KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 4. marts),

ar kuru pieņem SIRENE rokasgrāmatu un citus īstenošanas pasākumus otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II)

(2008/334/TI)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumu 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (1) un jo īpaši tā 8. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu, 20. panta 4. punktu, 22. panta a) apakšpunktu, 38. panta 3. punktu, 51. panta 4. punktu un 52. panta 7. punktu,

tā kā:

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Mērķiem, kas ietilpst Līguma par ES darbības jomā, SIRENE rokasgrāmatu un citus īstenošanas pasākumus otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II) nosaka pielikumā.

(1)  OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(2)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(3)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(4)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(7)  OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.

PIELIKUMS

SIRENE rokasgrāmata un citi īstenošanas pasākumi (1)

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS

Šengenas acquis

Otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II)

Papildinformācija

Informācijas apmaiņa pēc jaunu faktu atklāšanas

Brīdinājumu par apcietināšanu savietojamība

Brīdinājumu par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu savietojamība

Brīdinājumu par pazudušām personām savietojamība

Brīdinājumu par tiesas procesu savietojamība

Brīdinājumu par pārbaudēm savietojamība

Brīdinājumu par konfiskāciju un izmantošanu par pierādījumu savietojamība

IEVADS

Šengenas acquis

1985. gada 14. jūnijā nelielā Luksemburgas pilsētā Šengenā Beļģijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes un Nīderlandes Karalistes valdības parakstīja nolīgumu ar mērķi atļaut “… visiem dalībvalstu pilsoņiem brīvi šķērsot iekšējās robežas …” un atļaut “brīvu preču un pakalpojumu apriti”.

Piecas dibinātājvalstis 1990. gada 19. jūnijā parakstīja Šengenas līguma īstenošanas konvenciju (2), kurai vēlāk 1990. gada 27. novembrī pievienojās Itālijas Republika, 1991. gada 25. jūnijā – Spānijas Karaliste un Portugāles Republika, 1992. gada 6. novembrī – Grieķijas Republika, 1995. gada 28. aprīlī – Austrijas Republika un 1996. gada 19. decembrī – Dānijas Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Somijas Republika.

Arī Norvēģijas Karaliste un Īslandes Republika 1996. gada 19. decembrī noslēdza ar dalībvalstīm sadarbības nolīgumus, lai pievienotos minētajai konvencijai.

Sākot no 1995. gada 26. marta, Šengenas acquis pilnībā piemēroja Beļģijā, Vācijā, Francijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Spānijā un Portugālē (3). Šengenas acquis pilnībā piemēroja Austrijā un Itālijā, sākot no 1998. gada 31. marta (4), Grieķijā – sākot no 2000. gada 26. marta (5), un, visbeidzot, Norvēģijā, Īslandē, Zviedrijā, Dānijā un Somijā – sākot no 2001. gada 25. marta (6).

Apvienotā Karaliste un Īrija piedalījās tikai atsevišķu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā attiecīgi saskaņā ar Lēmumu 2000/365/EK un Lēmumu 2002/192/EK.

Apvienotās Karalistes gadījumā noteikumi, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste vēlējās piedalīties (izņemot SIS), ir piemērojami no 2005. gada 1. janvāra (7).

Šengenas acquis tika iestrādāts Eiropas Savienības tiesību sistēmā, izmantojot protokolus, kas ir pievienoti Amsterdamas līgumam (8) 1999. gadā. Padome 1999. gada 12. maijā pieņēma lēmumu, kurā tika noteikts katra Šengenas acquis veidojošā noteikuma vai lēmuma juridiskais pamats saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem.

Sākot no 2004. gada 1. maija, Šengenas acquis, kas Eiropas Savienības tiesību sistēmā ir integrēts ar Protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (turpmāk tekstā – “Šengenas protokols”), kā arī akti, kas to attīsta vai ir citādi ar to saistīti, ir saistoši Čehijas Republikai, Igaunijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Maltas Republikai, Polijas Republikai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai un Ungārijas Republikai. Sākot no 2007. gada 1. janvāra, tas attiecas arī uz Bulgārijas Republiku un Rumāniju.

Daži Šengenas acquis noteikumi ir piemērojami līdz ar jaunu valstu pievienošanos ES. Citi noteikumi šajās dalībvalstīs ir piemērojami tikai saskaņā ar šim nolūkam pieņemtu Padomes lēmumu. Visbeidzot, Padome pieņem lēmumu par robežkontroles atcelšanu pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamām Šengenas novērtēšanas procedūrām ir pārbaudīts, vai attiecīgajā dalībvalstī ir ievēroti visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai piemērotu visas attiecīgā acquis daļas, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

2004. gadā Šveices Konfederācija parakstīja nolīgumu ar Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), kas jālasa saistībā ar Lēmumu 2004/860/EK.

Otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II)

SIS II, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1987/2006 (10) un Padomes Lēmuma 2007/533/TI (11) (turpmāk tekstā minēti kopā kā “SIS II juridiskie instrumenti”) noteikumiem, ir vienota informācijas sistēma, kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm sadarboties, veicot informācijas apmaiņu, un tā ir būtisks līdzeklis, lai piemērotu Eiropas Savienības tiesību sistēmā integrētā Šengenas acquis noteikumus. Ar to aizstāj pirmās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu, kas sāka darboties 1995. gadā un tika paplašināta 2005. un 2007. gadā.

Kā noteikts iepriekš minēto tiesību aktu 1. pantā, tās mērķis ir “… nodrošināt augstu drošības līmeni Eiropas Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu un piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā – “EK līgums”) IV sadaļas trešās daļas noteikumus par personu pārvietošanos to teritorijās, izmantojot šīs sistēmas izplatīto informāciju”.

Saskaņā ar iepriekš minētajiem SIS II juridiskajiem instrumentiem, izmantojot automatizēto konsultēšanās procedūru, SIS II piekļuvi brīdinājumiem par personām un objektiem nodrošina šādām iestādēm:

Saskaņā ar SIS II lēmumu piekļuve atsevišķām brīdinājumu kategorijām ir arī Eiropolam un Eurojust. Gan Eiropols, gan Eurojust var piekļūt datiem, kuri SIS II ievadīti saskaņā ar 26. pantu (brīdinājumi par apcietināšanu) un 38. pantu (brīdinājumi par konfiskāciju vai izmantošanu par pierādījumu). Turklāt Eiropols var piekļūt arī datiem, kas ievadīti saskaņā ar 36. pantu (brīdinājumi par diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm), bet Eurojust var piekļūt datiem, kas ievadīti saskaņā ar 32. pantu (brīdinājumi par pazudušām personām) un 34. pantu (brīdinājumi par tiesas procesu).

SIS II ir šādas sastāvdaļas:

Papildinformācija

SIS II ietver tikai būtiski svarīgu informāciju (t. i., brīdinājumu datus), kas ļauj identificēt personu vai objektu un noteikt nepieciešamo veicamo darbību. Papildus tam saskaņā ar SIS II juridiskajiem instrumentiem dalībvalstis veic ar brīdinājumu saistītas papildinformācijas apmaiņu, kas nepieciešama, lai īstenotu konkrētus noteikumus, kas paredzēti SIS II juridiskajos instrumentos, kā arī lai SIS II pienācīgi darbotos gan uz divpusēja, gan daudzpusēja pamata.

Šai struktūrai, kas izveidota, lai veiktu papildinformācijas apmaiņu, ir dots nosaukums SIRENE, kas ir struktūras definīcijas angļu valodā akronīms: Supplementary Information REquest at the National Entries.

Saskaņā ar SIS II juridiskajiem instrumentiem papildinformācijas apmaiņu veic šādos gadījumos:

1.   SIRENE BIROJI UN SIS II

1.1.   SIRENE birojs

Saskaņā ar SIS II juridisko instrumentu 7. panta 2. punktu katra dalībvalsts izveido savu SIRENE biroju. Tas darbojas kā vienots dalībvalstu kontaktpunkts, lai veiktu papildinformācijas apmaiņu. Tā galvenie uzdevumi ir šādi (14):

SIS II darbojas pēc tāda principa, ka valstu sistēmas nevar savstarpēji tieši apmainīties ar datiem elektroniskajā formātā, bet tas ir jādara caur centrālo sistēmu (CS-SIS).

Tomēr Šengenas dalībvalstīm ir nepieciešama iespēja uz divpusēja vai daudzpusēja pamata veikt papildinformācijas apmaiņu, kas ir nepieciešama dažu SIS II juridisko instrumentu noteikumu īstenošanai un SIS II pareizai darbībai.

1.2.   SIRENE rokasgrāmata

SIRENE rokasgrāmata ir norādījumu kopums SIRENE birojiem, kurā ir sīki aprakstīti noteikumi un procedūras, kas reglamentē divpusēju un daudzpusēju papildinformācijas apmaiņu. Tā ir īstenošanas pasākums, kas nepieciešams, lai operatīvi izmantotu SIS II, kā noteikts SIS II juridiskajos instrumentos.

Sīki izstrādātus noteikumus par papildinformācijas apmaiņu pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta SIS II regulas 51. panta 2. punktā un SIS II lēmuma 67. pantā, kā arī rokasgrāmatas veidā, ko dēvē par SIRENE rokasgrāmatu.

1.3.   Citi īstenošanas pasākumi

Dažus SIS II aspektus, piemēram, tehniskos noteikumus datu ievadīšanai, tostarp attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi brīdinājumu ievadīšanai, atjaunināšanai, dzēšanai un meklēšanai, noteikumus attiecībā uz brīdinājumu savietojamību un prioritāti, apzīmēšanu ar karodziņu, brīdinājumu sasaisti un papildinformācijas apmaiņu, ņemot vērā šādu aspektu tehnisko raksturu, detalizācijas pakāpi un nepieciešamību veikt regulāru atjaunināšanu, nevar pilnībā reglamentēt ar SIS II regulu un SIS II lēmumu. Tāpēc īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šiem aspektiem būtu jādeleģē Komisijai.

Tā kā dažiem tehniska rakstura noteikumiem ir tieša ietekme uz galalietotāju darbu dalībvalstīs, lietderīgi šādus noteikumus iekļaut SIRENE rokasgrāmatā. Tādēļ šīs rokasgrāmatas 1., 2. un 4. pielikumā ietver noteikumus par transliterāciju, kodu tabulas un attiecīgi citus tehniskos īstenošanas pasākumus datu apstrādei.

