PIELIKUMS

Pamatnostādnes gada ziņojumiem par dalībvalstu valsts kontroles plānu īstenošanu

1.   PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS

Šo pamatnostādņu mērķis ir sekmēt un palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt saskanīgu struktūru gada ziņojumiem par valsts kontroles plānu īstenošanu, jo īpaši par to oficiālās kontroles rezultātiem.

2.   GADA ZIŅOJUMA MĒRĶIS

Dalībvalstu gada ziņojuma mērķis ir:

a)	ievērot juridisko pienākumu iesniegt ziņojumus, kurš paredzēts Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. panta 1. punktā;

b)	sniegt pārskatu par valsts kontroles plāna īstenošanas gaitu un novērtēt kontroles pasākumu un kontroles sistēmu efektivitāti, pamatojoties uz dalībvalstu oficiālās kontroles rezultātiem un iznākumu.

Apkopojot un analizējot kontroles datus gada ziņojuma sagatavošanai, dalībvalstīm ir vieglāk izvērtēt savu kontroles sistēmu efektivitāti un veicināt kontroles sistēmu attīstību un pastāvīgu uzlabošanu.

Komisijai jāizmanto gada ziņojumos sniegtā informācija:

a)	izstrādājot tās gada kontroles programmas (dokumentācijas analīze, revīzijas, inspekcijas) un

b)	sagatavojot Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. panta 4. un 6. punktu.

3.   JURIDISKAIS PAMATS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. pants nosaka:

4.   DEFINĪCIJAS

Šajās pamatnostādnēs ir piemērotas definīcijas, kas ir noteiktas attiecīgajos Kopienas tiesību aktos, konkrēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. pantā, Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. un 3. pantā, Direktīvas 2000/29/EK 2. pantā, Komisijas 2006. gada 29. septembra Lēmumā 2006/677/EK, ar ko izklāsta pamatnostādnes, ar kurām nosaka kritērijus revīzijas veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un Komisijas 2007. gada 21. maija Lēmumā 2007/363/EK par pamatnostādnēm, kas paredzētas, lai dalībvalstīm sniegtu palīdzību vienota integrēta daudzgadu valsts kontroles plāna izstrādē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 882/2004 (2).

Šajās pamatnostādnēs papildus ir piemērotas šādas definīcijas:

a)	“ikgadēja kontroles programma” ir Kopienas kontroles ikgadēja programma, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 882/2004 45. panta 1. punktā;

b)	“kontroles stratēģija” ir pieeja, kuru izmanto ražošanas ķēdes veida, biežuma, laika, vietas/posma noteikšanai, oficiālās kontroles metode un paņēmiens (skatīt Lēmuma 2007/363/EK pielikuma 3.7.2. iedaļu);

c)	“valsts kontroles plāns” ir vienots integrēts daudzgadu valsts kontroles plāns, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 882/2004 41. pantā.

5.   GADA ZIŅOJUMA DARBĪBAS JOMA

Gada ziņojumam jāaptver valsts kontroles plāna darbības joma, arī augu veselība, ciktāl Direktīvas 2000/29/EK 27.a pants attiecas uz augu veselības jautājumiem, kas jāiekļauj minētajā plānā.

6.   ZIŅOŠANAS PERIODS UN GADA ZIŅOJUMU IESNIEGŠANA

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu termiņš, kurā īstenojams valsts kontroles plāns, ir 2007. gada 1. janvāris. Saskaņā ar minētās regulas 44. panta 3. punktu dalībvalstis pabeidz ziņojumus un nosūta tos Komisijai sešos mēnešos no tā gada beigām, uz kuru attiecas konkrētais ziņojums. Tāpēc pirmie gada ziņojumi jānosūta Komisijai ne vēlāk kā 2008. gada 30. jūnijā, un pēc tam katru gadu šie ziņojumi ir jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam.

