20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/19

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja atjaunināto Lietuvas konverģences programmu laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam (2).

(2)

Dažu pēdējo gadu laikā Lietuva ir piedzīvojusi spēcīgu izaugsmi, kuras pamatā galvenokārt ir iekšzemes pieprasījums. Monetārie apstākļi ir bijuši veicinoši, ņemot vērā lielo euro ietekmi valūtas padomes sistēmā saistībā ar VKM II.

Tā kā nav ieviesti pietiekami pasākumi, kas ierobežotu pārmērīgu iekšzemes kreditēšanu, strauji augošā kreditēšana, ko atvieglo finanšu sektora attīstība, ir palielinājusi privāto patēriņu un ieguldījumus nekustamajos īpašumos. Tomēr ir radušies kapacitātes ierobežojumi, jo emigrācija un liela ekonomiskā izaugsme ir radījusi darbaspēka trūkumu, ko vēl pasliktina neatbilstīgas profesionālās iemaņas, zema līdzdalība darba tirgū un palielinātās izmaksas. Arvien straujāks darba algu pieaugums, kas apsteidz produktivitāti, rada strauju inflāciju un samazina cenu konkurētspēju. Lai gan eksporta rādītāji saglabājas stabili, ārējais deficīts ir strauji palielinājies, jo lielais iekšzemes pieprasījums ir izraisījis augstu importa pieaugumu, un ir palielinājusies neaizsargātība pret ārējiem faktoriem. Šajā kontekstā fiskālā politika nav reaģējusi uz arvien lielāko makroekonomikas nelīdzsvarotību: vispārējās valdības budžeta bilancē joprojām ir deficīts, un, tā kā trūkst vidēja termiņa izdevumu saistošu maksimālo robežvērtību, negaidīti labie ieņēmumi tikuši sistemātiski iztērēti. Nodokļu atvieglojumi un atbrīvojumi ir veicinājuši nekustamo īpašumu aprites uzplaukumu un tādējādi vairojuši tirgus pārkaršanu, lai gan pēdējā laikā noteiktie kreditēšanas nosacījumu ierobežojumi palīdz panākt vajadzīgo korekciju. Stingrāka fiskālā politika un strukturālās reformas darba tirgū un izglītības sistēmā, kā arī aizvien lielāks piedāvājums ir galvenie atbalstītāji cīņā ar ārējo un iekšējo nestabilitāti un iekšējo ieguldījumu piesaistīšanā, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu iedzīšanas procesu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā nedaudzos politikas instrumentus, kuri Lietuvai pieejami saistībā ar ierobežojumiem, ko rada tās monetārās politikas režīms.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP pieaugums sasniegs 9,8 % 2007. gadā, turpmāk relatīvi strauji samazināsies līdz 5,3 % 2008. gadā un līdz programmas posma beigām būs vidēji 4,8 % gadā. Paredzams, ka iekšzemes pieprasījuma temps palēnināsies, bet tas paliks galvenais izaugsmes dzinējspēks. Pēc pašlaik pieejamās informācijas (3) šis scenārijs šķiet piesardzīgs, jo īpaši ņemot vērā jaunāko attīstības tempu 2008. gadā. Dažas neatbilstības, arī starp ārējās nelīdzsvarotības paplašināšanos un lielo iekšzemes pieprasījuma samazinājumu, programmā nav izskaidrotas.

Programmā paredzēts, ka inflācija vispirms pieaugs no 5,8 % 2007. gadā līdz 6,5 % 2008. gadā un tad kritīsies līdz 5,1 % 2009. gadā un 3,6 % 2010. gadā, konverģences ziņā sasniedzot ļoti nedaudz. Turklāt, ņemot vērā pārtikas cenu tendences, plānoto gāzes cenu pieaugumu (tas programmā skaidri atzīts un aplēsts 1,5 % 2008. gadā, bet nav iekļauts 2008. gada inflācijas prognozē) un darba algu palielinājumu salīdzinājumā ar daudz zemāko ražīguma pieaugumu — faktorus, kas draud saasināt darba algas un cenu spirāli, — nopietns risks šajās prognozēs acīmredzami pieaug. Ja īstenosies ārējās nelīdzsvarotības paplašināšanās, kā paredzēts programmā, var palielināties ekonomikas neaizsargātība pret ārējiem faktoriem. Tomēr jaunākās cenu un algu attīstības tendences, kas norāda uz konkurētspējas pasliktināšanās draudiem, varētu radīt ārējās maksājumu bilances pasliktināšanos.

