18.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 249/15

(1)

Francija 2007. gada 24. aprīlī paziņoja Komisijai par savu nodomu ieviest atbalsta shēmu ar mērķi subsidēt zvejniecības un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības nozares uzņēmumus. Saistībā ar iepriekšējo izskatīšanu, kura paredzēta 4. pantā Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (2), 2007. gada 7. jūnijā Francijai tika nosūtīts lūgums sniegt papildu ziņas, lai iegūtu paskaidrojumus par atbalsta saņēmējiem un šīs shēmas juridisko pamatu. Francijas iestādes atbildēja 2007. gada 11. jūlijā. Komisija 2007. gada 11. septembrī tām nosūtīja jaunu lūgumu sniegt papildu ziņas, uz ko Francija atbildēja 2007. gada 26. oktobrī.

(2)

Ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, Komisija uzskatīja, ka ir pamats šaubām par minētā atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Komisija 2008. gada 16. janvārī informēja Franciju par savu lēmumu uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 659/1999 6. pantā.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt savus apsvērumus par attiecīgajiem pasākumiem.

(4)

Francija savus apsvērumus darīja zināmus ar 2008. gada 18. februāra vēstuli, un tie bija izteikti piezīmes formā. Citus apsvērumus no ieinteresētajām personām Komisija nav saņēmusi.

(5)

Saskaņā ar paziņojumā iekļauto informāciju attiecīgā atbalsta shēma ir paredzēta, lai no valsts fondiem, kuros ir tikai valsts līdzekļi, subsidētu uzņēmumus, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības nozarē.

(6)

Tās mērķis ir piešķirt atbalstu nevis maziem un vidējiem, bet citiem uzņēmumiem, lai tie saņemtu tādu pašu atbalstu, kādu mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var saņemt saskaņā ar Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (4).

(7)

Atbalstu finansētu no Pārtikas lauksaimniecības nozaru stratēģiskās intervences fonda (FISIAA) līdzekļiem. Šo fondu, ko izveidojušas Francijas iestādes, veido viena valsts budžeta pozīcija, kuras pārvaldība ir Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrijas ziņā. Visi uzņēmumi, kas darbojas Līguma I pielikumā minēto produktu apstrādes un tirdzniecības nozarē, var saņemt FISIAA piešķirtās subsīdijas. Tādējādi tie var būt gan uzņēmumi, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, gan uzņēmumi, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē. Ir paredzēts, ka 2007. gadā atbalstu varēs saņemt tikai tie uzņēmumi, kuros ir vairāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums pārsniedz EUR 200 miljonus. Saskaņā ar Francijas sniegtajiem paskaidrojumiem var pamatoti secināt, ka šī prioritāte tiks saglabāta arī atbalstam, ko piešķirs pēc 2007. gada. Šo pieņēmumu apstiprina teksts jaunajā aicinājumā iesniegt projektus, kas izsludināts 2007. gada decembrī (sk. 9. apsvērumu).

(8)

Paziņojumam ir pievienots aicinājums iesniegt projektus, kas izsludināts 2007. gada 2. martā, lai atlasītu projektus, kuri atbilst FISIAA mērķiem. Kā norādījušas Francijas iestādes, šis aicinājums iesniegt projektus attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, un specifikācija ir sniegta tikai “kā paraugs” nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atbalstu piešķir uzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē.

(9)

Jauns aicinājums iesniegt projektus tika izsludināts 2007. gada 17. decembrī, un tas attiecas uz projektiem, kurus varētu atlasīt 2008. gadam. Šajā aicinājumā iesniegt projektus nav nepārprotami minēti uzņēmumi, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības nozarē, bet tajā ir minēti visi produkti, kas iekļauti Līguma I pielikumā (arī zvejniecības un akvakultūras produkti). Tajā ir minēti arī jaunie noteikumi par atbilstību Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalsta saņemšanai.

(10)

Komisija par šo jauno aicinājumu iesniegt projektus, kurš tika publicēts Francijas Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnē (5), uzzināja tikai pēc tam, kad bija nolēmusi uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru. Šis jaunais aicinājums iesniegt projektus nav minēts atbildē, ko Francijas iestādes sniedza 2008. gada 18. februārī. Tajā ir tikai norādīts, ka “apstiprināšanas aizkavēšanās jau ir liegusi apstrādes uzņēmumiem piedalīties FISIAA 2007. gada aicinājumā iesniegt projektus [tas izsludināts 2007. gada 2. martā, bet par to paziņots 2007. gada 24. aprīlī]”.

