22.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/65

(1)

Apvienotās Karalistes pilsonis 2004. gada 15. jūnija vēstulē informēja Komisiju, ka Šetlendas salu padome, kas ir Apvienotās Karalistes Šetlendas salu pārvaldes iestāde, zivsaimniecības nozarē ir piešķīrusi atbalstu, kas, iespējams, ir nelikumīgs valsts atbalsts. Komisija 2004. gada 24. augusta, 2005. gada 4. februāra, 2005. gada 11. maija un 2005. gada 16. decembra vēstulēs lūdza Apvienoto Karalisti sniegt informāciju par šo atbalstu. Apvienotā Karaliste 2004. gada 10. decembra, 2005. gada 6. aprīļa, 2005. gada 8. septembra un 2006. gada 31. janvāra vēstulēs sniedza Komisijai papildu informāciju.

(2)

Komisija 2006. gada 13. septembra vēstulē informēja Apvienoto Karalisti, ka attiecībā uz minēto atbalstu ir nolēmusi uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Apvienotā Karaliste iesniedza savus apsvērumus par šo atbalstu 2006. gada 16. oktobra un 2007. gada 6. februāra vēstulē.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo atbalstu.

(4)

Komisija no ieinteresētajām personām apsvērumus nesaņēma.

(5)

Šetlendas salu padome veica maksājumus zivsaimniecības nozarei divos vispārēja atbalsta pasākumos ar nosaukumu “Atbalsts zivju zvejas un pārstrādes nozarei” un “Atbalsts zivju audzēšanas nozarei”, kuros faktiski ietilpa vairāki dažādi atbalsta shēmu veidi, kas bija spēkā kopš 1970. gadiem. Viena no šīm shēmām bija “Zvejas kuģu modernizācijas shēma” (turpmāk tekstā – “shēma”). Šajā shēmā, kas darbojās vismaz no 1980. gadiem līdz 2005. gada 14. janvārim, atbalstu varēja piešķirt par zvejas kuģu modernizāciju, kas bija saistīta ar ievērojamiem uzlabojumiem, piemēram, nozvejas labāku uzglabāšanu, dzinēja nomaiņu, darba apstākļu uzlabojumiem vai apkalpes drošību.

(6)

Atbalsts tika piešķirts līdz pat 10 % apmērā no uzlabošanas projekta kopējām izmaksām, nepārsniedzot GBP 40 000 vienam kuģim. Varēja apmierināt tikai vienu pieprasījumu gadā. Nebija tiesību pretendēt uz atbalstu par uzlabošanas projektiem, kuri pārsniedza 50 % no izmaksām par tāda paša veida jauna kuģa iegādi, kā arī projektus saistībā ar kuģiem, kas jaunāki par pieciem gadiem. Darbiem bija jāatbilst visām prasībām, kuras noteica Šetlendas jūras produktu kvalitātes kontroles iestāde.

(7)

Visiem pieteikumu iesniedzējiem bija jābūt pārzvejoto krājumu zvejas licencei (pressure stock licence) un citiem attiecīgiem kompetences sertifikātiem, kā arī bija jākļūst par Šetlendas Zvejnieku asociācijas biedriem.

(8)

Atbalsta saņēmējiem bija jāapņemas vismaz piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas nodarbināt kuģi pilna laika režīmā, saglabāt kuģi savā īpašumā un nodrošināt pilna laika nodarbinātību kuģa komandai. Visbeidzot, saņēmējiem katru gadu bija jāsniedz ziņojums, lai pierādītu, ka tiek izpildīti visi nosacījumi, un shēmā bija iekļauti noteikumi par atbalsta atgūšanu, ja kāds no nosacījumiem netiek izpildīts.

