14.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/16


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2008/113/KĀDP

(2008. gada 12. februāris),

lai atbalstītu starptautisku instrumentu, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus (VIKI) saistībā ar ES stratēģiju VIKI, kā arī to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2005. gada 8. decembrī pieņēma starptautisku instrumentu, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus (VIKI) (turpmāk “starptautiskais izsekošanas instruments”).

(2)

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņēma ES stratēģiju VIKI, kā arī to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (“ES VIKI stratēģija”), kurā aicināts atbalstīt juridiski saistoša starptautiska instrumenta pieņemšanu, lai izsekotu un marķētu VIKI un to munīciju.

(3)

Pieņemot starptautisku izsekošanas instrumentu, valstis apņēmās veikt vairākus pasākumus, lai nodrošinātu piemērotu VIKI marķēšanu un reģistrēšanu un lai stiprinātu sadarbību nelikumīgu VIKI izsekošanā. Jo īpaši valstīm bija jānodrošina, ka tās spēj izsekot un reaģēt uz izsekošanas pieprasījumiem atbilstīgi starptautiskā izsekošanas instrumenta prasībām. Instrumentā norādīts, ka valstis attiecīgi sadarbosies ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai atbalstītu efektīvu tā īstenošanu.

(4)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2006. gada 6. decembrī pieņēma Rezolūciju 61/66 “Vieglo ieroču un kājnieku ieroču nelikumīga tirdzniecība jebkādā izpausmē”, kurā aicināja valstis īstenot starptautisko izsekošanas instrumentu, kura īstenošanu apspriedīs valstu divgadu sanāksmē 2008. gadā.

(5)

Šī vienotā rīcība būtu jāīsteno saskaņā ar Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu, ko Eiropas Komisija noslēgusi ar Apvienoto Nāciju Organizāciju.

(6)

Saskaņā ar starptautiskā izsekošanas instrumenta 27., 29. un 30. punktu ANO Atbruņošanās lietu birojs (ODA) (ANO Sekretariāts) meklē finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās darbības, ar kurām sekmē starptautisko izsekošanas instrumentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

1.   Eiropas Savienība izvērsīs starptautiskā izsekošanas instrumenta darbību.

2.   Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, Eiropas Savienība atbalsta ANO Atbruņošanās lietu biroja (turpmāk “ANO ODA”) projektu starptautiskā izsekošanas instrumenta darbības sekmēšanai 2008. gadā, saistībā ar kuru notiks trīs reģionāli semināri, lai attiecīgās valdības amatpersonas un pārējos (tostarp VIKI kontaktpunktu darbiniekus, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, valsts koordinējošo struktūru darbiniekus un parlamenta deputātus) labāk iepazīstinātu ar starptautiskā izsekošanas instrumenta noteikumiem.

Minētā projekta apraksts ir iekļauts pielikumā.

2. pants

1.   Prezidentvalsts, kam palīdz ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis KĀDP jautājumos (ĢS/AP), ir atbildīga par šīs vienotās rīcības īstenošanu. Komisija ir pilnībā iesaistīta.

2.   Darbības, kuras izriet no ES ieguldījuma, tehniski īsteno ANO ODA, kas savus uzdevumus veic ĢS/AP vadībā, kurš palīdz prezidentvalstij. Tālab ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis stājas vajadzīgajās juridiskajās attiecībās ar ANO ODA.

3.   Prezidentvalsts, ĢS/AP un Komisija cits citu regulāri informē par šīs vienotās rīcības īstenošanu saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa šīs vienotās rīcības īstenošanai ir EUR 299 825, ko finansēs no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, apsaimnieko saskaņā ar Kopienas procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga, lai 2. punktā minētie izdevumi, ko piešķir kā dotāciju, būtu pienācīgi apsaimniekoti. Lai tas varētu notikt, Komisija noslēdz finansēšanas nolīgumu ar ANO ODA. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka ANO ODA nodrošina ES ieguldījuma atpazīstamību atbilstīgi ieguldījuma apjomam.

4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā paredzēto finansēšanas nolīgumu cik drīz vien iespējams pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par visām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, pamatojoties uz ANO ODA ziņojumiem, ko tā sagatavo reizi sešos mēnešos, Padomei sniedz ziņojumus par šīs vienotās rīcības īstenošanu. Padomes veiktā izvērtēšana balstās uz minētajiem ziņojumiem. Komisija ir pilnībā iesaistīta. Tā ziņo par šīs vienotās rīcības īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

Vienotās rīcības darbība beidzas 12 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas vai 6 mēnešus pēc tās pieņemšanas, ja minētajā laikposmā nav noslēgts finansēšanas nolīgums.

6. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 12. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. BAJUK


PIELIKUMS

ES IEGULDĪJUMS ANO PROJEKTĀ STARPTAUTISKĀ IZSEKOŠANAS INSTRUMENTA ATBALSTAM

1.   Ievads

ANO Sekretariāts (Atbruņošanās lietu birojs) (turpmāk “ANO ODA ”) 2008. gadā plāno organizēt vairākus reģionālus un apakšreģionālus praktiskus seminārus, lai attiecīgās valdības amatpersonas un pārējie (tostarp VIKI kontaktpunktu darbinieki, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, valsts koordinējošo struktūru darbinieki un parlamenta deputāti) labāk iepazītu noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2005. gada 8. decembrī pieņemtajā starptautiskajā instrumentā, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus (VIKI) (turpmāk “starptautiskais izsekošanas instruments”).