(11)

Kā norādījušas Francijas iestādes, fonda FISIAA darbību pašlaik nosaka tā īstenotā intervence, proti, atbalsta shēma, ko piemēro uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, un kas reģistrēta ar numuru N 553/2003 un apstiprināta ar Komisijas 2004. gada 28. jūlija lēmumu (6). Tādējādi mērķis paziņojumam par atbalsta shēmu, uz kuru attiecas šis lēmums, ir paplašināt šo intervenci, to attiecinot arī uz uzņēmumiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē.

(12)

Ir norādīts, ka 2007. gadā FISIAA budžets ir EUR 13 miljoni visām nozarēm, kuras var saņemt līdzekļus (lauksaimniecība, no vienas puses, un zvejniecība un akvakultūra, no otras). Ciktāl tas ir pieejams visiem uzņēmumiem, kas darbojas šajās divās nozarēs, pašlaik, kā uzskata Francijas iestādes, nav iespējams paredzēt, kāda šīs summas daļa faktiski nonāks zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumu rīcībā.

(13)

Attiecībā uz izdevumiem, kurus var segt ar subsīdijām, aicinājumā iesniegt projektus ir precizēts, ka FISIAA mērķis ir atbalstīt tādus uzņēmumu projektus, kuros var apvienot materiālus un nemateriālus ieguldījumus un kuriem ir “sevišķi strukturāls raksturs” un/vai “pastiprināta tirdzniecības pozicionēšana”, un/vai “novatorisks raksturs”. Finansējumu potenciāli var saņemt visiem ieguldījumiem, kas saistīti ar uzglabāšanas, iesaiņošanas, apstrādes un/vai tirdzniecības procesa īstenošanu. Jo īpaši šie ieguldījumi var būt saistīti ar izdevumiem jaunu iekārtu iegādei vai ar projektu saistītu nekustamo īpašumu iegādei un uzlabošanai, ar izdevumiem personālam, kas iesaistīts projekta īstenošanā, vai arī ar tādiem nemateriāliem pakalpojumiem kā patenti, pētījumi vai konsultācijas. FISIAA atbalsta intensitāte nepārsniegs 15 % no attaisnotajiem izdevumiem materiāliem ieguldījumiem un EUR 100 000 nemateriāliem ieguldījumiem.

(14)

Šīs atbalsta shēmas mērķis ir piešķirt atbalstu nevis maziem un vidējiem, bet citiem uzņēmumiem, lai tie no fondiem, kuros ir tikai valsts līdzekļi, saņemtu tādu pašu atbalstu, kādu MVU var saņemt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006. Atbalstu finansētu no FISIAA līdzekļiem.

(15)

Pārbaudot šo atbalsta shēmu saskaņā ar Vadlīnijām valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (7) (turpmāk “Vadlīnijas”), jāraugās, vai tā atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1198/2006. Taču pasākumi, kam var piešķirt EZF atbalstu zvejniecības un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības nozarē, attiecas tikai uz MVU, savukārt pašreizējā atbalsta shēma attiecas tieši uz uzņēmumiem, kas nav MVU.

(16)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka ir pamats šaubām par šā atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

(17)

Francija izvirza divus argumentus, lai pamatotu to, ka atbalsts, kuru FISIAA piešķir zvejniecības un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(18)

Pirmkārt, Francija atkārto apsvērumu, ko tā minēja savā 2007. gada 26. oktobra atbildē, proti, ka, lai gan zivsaimniecības nozares vai lauksaimniecības nozares apstrādes uzņēmumiem bieži vien ir viens un tas pats darbības veids, Komisija nav uzskatījusi, ka atbalsts lielajiem uzņēmumiem pārtikas lauksaimniecības nozarē varētu radīt konkurences kropļošanas risku, un ir devusi dalībvalstīm iespēju šiem uzņēmumiem piešķirt valsts atbalstu.

(19)

Turklāt Francija lūdz Komisiju precizēt, kāpēc tā uzskata, ka lieliem uzņēmumiem 2007. un 2008. gadā var piešķirt atbalstu saskaņā ar Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI), bet tāda paša veida atbalstu no fondiem, kuros ir tikai valsts līdzekļi, nedrīkst piešķirt.