(9)

Komisijai bija nopietnas šaubas par to, vai pēc 2001. gada 1. jūlija saskaņā ar shēmu piešķirto atbalstu varētu uzskatīt par atbilstīgu prasībām, kas iekļautas 2001. gada “Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā” (4) (turpmāk tekstā – “2001. gada pamatnostādnes”), saistībā ar 9. pantu Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (5), jo īpaši nosacījumam, ka nedrīkst piešķirt atbalstu zvejas kuģu modernizācijai, ja tā attiecas uz zvejas jaudu tilpības vai dzinēja jaudas izteiksmē.

(10)

Apvienotā Karaliste 2006. gada 16. oktobra un 2007. gada 6. februāra vēstulē sniedza papildu informāciju par individuālo atbalstu, kas saskaņā ar shēmu piešķirts pēc 2001. gada 1. jūlija. No 2002. gada augusta līdz 2005. gada jūnijam tika piešķirti 23 atbalsta maksājumi kuģu modernizācijai, tostarp manipulācijas sistēmām, ugunsdzēsības aprīkojumam, vinčām vai klāja celtņiem un dzinēja nomaiņai. Atbalsta apjoms svārstījās no GBP 403 līdz GBP 7 090 vienam saņēmējam.

(11)

Attiecībā uz atbilstību Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. panta nosacījumiem par to, ka atbalstu nedrīkst piešķirt, ja modernizācija attiecas uz zvejas jaudu tilpības vai dzinēja jaudas izteiksmē, Apvienotā Karaliste paziņoja, ka neviens piešķirtā atbalsta veicinātais uzlabojums nav ietekmējis kuģu bruto tilpību vai dzinēja jaudu.

(12)

Turklāt Apvienotā Karaliste sniedza informāciju, kas liecināja, ka neviens atbalsta piešķīrums nepārsniedza 40 % no attaisnotajām izmaksām.

(13)

Visbeidzot, Apvienotā Karaliste uzskatīja – ja Komisija pieņemtu negatīvu lēmumu, tad nevajadzētu pieprasīt līdz 2003. gada 3. jūnijam piešķirtā atbalsta atgūšanu, jo tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Šajā sakarā Apvienotā Karaliste atsaucās uz Komisijas 2003. gada 3. jūnija Lēmumu 2003/612/EK par aizdevumiem zvejas kvotu iegādei Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (6) un Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmumu 2006/226/EK Shetland Leasing and Property Developments Ltd. ieguldījumi Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (7), norādot, ka Šetlendas salu padome līdz 2003. gada 3. jūnijam šādam atbalstam izmantotos līdzekļus likumīgi uzskatīja par privātiem, nevis publiskiem.

(14)

Vispirms jānosaka, vai pasākums uzskatāms par valsts atbalstu, un, ja tā ir, vai tas ir saderīgs ar kopējo tirgu. Atbalsts ir piešķirts ierobežotam skaitam uzņēmumu zivsaimniecības nozarē, un tāpēc tas ir selektīvs. Šetlendas salu padome atbalstu ir piešķīrusi no valsts līdzekļiem. Atbalsts radīja priekšrocības saņēmējiem, kuri tieši konkurē ar citiem zivsaimniecības uzņēmumiem gan Apvienotajā Karalistē, gan citās dalībvalstīs. Tādēļ pasākumi kropļo vai draud kropļot konkurenci un ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(15)

Valsts atbalstu zivsaimniecības nozarē uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 2004. gada “Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā” (8) (turpmāk tekstā – “2004. gada pamatnostādnes”). 2004. gada pamatnostādņu 5.3. punkta otrajā daļā minēts: ““Nelikumīgu atbalstu” Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē novērtē saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras tika piemērotas laikā, kad stājās spēkā administratīvais akts, ar ko izveidots atbalsts”. Tas ir saskaņā arī ar vispārējiem noteikumiem Komisijas paziņojumā par to, kā noteikt piemērojamos noteikumus nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (9). Tāpēc ir jānovērtē atbalsta atbilstība 2001. gada pamatnostādnēm un 2004. gada pamatnostādnēm.

