1.   Ar šo regulu izveido sistēmu Anguilla anguilla sugas Eiropas zušu krājumu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai Kopienas ūdeņos, piekrastes lagūnās, upju grīvās, upēs un savstarpēji saistītos iekšzemes ūdeņos, kas ietek ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX apgabala jūrās vai Vidusjūrā.

2.   Attiecībā uz Melno jūru un ar to saistītām upju sistēmām Komisija, apspriedusies ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (5) 30. panta 2. punktā minēto kārtību līdz 2007. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par to, vai šie ūdeņi atbilstīgi šīs regulas 3. pantam ir dabiskas Eiropas zušu dzīvotnes.

3.   Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo regulu, pieņem un ievieš, neskarot attiecīgos noteikumus Direktīvās 92/43/EEK un 2000/60/EK.

1.   Dalībvalstis noskaidro un nosaka konkrētos to teritorijā esošos upju baseinus, kuri ir dabiskas Eiropas zušu dzīvotnes (“zušu upju baseini”) un kuros varētu būt ietverti jūras ūdeņi. Ja ir dots atbilstīgs pamatojums, dalībvalstis par vienu zušu upju baseinu var noteikt visu valsts teritoriju vai konkrētu reģionālu administratīvu vienību.

2.   Nosakot zušu upju baseinus, dalībvalstis pēc iespējas ņem vērā Direktīvas 2000/60/EK 3. pantā minētos administratīvos pasākumus.

3.   Katram zušu upju baseinam, kas ir noteikts atbilstīgi 1. punktam, dalībvalstis izstrādā zušu krājumu pārvaldības plānu.

4.   Katrs zušu krājumu pārvaldības plāns ir paredzēts, lai samazinātu antropogēnu mirstību, radot apstākļus, lai ar lielu varbūtību līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu biomasas salīdzinājumā ar iespējami labāko aplēsi par to, cik zušu tur nokļūtu, ja krājumu nebūtu skārusi antropogēna ietekme. Zušu krājumu pārvaldības plānu sagatavo, lai ilgtermiņā sasniegtu šo mērķi.

5.   Zušu nokļūšanas jūrā mērķa līmeni nosaka, ņemot vērā par katru zušu upes baseinu pieejamos datus, pielietojot vienu vai vairākus no turpmāk norādītiem trim paņēmieniem:

6.   Katrā zušu krājumu pārvaldības plānā ir apraksts un analīze par zušu upes baseina zušu populācijas pašreizējo stāvokli, un plānā ir norādīta šā stāvokļa un 4. punktā paredzētā nokļūšanas jūrā mērķa līmeņa savstarpējā saistība.

7.   Katrā zušu krājumu pārvaldības plānā ir paredzēti pasākumi, lai sasniegtu 4. punktā paredzēto mērķi un pārraudzītu un pārbaudītu tā izpildi. Dalībvalstis var noteikt līdzekļus atkarībā no vietējiem un reģionāliem apstākļiem.

8.   Pārvaldības plānā var paredzēt šādus, kā arī citus pasākumus:

9.   Katrā zušu krājumu pārvaldības plānā iekļauj grafiku, lai sasniegtu 4. punktā noteikto nokļūšanas jūrā mērķa līmeni, izmantojot pakāpenisku pieeju un ievērojot prognozēto krājuma papildinājuma apjomu; tas ietver pasākumus, ko piemēros, sākot ar zušu krājumu pārvaldības plāna piemērošanas pirmo gadu.

10.   Zušu krājumu pārvaldības plānā katra dalībvalsts pēc iespējas ātrāk īsteno piemērotus pasākumus, lai samazinātu zušu mirstību, ko izraisa ar zveju nesaistīti faktori, tostarp hidroelektroenerģijas ražošanas turbīnas, sūkņi vai plēsēji, ja vien tas nav vajadzīgs plāna mērķa sasniegšanai.

11.   Katrā zušu krājumu pārvaldes plānā ietver tādu kontroles un izpildes nodrošināšanas pasākumu aprakstu, ko saskaņā ar 10. pantu piemēros ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi.