1.4.   Standarti

Pamata standarti, uz kuriem balstās sadarbība ar SIRENE starpniecību, ir šādi:

1.4.1.   Pieejamība

Valsts SIRENE birojs pilnībā darbojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Arī tehniskās analīzes, atbalsta un risinājumu pieejamību nodrošina 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

1.4.2.   Nepārtrauktība

Katrā SIRENE birojā izveido iekšējo struktūru, kas garantē vadības, personāla un tehniskās infrastruktūras nepārtrauktību.

Visu SIRENE biroju vadītāji tiekas vismaz divas reizes gadā, lai novērtētu dienestu sadarbības kvalitāti, jebkādu grūtību gadījumā apspriestu nepieciešamos tehniskos vai organizatoriskos pasākumus un, ja nepieciešams, precizētu procedūras.

1.4.3.   Drošība

Saskaņā ar SIS II juridisko instrumentu 10. panta 2. punktu attiecībā uz papildinformācijas apmaiņu dalībvalstīm ir jāpieņem drošības pasākumi, kas ir līdzvērtīgi pasākumiem, kādi jāveic attiecībā uz to N.SIS II, kā noteikts 10. panta 1. punktā.

Ieteikumi un paraugprakse, kas ir ietverta ES Šengenas kataloga 2. sējumā “Šengenas informācijas sistēma, SIRENE”, cik plaši vien iespējams jāatspoguļo praksē.

SIRENE biroja sistēmai būtu jābūt rezerves datoram un datubāzes sistēmai vēl vienā vietā nopietniem ārkārtas gadījumiem SIRENE birojā.

Lai aizsargātu SIRENE biroja telpas, ir nepieciešami fiziskie un organizatoriskie drošības pasākumi. Lai izpildītu drošības prasības, kā noteikts SIS II juridiskajos instrumentos, piemēro attiecīgās prasības drošības jomā. Šo prasību konkrētais raksturs var būt atšķirīgs, jo tām ir jāpielāgojas apdraudējumam SIRENE biroja tuvākajā apkārtnē un tiešajā atrašanās vietā. Tādēļ tās var ietvert tālāk minēto, lai gan šis uzskaitījums nav pilnīgs:

Konkrētus pasākumus, kas jāpieņem, lai īstenotu SIS II juridisko instrumentu 10. panta 2. punktu, nosaka katra dalībvalsts atsevišķi. Dalībvalstis uzrauga šo drošības pasākumu efektivitāti un veic nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, kas saistīti ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību SIS II juridiskajiem instrumentiem.

1.4.4.   Konfidencialitāte

Saskaņā ar SIS II juridisko instrumentu 11. pantu attiecīgos valsts noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti attiecina uz visiem SIRENE darbiniekiem. Šīs saistības ir spēkā arī pēc tam, kad minētās personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas.

1.4.5.   Pieejamība

Lai izpildītu prasību sniegt papildinformāciju, SIRENE darbiniekiem ir jābūt tiešai vai netiešai piekļuvei visai attiecīgajai valsts informācijai un ekspertu padomiem.

1.4.6.   Komunikācija

Saskaņā ar SIS II juridisko instrumentu 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu SIRENE biroji komunikācijai izmanto kodētu virtuālu tīklu, kas atvēlēts SIS II datiem un SIRENE biroju savstarpējai datu apmaiņai. Tikai tad, ja šis kanāls nav pieejams, var izmantot citu komunikācijas līdzekli, kas ir pienācīgi nodrošināts un attiecīgajos apstākļos ir vispiemērotākais. Iespēja izvēlēties kanālu nozīmē, ka par to lemj katrā gadījumā atsevišķi atbilstīgi tehniskajām iespējām un drošības un kvalitātes prasībām, kādām komunikācijai jāatbilst.

Rakstiskos ziņojumus iedala divās kategorijās: brīvā teksta un standartveida ziņojumi. Pēdējos nosaka 3. pielikumā.

Lai panāktu SIRENE darbinieku divpusējas komunikācijas augstāko efektivitāti, izmanto abām pusēm saprotamu valodu.

SIRENE birojs pēc iespējas ātrāk atbild uz visiem informācijas pieprasījumiem, ko cita dalībvalsts iesniegusi ar sava SIRENE biroja starpniecību. Jebkurā gadījumā atbilde ir jāsniedz 12 stundu laikā.

Ikdienas darba prioritātes ir atkarīgas no brīdinājuma veida un lietas nozīmīguma.

Turklāt, lai veiktu visas tādas informācijas apmaiņu, kas netiek veikta, izmantojot veidlapas, SIRENE birojs izmanto speciālu un nodrošinātu elektronisko pastu.

1.4.7.   Transliterācijas noteikumi

Jāievēro 1. pielikumā noteiktie transliterācijas noteikumi.

1.4.8.   Datu kvalitāte

Saskaņā ar SIS II juridisko instrumentu 7. panta 2. punktu SIRENE biroji koordinē SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi. SIRENE birojiem ir nepieciešamā valsts līmeņa kompetence, lai to veiktu. Tādēļ nosaka atbilstošu valsts datu kvalitātes audita veidu, kas ietver pārskatu par brīdinājumu/pozitīvo iznākumu skaitu un datu saturu.

Lai katrs SIRENE birojs varētu veikt datu kvalitātes pārbaudes koordinatora uzdevumu, jānodrošina nepieciešamais IT atbalsts un attiecīgās tiesības sistēmās.

1.4.9.   Struktūras

Visām valstu iestādēm, kas atbild par starptautisko policijas sadarbību, tai skaitā SIRENE birojiem, ir jābūt veidotām strukturētā veidā tā, lai izvairītos no pretrunām ar citu valsts iestāžu, kurām ir līdzīgas funkcijas, pilnvarām un darba dubultošanās.

1.4.10.   Arhivēšana

1.5.   Darbinieki

1.5.1.   Zināšanas

SIRENE biroja darbinieku valodu zināšanas aptver pēc iespējas plašāku valodu klāstu, bet dienesta pienākumus pildošie darbinieki spēj sazināties ar visiem SIRENE birojiem.

Viņiem ir nepieciešamās zināšanas par:

Viņiem ir jābūt pilnvarām patstāvīgi izskatīt jebkuru ienākošo lietu.

Operatoriem, pildot dienesta pienākumus ārpus darba laika, ir tāda pati kompetence, zināšanas un pilnvaras, un viņiem ir jābūt iespējai vērsties pie ekspertiem, kas ir pieejami pēc pieprasījuma.

SIRENE birojā jābūt pieejamām speciālajām juridiskajām zināšanām, lai aptvertu gan parastos, gan izņēmuma gadījumus. Atkarībā no gadījuma to var nodrošināt jebkurš darbinieks, kam ir nepieciešamā juridiskā izglītība, vai eksperti no tiesu iestādēm.

1.5.2.   Darbā pieņemšana

Par personāla komplektēšanu atbildīgajām iestādēm, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, ir jāņem vērā iepriekš minētās prasmes un zināšanas un pēc tam jāorganizē dienesta mācību kursi vai sesijas gan valsts, gan Eiropas līmenī.

Augsta līmeņa pieredzējuši darbinieki ir tāds darbaspēks, kas spēj darboties pēc savas iniciatīvas un līdz ar to spēj efektīvi izskatīt lietas. Tādēļ ir vēlams zems kadru mainības līmenis, kam viennozīmīgi ir nepieciešams vadības atbalsts, lai izveidotu decentralizētu darba vidi.

1.5.3.   Mācības

Valsts līmenis

Valsts līmenī nodrošina pietiekamu apmācību, lai darbinieki atbilstu šajā rokasgrāmatā noteiktajiem standartiem. Pirms atļaujas piešķiršanas apstrādāt SIS II uzglabātos datus darbiniekus jo īpaši pienācīgi apmāca par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par jebkuru attiecīgi piemērojamu kriminālatbildību un sodiem.

Eiropas līmenis

Kopīgus mācību kursus organizē ne retāk kā vienu reizi gadā, lai veicinātu sadarbību starp SIRENE birojiem, ļaujot darbiniekiem tikties ar kolēģiem no citiem SIRENE birojiem, dalīties informācijā par darba metodēm valstī un veidot konsekventu un līdzvērtīgu zināšanu līmeni. Turklāt tas veicinās personāla darba nozīmīguma un savstarpējas solidaritātes nepieciešamības apziņu kopējas dalībvalstu drošības nolūkā.

1.5.4.   Darbinieku apmaiņa

Cik vien iespējams, SIRENE biroji arī paredz darbinieku apmaiņu ar citiem SIRENE birojiem vismaz reizi gadā. Šāda apmaiņa ir paredzēta, lai uzlabotu darbinieku zināšanas par darba metodēm, lai parādītu, kā ir organizēti citi SIRENE biroji, un veidotu personīgos kontaktus ar kolēģiem citās dalībvalstīs.

1.6.   Tehniskā infrastruktūra

Katrā SIRENE birojā ir datorizēta vadības sistēma, kas automatizē lielu daļu vadības ikdienas darba.

1.6.1.   Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem

Tehniskās specifikācijas attiecībā uz informācijas apmaiņu starp SIRENE birojiem ir noteiktas dokumentā “Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem” (17).

1.7.   Citu dienestu apmācība

SIRENE birojiem jāiesaistās valsts standartu noteikšanā galalietotāju apmācībai par datu kvalitātes principiem un praksi, kā arī visu to iestāžu apmācībā, kuras ievada brīdinājumus, uzsverot datu kvalitāti, datu aizsardzības prasības un maksimālu SIS II izmantošanu.

2.   VISPĀRĪGĀS PROCEDŪRAS

Turpmāk aprakstītās procedūras piemēro visām brīdinājumu kategorijām, un katrai brīdinājumu kategorijai konkrēti atbilstošās procedūras ir atrodamas attiecīgajās šīs rokasgrāmatas nodaļās.

2.1.   Definīcijas

2.2.   Vairākkārtēji brīdinājumi (SIS II regulas 34. panta 6. punkts un SIS II lēmuma 49. panta 6. punkts)

Dažreiz par vienu un to pašu objektu dažādas valstis var iesniegt vairākkārtējus brīdinājumus. Svarīgi, lai tas neizraisītu galalietotāju apjukumu un lai viņiem būtu skaidrs, kādi pasākumi jāveic, lai ievadītu brīdinājumu, un kādas procedūras jāpilda, kad tiek iegūts pozitīvs iznākums. Tādēļ ir jāizveido procedūras vairākkārtēju brīdinājumu atklāšanai, kā arī prioritātes mehānisms to ievadīšanai SIS II.