7.   SAISTĪBA AR CITIEM ĪPAŠAJIEM ZIŅOJUMIEM

Regula (EK) Nr. 882/2004 neskar konkrētus Kopienas noteikumus par oficiālo kontroli. Tāpēc gada ziņojumi neaizstāj gada vai citus ziņojumus par īpašiem kontroles plāniem vai citādu oficiālo kontroli, kuri paredzēti Kopienas tiesību aktos. Tomēr, ņemot vērā, ka oficiālās kontroles veikšana saskaņā ar minētajiem īpašajiem kontroles plāniem ir būtiska valsts kontroles plānu īstenošanas sastāvdaļa, šīs oficiālās kontroles rezultāti ir būtiski gada ziņojumiem.

Iesniedzot ziņojumu par oficiālo kontroli, kas attiecas uz šiem īpašajiem kontroles plāniem gada ziņojumos, nav atkārtoti jāiekļauj informācija, kas jau ir iekļauta īpašajos ziņojumos; pietiek ar atsauci uz visjaunāko iesniegto īpašo ziņojumu. Tomēr tās oficiālās kontroles iznākums, kura ir veikta, īstenojot šos īpašos kontroles plānus, vispārīgi ir jāiekļauj rezultātu analīzē, pārskatot oficiālās kontroles kopējo iznākumu attiecīgajā nozarē.

Attiecīgajos Kopienas tiesību aktos norādītie datumi šo īpašo ziņojumu iesniegšanai netiek grozīti ne ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. pantu, ne ar šīm pamatnostādnēm.

8.   VISPĀRĪGĀS VADLĪNIJAS

Regula (EK) Nr. 178/2002 un Regula (EK) Nr. 882/2004 paredz sistemātisku pieeju oficiālajai kontrolei. Šajā pieejā būtiska nozīme ir oficiālās kontroles datu apkopošanai un analīzei un secinājumu izdarīšanai par tiem, lai vajadzības gadījumā noteiktu piemērotu sistēmisku korektīvu rīcību un valsts kontroles plānu pielāgošanu vai grozīšanu. Tāpēc gada ziņojumam jābūt šīs rīcības sintēzei, un tajā arī jāņem vērā to revīziju secinājumi, kuras veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. panta 6. punktu.

Šī prasība netiks izpildīta ar vienkāršu statistisku pārskatu par oficiālās kontroles reižu un revīziju skaitu. Lai sagatavotu gada ziņojumu, dalībvalstīm ir jāsniedz pārskats par kopējiem vai apkopotajiem valsts rezultātiem, uz kuriem ir balstīta oficiālās kontroles rezultātu analīze, ko veic par nozarēm un ražošanas ķēdes posmiem. Katras atsevišķās dalībvalsts ziņā ir lemt, kuras nozares un ražošanas ķēdes izvēlēties ziņošanai. Katras nozares un ražošanas posma darbības jomai ir jābūt skaidri definētai un saskanīgai ar kontroles sistēmu apraksta struktūru valsts kontroles plānā. Lai rezultāti un analīze būtu kopsakarā, ir jānorāda attiecīgās oficiālās kontroles (arī paraugu ņemšanas) stratēģija, revīzijas programmas un darbības rādītāji, kas ir minēti valsts kontroles plānā, un, ja šāda informācija nav iekļauta valsts kontroles plānā, gada ziņojumā ir jāsniedz īss šo stratēģiju apraksts.

Šo pamatnostādņu 9. iedaļā ir izklāstīti jautājumi, kas ir jāietver oficiālās kontroles pārskatā un rezultātu analīzē. Šo rezultātu analīzē jānorāda tendences un jākomentē to nozīme un iespējamā turpmākā ietekme uz oficiālo kontroli. Lai norādītu tendences, iespējams, ir jāpārskata dati par oficiālās kontroles rezultātiem par vairākiem gadiem, vajadzības gadījumā šādā analīzē atsaucoties uz iepriekš veiktas oficiālās kontroles rezultātiem. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 882/2004 43. panta 1. punkta e) apakšpunktu, šīs pamatnostādnes sniedz norādījumus par šādas analīzes veikšanu.

Lai apkopotu neapstrādātos kontroles datus, gadījumos, kad Kopienas tiesību akti nosaka, kādi dati jāsavāc īpašiem ziņojumiem par dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību vai augu veselību, šiem datiem ir jābūt attiecīgās nozares oficiālās kontroles rezultātu analīzes pamatā. Ja šādu noteikumu nav, dalībvalstis drīkst brīvi lemt par to valsts sistēmām atbilstošiem datu vākšanas un apkopošanas paņēmieniem un pieņemt lēmumu attiecībā uz šiem pasākumiem turpināt īstenot iepriekšējo kārtību, kādā tās apkopo oficiālās kontroles datus.

