16.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/51


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 12. februāris)

par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas iekļauti pievienošanās partnerībā ar Horvātiju, un ar ko atceļ Lēmumu 2006/145/EK

(2008/119/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 533/2004 (2004. gada 22. marts) par partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam (1) un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku sanāksmē apstiprināja partnerību ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 533/2004 ir paredzēts, ka Padome pieņem lēmumu par partnerībās iekļaujamiem principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kā arī jebkuriem turpmākajiem pielāgojumiem. Tajā arī ir noteikts, ka pievienošanās partnerību paveiktā darba kontroli nodrošinās ar to mehānismu palīdzību, kas ieviesti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši sniedzot gada progresa ziņojumus.

(3)

Pēc 2004. gada Eiropas partnerības Padome 2006. gada 20. februārī pieņēma pirmo pievienošanās partnerību ar Horvātiju (2).

(4)

Dalībvalstis 2005. gada 3. oktobrī sāka sarunas ar Horvātiju par tās pievienošanos Eiropas Savienībai. Sarunu progresu noteiks Horvātijas panākumi, gatavojoties pievienošanās procesam, kuru mēraukla cita starpā būs šās regulāri pārskatāmās pievienošanās partnerības īstenošana.

(5)

Komisijas Paziņojumā par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam norādīts, ka partnerības atjauninās 2007. gada beigās.

(6)

Padome 2006. gada 17. jūlijs pieņēma Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (3), kas atjaunina finansiālās palīdzības sistēmu pirmspievienošanās valstīm.

(7)

Tādēļ ir ieteicams pieņemt pārskatītu pievienošanās partnerību, ar ko atjaunina pašreizējo partnerību, lai apzinātu jaunās prioritātes turpmākam darbam, balstoties uz secinājumiem 2007. gada progresa ziņojumā par Horvātijas gatavošanos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā.

(8)

Lai sagatavotos dalībai ES, Horvātijai jāizstrādā plāns ar grafiku un īpašiem pasākumiem pievienošanās partnerības prioritāro jautājumu risināšanai.

(9)

Lēmums 2006/145/EK būtu jāatceļ,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Atbilstīgi 2. pantam Regulā (EK) Nr. 533/2004 Horvātijas Pievienošanās partnerības principi, prioritātes un nosacījumi ir izklāstīti pielikumā šim lēmumam.

2. pants

Pievienošanās partnerības īstenošanu izskatīs un pārraudzīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, un Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegtiem gada progresa ziņojumiem.

3. pants

Lēmumu 2006/145/EK atceļ.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 12. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. BAJUK


(1)  OV L 86, 24.3.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 269/2006 (OV L 47, 17.2.2006., 7. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2006/145/EK (2006. gada 20. februāris) par Horvātijas Pievienošanās partnerības principiem, prioritātēm un nosacījumiem (OV L 55, 25.2.2006., 30. lpp.).

(3)  OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.


PIELIKUMS

HORVĀTIJA: PIEVIENOŠANĀS PARTNERĪBA – 2007

1.   IEVADS

Ar ierosināto pārskatīto pievienošanās partnerību atjaunina pirmo partnerību, balstoties uz secinājumiem Komisijas 2007. gada progresa ziņojumā par Horvātiju. Tajā apzinātas jaunas, kā arī atlikušās prioritātes rīcībai. Šīs prioritātes ir piemērotas valsts īpašajām vajadzībām un sagatavotības pakāpei un vajadzības gadījumā tiks atjauninātas. Horvātijai jāizstrādā plāns, kurā būs iekļauts grafiks un īpaši pasākumi, kas paredzēti, lai risinātu pievienošanās partnerības prioritāros jautājumus. Pievienošanās partnerībā iekļautas arī norādes par finansiālu palīdzību valstij.

2.   PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process joprojām ir pamats Rietumbalkānu valstu virzībai uz Eiropu līdz pat pievienošanās brīdim. Galvenās Horvātijai norādītās prioritātes ir saistītas ar tās spēju izpildīt Eiropadomes 1993. gada Kopenhāgenas sanāksmē noteiktos kritērijus un nosacījumus, kas izstrādāti stabilizācijas un asociācijas procesam, īpaši tos, kas noteikti Padomes 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21. un 22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas samita noslēguma deklarācijā un Saloniku darba kārtībā, kā arī prasības Padomes 2005. gada 3. oktobrī pieņemtajā sarunu programmā.

