(1)

Komisija 2006. gada 19. decembrī publicēja paziņojumu (2) par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Taivānas izcelsmes polivinilspirta (PVS) importu Kopienā. Komisija 2007. gada 17. septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1069/2007 (3) (“pagaidu regula”) noteica ĶTR izcelsmes PVS pagaidu antidempinga maksājumu. Taivānai netika noteikti pagaidu pasākumi.

(2)

Kā minēts pagaidu regulas 13. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“IP”). Attiecībā uz tendencēm, kas ir būtiskas kaitējuma novērtēšanai, Komisija analizēja datus, kuri aptver periodu no 2003. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(3)

Pēc lēmuma, ar kuru ĶTR izcelsmes PVS importam tika noteikti pagaidu antidempinga maksājumi, savukārt šādi pasākumi netika noteikti Taivānas importam, vairākas ieinteresētās puses rakstveidā iesniedza piezīmes. Turklāt personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem.

(4)

Komisija pastiprināja izmeklēšanu attiecībā uz Kopienas interešu aspektiem un izņēmuma kārtā atļāva lietotājiem no papīra rūpniecības iesniegt atbildes uz anketu; tas ir svarīgs lietotāju segments, bet līdz šim nebija sadarbojies.

(5)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem pamatojoties plānoja izbeigt procedūru attiecībā uz ĶTR un Taivānas izcelsmes PVS importu un atbrīvot summas, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt piezīmes pēc minētās informācijas saņemšanas.

(6)

Tika ņemti vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstveidā iesniegtie komentāri un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīti konstatējumi.

(7)

Tas pats pagaidu regulas 16. apsvērumā minētais Kopienas lietotājs atkārtoti iesniedza un izklāstīja argumentus par atsevišķas kvalitātes (“apstrīdētā kvalitāte”) izslēgšanu no ražojuma definīcijas; to sauc par “PVS ar mazu pelnu saturu”, un kuru tas inter alia iegādājas ĶTR. Šis lietotājs apgalvoja, i) ka Komisija nav pietiekami pamatojusi, kāpēc tā uzskata, ka apstrīdētajai kvalitātei ir tādas pašas pamata fiziskās un tehniskās īpašības kā citas kvalitātes PVS, kas atbilst ražojuma definīcijai, un turklāt uzsvēra, ii) ka šai kvalitātei ir ļoti specifisks galalietojuma veids. Turklāt tas apgalvoja, iii) ka apstrīdētā kvalitāte, pēc šī lietotāja vārdiem, ir kopolimērs un neietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā.

(8)

Pirms detalizētas iedziļināšanās šā lietotāja apgalvojumos, jāatzīmē, ka pelni PVS ir piemaisījums. Jo zemāks pelnu īpatsvars, jo tīrāks ir PVS. Otrkārt, jēdziens “PVS ar mazu pelnu saturu” ir subjektīvs. Tam nav vispārpieņemta standarta, kas nozīmē, ka katrs ražotājs pats nosaka, kādos gadījumos PVS ir ar mazu pelnu saturu un kādos nav. Tika konstatēts, ka praksē šis rādītājs ievērojami atšķiras: izmeklēšanā iesaistīto ražotāju vidū maksimālais pelnu satura rādītājs PVS ar mazu pelnu saturu svārstījās no 0,09 % līdz 0,5 %. Attiecīgais lietotājs nav to ražotāju vidū, kuri bija ļoti ierobežojoši, proti, citas personas tā ražojumu attiecīgo rādītāju, iespējams, uzskatītu ar diezgan lielu.

(9)

Citi uz šīs ieinteresētās personas iesniegtie apgalvojumi, kas minēti 7. apsvērumā, tika nopietni apsvērti un tos var apkopot šādi.

(10)

Jāatgādina, ka attiecīgā ražojuma fiziskās un tehniskās pamatīpašības tika provizoriski definētas tās regulas 14. apsvērumā, ar kuru noteica pagaidu pasākumus. Attiecīgais ražojums tajā definēts kā īpašs sveķu veids ar noteiktiem tehniskiem parametriem. Šajā ražojuma definīcijā minētie parametri, kas tika izmantoti, lai atšķirtu attiecīgo ražojumu no citas kvalitātes PVS ražojumiem, attiecas uz viskozitāti (3 mPas – 61 mPas, noteikta 4 % šķīdumā) un hidrolīzi (84,0 mol % – 99,9 mol %).

(11)

Visu kvalitātes veidu ražojumus, kas ietilpst ražojuma definīcijā, dažkārt apzīmē kā standarta kvalitātes veidus; tas nozīmē, ka tos visus var ražot standarta PVS ražošanas līnijā un to ražošanas izmaksas ir līdzīgas. Turpretī tos kvalitātes veidus, uz kuriem attiecas tas pats KN kods, bet kuri neietilpst ražojuma definīcijā, nevar ražot standarta PVS ražošanas līnijā, tiem nepieciešama atšķirīga ražošanas tehnoloģija un papildu iekārtas, tāpēc ražošanas izmaksas var ļoti atšķirties. Turklāt tiem kvalitātes veidiem, kuri neietilpst ražojuma definīcijā, ir arī ļoti atšķirīgas īpašības, salīdzinot ar tiem, kas ietilpst ražojuma definīcijā. Attiecībā uz viskozitātes pakāpi un hidrolīzi: i) zema viskozitātes pakāpe ir PVS ar mazu molekulāro svaru, inter alia, tos ir grūti apstrādāt, kā rezultātā ražošanas ienesīgums ir neliels, turpretī ii) tipus ar augstu viskozitātes pakāpi, ko arī ir grūti apstrādāt, izmanto dārga spodrpapīra pārklāšanai, kas ir ļoti specifisks pielietojuma veids, kurā jāizvairās no parasti šim pielietojuma veidam raksturīgām nevēlamām plaisām. iii) Ražojuma kvalitātes veidus ar augstu hidrolīzes pakāpi arī galvenokārt izmanto minētajā veidā, un iv) PVS kvalitātes veidi ar zemu hidrolīzes pakāpi nešķīst ūdenī vai veido nestabilus šķīdumus ar ūdeni. Šādus ražojumus lielākoties izmanto, lai ražotu PVC suspensijas, un augstas temperatūras gadījumā šādi ražojumi izdalīsies no šķīduma.

(12)

Lietotājs apgalvoja, ka, lai ražotu PVB sveķus, kas tam ir nepieciešami PVB plēves ražošanai, ir obligāta sešu PVS īpašību esība. Šo sešu īpašību parametru kombinācija padara apstrīdēto kvalitāti unikālu salīdzinājumā ar visiem citiem PVS kvalitātes veidiem tirgū. Analizējot šo apgalvojumu, tiešām tika konstatēts, ka dažiem lietojumiem ir stingrākas tehniskās specifikācijas nekā pārējiem lietojumiem. Tomēr vienlaikus tika konstatēts fakts, ka visu veidu kvalitātes ražojumiem, ieskaitot preču kvalitātes, kas ietilpst ražojuma definīcijā un ko dažkārt apzīmē kā “standarta kvalitātes ražojumus”, ir unikāla īpašību kombinācija. Atkarībā no vēlamā pielietojuma, tiek izvēlēts vienas vai otras kvalitātes ražojums. Tas attiecas ne tikai uz to, kā attiecīgais lietotājs izmanto ražojumu, bet arī uz citiem pielietojumiem. Tādēļ prasība bija jānoraida.

