starptautisko instrumentu, ar kura palīdzību valstis var laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus vieglos un kājnieku ieročus, ir paredzēts papildināt spēkā esošus divpusējus, reģionālus un starptautiskus nolīgumus, lai novērstu, apkarotu un likvidētu kājnieku un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību jebkādā izpausmē, kā arī uzlabot tādu nolīgumu efektivitāti.

(6)

Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņemtajā ES Stratēģijā nelikumīgas vieglo un kājnieku ieroču (VIKI), kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai ir noteikts, ka ES būtu reģionālā un starptautiskā mērogā jāatbalsta stingrākas eksporta kontroles un Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu ietvertie kritēriji, cita starpā palīdzot trešām valstīm izstrādāt tiesību aktus šajā jomā un sekmējot pasākumus, kas uzlabotu pārskatāmību.

(7)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu 2006. gada 6. decembrī pieņēma rezolūciju “Ceļā uz ieroču tirdzniecības nolīgumu: kopēju starptautisku standartu izveide parasto ieroču importam, eksportam un nodošanai”. Padomes 2006. gada decembrī un 2007. gada jūnijā un decembrī pieņemtajos secinājumos uzsvērts, ka ES un dalībvalstīm ir svarīgi uzņemties aktīvu lomu un sadarboties ar citām valstīm un reģionālām organizācijām Apvienoto Nāciju Organizācijas procesa ietvaros, lai izveidotu kopējus starptautiskus standartus parasto ieroču importam, eksportam un nodošanai, kas būtiski palīdzētu risināt parasto ieroču nevēlamu un bezatbildīgu izplatīšanu, kas apdraud mieru, drošību, attīstību un pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu.

(8)

Rīcības plānos, par ko panākta vienošanās starp ES un partnervalstīm saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, ir iekļauta tieša norāde uz ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu vai norāde uz efektīvu valstu eksporta kontroles sistēmu izveidi,

—

Eiropas Drošības stratēģiju,

—

ES Stratēģiju VIKI, kā arī to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai,

—

11. operatīvo noteikumu Eiropas Savienības Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu,

—

ES Programmu parasto ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanai un apkarošanai,

—

starptautisko instrumentu, ar kura palīdzību valstis var laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus,

—

rīcības plānus saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, un

—

Padomes secinājumus par starptautisku ieroču tirdzniecības nolīgumu,

a)

popularizēt ES Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu ietvertos principus un kritērijus trešās valstīs;

b)

sniegt palīdzību trešām valstīm tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, lai nodrošinātu efektīvas ieroču eksporta kontroles;

c)

sniegt valstīm palīdzību to amatpersonu apmācībā, kuras izdod atļaujas, lai tādā veidā nodrošinātu, ka tiek ieviestas un īstenotas pienācīgas ieroču eksporta kontroles;

d)

sniegt valstīm palīdzību ieroču eksporta valsts ziņojumu izstrādē un citu pārbaudes formu sekmēšanā, lai veicinātu pārskatāmību un atbildību attiecībā uz ieroču eksportu;

e)

mudināt trešās valstis atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas procesu, kura mērķis ir pieņemt juridiski saistošu starptautisku nolīgumu, ar ko izveidotu kopējus standartus parasto ieroču tirdzniecībai visā pasaulē, un sniegt palīdzību, lai nodrošinātu, ka tās spēj ievērot tādus iespējamus kopējus standartus.

—

Slovēnijas Eiropas Perspektīvas centram, kurš rīkojas Slovēnijas Republikas Ārlietu ministrijas vārdā, – attiecībā uz Rietumbalkānu valstu un Turcijas projektiem,

—

Francijas Republikas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijai attiecībā uz Ziemeļāfrikas un Vidusjūras valstu projektu,

—

Čehijas Republikas Ārlietu ministrijai attiecībā uz Rietumbalkānu valstu un Ukrainas projektiem,

—

Zviedrijas Stratēģisko produktu inspekcijas iestādei, kas rīkojas Zviedrijas Karalistes Ārlietu ministrijas vārdā, – attiecībā uz Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas un Modovas projektu.