3.   PRIORITĀTES

Šajā pievienošanās partnerībā minētās prioritātes ir izraudzītas, balstoties uz to, ka būtu reāli paredzams, ka dažos nākamajos gados Horvātija spēs tās īstenot vai būtiski pavirzīsies uz priekšu to izpildē. Prioritātes attiecas gan uz tiesību aktiem, gan uz to īstenošanu.

Ņemot vērā vajadzību noteikt prioritātes, Horvātijai, protams, ir jāizpilda arī citi uzdevumi, kas var kļūt par prioritātēm nākamās partnerībās, ņemot vērā arī Horvātijas turpmākos panākumus.

Galvenās prioritātes ir noteiktas un sagrupētas nākamās iedaļas sākumā. Šīs galvenās prioritātes nav sakārtotas pēc to svarīguma.

Galvenās prioritātes

Nodrošināt, ka tiek pareizi īstenotas visas saistības saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.

Atjaunināt un īstenot tiesu sistēmas reformas stratēģiju un rīcības plānu.

Ātri pieņemt un īstenot stratēģisku pamatu valsts pārvaldes reformai.

Atjaunināt un paātrināti īstenot korupcijas apkarošanas programmu un saistītos rīcības plānus un nodrošināt saskaņotākus un aktīvākus centienus, lai novērstu, atklātu un efektīvi sauktu pie atbildības par korupciju, īpaši attiecībā uz korupciju augstā līmenī.

Īstenot Konstitucionālo likumu par mazākumtautībām, īpašu uzmanību pievēršot tā noteikumiem, kas garantē mazākumtautību proporcionālu pārstāvību nodarbinātībā. Plašāk apkarot diskrimināciju valsts sektorā.

Pabeigt bēgļu repatriācijas procesu; galīgi atrisināt izmitināšanas lietas agrākajiem mājokļa apdzīvošanas / īres tiesību turētājiem; pabeigt īpašumu atjaunošanu un atgūšanu un atjaunot iespēju iesniegt pilsonības atzīšanas prasījumus.

Izvērst centienus, kas vērsti uz reģiona iedzīvotāju izlīgšanu.

Pielikt pūles, lai rastu galīgus risinājumus neatrisinātiem divpusējiem jautājumiem (1), jo īpaši robežjautājumiem ar Slovēniju, Serbiju, Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu; un atrisināt Ekoloģijas un zivsaimniecības aizsardzības zonas jautājumu.

Pilnībā sadarboties ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai un nodrošināt vietējo kara noziegumu tiesas procesu integritāti.

Uzlabot uzņēmējdarbības vidi un palielināt ekonomiskās izaugsmes potenciālu, īpaši samazinot subsīdijas, pārstrukturējot lielus un zaudējumus nesošus uzņēmumus un paaugstinot valsts izdevumu efektivitāti.

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Valsts pārvalde

Pilnībā īstenot valsts pārvaldes reformas pasākumus un administratīvās procedūras saistībā ar darbā pieņemšanu, paaugstināšanu amatā, apmācību un depolitizēšanu; uzlabot cilvēkresursu pārvaldību valsts pārvaldes jomās.

Tiesu sistēma

Būtiski samazināt lietu uzkrāšanos tiesās un nodrošināt pieņemamu tiesas procesa ilgumu.

Racionalizēt tiesu organizāciju, tostarp ieviest mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas sistēmas.

Izveidot atklātu, godīgu un pārskatāmu darbā pieņemšanas, vērtēšanas, amatā paaugstināšanas un disciplinārsodu sistēmu tiesu iestādēs un uzlabot profesionālismu, izmantojot augsti kvalificētas apmācības, tostarp ES tiesībās, pienācīgi finansējot Tiesību akadēmiju.

Veikt pasākumus tiesu nolēmumu pareizas un pilnīgas izpildes nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas politika

Turpināt izstrādāt un īstenot uzvedības/ētikas kodeksus ierēdņiem un vēlētiem pārstāvjiem, kā arī rīcības plānus korupcijas novēršanai attiecīgās tiesībaizsardzības iestādēs (robežsardze, policija, muita, tiesu iestādes) un citās valsts sektora iestādēs un struktūrās; nopietni pievērsties korupcijai, kas saistīta ar publisko iepirkumu. Attiecīgajos dienestos izveidot specializētas vienības korupcijas apkarošanai, izstrādājot atbilstīgu mehānismu koordinācijai starp tām, un nodrošināt tām atbilstīgas apmācības un līdzekļus.

Veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums korupcijas novēršanai tiek vienādi īstenots un piemērots, tostarp izmantojot attiecīgu statistiku. Nodrošināt starptautiskajos tiesību aktos noteikto standartu ievērošanu, ieviešot attiecīgos tiesību aktus un administratīvus pasākumus.

Veikt konkrētus pasākumus sabiedrības informētības palielināšanai par korupciju kā smagu kriminālnoziegumu.

Nodrošināt pilnīgu valsts iestāžu sadarbību ar Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas biroju.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Nodrošināt tiesu un juridiskās palīdzības pieejamību un atvēlēt atbilstīgus budžeta līdzekļus.

Veicināt cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību saskaņā ar starptautiskām tiesībām un ES dalībvalstu paraugpraksi.

Veicināt iecietību pret serbu un čigānu/romu mazākumtautībām un veikt pasākumus, lai aizsargātu personas, kas pieder pie minoritātēm un kuras varētu tikt apdraudētas vai pret kurām varētu tikt vērsta diskriminācija, naidīgums vai vardarbība.

Turpināt īstenot stratēģiju un rīcības plānu čigānu/romu aizsardzībai un integrācijai un nodrošināt vajadzīgo līdzekļu pieejamību, īpaši saistībā ar nodarbinātību, izglītību un mājokļiem.

Pieņemt un īstenot visaptverošu diskriminācijas novēršanas stratēģiju.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Pilnībā ievērot 2004. gada 4. jūnija vienošanos par Ekoloģijas un zivsaimniecības aizsardzības zonu, kas minēta 2004. gada jūnija Eiropadomes secinājumos un sarunu vispārējos principos, un nepiemērot ES dalībvalstīm nevienu ar Ekoloģijas un zivsaimniecības aizsardzības zonu saistīto noteikumu, līdz nav panākta ES principiem atbilstīga kopīga vienošanās.

Nodrošināt tiesas procesu integritāti saistībā ar kara noziegumiem, īpaši izskaužot aizspriedumus pret serbiem, tostarp piemērojot vienādus kriminālatbildības standartus un liecinieku un informatoru uzlabotu aizsardzību.

Nodrošināt pietiekamu koordināciju un sadarbību visu attiecīgo iestāžu starpā centrālajā un vietējo pašvaldību līmenī jautājumos par bēgļu repatriāciju.

Gūt panākumus visu to jautājumu risināšanā ar kaimiņvalstīm, kuri izriet no valdījuma un īres tiesību zaudēšanas.

Radīt sociālus un ekonomiskus apstākļus, kas uzlabotu gaisotni repatriētu personu reintegrācijai un to pieņemšanu kopienās, kuras tos uzņem, tostarp izmantojot reģionālās attīstības programmas skartajos apvidos.

Veicināt reģionālās sadarbības nostiprināšanu, tostarp sekmējot pāreju no Stabilitātes pakta uz reģionālāku sadarbības sistēmu un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma (CEFTA) efektīvu īstenošanu.

Pilnībā īstenot nolīgumus ar kaimiņvalstīm, jo īpaši par cīņu pret organizēto noziedzību, robežu pārraudzību un atpakaļuzņemšanu, pārrobežu sadarbību un tiesu iestāžu un policijas sadarbību, tostarp saistībā ar kara noziegumiem, un noslēgt šādus vēl nenoslēgtus nolīgumus.

Ekonomiskie kritēriji

Turpināt piesardzīgas fiskālās, monetārās un finanšu nozares politikas īstenošanu, lai saglabātu makroekonomisko stabilitāti, tostarp zemu inflāciju, maiņas kursa stabilitāti, un turpinātu samazināt valsts izdevumu attiecību pret IKP, kā arī tās deficīta un parāda attiecību pret IKP.

Turpināt iestāžu reformas valsts finanšu jomā, lai palielinātu fiskālo pārskatāmību un valsts parāda pārvaldības efektivitāti un pārskatāmību un pabeigtu plānoto pāreju uz ESA 95 principiem budžeta atskaitēs.

Turpināt plašu veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai izvairītos no jaunu nokavēto maksājumu uzkrāšanās veselības aprūpes sistēmā un paaugstinātu veselības aprūpes izdevumu efektivitāti. Turpināt sociālā nodrošinājuma reformu. Nodrošināt pensiju sistēmas pirmā pīlāra finansiālo ilgtspēju, veicot atbilstīgas parametru reformas.