(20)

Vispirms Komisija norāda, ka FISIAA aicinājums iesniegt projektus tika izsludināts 2007. gada 2. martā un termiņš atbildei bija 2007. gada 2. maijs, bet Francijas iestādes tikai 2007. gada 24. aprīlī paziņoja Komisijai par savu nodomu šajā aicinājumā iesniegt projektus ļaut piedalīties arī zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem. Citiem vārdiem, aicinājums iesniegt projektus tika izsludināts, pirms Komisija uzzināja par atbalsta shēmu zvejniecības un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem un a fortiori pirms tā varēja izteikt savu viedokli par šādas shēmas saderību ar kopējo tirgu. Šā iemesla dēļ Komisija Francijai vispirms jautāja, vai tās paziņojumam pievienotais dokuments (tas ir, 2007. gada 2. marta teksts aicinājumam iesniegt projektus) tiešām attiecas tikai un vienīgi uz lauksaimniecības nozares uzņēmumiem, ko Francija apstiprināja savā 2007. gada 11. jūlija vēstulē (“Pirmais aicinājums iesniegt projektus attiecās tikai uz lauksaimniecības nozares uzņēmumiem (…) Tāpēc FISIAA aicinājumā iesniegt projektus zvejniecības un akvakultūras nozares apstrādes un tirdzniecības uzņēmumi tiks minēti tikai tad, kad šī atbalsta shēma tiks apstiprināta”). Pretējā gadījumā šī atbalsta shēma būtu tikusi atzīta par nelikumīgu (nepaziņotu) atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) apakšpunkta nozīmē.

(21)

Līdzīgs jautājums rodas attiecībā uz jauno aicinājumu iesniegt projektus, kuru izsludināja 2007. gada 17. decembrī un par kuru Komisija uzzināja tikai pēc oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas (sk. 9. apsvērumu). Šajā jaunajā aicinājumā iesniegt projektus ir precīzi atkārtots tas formulējums, kas izmantots 2007. gada aicinājumā iesniegt projektus, un tāpēc tajā nav tieši minēti zvejniecības un akvakultūras nozares apstrādes un tirdzniecības uzņēmumi, bet, tāpat kā iepriekšējā aicinājumā iesniegt projektus, tajā ir atsauce, no vienas puses, uz Līguma I pielikumu (kas ietver zvejniecības un lauksaimniecības produktus) un, no otras, uz Regulu (EK) Nr. 1198/2006.

(22)

Taču Komisija atgādina, ka valsts atbalsta shēmas apstiprināšana nenotiek automātiski un ka dalībvalsts nevar priekšlaikus spriest par Komisijas lēmumu, kamēr nav pabeigta atbalsta shēmas pārbaude. Šo iemeslu dēļ Komisija nevar pieņemt apgalvojumu, ka attiecīgās atbalsta shēmas “apstiprināšanas aizkavēšanās jau ir liegusi zvejniecības nozares apstrādes uzņēmumiem piedalīties FISIAA 2007. gada aicinājumā iesniegt projektus”. Tā arī nevar pieņemt to, ka otrais aicinājums iesniegt projektus tiek izsludināts, skaidri nenosakot, ka uzņēmumi, kas darbojas zvejniecības nozarē, 2008. gadā nevar saņemt FISIAA subsīdijas, vai vismaz nenorādot, ka šī iespēja ir atkarīga no Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma.

(23)

Līguma 87. panta 1. punktā ir teikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(24)

Aplūkojamais atbalsts, kuru veido subsīdijas no valsts budžeta (sk. 7. apsvērumu), katrā ziņā ir atbalsts, kuru piešķir valsts.

(25)

Tā kā par šo subsīdiju piešķiršanu lemj valsts līmenī – pēc tam, kad Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrijas dienesti atlasījuši projektus, kuri iesniegti pēc aicinājuma iesniegt projektus –, šis atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu.

(26)

Pasākumi, par kuriem paziņots, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada konkurences izkropļošanas risku, ja tie veicina zvejniecības nozares apstrādāto produktu valsts produkciju, kaitējot citu dalībvalstu produkcijai.

(27)

Tādēļ jāsecina, ka atbalsts, uz kuru attiecas šis lēmums, ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(28)

Tā kā tas ir atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarē, tas ir jāanalizē, ņemot vērā Vadlīnijas. Vadlīniju 5.3. punktā ir noteikts, ka tās no 2008. gada 1. aprīļa piemēro “attiecībā uz visiem valsts atbalsta pasākumiem, par kuriem paziņots vai kurus paredzēts piemērot no minētās dienas”. Tā kā Francijas iestādes norādīja, ka gaida Komisijas apstiprinājumu tam, lai šo atbalsta shēmu varētu izmantot zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumi, Komisija uzskata, ka tā nav tikusi piemērota un ka tādēļ ir pamats to analizēt, ņemot vērā Vadlīnijas.

