30.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/9

(1)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (3), jo īpaši paredz iesniegt konkrētu apstiprinošu dokumentu, kas pierāda to, ka produkti, par kuriem pieprasa eksporta kompensācijas, patiešām ir ievesti nemainītā stāvoklī noteiktā trešā valstī, ja šādai trešai valstij piemēro diferencētu kompensāciju. Procedūras, kas saistītas ar šādu pierādījumu, ir jāvienkāršo, vienlaikus aizsargājot Kopienas finansiālās intereses. Komisijai un dalībvalstīm jāuzrauga, kā tiek īstenotas vienkāršotas procedūras, un attiecīgi jārīkojas gadījumā, ja tiek konstatēti pārkāpumi.

(2)

Praksē trešās valstis, kurām eksporta kompensācijas likme par konkrētu produktu ir noteikta zemāka par vidējo vai nulles vērtībā, parasti atrodas tuvu Kopienai, turpretim valstīm, kuras atrodas tālāk no Kopienas, kompensācijas likmes lielākoties ir augstākas, noteiktas identiskā līmenī. Daudzos gadījumos eksportētājiem ir grūtības iegūt pierādījumu par ievešanu šādās attālākās valstīs.

(3)

Valstis, kurām ir noteiktas augstākas, identiskas kompensācijas likmes, var uzskatīt par “attālo kompensācijas zonu” par attiecīgo produktu. Taču attālas valstis, kurām kompensācijas diferencētā daļa ir noteikta zemāka par vidējo vai nulle, jāizslēdz no šādas zonas. No minētās zonas jāizslēdz arī tādas valstis, attiecībā uz kurām ir reāls tirdzniecības novirzes risks, vai visas valstis, kas saistītas ar nozarēm, attiecībā uz kurām ir reāls tirdzniecības novirzes risks.

(4)

Ja eksporta deklarācija tiek sagatavota valstij, kas atrodas attālajā kompensācijas zonā, un izvešanu veic konteineros ar jūras transportu, vairāki faktori (konteinera komerciālā pārvaldība, pārvadājumu dokumenti un samērā neelastīgais pārvadājumu veids) ir diezgan pamatots apstiprinājums tam, ka produkti ir ievesti noteiktā trešā valstī. Šādos apstākļos pierādījumu tam, ka produktus pārveda un izkrāva valstī, kas atrodas attālā kompensācijas zonā, var nodrošināt, iesniedzot pārvadājuma dokumentu par piegādi galamērķa valsts ostā vai ostā, kas apkalpo iekšzemes galamērķi, un izkraušanas deklarāciju.

(5)

Ja konteinera pārvadātāja komerciālā un datorizētā lokalizācijas un līdzsekošanas sistēma atbilst darbības drošības noteikumiem, ko paredz I pielikums Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (4), un nodrošina līdzvērtīgu informāciju tai, kas ietverta transporta dokumentos, dalībvalstis var izlemt izmantot šādu informāciju, nevis papīra dokumentus, kā pierādījumu par pārvešanu uz galamērķa valsti.

(6)

Ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 17. pantu paredz atkāpes, kas nepārsniedz EUR 2 400 un EUR 12 000 kompensācijas diferencētajām daļām attiecībā uz blakusesošiem vai attāliem galamērķiem. Uzskata par lietderīgu iestrādāt jaunu atkāpi jūras transporta konteineru pārvadājumiem uz attālām kompensācijas zonām, pieprasot transporta dokumentu un vienu no 16. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām izkraušanas deklarācijām. Šādu atkāpi var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja tiek iesniegta informācija par izkraušanu ostā, kas atrodas attālā kompensācijas zonā. Lai nodrošinātu ticamību atbilstīgi šādām atkāpēm iesniegtam pierādījumam, tās jāpiešķir saskaņā ar atsaucamām atļaujām.

(7)

Lai mazinātu aizstāšanas risku, visiem transporta līdzekļiem vai iepakojumiem jābūt droši aizzīmogotiem, izņemot gadījumus, kad produktus var identificēt citā veidā saskaņā ar 340.a pantu un 357. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5). Šī prasība ir noteikta 7. pantā Komisijas 2002. gada 26. novembra Regulā (EK) Nr. 2090/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 386/90 piemērošanai attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot tos lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām (6). Tā kā minētā prasība ir daļa no formalitātēm, kas attiecas uz eksporta deklarāciju, un ir vispārīga rakstura, tā jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 2090/2002, un Regulā (EK) Nr. 800/1999 jāiekļauj līdzīgs noteikums.

(8)

Izvešanas muitas iestādei jāsaņem informācija T5 kontroleksemplārā par to, vai uzrādītie produkti ir atbilstoši aizstājējkontroles veikšanai, ko pieprasa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2090/2002 10. pantu. Tā kā T5 kontroleksemplārus var arī izmantot tādu produktu uzrādīšanai, kuriem neveic aizstājējkontroles, T5 kontroleksemplāra 107. ailē jānorāda informācija par to, vai par izvestajiem produktiem pienākas tiesības uz kompensāciju.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 800/1999 un (EK) Nr. 2090/2002.