12.   Zušu krājumu pārvaldības plāns ir pārvaldības plāns, kas attiecīgas valsts līmenī pieņemts kā Kopienas resursu saglabāšanas pasākums saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (6) 24. panta 1. punkta v) apakšpunktu.

1.   Dalībvalsti var atbrīvot no pienākuma sagatavot zušu krājumu pārvaldības plānu, ja ir sniegts atbilstīgs pamatojums, ka tās teritorijā esoši upju baseini vai jūras ūdeņi nav dabiskas Eiropas zušu dzīvotnes.

2.   Vēlākais 2008. gada 1. janvārī dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumus atbrīvot no pienākuma sagatavot zušu krājumu pārvaldības plānus saskaņā ar 1. punktu.

3.   Pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas vai citu atbilstīgu zinātnisku struktūru veiktu tehnisku un zinātnisku izvērtējumu, atbrīvojuma pieprasījumus vajadzības gadījumā apstiprina Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minētajai kārtībai.

4.   Ja Komisija apstiprina dalībvalsts lūgumu pēc atbrīvojuma, 4. pants uz attiecīgo dalībvalsti neattiecas.

1.   Vēlākais 2008. gada 31. decembrī dalībvalstis iesniedz Komisijai zušu krājumu pārvaldības plānus, kas sagatavoti saskaņā ar 2. pantu.

2.   Dalībvalsts, kas apstiprināšanai Komisijā nav iesniegusi zušu krājumu pārvaldības plānu līdz 2008. gada 31. decembrim, vai nu vismaz par 50 % samazina zvejas piepūli salīdzinājumā ar vidējo zvejas piepūli, ko izmantoja no 2004. līdz 2006. gadam, vai samazina zvejas piepūli, lai nodrošinātu zušu nozvejas samazināšanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar vidējo nozveju no 2004. līdz 2006. gadam, ko sasniedz, vai nu saīsinot zušu zvejas sezonu, vai arī citādi. Šo samazinājumu piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

3.   Šā panta 2. punktā minētās nozvejas samazināšanu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar tūlītējiem pasākumiem attiecībā uz citiem antropogēnajiem mirstības faktoriem, kas ļautu tik lielam migrējošo zušu skaitam, kas ir ekvivalents daļai, ko sniegtu nozvejas samazināšana, nokļūt jūrā, lai nārstotu.

1.   Pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas vai citu atbilstīgu zinātnisku struktūru veiktu tehnisku un zinātnisku izvērtējumu, zušu krājumu pārvaldības plānus apstiprina Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/200230. panta 2. punktā minētajai kārtībai.

2.   Dalībvalstis īsteno 1. punktā minētos zušu krājumu pārvaldības plānus no 2009. gada 1. jūlija vai arī pēc iespējas ātrāk pirms minētā datuma.

3.   No 2009. gada 1. jūlija vai zušu krājumu pārvaldības plāna īstenošanas datuma, kas ir pirms šā datuma, Anguilla anguilla sugas zušus ir atļauts zvejot visu gadu, ja vien zveja atbilst Komisijas saskaņā ar 1. punktu apstiprinātā zušu krājumu pārvaldības plānā izklāstītām specifikācijām un ierobežojumiem.

4.   Dalībvalsts, kas vēlākais 2008. gada 31. decembrī ir Komisijai iesniegusi apstiprināšanai zušu krājumu pārvaldības plānu, kuru Komisija saskaņā ar 1. punktu nevar apstiprināt, vai nu vismaz par 50 % samazina zvejas piepūli salīdzinājumā ar vidējo zvejas piepūli, ko izmantoja no 2004. līdz 2006. gadam, vai samazina zvejas piepūli, lai nodrošinātu zušu nozvejas samazināšanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar vidējo nozveju no 2004. līdz 2006. gadam, vai nu saīsinot zušu zvejas sezonu, vai arī citādi. Šo samazinājumu īsteno trijos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums neapstiprināt plānu.

