ar ko nosaka prasības attālumam starp “gaiss–zeme” balss sakaru kanāliem Eiropas vienotajā gaisa telpā

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

1. Šajā regulā noteiktas prasības, lai saskaņoti ieviestu “gaiss–zeme” balss sakarus, kas pamatojas uz 8,33 kHz attālumu starp kanāliem.

2. Šo regulu piemēro “gaiss–zeme” balss sakaru sistēmām, kas pamatojas uz 8,33 kHz attālumu starp kanāliem aeronavigācijas mobilā radiosakaru dienesta frekvenču joslā 117,975 līdz 137 MHz, un šo sistēmu komponentiem, un ar tām saistītajām procedūrām, kā arī lidojuma datu apstrādes sistēmām, ko gaisa satiksmes vadības struktūrvienības izmanto, lai apkalpotu vispārējo gaisa satiksmi, un šo sistēmu komponentiem, un ar tām saistītajām procedūrām.

3. Šo regulu piemēro visiem lidojumiem, ko veic kā vispārējo gaisa satiksmi virs 195. lidojumu līmeņa ICAO EUR reģiona gaisa telpā, kur dalībvalstis atbild par gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 550/2004 (5), izņemot 4. pantu, ko piemēro arī zem 195. lidojumu līmeņa.

4. Komisijas Regulas (EK) Nr. 730/2006 (6) 4. panta pirmās daļas ietvaros dalībvalstis var pieļaut atkāpes no šajā regulā noteiktajām saistībām par gaisa kuģu aprīkošanu ar attiecīgo iekārtu lidojumiem, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem.

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. punktā minētās definīcijas.

1. Neskarot 5. pantu, operatori nodrošina, ka vēlākais līdz 2008. gada 15. martam to gaisa kuģi tiek aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem.

2. Līdztekus piemērotībai 8,33 kHz attālumam starp kanāliem jābūt iespējai 1. punktā minēto iekārtu noskaņot uz kanāliem, starp kuriem ir 25 kHz attālums, un ekspluatēt to vidē, kurā izmanto nesējfrekvences ar nobīdi.

3. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka vēlākais līdz 2008. gada 3. jūlijam visi balss sakariem paredzētie VHF piešķīrumi tiek konvertēti uz 8,33 kHz attālumu starp kanāliem sektoros ar 195. vai augstāku lidojumu līmeni.

4. 3. punktu nepiemēro sektoros, kuros izmanto 25 kHz nesējfrekvences nobīdes sistēmu.

5. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem tiek paziņoti attiecīgie VHF piešķīrumi.

6. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji īsteno 5. punktā minētos VHF piešķīrumus. Ja izņēmuma gadījumā nevar nodrošināt atbilstību 3. punktam, dalībvalsts Komisijai dara zināmus iemeslus.

7. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to 8,33 kHz balss sakaru sistēmu darbība atbilst I pielikuma 1. punktā norādītajiem ICAO standartiem.

8. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to 8,33 kHz balss sakaru sistēmas paredzētā darbības pārklājuma zonā funkcionāli pieņemamā līmenī ļauj uzturēt balss sakarus starp dispečeriem un pilotiem.

9. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka 8,33 kHz balss sakaru sistēmās uzstādītie raidītāja un uztvērēja uz zemes izvietotie komponenti atbilst I pielikuma 1. punktā norādītajiem ICAO standartiem attiecībā uz frekvences stabilitāti, modulāciju, jutību, faktisko uztveršanas joslas platumu un blakusesošo kanālu vājinājumu.

10. Operatori nodrošina, ka atbilstīgi 1. punktam to gaisa kuģos uzstādīto 8,33 kHz balss sakaru sistēmu darbība atbilst I pielikuma 2. punktā norādītajiem ICAO standartiem.