Turpināt atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu, vēl vairāk samazinot tam vajadzīgo laiku un procedūras, kā arī uzņēmumu dibināšanas izmaksas. Pilnveidot bankrota procedūras, lai paātrinātu iziešanu no tirgus.

Uzlabot iestāžu sistēmu privatizācijas jomā, lai ievērojami paātrinātu to uzņēmumu privatizāciju, kuri atrodas valsts privatizācijas fondā. Turpināt zaudējumus nesošu valsts uzņēmumu un dzelzceļa sistēmas pārstrukturēšanu, lai samazinātu subsīdiju apjomu uzņēmējdarbības nozarei kā attiecībā pret IKP.

Uzlabot stimulu struktūras un palielināt darba tirgus elastību, lai paaugstinātu dalības un nodarbinātības līmeni.

Spēja uzņemties dalības saistības

1. sadaļa.   Brīva preču aprite

Pieņemt un īstenot horizontālos pamata tiesību aktus, lai pabeigtu vajadzīgo infrastruktūru un nodrošinātu uzdevumu nodalīšanu starp dažādajām funkcijām (regulēšana, standartizācija, akreditācija, metroloģija, atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība).

Pieņemt un īstenot visaptverošu stratēģiju ES tiesību aktu transponēšanai un īstenošanai attiecīgajām horizontālajām organizācijām (standartizācija, akreditācija, metroloģija un tirgus uzraudzība) un atsevišķām nozarēm un palielināt administratīvās spējas.

Pieņemt un īstenot rīcības plānu, lai nodrošinātu atbilstību EK līguma 28.–30. pantam, tostarp ieviest savstarpējās atzīšanas klauzulas.

Turpināt pieņemt Eiropas standartus. Turpināt sagatavošanas darbu, lai izpildītu standartizācijas struktūru dalības kritērijus.

Pabeigt jaunās un pēc vecās pieejas direktīvu transponēšanu, jo īpaši attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem.

2. sadaļa.   Darba ņēmēju brīva pārvietošanās

Atcelt visus diskriminējošos pasākumus attiecībā uz ES migrējošiem darba ņēmējiem un ES pilsoņiem.

Pastiprināt administratīvās struktūras sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanai.

3. sadaļa.   Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis par ES pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un grozīt spēkā esošos tiesību aktus, lai atceltu atlikušās prasības attiecībā uz valstspiederību, valodu, uzņēmējdarbības veikšanu vai uzņēmējdarbības atļaujām ES pakalpojumu sniedzējiem, novērst citus administratīvus un tehniskus šķēršļus attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību un nodrošināt vienlīdzīgu uzņēmējdarbības atļauju, tostarp būvatļauju piešķiršanu.

4. sadaļa.   Kapitāla brīva aprite

Pabeigt efektīva režīma izveidi cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo īpaši nodrošinot to, ka izpildiestādes ir pilnīgi darbspējīgas, pietiekami apgādātas ar resursiem un to darbība ir labi koordinēta ar atbilstīgajām pašmāju un starptautiskajām iestādēm.

Turpināt rezultatīvi darboties atlikušo kapitāla pārvietošanas ierobežojumu novēršanā; atcelt visus ierobežojumus nekustamā īpašuma iegādei, ko veic ES pilsoņi saskaņā ar SAN, un nodrošināt, lai visi nekustamā īpašuma iegādes atļauju pieprasījumi, ko starplaikā iesniedz ES pilsoņi, tiktu izskatīti paātrināti.

5. sadaļa.   Publiskais iepirkums

Uzdot organizācijai, kas atbildīga par iepirkumu, nodrošināt saskaņotu un pārskatāmu politiku un vadīt tās īstenošanu visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu.

Pieņemt un īstenot visaptverošu stratēģiju, kurā ietverti grafiki un atskaites punkti tiesību aktu saskaņošanai un spēju veidošanai visās publiskā iepirkuma jomās (publiskā iepirkuma līgumi, koncesijas, valsts un privātās partnerības), kā arī attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām un struktūrām. Nostiprināt pārskatīšanas izpildes mehānismus.

6. sadaļa.   Uzņēmējdarbības tiesības

Saskaņot Uzņēmumu likumu ar acquis un pabeigt saskaņošanu ar direktīvu par pārņemšanas piedāvājumiem.

Saskaņot grāmatvedības un revīzijas tiesību aktus ar acquis. Nostiprināt attiecīgo iestāžu sistēmu.

