17.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/19

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 4. jūnijs)

par valsts atbalstu C 57/07 (ex N 843/06), ko Slovākijas Republika plāno īstenot attiecībā uz Alas Slovakia, s.r.o.

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2254)

(Autentisks ir tikai teksts slovāku valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/734/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zona līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

aicinot ieinteresētās personas iesniegt piezīmes saskaņā ar minētajiem noteikumiem (1) un ņemot vērā šīs piezīmes,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)

Ar 2006. gada 15. decembra vēstuli, kuru Komisija reģistrēja 2006. gada 18. decembrī (A/40324), Slovākijas iestādes saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu paziņoja par savu nolūku sniegt reģionālo individuālo investīciju atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā Alas Slovakia, s.r.o. investīciju darbību veikšanai deviņās dažādās vietās (2).

(2)

Informācijas pieprasījumi tika izsūtīti attiecīgi 2007. gada 13. februārī (D/50598), 2007. gada 8. maijā (D/51936), 2007. gada 25. jūlijā (D/53139) un 2007. gada 12. oktobrī (D/54058). Slovākijas iestādes pārsūtīja papildu informāciju vēstulēs, kas ir datētas ar 2007. gada 12. martu (A/32162), 2007. gada 4. jūniju (A/34580), 2007. gada 13. augustu (A/36769) un 2007. gada 31. oktobri (A/39017).

(3)	Komisija ar 2007. gada 11. decembra vēstuli (turpmāk tekstā – “procedūras uzsākšanas lēmums”) informēja Slovākiju par savu lēmumu saistībā ar atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(4)	Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(5)	Komisija nesaņēma piezīmes ne no ieinteresētajām personām, ne Slovākijas Republikas.

II. PASĀKUMA SĪKS APRAKSTS

2.1. Pasākuma mērķis

(6)

Atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību Nitra (4), Trnava (5) un Trenčín reģionos (6), kuri atrodas Slovākijas rietumu daļā, kurai paziņojuma iesniegšanas laikā saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu bija atbalstāmā apgabala statuss; saskaņā ar Slovākijas reģionālā atbalsta karti 2004.–2006. gadam (7) atbalsta maksimālā intensitāte ir 50 % tīrās dotācijas ekvivalenta (TDE).

(7)	Ierosinātais projekts ir Slovākijas iestāžu paziņotais individuālā atbalsta pasākums, t. i., šis atbalsts netiek piešķirts saskaņā ar pastāvošo atbalsta shēmu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (8).

2.2. Atbalsta forma un veids

(8)

Paziņotais pasākums ir jāīsteno kā nodokļu atvieglojums, ko piemēro katru gadu laika posmā no 2007. līdz 2011. gadam. Ikgadējais atvieglojums nepārsniedz 50 % no uzņēmuma Alas Slovakia, s.r.o. ienākuma nodokļa. Nodokļu atvieglojuma kopējā summa nepārsniedz SKK 100 813 444 atbilstoši valsts valūtas pašreizējai vērtībai (9) (apmēram 2,89 miljoni euro). Šo atbalstu nevar apvienot ar atbalstu no citiem avotiem, lai segtu tās pašas attaisnotās izmaksas.

(9)	Paziņotais atbalsts ir turpinājums tam atbalstam, kas agrāk tika saņemts kā nodokļa atvieglojums (pamatojoties uz Ienākuma nodokļa likuma 35.a pantu), kuru Slovākijas Republikas Valsts atbalsta birojs apstiprināja pirms Slovākijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (10).

(10)

Saskaņā ar Ienākuma nodokļa likuma 35.a panta atbalsta saņēmējam turpmākajos piecos gados tiek piešķirts uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide 100 % apmērā, un vēlāk tam ir iespēja pieteikties uz turpmāku nodokļu atlaidi 50 % apmērā vēl uz turpmākajiem pieciem gadiem. Iesniegtais paziņojums attiecas uz šo otru piecu gadu laika posmu. Paziņotais atbalsts, atšķirībā no pirmspievienošanās atbalsta, sedz citas attaisnotās izmaksas un daļēji tiek piešķirts arī citiem uzņēmumiem.