5.   Šā panta 4. punktā minētās nozvejas samazināšanu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar tūlītējiem pasākumiem attiecībā uz citiem antropogēnajiem mirstības faktoriem, kas ļautu tik lielam migrējošo zušu skaitam, kas ir ekvivalents daļai, ko sniegtu nozvejas samazināšana, nokļūt jūrā, lai nārstotu.

6.   Ja Komisija nevar apstiprināt zušu krājumu pārvaldības plānu, dalībvalstis var iesniegt pārskatītu plānu triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums to neapstiprināt.

Zušu krājumu pārvaldības pārskatīto plānu apstiprina saskaņā ar 1. punktā paredzēto kārtību. Šā panta 4. punktā minēto nozvejas samazināšanas īstenošanu nepiemēro, ja Komisija ir apstiprinājusi pārskatīto plānu.

1.   Zušu upju baseinos, kas plešas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, attiecīgās dalībvalstis kopīgi izstrādā zušu krājumu pārvaldības plānu.

Ja koordinācija varētu izraisīt kavējumus, kuru dēļ pārvaldības plānu nevarēs iesniegt laikus, dalībvalsts var iesniegt pārvaldības plānus par upes baseina daļu, kas ir tās teritorijā.

2.   Ja zušu upju baseins plešas ārpus Kopienas teritorijas, attiecīgās dalībvalstis cenšas izstrādāt zušu krājumu pārvaldības plānu, sadarbojoties ar attiecīgām trešām valstīm, un tiek ievērota attiecīgu reģionālo zivsaimniecības organizāciju kompetence. Ja attiecīgās trešās valstis nepiedalās zušu krājumu pārvaldības plāna kopīgā izstrādē, attiecīgās dalībvalstis var iesniegt pārvaldības plānus par upes baseina daļu, kas ir to teritorijā, lai panāktu 2. panta 4. punktā paredzētā nokļūšanas jūrā mērķa līmeņa sasniegšanu.

3.   Šā panta 1.un 2. punktā minētajiem pārrobežu plāniem mutatis mutandis piemēro 2., 4. un 5. pantu.

1.   Ja dalībvalsts atļauj zvejot zušus, kas ir īsāki par 12 cm, vai kā zušu krājuma pārvaldības plāna daļu saskaņā ar 2. pantu vai kā zvejas piepūles samazināšanas daļu saskaņā ar 4. panta 2. punktu vai 5. panta 4. punktu, tā paredz, ka vismaz 60 % šajā dalībvalstī katru gadu nozvejotu zušu, kas ir īsāki par 12 cm, pārdod krājumu atjaunošanai zušu upju baseinos, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 2. panta 1. punktu, lai palielinātu to sudrabzušu skaitu, kas nokļūst jūrā.

2.   Zušu krājumu pārvaldības plānā, kas izstrādāts saskaņā ar 2. pantu, 60 % krājumu paredz atjaunošanai. Sākotnējo daļu zušu krājumu pārvaldības plāna piemērošanas pirmajā gadā nosaka vismaz 35 % līmenī un to pakāpeniski palielina vismaz par 5 % gadā. Līdz 2013. gada 31. jūlijam sasniedz 60 % līmeni.

3.   Lai nodrošinātu to, ka nozvejotos zušus, kas īsāki par 12 cm, 2. punktā minēto procentu apjomā izmanto krājumu atjaunošanas programmā, dalībvalstīm jāizveido piemērota ziņošanas sistēma.

4.   Zušu pārvietošanu zušu krājumu atjaunošanas vajadzībām veic saskaņā ar zušu krājumu pārvaldības plānu, kā noteikts 2. pantā. Zušu krājumu pārvaldības plānos nosaka to zušu daudzumu, kas īsāki par 20 cm un kas vajadzīgi krājumu atjaunošanai, lai palielinātu to sudrabzušu mazuļu skaitu, kas nokļūst jūrā.

5.   Komisija katru gadu sniedz ziņojumu Padomei par tādu zušu tirgus cenu attīstību, kas ir īsāki par 12 cm. Šajā sakarā attiecīgās dalībvalstis izstrādā piemērotu sistēmu, lai pārraudzītu cenas, un tās katru gadu ziņo Komisijai par šīm cenām.