7. sadaļa.   Intelektuālā īpašuma tiesības

Pabeigt saskaņošanu ar acquis attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām un nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, pastiprinot attiecīgo iestāžu administratīvās spējas.

Nodrošināt, lai apmierinoši tiktu veikta pirātisma un viltojumu lietu izmeklēšana, kriminālvajāšana un izskatīšana tiesās.

8. sadaļa.   Konkurences politika

Pieņemt pārstrukturēšanas valsts programmu tērauda nozarē, kas nodrošina dzīvotspēju un ES noteikumu par valsts atbalstu ievērošanu. Pieņemt atsevišķus pārstrukturēšanas plānus visām kuģu būvētavām, kas nonākušas grūtībās, un iekļaut minētos plānus pārstrukturēšanas valsts programmā atbilstīgi ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu ar ES valsts atbalsta noteikumiem fiskālā atbalsta jomā un saskaņot visas pārējās atlikušās atbalsta shēmas, attiecībā uz kurām valsts atbalsta inventarizācijā konstatēts, ka tās neatbilst ES noteikumiem. Pieņemt reģionālo atbalsta plānu.

Pieņemt tiesību aktus, kas ļauj efektīvi veikt pretmonopolu kontroli, īpaši saistībā ar naudassodu uzlikšanu un tiesisko kontroli.

9. sadaļa.   Finanšu pakalpojumi

Pabeigt acquis transponēšanu par banku licencēm, kapitāla pietiekamības prasībām, elektroniskās naudas iestādēm, finanšu konglomerātiem, uzņēmumu darbības izbeigšanu un reorganizāciju, banku pārskatiem, filiāļu pārskatiem un noguldījumu garantiju shēmām.

Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz maksātspējas normām, apdrošināšanas uzraudzību, pārapdrošināšanu un apdrošināšanas starpniecību, finanšu tirgus infrastruktūru, investīciju un vērtspapīru tirgiem.

Izveidot investoru kompensāciju shēmu atbilstīgi acquis. Apliecināt piesardzīgu prasību piemērošanu, reģistrējot sasniegumus.

10. sadaļa.   Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Pabeigt saskaņošanu ar acquis attiecībā uz elektroniskajiem sakariem, elektronisko tirdzniecību, elektroniskajiem parakstiem un plašsaziņas līdzekļiem, informācijas drošību un direktīvu par televīziju bez robežām.

Nodrošināt atbilstīgas administratīvas spējas, lai ieviestu acquis, īpaši elektronisko sakaru jomā, un nodrošināt informāciju par to, kā pilda pienākumus attiecībā uz operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, un attiecībā uz elektronisko sakaru tirgus jauno dalībnieku tiesībām, tostarp piekļuves tiesībām, kopvietošanu un iekārtu dalīšanu.

Pabeigt plānoto audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu pārskatīšanu, pamatojoties uz sabiedriskām apspriešanām, lai nodrošinātu regulēšanas iestādes neatkarību un izsargātos no nevajadzīgas politiskas iejaukšanās.

11. sadaļa.   Lauksaimniecība un lauku attīstība

Stiprināt administratīvās struktūras un spējas, kas ir vajadzīgas tirgus un lauku attīstības politikas īstenošanai, tostarp lauksaimniecības datu vākšanai un apstrādei.

Izveidot ES standartiem atbilstīgu vīna dārzu reģistru.

Turpināt sagatavošanās darbus efektīvu un finansiāli stabilu maksājumu organizāciju izveidošanai lauksaimniecības līdzekļu pārvaldības un kontroles vajadzībām atbilstīgi ES prasībām un starptautiskajiem revīzijas standartiem.

12. sadaļa.   Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika

Būtiski uzlabot tiesību aktu saskaņošanu pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas jomā un nostiprināt vajadzīgās izpildes struktūras, tostarp kontroles un pārbaudes dienestus.

Nodrošināt prasībām atbilstošu režīmu izveidi pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas nozarēs, tostarp dzīvnieku identifikācijas un pārvietošanās reģistrācijas sistēmu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādes sistēmu, lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu modernizāciju, dzīvnieku labturību un dzīvnieku slimību kontroles programmas, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kontroli robežkontroles punktos, augu veselības kontroli, augu aizsardzības līdzekļu atļauju piešķiršanas un augu atlieku, kā arī sēklu un pavairošanas materiāla kvalitātes kontroli.

