6.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1430/2007

(2007. gada 5. decembris),

ar ko groza II un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) un jo īpaši tās 11. panta c) punkta ii) apakšpunktu un 13. panta 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Vācijas, Luksemburgas, Austrijas un Itālijas iestādes iesniegušas pamatotus pieprasījumus grozījumiem Direktīvas 2005/36/EK II pielikumā. Nīderlandes iestādes iesniegušas pamatotu pieprasījumu grozījumiem Direktīvas 2005/36/EK III pielikumā.

(2)

Vācijas iestādes lūgušas profesijas nosaukumu “pediatrijas māsa” (“Kinderkrankenschwester/Kinderkrankenpfleger”) papildināt ar vārdu “veselība” (“Gesundheit”). Ar 2003. gada 16. jūlija likumu par slimnieku aprūpi, kas stājies spēkā 2004. gada 1. janvārī, ir izdarīti grozījumi pediatrijas māsu izglītības saturā un šīs profesijas iepriekšējais nosaukums ir aizstāts ar nosaukumu “zīdaiņu un mazbērnu veselības kopšanas māsa/brālis” (“Gesundheits- und Kinderkrenkanpfleger(in)”). Izglītības struktūra un nosacījumi nav mainījušies.

(3)

Vācijas iestādes lūgušas II pielikumā svītrot psihiatrijas māsas/brāļa profesiju (“Psychiatrische(r) Krankenschwester/Krankenpfleger”), jo psihiatrijas māsu/brāļu apmācības kurss ir iekļauts vispārējās aprūpes māsu/brāļu mācību programmā un atbilst attiecīgā diploma definīcijai.

(4)

Vācijas iestādes lūgušas profesiju sarakstu papildināt ar profesiju “geriatrisko pacientu kopējs(-a)” (“Altenpflegerin und Altenpfleger”), kura atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Direktīvas 2005/36/EK 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā, un kura noteikta ar 2000. gada 17. novembra likumu par geriatrisko aprūpi un ar 2002. gada 26. novembra lēmumu par eksāmeniem, lai iegūtu geriatriskās aprūpes māsas/brāļa profesiju.

(5)

Visbeidzot, Vācijas iestādes lūgušas apvienot bandāžista (“Bandagist”) un ortopēdijas tehniķa (“Orthopädiemechaniker”) profesijas vienā nosaukumā “ortopēdijas speciālists” (“Orthopädietechniker”) saskaņā ar Amatniecības kodeksu (Handwerksordnung in der Fassung der Bekanntmachung vom 24. September 1998 (BGBl. I S. 3074; 2006 I S. 2095), zuletzt geändert durch Artikel 146 der Verordnung vom 31. Oktober 2006 (BGBl. I S. 2407)).

(6)

Luksemburgas iestādes, ņemot vērā grozījumus 1992. gada 26. marta likumā par konkrētām veselības aprūpes specialitātēm un to pilnveidošanu, ir lūgušas nosaukumu “zīdaiņu un mazbērnu aprūpes māsa” aizstāt ar nosaukumu “pediatrijas māsa/brālis”, nosaukumu “anestēzijas māsa” – ar “anestēzijas un reanimācijas māsa/brālis”, nosaukumu “diplomēts masieris” – ar “masieris”. Izglītības noteikumi nav mainījušies.

(7)

Austrijas iestādes lūgušas izdarīt precizējumus psihiatriskās un pediatriskās aprūpes speciālistu izglītības aprakstā saskaņā ar likumu par slimnieku aprūpi (BGBI I no 108/1997).

(8)

Itālijas iestādes lūgušas II pielikumā svītrot būvinspektora profesiju (“geometra”) un mērnieka profesiju (“perito agrario”), jo šo profesiju iegūšanai ir nepieciešama izglītība, kuru apliecina diploms, kā definīcija iekļauta 2001. gada 5. jūnija Prezidenta dekrēta Nr. 32855. pantā un 2003. gada 8. jūlija Dekrēta Nr. 227 I pielikumā.