6.   Ja to zušu vidējā tirgus cena, ko izmanto krājumu atjaunošanai, būtiski samazinās salīdzinājumā ar to zušu cenu, ko izmanto citiem nolūkiem, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju. Komisija saskaņā ar kārtību, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/200230. panta 2. punktā, šā jautājuma risināšanai veic atbilstīgus pasākumus, ar ko uz laiku var samazināt 2. punktā minētos procentuālos daudzumus.

7.   Komisija vēlākais 2011. gada 1. jūlijā ziņo Padomei un izvērtē krājumu atjaunošanas pasākumus, tostarp tirgus cenu attīstību. Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz piemērotiem pasākumiem, lai līdzsvarotu ar krājumu atjaunošanu saistītos pasākumus, līdztekus sasniedzot 2. punktā minētos procentuālos daudzumus.

8.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/200638. panta 2. punktu krājumu atjaunošanu uzskata par saglabāšanas pasākumu, ja:

1.   Ja dalībvalsts veic zveju Kopienas ūdeņos, kurā iegūst zušus, tā vai nu samazina zvejas piepūli vismaz par 50 % salīdzinājumā ar vidējo zvejas piepūli, kas izmantota no 2004. līdz 2006. gadam, vai arī samazina zvejas piepūli, lai nodrošinātu zušu nozvejas samazināšanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar vidējo nozveju no 2004. līdz 2006. gadam. Šo samazinājumu veic pakāpeniski – piecu gadu laikposmā no 2009. gada 1. jūlija, sākotnēji pirmajos divos gados katru gadu samazinot nozveju par 15 %.

2.   Šā panta 1. punktā Kopienas ūdeņi ir ūdeņi, kas ir jūras pusē no to upju baseinu robežām, kuras ir dabiskas zušu dzīvotnes, kā dalībvalstis tos noteikušas saskaņā ar 2. panta 1. punktu.

1.   Katra dalībvalsts sākotnēji reizi trijos gados sniedz Komisijai ziņojumu; pirmo ziņojumu sniedz līdz 2012. gada 30. jūnijam. Pēc tam, kad pirmie trīs triju gadu pārskata ziņojumi ir iesniegti, ziņošanas biežumu samazina līdz vienai reizei sešos gados. Ziņojumos izklāsta pārraudzību, efektivitāti un rezultātus, un jo īpaši iespējami lielākās pieejamās aplēses par:

2.   Vēlākais 2013. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar zušu krājumu pārvaldības plānu ieviešanas rezultātu izvērtējumu no statistikas un zinātnes viedokļa, kam pievienots Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas atzinums.

3.   Ņemot vērā 2. punktā minēto ziņojumu, Komisija ierosina jebkādus attiecīgus pasākumus, lai ar lielu varbūtību panāktu Eiropas zušu krājumu atjaunošanu, un Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par alternatīviem pasākumiem, lai sasniegtu 2. panta 4. punktā noteikto nokļūšanas jūrā mērķa līmeni vai saskaņā ar 4. panta 2. punktu un 5. panta 4. punktu samazinātu nozvejas piepūli.

1.   Dalībvalstis izveido kontroles un nozvejas pārraudzības sistēmu, kas pielāgota to iekšzemes zvejniecības apstākļiem un jau spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un atbilst attiecīgiem noteikumiem, kuri izklāstīti Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

2.   Kontroles un nozvejas pārraudzības sistēma ietver aprakstu par visām zvejas tiesību piešķiršanas sistēmām zušu upju baseinos, kas ir dabiskas zušu dzīvotnes, kā dalībvalstis tos noteikušas saskaņā ar 2. panta 1. punktu, tostarp ūdeņos, kas ir privātīpašums.

1.   Līdz 2009. gada 1. janvārim katra dalībvalsts sagatavo šādu informāciju par komerciālām zvejas darbībām:

2.   Dalībvalstis regulāri veic aplēses par atpūtas zvejnieku skaitu un viņu nozvejoto zušu daudzumu.

3.   Pēc Komisijas lūguma dalībvalstis sniedz 1. un 2. punktā minēto informāciju.