13. sadaļa.   Zivsaimniecība

Nostiprināt zivsaimniecības politikas administratīvās un, jo īpaši, pārbaudes struktūras un uzlabot nozvejas un izkraušanas datu vākšanu.

Pabeigt zvejas kuģu datorizēta reģistra izveidi un izveidot kuģu satelītnovērošanas sistēmu.

14. sadaļa.   Transporta politika

Pabeigt saskaņošanu ar ES acquis un palielināt administratīvās spējas autotransporta (tostarp digitālā tahogrāfa ieviešanu), aviācijas un jūras transporta jomā un iekšzemes ūdensceļu transporta jomā, īpaši saistībā ar kuģošanas drošību upju informācijas dienestiem.

Pieņemt īstenošanas tiesību aktus dzelzceļa transportam, īpaši noteikumus par savietojamību un neatkarīgu jaudas piešķiršanu. Publicēt dzelzceļa tīkla galīgo pārskatu.

Īstenot Eiropas kopējās gaisa telpas nolīguma pirmo pārejas posmu un ratificēt nolīgumu.

15. sadaļa.   Enerģētika

Izpildīt saistības, kas izriet no Enerģētikas Kopienas līguma.

Stiprināt administratīvās spējas un pabeigt saskaņošanu ar ES acquis piegāžu drošības, energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu, iekšējā enerģijas tirgus (elektrība un gāze) un kodolenerģijas jomā, kā arī nodrošināt augsta līmeņa kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju.

16. sadaļa.   Nodokļi

Paātrināt nodokļu tiesību aktu saskaņošanu ar acquis, īpašu uzmanību pievēršot brīvajām zonām PVN režīma teritoriālajā piemērošanā, esošo PVN nulles likmju atcelšanai, diskriminējošu nodokļu atcelšanai cigaretēm un akcīzes nodokļu sistēmas turpmākai saskaņošanai.

Ievērojami palielināt nodokļu un muitas pārvaldes izpildes spējas, īpaši attiecībā uz iekasēšanas un kontroles funkcijām un vajadzīgo IT sistēmu izstrādi; turpināt darbu, lai izveidotu funkcionējošu un ar pietiekamu personālu apgādātu akcīzes nodokļa dienestu; vienkāršot procedūras un pastiprināt kontroli, lai reāli sauktu pie atbildības par krāpšanos ar nodokļiem.

Pieņemt par saistošiem Rīcības kodeksa principus nodokļu uzlikšanā uzņēmējdarbībai un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

17. sadaļa.   Ekonomikas un monetārā savienība

Saskaņot tiesību aktus, lai nodrošinātu pilnīgu centrālās bankas neatkarību, nodrošināt saskaņošanu attiecībā uz aizliegumu valsts sektoram priviliģēti piekļūt finanšu iestādēm un ļaut tās centrālo banku pilnībā integrēt Eiropas Centrālo banku sistēmā.

18. sadaļa.   Statistika

Nostiprināt Statistikas biroja administratīvās spējas, veikt tā reģionālo biroju reformu un uzlabot koordināciju ar citiem oficiālās statistikas veidotājiem.

Turpināt veidot lauksaimniecības, makroekonomikas un uzņēmējdarbības statistiku.

19. sadaļa.   Sociālā politika un nodarbinātība

Sadarbībā ar sociālajiem partneriem turpināt saskaņošanu ar acquis un nostiprināt saistītās administratīvās un izpildes struktūras, tostarp darba inspekcijas.

Efektīvi īstenot kopīgo iekļaušanas memorandu (Joint Inclusion Memorandum – JIM) un – tiklīdz tas būs pieņemts – kopīgā vērtējuma dokumentu par nodarbinātības politikas prioritātēm.

20. sadaļa.   Uzņēmējdarbības un rūpniecības politika

Īstenot rūpniecības politikas visaptverošu stratēģiju ar īpašu uzsvaru uz galveno zaudējumus nesošo nozaru un atsevišķu uzņēmumu, tostarp tērauda un kuģubūves, pārstrukturēšanu.

21. sadaļa.   Eiropas transporta tīkli

Palielināt gāzes un elektrības starpsavienojumu skaitu ar kaimiņvalstīm.

22. sadaļa.   Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija

Pieņemt un sākt īstenot rīcības plānu, kurā izklāstīti skaidri mērķi, un saistītu grafiku, lai izpildītu regulatīvās un ekspluatācijas prasības, kuras izriet no Kopienas kohēzijas politikas, tostarp stiprināt spējas centrālā, reģionālā un vietējā līmenī.