2.3. Individuālā atbalsta juridiskais pamats

(11)

Šā atbalsta valsts juridiskais pamats ir Valsts atbalsta likums Nr. 231/1999 ar grozījumiem; Ienākumu nodokļa likuma Nr. 595/2003 ar grozījumiem un Ienākumu nodokļa likums Nr. 366/1999 ar grozījumiem, kuri stājās spēkā 2003. gada 31. decembrī, un jo īpaši Ienākumu nodokļa likuma Nr. 595/2003 52. panta 3. punkts ar grozījumiem, ievērojot 35.a panta nosacījumus Ienākuma nodokļa likumā Nr. 366/1999 ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2003. gada 31. decembrī (11).

2.4. Saņēmēji

(12)

Atbalsta saņēmējs – Alas Slovakia, s.r.o. – ir liels uzņēmums. Tas ir pārņēmis darbu, ko agrāk pildīja bijušie valsts uzņēmumi – Západoslovenské kameňolomy a štrkopiesky un Strmáč Comp. Ltd. Saņēmējs darbojas minerālu, uz kuriem nav ekskluzīvu ieguves tiesību (grants, akmens), ieguves un apstrādes jomā, kas atbilst NACE saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 08. nodaļas 08.1. grupas 08.11. un 08.12. klasei. Tas ir iesaistīts arī cementa un betona maisījumu ražošanā un pārdošanā – NACE klasifikācijas 23. nodaļas 23.6. grupas 23.63. klase.

(13)	Saskaņā ar uzņēmuma tīmekļa vietnē sniegto informāciju Alas Slovakia, s.r.o. ir viens no vadošajiem keramikas ražotājiem Slovākijas Republikā. Tā tirgus daļa ir apmēram 15 %.

(14)

Alas Slovakia, s.r.o. lielākais akcionārs (67,45 %) ir Alas International Baustoffproduktions AG (turpmāk tekstā – Alas International), kura galvenais birojs atrodas Ohlsdorf (Austrija), un tas savukārt pieder ASAMER holding grupai. Alas International tika dibināts 1998. gadā kā kontrolakciju sabiedrība, lai starptautiskā mērogā darbotos minerālo pildvielu un betona izstrādājumu jomā.

2.5. Investīciju projekts

(15)

Saskaņā ar Slovākijas sniegtajiem datiem atbalsts attiecas gan uz trīs jaunu uzņēmumu (Červeník, Okoč un Prievidza) izveidi, gan uz sešu jau esošu ražotņu (Veľký Grob, Veľký Cetín, Komjatice, Kamenec pod Vtáčnikom, Hontianske Trsťany – Hrondín and Nitra) modernizāciju, racionalizāciju un diversifikāciju. Investīciju projekts ietvers moderna un videi draudzīga tehniskā aprīkojuma iepirkšanu no trešām personām un dažādu izejmateriālu (akmens un grants, kā arī to minerālās pildvielas) ieguves vietu izveidošanu un uzlabošanu. Šķiet, ka visi šie uzņēmumi ir pilnīgi neatkarīgi viens no otra, jo starp tiem nav ne funkcionālas saiknes, ne arī ekonomisku attiecību.

(16)

Īstenojot minētās investīciju darbības, uzņēmums vēlas uzlabot ražojumu un sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošināt investoriem būvniecības nozarē nepieciešamo ražojumu daudzumu un paveidu drošu piegādi. Projekta attaisnotās izmaksas tiek lēstas SKK 345 026 285 (apmēram 9,90 miljoni euro) atbilstoši valsts valūtas pašreizējai vērtībai.

(17)

Tika ziņots, ka darbs pie šiem investīciju projektiem sāksies 2007. gadā. Projekta īstenošana ir jāpabeidz līdz 2011. gadam. Plašāka informācija ir sniegta tabulā.