(29)

Vadlīniju 3.2. punktā ir atsauce uz kritērijiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1198/2006. Tādēļ aplūkojamās atbalsta shēmas saderība ar kopējo tirgu ir jāpārbauda, ņemot vērā minēto regulu.

(30)

Komisija norāda, ka pasākumi, kuriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 apstrādes un tirdzniecības nozarē var piešķirt atbalstu no EZF, attiecas tikai uz MVU. Tādēļ Komisija uzskata, ka atbalsta shēma, uz kuru attiecas šis lēmums un kura paredzēta nevis MVU, bet citiem uzņēmumiem, neatbilst EZF intervences kritērijiem.

(31)

Francijas iestādes šo analīzi neapstrīd, jo tās norāda, ka “aicinājums iesniegt projektus Nr. 2 attiektos uz jūras produktu apstrādes un tirdzniecības nozares lielajiem uzņēmumiem, tas ir, uz uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 750 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz EUR 200 miljonus; šie uzņēmumi nevar saņemt EZF finansējumu, tieši tāpat kā lauksaimniecības produktu apstrādes uzņēmumi. (…) Francijas iestādes labi zina, ka saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras vadlīnijām 2004. gadam un Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu 104. pantu Komisijai ir jānorāda, ka lielie uzņēmumi nedrīkst saņemt valsts atbalstu.”

(32)

Neraugoties uz to, Francija aplūkojamo atbalsta shēmu cenšas pamatot ar rūpēm saskaņot to uzņēmumu situāciju, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē un kuri saistīti ar valsts atbalsta piešķiršanu, un to uzņēmumu situāciju, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē un kuriem līdzīgu atbalsta shēmu apstiprināja 2004. gadā. Tomēr, tā kā tā ir atbalsta shēma, kas paredzēta zvejniecības un akvakultūras nozarei, kurai ir pieņemtas konkrētas vadlīnijas, Komisija nevar pieļaut, ka pastāv tāda paša veida atbalsta shēma, kas apstiprināta citai darbības nozarei. Turklāt Komisija atgādina, ka uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, līdz 2008. gada 31. decembrim atbalsta shēma tika saglabāta izņēmuma kārtā, kā noteikts 196. punktā Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (8). Taču šajā gadījumā ir jauna atbalsta shēma, ko piemēro zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem. Tāpēc tā ir jāpārbauda, ņemot vērā šai nozarei piemērojamos noteikumus, nevis pēc analoģijas ar atbalsta shēmu, kas pastāv citā darbības nozarē un kas apstiprināta, pamatojoties uz noteikumiem, kuri atšķiras no tiem, kas piemērojami valsts atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē. Tāpēc šo argumentu nevar pieņemt.

(33)

Tāpat nevar pieļaut, ka tiek izmantota analoģija ar tādu atbalstu lielajiem uzņēmumiem, kuru 2007. un 2008. gadā var piešķirt saskaņā ar ZVFI, lai attaisnotu jaunas, pilnībā no valsts līdzekļiem finansējamas atbalsta shēmas ieviešanu par labu šiem uzņēmumiem (sk. 19. apsvērumu). Noteikumi, kas attiecas uz strukturālās intervences programmām un saskaņā ar tām piešķirtā atbalsta pārvaldību, un noteikumi, kas attiecas uz valsts atbalstu, ir savstarpēji neatkarīgi, ja vien nav konkrētas atsauces (kā tas ir Vadlīnijās, kurās ir atsauce uz kritērijiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1198/2006). No tā izriet, ka tas apstāklis, ka tikai un vienīgi ar budžeta izpildes vajadzībām saistītu iemeslu dēļ joprojām var piešķirt atbalstu saskaņā ar 1999.–2006. gada ZVFI programmām, nekādā veidā neietekmē noteikumus, kas piemērojami pašlaik aplūkojamajai atbalsta shēmai.

(34)

Pamatojoties uz 5. daļā veikto analīzi, ir jāsecina, ka atbalsta shēma, kas paredz no FISIAA līdzekļiem piešķirt atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem un par ko Francija paziņoja 2007. gada 24. aprīlī, nav saderīga ar kopējo tirgu,