11. I pielikuma 3. punktā norādītais Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (Eurocae) dokuments ir pietiekams līdzeklis, lai nodrošinātu atbilstību prasībām attiecībā uz frekvences stabilitāti, modulāciju, jutību, faktisko uztveršanas joslas platumu un blakusesošo kanālu vājinājumu, kas izklāstītas I pielikuma 2. punktā norādītajos ICAO standartos.

12. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji turpmāk minētajā veidā savās lidojuma datu apstrādes sistēmās ievieš paziņošanas un sākotnējās koordinācijas procesus saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1032/2006 (8):

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un operatori nodrošina, ka VHF radiotelefonijas sakaros raidītāja kanāla identifikācijai izmanto visus sešus skaitliskā apzīmējuma ciparus, izņemot gadījumu, kad gan piektais, gan sestais cipars ir “0”, un šādā gadījumā izmanto tikai pirmos četrus ciparus.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un operatori nodrošina, ka to “gaiss–zeme” balss sakaru procedūras atbilst I pielikuma 4. punktā norādītajiem ICAO noteikumiem.

3. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka procedūras, ko piemēro gaisa kuģiem, kuri ir aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, un gaisa kuģiem, kuri nav aprīkoti ar šādu iekārtu, ir izklāstītas vienošanās dokumentos starp lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem.

4. Operatori, kas veic 1. panta 3. punktā minētos lidojumus virs 195. lidojumu līmeņa, un aģenti, kuri rīkojas to vārdā, nodrošina, ka gaisa kuģim, kurš ir aprīkots ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, lidojuma plāna 10. pozīcijā līdz ar burtu “S” un/vai, attiecīgā gadījumā, jebkuru citu burtu ieraksta arī burtu “Y” vai gaisa kuģim, kurš nav aprīkots ar šādu iekārtu, bet kuram ir atļauta atkāpe no obligātās prasības par aprīkošanu ar attiecīgo iekārtu, lidojuma plāna 18. pozīcijā iekļauj rādītāju STS/EXM833. Ja ar gaisa kuģi, kuru parasti var ekspluatēt virs 195. lidojumu līmeņa un kurš ir aprīkots ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, ir paredzēts veikt lidojumu zem minētā lidojumu līmeņa, tad lidojuma plāna 10. pozīcijā iekļauj burtu “Y”.

5. Ja mainās iespēja lidojuma laikā izmantot 8,33 kHz attālumu starp kanāliem, tad operators vai aģents, kas rīkojas tā vārdā, nosūta uz IFPS paziņojumu par izmaiņām, attiecīgajā pozīcijā iekļaujot piemērotu rādītāju.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka IFPS apstrādā un izplata līdz ar lidojuma plāniem saņemto informāciju par iespēju lidojuma laikā izmantot 8,33 kHz attālumu starp kanāliem.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts transporta gaisa kuģi tiek aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem vēlākais līdz 2008. gada 3. jūlijam.

2. Neskarot valsts kārtību informācijas paziņošanai par valsts gaisa kuģiem, dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 3. janvārim nosūta Komisijai sarakstu, kurā norādīti valsts transporta gaisa kuģi, kuri netiks aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, saskaņā ar 1. punktu šādu iemeslu dēļ:

Ja iepirkuma ierobežojumi liedz nodrošināt atbilstību 1. punktam, dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 3. janvārim arī paziņo Komisijai datumu, līdz kuram gaisa kuģi aprīkos ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem. Šis datums ir vēlākais 2012. gada 31. decembris.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts gaisa kuģi, kuri nav valsts transporta tipa gaisa kuģi, tiek aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim.

4. Neskarot valsts kārtību informācijas paziņošanai par valsts gaisa kuģiem, dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam nosūta Komisijai sarakstu, kurā norādīti valsts gaisa kuģi, kuri nav valsts transporta gaisa kuģi un kuri netiks aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, saskaņā ar 3. punktu šādu iemeslu dēļ:

Ja iepirkuma ierobežojumi liedz nodrošināt atbilstību 3. punktam, dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam arī paziņo Komisijai datumu, līdz kuram gaisa kuģi aprīkos ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem. Šis datums ir vēlākais 2015. gada 31. decembris.

5. Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka valsts gaisa kuģi, kuri nav aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, tiek apkalpoti, ja to var droši veikt gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas robežās UHF vai 25 kHz VHF piešķīrumos.

6. Dalībvalstis valsts aeronavigācijas informatīvajos izdevumos publicē kārtību, kā apkalpojami valsts gaisa kuģi, kuri nav aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem.

7. Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji katru gadu paziņo dalībvalstij, kas tos ir pilnvarojusi, plānus tādu valsts gaisa kuģu apkalpošanai, kuri nav aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar 6. punktā minēto kārtību.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirms jebkādu izmaiņu veikšanas pašreizējās sistēmās, kas minētas 1. panta 2. punktā, vai pirms jaunu sistēmu ieviešanas attiecīgie nozares dalībnieki veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma apzināšanu, riska novērtējumu un mazināšanu.

Veicot šo drošības novērtējumu, II pielikumā noteiktās drošības prasības jāņem vērā kā obligātas prasības.

1. Neskarot 2. punktu, pirms izdot EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. pantā, 1. panta 2. punktā minēto sistēmu komponentu ražotāji novērtē šo komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai atbilstīgi šīs regulas III pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.

2. Lidojumderīguma sertifikācijas kārtību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1592/2002 (9), piemērojot to 1. panta 2. punktā minēto sistēmu komponentiem gaisa kuģos, uzskata par pieņemamu kārtību minēto komponentu atbilstības novērtēšanai, ja šajā kārtībā iekļauta pārbaude par atbilstību šajā regulā ietvertajām savietojamības, darbības un drošības prasībām.

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas var pierādīt vai ir pierādījuši, ka atbilst IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, veic 1. panta 2. punktā minēto sistēmu pārbaudi atbilstīgi III pielikuma C daļā noteiktajām prasībām.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas nevar parādīt, ka atbilst IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, uztic 1. panta 2. punktā minēto sistēmu pārbaudi pilnvarotai iestādei. Šo pārbaudi veic atbilstīgi III pielikuma D daļā noteiktajām prasībām.

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka viss iesaistītais personāls ir pienācīgi informēts par šajā regulā noteiktajām prasībām un attiecīgi apmācīts darba pienākumu veikšanai.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personāls, kas strādā ar IFPS un ir iesaistīts lidojumu plānošanā, ir pienācīgi informēts par šajā regulā noteiktajām prasībām un attiecīgi apmācīts darba pienākumu veikšanai.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka centralizētais lidojumu plānošanas apstrādes un izplatīšanas dienests:

5. 3. panta 1. punktā norādītie operatori veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personāls, kas rīkojas ar radioiekārtu, ir pienācīgi informēts par šo regulu un attiecīgi apmācīts šīs iekārtas izmantošanai un ka instrukcijas ir pieejamas pilotu kabīnē, ja tas ir iespējams.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp publicē attiecīgu informāciju valsts aeronavigācijas informatīvajos izdevumos.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

II PIELIKUMS

6. pantā minētās drošības prasības

1.	3. panta 1. un 12. punktā minētās savietojamības un darbības prasības uzskata arī par drošības prasībām.

2.	4. panta 1. un 2. punktā minētās prasības attiecībā uz saistītajām procedūrām uzskata arī par drošības prasībām.

3.	5. panta 1., 3., 5. un 7. punktā minētās prasības attiecībā uz valsts gaisa kuģiem uzskata arī par drošības prasībām.

4.	9. panta 1., 3., 5. un 6. punktā minētās papildu prasības attiecībā uz atbilstību uzskata arī par drošības prasībām.