Tam ir nepieciešamas:

2.2.1.   Brīdinājumu savietojamība un prioritārā secība

Par vienu personu vai objektu dalībvalsts drīkst ievadīt tikai vienu brīdinājumu SIS II.

Tādēļ, ja ir iespējams un nepieciešams, otro un turpmākos brīdinājumus par to pašu personu vai objektu uzglabā pieejamus valsts līmenī tā, lai tos varētu ievadīt, kad pirmajam brīdinājumam beidzas termiņš vai tas tiek dzēsts.

Brīdinājumu par vienu un to pašu personu vai objektu var ievadīt vairākas dalībvalstis, ja brīdinājumi ir savietojami.

Brīdinājumi par apcietināšanu (SIS II lēmuma 26. pants) ir savietojami ar brīdinājumiem par ieceļošanas atteikšanu (SIS II regulas 24. pants), brīdinājumiem par pazudušām personām (SIS II lēmuma 32. pants) un brīdinājumiem par tiesas procesu (SIS II lēmuma 34. pants). Tie nav savietojami ar brīdinājumiem par pārbaudēm (SIS II lēmuma 36. pants).

Brīdinājumi par ieceļošanas atteikšanu ir savietojami ar brīdinājumiem par apcietināšanu. Tie nav savietojami ar brīdinājumiem par pazudušām personām, brīdinājumiem par pārbaudēm vai brīdinājumiem par tiesas procesu.

Brīdinājumi par pazudušām personām ir savietojami ar brīdinājumiem par apcietināšanu un brīdinājumiem par tiesas procesu. Tie nav savietojami ar brīdinājumiem par ieceļošanas atteikšanu un brīdinājumiem par pārbaudēm.

Brīdinājumi par tiesas procesu ir savietojami ar brīdinājumiem par apcietināšanu un brīdinājumiem par pazudušām personām. Tie nav savietojami ar brīdinājumiem par pārbaudēm un brīdinājumiem par ieceļošanas atteikšanu.

Brīdinājumi par pārbaudēm nav savietojami ar brīdinājumiem par apcietināšanu, brīdinājumiem par ieceļošanas atteikšanu, brīdinājumiem par pazudušām personām vai brīdinājumiem par tiesas procesu.

Attiecībā uz brīdinājumiem par pārbaudēm, brīdinājumi, kas ir izdoti par “diskrētām pārbaudēm”, nav savietojami ar tiem, kas ir izdoti par “īpašām pārbaudēm”.

Dažādas brīdinājumu par objektiem kategorijas savā starpā nav savietojamas (skatīt savietojamības tabulu).

Brīdinājumu par personām prioritārā secība ir šāda:

Brīdinājumu par objektiem prioritārā secība ir šāda:

Atkāpes no šīs prioritārās secības ir iespējamas pēc dalībvalstu konsultēšanās, ja tiek ietekmētas būtiskas valsts intereses.

Brīdinājumu par personām savietojamības tabula

Brīdinājumu par objektiem savietojamības tabula

2.2.2.   Vairākkārtēju brīdinājumu esības pārbaude

Attiecībā uz potenciāli vairākkārtējiem brīdinājumiem jāraugās, lai precīzi tiktu atšķirtas personas vai objekti, kam ir līdzīgs raksturojums. Tādēļ konsultēšanās un sadarbība starp SIRENE birojiem ir būtiska, un katrai dalībvalstij ir jāizveido atbilstošas tehniskās procedūras, lai pirms ievadīšanas noteiktu šādus gadījumus.

Piemēro šādu procedūru:

Nosakot, vai ir vairākkārtēji brīdinājumi par personu, salīdzina šādus uzskaites datu elementus:

Nosakot, vai ir vairākkārtēji brīdinājumi par transportlīdzekli, salīdzina šādus uzskaites datu elementus:

Ja, ievadot jaunu brīdinājumu, atklājas, ka tāds pats TIN numurs un/vai valsts reģistrācijas numura zīmes numurs SIS II jau pastāv, pieņem, ka pastāv potenciāli vairākkārtēji brīdinājumi par to pašu transportlīdzekli. Tomēr šāda pārbaudes metode ir efektīva vienīgi tad, ja tiek izmantoti vieni un tie paši apraksta elementi, tādēļ salīdzināšana nav vienmēr iespējama.

SIRENE biroji vērš valstu lietotāju uzmanību uz problēmām, kādas var rasties, ja ir salīdzināts tikai viens no numuriem. Pozitīva atbilde automātiski nenozīmē, ka ir pozitīvs iznākums, bet negatīva atbilde nenozīmē, ka par transportlīdzekli brīdinājuma nav.

Citiem objektiem vairākkārtēju brīdinājumu atklāšanai piemērotākie ir obligāti aizpildāmie lauki, kuri visi jāizmanto, sistēmai veicot automātisko salīdzināšanu.

2.2.3.   Vairākkārtēju brīdinājumu ievadīšana

Ja brīdinājuma pieprasījums ir pretrunā tās pašas dalībvalsts izdotam brīdinājumam, valsts SIRENE birojs nodrošina, ka saskaņā ar valsts procedūru SIS II ir tikai viens brīdinājums.

Ja brīdinājumus izdot dažādas dalībvalstis, piemēro šādu procedūru:

2.3.   Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

“Pozitīvs iznākums” ir tad, ja galalietotājs veic meklēšanu SIS II un atklāj, ka pastāv brīdinājums, kas atbilst ievadītajiem datiem, un jāveic turpmāka darbība.

Ja galalietotājs pieprasa papildu informāciju pēc pozitīva iznākuma, SIRENE birojs cik iespējams drīz sazinās ar izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju un lūdz nepieciešamo informāciju. Ja vajadzīgs, SIRENE biroji darbojas kā starpnieki starp valsts iestādēm un sniedz papildinformāciju, kas attiecas uz konkrēto brīdinājumu, vai veic tās apmaiņu.

Ja nav norādīts citādi, izdevēju dalībvalsti informē par pozitīvo iznākumu un tā rezultātu.

Piemēro šādu procedūru:

2.3.1.   Sīkākas informācijas paziņošana

Informācijas apmaiņa saskaņā ar SIS II juridiskajiem instrumentiem neskar uzdevumus, kādi SIRENE birojiem paredzēti valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno citus Eiropas Savienības juridiskos instrumentus, jo īpaši – piemērojot valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (18), vai ja šī informācija attiecas uz savstarpējās tiesiskās palīdzības jomu.

2.4.   Ja nav iespējams izpildīt pozitīvam iznākumam sekojošās procedūras (SIS II lēmuma 48. pants un SIS II regulas 33. pants)

Saskaņā ar SIS II lēmuma 48. pantu un SIS II regulas 33. pantu piemēro šādas procedūras:

2.5.   Datu apstrāde citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti SIS II (SIS II lēmuma 46. panta 5. punkts)

SIS II ietvertos datus drīkst apstrādāt tikai tiem mērķiem, kas noteikti katrai brīdinājumu kategorijai.

Tomēr, ja ir saņemta izdevējas dalībvalsts iepriekšēja atļauja, datus drīkst apstrādāt citam mērķim nekā tam, kādēļ tie ievadīti, lai novērstu nopietnus reālus draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, nopietniem valsts drošības mērķiem vai lai novērstu smagu noziedzīgu nodarījumu.

Ja dalībvalsts vēlas apstrādāt SIS II datus citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti, informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

Kad dalībvalsts, kas ir izdevusi brīdinājumu, ir devusi piekrišanu, otra dalībvalsts izmanto datus tam mērķim, kādam tā pieprasījusi un saņēmusi atļauju. Tā ņem vērā visus nosacījumus, kādus noteikusi izdevēja dalībvalsts.

2.6.   Apzīmēšana ar karodziņu (SIS II lēmuma 24. un 25. pants)

Ar karodziņu apzīmē pēc citas dalībvalsts lūguma.

SIS II lēmuma 24. un 25. pants atļauj dalībvalstij atteikties savā teritorijā jebkurā laikā izpildīt pieprasīto darbību, lūdzot apzīmēt ar karodziņu brīdinājumus par apcietināšanu (lēmuma 26. pants), brīdinājumus par pazudušām personām (lēmuma 32. pants) un brīdinājumus par diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm (lēmuma 36. pants), ja tā uzskata, ka brīdinājuma izpilde nav savienojama ar tās tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām vai būtiskām valsts interesēm. Vienlaikus ir jānorāda šāda lūguma iemesli.

Alternatīva procedūra ir tikai brīdinājumiem par apcietināšanu. Katra dalībvalsts nosaka tos brīdinājumus, kuriem varētu būt nepieciešama apzīmēšana ar karodziņu pēc iespējas ātrāk.

Ja SIS II lēmuma 24. panta 1. punktā vai 25. pantā minētie apstākļi vairs nepastāv, dalībvalsts, kura pieprasīja apzīmēšanu ar karodziņu, lūdz karodziņu pēc iespējas ātrāk atsaukt.

2.6.1.   Dalībvalstu konsultēšanās nolūkā apzīmēt ar karodziņu

Piemēro šādu procedūru:

2.6.2.   Pagaidu klauzula līdz 2009. gada 1. janvārim: sistemātisks lūgums apzīmēt ar karodziņiem brīdinājumus par kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem

Ir pieņemta šāda procedūra:

2.7.   Dati, kuros konstatē juridiskas vai faktu kļūdas (SIS II regulas 34. pants un SIS II lēmuma 49. pants)

Ja datos konstatē faktu kļūdas vai tie ir nelikumīgi uzglabāti SIS II, papildinformācijas apmaiņu veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti SIS II regulas 34. panta 2. punktā un SIS II lēmuma 49. panta 2. punktā, kuros noteikts, ka grozīt brīdinājumu, pievienot, labot, atjaunināt vai dzēst datus var vienīgi tā dalībvalsts, kas izdevusi brīdinājumu.

Dalībvalsts, kas ir konstatējusi, ka datos ir kļūda vai tie ir uzglabāti nelikumīgi, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā desmit kalendārās dienas pēc tam, kad tās uzmanības lokā nonākuši pierādījumi, kas norāda uz kļūdu, ar sava SIRENE biroja starpniecību informē izdevēju dalībvalsti. Informācijas apmaiņa jāveic, izmantojot J veidlapu.