2.   Projekta apraksts

Semināri ilgs divas dienas, un tiem būs praktiska ievirze; tajos dalībniekiem sniegs informāciju, lai viņi labāk izprastu starptautiskā izsekošanas instrumenta darbību un atbilstību, kā arī informāciju par spējām, prasmēm un resursiem, kas būtu vajadzīgi, lai nodrošinātu instrumenta īstenošanu valstu līmenī. Bez tam semināru mērķis ir sākt izvērtējumu par atsevišķu valstu vajadzībām.

ANO ODA Parasto ieroču nodaļa (CAB) plāno organizēt un īstenot seminārus, sadarbojoties ar Atbruņošanas lietu biroja Reģionālās atbruņošanās nodaļu, kurā ietilpst trīs Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās centri. Turklāt ANO ODA sadarbosies ar ieinteresētām valdībām, attiecīgām reģionālām un/vai apakšreģionālām organizācijām, starptautiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kam ir pieredze VIKI marķēšanā un izsekošanā, tostarp ar Bonnas Starptautisko konversijas centru (BICC), Groupe de Recherche et d’Information sur la Paix et la Securité (GRIP, Miera un drošības izpētes un informācijas institūts) un kājnieku ieroču pētījumiem (SAS). Lai dalībniekus iepazīstinātu ar tehniskajiem līdzekļiem, kas pieejami, un lai palīdzētu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām noteikt un izsekot nelikumīgus VIKI, notiks arī tehniski demonstrējumi ciešā sadarbībā ar Interpolu.

2.1.   Rietumāfrika

Iespējamās semināra norises vietas Rietumāfrikā ir Bamako (Mali), Abudža (Nigērija), Librevila (Gabona) vai ANO Reģionālais miera un atbruņošanās centrs Lomē (Togo). Galīgo lēmumu par semināra norises vietu pieņems ANO ODA, to saskaņojot ar prezidentvalsti, kam palīdz ĢS/AP.

Seminārā varēs piedalīties apakšreģionālo organizāciju “Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas” (ECOWAS) un “Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas” (ECCAS) dalībvalstis (1).

ECOWAS: Benina, Burkinafaso, Kaboverde, Kotdivuāra, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjerraleone, Togo. ECCAS: Angola, Burundi, Kongo Demokrātiskā Republika, Ruanda, Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Kongo, Gabona, Ekvatoriālās Gvinejas Republika, Santome un Prinsipi.

2.2.   Āzija

Āzijas seminārs notiks Korejas Republikas galvaspilsētā Seulā.

Seminārā varēs piedalīties šādas valstis:

Afganistāna, Austrālija (2), Bangladeša, Kambodža, Ķīna, Indija, Indonēzija, Japāna (2), Kazahstāna, Kirgizstānas Republika, Malaizija, Mjanma, Nepāla, Pakistāna, Papua-Jaungvineja, Filipīnas, Zālamana salas, Šrilanka, Tadžikistāna, Taizeme, Austrumtimora, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Vjetnama.

2.3.   Latīņamerika un Karību jūras reģions

Latīņamerikas un Karību jūras reģiona seminārs notiks Brazīlijā. Galīgo lēmumu par semināra norises vietu pieņems ANO ODA, to saskaņojot ar prezidentvalsti, kam palīdz ĢS/AP.

Seminārā varēs piedalīties šādas valstis:

Argentīna, Bahamu salas, Barbadosa, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kuba, Kostarika, Dominikānas Republika, Ekvadora, Salvadora, Gvatemala, Gajāna, Haiti, Hondurasa, Jamaika, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Trinidāda un Tobāgo, Urugvaja, Venecuēla.

3.   Ilgums

Kopējais projektu ilgums būs 12 mēneši.

4.   Saņēmēji

Semināru saņēmējvalstis ir iepriekš norādītās Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kurās saskaņā ar ANO ODA ir jāpalielina izpratne par starptautiskā izsekošanas instrumenta noteikumiem, kā arī jāapzina spējas, iemaņas un resursi, kas būtu vajadzīgi, lai nodrošinātu minētā instrumenta īstenošanu valsts līmenī.

Tiks aicināti piedalīties arī iespējamie reģiona un cita mēroga tehniskās palīdzības sniedzēji, kā arī attiecīgas starptautiskas reģionālas un apakšreģionālas organizācijas.

5.   Īstenotāja struktūra

ANO ODA, ievērojot savu vispārējo atbildību, ĢS/AP vadībā, kas palīdz prezidentvalstij, īstenos tehniskās darbības, kuras izriet no ES ieguldījuma, kā noteikts šajā vienotajā rīcībā.

6.   Kopējās aprēķinātās projekta izmaksas un ES finanšu ieguldījums

Projektu kopīgi finansēs ES un citi līdzekļu devēji. ES ieguldījums aptvers saņēmējvalstu dalībnieku un ekspertu, kas piedalās praktiskajos semināros, dalības maksu, izņemot ANO personālu, kā arī konferenču izmaksas. Ar ES ieguldījumu kā prioritāti finansēs atbilstīgās darbības praktiskajam semināram Āfrikā. Var tikt segti arī izdevumi, kas radušies attiecīgām reģionālām un apakšreģionālām organizācijām, ciktāl tas ir tieši saistīts ar to dalību projektu darbībās. ANO ODA būs atbildīgs par citu līdzekļu devēju, kas segs pārējās projektu izmaksas, sniegto ieguldījumu vispārējo koordināciju.

Kopējās aplēstās projekta izmaksas ir USD 798 800, no kurām ES segs EUR 299 825.


(1)  ANO ODA 2007. gada decembrī rīkos semināru Ziemeļāfrikas, Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm.

(2)  Austrālijas un Japānas valdības apmaksās savu dalībnieku ceļa izdevumus.