21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/21


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1533/2007

(2007. gada 17. decembris),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz noteiktu zivju krājumu zvejas iespējām un ar tām saistītiem nosacījumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 2015/2006 (3) Kopienas zvejas kuģiem ir noteiktas konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas 2007. un 2008. gadā.

(2)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) 2007. gada jūnijā notikušajā ārkārtas sanāksmē nolēma ieteikumus par Atlantijas lielgalvja zvejas aizliegumu NEAFC pārvaldības apgabalā attiecināt arī uz 2007. gada otro pusi. Šie ieteikumi būtu jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(3)

Nosacījumi, ko piemēro zvejai konkrētās zonās, ir jāprecizē, lai pareizi piemērotu Nolīgumu (1966. gada 19. decembris) starp Norvēģiju, Dāniju un Zviedriju par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā un Kategatā. Tādēļ ir vajadzīgs grozījums.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 41/2007 (4) 2007. gadam ir noteiktas zvejas iespējas konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām un ar tām saistīti nosacījumi, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(5)

Kopienai un Īslandei apspriežoties 2007. gada 28. martā, tika panākta vienošanās par kvotām Īslandes kuģiem, kuri līdz 2007. gada 30. aprīlim izmantos Kopienas kvotu, kas iedalīta atbilstīgi tās nolīgumam ar Dānijas valdību un Grenlandes pašvaldību, un par kvotām Kopienas kuģiem, kuri no jūlija līdz decembrim zvejos sarkanasarus Īslandes ekskluzīvajā ekonomikas zonā. Šī vienošanās būtu jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(6)

Nosacījumi, ko piemēro zvejai konkrētās zonās un kas saistīti ar vairākām KPN, ir jāprecizē, lai nodrošinātu, ka pareizi piemēro Nolīgumu (1966. gada 19. decembris) starp Norvēģiju, Dāniju un Zviedriju par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā un Kategatā. Tādēļ ir jāizdara grozījums.

(7)

Attiecībā uz to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu pārvaldei (5), būtu jāprecizē dažu krājumu zinātniskais statuss.

(8)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 847/96, ja vairāk nekā 75 % no kvotas krājumiem, uz ko attiecas piesardzīga KPN, izmantoti līdz kvotas piemērošanas gada 31. oktobrim, dalībvalsts, kurai šī kvota piešķirta, var lūgt palielināt KPN. Nīderlande ir iesniegusi tādu lūgumu, ko uzskata par pamatotu attiecībā uz kopējo pieļaujamo akmeņplekstu un gludo rombu nozveju IIa un IV zonas EK ūdeņos, un tas būtu jāīsteno.

(9)

Kopienai un Fēru salām rakstiski apspriežoties, tika panākta vienošanās par piekļuvi siļķes krājumam ICES I un II zonas EK un starptautiskajos ūdeņos. Šī vienošanās būtu jāiekļauj Kopienas tiesību aktos.

(10)

Saskaņā ar Protokolu Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Grenlandi (6) Kopienai 2007. gadā ir iedalīts papildu Grenlandes paltusa apjoms Grenlandes austrumos. Šī vienošanās būtu jāiekļauj Kopienas tiesību aktos.

(11)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) 2007. gada jūnijā notikušajā ārkārtas sanāksmē pieņēma ieteikumus par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko 2007. gadā NEAFC pārvaldības apgabalā piemēro attiecībā uz sarkanasariem ICES I un II zonas starptautiskajos ūdeņos. Šie ieteikumi būtu jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(12)

Nosacījumi par aizstātiem vai zvejas darbību izbeigušiem kuģiem saistībā ar papildu dienu iedalīšanu par zvejas darbību izbeigšanu būtu jāprecizē, jo atsauce uz konkrētiem kuģiem, uz kuriem attiecas zvejas piepūles ierobežojumi, ir norādīta nepareizi.

(13)

Saistībā ar ziņojumiem par zvejas piepūli būtu jāprecizē Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIA, IIB un IIC pielikumā paredzētā atkāpe no prasības par ziņojumu pārraidīšanu attiecībā uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām.

(14)

Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIB pielikuma virsraksts būtu jālabo, lai nodrošinātu tā saskanību ar minētā pielikuma darbības jomu.

(15)

Ņemot vērā pasīvo zvejas rīku marķēšanas un identificēšanas pašreizējos noteikumus, kuri paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 356/2005 (2005. gada 1. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai (7), un dažus īpašus noteikumus par žaunu tīklu izmantošanu, būtu jāmaina norāde par pasīvo zvejas rīku garumu, 2,5 kilometrus aizstājot ar 5 jūras jūdzēm, lai nodrošinātu to, ka nemazinās drošība darbā ar minētajiem zvejas rīkiem.

(16)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2015/2006 un Regula (EK) Nr. 41/2007,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2015/2006

Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 41/2007

Regulu (EK) Nr. 41/2007 groza šādi.

1.

Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

‘10. pants

Piekļuves ierobežojumi

1.   Kopienas kuģi nedrīkst zvejot Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, ir atļauts zvejot līdz pat 4 jūras jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

2.   Īslandes jurisdikcijā esošajos ūdeņos Kopienas kuģi drīkst zvejot tikai apgabalos, kurus ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno punktus ar šādām koordinātām:

 

dienvidrietumu apgabals

1)

63°12′ N un 23°05′ W caur 62°00′ N un 26°00′ W;

2)

62°58′ N un 22°25′ W;

3)

63°06′ N un 21°30′ W;

4)

63°03′ N un 21°00′ W, no turienes – 180°00′ S;

 

dienvidaustrumu apgabals

1)

63°14′ N un 10°40′ W;

2)

63°14′ N un 11°23′ W;

3)

63°35′ N un 12°21′ W;

4)

64°00′ N un 12°30′ W;

5)

63°53′ N un 13°30′ W;

6)

63°36′ N un 14°30′ W;

7)

63°10′ N un 17°00′ W, no turienes – 180°00′ S.’

2.

Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA, IB, IIA, IIB, IIC un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. SILVA


(1)   OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(2)   OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 441/2007 (OV L 104, 21.4.2007., 28. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 2015/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 754/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 26. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 41/2007 (2006. gada 21. decembris), ar ko nosaka 2007. gada zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).

(5)   OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(6)   OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.

(7)   OV L 56, 2.3.2005., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1805/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza šādi:

1)

ierakstu par strupdeguna garasti ICES IIIa zonā un IIIb, c un d zonas Kopienas ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

IIIa un Kopienas ūdeņi IIIb, c un d zonā

Gads

2007

2008

Dānija

1 002

946

Vācija

6

5  (1)

Zviedrija

52

49

EK

1 060

1 000

 

2)

ierakstu par Atlantijas lielgalvi ICES VI zonā (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kuri nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

VI (Kopienas ūdeņi)

Gads

2007

2008

Spānija

6

4

Francija

33

22

Īrija

6

4

Apvienotā Karaliste

6

4

EK

51

34 ”

 

3)

ierakstu par Atlantijas lielgalvi ICES VII zonā (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kuri nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

VII (Kopienas ūdeņi)

Gads

2007

2008

Spānija

1

1

Francija

147

98

Īrija

43

29

Apvienotā Karaliste

1

1

Citas (2)

1

1

EK

193

130

 

4)

ierakstu par Atlantijas lielgalvi Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kuri nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, ICES I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XI, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

Kopienas ūdeņi I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XI, XII un XIV zonā

Gads

2007

2008

Spānija

4

3

Francija

23

15

Īrija

6

4

Portugāle

7

5

Apvienotā Karaliste

4

3

EK

44

30 ”

 


(1)  Šo kvotu drīkst izmantot tikai ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos.”

(2)  Tikai piezvejā. Specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu nav atļauta.”


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 41/2007 pielikumus groza šādi:

1)

regulas IA pielikumu groza šādi:

a)

ierakstu par jūras līdaku ICES IIIa zonā un ICES IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

jūras līdaka

Molva molva

Zona

:

IIIa; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

LIN/03.

Beļģija

8  (1)

Piesardzības KPN.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Dānija

62

Vācija

8  (1)

Zviedrija

24

Apvienotā Karaliste

8  (1)

EK

109

b)

ierakstu par Norvēģijas omāru ICES IIIa zonā un ICES IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

IIIa; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

NEP/3A/BCD

Dānija

3 800

Analītiskā KPN.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

11  (2)

Zviedrija

1 359

EK

5 170

KPN

5 170

c)

ierakstu par Norvēģijas omāru ICES VII zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VII

NEP/07.

Spānija

1 509

Analītiskā KPN.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Francija

6 116

Īrija

9 277

Apvienotā Karaliste

8 251

EK

25 153

KPN

25 153 ”

d)

ierakstu par Norvēģijas omāru ICES VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

NEP/8ABDE.