Informācijas apmaiņa pēc jaunu faktu atklāšanas

Lai nodrošinātu datu kvalitāti un datu apstrādes likumību, ja kāda SIRENE biroja, kas nav izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs, uzmanības lokā nonāk jauns uz brīdinājumu attiecīgs fakts, tas šo informāciju cik drīz vien iespējams paziņo izdevējas dalībvalsts SIRENE birojam, izmantojot J veidlapu. Tas var notikt, piemēram, ja uz trešās valsts valstspiederīgo, par kuru ir izdots brīdinājums par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, pēc brīdinājuma izdošanas sāk attiekties Kopienas tiesības uz brīvu pārvietošanos.

2.8.   Tiesības piekļūt datiem un tos labot (SIS II regulas 41. pants un SIS II lēmuma 58. pants) (19)

Personu tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz šīm personām un kas ir ievadīti SIS II saskaņā ar SIS II juridiskajiem instrumentiem, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgās personas atsaucas uz minētajām tiesībām.

Attiecīgo personu informē, tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā 60 kalendāro dienu laikā pēc dienas, kad persona iesniegusi pieteikumu piekļuves saņemšanai, vai agrāk, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti.

Dalībvalsts, kas nav izdevusi brīdinājumu, drīkst sniegt attiecīgajai personai informāciju tikai tad, ja tā iepriekš ir devusi dalībvalstij, kas izdevusi brīdinājumu, iespēju izteikt savu viedokli.

Ikvienai personai ir tiesības uz to, ka tiek laboti uz šo personu attiecīgi dati, kuros ir faktu kļūda, vai dzēsti tie uz viņu attiecīgie dati, kuri uzglabāti nelikumīgi.

Personu pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tās sākotnējā iesnieguma informē par turpmākiem pasākumiem šo tiesību izmantošanai. Personu informē agrāk, ja to paredz valsts tiesību akti.

2.8.1.   Datu piekļuves un labošanas pieprasījumi

Neskarot valstu tiesību aktus, ja ir nepieciešams informēt valsts iestādes par datu piekļuves vai labošanas pieprasījumu, informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

2.8.2.   Informācijas apmaiņa par piekļuves pieprasījumiem citu dalībvalstu izdotajiem brīdinājumiem

Ciktāl tas ir iespējams, ar informāciju par pieprasījumiem piekļūt brīdinājumiem, kurus SIS II ir ievadījusi cita dalībvalsts, apmainās ar valstu SIRENE biroju starpniecību, izmantojot K veidlapu.

Piemēro šādu procedūru:

Ja dalībvalsts, kas izdevusi brīdinājumu, nosūta savu viedokli tās dalībvalsts SIRENE birojam, kura saņēmusi piekļuves pieprasījumu, SIRENE birojs saskaņā ar valsts tiesību aktiem un savu pilnvaru robežās pieņem lēmumu par pieprasījumu vai nodrošina, ka viedoklis tiek cik iespējams drīz nosūtīts iestādei, kas ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu.

2.8.3.   Informācijas apmaiņa par pieprasījumiem labot vai dzēst datus, kurus ievadījušas citas dalībvalstis

Ja persona pieprasa, lai tiktu laboti vai dzēsti tās dati, to var darīt vienīgi tā dalībvalsts, kura izdevusi brīdinājumu. Ja persona vēršas pie dalībvalsts, kas nav tā dalībvalsts, kas izdevusi brīdinājumu, SIRENE birojs tajā dalībvalstī, pie kuras persona vērsusies, informē šo personu par nepieciešamību sazināties ar izdevēju dalībvalsti un sniedz tai izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes kontaktinformāciju.

2.9.   Dzēšana, beidzoties brīdinājuma uzturēšanas nosacījumiem

SIS II ievadītos brīdinājumus uzglabā vienīgi tik ilgu laiku, kāds nepieciešams, lai izpildītu mērķus, kādiem tie tika izdoti.

Izņemot pozitīva iznākuma gadījumus, brīdinājumus vai nu automātiski dzēš CS-SIS (pēc termiņa beigām), vai tieši dienests, kas brīdinājumu ievadīja SIS II (pēc tam, kad brīdinājuma uzturēšanas nosacījumi vairs nav piemērojami).

Abos gadījumos CS-SIS ziņojumu par dzēšanu automātiski apstrādā N.SIS II.

Dalībvalstīm ir iespēja abonēt automātisko ziņošanu par citas dalībvalsts izdota brīdinājuma dzēšanu.

2.10.   Personvārdu ievadīšana

Ievērojot ierobežojumus, kādi datu ievadīšanai noteikti valstu sistēmās, personvārdus (vārdus un uzvārdus) SIS II ievada tādā formātā (izmantotajā alfabētā un pareizrakstībā), kas ir iespējami tuvs formātam, kas izmantots oficiālajā personu apliecinošajā dokumentā. Dalībvalstis datu ievadīšanai SIS II parasti izmanto latīņu alfabēta zīmes, neskarot 1. pielikumā ietvertos transliterācijas un transkripcijas noteikumus.

2.11.   Dažādas identitātes kategorijas

Apstiprināta identitāte (noteikta identitāte)

Apstiprināta identitāte (noteikta identitāte) nozīmē to, ka identitāte ir apstiprināta, pamatojoties uz īstiem personu apliecinošiem dokumentiem, ar pasi vai kompetentās iestādes paziņojumu.

Neapstiprināta identitāte

Neapstiprināta identitāte nozīmē, ka nav pietiekama pierādījuma identitātei.

Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Ļaunprātīgi izmantota identitāte (uzvārds, vārds, dzimšanas datums) ir tad, ja persona izmanto citas reālas personas identitāti. Tas var notikt, piemēram, ja kādu dokumentu izmanto, kaitējot tā īstajam īpašniekam.

Pieņemtā identitāte

Pieņemtā identitāte ir pieņemta identitāte, ko izmanto persona, kas zināma ar citu identitāti.

2.11.1.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte (SIS II regulas 36. pants un SIS II lēmuma 51. pants)

Ar personas piekrišanu, tiklīdz kļūst skaidrs, ka personas identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, brīdinājumam SIS II tiek pievienoti papildu dati, lai novērstu nepareizas identifikācijas negatīvās sekas. Persona, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, var saskaņā ar valsts procedūru sniegt kompetentajai iestādei informāciju, kas noteikta SIS II regulas 36. panta 3. punktā un SIS II lēmuma 51. panta 3. punktā. Visām personām, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu informācijas apstrādei.

Ja dalībvalsts konstatē, ka citas dalībvalsts izdots brīdinājums par personu attiecas uz identitātes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, tā par to informē izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju, izmantojot Q veidlapu, lai datus varētu pievienot SIS II brīdinājumam.

Personas, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, datiem ir jābūt pieejamiem tikai nolūkā noteikt pārbaudāmās personas identitāti, un tos nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kādā citā nolūkā. Informāciju par ļaunprātīgi izmantotu identitāti dzēš vienlaikus ar brīdinājumu vai agrāk, ja to pieprasa attiecīgā persona.

Ņemot vērā šāda veida datu ievadīšanas mērķi, brīdinājumam jāpievieno tās personas, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi. Q veidlapā tikai Šengenas numurs norāda uz SIS II brīdinājumā meklētās personas datiem. Informācija sadaļā 052 (Dokumenta izdošanas datums) ir obligāta.

Turklāt, kad kļūst zināms, ka persona, par kuru ir brīdinājums SIS II, ļaunprātīgi izmanto citas personas identitāti, izdevēja dalībvalsts pārbauda, vai ir nepieciešams SIS II brīdinājumā saglabāt ļaunprātīgi izmantoto identitāti (lai atrastu meklēto personu).

2.11.2.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Lai nodrošinātu pietiekamu datu kvalitāti, dalībvalstis, ciktāl tas iespējams, informē cita citu par pieņemto identitāti un veic visas attiecīgās informācijas apmaiņu par meklētā subjekta reālo identitāti.

Dalībvalsts, kas ievadījusi brīdinājumu, ir atbildīga par pieņemtās identitātes ievadīšanu. Ja cita dalībvalsts atklāj pieņemto identitāti, tā nodod šo lietu tai dalībvalstij, kas ievadījusi brīdinājumu.

Attiecībā uz brīdinājumiem par apcietināšanu dalībvalstis, kas pievieno pieņemto identitāti, var par to informēt visas pārējās dalībvalstis, izmantojot M veidlapu.

2.11.3.   Sīkāka informācija personas identitātes noteikšanai

Ja SIS II dati ir nepietiekami, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs arī drīkst sniegt sīkāku informāciju pēc konsultēšanās, pēc savas iniciatīvas vai pēc citas dalībvalsts lūguma, lai palīdzētu noteikt personas identitāti. Šim nolūkam izmanto L veidlapu. Šī informācija jo īpaši ietver tālāk minēto:

Ciktāl tas ir iespējams, šī informācija ir pieejama SIRENE birojos, vai arī tie var tai uzreiz un vienmēr piekļūt, lai varētu to ātri nosūtīt.

Galvenais uzdevums ir samazināt tādas personas kļūdainas aizturēšanas risku, kuras identitātes informācija ir līdzīga tai personai, par kuru ir izdots brīdinājums.

2.12.   Informācijas apmaiņa sasaistītu brīdinājumu gadījumā

SIS II regulas 37. pantā un SIS II lēmuma 52. pantā dalībvalstīm paredzēta iespēja veikt dažādu brīdinājumu sasaisti saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, lai atklātu saistību starp personām un objektiem, kas ievadīti SIS II.

2.12.1.   Tehniskie noteikumi

Katra sasaiste ļauj noteikt saistību starp vismaz diviem brīdinājumiem.

Dalībvalsts var veikt to brīdinājumu sasaisti, kurus tā ievada SIS II, un tikai šī dalībvalsts var mainīt vai dzēst sasaisti. Sasaiste ir redzama lietotājiem tikai tad, ja tiem ir redzami vismaz divi sasaistes brīdinājumi. Dalībvalstis nodrošina, ka iespējama tikai atļauta piekļuve sasaistei.

2.12.2.   Darbības noteikumi

Brīdinājumu sasaistei nav nepieciešamas īpašas procedūras papildinformācijas apmaiņai. Tomēr ievēro šādus principus:

Ja ir pozitīvs iznākums par diviem vai vairākiem sasaistītiem brīdinājumiem, izpildes dalībvalsts SIRENE birojs nosūta G veidlapu par katru no tiem.