(9)

Vācijas, Luksemburgas un Austrijas iestādes lūgušas II pielikumā iekļaut virkni apmācības kursu, kas dod tiesības iegūt amata meistara kvalifikāciju. Šie apmācības kursi galvenokārt izriet no šādiem tiesību aktiem – Vācijā: Amatniecības kodekss (Gesetz zur Ordnung des Handwerks – Handwerksordnung in der Fassung der Bekanntmachung vom 24. September 1998 (BGBl. I S. 3074; 2006 I S. 2095), zuletzt geändert durch Artikel 146 der Verordnung vom 31. Oktober 2006 (BGBl. I S. 2407)); Luksemburgā: 1988. gada 28. decembra likums (la loi du 28 décembre 1988) (Luksemburgas Vēstnesis A – Nr. 72, 28.12.1988. (JO du 28 décembre 1988 A No. 72)) un Luksemburgas Lielhercoga 2005. gada 4. februāra rīkojums (le règlement Grand-ducal du 4 février 2005) (Luksemburgas Vēstnesis A – Nr. 29, 10.3.2005. (JO du 10 mars 2005 A – No. 29)); Austrijā: Darba likumu kodekss (Gewerbeordnung 1994 (BGBl. Nr. 194/1994 idgF BGBl. I Nr. 15/2006)). Šie apmācības kursi atbilst Direktīvas 2005/36/EK 11. panta c) punkta ii) apakšpunkta nosacījumiem.

(10)

Nīderlandes iestādes lūgušas III pielikumā grozīt reglamentēto apmācības kursu aprakstu, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas ieviestas ar likumu par izglītību un profesionālo apmācību (1996. gada WEB likums). Šie apmācības kursi atbilst Direktīvas 2005/36/EK 13. panta 2. punkta trešās daļas nosacījumiem.

(11)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2005/36/EK.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 2005/36/EK II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/100/EK (OV L 363, 20.12.2006., 141. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvas 2005/36/EK II un III pielikumu groza šādi.

I.

Direktīvas II pielikumu groza šādi:

1.

Pielikuma 1. punktu groza šādi:

a)

nodaļā “Vācijā”:

i)

pirmo ievilkumu aizstāj ar ievilkumu:

“—

zīdaiņu un mazbērnu veselības kopšanas māsa/brālis (“Gesundheits- und Kinderkrankenpfleger(in)”),”;

ii)

četrpadsmito ievilkumu svītro;

iii)

pievieno šādu ievilkumu:

“—

geriatrisko pacientu kopējs(-a) (“Altenpflegerin und Altenpfleger”);”;

b)

nodaļā “Luksemburgā” piekto, sesto un septīto ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

“—

pediatrijas māsa/brālis,

anestēzijas un reanimācijas māsa/brālis,

masieris,”;

c)

nodaļā “Austrijā”:

i)

pēc pirmā ievilkuma attiecībā uz speciālu pamatapmācību māsām, kas specializējas bērnu un jauniešu aprūpē (“spezielle Grundausbildung in der Kinder-und Jugendlichenpflege”) pievieno šādu tekstu:

“ko apliecina izglītība un apmācība ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, no kuriem vispārējās izglītības ilgums ir vismaz desmit gadi un profesionālās izglītības ilgums medicīnas māsu/brāļu skolā ir trīs gadi; izglītību apliecina diploms, kura iegūšanai veiksmīgi jānokārto eksāmens”;

ii)

pēc otrā ievilkuma attiecībā uz speciālu pamatapmācību psihiatrijas māsām (“spezielle Grundausbildung in der psychiatrischen Gesundheits- und Krankenpflege”) pievieno šādu tekstu:

“ko apliecina izglītība un apmācība ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, no kuriem vispārējās izglītības ilgums ir vismaz desmit gadi un profesionālās izglītības ilgums medicīnas māsu/brāļu skolā ir trīs gadi; izglītību apliecina diploms, kura iegūšanai veiksmīgi jānokārto eksāmens.”

2.

Pielikuma 2. punktā nodaļu “Vācijā” groza šādi:

i)

trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

ortopēdijas speciālists (“Orthopädietechniker”),”;

ii)

piekto ievilkumu svītro.