Spānija

259

Analītiskā KPN.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Francija

4 061

EK

4 320

KPN

4 320 ”

e)

ierakstu par akmeņpleksti un gludo rombu IIa un IV zonas EK ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Zona

:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

T/B/2AC4-C

Beļģija

386

Piesardzības KPN.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Dānija

825

Vācija

211

Francija

99

Nīderlande

2 923

Zviedrija

6

Apvienotā Karaliste

813

EK

5 263

KPN

5 263 ”

f)

ierakstu par jūrasmēli ICES IIIa zonā un ICES IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

IIIa; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

SOL/3A/BCD

Dānija

755

Analītiskā KPN.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

44  (3)

Nīderlande

73  (3)

Zviedrija

28

EK

900

KPN

900

g)

ierakstu par dzelkņu haizivi ICES IIIa zonā un ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonas EK un starptautiskajos ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

:

IIIa; EK un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

DGS/135X14

EK

2 828  (4)

Piesardzības KPN.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

KPN

2 828

h)

ierakstu par Esmarka mencu ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Esmarka menca

Trisopterus esmarki

Zona

:

IIIa; EK ūdeņi IIa un IV zonā

NOP/2A3A4.

Dānija

0

Analītiskā KPN.
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

0  (5)

Nīderlande

0  (5)

EK

0

Norway

1 000  (6)  (7)

KPN

Nepiemēro

2)

regulas IB pielikumu groza šādi:

a)

ierakstu par siļķi ICES I un II zonas EK un starptautiskajos ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

siļķe

Clupea harengus

Zona

:

EK un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

HER/1/2.

Beļģija

30

Analītiskā KPN.
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Dānija

28 550

Vācija

5 000

Spānija

94

Francija

1 232

Īrija

7 391

Nīderlande

10 217

Polija

1 445

Portugāle

94

Somija

442

Zviedrija

10 580

Apvienotā Karaliste

18 253

EK

83 328

Norvēģija

74 995  (8)

Fēru salas

10 834  (8)

KPN

1 280 000


Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:


 

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu

(HER/*2AJMN)

Beļģija

30  (9)

Dānija

28 550  (9)

Vācija

5 000  (9)

Spānija

94  (9)

Francija

1 232  (9)

Īrija

7 391  (9)

Nīderlande

10 217  (9)

Polija

1 445  (9)

Portugāle

94  (9)

Somija

442  (9)

Zviedrija

10 580  (9)

Apvienotā Karaliste

18 253  (9)


 

Fēru salu ūdeņi II un Vb zonā uz ziemeļiem no 62° N

(HER/*25B-F)

Beļģija

3

Dānija

3 712

Vācija

650

Spānija

12

Francija

159

Īrija

960

Nīderlande

1 329

Polija

187

Portugāle

12

Somija

56

Zviedrija

1 374

Apvienotā Karaliste

2 374

b)

ierakstu par moivu ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

moiva

Mallotus villosus

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

CAP/514GRN

Visas dalībvalstis

0

 

EK

28 490  (10)  (11)

KPN

Nepiemēro

c)

ierakstu par Grenlandes paltusu ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

GHL/514GRN

Vācija

6 718

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Apvienotā Karaliste

353

EK

7 946  (12)

KPN

Nepiemēro

d)

ierakstu par sarkanasariem ICES I un II zonas starptautiskajos ūdeņos iekļauj pēc ieraksta par sarkanasariem Norvēģijas I un II zonas ūdeņos:

“Suga

:

sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

starptautiskie ūdeņi ICES I un II zonā

RED/1/2INT

EK

Neattiecas (13)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

KPN

15 500  (14)

e)

ierakstu par sarkanasariem ICES Va zonas Īslandes ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

Īslandes ūdeņi Va zonā

RED/05A-IS

Beļģija

100  (15)  (16)

 

Vācija

1 690  (15)  (16)

Francija

50  (15)  (16)

Apvienotā Karaliste

1 160  (15)  (16)

EK

3 000  (15)  (16)

KPN

Nepiemēro

3)

regulas IIA pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 10.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“10.1.

Komisija, pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2002. gada 1. janvāra, var iedalīt dalībvalstij papildu dienas, ko apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura atrodas kāds no 4.1. punktā minētajiem zvejas rīkiem. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2001. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2001. gadā īstenojuši visi kuģi, kuri izmantoja minēto zvejas rīku. Papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar sākotnēji iedalīto dienu skaitu.

Dienas daļu, kas iegūta šajos aprēķinos, noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 5.1. punktam vai ja iepriekšējos gados darbību izbeigšana jau ir izmantota, lai iegūtu papildu dienas jūrā.”;

b)

pielikuma 22. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“22.   Ziņojumi par zvejas piepūli

Atkāpjoties no 9. panta Padomes Regulā (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (*1), Regulas (EK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņojumu pārraidi neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.

(*1)   OJ L 70, 9.3.2004, 8. lpp.” "

4)

regulas IIB pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR DAŽU DIENVIDU HEKA UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa ZONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI”;

b)

pielikuma 9.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, par kuriem dalībvalstis ir pienācīgi ziņojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij papildu dienas, ko apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura atrodas zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām. Var ņemt vērā ikvienu kuģi, kas var pierādīt, ka tas pilnībā izbeidzis zveju attiecīgajā apgabalā. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi kuģi, kuri izmantoja minēto zvejas rīku. Papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar sākotnēji iedalīto dienu skaitu. Dienas daļu, kas iegūta šajos aprēķinos, noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.1. punktam vai ja iepriekšējos gados darbību izbeigšana jau ir izmantota, lai iegūtu papildu dienas jūrā.”;

c)

pielikuma 17. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“17.   Ziņojumi par zvejas piepūli

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem atrodas zvejas rīki, kas pieder kādai no šā pielikuma 3. punktā noteiktajām grupām, un kuri darbojas šā pielikuma 1. punktā noteiktajos apgabalos. Regulas (EK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņojumu pārraidi neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.”;

5)

regulas IIC pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 9.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, par kuriem dalībvalstis ir pienācīgi ziņojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij papildu dienas, ko apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura atrodas zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām. Var ņemt vērā ikvienu kuģi, kas var pierādīt, ka tas pilnībā izbeidzis zveju attiecīgajā apgabalā. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko tajā pašā gadā īstenojuši visi kuģi, kuri izmantoja minēto zvejas rīku. Papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar sākotnēji iedalīto dienu skaitu. Dienas daļu, kas iegūta šajos aprēķinos, noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.1. punktam vai ja iepriekšējos gados darbību izbeigšana jau ir izmantota, lai iegūtu papildu dienas jūrā.”;

b)

pielikuma 16. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“16.   Ziņojumi par zvejas piepūli

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem atrodas zvejas rīki, kas pieder kādai no šā pielikuma 3. punktā noteiktajām grupām, un kuri darbojas šā pielikuma 1. punktā noteiktajos apgabalos. Regulas (EK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņojumu pārraidi neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.”;

6)

regulas III pielikuma 9.4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 120 mm un mazāks par 150 mm, – ar nosacījumu, ka tos izliek ūdeņos vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 600 metrus, tie nav garāki par 100 acu rindām, to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5 un tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums ir ne vairāk kā 5 jūras jūdzes, un visu viena kuģa vienā reizē izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 25 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas; vai”.


(*1)   OJ L 70, 9.3.2004, 8. lpp.” ”


(1)  Šo kvotu drīkst izmantot tikai ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos.”

(2)  Šo kvotu drīkst izmantot tikai ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos.”

(3)  Šo kvotu drīkst izmantot tikai ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos.”

(4)   ICES IIIa zonas Norvēģijas ūdeņos drīkst zvejot tikai Dānija un Zviedrija.”

(5)  Šo kvotu drīkst izmantot tikai ICES IIa, IIIa un IV zonas EK ūdeņos.

(6)  Šo kvotu drīkst izmantot ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N.

(7)  Tikai piezvejā.”

(8)  Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas un Fēru salu KPN daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst izmantot EK ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

(9)  Kad visu dalībvalstu kopējā nozveja ir sasniegusi 74 995 tonnas, turpmākas nozvejas nav atļautas.”

(10)  No tām 28 490 tonnas ir iedalītas Īslandei.

(11)  Zvejošanai līdz 2007. gada 30. aprīlim.”

(12)  No tām 800 tonnu ir iedalītas Norvēģijai un 75 tonnas ir iedalītas Fēru salām.”

(13)  Zvejas darbības drīkst veikt tikai tie kuģi, kuri iepriekš ir bijuši iesaistīti sarkanasaru zvejā NEAFC. pārvaldības apgabalā.

(14)  Drīkst zvejot laikposmā no 2007. gada 1. septembra līdz 15. novembrim. KPN ir ietvertas visas piezvejas.”

(15)  Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

(16)  Zvejošanai laikposmā no jūlija līdz decembrim.”