5.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka dispečera “cilvēka un mašīnas saskarne”VHF kanālu attēlošanai ir saderīga ar VHF radiotelefonijas procedūrām.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, ņemot vērā tādus faktorus kā minimālais lidojumu drošuma augstums, novērtē ietekmi, ko rada gaisa kuģi, kuri nav aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, nolaižoties zem 195. lidojumu līmeņa, un nosaka, vai ir vajadzīgas sektoru jaudas vai gaisa telpas organizācijas vai struktūras izmaiņas.

7.	Dalībvalstis nodrošina, ka pirms koordinācijas ICAO dokumenta 7754 tabulā COM2 konversija no 25 kHz uz 8,33 kHz notiek vismaz 4 nedēļu pārbaudes periodā, kura laikā pārbauda darbības drošību.

Dalībvalstis nodrošina, ka konversiju no 25 kHz uz 8,33 kHz veic, ievērojot ICAO frekvenču plānošanas kritērijus, kas izklāstīti EUR frekvenču pārvaldības rokasgrāmatas – ICAO EUR dokuments 011 (2005) – II daļā “VHF Air–Ground Communications Frequency Assignment Planning Criteria” (“VHF“gaiss–zeme” sakaru frekvenču piešķīruma plānošanas kritēriji”).

III PIELIKUMS

A DAĻA

ATBILSTĪBAS VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒJUMA PRASĪBAS 7. PANTĀ MINĒTAJIEM KOMPONENTIEM

1.	Pārbaudes pasākumiem jāpierāda komponentu atbilstība šajā regulā noteiktajām darbības prasībām vai to piemērotība lietošanai, pārbaudot komponentus darbībā testēšanas vidē.

2.	Ja ražotājs piemēro B daļā raksturoto moduli, to uzskata par piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūru, lai pārliecinātos par komponentu atbilstību un apliecinātu to. Atļauts izmantot arī līdzvērtīgu vai stingrāku procedūru.

B DAĻA

IEKŠĒJĀS RAŽOŠANAS KONTROLES MODULIS

Šajā modulī izklāstīta procedūra, ar kuras palīdzību ražotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, kas veic 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina attiecīgo komponentu atbilstību šīs regulas prasībām un apliecina to. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim jāsagatavo rakstiska atbilstības deklarācija vai deklarācija par piemērotību lietošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 III pielikuma 3. punktu.

Ražotājam jāizstrādā 4. punktā raksturotā tehniskā dokumentācija, un tam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim jāsaglabā šī dokumentācija vismaz 10 gadus pēc pēdējo komponentu izgatavošanas, darot to pieejamu attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm pārbaudes nolūkā, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri integrē šos komponentus savās sistēmās. Ražotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis informē dalībvalstis par to, kur un kādā veidā ir pieejama iepriekš minētā tehniskā dokumentācija.

3.	Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, tas pilnvaro personu(-as), kas komponentus laiž Kopienas tirgū. Šī(-s) persona(-as) informē dalībvalstis par to, kur un kādā veidā ir pieejama tehniskā dokumentācija.

4.	Tehniskajai dokumentācijai jānodrošina iespēja novērtēt komponentu atbilstību šīs regulas prasībām. Tajā jābūt informācijai par komponentu projektu, izgatavošanu un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtējumu.

5.	Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim līdz ar tehnisko dokumentāciju jāsaglabā arī atbilstības deklarācijas vai deklarācijas par piemērotību lietošanai eksemplārs.

C DAĻA

8. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS SISTĒMU PĀRBAUDES PRASĪBAS

1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudes mērķis ir pierādīt šo sistēmu atbilstību šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības un drošības prasībām novērtējuma vidē, kurā atspoguļots šo sistēmu darbības konteksts. Jo īpaši:

—	“gaiss–zeme” sakaru sistēmu pārbaudē pierāda, ka 8,33 kHz attālumu starp kanāliem VHF“gaiss–zeme” balss sakariem izmanto saskaņā ar 3. panta 3. punktu un ka 8,33 kHz balss sakaru sistēmu darbība atbilst 3. panta 7. punkta noteikumiem,

—	lidojumu datu apstrādes sistēmu pārbaudē pierāda, ka 3. panta 12. punktā raksturotā funkcionalitāte ir pienācīgi īstenota.