3.

Pēc 2. punkta iekļauj šādu punktu:

“2.a

Amata meistari (vispārējā un profesionālā izglītība, kas dod tiesības iegūt amata meistara kvalifikāciju) šādās profesijās:

 

Vācijā:

metālapstrādātājs (“Metallbauer”),

ķirurģijas instrumentu mehāniķis (“Chirurgiemechaniker”),

automobiļu transporta inženieris un virsbūves meistars (“Karosserie- und Fahrzeugbauer”),

automobiļu transporta mehāniķis (“Kraftfahrzeugtechniker”),

velosipēdu un motociklu mehāniķis (“Zweiradmechaniker”),

saldēšanas un aukstumiekārtu speciālists (“Kälteanlagenbauer”),

informātikas tehniķis (“Informationstechniker”),

lauksaimniecības tehnikas mehāniķis (“Landmaschinenmechaniker”),

ieroču meistars (“Büchsenmacher”),

skārdnieks (“Klempner”),

apkures iekārtu speciālists (“Installateur und Heizungsbauer”),

elektriķis (“Elektrotechnik”),

elektroiekārtu projektētājs (“Elektromaschinenbauer”),

kuģu būves inženieris (“Boots- und Schiffbauer”),

mūrnieks un betonētājs (“Maurer und Betonbauer”),

krāšņu celtnieks un karstā gaisa ģeneratoru inženieris (“Ofen- und Luftheizungsbauer”),

namdaris (“Zimmerer”),

jumiķis (“Dachdecker”),

ceļu būves inženieris (“Straßenbauer”),

termoizolācijas un skaņas izolācijas speciālists (“Wärme-, Kälte- und Schallschutzisolierer”),

aku racējs (“Brunnenbauer”),

akmeņkalis un dekorētājakmeņkalis (“Steinmetz und Steinbildhauer”),

dekoratīvo būvelementu apmetējs (“Stuckateur”),

krāsotājs un lakotājs (“Maler und Lackierer”),

sastatņu montētājs (“Gerüstbauer”),

skursteņslauķis (“Schornsteinfeger”),

precīzijas mehānikas speciālists (“Feinwerkmechaniker”),

galdnieks (“Tischler”),

virvju izgatavotājs (“Seiler”),

maiznieks (“Bäcker”),

konditors (“Konditor”),

miesnieks (“Fleischer”),

frizieris (“Frisör”),

stiklinieks (“Glaser”),

stikla pūtējs un stikla aparātu izgatavotājs (“Glasbläser und Glasapparatebauer”),

vulkanizētājs un riepu speciālists (“Vulkaniseur und Reifenmechaniker”);

 

Luksemburgā:

maiznieks konditors (“boulanger-pâtissier”),

konditors šokolādes, konfekšu un saldējuma meistars (“pâtissier-chocolatier-confiseur-glacier”),

miesnieks desu meistars (“boucher-charcutier”),

miesnieks desu un zirga gaļas izstrādājumu meistars (“boucher-charcutier-chevalin”),

ēdināšanas/restorāna pakalpojumu speciālists (“traiteur”),

miltu ražotājs (“meunier”),

drēbnieks šuvējs (“tailleur-couturier”),

cepurnieks (“modiste-chapelier”),

kažokādu izstrādātājs (“fourreur”),

apavu šūšanas un labošanas speciālists (“bottier-cordonnier”),

pulksteņmeistars (“horloger”),

juvelieris zeltkalis (“bijoutier-orfèvre”),

frizieris (“coiffeur”),

kosmetologs (“esthéticien”),

vispārīgās mehānikas tehnologs (“mécanicien en mécanique générale”),

liftu, kravas liftu, eskalatoru un kravu pārvietošanas iekārtu montētājs (“installateur d'ascenseurs, de monte-charges, d'escaliers mécaniques et de matériel de manutention”),

ieroču meistars (“armurier”),

kalējs (“forgeron”),

būvniecības un rūpniecisko iekārtu un rīku mehāniķis (“mécanicien de machines et de matériels industriels et de la construction”),