Atrašanās vieta	Sākotnējo investīciju veids	Investīciju laika posms	Jaunradīto darba vietu skaits	Investīciju summa – nominālvērtība (tūkstošos Slovākijas kronu)
Veľký Grob	Racionalizācija Esošo uzņēmumu paplašināšana	2007, 2008	—	26 400
Veľký Cetín	Modernizācija	2007	—	9 000
Komjatice	Modernizācija	2008	—	10 200
Kamenec pod Vtáčnikom	Modernizācija diversifikācija	2007, 2008 2010, 2011	27	151 000
Hontianske Trsťany – Hrondín	Diversifikācija	2008, 2009	20	49 000
Červeník	Jaunu uzņēmumu izveide	2007, 2009	16	40 000
Okoč	Jaunu uzņēmumu izveide	2007	14	29 000
Nitra	Diversifikācija	2008	—	14 000
Prievidza	Jaunu uzņēmumu izveide	2009, 2010	4	51 000
Kopā			81	379 600

III. PAMATOJUMS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI

(18)

Komisija savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu šajā lietā pauda šaubas par atbalsta saderību ar kopējo tirgu, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu un pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu (12) (turpmāk tekstā – “RAG 1998”), šādu iemeslu dēļ:

—

Pirmkārt, Komisijai bija šaubas, vai ir ievērots reģionālo investīciju atbalsta ierobežojums attiecībā uz sākotnējām investīcijām, kā noteikts RAG 1998 4.4. punktā. Saskaņā ar RAG 1998 4.4. punktu sākotnējās investīcijas ir definētas kā investīcijas pamatkapitālā, kas ir saistītas ar jaunu uzņēmumu izveidi, esošo uzņēmumu paplašināšanu vai tādas darbības uzsākšanu, kas rada būtiskas izmaiņas kāda esoša uzņēmuma ražojumā vai ražošanas procesā (veicot racionalizāciju, diversifikāciju vai modernizācijiu). Šī definīcija neietver aizstāšanas investīcijas. Atbalsts aizstāšanas investīcijām ir jāuzskata par darbības atbalstu, kas ir atļauts vienīgi tad, ja ir ievēroti īpaši nosacījumi (sal. ar RAG 1998 4.15., 4.16. un 4.17. punktu).

—

Izrādījās, ka vismaz trīs uzņēmumos (Veľký Grob, Veľký Cetín un Kamenec pod Vtáčnikom) saņēmējs gatavojas pirkt tāda paša veida iekārtas/aprīkojumu, kādas tas pašlaik izmanto un nomā. Var apšaubīt pirktā aprīkojuma uzlaboto kvalitāti vai attiecīgā ražojuma ievērojamu palielināšanos, kaut arī saņēmējs apgalvoja, ka jaunais aprīkojums būs modernāks par to, kas pašlaik tiek nomāts.

—	Nitras uzņēmumā saņēmējs piedāvās klientiem tikai “papildu” pakalpojumus, lai “saglabātu uzņēmuma tirgus daļu, naudas plūsmu un saimnieciskās darbības rezultātus” (13). Bija grūti pamatot atbalsta nepieciešamību situācijā, kad nav paredzēts veikt papildu darbību.

—

Otrkārt, atiecīgais pasākums ir individuāls atbalsts, kas tiek piešķirts uzņēmumam, kurš darbojas konkrētā izejmateriālu ieguves nozarē. Līdz ar to šis atbalsta pasākums ir jāuzskata par selektīvu un ar lielāku ietekmi uz citiem uzņēmumiem, kas darbojas tajā pašā nozarē. Saskaņā ar RAG 1998 2. punktu individuāls ad hoc atbalsts, kas tiek sniegts vienam uzņēmumam vai skar tikai vienu darbības jomu, var būtiski ietekmēt konkurenci attiecīgajā tirgū, bet tā ietekme uz reģiona attīstību var būt pārak niecīga. Šādu atbalstu parasti piešķir konkrētu rūpniecības nozaru politikas jomām, un tas neatbilst pašai reģionālā atbalsta politikas būtībai. Šai politikai ir jāpaliek neitrālai attiecībā uz ražošanas resursu sadali starp dažādām ekonomikas nozarēm un darbībām. Noslēgumā jāpiemin, ka RAG 1998 ir negatīva nostāja pret individuālā atbalsta pasākumiem, ja vien netiek pierādīts, ka šā atbalsta reģionālais ieguldījums pārsniedz konkurences kropļojumus un ietekmi uz tirdzniecību. Šajā gadījumā Komisijai ir radušās šaubas, vai ierobežotais ieguldījums reģionālajā attīstībā var attaisnot samērā lielo atbalsta summu par katru jaunizveidoto darba vietu.