Lai klasificētu neatbilstības, ja Kopienas tiesību akti paredz šādu klasifikāciju, šī klasifikācija ir jāņem vērā gada ziņojumos. Ja šādu īpašu noteikumu nav, dalībvalstis var brīvi lemt par klasifikācijas sistēmu, kas atbilst to prasībām, un tām īsumā jāraksturo savos gada ziņojumos izmantotā sistēma.

Dalībvalstis, kas vēlas izstrādāt savu kontroles datu klasificēšanas un reģistrēšanas sistēmu, var ņemt vērā Eurostat pastāvīgo darbu ar “Pārtikas drošuma statistiku”, jo īpaši kontroles un monitoringa darbību datubāzi (3). Lai nodrošinātu saskaņotību un nepieļautu darba dublēšanu, dalībvalstis tiek aicinātas cieši sadarboties ar Eurostat šo klasifikācijas shēmu izstrādē. Šādas sadarbības rezultātus vajadzības gadījumā var iekļaut šo pamatnostādņu turpmākajos grozījumos.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 45. pantu Komisija Kopienas kontroles vajadzībām var prasīt datus, ar kuriem ir pamatoti gada ziņojumā iekļautie oficiālās kontroles rezultāti un analīze, tāpēc tie ir jāsaglabā un jāsniedz pēc Komisijas pieprasījuma.

9.   VADLĪNIJAS PAR GADA ZIŅOJUMU SATURU UN FORMĀTU

Gada ziņojumam jāaptver šādas jomas:

a)	oficiālā kontrole, ko dalībvalsts veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantu un valsts kontroles plāniem – 9.1. iedaļa;

b)	vispārējā atbilstība dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem – 9.2. iedaļa;

c)	revīzijas, kuras veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. panta 6. punktu, attiecīgi iekļaujot kontroles institūciju revīziju vai inspekciju rezultātus atbilstīgi šīs regulas 5. panta 3. punktam – 9.3. iedaļa;

d)	pasākumi, lai nodrošinātu valsts kontroles plānu darbības efektivitāti – 9.4. iedaļa;

e)	pārskats par kontroles sistēmas vispārējo darbību, izpildot valsts kontroles plānus – 9.5. iedaļa;

f)	grozījumi valsts kontroles plānos – 9.6. iedaļa.

Gada ziņojumos ir jāiekļauj oficiālās kontroles darbības vispārējie rezultāti attiecīgajās jomās, šo rezultātu analīze un secinājumi valsts līmenī, ko attiecīgi var izdarīt pa nozarēm un ražošanas posmiem un/vai pēc dalībvalsts kontroles plāna struktūras. Datu kopsavilkumu, kas ir šīs analīzes un secinājumu pamatā, vajadzības gadījumā var iekļaut atsevišķā pielikumā, un katras dalībvalsts ziņā ir lemt par šo datu detalizācijas pakāpi, ņemot vērā, ka šie dati ir jāsaglabā tā, kā norādīts 8. iedaļas septītajā daļā. Gada ziņojumos attiecīgi ir jānorāda korektīvā rīcība vai grozījumi valsts kontroles plānos, kuri izriet no šiem secinājumiem.

9.1.   Oficiālā kontrole

Gada ziņojumā ir jānorāda, cik lielā mērā sasniegti valsts kontroles plānā izklāstītie gada operatīvie mērķi (gadījumos, kad dalībvalstis ir noteikušas šādus operatīvos mērķus) un stratēģiskie uzdevumi. Tajā ir jāietver attiecīgo darbības rādītāju un/vai piemēroto operatīvo mērķu īss apraksts, ja vien tie jau nav iekļauti valsts kontroles plānā – tādā gadījumā jāiekļauj atsauce uz to. To dara pa nozarēm atbilstīgi valsts kontroles plānam.

Gada ziņojuma ir jāietver gan plānotā, gan iesāktā oficiālā kontrole, gan attiecīgi īpašie kontroles pasākumi konkrētam mērķim. Attiecībā uz plānoto oficiālo kontroli ir jānorāda, cik lielā mērā nodrošināts valsts kontroles plānā paredzētais oficiālās kontroles biežums vai intensitāte un veids. Gadījumā, ja plānotie oficiālās kontroles operatīvie mērķi nav sasniegti, ir jāsniedz attiecīgo attaisnojošo un/vai veicinošo faktoru analīze. Jāziņo arī par neplānotu oficiālo kontroli (4) – jo īpaši tad, ja uz to ir novirzīti oficiālās kontroles resursi, – un īsi jāpaskaidro neplānotās oficiālas kontroles pamatojums.

Attiecībā uz oficiālo kontroli saistībā ar dzīvnieku un augu veselību, šajā gada ziņojuma iedaļā ir jāiekļauj tās oficiālās kontroles rezultāti, kura veikta slimību monitoringam, uzraudzībai, izskaušanai vai kontrolei, arī tās oficiālās kontroles rezultāti, kura veikta, lai pārbaudītu vai noteiktu veselības stāvokli attiecībā uz konkrētu slimību.

9.2.   Uzņēmēju un produktu vispārējā atbilstība

Gada ziņojumos ir jāsniedz apraksts par to, kā ziņošanas periodā novērtēta vispārējā atbilstība dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, un augu veselības tiesību aktiem (attiecībā uz dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un citiem attiecīgajiem ražotājiem un uzņēmējiem, un produktiem), kā arī pārskats par rezultātiem. Pārskatā vai secinājumos par vispārējo atbilstības pakāpi jāsniedz pārskats par rezultātiem pa nozarēm, ražošanas posmiem un kompetentajām iestādēm. Pārskatam vai secinājumiem ir jābūt balstītiem uz 9.2.1.–9.2.2. iedaļā sniegto informāciju un pamatotiem ar to.

9.2.1.   Neatbilstības biežums un veids

Gada ziņojumā ir jāraksturo konstatētās neatbilstības. Gada ziņojumā attiecīgi:

a)	jāraksturo vai jādefinē izmantotā klasifikācija;

b)	jāklasificē konstatētās neatbilstības pēc veida;

c)	jāraksturo konstatēto neatbilstību veids un skaits.

Gada ziņojumā jāapkopo konstatētās nepilnības valsts mērogā pa nozarēm, un šie dati ir jāizmanto 9.2.2. iedaļā izklāstītajā analīzē.

9.2.2.   Neatbilstības analīze

Neatbilstības analīze ir piemērotas korektīvās rīcības noteikšanas sastāvdaļa, un tā ir jāveic, lai nodrošinātu kontroles sistēmu efektīvu darbību. Šajā iedaļā ir minēti faktoru piemēri, kurus var ņemt vērā, veicot šādu analīzi, un kas var atvieglot to turpmāko darbību noteikšanu, kas ir jāveic, lai nodrošinātu valsts kontroles plānu efektivitāti (skatīt 9.4. iedaļu).

Veicot neatbilstības analīzi atbilstīgi vislabākajai praksei, katrā nozarē var aplūkot neatbilstības gadījumus, to radīto risku un attiecīgi neatbilstības cēloni. Var iesniegt secinājumus, kas ir izdarīti no šīm analīzēm, un novērtēt neatbilstību iespējamās būtiskās sekas attiecībā uz apdraudējumu cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un attiecīgi šo neatbilstību cēloņus. Lai veiktu šo analīzi, iespējams, ir jāaplūko vairāku gadu laikā savāktie dati un attiecīgi jāatsaucas uz iepriekšējo oficiālo kontroli.