(13)

Attiecīgais lietotājs arī iebilda pret Komisijas veikto PVS lietotāju tirgus novērtējumu un īpaši uzsvēra, ka PVB lietotāju tirgus ir ļoti daudzveidīgs. Šajā saistībā, kā jau tika norādīts pagaidu regulā, lietotājs izmantoja šo PVS kvalitātes veidu, lai ražotu PVB, kas ir visizplatītākais pielietojums Kopienā, sasniedzot 25–29 % no PVS patēriņa, un tas ir arī visstraujāk augošais pielietojums, jo pieprasījums pēc PVB plēvēm strauji palielinās. Turklāt pēc pakārtotās rūpniecības pārbaudes arī tika konstatēts, ka gandrīz 90 % Kopienā ražotā PVB konsekventi tiek izmantoti, lai ražotu PVB plēvi, kas ir arī iespējamais veids, kā to izmanto attiecīgais lietotājs (bet tas nav vienīgais PVB plēves ražotājs Kopienā). Tāpēc ir apstiprināts pagaidu regulas 17. apsvērums, saskaņā ar kuru šīs ieinteresētās personas specifiskais pielietojuma veids ir viens no galvenajiem pielietojuma veidiem, ko, ņemot vērā tā nozīmi tirgū, nevar raksturot kā “nestandarta”.

(14)

Attiecīgais lietotājs arī apgalvoja, ka šķietami specifisko pielietojuma veidu apliecina fakts, ka apstrīdēto kvalitāti nevar aizstāt ar citiem modeļiem, kas ilustrētu šo specifisko pielietojuma veidu. Šajā saistībā vispirms tika noteikts, ka šis lietotājs neiepirka tikai no attiecīgā Ķīnas ražotāja; tam jau bija vairāki alternatīvi avoti. Faktiski IP viņš mazāk par 5 % no saviem PVS pirkumiem, kurus viņš prasīja neiekļaut ražojuma definīcijā, iepirka no ĶTR ražotāja. Pārējo daudzumu viņš iepirka no trijiem citiem ražotājiem dažādās valstīs. Turklāt tika konstatēts, ka lielāko daļu Kopienas tirgū visvairāk pārdoto citu kvalitātes veidu nevar izmantot kā alternatīvu apstrīdētajai kvalitātei; tomēr pašu apstrīdēto kvalitāti var izmantot citos pielietojuma veidos, un to piedāvāja Kopienas tirgū par cenām, kas bija līdzīgas cenām, ko prasīja par līdzīgiem kvalitātes veidiem, kurus importēja no ĶTR. Ņemot vērā iepriekšminēto, bija jānoraida arguments par to, ka apstrīdētās kvalitātes veidu nevarēja aizstāt.

(15)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas lietotājs apgalvoja, ka PVS ar mazu pelnu saturu ir kopolimērs, nevis homopolimērs. Apgalvojuma pamatā bija fakts, ka tas satur divus veidojošus blokus. Jautājumu izmeklēja un konstatēja, ka PVS rodas sākotnējā homopolimēru polimerizācijā. Tomēr sekojošais hidrolīzes process vienmēr ir nepilnīgs (starp 84,0 un 99,9 mol %), un tāpēc var apgalvot, ka PVS satur divus veidojošus blokus un to var uzskatīt par kopolimēru.

(16)

Lai izvairītos no pārpratumiem, uzskatīja par atbilstošu precizēt ražojuma definīciju, kas noteikta pagaidu regulā. Tāpēc attiecīgais ražojums ir noteikti definēts kā atsevišķi polivinilspirti (PVS) kopolimēru veidā, pamatojoties uz homopolimēru polimerizāciju; to viskozitāte (nosakot 4 % šķīdumā) ir 3 mPas vai lielāka, taču nepārsniedz 61 mPas, to hidrolīzes pakāpe ir 84,0 mol % vai lielāka, bet nepārsniedz 99,9 mol %, to izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai Taivānā, un tos parasti deklarē ar KN kodu ex 3905 30 00 .

(17)

Taivānai nenoteica pagaidu pasākumus, jo, kā teikts pagaidu regulas 29. un 30. apsvērumā, provizoriski netika konstatēts dempings attiecībā uz Taivānas izcelsmes attiecīgo ražojumu.

(18)

Kā minēts pagaidu regulas 30. apsvērumā, vienīgais Taivānas uzņēmums Chang Chun Petrochemical Co. Ltd. (“CCP”), kas sadarbojās, ir attiecīgā ražojuma vienīgais ražotājs eksportētājs Taivānā, un, kā informē Eurostat, izmeklēšanas periodā tas veidoja 100 % Taivānas eksporta uz EK.

(19)

Abi Kopienas ražotāji Kuraray Europe GmbH un Celanese Chemicals Ibérica S.L. apgalvoja, ka CCP izmeklēšanas periodā veica dempingu, un pieprasīja, lai Komisija vēlreiz pārbauda konstatējumus par dempingu attiecībā uz CCP.

(20)

Abi Kopienas ražotāji apgalvoja, ka CCP ražošanas izmaksas ir daudz lielākas par Komisijas konstatētajām, jo galvenās izejvielas vinilacetāta monomēra (“VAM”), ko izmanto PVS ražošanā, izmaksas bija novērtētas par zemu. Šajā saistībā tie uzsvēra, ka CCP piegādātājs, kas piegādāja VAM, bija saistīts uzņēmums. Savu argumentu pamatošanai viens Kopienas ražotājs iesniedza pētījumu par CCP uzņēmējdarbību ar PVS (šo pētījumu veica konsultāciju uzņēmums), kā arī publikācijas par starptautiskajām VAM cenām.

(21)

Iesniegto informāciju pārbaudīja. Salīdzinot VAM cenas iepriekš minētajās publikācijās un cenas, ko konstatēja procedūras laikā gan Āzijā, gan Eiropā, viennozīmīgi noskaidroja, ka minētajās publikācijās atspoguļotās cenas ir pārlieku augstas. Turklāt publikācijās ir teikts, ka publicētās cenas ir novērtējumi; faktiskās cenas tirgū var būt augstākas vai zemākas, un vislabāk publicētās cenas izmantot kā orientējošas cenas. Tiešām, šādas cenas var izmantot, lai uzraudzītu tendences laika gaitā, bet tās acīmredzami neatspoguļo faktiskās cenas.