—

No iesniegtās informācijas izriet, ka ar investīciju atbalsta palīdzību no jauna radīs tikai 81 tiešo darba vietu, kā arī kādas 57 tiešās darba vietas, kuras saņēmējs bija izveidojis iepriekš, tiks saglabātas. Jaunas darba vietas tiktu izveidotas tikai piecās no deviņām projekta vietām (sk. iepriekšējo tabulu). Komisija norādīja, ka 34 no 81 jaunajām darba vietām jāizveido plānotajos trīs jaunajos uzņēmumos (14). Līdz ar to Komisijai radās šaubas par to, vai šī salīdzinoši lielā atbalsta summa, kāda ir paredzēta uz katru jaunizveidoto darba vietu, jo īpaši zemo algu sektorā (atbalsts uz katru jaunizveidoto tiešo darba vietu atbilstu apmēram septiņām gada algām), bija pamatots.

—

Attiecībā uz netiešo darba vietu skaitu Slovākijas iestādes vēstulē, kas ir datēta ar 2007. gada 17. februāri, vispirms norādīja, ka tiks izveidotas 100 netiešās darba vietas. Vēlāk, 2007. gada 4. jūnijā, sniedzot informāciju otrreiz, tās atsaucās uz statistikas datiem, ko sagatavojusi Eiropas Minerālo pildvielu asociācija, apgalvojot, ka netiešo darba vietu skaits sasniegs 414–690. Saskaņā ar šo pētījumu tajā nozarē, kurā uzņēmums īsteno uzņēmējdarbību, uz katru jaunizveidoto darba vietu tiek radītas apmēram 3–5 citas darba vietas. Informācijā, kas tika iesniegta 2007. gada 13. augustā, Slovākijas iestādes atsaucās uz pētījumu, ko uzņēmumam Alas bija veikusi Leobenas universitāte (Austrija), un saskaņā ar šo pētījumu izejmateriālu pārstrādes jomā katra jaunizveidotā darba vieta atbilst 30–40 netiešām darba vietām (15). Komisijai bija šaubas, vai vispārīgais ziņojums par minerālu ieguvi bija attiecināms uz situāciju būvmateriālu nozarē.

—

Turklāt atbalsts ir piešķirts tādām darbībām ieguves rūpniecībā, kuras atrašanās vietu nenosaka atbalsta piešķiršana, bet gan dabas resursu pieejamība; reģionālie atpalicības iemesli, kas parasti kavē reģionālo attīstību, to ietekmē mazāk. Līdz ar to var uzskatīt, ka šos resursus varētu izmantot arī nesaņemot atbalstu. Turklāt, tā kā Alas saskaņā ar ilgtermiņa licencēm jau darbojas lielākajā daļā šo uzņēmumu, papildu reģionālā atbalsta stimulējošā ietekme bija apšaubāma.

—

Treškārt, ierobežotais ieguldījums reģionālajā attīstībā ir jālīdzsvaro ar minētā atbalsta pasākuma ietekmi uz tirdzniecību, kas saskaņā ar Slovākijas iestāžu informāciju arī būs neliela. Attiecīgo ražojumu pārdošanas rādiuss ir ierobežots (apmēram 50 km pa autoceļiem vai 150 km pa dzelzceļu), ņemot vērā to relatīvi nelielo vērtību attiecībā uz transportēšanas izmaksām. Slovākijas iestādes norādīja, ka tikai viens uzņēmums (Hontianske Trsťany – Hrondín) spētu eksportēt uz Ungāriju daļu savas produkcijas (līdz pat 50 000 tonnām būvniecības šķembu, kuru kopējā vērtība gada būtu ir 9 miljoni Slovākijas kronu). Tiek plānots, ka trīs citi uzņēmumi (Veľký Cetín, Okoč un Komjatice) konkurēs ar importu no Ungārijas. Alas Slovakia, s.r.o. neplāno konkurēt ar citiem minerālu ieguves un pārstrādes ražotājiem no Austrijas vai Čehijas. Taču šķita, ka tas ir pretrunā informācijai, kas bija iekļauta pieteikumā uz atbalsta pirmo daļu, kurš tika iesniegts Slovākijas iestādēm 2003. gada 16. aprīlī un kurā bija minēti potenciālie konkurenti no šīm divām valstīm.

Ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu atrašanās vietu, Komisijai bija šaubas par pakāpi, kādā tiks kropļota tirdzniecība ar citām dalībvalstīm (piemēram, ar Austriju vai Čehijas Republiku).