automobiļu un motociklu elektronikas mehāniķis (“mécanicien-électronicien d'autos et de motos”)

automobiļu virsbūves speciālists (“constructeur réparateur de carosseries”),

mehānisko transportlīdzekļu baulēšanas speciālists un krāsotājs (“débosseleur-peintre de véhicules automoteurs”),

spolētājs (“bobineur”),

audiovizuālo iekārtu un sistēmu elektronikas speciālists (“électronicien d'installations et d'appareils audiovisuels”),

televīzijas kabeļu tīklu projektētājs/montieris (“constructeur réparateur de réseaux de télédistribution”),

biroja tehnikas un informācijas tehnoloģiju speciālists (“électronicien en bureautique et en informatique”),

lauksaimniecības un vīnkopības tehnikas un rīku mehāniķis (“mécanicien de machines et de matériel agricoles et viticoles”),

metāla izstrādājumu meistars (“chaudronnier”),

galvanizētājs (“galvaniseur”),

transportlīdzekļu vērtētājs (“expert en automobiles”),

būvuzņēmējs (“entrepreneur de construction”),

ceļa seguma klājējs (“entrepreneur de voirie et de pavage”),

grīdu klājējs (“confectionneur de chapes”),

siltuma, skaņas un ūdens izolācijas speciālists (“entrepreneur d'isolations thermiques, acoustiques et d'étanchéité”),

apkures ietaišu un sanitāro iekārtu uzstādīšanas speciālists (“installateur de chauffage-sanitaire”),

saldēšanas un aukstumiekārtu uzstādīšanas speciālists (“installateur frigoriste”),

elektriķis (“électricien”),

gaismas reklāmas uzstādīšanas speciālists (“installateur d'enseignes lumineuses”),

elektronikas inženieris sakaru un informācijas tehnoloģiju speciālists (“électronicien en communication et en informatique”),

signalizācijas iekārtu un drošības sistēmu uzstādīšanas speciālists (“installateur de systèmes d'alarmes et de sécurité”),

mēbeļu galdnieks (“menuisier-ébéniste”),

parketa klājējs (“parqueteur”),

rūpnieciski ražotu plāksnīšu (elementu) klājējs (“poseur d'éléments préfabriqués”),

slēģu, žalūziju, markīžu un aizkaru izgatavotājs un uzstādīšanas speciālists (“fabricant poseur de volets, de jalousies, de marquises et de store”),

metāla būvkonstrukciju uzņēmējs (“entrepreneur de constructions métalliques”),

krāšņu celtnieks (“constructeur de fours”),

jumtu skārdnieks (“couvreur-ferblantier”),

namdaris (“charpentier”),

marmora apstrādātājs akmeņkalis (“marbrier-tailleur de pierres”),

flīžu klājējs (“carreleur”),

griestu un fasāžu apmetējs (“plafonneur-façadier”),

dekorētājkrāsotājs (“peintre-décorateur”),

stiklinieks spoguļu izgatavotājs (“vitrier-miroitier”),

tapešu līmētājs dekorators (“tapissier-décorateur”),

kamīnu un fajansa krāšņu projektētājs un uzstādīšanas speciālists (“constructeur poseur de cheminées et de poêles en faïence”),

iespiedējs (“imprimeur”),

plašsaziņas līdzekļu operators (“opérateur média”),

serigrāfs (“sérigraphe”),

grāmatsējējs (“relieur”),

medicīnas un ķirurģijas aprīkojuma mehāniķis (“mécanicien de matériel médico-chirurgical”),

mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas instruktors (“instructeur de conducteurs de véhicules automoteurs”),

metāla apšuvuma un jumtu izgatavotājs un licējs (“fabricant poseur de bardages et toitures métalliques”),

fotogrāfs (“photographe”),

mūzikas instrumentu izgatavotājs un labotājs (“fabricant réparateur d'instruments de musique”),

peldēšanas instruktors (“instructeur de natation”);

 