(22)

Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka saistītais piegādātājs CCP pārdeva VAM par cenām, kas atbilst tām, kuras prasīja šī piegādātāja nesaistītajiem pircējiem, un CCP maksātās cenas par VAM atbilda tām cenām, ko maksāja citi ražotāji Āzijā, īpaši Japānā.

(23)

Turklāt iepriekš minētajā pētījumā atspoguļotās VAM izmaksas pamatojās uz lielāku VAM patēriņa rādītāju, nevis uz faktisko CCP patēriņu. Ņemot vērā, ka VAM patēriņa rādītājs ir atkarīgs no pilnīgi un daļēji hidrolizēta PVS maisījuma, tika konstatēts, ka faktiskais CCP patēriņa rādītājs atbilst citu ražotāju faktiskajam CCP patēriņa rādītājam gan Āzijā, gan Kopienā, ievērojot attiecīgo ražojuma maisījumu.

(24)

Tāpēc iepriekš 20.–23. apsvērumā minēto iemeslu dēļ secināja, ka CPP VAM izmaksas nav bijušas nenovērtētas un prasības attiecībā uz šo jautājumu noraidīja.

(25)

Pamatojoties uz iepriekšminētajā pētījumā atspoguļotajām izmaksām, viens no diviem Kopienas ražotājiem apgalvoja, ka līdzās VAM pārāk zemu novērtētas citas CCP izmaksu sastāvdaļas, kas ietilpst PVS ražošanas izmaksās, piemēram, saistībā ar komunālajiem pakalpojumiem, citām pieskaitāmajām ražošanas izmaksām un TV un A izmaksām. Tomēr netika iesniegti konkrēti pierādījumi, kas apstiprinātu pētījumā atspoguļotos izmaksu novērtējumus.

(26)

Pārbaudīja CCP uz vietas iegūtos faktiskos datus, un ir apstiprināts, ka dempinga aprēķinos ir izmantotas pareizās izmaksas. Tāpēc prasību noraidīja.

(27)

Viens Kopienas ražotājs apgalvoja, ka attiecībā uz CCP bija jānosaka normālā vērtība visiem ražojumu veidiem, jo Taivānas PVS tirgū ir īpaša situācija, jo tirgū ir mākslīgi radītas zemas cenas, salīdzinot ar publicēto cenu spektru par Āziju, un arī tāpēc, ka IP Taivānā vietējā tirgū ražojumu lielākoties pārdeva saistītiem pircējiem.

(28)

Faktiski nav pierādījumu, uz kuriem pamatojoties varētu atzīt pārdošanas cenas vietējā tirgū Taivānā par mākslīgi zemām. Publicētās PVS cenas ir vienīgi vispārēja rakstura cenu spektrs Āzijā (izņemot Ķīnu) kopumā, nešķirojot faktisko kvalitāti vai attiecīgos ražojumu veidus, tāpēc to nevar izmantot, lai salīdzinātu cenas attiecībā uz Taivānu. Pamatojoties uz to, Taivānas cenas vietējā tirgū nevar uzskatīt par mākslīgi zemām. Attiecībā uz iespējamajiem nepietiekamajiem pārdevumiem iekšējā tirgū neatkarīgiem pircējiem ir apstiprināts, ka neatkarīgiem pircējiem pārdots pietiekams ražojumu daudzums, lai noteiktu normālo vērtību.

(29)

Tas pats Kopienas ražotājs arī apgalvoja, ka iespējamās īpašās tirgus situācijas dēļ Taivānas tirgū, ko radījušas mākslīgi zemās PVS cenas, peļņa, ko izmantoja saliktajās normālajās vērtībās attiecībā uz CCP, nav jānosaka, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

(30)

28. apsvērumā minēto iemeslu dēļ nav pamata uzskatam, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu noteiktā peļņa nav piemērota, lai noteiktu saliktās normālās vērtības. Tāpēc prasību noraidīja.

(31)

Ieinteresētās personas informēja par iepriekšminētajiem konstatējumiem, un tām atvēlēja termiņu, kurā iesniegt piezīmes. Ne no Kopienas ražotājiem, ne citām ieinteresētajām personām nesaņēma papildu informāciju, kas varētu mainīt Komisijas pagaidu konstatējumus par dempingu attiecībā uz Taivānu.

(32)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek apstiprināts, ka Taivānai noteiktā dempinga starpība ir mazāka par 2 % (izteikta procentos no eksporta cenas), kā minēts pagaidu regulas 29. apsvērumā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu jābeidz šī procedūra attiecībā uz attiecīgo Taivānas izcelsmes ražojuma importu.

(33)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par TER un AR, ar šo apstiprina pagaidu regulas 31.–39. apsvērumu.

(34)

Abi Kopienas ražotāji Kuraray Europe GmbH un Celanese Chemicals Ibérica S.L. atkārtoti pieprasīja, lai Taivānas vietā Japāna tiktu izvēlēta par analogo valsti ĶTR.

(35)

Tie apgalvoja, ka Japāna būtu piemērotāka analogā valsts nekā Taivāna, jo konkurence Japānas PVS tirgū ir daudz lielāka nekā Taivānas tirgū, tā kā i) Taivānas tirgū dominē vienīgais Taivānas ražotājs CCP, turpretī Japānā ir četri ražotāji, ii) tā PVS imports Taivānā, uz ko attiecas izmeklēšana, ir neliels, un iii) vietējais pieprasījums pēc līdzīgā ražojuma Taivānā ir mazs.

(36)

Attiecībā uz iespējamo CCP dominējošo stāvokli Taivānas tirgū jāatgādina, ka konkurences līmeni ietekmē arī imports, un, kā jau teikts pagaidu regulas 46. apsvērumā, šajā saistībā Taivānā faktiski ir lielāks importa īpatsvars vietējā patēriņā (15 %) nekā Japānā (3 %).

(37)

Apgalvojumam par to, ka PVS imports lielākoties ir ražojumi, kuri neietilpst izmeklējamā ražojuma definīcijā, netika iesniegts pietiekami daudz pierādījumu, tāpēc tam nevarēja piekrist.

(38)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Taivānā ir ierobežots līdzīgā ražojuma pieprasījums, jāuzsver, ka Taivānas vietējā PVS tirgus apjoms pārsniedz 15 000 tonnu un lielākā daļa ir līdzīgais ražojums. Turklāt, lai gan viens Kopienas ražotājs apgalvoja, ka faktiski pieprasījums ir ierobežots, jo CCP lielākoties pārdod ražojumus saistītiem pircējiem, tomēr izmeklēšanā konstatēja pretējo. Šo iemeslu dēļ noraidīja apgalvojumu par ierobežoto pieprasījumu pēc līdzīgā ražojuma.

(39)

Iepriekš 36.–38. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ noraidīja apgalvojumu par nepietiekamo konkurenci Taivānas tirgū.