—

Visbeidzot, kā noteikts Komisijas paziņojumā par konkrētā tirgus definēšanu Kopienas konkurences tiesību nolūkā (16), zināmos gadījumos, pat ja piegādes no konkrētās rūpnīcas aptver tikai noteiktu teritoriju ap šo rūpnīcu, šo rūpnīcu izvietojums var būt tāds, ka notiek ievērojama pārklāšanās attiecībā uz teritorijām ap dažādām rūpnīcām. Šādā gadījumā ir iespējams, ka šo ražojumu cenu ietekmētu ķēdes aizstāšanas efekts, tādejādi ierobežojot plašāku ģeogrāfisko tirgu.

Tā rezultātā Komisijai bija šaubas, vai paredzētais atbalsta ieguldījums reģionālajā attīstībā kompensēs tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecību.

IV. SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS UN IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(19)	Ne no Slovākijas iestādēm, ne trešām personām netika saņemtas piezīmes, kas kliedētu šaubas, kuras radās līdz ar oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

V. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

V.1. Pasākuma likumīgums

(20)	Paziņojot atbalsta pasākumu ar pārtraukšanas klauzulu, līdz Komisija sniedz apstiprinājumu, Slovākijas iestādes ir ievērojušas EK līguma 88. panta 3. punkta procedūras noteikumus.

V.2. Pasākuma valsts atbalstaveids

(21)	Komisija uzskata, ka pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē to iemeslu dēļ, kas jau norādīti procedūras uzsākšanas lēmumā.

V.2.1. Valsts resursu izmantošana

(22)	Valsts resursi ir iesaistīti, jo paredzēts atbrīvojums no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājuma.

V.2.2. Ekonomiskais izdevīgums

(23)	Pasākums atbrīvo Alas Slovakia, s.r.o. no izmaksām, kuras tam būtu jāsedz parastos tirgus apstākļos. Tāpēc Alas Slovakia, s.r.o. iegūst priekšrocību salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem.

V.2.3. Selektivitāte

(24)	Pasākums ir selektīvs, jo tas attiecas tikai uz vienu uzņēmumu.

V.2.4. Konkurences un tirdzniecības kropļojumi

(25)	Visbeidzot, projektā iekļautā produkcija ir pakļauta tirdzniecībai. Tādēļ tiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Turklāt Alas Slovakia, s.r.o. piešķirtā priekšrocība un tā produkcija kropļo konkurenci vai iespējams radīs konkurences kropļojumus.

V.3. Atbilstība

(26)

Ciktāl šis pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, tā atbilstība ir jāvērtē, ievērojot EK līguma 87. panta 2. un 3. punktā minētos izņēmumus. Šajā gadījumā netiek piemēroti izņēmumi, kas ir paredzēti EK līguma 87. panta 2. punktā un attiecas uz sociālo atbalstu, ko piešķir individuāliem patērētājiem; atbalstu, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko ir radījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi; un atbalstu, ko sniedz dažiem Vācijas Federatīvās Republikas apvidiem. Šo pasākumu nevar uzskatīt par būtisku projektu, kas atbilst Eiropas kopīgajām interesēm vai novērstu nopietnus traucējumus Slovākijas tautsaimniecībā, kā to paredz EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts. Šis pasākums nav arī izņēmums, ko pieļauj EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, kurā teikts, ka atbalsta apstiprināšanai pietiek, ja tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tāpat arī tā mērķis nav veicināt kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, kā to paredz EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts.

(27)	EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā tiek pieļauts atbalsts, lai veicinātu ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Nitra, Trnava un Trenčín (Slovākijas rietumdaļa) reģioni ir šim izņēmumam atbilstīgi.

(28)

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija paskaidroja iemeslus (kas apkopoti šā lēmuma III daļā), kādēļ tā šaubījās, ka pasākums kvalificējams kā izņēmums saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Tā kā nav iesniegtas Slovākijas Republikas vai trešo personu piezīmes, Komisija var vienīgi secināt, ka šīs šaubas ir apstiprinājušās.