Veidlapas nenosūta par brīdinājumiem, kuri, kaut arī ir sasaistīti ar brīdinājumu, par kuru ir pozitīvs iznākums, nebija attiecīgā pozitīvā iznākuma objekts. Šis noteikums neattiecas uz gadījumu, kad sasaistītais brīdinājums, par kuru nebija pozitīva iznākuma, ir brīdinājums par apcietināšanu vai par pazudušu personu (aizsardzība). Šajā gadījumā par sasaistītā brīdinājuma konstatēšanu paziņo, izmantojot M veidlapu.

2.13.   SIRPIT (SIRENE PIcture Transfer – SIRENE attēlu pārsūtīšana) un biometrisko datu formāts un kvalitāte SIS II

SIS II ievadītajam brīdinājumam pievieno pirkstu nospiedumus un attēlus, ja tie ir pieejami.

SIRENE birojiem ir iespējas veikt pirkstu nospiedumu un attēlu apmaiņu, lai pilnībā noformētu brīdinājumu. Ja dalībvalstij ir tādas personas attēls vai pirkstu nospiedumi, par kuru cita dalībvalsts ir izdevusi brīdinājumu, tā ar SIRPIT starpniecību var nosūtīt attēlus un pirkstu nospiedumus, lai nodrošinātu, ka izdevēja dalībvalsts var pilnībā noformēt brīdinājumu.

Šī apmaiņa notiek, neskarot apmaiņu policijas sadarbības ietvaros, kas notiek, piemērojot Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI.

2.13.1.   Apmaiņas datu turpmākā izmantošana, ieskaitot arhivēšanu

Jebkāda turpmāka to attēlu un pirkstu nospiedumu izmantošana, kuru apmaiņa veikta ar SIRPIT starpniecību, tostarp to arhivēšana, notiek saskaņā ar attiecīgajiem SIS II juridisko instrumentu noteikumiem, Direktīvu 95/46/EK, Eiropas Padomes 108. konvenciju un tiesību aktiem, kas šajā jomā ir spēkā attiecīgajās dalībvalstīs.

2.13.2.   Tehniskās prasības

Pirkstu nospiedumus un attēlus vāc un pārsūta saskaņā ar standartiem, kas jānosaka īstenošanas noteikumos par biometrisko datu ievadīšanu SIS II.

Katram SIRENE birojam jāatbilst SIRPIT tehniskajām prasībām.

Pirkstu nospiedumi un attēli tiek nosūtīti pielikuma veidā, kas tiek pievienots speciāli SIRPIT vajadzībām izstrādātā datu ievadīšanas ekrānā.

2.13.3.   SIRENE L veidlapas izmantošana

Par pārsūtīšanu ar SIRPIT starpniecību paziņo, nosūtot L veidlapu pa parasto kanālu, ko izmanto visām SIRENE veidlapām. L veidlapas nosūta vienlaikus ar pirkstu nospiedumiem un/vai attēliem.

2.13.4.   SIRPIT procedūra

Tās valsts SIRENE birojs, kurai ir tās personas pirkstu nospiedumi vai attēli, par kuru cita dalībvalsts ir izdevusi brīdinājumu, turpmāk tekstā tiek dēvēts par “paziņotāju SIRENE biroju”.

Tās valsts SIRENE birojs, kas ir ievadījusi brīdinājumu SIS II, turpmāk tekstā tiek dēvēts par “izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju”.

Piemēro šādu procedūru:

2.13.4.1.   Datu ievadīšanas ekrāns

Ievades formulārā iekļauj šādus datus:

Piezīmes

Ja tie ir zināmi, jāievada pirkstu nospiedumu ņemšanas vieta un datums.

2.13.5.   Biometrisko datu formāts un kvalitāte

Visiem sistēmā ievadītajiem biometriskajiem datiem pirms tam jāveic īpaša kvalitātes pārbaude, lai nodrošinātu obligāto kvalitātes standartu, kas ir kopīgs visiem SIS II lietotājiem.

Pirms ievadīšanas jāveic pārbaudes valsts līmenī, lai nodrošinātu, ka:

2.14.   SIRENE un Interpola lomu dublēšanās (20)

SIS II loma nav ne aizstāt, ne dublēt Interpola lomu. Lai gan uzdevumi var pārklāties, regulējošie principi rīcībai un sadarbībai starp dalībvalstīm Šengenas ietvaros ievērojami atšķiras no tiem, kas ir Interpola darbības pamatā. Līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt sadarbības noteikumus starp SIRENE birojiem un VCB (valstu centrālajiem birojiem) valstu līmenī.

Ievēro šādus principus:

2.14.1.   SIS II brīdinājumu prioritāte pār Interpola brīdinājumiem

Attiecībā uz dalībvalstu izdotajiem brīdinājumiem SIS II brīdinājumiem un informācijas apmaiņai saistībā ar šiem brīdinājumiem vienmēr ir piešķirama prioritāte pār tiem brīdinājumiem un informācijas apmaiņu, kas tiek veikta ar Interpola starpniecību. Jo īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad starp brīdinājumiem ir pretruna.

2.14.2.   Komunikācijas kanālu izvēle

Ievēro principu, ka Šengenas brīdinājumiem ir priekšroka salīdzinājumā ar Interpola brīdinājumiem, un nodrošina, ka to ievēro arī dalībvalstu VCB. Pēc tam, kad ir izveidots SIS II brīdinājums, visu komunikāciju, kas ir saistīta ar šo brīdinājumu un tā izveidošanas iemeslu un veicamās darbības izpildi, nodrošina SIRENE biroji. Ja dalībvalsts vēlas mainīt komunikācijas kanālus, pirms tam jākonsultējas ar pārējām pusēm. Šāda kanālu maiņa ir iespējama tikai īpašos gadījumos.

2.14.3.   Interpola izmantošana un izplatīšana ar Interpolu Šengenas valstīs

Tā kā SIS II brīdinājumiem ir piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar Interpola brīdinājumiem, tad Interpola brīdinājumu izmantošana attiecas tikai uz ārkārtas gadījumiem (t. i., kad nav piemērojams neviens noteikums ne Konvencijā, ne tehniskajos noteikumos, uz kuru pamata var ievadīt brīdinājumu SIS II, vai arī ja nav pieejama visa nepieciešamā informācija, lai izveidotu SIS II brīdinājumu). Jāizvairās no paralēliem brīdinājumiem SIS II un ar Interpola starpniecību Šengenas zonā. Brīdinājumiem, kas tiek izplatīti ar Interpola kanālu starpniecību un kas arī aptver Šengenas zonu vai tās daļas, jābūt apzīmētiem ar šādu norādījumu: “izņemot Šengenas valstis”.

2.14.4.   Pozitīvais iznākums un brīdinājuma dzēšana

Lai nodrošinātu, ka SIRENE birojs darbojas kā koordinators SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudei, dalībvalstis nodrošina, ka SIRENE biroji un VCB viens otru informē par pozitīvajiem iznākumiem un brīdinājumu dzēšanu.

2.14.5.   Sadarbības uzlabošana starp SIRENE birojiem un Interpola VCB

Saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu valsts līmenī starp SIRENE biroju un VCB.

2.14.6.   Informācijas nosūtīšana trešām valstīm

2.15.   SIRENE un Eiropola attiecības

Eiropolam ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas SIS II ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 26., 36. un 38. pantu. Saskaņā ar Eiropola Konvenciju Eiropols var lūgt attiecīgajām dalībvalstīm sīkāku informāciju. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem izveido sadarbību ar nacionālo Eiropola vienību (ENU), lai nodrošinātu, ka SIRENE biroju informē par visu papildinformācijas apmaiņu starp Eiropolu un ENU attiecībā uz brīdinājumiem SIS II. Ja valsts līmenī komunikāciju par SIS II brīdinājumiem veic ENU, novērš galalietotāju neskaidrības.

2.16.   SIRENE un Eurojust attiecības

Eurojust valstu locekļiem un viņu asistentiem ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas SIS II ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 26., 32., 34. un 38. pantu. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar tiem izveido sadarbību, lai nodrošinātu raitu informācijas apmaiņu pozitīva iznākuma gadījumā. Konkrēti, SIRENE birojs ir kontaktpunkts Eurojust valstu locekļiem un viņu asistentiem attiecībā uz papildinformāciju, kas saistīta ar brīdinājumiem SIS II.

2.17.   Speciālie meklēšanas veidi

2.17.1.   Ģeogrāfiski mērķtiecīgā meklēšana

Ģeogrāfiski mērķtiecīgā meklēšana ir meklēšana, kas tiek veikta situācijā, kad dalībvalstij ir droši pierādījumi par meklētās personas vai objekta atrašanās vietu ģeogrāfiski ierobežotā teritorijā. Šādos apstākļos tiesas iestādes pieprasījumu var izpildīt nekavējoties, tiklīdz tas tiek saņemts.

Ģeogrāfiski mērķtiecīga meklēšana Šengenas zonā notiek, pamatojoties uz brīdinājumu SIS II. Ja, izdodot brīdinājumu par apcietināšanu, ir zināma atrašanās vieta, A veidlapas laukā 061 iekļauj informāciju par meklētās personas atrašanās vietu. Visos citos gadījumos, tostarp, lai paziņotu objektu atrašanās vietu, izmanto M veidlapu (lauku 83). Brīdinājumu par meklēto personu ievada SIS II, lai nodrošinātu, ka veicamās darbības pieprasījums tiek izpildīts nekavējoties (Šengenas konvencijas 64. pants, Pamatlēmuma par EAO 9. panta 3. punkts).

Brīdinājums SIS II palielina sekmīga rezultāta iespējas gadījumā, ja persona vai objekts neparedzēti pārceļas no vienas vietas uz citu Šengenas zonā, tāpēc meklētās personas vai objekta neievadīšana SIS II ir iespējama tikai īpašos apstākļos (piemēram, saskaņā ar SIS II regulas un SIS II lēmuma 23. panta 1. punktu, ja nav pietiekami daudz informācijas, lai izveidotu brīdinājumu utt.).

3.   BRĪDINĀJUMI PAR APCIETINĀŠANU NOLŪKĀ NODOT VAI IZDOT (SIS II LĒMUMA 26. PANTS)

Ņem vērā šādus posmus:

3.1.   Brīdinājuma ievadīšana

Lielākajai daļai brīdinājumu par apcietināšanu tiks pievienots Eiropas apcietināšanas orderis (EAO). Tomēr brīdinājuma par apcietināšanu gadījumā ir iespējams arī veikt pagaidu apcietināšanu līdz izdošanas lūguma (IL) saņemšanai.