2.	1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudi veic, izmantojot piemērotas un atzītas testēšanas metodes.

3.	1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudē izmantotajiem testēšanas līdzekļiem ir attiecīga funkcionalitāte.

1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudes nobeigumā jāsagatavo dokumenti, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikuma 3. punktā prasītajai tehniskajai dokumentācijai, tostarp turpmāk minētie dokumenti:

—	īstenošanas apraksts,

—	pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā veikto pārbaužu un testu ziņojumi.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs veic pārbaudi un jo īpaši:

—	nosaka piemērotu ekspluatācijas un tehnisko novērtējuma vidi, kas atspoguļo faktisko darbības vidi,

—	pārbauda, vai testu plānā izklāstīta 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu integrācija ekspluatācijas un tehniskajā novērtējuma vidē,

—	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šajā regulā noteiktās savietojamības, darbības un drošības prasības,

—	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti,

—	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju,

—	veic pārbaudes un testus, kā norādīts testu plānā,

—	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

6.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, darbojoties ekspluatācijas novērtējuma vidē, atbilst šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības un drošības prasībām.

7.	Apstiprinot veiksmīgu atbilstības pārbaudes pabeigšanu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo sistēmas EK verificēšanas deklarāciju un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā.

D DAĻA

8. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS SISTĒMU PĀRBAUDES PRASĪBAS

Regulas 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudes mērķis ir pierādīt šo sistēmu atbilstību šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības un drošības prasībām novērtējuma vidē, kurā atspoguļots šo sistēmu darbības konteksts. Jo īpaši:

—	“gaiss–zeme” sakaru sistēmu pārbaudē pierāda, ka 8,33 kHz attālumu starp kanāliem VHF“gaiss–zeme” balss sakariem izmanto saskaņā ar 3. panta 3. punktu un ka 8,33 kHz balss sakaru sistēmu darbība atbilst 3. panta 7. punkta noteikumiem,

—	lidojumu datu apstrādes sistēmu pārbaudē pierāda, ka 3. panta 12. punktā raksturotā funkcionalitāte ir pienācīgi īstenota.

2.	Regulas 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudi veic, izmantojot piemērotas un atzītas testēšanas metodes.

3.	Regulas 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudē izmantotajiem testēšanas līdzekļiem ir attiecīga funkcionalitāte.

Regulas 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudes nobeigumā jāsagatavo dokumenti, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikuma 3. punktā prasītajai tehniskajai dokumentācijai, tostarp turpmāk minētie dokumenti:

—	īstenošanas apraksts,

—	pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā veikto pārbaužu un testu ziņojumi.

5.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nosaka piemērotu ekspluatācijas un tehnisko novērtējuma vidi, kas atspoguļo faktisko darbības vidi, un uztic pārbaudes veikšanu pilnvarotai iestādei.

Pilnvarotā iestāde veic pārbaudi un jo īpaši:

—	pārbauda, vai testu plānā izklāstīta 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu integrācija ekspluatācijas un tehniskajā novērtējuma vidē,

—	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šajā regulā noteiktās savietojamības, darbības un drošības prasības,

—	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti,

—	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju,

—	veic pārbaudes un testus, kā norādīts testu plānā,

—	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

7.	Pilnvarotā iestāde nodrošina, ka 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, darbojoties ekspluatācijas novērtējuma vidē, atbilst šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības un drošības prasībām.

8.	Apstiprinot veiksmīgu pārbaudes pabeigšanu, pilnvarotā iestāde sagatavo atbilstības sertifikātu par paveiktajiem uzdevumiem.

9.	Pēc tam aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo sistēmas EK verificēšanas deklarāciju un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā.