31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/70

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 1. punktu dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāreģistrē trešo valstu revidenti un revīzijas struktūras, kas īsteno noteiktu uzņēmumu obligāto revīziju, kuri reģistrēti ārpus Kopienas un kuru pārvedamie vērtspapīri ir tirgojami Kopienas regulētā tirgū. Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 3. punkts nosaka, ka dalībvalstis šādiem reģistrētiem trešo valstu revidentiem un revīzijas struktūrām piemēro savas pārraudzības sistēmas, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un izmeklēšanas un sankciju sistēmas.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 2. punktu Komisijai ir jānovērtē trešo valstu pārraudzības sistēmu, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un izmeklēšanas un sankciju sistēmu līdzvērtība sadarbībā ar dalībvalstīm un jāizdara konstatējums. Ja šīs sistēmas atzīst par līdzvērtīgām, dalībvalstis var atbrīvot trešo valstu revidentus un revīzijas struktūras no minētas direktīvas 45. panta prasībām, pamatojoties uz šo savstarpīgumu.

(3)

Komisija ar Eiropas Revidentu grupas pārraudzības struktūru (EGAOB) palīdzību ir veikusi sākotnēju novērtējumu par revīzijas regulējumu attiecīgās trešajās valstīs. Šis novērtējums nav ļāvis pieņemt galīgu lēmumu par līdzvērtību, tomēr ir sniedzis provizorisku viedokli par revīzijas regulējuma stāvokli attiecīgajās trešajās valstīs. Dažās trešās valstīs darbojas valsts pārraudzības sistēma, tomēr pagaidām informācija par šīm sistēmām ir nepietiekama, lai pieņemtu galīgus lēmumus par līdzvērtību. Citās trešās valstīs šādu valsts pārraudzības sistēmu vēl nav, tomēr tajās darbojas revīzijas tiesiskais regulējums, kas var nodrošināt iespējamu virzību uz tādām.

(4)

Ņemot vērā vajadzību pēc papildu novērtējumiem, lai pieņemtu galīgus lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešās valstīs spēkā esošo revīzijas regulējumu, ir lietderīgi pieņemt lēmumu, kas paredz pārejas periodu attiecībā uz attiecīgo trešo valstu revidentiem un revīzijas struktūrām, lai šādus novērtējumus varētu sagatavot. Tādējādi dalībvalstīm šā perioda laikā valsts līmenī nevajadzētu pieņemt lēmumus par līdzvērtību.

(5)

Tā kā ir jāaizsargā investori, pārejas perioda laikā attiecīgo trešo valstu revidentiem un revīzijas struktūrām, ja tās nav reģistrētas saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 45. pantu, jāspēj turpināt revīzijas darbības tikai, ja tās sniedz informāciju par sevi, revīzijas standartiem un revīziju īstenošanā piemērotajām neatkarības prasībām. Šajā nolūkā noderīga būs arī informācija par atsevišķu kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu rezultātiem.

(6)

Šādos apstākļos attiecīgo trešo valstu revidentiem un revīzijas struktūrām vajadzētu spēt turpināt savas darbības attiecībā uz revīzijas ziņojumiem par gada un konsolidētajiem pārskatiem finanšu gadiem, kas sākas laikposmā no 2008. gada 29. jūnija līdz 2010. gada 1. jūlijam. Minētā pārejas perioda laikā Direktīvas 2006/43/EK 45. pantā minētajām kompetentajām iestādēm arī jāspēj reģistrēt šos revidentus un revīzijas struktūras. Tomēr šis lēmums nedrīkst ietekmēt dalībvalstu tiesības veikt izmeklēšanas un piemērot savas sankciju sistēmas.

(7)

Fakts, ka trešo valstu revidenti un revīzijas struktūras saskaņā ar šo lēmumu drīkst turpināt revīzijas darbības attiecībā uz Direktīvas 2006/43/EK 45. pantā minētajiem uzņēmumiem, nedrīkst atturēt dalībvalstis no sadarbības izveidošanas starp dalībvalsts kompetentajām iestādēm un trešās valsts kompetentajām iestādēm, lai īstenotu atsevišķas kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes.

(8)

Komisijai ir savlaicīgi jāizvērtē pārejas pasākumi. Ja attiecīgajās trešajās valstīs nav izveidota valsts pārraudzības sistēma, ir jāpārliecinās, vai šādu valstu kompetentās iestādes ir Komisijai publiski paudušas apņemšanos ievērot vienlīdzības kritērijus, kas pamatojas uz Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantu, un vai ir vajadzīgs papildu pārejas periods. Pārejas perioda beigās Komisija var pieņemt lēmumus par attiecīgo trešo valstu revīzijas regulējuma līdzvērtību. Turklāt Komisijai jāizvērtē, vai dalībvalstu kompetentās iestādes ir saskārušās ar grūtībām saistībā ar atzīšanu šādās trešās valstīs. Pēc tam dalībvalstu ziņā ir, pamatojoties uz savstarpīgumu, atbilstoši Direktīvas 2006/43/EK 46. pantam pieņemt lēmumu par to, vai pārtraukt piemērot vai grozīt Direktīvas 45. panta 1. un 3. punkta prasības attiecībā uz revidentiem un revīzijas struktūrām, kas atzītas par līdzvērtīgām.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Revīziju regulatīvās komitejas atzinumu,

a)

attiecīgā revidenta vai revīzijas struktūras vārds/nosaukums un informācija par tās juridisko struktūru;

b)

ja revidents vai revīzijas struktūra ir kāda revidentu/ revīzijas struktūru tīkla daļa, šā tīkla apraksts;

c)

attiecīgajai revīzijai piemērotie revīzijas standarti un neatkarības prasības;

d)

revīzijas struktūras iekšējās kvalitātes kontroles apraksts;

e)

vai un kad pēdējo reizi veikta revidenta vai revīzijas struktūras kvalitātes nodrošināšanas pārbaude, un nepieciešamā informācija par pārbaudes rezultātu. Ja šāda informācija par pēdējās kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes rezultātu nav publiskojama un ja attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes to nevar nodrošināt tieši, dalībvalstu kompetentās iestādes to izmanto, ievērojot konfidencialitāti.

a)

tajā ietilpst kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu īstenošana, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi;

b)

par to ir iepriekš paziņots Komisijai;

c)

tas neizstāj nekādus Komisijas lēmumus saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. pantu.

a)

sistēmas ir neatkarīgas no revīzijas kā profesionālas darbības;

b)

tās nodrošina uzskaitīto uzņēmumu revīzijas pietiekamu pārraudzību;

c)

to darbība ir caurskatāma un garantē kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu rezultātu ticamību;

d)

tās efektīvi atbalsta ar izmeklēšanu un sankcijām.