(40)

Viens Kopienas ražotājs apgalvoja, ka gan ražošanas, gan pārdošanas ziņā Japānas PVS tirgus Ķīnas Tautas Republikai ir daudz reprezentatīvāks par Taivānu. Tomēr, pat ja Taivānas ražošanas un pārdevumu apjoms vietējā tirgū ir mazāks par ražošanu un pārdevumiem vietējā tirgū Japānā, tie tomēr ir pietiekami reprezentatīvi, lai salīdzinātu ar Ķīnas PVS un tā eksportu uz EK.

(41)

Tas pats Kopienas ražotājs arī apgalvoja, ka Japāna būtu piemērotāka analogā valsts nekā Taivāna, jo Japānā, tāpat kā ĶTR, ir gan integrēti PVS ražotāji, gan neintegrēti PVS ražotāji. Tomēr ir svarīgi atgādināt, ka ĶTR tiešām ir abu veidu ražotāji, tomēr gan Taivānas ražotājs, gan vienīgais pārbaudītais Japānas ražotājs, kas sadarbojās, izmanto integrētus ražošanas procesus. Tāpēc šis aspekts nav svarīgs, lai dotu priekšroku Japānai, nevis Taivānai.

(42)

Tas pats Kopienas ražotājs arī apgalvoja, ka ražojumu klāsts un PVS pielietojumi Japānas tirgū vairāk ir salīdzināmi ar ražojumu klāstu un pielietojumiem ĶTR. Šajā saistībā ir apstiprināts, ka ražojumu klāts un pielietojumi Taivānas tirgū ir tādi, kas nodrošina Taivānas un Ķīnas PVS pienācīgu salīdzināmību, un nav pierādījumu tam, ka, izmantojot Japānas PVS, tiktu nodrošināta labāka salīdzināmība.

(43)

Visbeidzot sadarbības līmenis izraudzītajā valstī ir svarīgs aspekts uzticamu normālo vērtību noteikšanā. Japānā tikai viens no četriem līdzīgā ražojuma izgatavotājiem sadarbojās izmeklēšanā, turpretī Taivānā bija pieejami visi vajadzīgie dati par valsti, ņemot vērā to, ka izmeklēšana attiecās uz Taivānu. Turklāt Taivānas uzņēmumam bija daudz lielāka tirgus daļa vietēja tirgū nekā vienīgajam Japānas ražotājam, kas sadarbojās, šādi ļaujot veikt labāku normālo vērtību novērtējumu.

(44)

Iepriekš 36.–43. apsvērumā izklāstīto aspektu dēļ tika noraidīta abu Kopienas ražotāju prasību par to, ka Japāna ir vispiemērotākā analogā valsts ĶTR, un ar šo apstiprina pagaidu regulas 40.–46. apsvērumu.

(45)

Viens Kopienas ražotājs apgalvoja, ka analogās valsts Taivānas normālās vērtības būtu jānosaka visiem ražojumu veidiem un peļņa, ko izmantoja normālo vērtību noteikšanā, nebūtu jānosaka, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu, jo Taivānā ir īpaša tirgus situācija mākslīgi radīto zemo cenu dēļ.

(46)

Tomēr iepriekš pagaidu regulas 28.–30. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ šīs prasības noraidīja. Ņemot to vērā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 47. apsvērumu.

(47)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par eksporta cenu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 48.–50. apsvērumu.

(48)

Tā kā par salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 51. apsvērumu.

(49)

Tā kā par dempinga starpību nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 52. un 53. apsvērumu, saskaņā ar ko valsts mēroga dempinga starpība ĶTR ir 10 %.

(50)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 54.–60. apsvērumu.

(51)

Pārskatot Eurostat sniegto statistikas informāciju un salīdzinot to ar citu avotu informāciju, tika konstatēts, ka imports no ASV, kāds minēts pagaidu regulā, bija novērtēts par zemu, īpaši attiecībā uz 2003. gadu (skatīt turpmāk 80. apsvērumu). Tāpēc nolēma aizstāt šos datus ar ASV eksporta datubāzes datiem. Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībai konstatēja, ka Eurostat sniegtās ziņas par PVS importu no Ķīnas bija kļūdainas un tās jālabo (skatīt turpmāk 56. apsvērumu).

(52)

Attiecīgi pārskatīja patēriņa rādītājus, un tie ir šādi.

(53)

Tas liecina, ka attiecīgajā periodā pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma palielinājās par 16 %. Citi secinājumi, kas apkopoti pagaidu regulas 64. apsvērumā, paliek spēkā.

(54)

Tā kā nav saņemta nekāda jauna un būtiska informācija vai argumenti šajā konkrētajā aspektā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 61.–64. apsvērumu, izņemot 61. un 64. apsvērumā veiktos labojumus, kas aplūkoti iepriekš.

(55)

Tā kā tika apstiprināts, ka attiecībā uz Taivānu konstatētā dempinga starpība ir de minimis, Taivānas izcelsmes imports tiks galīgi izslēgts no kaitējuma novērtējuma.

(56)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībai dažas ieinteresētās personas izteica nopietnas bažas par Eurostat datu ticamību attiecībā uz PVS importu 2003. gadā no ĶTR. Jautājumu izmeklēja un konstatēja, ka ziņojumā par šiem importiem ir ievērojamas neprecizitātes. Līdz ar to PVS importu apjomu no ĶTR laboja šādi.

(57)

Imports no Ķīnas attiecīgajā periodā nevis samazinājās, kā konstatēja pagaidu posmā, pamatojoties uz kļūdainajiem 2003. gada datiem, bet palielinājās par 33 %, savukārt 2004. gadā, salīdzinot ar 2003. gadu, samazinājās par 9 %.

(58)

Ņemot vērā nedaudz koriģētos Kopienas patēriņa rādītājus (skatīt iepriekš 51. apsvērumu), ĶTR importa tirgus daļa attiecīgajā periodā tika atbilstoši koriģēta šādi.

(59)

Importa no ĶTR tirgus daļa attiecīgajā periodā ir palielinājusies par 1,6 procentu punktiem. Imports no Ķīnas izmeklēšanas periodā veidoja 12,9 % no visa Kopienas tirgus.

(60)

Ņemot vērā pārskatītos 2003. gada importa rādītājus, importa no ĶTR cenas attiecīgi grozītas, kā minēts pagaidu regulas 68. apsvērumā. Tādējādi importa vidējā cena samazinājās par 3 %.

(61)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībai pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija no pazeminājuma aprēķiniem nedrīkstēja izslēgt nevienu atbilstošo modeli. Tas apgalvoja, ka tādējādi Kopienas importa cenas no ĶTR būtu noteiktas pārāk augstas. Ņemot to vērā, pagaidu regulas 70. apsvērumā tiešām noteikts, ka neliels skaits modeļu (RKN sistēmas) ir izslēgti no samazināšanās salīdzinājuma, jo tiek uzskatīts, ka salīdzinājums modeļu starpā ir nozīmīgs un godīgs un tāpēc nevar atļaut salīdzinājumu starp standarta kvalitātes un īpašas kvalitātes ražojumu, kas atbilst ražojuma definīcijai.