Nodrošināt pienākumu skaidru nodalījumu un stiprināt izraudzīto īstenošanas iestāžu/struktūru, tostarp vietējo pašvaldību, spējas un uzlabot koordināciju starp tām.

Pieņemt Reģionālās attīstības likumu.

Pastiprināt programmu veidošanas, projektu sagatavošanas, uzraudzības, vērtēšanas un finanšu pārvaldības un kontroles spējas, īpaši nozaru ministrijās, lai īstenotu ES pirmspievienošanās programmas, gatavojoties Kopienas kohēzijas politikas īstenošanai.

23. sadaļa.   Tiesu iestādes un pamattiesības

Turpināt īstenot valsts tiesību aktu par personas datu aizsardzību atbilstīgi acquis un nodrošināt tā efektīvu uzraudzību un izpildi.

Citas prioritātes skatīt iedaļā par politiskajiem kritērijiem.

24. sadaļa.   Tiesiskums, brīvība un drošība

Pabeigt galveno tiesību aktu pārskatīšanu, lai tos saskaņotu ar Šengenas acquis, un ārējo ieguldījumu pārskatīšanu vietējā mērogā saistībā ar IT iekārtām, un policistu turpmāku apmācību.

Turpināt sagatavošanas darbu, lai īstenotu Šengenas acquis, palielinot robežsargu skaitu un paaugstinot to apmācību, veikt turpmākus ieguldījumus iekārtās, tostarp izvērst robežpārvaldības informācijas valsts sistēmu un nodrošināt tās atbilstību otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II). Palielināt policijas administratīvās un izpildes spējas, pastiprinot sadarbību starp iestādēm.

Turpināt saskaņošanu ar ES vīzu politiku, tostarp ieviešot biometriskos identifikatorus ceļošanas dokumentos un veicot sagatavošanas darbu Vīzu informācijas sistēmas ieviešanai.

Ieviest sekundāros tiesību aktus, lai īstenotu Likumu par patvērumu un Likumu par ārvalstniekiem.

Nodrošināt tiesību aktu atbilstību acquis par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un nostiprināt tiesu iestāžu spējas, lai piemērotu acquis.

25. sadaļa.   Zinātne un pētniecība

Nodrošināt pienācīgas spējas, lai uzsāktu ES finansētus pētniecības projektus.

Turpināt veikt un īstenot pasākumus, lai atvieglotu iekļaušanos Eiropas pētniecības telpā.

26. sadaļa.   Izglītība un kultūra

Nodrošināt pienācīgas spējas, lai pārvaldītu Mūžizglītības programmu un programmu “Jaunatne darbībā”.

Saskaņot ar acquis tiesību aktus par diskriminācijas novēršanu starp ES un Horvātijas valstspiederīgajiem saistībā ar piekļuvi izglītībai, kā arī ar direktīvu par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību.

27. sadaļa.   Vide

Turpināt ES acquis transponēšanu un īstenošanu ar īpašu uzsvaru uz atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, dabas aizsardzību un integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli.

Labi koordinētā veidā pieņemt un īstenot visaptverošu plānu, lai izveidotu vajadzīgās administratīvās spējas un finanšu līdzekļus acquis īstenošanai vides jomā.

Palielināt ieguldījumus vides infrastruktūrā, īpaši izsverot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, dzeramā ūdens apgādi un atkritumu apsaimniekošanu.

Sākt Kioto protokola īstenošanu.

Nodrošināt vides aizsardzības prasību integrāciju citu nozaru politikas virzienu definēšanā un īstenošanā un veicināt ilgtspējīgu attīstību.

28. sadaļa.   Patērētāju un veselības aizsardzība

Turpināt saskaņošanu ar patērētāju un veselības aizsardzības acquis, tostarp tādās jomās kā audi un šūnas un tabaka, un nodrošināt atbilstīgas administratīvās struktūras un īstenošanas spējas.

Garīgās veselības jomā kā alternatīvu ievietošanai ārstniecības iestādēs izstrādāt sabiedrībā balstītus pakalpojumus un nodrošināt, ka garīgās veselības aprūpei tiek piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi.

29. sadaļa.   Muitas savienība

Turpināt pieņemt tiesību aktus dažās atlikušajās jomās, kurās ir vajadzīga turpmāka saskaņošana, īpaši attiecībā uz nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem un maksas piemērošanu.

Konsekventi un viendabīgi piemērot muitas noteikumus, īpaši deklarāciju apstrādes, izcelsmes, vienkāršotu procedūru, viltojumu un kontroļu selektivitātes jomās; nodrošināt modernu un konsekventu riska analīzes procedūru piemērošanu visos birojos.

Balstoties uz visaptverošu un saskaņotu stratēģiju, gūt pietiekamus panākumus visu IT starpsavienojumu sistēmu izstrādē.

30. sadaļa.   Ārējās attiecības

Sagatavoties visu attiecīgo starptautisko nolīgumu ar trešām valstīm saskaņošanai un stiprināt kopējās tirdzniecības politikas administratīvās un kontroles spējas.

31. sadaļa.   Ārpolitika, drošības politika un aizsardzības politika

Pastiprināt bruņošanās kontroles ieviešanu un izpildi un vēl vairāk uzlabot spējas, lai pilnībā īstenotu kopējo ārpolitikas un drošības politiku un Eiropas drošības un aizsardzības politiku.

32. sadaļa.   Finanšu kontrole

Pieņemt un īstenot valsts tiesību aktus par iekšējo finanšu kontroli un ar tiem saistītos politikas virzienus, nodrošinot atbilstīgas īstenošanas spējas.

Nodrošināt valsts revīzijas iestāžu funkcionālo un finansiālo neatkarību, izdarot grozījumus konstitucionālos noteikumos vai līdzvērtīgos valsts tiesību aktos, pieņemot un īstenojot vajadzīgos papildu tiesību aktus.

Saskaņot Kriminālkodeksu ar acquis par ES finanšu interešu aizsardzību, kā arī ar konvenciju par finanšu interešu aizsardzību un tās protokoliem.

Izveidot efektīvu un rezultatīvu koordinācijas dienestu, lai nodrošinātu to saistību izpildi, kuras izriet no EK līguma 280. panta 3. punkta un acquis piemērošanas saistībā ar pārbaudēm uz vietas un pārbaudēm, ko veic Komisija, īpaši ar pienākumu palīdzēt Komisijas izmeklētājiem.

Veikt juridiskus un administratīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību acquis attiecībā uz euro aizsardzību pret viltošanu.

33. sadaļa.   Finanšu un budžeta noteikumi

Palielināt administratīvās spējas un sagatavot procedūras noteikumus, lai no iestāšanās brīža nodrošinātu pašu resursu pareizu aprēķināšanu, prognozēšanu, iekasēšanu, maksāšanu, kontroli un ziņošanu par tiem ES.

4.   PROGRAMMU IZSTRĀDE

Kopienas palīdzību sniegs, izmantojot pirmspievienošanās instrumentu (IPA) un – attiecībā uz programmām, kas pieņemtas līdz 2007. gadam – Padomes Regulu Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) (CARDS regula) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (2). Attiecīgi šim lēmumam nebūs finansiālas ietekmes. Finansēšanas nolīgumi kalpo par juridisko pamatu konkrēto programmu īstenošanai.

Horvātijai ir arī pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām.

5.   NOSACĪTĪBA

Palīdzība Rietumbalkānu valstīm tiek sniegta ar nosacījumu, ka ir konstatējami panākumi Kopenhāgenas kritēriju īstenošanā, kā arī panākts progress Stabilizācijas un asociācijas nolīguma prasību un šīs pievienošanās partnerības konkrēto prioritāšu izpildē. Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz 21. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1085/2006, vai – tādu programmu gadījumā, kas pieņemtas pirms 2007. gada, – pamatojoties uz 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2666/2000. Uz palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumos definētie nosacījumi, īpaši attiecībā uz saņēmēju apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un iestāžu reformas. Īpaši nosacījumi ir arī iekļauti individuālajās gada programmās. Lēmumam par finansējumu sekos ar Horvātiju parakstīts finansējuma nolīgums.

6.   UZRAUDZĪBA

Pievienošanās partnerības īstenošanu izskatīs saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, tostarp ar Komisijas iesniegto gada ziņojumu palīdzību, saistībā ar politiskiem un ekonomiskiem dialogiem, kā arī pamatojoties uz informāciju, ko sniegs pievienošanās konferencē.


(1)  Dažas dalībvalstis šajā sakarā uzsvēra, ka ir būtiski paātrināt īpašuma restitūcijas procesu saskaņā ar attiecīgiem Horvātijas Konstitucionālās tiesas nolēmumiem.

(2)  OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).