EAO/IL izdod tiesas iestāde, kas ir pilnvarota veikt šādu funkciju izdevējā dalībvalstī.

Ievadot brīdinājumu par apcietināšanu nolūkā personu nodot, SIS II kā pielikumu ievada EAO oriģināla kopiju. Var ievadīt EAO kopiju, kas tulkota vienā vai vairākās ES iestāžu oficiālajās valodās.

Turklāt, ja tie ir pieejami, brīdinājumam pievieno personas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus.

Kad tiek ievadīts brīdinājums, SIRENE birojam ir pieejama attiecīgā informācija, tostarp EAO un IL, kas sniegta par personu, kura tiek meklēta apcietināšanai nolūkā nodot vai izdot. Veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka informācija ir pilnīga un pareizi iesniegta.

Dalībvalstīm ir iespēja ievadīt vairāk nekā vienu EAO par vienu brīdinājumu par apcietināšanu. Dalībvalstu pienākums ir dzēst EAO, kas zaudē derīgumu, un pārbaudīt, vai brīdinājumam ir pievienoti kādi citi Eiropas apcietināšanas orderi, kā arī vajadzības gadījumā pagarināt brīdinājumu.

Brīdinājumos par apcietināšanu var būt viens binārs fails par katru EAO. Dalībvalstīm ir iespēja pievienot tulkojumus visiem Eiropas apcietināšanas orderiem, ko tās pievieno brīdinājumam par apcietināšanu, un, ja vajadzīgs, atsevišķos bināros failos.

Skenētiem PDF dokumentiem, kurus paredzēts pievienot brīdinājumiem, cik vien iespējams, izmantojamā minimālā izšķirtspēja ir 150 DPI.

3.2.   Vairākkārtēji brīdinājumi

Par vispārīgām procedūrām skatīt 2.2. iedaļu.

Turklāt piemēro šādus noteikumus:

Vairākas dalībvalstis drīkst ievadīt brīdinājumu par apcietināšanu par vienu un to pašu personu. Ja divas vai vairākas dalībvalstis ir izdevušas brīdinājumu par vienu un to pašu personu, lēmums par to, kurš orderis tiks izpildīts apcietināšanas gadījumā, ir jāpieņem tās dalībvalsts izpildītājai tiesu iestādei, kurā tiek veikta apcietināšana.

Brīdinājumu par apcietināšanu savietojamība

Brīdinājumi par apcietināšanu ir savietojami ar brīdinājumiem par ieceļošanas atteikšanu, brīdinājumiem par pazudušām personām vai brīdinājumiem par tiesas procesu. Tie nav savietojami ar brīdinājumiem par pārbaudēm.

Brīdinājumus par apcietināšanu ievada tūlīt, negaidot konsultēšanās rezultātus ar citām dalībvalstīm.

3.3.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.11.1. iedaļu.

3.4.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.11.2. iedaļu.

3.5.   Dalībvalstīm nosūtāmā papildinformācija

Izdodot brīdinājumu, visām dalībvalstīm nosūta uz brīdinājumu attiecīgu papildinformāciju.

3.5.1. un 3.5.2. iedaļā minēto informāciju ātrākajā pieejamā veidā nosūta citiem SIRENE birojiem. Jebkādu sīkāku informāciju, kas ir nepieciešama identifikācijas mērķiem, nosūta pēc konsultēšanās un/vai pēc citas dalībvalsts lūguma.

Ja par vienu un to pašu personu ir vairāki EAO vai IL, par katru EAO vai IL aizpilda atsevišķu A veidlapu.

EAO/IL un A veidlapā ir jābūt ietvertiem pietiekami detalizētiem datiem (jo īpaši EAO e) sadaļā: “apstākļu apraksts, kuros noziedzīgais(-ie) nodarījums(-i) tika izdarīts(-i), ieskaitot laiku un vietu”, lauks 044: “nodarījuma apraksts”), lai citi SIRENE biroji pārbaudītu brīdinājumu. Tomēr veic tikai nepieciešamās informācijas apmaiņu.

3.5.1.   Papildinformācija, kas jānosūta attiecībā uz EAO

A veidlapā ietver vismaz to pašu informāciju kā EAO. Lauka 044 informācijā ietver īsu apstākļu kopsavilkumu.

A veidlapā:

3.5.2.   Papildinformācija, kas jānosūta attiecībā uz pagaidu apcietināšanu

3.5.2.1.   Ja tiek izdots brīdinājums, pamatojoties gan uz EAO, gan uz IL

Izdodot brīdinājumu par apcietināšanu nolūkā personu izdot, visām dalībvalstīm nosūta papildinformāciju, izmantojot A veidlapu. Ja brīdinājumā ietvertie dati un attiecībā uz EAO dalībvalstīm nosūtītā papildinformācija nav pietiekama izdošanas nolūkiem, sniedz papildu informāciju.

Laukā 239 norāda, ka veidlapa attiecas gan uz EAO, gan IL.

3.5.2.2.   Ja tiek izdots brīdinājums, pamatojoties tikai uz IL

Izdodot brīdinājumu par apcietināšanu nolūkā izdot, visām dalībvalstīm nosūta papildinformāciju, izmantojot A veidlapu.

Laukā 239 norāda, ka veidlapa attiecas uz IL.

3.6.   Apzīmēšana ar karodziņu

Par vispārīgiem noteikumiem skatīt 2.6. iedaļu.

Ja vismaz vienu no brīdinājumam pievienotajiem EAO vai IL var izpildīt, brīdinājumu ar karodziņu neapzīmē.

Ar karodziņu apzīmētu brīdinājumu uzskata par tādu, kas izdots nolūkā ziņot par tās personas atrašanās vietu, par kuru tas ir izdots.

3.7.   SIRENE biroju rīcība, saņemot brīdinājumu par apcietināšanu

Ja SIRENE birojs saņem A veidlapu, tas cik iespējams drīz veic meklēšanu visos pieejamos avotos, lai mēģinātu noteikt subjekta atrašanās vietu. Ja izdevējas dalībvalsts sniegtā informācija nav pietiekama, lai saņēmējai dalībvalstij tā būtu pieņemama, tas nedrīkst aizkavēt meklēšanas veikšanu.

Ja brīdinājums par apcietināšanu tiek apstiprināts un subjekts ir atrasts vai apcietināts dalībvalstī, tad A veidlapā ietvertā informācija jānosūta tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izpilda EAO vai IL. Ja tiek prasīts EAO vai IL oriģināls, izdevējai tiesas iestādei tas jānosūta tieši izpildītājai tiesas iestādei (ja vien izdevējas vai izpildītājas dalībvalsts tiesību aktos nav noteikts citādi).

3.8.   Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.3. iedaļu.

Turklāt piemēro šādu procedūru:

Turklāt izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs informē visus citus SIRENE birojus par pozitīvu iznākumu, izmantojot M veidlapu, ja “pozitīvais iznākums” tiek saņemts divu nedēļu laikā kopš brīdinājuma izdošanas datuma. Pēc šā termiņa informāciju nosūta vienīgi tām dalībvalstīm, kas to pieprasa.

4.   BRĪDINĀJUMI PAR IECEĻOŠANAS VAI UZTURĒŠANĀS ATTEIKŠANU (SIS II REGULAS 24. PANTS)

Ņem vērā šādus posmus:

4.1.   Brīdinājuma ievadīšana

Saskaņā ar SIS II regulas 24. pantu SIS II var ievadīt brīdinājumus par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu trešo valstu valstspiederīgajiem, balstoties uz valsts brīdinājumu, kas izdots, pamatojoties uz draudiem sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai, vai valsts drošībai.

Brīdinājumu var izdot, arī pamatojoties uz faktu, ka trešās valsts valstspiederīgajam ir piemērots jebkāds pasākums, kas saistīts ar izraidīšanu vai ieceļošas atteikumu un kas nav atcelts vai atlikts, ietverot vai papildus piemērojot ieceļošanas aizliegumu vai, attiecīgā gadījumā, uzturēšanās aizliegumu, kas pamatots ar to, ka nav ievēroti attiecīgās valsts noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu vai uzturēšanos.

Turklāt SIS II regulas 26. pantā noteikts, ka, ievērojot konkrētus specifiskus nosacījumus, ievada arī brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ierobežojošs pasākums, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu paredzēts, lai atteiktu ieceļošanu dalībvalstu teritorijā vai tranzītu caur to.

Saskaņā ar SIS II regulas 25. pantu trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Kopienas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (21), piemēro īpašus noteikumus. SIRENE birojs, ciktāl tas iespējams, var darīt pieejamu jebkādu informāciju, kas tika izmantota, lai noteiktu, vai par personu, uz kuru attiecas Kopienas tiesības uz brīvu pārvietošanos, jāievada brīdinājums par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu (22).

4.2.   Vairākkārtēji brīdinājumi

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.2. iedaļu.

Brīdinājumu par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu savietojamība

Brīdinājumi par ieceļošanas atteikšanu ir savietojami ar brīdinājumiem par apcietināšanu. Tie nav savietojami ar brīdinājumiem par pazudušām personām, brīdinājumiem par pārbaudēm vai brīdinājumiem par tiesas procesu.

4.3.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.11.1. iedaļu.

4.4.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Par vispārīgiem noteikumiem skatīt 2.11.2. iedaļu.

4.5.   Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteikto informācijas procedūru un Šengenas konvencijas 25. pantā noteikto konsultēšanās procedūru veikšana ir to iestāžu kompetencē, kas ir atbildīgas par robežkontroli un uzturēšanās atļauju vai vīzu izsniegšanu. Principā SIRENE birojs ir iesaistīts šajās procedūrās, tikai lai nosūtītu ar brīdinājumiem tieši saistītu papildinformāciju (piemēram, paziņojumu par pozitīvo iznākumu, identitātes noskaidrošanu) vai dzēstu brīdinājumus.

Tomēr SIRENE biroji var arī būt iesaistīti papildinformācijas nosūtīšanā, kas nepieciešama trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanai vai tā ieceļošanas atteikšanai; un tie var būt iesaistīti visas papildinformācijas nosūtīšanā, kas tiek iegūta šo darbību rezultātā.

4.5.1.   Informācijas apmaiņa, izsniedzot uzturēšanās atļaujas un vīzas

Piemēro šādu procedūru:

Īpašās procedūras, kā noteikts Šengenas konvencijas 25. pantā

Procedūra saskaņā ar Šengenas konvencijas 25. panta 1. punktu

Ja dalībvalsts, kas apsver uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, atklāj, ka attiecīgais pieteikuma iesniedzējs ir subjekts citas dalībvalsts brīdinājumam par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, tā ar SIRENE biroju starpniecību konsultējas ar dalībvalsti, kas izdevusi brīdinājumu. Šim nolūkam izmanto N veidlapu. Brīdinājumu dzēš, ja pēc konsultēšanās dalībvalsts patur spēkā savu lēmumu izsniegt uzturēšanās atļauju. Tomēr personu var iekļaut dalībvalsts brīdinājumu par ieceļošanas atteikšanu valsts sarakstā.

Procedūra saskaņā ar Šengenas konvencijas 25. panta 2. punktu

Ja dalībvalsts, kas ievadījusi brīdinājumu par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, atklāj, ka personai, kas ir minētā brīdinājuma subjekts, ir izsniegta uzturēšanās atļauja, tā ar SIRENE biroju starpniecību, izmantojot O veidlapu, ierosina konsultēšanās procedūru ar dalībvalsti, kas izdevusi uzturēšanās atļauju. Konsultēšanās ar SIRENE biroju starpniecību, izmantojot O veidlapu, notiek arī tad, ja dalībvalsts, kas izdevusi uzturēšanās atļauju, vēlāk atklāj, ka SIS II ir ievadīts brīdinājums par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu šai personai (23).

Ja trešā dalībvalsts (t. i., kas nav nedz izsniegusi uzturēšanās atļauju, nedz izdevusi brīdinājumu) atklāj, ka ir brīdinājums par trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir kādas dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja, tā ar SIRENE biroju starpniecību, izmantojot H veidlapu, to paziņo gan dalībvalstij, kas piešķīrusi atļauju, gan dalībvalstij, kas izdevusi brīdinājumu.

Ja Šengenas konvencijas 25. pantā paredzētā procedūra paredz dzēst brīdinājumu par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, SIRENE biroji, respektējot savas valsts tiesību aktus, piedāvā savu atbalstu, ja tāds tiek lūgts.

4.5.2.   Informācijas apmaiņa, atsakot ieceļošanu Šengenas zonā vai izraidot no tās

Piemēro šādu procedūru:

Ja persona, par kuru ir izdots brīdinājums, tiek aizturēta uz robežas, ievēro procedūras, kas noteiktas Šengenas Robežu kodeksā un izdevējā dalībvalstī.

Noteiktos gadījumos var rasties arī steidzama nepieciešamība ar SIRENE biroju starpniecību apmainīties ar papildinformāciju, lai nekļūdīgi identificētu personu (skatīt 2.8.3. iedaļu).

Īpašās procedūras, kas noteiktas Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā

Procedūras gadījumos, uz kuriem attiecas 5. panta 4. punkta a) apakšpunkts

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) apakšpunktu trešo valstu valstspiederīgajiem, par kuriem ir brīdinājums par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, bet kam ir kādas dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja vai atkārtotas ieceļošanas vīza, šķērsojot citas dalībvalsts robežu, ir atļauts ieceļot tranzītā, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai atkārtotas ieceļošanas vīzu. Ieceļošanu var atteikt, ja šī dalībvalsts ir izdevusi valsts brīdinājumu par ieceļošanas atteikšanu.

Ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais mēģina ieceļot dalībvalstī, kas ir ievadījusi brīdinājumu SIS II, šī dalībvalsts var viņam atteikt ieceļošanu. Tomēr pēc kompetentās iestādes lūguma šīs dalībvalsts SIRENE birojs, izmantojot O veidlapu, konsultējas ar tās dalībvalsts SIRENE biroju, kura izsniegusi uzturēšanās atļauju, lai kompetentā iestāde varētu izlemt, vai ir pietiekams pamats uzturēšanās atļaujas anulēšanai. Ja uzturēšanās atļauja netiek anulēta, brīdinājumu SIS II dzēš, taču attiecīgo personu tik un tā var iekļaut valsts sarakstā par brīdinājumiem par ieceļošanas atteikšanu.

Ja šī persona mēģina ieceļot dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju, tai atļauj ieceļot teritorijā, bet šīs dalībvalsts SIRENE birojs pēc kompetentās iestādes lūguma nosūta O veidlapu tās dalībvalsts SIRENE birojam, kas izdevusi brīdinājumu, lai attiecīgās kompetentās iestādes varētu lemt par uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai brīdinājuma dzēšanu.

Ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais mēģina ieceļot trešā dalībvalstī, kas nav nedz tā valsts, kas izdevusi brīdinājumu, nedz tā valsts, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju, un trešā dalībvalsts konstatē, ka par šo personu ir brīdinājums SIS II, bet tai ir kādas dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja, minētā dalībvalsts atļauj tranzītu uz dalībvalsti, kas ir izsniegusi uzturēšanās atļauju. Ieceļošanu var atteikt, ja minētā trešā dalībvalsts ir attiecīgo personu iekļāvusi savas valsts brīdinājumu sarakstā. Abos gadījumos pēc kompetentās iestādes lūguma tās SIRENE birojs nosūta abu attiecīgo dalībvalstu SIRENE birojiem H veidlapu, informējot tās par pretrunu un lūdzot tām savstarpēji konsultēties, lai vai nu dzēstu brīdinājumu SIS II, vai anulētu uzturēšanās atļauju. Tā var arī lūgt, lai to informē par jebkādas konsultēšanās rezultātiem.

Procedūra gadījumos, uz kuriem attiecas 5. panta 4. punkta c) apakšpunkts

Saskaņā ar 5. panta 4. punkta c) apakšpunktu dalībvalsts humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ var izdarīt atkāpi no principa, ka personai, par kuru ir izdots brīdinājums par ieceļošanas atteikšanu, ieceļošana jāatsaka. Pēc kompetentās iestādes lūguma tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura atļāvusi ieceļot, par to informē izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju, izmantojot H veidlapu.

4.6.   Informācijas apmaiņa pēc pozitīva iznākuma attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas Kopienas tiesības uz brīvu pārvietošanos

Ja ir pozitīvs iznākums attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas Kopienas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kā noteikts Direktīvā 2004/38/EK (24):

4.7.   Par ES pilsoņiem ievadīto brīdinājumu dzēšana

Ja trešās valsts valstspiederīgais, par kuru izdots brīdinājums par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, iegūst kādas ES dalībvalsts pilsonību, brīdinājumu dzēš. Ja pilsonības maiņa nonāk tādas valsts SIRENE biroja uzmanības lokā, kura nav izdevēja dalībvalsts, šī valsts nosūta izdevējas dalībvalsts SIRENE birojam J veidlapu saskaņā ar procedūru tādu datu labošanai un dzēšanai, kuros konstatētas juridiskas vai faktu kļūdas (skatīt 2.7. iedaļu).

5.   BRĪDINĀJUMI PAR PAZUDUŠĀM PERSONĀM (SIS II LĒMUMA 32. PANTS)

Ņem vērā šādus posmus:

5.1.   Brīdinājuma ievadīšana

Pēc kompetentās iestādes lūguma SIS II ievada datus par šādām personu kategorijām, gan nepilngadīgajiem, gan pieaugušajiem, nolūkā noskaidrot viņu atrašanās vietu vai piešķirt viņiem aizsardzību:

Uzsākot meklēšanu, attiecīgi ievēro valstu procedūras par to, kas un kā var pieprasīt meklēt pazudušu personu.

Saskaņā ar SIS II lēmuma 23. panta 2. punktu brīdinājumam pievieno personas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, ja tie ir pieejami.

5.2.   Vairākkārtēji brīdinājumi

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.2. iedaļu.

Brīdinājumu par pazudušām personām savietojamība

Brīdinājumi par pazudušām personām ir savietojami ar brīdinājumiem par apcietināšanu un brīdinājumiem par tiesas procesu. Tie nav savietojami ar brīdinājumiem par ieceļošanas atteikšanu vai brīdinājumiem par pārbaudēm.

5.3.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.11.1. iedaļu.

5.4.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.11.2. iedaļu.

5.5.   Apzīmēšana ar karodziņu

Pēc pozitīva iznākuma var lūgt apzīmēt ar karodziņu. Lai apzīmētu ar karodziņu, ievēro 2.6. iedaļā aprakstītās vispārīgās procedūras.

Attiecībā uz brīdinājumiem par pazudušām personām nevar veikt nekādu alternatīvu darbību.

5.6.   Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.3. iedaļu.

Turklāt piemēro šādus noteikumus:

6.   BRĪDINĀJUMI PAR PERSONĀM, KURAS MEKLĒ TIESAS PROCESAM (SIS II LĒMUMA 34. PANTS)

Ņem vērā šādus posmus:

6.1.   Brīdinājuma ievadīšana

Pēc kompetentās iestādes lūguma SIS II ievada datus par šādām personu kategorijām nolūkā paziņot viņu uzturēšanās vietu vai pastāvīgo dzīvesvietu:

Saskaņā ar SIS II lēmuma 23. panta 2. punktu brīdinājumam pievieno personas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, ja tie ir pieejami.

6.2.   Vairākkārtēji brīdinājumi

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.2. iedaļu.

Brīdinājumu par tiesas procesu savietojamība

Brīdinājumi par tiesas procesu ir savietojami ar brīdinājumiem par apcietināšanu un brīdinājumiem par pazudušām personām. Tie nav savietojami ar brīdinājumiem par pārbaudēm un brīdinājumiem par ieceļošanas atteikšanu.

6.3.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.11.1. iedaļu.

6.4.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.11.2. iedaļu.

6.5.   Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.3. iedaļu.

Turklāt piemēro šādus noteikumus:

7.   BRĪDINĀJUMI PAR DISKRĒTĀM VAI ĪPAŠĀM PĀRBAUDĒM (SIS II LĒMUMA 36. PANTS)

Ņem vērā šādus posmus:

7.1.   Brīdinājuma ievadīšana

Pēc kompetentās iestādes lūguma diskrētu vai īpašu pārbaužu nolūkā SIS II var ievadīt datus par personām un objektiem (transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisakuģiem un konteineriem).

Īpaša pārbaude ir personu, transportlīdzekļu, kuģu un gaisakuģu rūpīga pārbaude, bet diskrētu pārbaudi veic, nekaitējot tās diskrētajam raksturam.

Šādus brīdinājumus var ievadīt saistībā ar kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem un nolūkā novērst draudus sabiedriskajai drošībai SIS II lēmuma 36. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos.