Austrijā:

kvalificēts būvstrādnieks (“Baumeister hinsichtl. der ausführenden Tätigkeiten”),

maiznieks (“Bäcker”),

strūklaku sistēmas speciālists (“Brunnenmeister”),

jumiķis (“Dachdecker”),

elektriķis (“Elektrotechnik”),

miesnieks (“Fleischer”),

frizieris parūkmeistars (stilists) (“Friseur und Perückenmacher (Stylist)”),

gāzes un sanitāro iekārtu tehniķis (“Gas- und Sanitärtechnik”),

stiklinieks (“Glaser”),

stikla plākšņu klājējs un plakana stikla slīpētājs (“Glasbeleger und Flachglasschleifer”),

stikla pūtējs un stikla instrumentu izgatavotājs (“Glasbläser und Glasapparatebauer”),

izliekta stikla slīpētājs un apdarinātājs (saistītā amatniecība) (“Hohlglasschleifer und Hohlglasveredler (verbundenes Handwerk)”),

krāsns mūrnieks podnieks (“Hafner”),

siltumiekārtu tehniķis (“Heizungstechnik”),

ventilācijas iekārtu tehniķis (saistītā amatniecība) (“Lüftungstechnik (verbundenes Handwerk)”),

dzesēšanas iekārtu un gaisa kondicionēšanas tehniķis (“Kälte- und Klimatechnik”),

sakaru ierīču (elektronikas) speciālists (“Kommunikationselektronik”),

konditors, arī piparkūku, konfekšu, saldējuma un šokolādes izstrādājumu ražotājs (“Konditor (Zuckerbäcker) einschl. der Lebzelter und der Kanditen- Gefrorenes- und Schokoladewarenerzeugung”),

mehānisko transportlīdzekļu tehniķis (“Kraftfahrzeugtechnik”),

virsbūves meistars, arī virsbūves metinātājs, krāsotājs un lakotājs (saistītā amatniecība) (“Karosseriebauer einschl. Karosseriespengler u. -lackierer (verbundenes Handwerk)”),

plastmasas materiālu tehnologs (“Kunststoffverarbeitung”),

krāsotājs un balsinātājs (“Maler und Anstreicher”),

lakotājs (“Lackierer”),

apzeltītājs un dekoratīvo ģipša elementu veidotājs (“Vergolder und Staffierer”),

plākšņu un izkārtņu izgatavotājs (saistītā amatniecība) (“Schilderherstellung (verbundenes Handwerk)”),

elektroierīču ražošanas un automātikas mehatroniķis (“Mechatroniker f. Elektromaschinenbau u. Automatisierung”),

elektronikas mehatroniķis (“Mechatroniker f. Elektronik”),

biroja tehnikas un informācijas tehnoloģiju sistēmu speciālists (“Büro- und EDV-Systemtechnik”),

mehānismu un ražošanas tehnoloģisko procesu mehatroniķis (“Mechatroniker f. Maschinen- und Fertigungstechnik”),

medicīnas aprīkojuma mehatroniķis (saistītā amatniecība) (“Mechatroniker f. Medizingerätetechnik (verbundenes Handwerk)”),

virsmas apdares speciālists (“Oberflächentechnik”),

metālmākslinieks (saistītā amatniecība) (“Metalldesign (verbundenes Handwerk)”),

atslēdznieks (“Schlosser”),

kalējs (“Schmied”),

lauksaimniecības tehnikas speciālists (“Landmaschinentechnik”),

sanitārtehniķis (“Spengler”),

vara izstrādājumu meistars (saistītā amatniecība) (“Kupferschmied (verbundenes Handwerk)”),

marmora meistars, arī mākslīgo akmeņu un mozaīkas betona (terrazzo) ražotājs (“Steinmetzmeister einschl. Kunststeinerzeugung und Terrazzomacher”),

dekoratīvo elementu veidotājs un apmetējs (“Stukkateur und Trockenausbauer”),

galdnieks (“Tischler”),

maketētājs (“Modellbauer”),

mucinieks (“Binder”),

koka virpotājs (“Drechsler”),

kuģu būves inženieris (“Bootsbauer”),

tēlnieks (saistītā amatniecība) (“Bildhauer (verbundenes Handwerk)”),

vulkanizācijas speciālists (“Vulkaniseur”),

ieroču meistars (arī ieroču tirgotājs) (“Waffengewerbe (Büchsenmacher) einschl. des Waffenhandels”),

