30.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 172/26 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 754/2007
(2007. gada 28. jūnijs),
ar ko Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2007 groza attiecībā uz dažu zivju krājumu zvejas iespējām un ar tām saistītiem nosacījumiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), un jo īpaši tās 8. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 1941/2006 (3) noteiktas dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kas 2007. gadā piemērojami Baltijas jūrā. |
(2) |
Regulā (EK) Nr. 1941/2006 paredzēts, ka dalībvalstīm nosakāmās papildu aizlieguma dienas zvejai atsevišķos Baltijas jūras apakšrajonos jāsadala laikposmos, kas nav mazāki par 5 dienām. Tomēr minētais noteikums nebūtu jāpiemēro, ja papildu aizlieguma dienas ir saistītas ar kādu no minētajā regulā noteiktajiem aizlieguma laikposmiem, ja kopējais aizlieguma dienu laikposms ir 5 dienas vai ilgāks. Tāpēc ar atpakaļejošu spēku būtu jāprecizē papildu aizlieguma dienu noteikšana. |
(3) |
Būtu jāprecizē noteikumi par apstiprinātajām ostām. |
(4) |
Dreifējošas āķu jedas būtu jāsvītro no tādu zvejas rīku veidiem, uz kuriem attiecas zvejas piepūles ierobežojumi, kad šo zvejas rīku veidu neizmanto mencu zvejai. |
(5) |
Tā kā netiek uzskatīts par vajadzīgu saglabāt atsauci uz 27. apakšrajonu attiecībā uz zvejas piepūles ierobežojumiem Baltijas jūrā sakarā ar mencu minimālu nozveju šajā apakšrajonā, atsauce uz šo apakšrajonu būtu jāsvītro. |
(6) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2015/2006 (4) Kopienas zvejas kuģiem 2007. un 2008. gadam noteiktas konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas. |
(7) |
Minētajā regulā sniegtais konkrētu zvejas zonu apraksts būtu jāprecizē, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kurā var zvejot saskaņā ar kvotu. |
(8) |
Minētajā regulā kvotas un zemsvītras piezīmes dažām zvejas zonām norādītas neprecīzi un būtu jālabo. |
(9) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 41/2007 (5) 2007. gadam noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi. |
(10) |
Būtu jāprecizē konkrēti īpaši noteikumi attiecībā uz tādu saldētu zivju izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kuras NEAFC konvencijas apgabalā nozvejojuši trešo valstu zvejas kuģi. |
(11) |
Būtu jāprecizē Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA pielikuma virsraksts un dažu zvejas zonu apraksti, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kur var zvejot saskaņā ar kvotu. |
(12) |
Galīgos nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā ICES IIa zonas EK ūdeņos nosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 41/2007 IID pielikuma 8. punktu. Tūbītes ir ar Norvēģiju kopīgs Ziemeļjūras krājums, kuru pašreiz neapsaimnieko kopīgi. Tūbīšu nozvejas galīgie ierobežojumi ir saskaņā ar 2007. gada 22. maija zivsaimniecības apspriedes ar Norvēģiju saskaņoto secinājumu protokolu. |
(13) |
Nosacījumus attiecībā uz raju dzimtas zivju zveju būtu jāattiecina vienīgi uz šīs dzimtas zivju zveju, kuras apjoms pārsniedz 200 kg. |
(14) |
Būtu jāizlabo nepareizi norādītais atsauces laikposms attiecībā uz tādu zvejas piepūli kvantitatīvā izteiksmē, ko izvērš kuģi, uz kuriem attiecas papildu dienu iedalījums, pilnīgi izbeidzot kuģa zvejas darbību. |
(15) |
Būtu jāizlabo neprecīzās koordinātas III pielikumā, kas norāda teritoriju tehniskiem pasākumiem Īrijas jūrā. |
(16) |
Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija trešajā gadskārtējā sanāksmē (2006. gada 11.–15. decembrī) pieņēma tunzivju resursu aizsardzības pasākumus un reglamentējošus pasākumus attiecībā uz zobenzivīm noteiktos apgabalos. Šie pasākumi būtu jāīsteno Kopienas tiesību aktos. |
(17) |
Pēc Kopienas, Fēru salu, Islandes, Norvēģijas un Krievijas Federācijas konsultācijām 2007. gada 18. janvārī tika panākta vienošanās par zvejas iespējām Atlantijas siļķu (nārsto pavasarī pie Norvēģijas krastiem) krājumā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Saskaņā ar minēto vienošanos EK licenču skaits jāpalielina no 77 līdz 93. Vienošanās būtu jāīsteno Kopienas tiesību aktos. |
(18) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2007, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1941/2006
Regulas (EK) Nr. 1941/2006 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.
2. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2015/2006
Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
3. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 41/2007
Regulu (EK) Nr. 41/2007 groza šādi.
1) |
Regulas 51. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, tādu kuģu kapteiņi vai to pārstāvji, uz kuriem ir 49. pantā minētās zivis un kuri paredzējuši ieiet ostā vai veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz 3 darbdienas pirms plānotās ierašanās dienas par to informē tās ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, kuru tie vēlas izmantot.” |
2) |
Regulas 52. pantu groza šādi:
|
3) |
Regulas 53. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Dalībvalstu kompetentās iestādes savās ostās katru gadu veic pārbaudes attiecībā uz vismaz 15 % trešo valstu zvejas kuģu veiktām izkraušanas un pārkraušanas darbībām, kas minētas 49. pantā.” |
4) |
Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA, IIA, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu. |
4. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr attiecībā uz grozījumiem, kas izklāstīti šīs regulas I pielikuma 1. un 2. punktā, 1. pantu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Luksemburgā, 2007. gada 28. jūnijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
S. GABRIEL
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59 lpp.
(2) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 441/2007 (OV L 104, 21.4.2007., 28. lpp.).
(3) OV L 367, 22.12.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 609/2007 (OV L 141, 2.6.2007., 33. lpp.).
(4) OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 609/2007.
(5) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 643/2007 (OV L 151, 13.6.2007., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1941/2006 pielikumus groza šādi.
1) |
I pielikumu groza šādi:
|
2) |
II pielikumu groza šādi:
|
3) |
III pielikuma 2.7.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
|
II PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza šādi.
1) |
Ierakstu attiecībā uz beriksām Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:
|
2) |
Ierakstu attiecībā uz strupdeguna garasti ICES IIIa zonā un ICES IIIb, c un d zonas Kopienas ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:
|
3) |
Ierakstu attiecībā uz strupdeguna garasti Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija ICES VIII, IX, X, XII un XIV zonā, un V zonā (Grenlandes ūdeņi), aizstāj ar šādu ierakstu:
|
4) |
Ierakstu attiecībā uz Atlantijas lielgalvi ICES I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XI, XII un XIV zonas Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija, aizstāj ar šādu ierakstu:
|
5) |
Ierakstu attiecībā uz zilo jūras līdaku ICES VI un VII zonas Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte, aizstāj ar šādu ierakstu:
|
6) |
Ierakstu attiecībā uz sarkano zobaini Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija, aizstāj ar šādu ierakstu:
|
(1) Tikai piezvejā. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta tieša zveja.
(2) Dalībvalstis nodrošina, ka zilās jūras līdakas zveju zinātniski pārrauga, jo īpaši to zvejas kuģu darbības, kuri 2005. gadā izkrāva vairāk nekā 30 tonnu zilo jūras līdaku. Visi kuģi sniedz iepriekšēju paziņojumu par vairāk nekā 5 tonnu zilo jūras līdaku izkraušanu un neizkrauj vairāk kā 25 tonnu zilo jūras līdaku pēc jebkura zvejas reisa.”
(3) Ne vairāk kā 10 % no 2008. gada kvotām drīkst izmantot 2007. gada decembrī.”
III PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 41/2007 pielikumus groza šādi:
1) |
IA pielikumu groza šādi:
|
2) |
IIA pielikumu groza šādi:
|
3) |
III pielikumu groza šādi:
|
4) |
IV pielikumu groza šādi:
|
(1) Izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumā no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlendas, Fērām un Faulas.
(2) No šā daudzuma ne vairāk kā 125 459 tonnas var būt nozvejotas IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 18 865 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonā.
(3) No šā daudzuma ne vairāk kā 2 742 tonnas var būt nozvejotas IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 413 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonas EK ūdeņos.
(4) No šā daudzuma ne vairāk kā 4 799 tonnas var būt nozvejotas ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 722 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonā. Dalībvalstis, izņemot Zviedriju, var zvejot vienīgi ICES IIIa zonas EK ūdeņos.
(5) Izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti.
(6) No šā daudzuma ne vairāk kā 133 000 tonnas var būt nozvejotas ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 20 000 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonā.
(7) Zvejot ICES IV zonā.
(8) Ne vairāk kā 170 000 tonnas var būt nozvejotas ICES IIa un IV zonā saskaņā ar 2007. gada 22. maija saskaņoto protokolu ar Norvēģiju.”
(9) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai vairāk. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par siļķu izkrāvumiem atsevišķi ICES IVa un IVb zonā.
(10) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpaši nosacījumi
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(HER/*04N-) |
EK |
50 000” |
(11) Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 00′ N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07° 00′ W un uz ziemeļiem no 55° 00' N, izņemot Klaidu.
(12) Šo kvotu var apgūt, zvejojot tikai ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N.”
(13) Piezvejas kvotas. Ja nepārtrauktā 24 stundu ilgā periodā nozvejo vairāk nekā 200 kg šīs sugas zivju, to daudzums nedrīkst pārsniegt 25 % no nozvejas apjoma, ko patur uz klāja.”
(14) Šis iedalījums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.
(15) Jāizvēlas no 11 licencēm skumbrijas zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00′ Z.
(16) Saskaņā ar 1999. gada Saskaņoto protokolu skaitļi par mencas un pikšas tiešo zveju ir iekļauti rādītājos par “Visu veidu zveju ar traļa kuģiem, kas nav garāki kā 180 pēdas, zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām”.
(17) Šie skaitļi attiecas uz maksimālo kuģu skaitu jebkurā laikā.
(18) Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.”
(19) Zvejo tikai ar āķu jedām vai zivju krātiņiem (lutjānzivis) vai ar āķu jedām vai tīkliem, kuriem minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, un dziļāk par 30 m (haizivis). Lai izdotu šādas licences, ir jāpierāda, ka starp kuģa īpašnieku, kas pieprasa licenci, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kas ietver saistības no attiecīgā kuģa šajā departamentā izkraut krastā vismaz 75 % no visām lutjānzivs nozvejām vai 50 % no visām haizivs nozvejām, lai tos apstrādātu attiecīgā uzņēmuma ražotnē.
Iepriekšminētajam līgumam jābūt vizētam Francijas iestādēs, tā nodrošinot līguma atbilstību gan līgumu noslēgušā apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Pienācīgi vizētā līguma kopiju pievieno licences pieteikumam.
Ja iepriekšminētais apstiprinājums tiek atteikts, Francijas iestādes, norādot šāda atteikuma iemeslus, ziņo par šādu atteikumu attiecīgajai pusei un Komisijai.”.