Brīdinājumus par diskrētām vai īpašām pārbaudēm var izdot arī pēc to iestāžu lūguma, kas ir atbildīgas par valsts drošību, saskaņā ar SIS II lēmuma 36. panta 3. punktu.

Saskaņā ar SIS II lēmuma 37. panta 4. punktu, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem īpašas pārbaudes nav atļautas, šajā dalībvalstī tās automātiski aizstāj ar diskrētām pārbaudēm.

Saskaņā ar SIS II lēmuma 23. panta 2. punktu brīdinājumam pievieno personas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, ja tie ir pieejami.

7.2.   Vairākkārtēji brīdinājumi

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.2. iedaļu.

Brīdinājumu par pārbaudēm savietojamība

Brīdinājumi par pārbaudēm nav savietojami ar brīdinājumiem par apcietināšanu, brīdinājumiem par ieceļošanas atteikšanu, brīdinājumiem par pazudušām personām vai brīdinājumiem par tiesas procesu.

Brīdinājumi par objektiem diskrētām vai īpašām pārbaudēm nav savietojami ar citām brīdinājumu kategorijām.

Brīdinājumi par diskrētām pārbaudēm nav savietojami ar brīdinājumiem par īpašām pārbaudēm.

7.3.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.11.1. iedaļu.

7.4.   Pieņemtās identitātes ievadīšana

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.11.2. iedaļu.

7.5.   Citu dalībvalstu informēšana, izdodot brīdinājumus, ko pieprasa iestādes, kas ir atbildīgas par valsts drošību (SIS II lēmuma 36. panta 3. punkts)

Ievadot brīdinājumu pēc tās iestādes lūguma, kas ir atbildīga par valsts drošību, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs par to informē pārējos SIRENE birojus, izmantojot M veidlapu. Veidlapā norāda tās iestādes nosaukumu, kas pieprasa ievadīt brīdinājumu, un tās kontaktinformāciju.

Noteiktas informācijas konfidencialitāti nodrošina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp kontaktus SIRENE biroju starpā nodalot no visiem kontaktiem starp dienestiem, kas atbildīgi par valsts drošību.

7.6.   Apzīmēšana ar karodziņu

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.6. iedaļu.

Brīdinājumus par diskrētām vai īpašām pārbaudēm nevar aizstāt ar kādu alternatīvu darbību.

Turklāt, ja valsts drošības dienests izpildītājā dalībvalstī nolemj, ka brīdinājumam nepieciešams validācijas karodziņš, tas sazinās ar savas valsts SIRENE biroju un informē to, ka prasīto veicamo darbību nevar veikt. SIRENE birojs pēc tam lūdz apzīmēt ar karodziņu, nosūtot F veidlapu izdevējas dalībvalsts SIRENE birojam. Nav nepieciešams izskaidrot apzīmēšanas ar karodziņu iemeslus.

7.7.   Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.3. iedaļu.

Turklāt piemēro šādus noteikumus:

Ja ir pozitīvs iznākums par brīdinājumu, kas izdots saskaņā ar SIS II lēmuma 36. panta 3. punktu, izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs informē izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju par (vai nu diskrētās, vai īpašās pārbaudes) rezultātiem, izmantojot G veidlapu. Vienlaikus izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs informē savas valsts kompetento dienestu, kas ir atbildīgs par valsts drošību.

8.   BRĪDINĀJUMI PAR OBJEKTIEM, KAS JĀKONFISCĒ VAI JĀIZMANTO KĀ PIERĀDĪJUMS (SIS II LĒMUMA 38. PANTS)

Ņem vērā šādus posmus:

8.1.   Brīdinājuma ievadīšana

SIS II var ievadīt datus par šādiem objektiem, lai tos konfiscētu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā:

8.2.   Vairākkārtēji brīdinājumi

Par vispārīgo procedūru skatīt 2.2. iedaļu.

Brīdinājumu par konfiskāciju un izmantošanu par pierādījumu savietojamība

Brīdinājumi par konfiskāciju un izmantošanu par pierādījumu nav savietojami ar brīdinājumiem par pārbaudēm.

8.3.   Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

Ja tas tiek prasīts, atbildot uz G veidlapu, SIRENE biroji pēc iespējas ātrāk, izmantojot P veidlapu, nosūta papildinformāciju pēc tam, kad saņemts pozitīvs iznākums attiecībā uz brīdinājumu par konfiskāciju un izmantošanu par pierādījumu, kas izdots par transportlīdzekli, gaisakuģi, kuģi vai konteineru atbilstoši SIS II lēmuma 36. pantam.

Ņemot vērā to, ka lūgums ir steidzams un tādēļ nebūs iespējams tūlīt salīdzināt visu informāciju, nav nepieciešams aizpildīt visus P veidlapas laukus. Tomēr jācenšas salīdzināt informāciju attiecībā uz galvenajām sadaļām: 041, 042, 043, 162, 164, 165, 166, 167 un 169.

9.   STATISTIKA

Reizi gadā SIRENE biroji sniedz statistikas pārskatu, kas jānosūta pārvaldības iestādei un Komisijai. Statistikas datus pēc pieprasījuma nosūta arī Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam un kompetentajām valsts datu aizsardzības iestādēm.

Statistikas datos jāietver informācija par katra veida veidlapu skaitu, kas nosūtītas katrai dalībvalstij. Jo īpaši statistikas datos atspoguļo pozitīvo iznākumu un karodziņu skaitu. Jāatšķir tie pozitīvie iznākumi, kas ir konstatēti par citas dalībvalsts izdotajiem brīdinājumiem, un pozitīvie iznākumi, ko dalībvalsts ir konstatējusi par saviem izdotajiem brīdinājumiem.

10.   SIRENE ROKASGRĀMATAS UN CITU ĪSTENOŠANAS PASĀKUMU PĀRSKATĪŠANA

Šo rokasgrāmatu un citus īstenošanas pasākumus pārskata, ja rodas vajadzība grozīt kādus noteikumus, lai nodrošinātu raitu darbību.

(1)  Šis teksts ir identisks tekstam, kas iekļauts Komisijas Lēmuma 2008/333/EK pielikumā (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 4. lpp.).

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(3)  Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra Lēmums par Īstenošanas konvencijas stāšanos spēkā (SCH/com-ex (94) 29 rev. 2) (OV L 239, 22.9.2000., 130. lpp.).

(4)  Izpildu komitejas 1997. gada 7. oktobra lēmumi (SCH/com-ex 97(27) rev. 4) par Itāliju un (SCH/com-ex 97(28) rev. 4) par Austriju.

(5)  Padomes 1999. gada 13. decembra Lēmums 1999/848/EK par pilnīgu Šengenas acquis piemērošanu Grieķijā (OV L 327, 21.12.1999., 58. lpp.).

(6)  Padomes 2000. gada 1. decembra Lēmums 2000/777/EK par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309, 9.12.2000., 24. lpp.).

(7)  Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmums 2004/926/EK par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.).

(8)  OV C 340, 10.11.1997.

(9)  OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.

(10)  Turpmāk tekstā – “SIS II regula”.

(11)  OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp. Turpmāk tekstā – “SIS II lēmums”.

(12)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(13)  OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.

(14)  Tas neskar citus uzdevumus, kas doti SIRENE birojiem, pamatojoties uz attiecīgajiem tiesību aktiem policijas sadarbības sistēmas ietvaros, piemēram, piemērojot Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.).

(15)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(16)  Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās turpmākie grozījumi.

(17)  Dok. 16375/07.

(18)  Padomes 2006. gada 18. decembra Pamatlēmums 2006/960/TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu.

(19)  Daļu informācijas par piekļuves un labošanas procedūrām dalībvalstīs var atrast Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice_home/fsj/privacy/index_fr.htm.

(20)  Skatīt arī ES Šengenas kataloga 2. sējumu: Šengenas informācijas sistēma, SIRENE. Ieteikumi un paraugprakse, 2002. gada decembris.

(21)  OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(22)  Direktīvas 2004/38/EK 30. pantā noteikts, ka personas, kam atteikta ieceļošana, par to informē rakstiski un tām sniedz visu informāciju par apsvērumiem, uz kuriem pamatojas pieņemtais lēmums, izņemot, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm.

(23)  Ja brīdinājums par ieceļošanas atteikšanu ir izdots par ES pilsoņu ģimenes locekļiem, jāatceras, ka, pirms šādai personai tiek izsniegta uzturēšanās karte, nav iespējams regulāri veikt konsultēšanos SIS II. Direktīvas 2004/38/EK 10. pantā uzskaitīti nepieciešamie nosacījumi, lai Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas ir trešās valsts valstspiederīgie, iegūtu uzturēšanās tiesības uzņemošajā valstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem. Šis saraksts, kas ir izsmeļošs, neļauj pirms uzturēšanās karšu izsniegšanas regulāri veikt konsultēšanos SIS. Minētās direktīvas 27. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis, ja tās uzskata to par būtisku, var pieprasīt citām dalībvalstīm sniegt informāciju vienīgi par iepriekšējiem likumu pārkāpumiem (t. i. ne visiem SIS II datiem). Šādi pieprasījumi nedrīkst būt regulāri.

(24)  Saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK personai, uz kuru attiecas Kopienas tiesības uz brīvu pārvietošanos, var liegt ieceļot vai uzturēties, tikai balstoties uz sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, ja tās personiskā darbība rada patiesus, tiešus un pietiekami nopietnus draudus, kas skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm, un ja ir ievēroti pārējie minētās direktīvas 27. panta 2. punktā noteiktie kritēriji. 27. panta 2. punktā noteikts: “Pasākumi, ko veic sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, atbilst proporcionalitātes principam un pamatojas tikai uz attiecīgā indivīda personisko darbību. Iepriekšējas kriminālas sodāmības pašas par sevi nav pamatojums šādu pasākumu veikšanai. Attiecīgā indivīda personiskajai darbībai jārada faktiski, attiecīgajā brīdī esoši un pietiekami nopietni draudi, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm. Nav pieņemami apsvērumi, kas atdalīti no konkrētā gadījuma iezīmēm vai pamatojas uz vispārējas profilakses apsvērumiem.” Turklāt pastāv papildu ierobežojumi attiecībā uz personām, uz kurām attiecas tiesības pastāvīgi uzturēties, un tām ieceļot vai uzturēties var liegt vienīgi nopietnu sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, kā noteikts minētās direktīvas 28. panta 2. punktā.