(62)

Attiecīgie RKN IP atbilda 34 % Ķīnas importa, bet Kopienas ražošanas nozare (nevis pieprasījuma iesniedzējs) tos ražoja ļoti nelielā apjomā, kas bija 0,1 % līdz 0,5 % līdzīgā ražojuma pārdevumu IP. Tā kā PVS imports no Ķīnas, kas atbilda attiecīgajam RKN, attiecās uz standarta kvalitātes PVS, šo RKN Kopienas ražotājs paziņoja Komisijai, ka šajā gadījumā attiecīgie RKN atbilst augstas kvalitātes ražojumiem ar īpašu pielietojumu, kurus nevar aizvietot ar standarta PVS. Turklāt tos neražo standarta ražošanas līnijās, bet atsevišķā rūpnīcā nepārtrauktā ražošanas procesā. Attiecīgais Kopienas ražotājs arī īpaši paziņoja, ka šis PVS nekonkurē ar standarta PVS. Komisija attiecīgi secināja, ka Kopienas nozare nepārdod atbilstošas kvalitātes veidu šiem RKN, ko importē no ĶTR, kas ir standarta PVS. Ņemot vērā faktu, ka cenu samazinājuma aprēķinu joprojām var pamatot uz reprezentatīvajiem apjomiem (t. i., 54 % attiecīgā importa), tika nolemts šos RKN izslēgt no salīdzinājuma.

(63)

Ievērojot šo, un tā kā pieteikuma iesniedzējs nesniedza pierādījumus par pretējo, tika apstiprināts, ka šo RKN izslēgšana no cenu samazinājuma aprēķina ir pamatota un apgalvojums tāpēc tiek noraidīts.

(64)

Tā kā nav saņemta nekāda jauna un būtiska informācija vai argumenti šajā konkrētajā aspektā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 65.–71. apsvērumu, izņemot datus par importu no Ķīnas un tirgus daļu, kas aplūkoti iepriekš.

(65)

Ņemot vērā koriģētos Kopienas patēriņa rādītājus (skatīt iepriekš 51. apsvērumu), Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā tika atbilstoši koriģēta šādi.

(66)

Kā secināts pagaidu regulas 76. apsvērumā, pārdošanas apjomu ziņā Kopienas ražošanas nozare guva labumu no pieaugošā pieprasījuma Kopienas tirgū.

(67)

Pēc to būtisko faktu un apvērumu izpaušanas, uz kuriem pamatojoties tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga pasākumus, vairākas personas apgalvoja, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju ir bijuši pozitīvi, tāpēc nav nodarīts būtisks kaitējums. Viena ieinteresētā persona pat apgalvoja, ka Komisija ir secinājusi, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, pamatojoties tikai uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu kritumu.

(68)

Šajā saistībā jāprecizē, ka pagaidu regulas 90. apsvērumā norādīts, ka attiecīgajā periodā, pateicoties spēcīgajam un augošajam pieprasījumam Kopienas tirgū, bija vērojamas labvēlīgas daudzu rādītāju pārmaiņas. Tomēr cenu spiediens Kopienas tirgū kopā ar galveno izejvielu izmaksu lielo pieaugumu pasaules mērogā izraisīja ļoti nelabvēlīgas visu finanšu rādītāju pārmaiņas, piemēram, rentabilitātes, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas pārmaiņas. Tas jau ir sīki izskaidrots pagaidu regulas 84. līdz 85. apsvērumā. Lai gan, kā teikts pamatregulas 3. panta 5. punktā, neviens no attiecīgajiem ekonomiskajiem faktoriem, kas šajā saistībā novērtēti, nav izšķirošs, ir acīmredzami, ka finanšu rādītāji ir galveno rādītāju starpā. Tāpēc šis arguments ir jānoraida.

(69)

Tā kā nav citas jaunas un pamatotas informācijas vai argumenta par Kopienas ražošanas nozares situāciju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 72.–92. apsvērumu, izņemot 75. un 76. apsvērumu, kas aplūkoti iepriekš.

(70)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja uz pagaidu konstatējumu par to, ka Ķīnas imports 2003.–2004. gadā ievērojami samazinājās. Tie apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka vienlaikus Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami samazinājās (par 62 procentu punktiem), cenu kritumu nevarēja izraisīt Ķīnas importa samazināšanās.

(71)

Šajā saistībā jāatgādina, ka izmeklēšanā konstatēja, ka IP Ķīnas importa cenas bija par 3,3 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām un ĶTR imports attiecīgajā periodā pie Kopienas robežas tika deklarēts, norādot zemākas cenas nekā tās, kuras prasīja Kopienas ražošanas nozare. Eurostat apkopoto importa cenu atšķirība no ĶTR un Kopienas ražošanas nozares cenām, šķiet, ir būtiskāka 2003. gadā, nevis IP. Tomēr, pamatojoties uz šādu analīzi, nevar izdarīt secinājumus par cenu samazinājumu pirms IP; precīzu un uzticamu cenu samazinājuma starpību var aprēķināt tikai izmeklēšanas periodam, jo tas jādara, pamatojoties uz modeļu salīdzinājumu un pienācīgi pielāgojot ievešanas izmaksas (un izmaksas pēc ievešanas) un atšķirības tirdzniecības līmenī. Šādi dati ir pieejami tikai par izmeklēšanas periodu. Tāpēc nevar izdarīt secinājumu par to, vai ĶTR importa cenas attiecīgajā periodā bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(72)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka tirgū bija vērojams būtisks cenu kritums. Kā konstatēts pagaidu regulas 78. un 79. apsvērumā, cenu kritumam bija kaitīga ietekme, ņemot vērā galveno izejvielu ievērojamo cenu kāpumu tajā pašā periodā. Ņemot vērā saņemtās atsauksmes, kas minētas iepriekš 70. apsvērumā, izejvielu cenu pārmaiņas tika analizētas par katru attiecīgā perioda gadu. Kā minēts pagaidu regulas 78. apsvērumā, vinilacetāta monomērs (“VAM”) ir PVS galvenā izejviela. Tas veido apmēram 65 % no PVS ražošanas izmaksām. Turpmākajā tabulā atspoguļotas VAM izmaksas par tonnu attiecīgajā periodā.

(73)

Analīze liecināja, ka 2004. gadā izejvielu cenu kāpums bija mērens, salīdzot ar šo izmaksu kāpumu 2005. gadā un IP. Ņemot vērā šo izejvielu cenu pārmaiņas, ko vislabāk ilustrē iepriekš minētā VAM cenu attīstība un kas precīzi neatbilda tendencei, kas bija raksturīga rentabilitātei, var secināt, ka, kā norādīts pagaidu regulas 79. apsvērumā, straujo rentabilitātes kritumu 2004. gadā drīzāk izraisīja Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājums par 7 %, nevis izejvielu izmaksu kāpums.