9.2.2.1.   Neatbilstību gadījumi

Šīs iedaļas mērķis ir sniegt vadlīnijas par to, kā analizēt neatbilstību biežumu un veidu. Analīzi attiecīgi var sīkāk veikt pa nozarēm un/vai kompetentajām iestādēm. Analīzē attiecīgi var sniegt atbildes, piemēram, uz šādiem jautājumiem.

a)	Kāds bijis neatbilstību biežums dažādās nozarēs? Tas ir īpaši būtiski gadījumos, kad dažās nozarēs vai oficiālajā kontrolē, ko veic atsevišķas kompetentas iestādes, ir acīmredzamas nopietnas novirzes no vispārējās atbilstības.

b)	Vai neatbilstības gadījumi bijuši nejauši izkliedēti laikā un telpā, vai īpašās vietās vai ražošanas posmos to bijis vairāk, un vai bijušas norādes par šādām tendencēm?

c)

Neatbilstību veids, t. i., vai tās bijušas saistītas ar strukturālām, operatīvām prasībām vai prasībām attiecībā uz gala produktu? Citi iespējamie neatbilstību veidi: neatbilstības, kas saistītas ar paškontroli, administratīvajiem aspektiem vai dokumentāciju (piemēram, izsekojamību). Neatbilstības var arī klasificēt kā lielas/mazas, sistemātiskas/sporādiskas u. c.

d)	Vai neatbilstības konstatētas viscaur dzīvnieku barības un pārtikas ķēdē, vai tās bijušas koncentrētas pamatražošanas posmā vai ķēdes nākamajos posmos?

e)	Vai atsevišķās ķēdēs, iespējams, bijušas vairākas neatbilstību grupas?

f)	Vai neatbilstību veids norāda uz to, ka ražošanas ķēdē(-ēs) ir kritiski kontroles posmi?

g)	Vai ir kādi veidi, kas norāda uz to, ka dažādu (veidu) pārtikas un dzīvnieku barības apritē iesaistīto uzņēmēju un citu attiecīgo ražotāju un uzņēmēju vai ražošanas ķēžu atbilstība bijusi lielāka nekā citu?

9.2.2.2.   Neatbilstību radītā riska veids

Šīs iedaļas mērķis ir sniegt dažas vadlīnijas analīzes veikšanai, kas ir vajadzīga, lai sniegtu informāciju par iespējamām neatbilstību sekām. Analīzē var iekļaut:

a)	to neatbilstību identifikācija, kas potenciāli var būtiski apdraudēt cilvēkus, dzīvniekus vai augus;

b)	šo neatbilstību potenciālo nopietno seku vai “riska” apraksts;

c)	apraksts par to, vai risks attiecas tikai uz īpašu apdraudējumu vai vispārēju riska palielināšanos, ko izraisa vairākkārtējs apdraudējums vai apdraudējuma grupas.

9.2.2.3.   Neatbilstību cēlonis(-i)

Attiecīgos gadījumos, jo īpaši tad, kad tiek atklāti būtisku neatbilstību veidi vai atkārtoti pārkāpumi, var analizēt iespējamos pamatcēloņus. Šāda analīze var veicināt dalībvalstu kontroles sistēmu attīstību un pastāvīgu uzlabošanu. Veicot šādu analīzi, var aplūkot šādus faktorus:

a)	pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju un citu attiecīgo ražotāju un uzņēmēju neinformētība un tās iemesli;

b)	pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju un citu attiecīgo ražotāju un uzņēmēju nekompetence un tās iemesli;

c)	atbilstības cena;

d)	instrumentu un/vai resursu nepietiekamība, lai izpildītu prasības;

e)	efektīvu un/vai samērīgu, un/vai preventīvu sodu trūkums.

9.3.   Revīzijas

9.3.1.   Revīzijas, kuras veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 822/2004 4. panta 6. punktu

Šīs vadlīnijas attiecas tikai uz revīzijām, kuras ir paredzētas Regulas (EK) Nr. 822/2004 4. panta 6. punktā. Šo revīziju rezultāti attiecīgi ir jāiesniedz par valsti pa nozarēm saskaņā ar šo revīziju veikšanas kārtību valsts kontroles plānā.

Ņemot vērā Lēmuma 2006/677/EK noteikumus, gada ziņojumos ir jābūt kopsavilkumam par:

a)	apjomu, kādā izpildīta ziņošanas perioda revīzijas programma, ko izstrādājusi kontroles iestāde;

b)	apjomu, kādā sasniegta vispārējā atbilstība kontroles iestāžu oficiālās kontroles plānotajiem pasākumiem;

c)	secinājumiem par kompetento iestāžu veiktās oficiālās kontroles vispārējo efektivitāti;

d)	secinājumiem par kompetento iestāžu izmantoto oficiālo kontroles sistēmu vispārējo piemērotību mērķu sasniegšanai.

Ja valsts kontroles plānā paredzēto revīzijas pasākumu aprakstā nav norādītas metodes vai darbības rādītāji, kuri ir izmantoti oficiālās kontroles atbilstības, efektivitātes un piemērotības noteikšanai, gada ziņojumā ir jāiekļauj īss apraksts.

9.3.2.   Kontroles iestāžu revīzijas un inspekcijas – Regulas (EK) Nr. 822/2004 5. panta 3. punkts

Raksturojiet, kādā mērā izpildīta kontroles iestāžu revīziju vai inspekciju programma, un apkopojiet šo revīziju vai inspekciju secinājumus.

9.4.   Pasākumi, lai nodrošinātu efektivitāti

Tas ir pārskats par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu valsts kontroles plāna efektīvu darbību. Gada ziņojumā ir jāmin veiktie pasākumi turpmāk minētajās jomās. Šo informāciju var iesniegt pa nozarēm vai ražošanas posmiem.

a)	Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju un citu attiecīgo ražotāju un uzņēmēju atbilstību, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 822/2004 31. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 54. panta 2. punktā un 55. pantā.

b)

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu oficiālo kontroles dienestu efektīvu darbību, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 822/2004 4. panta 2. punktā un 8. panta 3. punktā, arī veiktie pasākumi, kas veikti, reaģējot uz revīzijām, kuras ir veiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 822/2004 4. panta 6. punktu, un attiecīgi revīzijām vai inspekcijām, kuras ir veiktas saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punktu. Gadījumos, kad pasākumus veic, reaģējot uz revīziju secinājumiem, tie var būt korektīva rīcība un preventīvi vai uzlabojoši pasākumi, kuru pamatā ir vislabākā atzītā prakse.

9.4.1.   Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju un citu attiecīgo ražotāju un uzņēmēju atbilstību

Gada ziņojumos ir jāiekļauj pārskats par veiktajiem pasākumiem. Tie var būt:

a)	ierobežojumi vai aizliegumi attiecībā uz dzīvnieku barības, pārtikas vai dzīvnieku piedāvāšanu tirgū, importu vai eksportu, vai izmantošanu;

b)	ar dzīvnieku barību vai pārtikas apriti saistītās uzņēmējdarbības atļaujas vai reģistrācijas atcelšana vai apturēšana;

c)	administratīvie naudas sodi vai citi administratīvi sodi;

d)	kriminālvajāšana pret dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un citiem attiecīgajiem ražotājiem par neatbilstību (kriminālsodi).

9.4.2.   Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu oficiālo kontroles dienestu efektīvu darbību

Lai veiktu būtiskus pasākumus oficiālo kontroles dienestu efektīvas darbības nodrošināšanai, iespējams, ir jāgroza valsts kontroles plāns, tādā gadījumā grozījumi jānorāda 9.6. iedaļā. Tomēr dažu nozīmīgu pasākumu veikšanai grozījumi valsts kontroles plānā var nebūt vajadzīgi, un šādā gadījumā tie ir jāiekļauj šajā gada ziņojuma iedaļā, lai norādītu dalībvalstu veiktos pozitīvos pasākumus. Šo informāciju var norādīt pa nozarēm vai ražošanas posmiem, un tai ir jāaptver pasākumi, kuri nav iekļauti kā grozījumi valsts kontroles plānā, piemēram:

a)	jaunas, atjauninātas vai pārskatītas kontroles procedūras;

b)	apmācības iniciatīvas;

c)	papildu resursu nodrošinājums;

d)	esošu resursu pārvietošana pēc prioritāšu pārskatīšanas;

e)	īpašas kontroles iniciatīvas;

f)	izmaiņas kompetento iestāžu struktūrā vai pārvaldē;

g)	vadlīniju vai informācijas sniegšana dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem;

h)	jauni tiesību akti;

i)	attiecībā uz kontroles iestādēm – deleģējuma apturēšana vai atcelšana.

9.5.   Pārskats par vispārējo darbību

Jānovērtē:

a)	vispārējie panākumi valsts kontroles plānā izvirzīto stratēģisko mērķu izpildē;

b)	saskaņā ar valsts kontroles plānu veiktās oficiālās kontroles vispārējā efektivitāte un piemērotība, lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 178/2002 17. panta 2. punktā un Regulā (EK) Nr. 822/2004 izvirzītos dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un attiecīgi augu veselības noteikumu mērķus.

Pašnovērtējumā arī jāizskata tādi jautājumi kā vispārējā efektivitāte, koordinācija starp kompetentajām iestādēm un to iekšienē, pieejas “no lauka līdz galdam” īstenošana un uz risku balstīto oficiālās kontroles mērķu izvirzīšana. Pārskatam par vispārējo darbību ir jābūt balstītam uz iepriekšējo iedaļu rezultātu analīzi un sintēzi, un jāraksturo:

a)	šiem mērķiem attiecīgi piemērotie darbības rādītāji,

b)	vajadzības gadījumā – katra mērķa rezultāti.

9.6.   Grozījumi valsts kontroles plānā

Gada ziņojumā ir jānorāda grozījumi valsts kontroles plānā, kas ir izdarīti tā gada laikā, uz kuru attiecas ziņojums. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka tiek minēti un izskaidroti tie grozījumi, kurus izdara, reaģējot uz Regulas (EK) Nr. 822/2004 42. panta 3. punktā, 44. panta 5. punktā un 45. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajiem faktoriem. Jo īpaši ir jāraksturo attiecīgās izmaiņas oficiālajās kontroles sistēmās, kuras ir aprakstītas valsts kontroles plānā, un attiecīgās izmaiņas darbību riska kategorizēšanā (skatīt Lēmuma 2007/363/EK pielikuma 3.4. iedaļu).

Gada ziņojumos ir jāraksturo šo grozījumu veids un pamatojums. Piemēram, attiecīgi:

a)	jauni tiesību akti;

b)	jaunu slimību vai citu veselības risku rašanās;

c)	būtiskas izmaiņas kompetento iestāžu struktūrā, pārvaldībā vai darbībā;

d)	būtiskas izmaiņas lauksaimnieciskās pārtikas ražošanas nozarē;

e)	dalībvalstu oficiālās kontroles rezultāti;

f)	jebkurš grozījums pamatnostādnēs, kas ir minētas Regulas (EK) Nr. 822/2004 43. pantā;

g)	zinātniskās atziņas;

h)	to revīziju rezultāti, kuras veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 822/2004 4. panta 6. punktu;

i)	Kopienas kontroles rezultāti, kura veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 822/2004 45. pantu (5);

j)	to revīziju iznākums, kuras dalībvalstī veic trešā valsts;

k)	cēloņu analīzes iznākums.

Grozījumiem ir jāatbilst šo pamatnostādņu 9.3.–9.5. iedaļā minētajai analīzei un secinājumiem, un tajās attiecīgi ir jābūt atsaucēm uz attiecīgo(-ajām) iedaļu(-ām).

---

(1)  OV L 278, 10.10.2006., 15. lpp.

(2)  OV L 138, 30.5.2007., 24. lpp.

(3)  Šis darbs, ko veic saistībā ar Kopienas Statistikas programmu un ikgadējo darba programmu, ietver dažādas klasifikācijas sistēmas, piemēram, kontroles un monitoringa darbību klasifikāciju, datu vārdnīcas par produktiem un struktūrvienību pasākumus, kopēju glosāriju, paraugu ņemšanas stratēģiju noteikšanu un kontroles un uzraudzības pasākumu rādītājus.

(4)  Oficiālā kontrole, kurā neparedzētu apstākļu dēļ uz laiku būtiski atkāpjas no valsts kontroles plāna.

(5)  Veicot Kopienas kontroli dalībvalstīs, iespējams atklāt jautājumus, kuru risināšanai, reaģējot uz Komisijas ieteikumiem, veicamo korektīvo vai preventīvo pasākumu dēļ jāizdara grozījumi valsts kontroles plānā. Šādi grozījumi jāiekļauj gada ziņojumā, kaut arī tie uzskatāmi par dalībvalstu reakciju uz ieteikumiem.