(10)

Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz pierādījumu par ierašanos galamērķī, jāpiemēro kompensācijas pieteikumiem, kuri iesniegti, sākot ar šīs regulas spēkā stāšanās dienu. Tā kā šī regula ir paredzēta, lai vienkāršotu režīma pārvaldību operatoriem un dalībvalstīm, jāparedz arī iespēja pēc eksportētāja lūguma to piemērot attiecībā uz kompensācijas pieteikumiem, kuri iesniegti pirms minētās dienas, ja nav beidzies pierādījuma iesniegšanas termiņš.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumu,

1)

Regulas 2. panta 1. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

2)

Regulas 5. pantu papildina ar šādu punktu:

“8.   Preces, par kurām pieprasa eksporta kompensācijas, aizplombē eksporta muitas iestādē vai tās uzraudzībā. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 340.a pantu un 357. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.”

3)

Regulas 8. pantu papildina ar šādu punktu:

“Gadījumā, ja piesakās uz kompensācijām, 107. ailē jāiekļauj viens no XII pielikumā uzskaitītajiem ierakstiem.”

4)

Regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Produktus 12 mēnešu laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas dienas:

Tomēr minēto laikposmu var pagarināt saskaņā ar 49. pantu.”

5)

Regulas 16. pantu groza šādi:

6)

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

1.   Dalībvalstis var atbrīvot eksportētājus no pienākuma iesniegt pierādījumu, ko pieprasa saskaņā ar 16. pantu, izņemot transporta dokumentu vai tā elektronisku ekvivalentu, kā norādīts 16. panta 3. punktā, ja eksporta deklarācija sniedz tiesības uz kompensāciju, kurā:

2.   Atbrīvojumu, kas paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Pēc eksportētāja lūguma, ja pārvadājumus veic konteineros pa jūru, dalībvalsts var pieņemt, ka pierādījumam par izkraušanu, kas minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, iesniedz informāciju, kura līdzvērtīga izkraušanas dokumentā ietvertajai informācijai, ja tā sagatavota ar informācijas sistēmu, ko pārvalda par konteineru nogādāšanu un to izkraušanu galamērķī atbildīgā trešā persona, ja minētā trešā persona specializējas šādās darbībās un dalībvalsts apstiprina, ka informācijas sistēmas drošība atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 885/2006 I pielikuma 3. punkta B) apakšpunktā minēto starptautiski atzīto standartu versijā, kas piemērojama attiecīgajam periodam.

Pierādījumu par izkraušanu var iesniegt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu vai saskaņā ar otro daļu, un eksportētājam nav jāpierāda, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai iegūtu 16. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto dokumentu.

3.   Tiesības iegūt atbrīvojumus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir automātiski, izņemot gadījumu, kad piemēro 4. punktu.

Tiesības uz atbrīvojumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir uz trīs gadiem, pamatojoties uz eksportētāja iesniegumu, izsniedzot rakstisku atļauju pirms eksportēšanas. Eksportētāji, kuri izmanto šīs atļaujas, norāda attiecīgo atļaujas numuru maksājuma iesniegumā.

4.   Ja dalībvalsts uzskata, ka produkti, par ko eksportētājs pieprasa atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu, ir izvesti uz valsti, kura nav minēta eksporta deklarācijā, vai, iespējams, uz valsti, kas atrodas ārpus attiecīgās attālās kompensācijas zonas, vai ka eksportētājs ir mākslīgi sadalījis izvešanas darbību, lai gūtu labumu no atbrīvojuma, dalībvalsts attiecīgajam eksportētājam nekavējoties atsauc tiesības uz visiem šajā pantā noteiktajiem atbrīvojumiem.

Attiecīgais eksportētājs divus gadus no tiesību atsaukšanas dienas nav tiesīgs pretendēt uz turpmākiem šajā pantā noteiktiem atbrīvojumiem.

Ja tiesības uz atbrīvojumiem tiek atsauktas, vairs nevar saņemt eksporta kompensāciju par attiecīgajiem produktiem un kompensācija ir jāatmaksā, ja eksportētājs par attiecīgajiem produktiem nevar uzrādīt pierādījumu, kas paredzēts 16. pantā.

Turklāt tiesības saņemt eksporta kompensācijas vairs nepiešķir attiecībā uz produktiem, par ko eksporta deklarācija sagatavota pēc dienas, kurā atsauca tiesības saņemt atbrīvojumus, un kompensācijas jāatmaksā, ja eksportētājs par attiecīgajiem produktiem nevar uzrādīt pierādījumu, kas paredzēts 16. pantā.”

7)

Regulas IV pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

8)

Šīs regulas pielikuma tekstu iekļauj kā XI un XII pielikumu.