(16)

Saskaņā ar 2.2.3.2. punktu 2001. gada pamatnostādnēs, ko piemēro spēkā esošam atbalstam no 2001. gada 1. jūlija, atbalstu ekspluatācijā nodotu kuģu modernizācijai var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 2792/1999.

(17)

Regulas (EK) Nr. 2792/1999 6., 7., 9. un 10. pantā un tās III pielikumā noteikts, ka jaunas zvejas jaudas iekļaušana flotē jākompensē, bez sabiedriskā atbalsta izslēdzot no flotes zvejas jaudu, kas ir vismaz vienāda ar jauno zvejas jaudu, kura iekļauta attiecīgajos flotes segmentos. Ja flotes lielumam noteiktās mērķvērtības vēl nebija sasniegtas, līdz 2001. gada 31. decembrim izslēgtajai zvejas jaudai bija jābūt vismaz par 30 % lielākai nekā jaunajai flotē iekļautajai zvejas jaudai.

(18)

Atbalstu var piešķirt tikai tad, ja dalībvalsts ir iesniegusi informāciju par Vairākgadu virzības programmas (turpmāk tekstā – “MAGP”) piemērošanu, ir izpildījusi pienākumus, kuri noteikti Padomes 1986. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (10), ir ieviesusi pastāvīgus pasākumus flotes atjaunošanai un modernizācijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 6. pantu un ja tā kopumā ievēro MAGP mērķus.

(19)

Turklāt atbalstu zvejas kuģu modernizācijai var piešķirt tikai tad, ja atbalsts neattiecas uz zvejas jaudu tilpības vai dzinēju jaudas izteiksmē.

(20)

Visbeidzot, kuģiem jābūt reģistrētiem flotes reģistrā, un šajā reģistrā jāiekļauj jebkādas izmaiņas kuģu īpašībās. Tas neattiecas uz zvejas rīku nomaiņu.

(21)

Tā kā Šetlenda ir I mērķa reģions, piešķirtā atbalsta apjoms drīkst veidot līdz 40 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

(22)

Regulas (EK) Nr. 2792/1999 attiecīgie panti un pielikums 2003. gada 1. janvārī tika grozīti ar Regulu (EK) Nr. 2369/2002 (11). Papildus Regulā (EK) Nr. 2792/1999 iekļautajiem nosacījumiem atbalsts zvejas kuģu modernizācijai tika ierobežots vēl vairāk – šādu atbalstu var piešķirt tikai tad, ja tas nepalielina zvejas rīku efektivitāti.

(23)

Attiecībā uz nosacījumu par to, ka atbalsts nedrīkst ietekmēt zvejas jaudu tilpības vai dzinēju jaudas izteiksmē, ar Regulā (EK) Nr. 2369/2002 izdarītajiem grozījumiem tika ieviests atbrīvojums no šā ierobežojuma, atļaujot piešķirt šāda veida atbalstu, ja tas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (12) 11. panta 5. punktu, kurā atļauts palielināt zvejas jaudu, ja tas saistīts ar galvenā klāja modernizāciju, lai uzlabotu drošību uz kuģa, darba apstākļus, higiēnu un produktu kvalitāti.

(24)

Attiecībā uz nosacījumiem par zvejas rīku nomaiņu Regula (EK) Nr. 2792/1999 vēlāk tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1421/2004 (13), kura stājās spēkā 2004. gada 26. augustā. Saskaņā ar šādi grozīto Regulu (EK) Nr. 2792/1999 zvejas rīku nomaiņu var uzskatīt par atbalstāmu, ja uz kuģi attiecas krājumu atjaunošanas plāns un kuģim jābeidz attiecīgā zveja un jāzvejo citu sugu zivis ar citiem zvejas rīkiem. Šādā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu, ka zvejas rīku pirmo nomaiņu var uzskatīt par atbalstāmu, ja krājumu atjaunošanas plāns ievērojami samazina zvejas iespējas.

(25)

No 2005. gada 1. janvāra visām spēkā esošajām shēmām jāpiemēro 2004. gada pamatnostādnes. Attiecībā uz atbalstu zvejas kuģu modernizācijai šajās pamatnostādnēs ir atsauce uz Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. un 10. pantu un III pielikuma 1.4. punktu, tāpēc tiek piemēroti tie paši nosacījumi.

(26)

No Apvienotās Karalistes sniegtās informācijas var secināt, ka no 2002. gada augusta līdz 2005. gada jūnijam kuģu modernizācijai ir piešķirti 23 atbalsta maksājumi, tostarp pieci dzinēju nomaiņai un viens – projektam par papildu dzinēju, sūkni un sajūgu.

(27)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes viedokli neviens no šiem uzlabojumiem, kas tika veicināti, piešķirot atbalstu, nav ietekmējis kuģu bruto tilpību vai dzinēja jaudu, un tāpēc atbalsts ir saderīgs ar attiecīgo pamatnostādņu nosacījumiem.

(28)

Par pārējiem 17 atbalsta piešķīrumiem kuģu modernizācijai, izņemot dzinēju nomaiņu un projektu par papildu dzinēju, sūkni un sajūgu, Apvienotā Karaliste sniedza informāciju, kas liecina, ka atbalsts ir saderīgs ar nosacījumiem tajās pamatnostādnēs, kuras tika piemērotas atbalsta piešķiršanas laikā.

(29)

Tomēr attiecībā uz pārējiem sešiem piešķīrumiem jānorāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļu atbalsts nedrīkst attiekties “uz kuģa ražošanas jaudu, kas izteikta kā tilpība vai [dzinēja] jauda”. Zvejas kuģa dzinēja nomaiņa attiecas uz kuģa zvejas jaudu dzinēja jaudas izteiksmē, tāpēc šim mērķim atbalstu piešķirt nedrīkst. Tas apliecināts arī zivsaimniecības ģenerāldirektora Holmquist kunga 2003. gada 5. maija vēstulē (atsauce Nr. D(2003)37148) visām dalībvalstīm. Tāpat nav pieļaujams arī atbalsts projektam par papildu dzinēju, sūkni un sajūgu.

(30)

Attiecībā uz 23. apsvērumā minētajiem grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2792/1999 visi seši modernizācijas projekti ir īstenoti zem klāja, tāpēc nevar uzskatīt, ka uz tiem attiecas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punkta darbības joma.

(31)

Ņemot vērā iepriekšminēto 26.–30. apsvērumu, Komisija uzskata, ka atbalsts, kas saskaņā ar shēmu piešķirts sešiem modernizācijas projektiem, kuri attiecas uz kuģa zvejas jaudu tilpības vai dzinēja jaudas izteiksmē, nav saderīgs ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļu un tāpēc nav saderīgs ar 2001. un 2004. gada pamatnostādnēm. Tomēr pārējais saskaņā ar shēmu piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar šiem nosacījumiem.

(32)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu, pieņemot negatīvus lēmumus par nelikumīgu atbalstu, Komisijai jānosaka, ka attiecīgajai dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja.

(33)

Apvienotā Karaliste ir norādījusi, ka Komisijai nevajadzētu pieprasīt atbalsta atgūšanu, ja tas ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, un uzskata, ka šajā gadījumā šis princips ir piemērojams.

(34)

Shēmas finansējumam izmantoti tie paši līdzekļi, kas izmantoti atbalstam, par kuru Komisija lēmusi negatīvi Lēmumā 2003/612/EK un Lēmumā 2006/226/EK, kā minēts šā lēmuma 13. apsvērumā. Minētajos lēmumos Komisija uzskatīja, ka EK līguma 87. panta nolūkos šie līdzekļi uzskatāmi par valsts līdzekļiem. Vienlaikus Komisija atzina, ka, ņemot vērā attiecīgo lieto īpašos apstākļus, visi konkrētie faktori kopumā Šetlendas iestādēm un iesaistītajām struktūrām radīja tiesisko paļāvību par to, ka konkrēto fondu veido privāti līdzekļi, un tādējādi ar kopējo tirgu nesaderīgo atbalstu atgūt nebija iespējams.

(35)

Tomēr tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā minētajos Komisijas lēmumos ievērotos elementus nevar piemērot tādā pašā veidā un ka tiesiskā paļāvība nav radīta. Komisija jo īpaši norāda uz Apvienotās Karalistes rīcību un paziņojumiem, kas skaidri liecina, ka attiecīgā atbalsta piešķiršanas brīdī atbildīgās iestādes bija pārliecinātas, ka shēma patiesi ir valsts atbalsta shēma un ka ir piemērojami noteikumi par valsts atbalstu.

(36)

Lai nonāktu pie šāda secinājuma, Komisija norāda, ka pretēji atbalstam Lēmumā 2003/612/EK un Lēmumā 2006/226/EK šī shēma tika izveidota kā parasta atbalsta shēma un tā attiecas uz Šetlendas salu padomes veiktiem tiešiem piešķīrumiem zvejniekiem. Turklāt šīs lietas īpašie apstākļi skaidri parāda, ka pašas Apvienotās Karalistes iestādes uzskatīja valsts atbalsta noteikumus par piemērojamiem, jo tās shēmas izdevumus pastāvīgi iekļāva ikgadējos Apvienotās Karalistes valsts atbalsta ziņojumos, kuri jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Kopienas prasībām. Atbildē uz Komisijas jautājumiem Apvienotā Karaliste 2004. gada 10. decembra vēstulē norādīja: “saskaņā ar shēmām veiktie maksājumi atbilstīgi prasībām ir iekļauti ikgadējā valsts atbalsta pārskatā, kas daudzus gadus sūtīts Komisijai”, bet 2005. gada 6. aprīļa vēstulē minēja: “Mūsu iestādes vairāku gadu garumā ir darbojušās godprātīgi, uzskatot, ka shēmas ir saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu”.

(37)

Ņemot vērā šos paziņojumus un lietas apstākļus, Komisija uzskata, ka prasību par atbalsta atgūšanu nevar uzskatīt par darbību, kas ir pretrunā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem. Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu Komisija uzskata, ka Apvienotajai Karalistei jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no shēmas saņēmējiem, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas Komisijas 2007. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 875/2004 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu (14).

(38)

Attiecībā uz to jānorāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 2. punktu atgūstamajā summā ir jāietver arī procenti, lai nodrošinātu faktiskas konkurences atjaunošanu. Procenti jāaprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (15) V nodaļu.

(39)

Komisija lūdz Apvienoto Karalisti nosūtīt tai aizpildītu pievienoto anketu par atgūšanas procedūras pašreizējo stāvokli un izveidot to atbalsta saņēmēju sarakstu, uz kuriem attiecas atbalsta atgūšana.

(40)

Ņemot vērā IV sadaļā veikto novērtējumu, Komisija secina, ka Apvienotā Karaliste ir nelikumīgi piešķīrusi atbalstu saskaņā ar zvejas kuģu modernizācijas shēmu, tādējādi pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu.

(41)

Komisija uzskata, ka saskaņā ar šo shēmu piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, izņemot atbalstu, kas piešķirts modernizācijas projektiem, kuri attiecas uz zvejas jaudu tilpības vai dzinēja jaudas izteiksmē,

a)

to saņēmēju saraksts, kuri ir saņēmuši šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto atbalstu, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 875/2007 nosacījumiem, un katra saņēmēja saņemtā kopējā atbalsta summa;

b)

kopējā summa (sākotnējā summa ar procentiem), kas atgūstama no katra saņēmēja;

c)

šā lēmuma izpildes nodrošināšanai veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts;

d)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.