(4)

Pēdējā konverģences programmas atjauninājumā valsts budžeta deficīts 2007. gadā ir paredzēts 0,9 % no IKP, kas ir vienāds ar iepriekšējā atjauninātajā programmā noteikto mērķi, neskatoties uz negaidīti labajiem rezultātiem 2006. gadā. Labvēlīgu bāzes efektu par aptuveni 0,6 % no IKP radīja atbilstīgs vienreizējais pasākums (4). Līdzīgi kā iepriekšējos gados, iegūtie papildu ieņēmumi, kuri iegūti no ekonomiskās izaugsmes, kas bija augstāka par plānoto, tika iztērēti — 2007. gadā galvenokārt Sociālā nodrošinājuma fonda izdevumiem un valsts līdzfinansējumam ES atbalstītos projektos. Budžeta izpilde 2007. gadā neatbilda Padomes aicinājumam 2007. gada 27. februāra atzinumā par iepriekšējo atjaunināto konverģences programmu (5), jo ekonomiskais uzplaukums un deficīts, kas bija mazāks par 2006. gadā plānoto, nepalīdzēja izvirzīt augstāku deficīta mērķi šajā gadā. Tādēļ, lai gan strukturālā deficīta (t.i., cikliski koriģēts deficīts, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) vidēja termiņa mērķis (VTM) — 1 % no IKP tika sasniegts tikko 2006. gadā, 2007. gadā bija neliela novirze no VTM par aptuveni 0,25 % no IKP.

(5)

Vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir stiprināt makroekonomisko stabilitāti ar stingrāku fiskālo politiku. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu vidēja termiņa mērķa sasniegšanas gads ir atlikts uz vienu gadu vēlāk no 2008. līdz 2009. gadam, neskatoties uz to, ka kopumā makroekonomiskais scenārijs nav mainījies. Tomēr, informācijai programmā piemērojot kopīgi pieņemto metodiku, var spriest, ka no 2008. gada VTO varētu sasniegt. Programmas mērķis ir vispārējās valdības budžeta bilances līmeņa pakāpenisks uzlabojums no 0,9 % deficīta 2007. gadā līdz 0,8 % pārpalikumam 2010. gadā. Tiek prognozēts, ka saskaņā ar kopīgi pieņemtu metodiku aprēķinātā strukturālā bilance uzlabosies no deficīta 1,25 % no IKP 2007. gadā līdz 1 % pieaugumam 2010. gadā ar galvenajām korekcijām, kas pārceltas pēc 2008. gada. Pateicoties nosacīti spēcīgai ekonomiskai izaugsmei, korekcijas plānots veikt, palielinot ieņēmumu attiecību pret IKP salīdzinājumā ar izdevumu attiecību pret IKP (attiecīgi 3,9 procentu punkti salīdzinājumā ar 2,2 procentu punktiem). Neraugoties uz turpmāku tiešo nodokļu samazinājumu, gaidāms, ka ieņēmumi pieaugs, pamatojoties uz pastiprinātu ES līdzekļu ieplūdi, akcīzes nodokļu palielinājumu un ievērojamu turpmāku uzlabojumu nodokļu iekasēšanā. Attiecībā uz izdevumiem pieaugums saistās ar ievērojami paaugstinātiem sociāliem maksājumiem un pieaugošiem valsts ieguldījumiem, kuru pamatā ir galvenokārt ES līdzekļi. Fiskālās disciplīnas tiesību akta pieņemšanas mērķis 2007. gada novembrī bija nodrošināt stingru apņemšanos attiecībā uz fiskāliem ierobežojumiem. Tiesību akts ir spēkā kopš 2008. gada sākuma un ar to nosaka, ka vispārējās valdības finanses būtu jāpārvalda tā, lai sasniegtu bilancei vai pārpalikumam tuvu budžeta stāvokli, un tādēļ tiesību aktā arī paredzēts noteikt izdevumu ierobežojumus. Tomēr tiesību aktā uzmanība vērsta uz gada budžeta sastādīšanu un izpildi, bet tajā nav iekļauts vidējā termiņa budžeta nākotnes plāns, kas ir jānostiprina.

(6)

Budžeta izpildes rezultāts varētu būt sliktāks par programmā paredzēto. Neskatoties uz programmas īpaši piesardzīgajām prognozēm par reālā un nominālā apjoma pieaugumu sākot no 2008. gada, prognozētais ieņēmumu pieaugums šķiet būtisks: pat ar labvēlīgāku makroekonomiskā pieauguma scenāriju ieņēmumu prognozes šķiet augstu mērķētas, īpaši ņemot vērā tiešo nodokļu ieņēmumu samazinājuma ietekmi un tā iespaidu uz uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Liels pieaugums beznodokļu ieņēmumu un IKP attiecībā, daļēji saistībā ar ES līdzekļiem, programmā nav pietiekami pamatots, un paredzētie uzlabotas nodokļu iekasēšanas rezultāti šķiet optimistiski. Turklāt vairāki izdevumus palielinoši pasākumi līdz ar vajadzību stiprināt vidēja termiņa sistēmas valsts finanšu plānošanai un kontrolei norāda uz risku, ka izdevumi turpinās pārsniegt iepriekš noteikto maksimālo apjomu. Ja ekonomikas palēnināšanās būs ievērojama vai ieilgs un radīs strauju ieņēmumu samazinājumu, spiediens uz budžetu var palielināties.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā šķiet nepietiekams, lai nodrošinātu vidēja termiņa mērķa sasniegšanu līdz 2009. gadam, kā paredzēts programmā. Īpaši 2008. gadā plānotu ieņēmumu ierobežošanas un izdevumu palielināšanas pasākumu dēļ var pasliktināties strukturālā bilance, jo Lietuvai ar pašreizējo spēcīgo pieaugumu vajadzētu censties iegūt strukturālās bilances gada uzlabojuma kritēriju virs 0,5 % no IKP. Tātad koriģēšanas temps attiecībā uz programmā norādīto programmas vidēja termiņa mērķi ir jānostabilizē, īpaši 2008. gadā, lai tas atbilstu Stabilitātes un izaugsmes paktam. Pēc paredzētās vidēja termiņa mērķa sasniegšanas programmā ietvertās fiskālās politikas nostādnes atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tomēr, tā kā saglabājas ārējais un iekšzemes spiediens, būtu jāievieš stingrāka fiskālā politika par pašlaik plānoto.

(8)

Kopumā šķiet, ka Lietuvas valsts finanšu ilgtspēju apdraud zems risks. Novecošanas ietekme uz budžetu ilgtermiņā ir zemāka nekā vidēji ES, tādēļ pensiju izdevumu pieaugums jau īstenoto pensiju reformu ietekmē tuvākajās desmitgadēs būs neliels. Pašreizējais kopējā parāda līmenis ir ļoti zems, un sākotnējais programmā paredzētais budžeta stāvoklis 2007. gadā, kas ir labāks, salīdzinot ar iepriekšējās programmas sākotnējo rādītāju, varētu ierobežot riskus attiecībā uz valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā.

(9)

Konverģences programma šķiet daļēji saskaņota ar valsts reformu programmas 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojumu. Konverģences programmā noteiktie pasākumi valsts finanšu jomā šķiet atbilstīgi valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrēti abās programmās ir ietvertas pašreizējo pensiju, veselības aprūpes un nodokļu reformas. Abās programmās sniegtā informācija par tiešām budžeta izmaksām, kas saistītas ar veselības aprūpi un izglītības reformām, nav pietiekama, bet konverģences programma sniedz daudz sīkāku informāciju citu reformu jomās. Katrā ziņā trūkst kvalitatīva novērtējuma par valsts reformu programmas kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai.

(10)

Programmā izklāstītā budžeta stratēģija daļēji atbilst konkrētām valsts vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm budžeta politikas jomā, kuras sagatavotas saistībā ar Lisabonas stratēģiju. Tomēr paredzētā fiskālā politika nedod pienācīgu ieguldījumu makroekonomiskās stabilitātes uzlabošanā un inflācijas spiediena ierobežošanā.

(11)

Pievienojoties valūtas kursa mehānismam VKM II, Lietuva uzņēmās saistības attiecībā uz fiskālo politiku, finanšu nozari un strukturālo politiku. Attiecībā uz šo saistību ieviešanas panākumiem iestādes nav pietiekami stiprinājušas fiskālo politiku, un lai gan pieņemti pasākumi ar mērķi uzlabot aizdevumu kvalitāti, pārāk maz darīts, lai ierobežotu kredītu pieaugumu. Lai gan pēdējos gados notikusi strauja ekonomiskā izaugsme, valdībai nav izdevies izveidot līdzsvarotu budžetu, budžeta mērķi ir pieticīgi, un gandrīz visi papildu ieņēmumi ir iztērēti. Vidēja termiņa budžeta stratēģija ir jānostiprina. Lai ierobežotu kredītu pieaugumu, ir saglabātas augstas rezervju prasības, tiek turpināta modra finanšu uzraudzība un paplašināts obligātais rezerves pamatfonds; tomēr tā tiešā ietekme nav bijusi nozīmīga. Valdības 2007. gada martā un decembrī paziņotie pretinflācijas pasākumi bija soļi pareizā virzienā, bet līdz šim nav pārāk daudz īstenojušies konkrētos darbos un nav īpaši ietekmējuši inflāciju. Tiek veiktas vairākas strukturālās reformas, bet nepieciešami papildu centieni izglītības un darba tirgus jomā un ārvalstu investīciju piesaistīšanā.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (6).

i)

sasniegt daudz labākus budžeta rezultātus par programmā paredzētajiem 2008. un turpmākajos gados, sevišķi ierobežojot izdevumu pieaugumu, ietaupot papildu ieņēmumus un pastiprinot vidēja termiņa izdevumu robežvērtības saistošo raksturu;

ii)

vērsties pret inflācijas spiedienu, tostarp veicinot darba algas noteikšanu saskaņā ar vispārējo darba ražīguma pieaugumu un pieņemot strukturālus pasākumus, lai novērstu trūkumus darba tirgū.