(74)

Šā iemesla dēļ turpmāk tika rūpīgi analizēta tirgus daļu attīstības absolūtā izteiksme 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu, lai noteiktu, vai imports par dempinga cenām, skatot atsevišķi, radīja Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu. Noskaidroja, ka Kopienas ražošanas nozare 2004. gadā palielināja tirgus daļu par 1 %. Vienlaikus Ķīnas imports zaudēja 16 % no tirgus daļas. Rezultātā 2004. gadā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa bija četrkārt lielāka par ĶTR tirgus daļu. Šajos apstākļos ir grūti izskaidrot cenu kritumu svarīgajā 2004. gadā ar ĶTR importu, jo tā daudzums bija salīdzinoši mazs un strauji samazinājās.

(75)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka pat ar mazu tirgus daļu imports par dempinga cenām varēja izraisīt tirgū nopietnus traucējumus uzņēmējdarbības veida īpatnību dēļ. Turklāt tā iebilda, ka Komisija būtu iebildusi, ka PVS ir patēriņa prece, un zemākā tirgū kotētā cena lielā mērā nosaka tirgus cenu, kurai pārējiem ražotājiem jāpielāgojas, ja tie vēlas saglabāt pasūtījumus. Jāpiebilst, ka Komisija galīgo secinājumu izpaušanas dokumentā tikai citē apgalvojumu, to neapstiprinot. Sūdzības iesniedzējs turpināja apgalvot, ka šķietamo ĶTR importa ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām pierāda Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu pazemināšanās tendence attiecīgajā periodā, lai gan galvenās izejvielas – VAM – cenas pieauga. Kopienas ražošanas nozare turpināja apgalvot, ka tā nevarēja panākt, ka izejvielu cenu kāpumu sedz pircēji, jo bija vērojams spēcīgs spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām, kas izraisīja ievērojamu rentabilitātes, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmas samazināšanos.

(76)

Tomēr, aplūkojot attīstību sīkāk, šķiet, ka Kopienas ražošanas nozares situācija būtiski pasliktinājās no 2004. gada līdz IP. 2003. gadā, kad ĶTR importa tirgus daļa bija 11,3 % un pārdošanas cenas daudz neatšķīrās no cenām nākamajos gados, Kopienas ražošanas nozarei bija labi rezultāti, īpaši rentabilitāte. Šo novērtējumu apstiprina tas, ka pat Kopienas ražošanas nozare raksturoja 2003. gadu (un 2002. gadu) kā gadu “pirms Kopienas tirgū ieplūda ievērojams apjoms importa par dempinga cenām”. Izmeklēšanā gūtie konstatējumi to apstiprināja, tāpēc pagaidu regulas 131. apsvērumā 2003. gadu minēja kā gadu, kurā Kopienas tirgū bija vērojama normāla konkurences situācija. Neviena no ieinteresētajām personām to neapšaubīja, tāpēc jāsecina, ka 2003. gadā bija raksturīgi nelieli tirdzniecības traucējumi (ja tādi vispār bija). Turpretī 2004. gadā, kad ĶTR imports samazinājās, lai gan saglabājās stabilas cenas, Kopienas ražošanas nozares finanšu situācija pēkšņi ievērojami pasliktinājās.

(77)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka Komisija kļūdaini uzskata importu par dempinga cenām par kaitējuma galveno iemeslu. Šajā saistībā jāpiezīmē, ka Komisija neuzskata importu par dempinga cenām par kaitējuma galveno iemeslu. Tik tiešām, pamatregulas 3. panta 6. punktā noteikts, ka “apjoma un/vai cenas līmeņi (…) ir ietekmējuši Kopienas ražošanas nozari (…) un ka šī ietekme ir vērojama tādā pakāpē, ka to var dēvēt par būtisku ietekmi (komisijas dienestu izcēlums)”.

(78)

Izmeklēšanā konstatēto faktu turpmāka analīze liecina, ka imports par dempinga cenām, skatot atsevišķi, ir ietekmējis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, bet, ņemot vērā tā ierobežoto tirgus daļu, salīdzinot ar Kopienas ražošanas nozares pieaugošo tirgus daļu, un tā kā nav skaidras sakarības laika ziņā starp importu par dempinga cenām un vislielāko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, ietekmi neuzskata par būtisku.

(79)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, nevar secināt, ka imports par dempinga cenām izraisījis Kopienas ražotājiem kaitējumu, ko varētu uzskatīt par būtisku.

(80)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, tika saņemta informācija, kurā bija norādes, ka Eurostat dati attiecībā uz importu no ASV nav pilnīgi. Salīdzinājumā ar eksporta datiem no ASV eksporta datubāzes un citiem avotiem izrādījās, ka daudzumi, par kuriem bija iesniegta informācija, ir pārāk mazi. Tāpēc dati par šo importu bija jāpārskata, un tika atzīts, ka vispiemērotāk ir tos aizstāt ar datiem, kas iegūti no ASV eksporta datubāzes, turklāt euro konvertētās vērtības tika pienācīgi pielāgotas CIF cenām pie Kopienas robežas. Pārskatīto importa apjomu no ĶTR 2003. gadā ietekme uz aprēķināto Kopienas patēriņu tajā gadā ietekmēja arī citu valstu tirgus daļu. Tāpēc tabulās pagaidu regulas 97. apsvērumā bija jāizdara šādi grozījumi.

Citu trešu valstu izcelsmes imports (daudzums)

Citu trešu valstu izcelsmes imports (vidējā cena)

Tirgus daļas

(81)

Salīdzinājumā ar pagaidu regulu visvairāk atšķiras ASV importa daudzumi un tendence, kas saskatāma saistībā ar minēto importu. Attiecīgajā periodā bija vērojams neliels ASV PVS importa kāpums, kas atbilda tirgus daļas kāpumam par 2 procentu punktiem, turpretī pagaidu regulā tika nepareizi konstatēts, ka minētajā periodā imports divkāršojies. Turklāt šā importa CIF cena pie Kopienas robežas kopumā acīmredzami bija lielāka, nekā tika provizoriski secināts; cenas bija par 4,3 % lielākas nekā IP. Citi secinājumi par šo importu, kas apkopoti pagaidu regulas 98. apsvērumā, joprojām ir spēkā.

(82)

Atsaucoties uz pagaidu regulas 97. un 99. apsvērumu, vairākas ieinteresētās personas pauda nopietnas šaubas par Eurostat cenām attiecībā uz Japānas importu, jo vidējā šā importa vienības cena bija ievērojami augstāka par no citiem avotiem iegūtajām PVS vienības cenām. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka augsto vidējo pārdošanas cenu varētu izskaidrot ar citu dārgāku ražojumu, piemēram, PVB, nepareizu iekļaušanu informācijā. Šajā saistībā ir svarīgi uzsvērt, ka šos datus sīki pārbaudīja un, pamatojoties uz šo analīzi, nolēma, kā norādīts pagaidu regulas 99. apsvērumā, ka Japānas imports nevarēja vēl vairāk ietekmēt negatīvo cenu tendenci, kas radīja ievērojamu Kopienas ražošanas nozares finanšu situācijas pasliktināšanos. Pilnīguma un skaidrības labad turpmākajā tekstā atspoguļots šīs analīzes kopsavilkums.