VI. SECINĀJUMS

(29)	Komisija konstatē, ka Slovākijas Republikas paziņotais pasākums, kā norādīts 6.–10. punktā iepriekš, nav saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līgumā izklāstītajiem izņēmumiem un ir jāaizliedz. Kā norāda Slovākijas iestādes, atbalsts nav bijis piešķirts, tādēļ nav vajadzības pieprasīt tā atmaksu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Paziņotais nodokļu atvieglojums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

Valsts atbalsts, kuru Slovākijas Republika plāno īstenot attiecībā uz Alas Slovakia, s.r.o. SKK 100 813 444 (apmēram 2,89 miljoni euro) apmērā, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Šā iemesla dēļ atbalsts nav īstenojams.

2. pants

Slovākijas Republika divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, kas veikti, lai ieverotu šo lēmumu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 30, 2.2.2008., 13. lpp.

(2) Komisija ar 2006. gada 13. februāra vēstuli lūdza Slovākijas iestādes iesniegt izvērtēšanai deviņus dažādus paziņojumus, lai Komisijas dienesti varētu izvērtēt atsevišķi katru no šiem deviņiem projektiem un to atbilstību. Savā 2007. gada 12. marta atbildē Slovākijas iestādes paskaidroja Komisijai, ka Alas Slovakia, s.r.o. ir viena nodokļu maksātāja vienība ar vairākiem uzņēmumiem, kuriem ir kopējas nodokļu saistības. Spēkā esošie Slovākijas tiesību akti neļauj nodokļu maksātājiem aprēķināt nodokļa bāzi un uzņēmuma ienākuma nodokli katrai organizatoriskajai vienībai atsevišķi. Līdz ar to Slovākijas iestādes uzskata, ka nav iespējams aprēķināt atbalsta summu, ko saņem katrs uzņēmums atsevišķi.

(3) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(4) Šādās pašvaldībās: Nitra, Komjatice, Veľký Cetín, Hontianske Trsťany-Hrondín.

(5) Šādās pašvaldībās: Červeník, Veľký Grob, Okoč.

(6) Šādās pašvaldībās: Kamenec pod Vtáčnikom, Prievidza.

(7) Valsts atbalsts SK 72/2003 – Slovākijas Republika – “Slovākijas Republikas reģionālā valsts atbalsta karte”.

(8) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(9) Izteikts atbilstoši 2007. gada vērtībai un aprēķināts pēc bāzes likmes 5,62 %, kāda bija spēkā paziņojuma sniegšanas dienā.

(10) Saskaņā ar 2003. gada 25. augustā izdoto Slovākijas Republikas Valsts atbalsta biroja paziņojumu Nr. 1108/2003 valsts atbalsts (2003.–2012.) Alas Slovakia, s.r.o. tika apstiprināts tā maksimālajā apmērā, t. i., SKK 87 145 485, atbilstoši grozījumiem Likuma Nr. 472/2002 35.a pantā un atbilstoši Likumam Nr. 366/1999. Saskaņā ar pagaidu procedūru šis valsts atbalsts (SK 53/03) tika uzskatīts par “pašreizējo atbalstu”.

(11) Valsts atbalsta likums Nr. 231/1999 ar grozījumiem, Ienākuma nodokļa likums Nr. 595/2003 ar grozījumiem un Ienākumu nodokļa likums Nr. 366/1999 ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2003. gada 31. decembrī, un jo īpaši 52. panta 3. punkts Ienākumu nodokļa likumā Nr. 595/2003 ar grozījumiem, ievērojot 35.a panta nosacījumus Ienākumu nodokļa likumā Nr. 366/1999 ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2003. gada 31. decembrī.

(12) OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(13) Slovākijas Republikas Finanšu ministrijas vēstule, datēta ar 2007. gada 31. maiju (ref. MF/8790/2007-832).

(14) Šajā jautājumā jāuzsver, ka 16 jaunās darba vietas no 81 ir jāveido Červeník, darbu veikšanas vietā, kurai vēl nav nav piešķirta izejmateriālu ieguves atļauja.

(15) “Sociāli ekonomiskie pētījumi šajā no izrakteņiem ražoto gala produktu sektorā atklāj, ka darba vietu skaits, kas tiek izveidotas izrakteņu apstrādes jomā, ir 30–40 reizes lielāks nekā darba vietu skaits izrakteņu sektorā” (citēts no Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pasūtītā pētījuma “Pētījums par izrakteņu plānošanas politiku Eiropā”, 31. lappuse).

(16) OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.