termoizolācijas, skaņas izolācijas un ugunsdrošības izolācijas speciālists (“Wärme- Kälte- Schall- und Branddämmer”),

kvalificēts namdaris (“Zimmermeister hinsichtl. der ausführenden Tätigkeiten”),

ko apliecina izglītība un apmācība ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, no kuriem vismaz trīs gadu laikā attiecīgā persona mācījās strukturētā mācību sistēmā, saskaņā ar kuru apmācība daļēji notika konkrētajā uzņēmumā un daļēji – profesionālās izglītības iestādē, apmācības beigās kārtoja eksāmenu, kā arī papildus vismaz vienu gadu piedalījās amata meistaru teorētiskajā un praktiskajā apmācībā. Amata meistara kvalifikācijas eksāmena veiksmīga nokārtošana dod tiesības iegūt pašnodarbinātās personas statusu, sagatavot mācekļus un saņemt amata meistara (Meister/Maître) kvalifikāciju.”;

4.

Pielikuma 4. punktā “Tehnikas nozare” nodaļu “Itālijā” svītro.

II.

III pielikumu groza šādi.

Nodaļas “Nīderlandē” tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Reglamentēti apmācības kursi, kas atbilst Valsts centrālajā profesionālās apmācības kursu reģistrā minētajam 3. vai 4. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kurš noteikts ar likumu par profesionālo izglītību un apmācību, vai agrāk organizēti apmācības kursi, kuru līmenis pielīdzināts minētajiem kvalifikācijas līmeņiem.

3. un 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa apraksts:

3. līmenis: atbildība par standartizētu procedūru piemērošanu un apvienošanu. Procedūru apvienošana vai izstrāde atkarībā no tā, kādas darbības jāveic, lai organizētu vai sagatavotu konkrētu darbu. Spēja pamatot minētās darbības saviem kolēģiem (ar kuriem nav hierarhiskas saiknes). Organizatorisks pienākums kontrolēt un pārraudzīt to, kā padotie piemēro standartizētas vai automatizētas rutīnas procedūras. Šis līmenis galvenokārt attiecas uz profesionālo kompetenci un zināšanām.

4. līmenis: atbildība pildīt uzticētus uzdevumus, kā arī apvienot vai izstrādāt jaunas procedūras. Spēja pamatot minētās darbības saviem kolēģiem (ar kuriem nav hierarhiskas saiknes). Skaidri noteikta hierarhiska atbildība par visa ražošanas procesa plānošanu un/vai pārvaldīšanu un/vai organizēšanu un/vai norisi. Šis līmenis attiecas uz īpašo kompetenci un speciālajām zināšanām, kuras ir un/vai nav saistītas ar profesiju.

Abi līmeņi atbilst reglamentētiem mācību cikliem ar kopējo ilgumu vismaz 15 gadi, no kuriem pamatizglītības ilgums ir astoņi gadi un vidējās profesionālās sagatavošanas izglītības (“VMBO”) ilgums ir četri gadi; minētā izglītība tiek papildināta ar vismaz trīs gadu ilgu 3. vai 4. līmeņa apmācības kursu vidējās profesionālās izglītības iestādē (“MBO”); kursa beigās tiek kārtots eksāmens. (Vidējās profesionālās izglītības ilgumu var samazināt no trim uz diviem gadiem, ja attiecīgajai personai ir kvalifikācija, kas nepieciešama, lai iestātos universitātē (ja iegūtās izglītības ilgums ir 14 gadi) vai lai iestātos augstākās profesionālās izglītības iestādē (ja iegūtās izglītības ilgums ir 13 gadi)).

Nīderlandes iestādes nosūta Komisijai un citām dalībvalstīm to apmācības kursu sarakstu, uz kuriem attiecas šis pielikums.”