(83)

Eurostat datu papildu pārbaude attiecībā uz Japānas importu apstiprināja, ka tajā nebija ietverti citi ražojumi, izņemot PVS, un tāpēc dati nebija pārspīlēti dārgāku ražojumu dēļ. Turklāt, kā jau tika norādīts sūdzībā, Japānas PVS importā bija iekļauts neliels tāda PVS daudzums, kas nebija līdzīgais ražojums, bet kam, iespējams, bija ievērojami augstākas vienības izmaksas. Vidējā Japānas importa vērtībā, kas tika noteikta, pamatojoties uz statistikas datiem, nevarēja novērst šo citas kvalitātes PVS ražojumu cenu ietekmi, jo šajos datos nav nošķirts līdzīgais ražojums no citiem PVS kvalitātes veidiem. Tomēr, ņemot vērā šāda importa aptuvenos daudzumus, par kuriem ziņas ieguva, pamatojoties uz sūdzībā iekļautajiem datiem, un ņemot vērā vidējo cenu, ko noteica visam Japānas PVS importam IP, konstatēja, ka būtu maz ticams, ka, izslēdzot tos PVS kvalitātes veidus, kas neietilpst ražojuma definīcijā, iegūtu tādu līdzīgā ražojuma vidējo CIF cenu pie Kopienas robežas, kura būtu mazāka par Kopienas pārdošanas cenām IP. Turklāt apmēram 25 % Japānas importa IP varēja pārbaudīt, un šie ražojumi atbilda tādiem PVS kvalitātes veidiem, kas ietilpst ražojuma definīcijā. Pārdevumi bija veikti saistītām personām, proti, par transfertcenām, un tika konstatēts, ka šo pirkumu tālākpārdošanas cenas pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Kopienā bija vidēji par 8–10 % lielākas par cenām, ko varēja saņemt Kopienas ražošanas nozare. Attiecīgi secināja un apstiprināja, ka nav norādes par to, ka Japānas PVS imports IP bija par zemākām cenām nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, un tāpēc nevar uzskatīt, ka tās veicināja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(84)

Vairākas ieinteresētās personas arī jautāja, kā Japānas imports varēja saglabāt stabilu tirgus daļu, neraugieties uz šādām augstām cenām, ja Kopienas tirgū bija vērojama sīva cenu konkurence. Šajā saistībā vispirms jāatgādina, ka, kā minēts iepriekš 83. apsvērumā, citu un dārgāku PVS kvalitātes veidu iekļaušana palielināja Eurostat atspoguļotās vidējās Japānas importa cenas. Pamatojoties uz pārbaudītiem datiem apmēram 25 % no Japānas tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, šķiet, ka vidējās cenas ir par 8–10 % lielākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Tas nav rezultāts, kas iegūts, precīzi salīdzinot identiskus kvalitātes veidus; tā drīzāk ir iespējamā un aptuvenā cenu atšķirība starp vidējām pārdošanas cenām, kādas bija daļai Japānas importa, un Kopienas iegūtajām vidējām pārdošanas cenām. Pamatojoties uz to, Japānas importa cenu analīzes rezultāts nav pretrunā secinājumam, ka tirgus cenas Kopienā bija pakļautas spiedienam, un argumentu noraida.

(85)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Taivānas importa daudzumi 2003.–2006. gadā palielinājās pretēji Komisijas konstatējumiem par tirgus daļas samazinājumu un ka šā importa vidējās cenas palielinājās mazāk, nekā bija konstatējusi Komisija. Šā apgalvojuma pamatā bija Eurostat datu analīze. Šajā saistībā jāatgādina, ka, kā norādīts pagaidu regulas 100. apsvērumā, tika izmantoti vienīgā Taivānas ražotāja faktiskie rādītāji, jo tas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Šie pārbaudītie dati tika uzskatīti par uzticamākiem nekā Eurostat dati, īpaši arī tāpēc, ka šis ražotājs visu attiecīgo periodu pārdeva ievērojamus tāda PVS daudzumus, uz ko attiecas KN kods ex 3905 30 00 , bet kas neietilpa ražojuma definīcijā. Tāpēc šīs ieinteresētās personas prasība bija jānoraida.

(86)

Ņemot vērā Komisijas veikto ASV importa cenu analīzi, cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Taivānas imports veicināja cenu spiedienu Kopienas tirgū. Tā apgalvoja, ka, lai noteiktu vidējās cenas, par kādām pārdeva pirmajam neatkarīgajam pircējam, Komisija koriģēja uz augšu Eurostat sniegtās ASV importa cenas, kas jau bija lielākas par Taivānas cenām, un, šādi koriģētas, tās bija tajā pašā līmenī kā Kopienas ražošanas nozares cenas. Tāpēc Taivānas cenas, kurām nevajadzētu veikt korekciju, būtu zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām un veicinātu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(87)

Šīs prasības bija jānoraida. Faktiski Taivānas cenas pagaidu regulas 97. un 100. apsvērumā ir CIF cenas pie Kopienas robežas. Lai noteiktu cenu samazinājumu, tika veikta virkne minēto cenu korekciju (ievedmuita, izmaksas pēc ievešanas, tirdzniecības līmenis). Šajā gadījumā tika veiktas ievērojamas korekcijas attiecībā uz tirdzniecības līmeni, jo praktiski viss tika pārdots, izmantojot tirgotājus/izplatītājus Kopienā. Pēc tam cenu samazinājuma aprēķinus varēja izdarīt RKN (ražojuma kontroles numurs) līmenī, šādi iegūstot ļoti precīzus rādītājus, kuri neliecināja par cenu samazinājumu.

(88)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka rentabilitātes kritumu izraisīja pati Kopienas ražošanas nozare. Tās apgalvoja, ka, 2004. gadā izveidojot papildu ražošanas jaudu, Kopienas ražošanas nozare bija spiesta konstatēt, ka saražots liels papildu daudzums PVS, kas bija jāpārdod. Šīs personas apgalvoja, ka tāpēc sūdzības iesniedzējs veica intensīvu pārdošanas politiku un prasīja zemākas cenas nekā visi citi PVS piegādātāji, lai maksimāli palielinātu pārdošanas apjomu un izslēgtu citus konkurentus no tirgus. Saskaņā ar šo personu apgalvojumu tas izskaidro PVS cenu kritumu attiecīgajā periodā. Tie uzskatīja, ka Ķīnas ražotāji sekoja šīm cenu tendencēm, bet nenoteica tās.

(89)

Attiecībā uz šo argumentu jāatzīst, ka izmeklēšanā patiesi konstatēja, ka, pateicoties Kopienas ražošanas nozares veiktajiem ieguldījumiem ražošanas jaudas palielināšanā, Kopienas ražošanas nozare bija spējīga Kopienas tirgū pārdot ievērojamu papildu daudzumu ražojumu. Tas, no vienas puses, liecina, ka lēmums veikt ieguldījumus bija pareizs lēmums attiecībā uz gaidāmo tirgus izaugsmi. Kā paskaidrots iepriekš 51. līdz 53. apsvērumā, PVS patēriņš Kopienas tirgū strauji palielinājās attiecīgajā periodā, un tas kopumā veicināja pārdošanu. Turklāt, pamatojoties uz Eurostat datiem un to personu sniegtajiem rādītajiem, uz kurām attiecās izmeklēšana, analizēja tos Kopienas patēriņa un pārdevumu datus, kuri attiecas uz periodu pēc IP (no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim), un tika apstiprināts, ka patēriņš ievērojami pieauga un Kopienas ražošanas nozare palielināja pārdevumus vēl par 10 %.

(90)

Tomēr vienlaikus izmeklēšanā tika konstatēts, ka PVS ražotnei būtu jābūt nepārtrauktā darbībā, lai panāktu maksimālo efektivitāti. Tā notika Kopienas ražošanas nozarē. Izmeklēšanā konstatēja, ka, pateicoties jaudas palielināšanai, ko veica no 2004. līdz 2006. gadam, no 2004. gada ievērojami palielinājās ražošanas apjoms. Kopienas ražošanas nozare pēc galīgo secinājumu izpaušanas apgalvoja, ka papildu PVS ražošanas līniju sāka izmantot tikai 2005. gadā un tāpēc 2004. gadā nebija papildu jaudas. Tomēr izmeklēšana liecina, ka 2004. gadā, salīdzinot ar 2003. gadu, ražošanas jauda tika palielināta par 7 %. Vienlaikus Kopienas ražošanas nozare palielināja pārdošanas cenas par 7 %, un 2005. gadā, kad ražošanas jaudas palielināšana jau bija gandrīz pabeigta un sasniedza 129 % no jaudas 2003. gadā, cenas joprojām bija par 5 % mazākas nekā 2003. gadā, lai gan, kā iepriekš norādīts 72. apsvērumā, ievērojami palielinājās izejvielu cenas (+ 19 % VAM). Vienlaikus Kopienas ražošanas nozare palielināja pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem par 12 %, un 2005. gadā tā būtu palielinājusi minētos pārdevumus vēl par 10 %. Ievērojot šo, šķiet, ka pastāv sakarība starp Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu un saražoto PVS daudzumu.

(91)

Divas ieinteresētās personas iebilda, ka ieguldījumi ražošanas jaudā nelabvēlīgi ietekmēja galvenos finanšu rādītājus, jo ieguldījumu izmaksas ļoti negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Šajā saistībā, kā teikts pagaidu regulas 103. apsvērumā, izmeklēšanā tika noskaidrots, ka varēja noteikt izmaksas, kuras tika veiktas ražošanas jaudas palielināšanai, un ka tās būtiski neietekmēja krasi negatīvo tendenci, kāda tika novērota attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli. Tāpēc jānoraida apgalvojums, ka šīs izmaksas izraisīja būtisku Kopienas ražošanas nozares galveno svarīgo finanšu radītāju pasliktināšanos.

(92)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka to pārdevumu cenas, kuri bija pašu lietošanai, negatīvi ietekmēja sūdzības iesniedzēja rentabilitātes rādītājus. Šajā saistībā jāatgādina, ka PVS pārdevumi saistītām personām tika pastiprināti pārbaudīti. Pirmkārt, šos pārdevumus nošķīra no pārdevumiem nesaistītām personām. Tāpēc tie nav iekļauti pagaidu regulas 84. un 85. pantā sniegtajos finanšu rādītājos, kā īpaši minēts 84. apsvērumā. Otrkārt, pārbaudot pārdevumus, kas bija paredzēti pašu lietošanai, noskaidroja, ka šo pārdevumu (mazāk par 20 % no Kopienas ražošanas nozares kopējiem pārdevumiem) cenām nebija negatīvas ietekmes uz paziņoto rezultātu attiecībā uz Kopienas ražošanas PVS pārdevumiem nesaistītām personām. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(93)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka būvniecības tirgus krīze Vācijā pirmajos attiecīgā perioda gados varēja izraisīt Kopienas ražošanas nozares galveno finanšu rādītāju negatīvo attīstību. Tomēr netika iesniegti pierādījumi, un statistikas dati skaidri liecināja par pieaugošu PVS patēriņa tendenci un pat vēl lielākā mērā attiecībā uz PVB. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(94)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka, tā kā uzmanība tika pievērsta 2003. un 2004. gadam, netika veikta cēloņsakarību analīze 2004.–2006. gadam. Šajā saistībā pirmkārt jāatzīmē, ka 2003. un 2004. gads ir attiecīgā perioda divi pirmie gadi un tāpēc tos nevar uzskatīt par “novecojušiem”. Turklāt saskaņā ar kopsavilkumu pagaidu regulas 91. apsvērumā, rādītāju grupa, kas attiecas uz kaitējumu, ir finanšu rādītāji, bet lielākai daļai pārējo rādītāju raksturīga pozitīva attīstība. Šādā situācijā izmeklēšanas iestādei ir lietderīgi pievērst uzmanību periodam, kad finanšu rādītāji visspēcīgāk samazinājās, kas notika 2004. gadā, kad Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās par 62 %, tās ienākums no ieguldījumiem samazinājās par 83 %, un naudas plūsma samazinājās par 45 %. Visbeidzot, kā redzams 70.–93. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka cēloņsakarību analīze attiecas ne tikai uz 2003.–2004. gadu un aptver visu attiecīgo periodu, t. i., no 2003. gada līdz IP beigām (2006. gada septembrim). Tādēļ šo apgalvojumu noraida.

(95)

Pēc papildu analīzes, kas tika sākta, saņemot piezīmes pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, kopumā nevar apstiprināt, ka imports par dempinga cenām lielā mērā saistīts ar Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Ņemot vērā i) ĶTR importa dempinga tirgus daļu, kas ir salīdzinoši neliela un kam ir tendence samazināties (no 11,3 līdz 12,9 %), un Kopienas ražošanas nozares pārdevumu daudz ievērojamāko un augošo tirgus daļu (IP vairāk nekā trīskārša salīdzinājumā ar ĶTR tirgus daļu), kā arī ii) nelielo cenu samazinājumu, kas bija raksturīgs ĶTR importam, var secināt, ka zemās cenas Kopienas tirgū augošu izejvielu cenu kontekstā, kuras izraisīja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, nevar izskaidrot ar importu par dempinga cenām no ĶTR. Tādēļ pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta nozīmē nevar noteikt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu.

(96)

Tādēļ procedūra ir jāizbeidz, jo Taivānas dempinga starpība ir noteikta mazāka nekā 2 % un trūkst skaidras cēloņsakarības starp dempingu un kaitējumu, ciktāl tas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu,